Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
protokolēt
protokolēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
PiemēriProtokolēt sapulci, sēdi.
  • Protokolēt sapulci, sēdi.
  • Protokolēt balsošanas rezultātus.
  • Protokolēt tiesas lēmumu.
  • Sekretāre protokolēja uzņēmuma vadītāja runu.