savelties
savelties 3. pers. -veļas, pag. -vēlās darbības vārds; atgriezenisks
1.Refl. → savelt1; tikt saveltam.
PiemēriZāle saveļas kūlā.
- Zāle saveļas kūlā.
- Sniegs uz ceļa saveļas kunkuļos.
- Plūkdamies un draiskodamies, zēni saveļas kaudzē.
2.Refl. → savelt2; tik saveltam.
PiemēriBiezpienu silda maisot, līdz tas sāk savelties viendabīgā kunkulī.
- Biezpienu silda maisot, līdz tas sāk savelties viendabīgā kunkulī.
- Sviests drīz vien saveļas dzeltenā pikucī.
3.Zaudēt mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
PiemēriPēc mazgāšanas sega savēlusies.
- Pēc mazgāšanas sega savēlusies.
- Plūksnaini materiāli ātri saveļas.
- Vilnas adījumiem ir tendence savelties un izstaipīties.
3.1.Sapinkāties.
PiemēriVējā lokaini mati mēdz savelties.
- Vējā lokaini mati mēdz savelties.
- Garspalvainie suņi regulāri jāķemmē, lai to spalva nesaveltos.