Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ugunspūķis
ugunspūķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
PiemēriUgunspūķis ar deviņām galvām.
1.1.pārnestā nozīmē Ugunsgrēks.
PiemēriUgunspūķis paņēmis vairāku cilvēku dzīvības.