Paplašinātā meklēšana
Meklējam vai.
Atrasts vārdos (227):
- vai:2
- vai:1
- vai:3
- vaids:1
- vaigs:1
- vaina:1
- vairs:1
- vaicāt:1
- vaidas:1
- vaidēt:1
- vainot:1
- vairāk:1
- vairot:1
- vaisla:1
- nevaid:1
- svaigs:1
- svaine:1
- tvaiks:1
- vaibsti:1
- vainags:1
- vainīgs:1
- vaiņags:1
- vairāki:1
- vairogs:1
- vairums:1
- dīvains:1
- rāvains:1
- svaidīt:1
- svainis:1
- tvaicēt:1
- tvaikot:1
- zvaigāt:1
- vaibstīt:1
- vaidiens:1
- vaikstīt:1
- vaimanas:1
- vaimanāt:1
- vainagot:1
- vaislīgs:1
- apvaicāt:1
- apvainot:1
- atvaicāt:1
- atvainot:1
- atvairīt:1
- daivains:1
- darvains:1
- gravains:1
- ievainot:1
- iztvaice:1
- izvaicāt:1
- izvaidēt:1
- novaicāt:1
- novaidēt:1
- pavaicāt:1
- pavaidēt:1
- pavairāk:1
- pavairot:1
- pļavains:1
- purvaine:1
- purvains:1
- rievains:1
- savainot:1
- savairot:1
- svaidīgs:1
- svainība:1
- šivaisms:1
- tēvainis:1
- uzvaicāt:1
- zvaigzne:1
- vaicājošs:1
- vaicājums:1
- vaidelote:1
- vairākums:1
- vairīties:1
- vairoties:1
- vaivarājs:1
- vaivariņš:1
- aizvainot:1
- apvainots:1
- dīvainība:1
- iesvaidīt:1
- izsvaidīt:1
- iztvaicēt:1
- iztvaikot:1
- izvairīgs:1
- nevainība:1
- nevainīgs:1
- notvaicēt:1
- pārtvaice:1
- pārvaicāt:1
- pasvaidīt:1
- sasvaidīt:1
- savaislot:1
- spalvains:1
- spilvains:1
- tvaikains:1
- tvaikonis:1
- visvairāk:1
- vaicājiens:1
- vaidelotis:1
- vaigubārda:1
- vaigukauli:1
- vainadzīte:1
- vainagkoks:1
- vainaglapa:1
- vainagzars:1
- vaininieks:1
- vairākkārt:1
- vairākreiz:1
- vairošanās:1
- vairumcena:1
- vaisloties:1
- izvaibstīt:1
- izvaimanāt:1
- līgavainis:1
- novaimanāt:1
- pārtvaicēt:1
- pavaimanāt:1
- piesvaidīt:1
- savaibstīt:1
- savaikstīt:1
- svaidīties:1
- svaidzināt:1
- svaigēdājs:1
- svaigēšana:1
- tvaicēties:1
- tvaikveida:1
- zvaigznājs:1
- zvaigznīte:1
- zvaigžņots:1
- vaibstīties:1
- vaikstīties:1
- vainagdzega:1
- vainagojums:1
- vainagoties:1
- vainaguguns:1
- vainagveida:1
- vaislinieks:1
- apvaicāties:1
- apvainojums:1
- apvainoties:1
- atvainoties:1
- atvairīties:1
- divgalvains:1
- ievaicāties:1
- ievaidēties:1
- ievainojums:1
- ievainotais:1
- īsspalvains:1
- izvaicāties:1
- izvaidēties:1
- izvairīties:1
- līdzvainīgs:1
- lietuvainis:1
- neatvairāms:1
- nevainojams:1
- novaidēties:1
- pavairoties:1
- popzvaigzne:1
- rokzvaigzne:1
- sārtvaidzis:1
- savainojums:1
- savainoties:1
- savairoties:1
- tumšvaidzis:1
- tvaikmašīna:1
- vadzvaigzne:1
- zvaigžņains:1
- vairsīpoliņš:1
- aizvaidēties:1
- aizvainojums:1
- aizvainoties:1
- atsvaidzināt:1
- četrzvaigžņu:1
- garspalvains:1
- izsvaidīties:1
- iztvaikojums:1
- kinozvaigzne:1
- maiņzvaigzne:1
- melngalvains:1
- pasvaidīties:1
- pieczvaigžņu:1
- plikgalvains:1
- savaisloties:1
- stāvzvaigzne:1
- trejgalvains:1
- trīsgalvains:1
- trīszvaigžņu:1
- tumšgalvains:1
- uzsvaidzināt:1
- zeltgalvains:1
- zvaigžņveida:1
- vainagbalodis:1
- vairākkārtējs:1
- vairākkārtīgs:1
- asteszvaigzne:1
- daudzgalvains:1
- deviņgalvains:1
- ievaimanāties:1
- izvaimanāties:1
- jūraszvaigzne:1
- kvazizvaigzne:1
- novaibstīties:1
- novaikstīties:1
- novaimanāties:1
- sarkanvaidzis:1
- savaibstīties:1
- savaikstīties:1
- starpzvaigžņu:1
- superzvaigzne:1
- vakarzvaigzne:1
- zemeszvaigzne:1
- vainagartērija:1
- vairāksolīšana:1
- dubultzvaigzne:1
- pundurzvaigzne:1
- sarkangalvains:1
- vairogskrimslis:1
- atsvaidzinātājs:1
- atsvaidzināties:1
- tūkstošgalvains:1
- uzsvaidzināties:1
- vainaguzgrieznis:1
- vairogdziedzeris:1
- dzimumvairošanās:1
- tvaikcaurlaidīgs:1
- vairumtirdzniecība:1
Atrasts vārdu savienojumos (95):
- (iz)līst vai no ādas (ārā)
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (vai) izkūst mutē
- (vai) izkūst uz mēles
- (vai) kūst mutē
- (vai) kūst uz mēles
- agri vai vēlu
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- Ak vai!
- apēst vai ar acīm
- aprīt vai ar acīm
- ar acīm (vai) apēst
- celt (vai) debesīs
- diez vai
- diezin vai
- dot vai acs vai galva
- dziedi vai raudi
- galds (vai) lūst
- galva vai acs
- izlēkt vai no ādas ārā
- izlēkt vai no ādas laukā
- izstiepties vai sarauties
- ka vai griesti līgojas
- ka vai jumts ceļas nost
- Karies vai augšā!
- kārties (vai) nost
- kaut vai
- kaut vai izstiepies
- kaut vai līdz pasaules galam
- kaut vai līdz pasaules malai
- kaut vai tā
- kaut vai uz galvas stāvēt
- kož (vai) acis no pieres laukā
- krist (vai) no kājām zemē
- lai tur vai kas
- lēkt vai no ādas laukā
- liec kaut vai ar mietu pa galvu
- lielākā vai mazākā mērā
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā)
- lūst vai plīst
- maksāt naudā vai graudā
- nez vai
- nezin vai
- no kauna (vai) zemē ielīst
- no smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- nu, (vai) zini
- Nu, vai zinies!
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi
- pēc mums kaut vai ūdensplūdi
- pēc tam kaut vai ūdensplūdi
- plīst (vai) aiz skaudības
- plīst (vai) aiz ziņkārības
- plīst (vai) no skaudības
- plīst (vai) no ziņkārības
- plīst (vai) pušu
- plīst (vai) pušu aiz dusmām
- plīst (vai) pušu no dusmām
- plīst vai lūst
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā)
- raut vai no elles ārā
- raut vai no elles laukā
- šāds vai tāds
- sirds (vai) (no)tirpst
- sirds (vai) pamirst
- sirds (vai) stājas
- sirds kāpj (vai) pa kaklu ārā
- sirds kāpj (vai) pa kaklu laukā
- sirds kāpj (vai) pa muti ārā
- sirds kāpj (vai) pa muti laukā
- sirds plīst (vai) pušu
- sist (vai) nost
- sist vai acs vai galva
- sisties (vai) nost
- sit kaut vai ar mietu pa galvu
- smejies vai raudi
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām
- sprāgt (vai) pušu no dusmām
- tā vai tā
- tici vai netici
- ticiet vai neticiet
- tik vai tā
- uz priekšu vai atpakaļ
- vai cik
- vai Dievam dienu trūkst
- Vai manu dieniņ!
- Vai manu, vai!
- vai ne
- vai nu
- vai nu ne
- Vai tam!
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts!
- Vai tu re!
- Vai tu redzējies!
Atrasts skaidrojumos (9338):
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- erozija Ādas vai gļotādas epitēlija bojājums.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizguvums Aizgūts vārds vai vārdu savienojums.
- izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
- trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- aizskart Aizvainot, arī pazemot.
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
- attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
- (uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
- taburete Apaļš vai četrstūrains krēsls bez atzveltnes; ķeblis.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- bundulis Apaļš vai ieapaļš trauks ar vāku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- kalorimetrs Aparāts izdalītā vai absorbētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- noēst Apēst (visu vai kādu daļu).
- diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
- saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
- aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
- apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- zirgaploks Aploks zirgu turēšanai vai ganīšanai.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
- pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
- sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
- nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
- sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
- diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
- pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
- pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
- uzbrauciens Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- piepūsties Apvainoties, kļūt dusmīgam.
- sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
- abižoties Apvainoties.
- sapūsties Apvainoties.
- saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
- grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- marionete Ar auklām vai diegiem vadāma teātra lelle.
- auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- manipulēt Ar dažādiem paņēmieniem pakļaut savai gribai.
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
- ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
- mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
- spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
- piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
- implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izmocīt Ar lielu piepūli iztukšot (ēdot vai dzerot).
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
- iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
- pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
- berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- atkratīt Ar pūlēm atvairīt.
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
- sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
- uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
- šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
- pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
- uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
- kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
- zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
- mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
- mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
- sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
- notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
- reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
- iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
- peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
- svētība Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
- daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
- daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
- daudzkausu Ar vairākiem kausiem.
- daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
- pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
- apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt.
- āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- vainagdzega Ārsienas augšējās daļas noslēdzošā, vainagojošā dzega.
- tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
- traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
- inhalācija Ārstniecisku vai bioloģiski aktīvu vielu ieelpošana (piem., ārstniecības nolūkos).
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
- paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
- iekšējā asiņošana asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- nokārtot dabiskās vajadzības atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
- nokārtoties Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
- restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- atšķelties Atdalīties šķelšanas vai šķelšanās rezultātā.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- nodot Atdot bez atlīdzības vai pārdot.
- izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
- iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
- sāpju nauda atlīdzība par fizisku nodarījumu vai aizskārumu.
- maksāt naudā vai graudā atlīdzināt naudā vai naturālijās.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- laupīt godu atņemt nevainību.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
- brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
- izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
- zvilnēt Atpūsties, atrodoties guļus, pusguļus vai pussēdus stāvoklī.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- parikšot Ātrā solī paiet vai paskriet (par cilvēku).
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
- atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
- sadzīt vainīgo atrast vainīgo.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
- stāvēt Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
- sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
- prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
- izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pazibināt Ātri parādīt un vairs nerādīt.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
- pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
- noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
- impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
- gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
- epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
- integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
- uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
- atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
- ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
- atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
- atdzenāt Atvairīt, atgaiņāt.
- atgaiņāt Atvairīt.
- deverbāls Atvasināts no darbības vārda (verba) – par lietvārdu vai īpašības vārdu.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
- apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
- uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
- uzņemties vainu atzīt sevi par vainīgu.
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
- segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
- podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
- raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
- gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
- skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
- granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
- tīteņaugs Augs ar vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
- parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- mātesaugs Augs, no kura pavairo jaunus augus.
- saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
- bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
- stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
- bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā daļa.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
- līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
- pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
- pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
- melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
- izbadīt Badot (ar ragiem), durot (ar asu, smailu) ievainot.
- sabadīt Badot savainot.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
- izbakstīt Bakstot ievainot.
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
- gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
- gaišs Balts vai ar ievērojamu baltās krāsas piejaukumu.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
- peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
- grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
- iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
- sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
- apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
- akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
- bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
- sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
- manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
- nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
- noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
- norīvēt Berzējoties ievainot (ķermeņa daļu).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
- šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
- guba Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
- vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
- draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
- atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
- koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
- pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs mākslīgā zīda vai kokvilnas audums.
- reģenerācija Bojā gājušu audu vai orgānu atjaunošanās.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
- izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbraukt Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
- skrituļot Braukt ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
- vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
- dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
- pušums Brūce, ievainojums.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
- bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- Buda Budas statuja vai attēls.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
- grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
- justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
- uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
- noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
- sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
- apsūdzēt Būt par pierādījumu kāda vainai.
- atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- būt labākajos gados būt pusmūžā vai pāri pusmūžam.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
- ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
- nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
- rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
- novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
- būt pie vainas Būt vainīgam.
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
- patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
- īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
- rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
- pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
- laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
- mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
- griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
- vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
- konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- sacirst Cērtot ļoti savainot, arī nonāvēt.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
- ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
- svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
- dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
- auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
- dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
- somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
- hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
- apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- melngalvis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnmatis Cilvēks ar melniem vai ļoti tumšiem matiem.
- melnbārdis Cilvēks ar melnu vai ļoti tumšu bārdu.
- baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
- sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
- postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
- luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
- aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
- galva Cilvēks vai mājlops kā skaitīšanas vienība.
- ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
- darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
- dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
- plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
- vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
- apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
- skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
- ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
- noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
- izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
- prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē telpu vai telpas.
- izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
- kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
- dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
- audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
- mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
- savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- apakšīrnieks Cilvēks, kas no īrnieka īrē telpu vai telpas.
- koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
- svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
- dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
- pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
- pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
- modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
- melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
- fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
- kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
- advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
- laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
- tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
- donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
- apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
- brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
- peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
- kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- paukoties Cīnīties vienam pret otru ar floreti špagu vai zobenu.
- cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
- duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
- plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
- regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
- patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
- salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
- melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
- okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- atvieglojums Daļējs vai pilnīgs atbrīvojums (piem., no kādiem pienākumiem, nodevām, maksas); prasību, grūtību samazinājums.
- invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
- neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
- ota Darbarīks krāsošanai, gleznošanai u. tml. – kātā iestiprināts matu vai saru saišķis.
- rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- plānošana Darbība --> plānot; plāna vai plānu izstrādāšana.
- voltižēšana Darbība --> voltižēt; vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- nopelns Darbības vai rīcības rezultāts.
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
- pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
- strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
- skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
- hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
- abižot Darīt (kādam) pāri; aizvainot (kādu).
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
- lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- vieglināt Darīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi, arī dzīvi).
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
- slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
- datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
- divkārt Daudz vairāk, intensīvāk.
- trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
- nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
- izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
- desmits Daudz; vairākkārt.
- daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
- cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
- pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
- timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
- recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
- multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
- izdāvāt Dāvājot atdot daudziem (daudz vai visu).
- izdāvināt Dāvinot atdot daudziem (daudz vai visu).
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- bradāt Dažādos virzienos vai vairākkārt brist.
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
- smelgt Dedzinoši, sūrstoši, samērā vāji sāpēt (par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.).
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
- mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
- plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- zvaigznīte Dem. --> zvaigzne.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
- destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
- ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
- dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
- māžs Dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
- mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- jocīgs Dīvains, savāds; neparasts.
- ķēmīgs Dīvains.
- bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
- slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
- uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
- otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
- uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
- divēji Divi vai divi dažādi.
- jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
- senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
- hibridizācija Divu dažādu (augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) indivīdu krustošana.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
- polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
- unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
- ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
- līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
- vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
- sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
- monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
- unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- stenoze Doba orgāna vai tā atveres sašaurināšanās.
- pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
- portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
- patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
- polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
- izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
- pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
- mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
- zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
- skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- dvīņu zvaigzne dubultzvaigzne.
- dūdinieks Dūdas vai dūdu spēlētājs.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
- iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums.
- stendere Durvju vai loga ailes sānu pārsegums.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans olivīns.
- distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
- sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
- šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera.
- atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
- šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
- kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
- gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
- vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
- izdziedāt Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
- sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
- akacis Dziļa bedre upē vai ezerā.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
- sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
- anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
- monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
- garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
- zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
- nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
- asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
- mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
- vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
- kajīte Dzīvojamā vai atpūtas telpa kuģī.
- komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
- pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
- raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
- čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
- kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
- miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
- piekoda Ēdiens vai produkts, ko ēd klāt pie dzēriena vai šķidra ēdiena.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- pieēst Ēdot vai dzerot ēst klāt (ko).
- piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
- apmierināt Ēdot vai dzerot, remdināt, novērst.
- atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
- eņģeļu mati eglīšu rotājums – zeltainas vai sudrabainas stīgas.
- vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
- katlumāja Ēka vai atsevišķa telpa, kur atrodas tvaika katli (katls).
- kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
- jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
- komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
- elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
- elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
- elektronika Elektroniska ierīce vai ierīču kopums.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
- pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- ātrās apkalpošanas restorāns ēstuve, kurā ātri var paēst vai paņemt ēdamo līdzi.
- uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
- acetāts Etiķskābes sāls vai esteris.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
- komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- operācija Finanšu darījums; darbība vai darbības ar finansēm.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
- kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
- kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- abonents Fiziska vai juridiska persona, kam ir abonements.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
- pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
- nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
- piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
- sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
- uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
- nodoklis Fizisku vai juridisku personu obligāts regulārs maksājums valsts vai pašvaldību budžetā.
- flegma Flegmatisks cilvēks vai dzīvnieks.
- fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
- ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- ekstrēms Funkcijas maksimums vai minimums.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
- seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
- kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
- elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
- oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
- dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
- ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- pa lielākai tiesai galvenokārt; gadījumu vairumā.
- pa lielākajai tiesai galvenokārt; gadījumu vairumā.
- lielāko tiesu galvenokārt; gadījumu vairumā.
- pa lielākajai daļai galvenokārt; gadījumu vairumā.
- lielāko daļu galvenokārt; gadījumu vairumā.
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
- maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
- koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
- josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
- šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- garkūļi Gari, taisni, kūļos izkulti (rudzu vai kviešu) salmi.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- aukla Garš, parasti tievs šķiedru vai pavedienu vijums.
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
- miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
- izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
- krāt Glabāt; saglabājot vairot.
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
- raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
- pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- publikācija Grāmata, brošūra, grāmatā vai periodiskā izdevumā ievietots raksts.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
- bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
- skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
- galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
- iegriezt Griežot radīt (kur) ievainojumu, bojājumu.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
- krokains Grumbains, rievains (par ādu, ķermeņa daļām).
- drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
- pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
- aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
- zvilus Guļus, pusguļus vai pussēdus (atrasties, atpūsties).
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
- sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
- monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
- kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
- heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
- eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
- audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
- barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
- tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
- terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
- opuss Hronoloģiski numurēts skaņdarbs vai skaņdarbu kopa.
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
- acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
- apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
- kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
- sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
- samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
- samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- batoniņš Iegarenas formas saldums ar pildījumu vai bez tā.
- cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
- iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
- iegriezums Iegriežot radies ievainojums.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- atsvaidzināties Iegūt svaiguma, možuma sajūtu; iegūt atvēsinājuma sajūtu.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
- gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
- antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
- piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- iegrimt Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
- iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
- palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
- depozīts Iemaksas tiesu vai administratīvo iestāžu kontā.
- samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
- auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
- ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
- saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
- aizņemt Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
- gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- kontrolieris Ierīce (kā) kontrolēšanai vai reģistrācijai.
- krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- perforētājs Ierīce caurumu vai robu veidošanai.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai šķeterēs vai pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
- dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu nogādei degšanas vietā.
- ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
- detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
- mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
- interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
- grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- trimmeris Ierīce zāles vai sīku krūmu pļaušanai.
- dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
- informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
- stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
- palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
- eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
- iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
- saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
- kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
- iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
- ievaidēties Iesākt vaidēt un apklust.
- ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
- sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- sapliķēt Iesist vairākus pliķus (pa kādu ķermeņa daļu); pliķējot sist (kādu ķermeņa daļu).
- nopliķēt Iesist vienu vai vairākus pliķus.
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- pieejamība Iespēja (ko) iegūt vai izmantot.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
- piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
- laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
- ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
- aparāts Iestāžu, nodaļu vai darbinieku kopums.
- samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
- sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
- ceļš Iešanas vai braukšanas virziens.
- laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
- laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
- potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- aizvaidēties Ievaidēties.
- iegaudoties Ievaimanāties, skaļi ieraudāties.
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- savainot Ievainot (par organisma daļu).
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
- džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir savārīti biezā masā.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
- nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
- introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
- iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
- metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
- gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus.
- nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
- toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
- portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
- papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- mērinstruments Instruments (piem., lineāls, bīdmērs) vai ierīce (kā) mērīšanai.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju iegriešanai vai izgriešanai.
- vizieris Instruments vai ierīce, ar kuru vizē [2].
- māneklis Instruments, ar ko atdarina putnu vai dzīvnieku balsis un ko izmanto medījuma pievilināšanai.
- līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
- štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
- sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
- terca Intervāls – trīs vai četri pustoņi.
- sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
- inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- zirgsega Īpaša sega, piem., sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- katafalks Īpaši rati vai automašīna zārka transportēšanai.
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- ziepju trauks īpašs trauks ziepju gabala novietošanai vai šķidro ziepju ieliešanai.
- maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
- brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- intermeco Īsa starpspēle operas vai teātra izrādē vai starp skaņdarba daļām.
- rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
- skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- lambrekens Īss aizkars, kas sedz logu vai durvju augšējo daļu.
- skečs Īss humoristisks vai dramaturģijas darbs, parasti divām vai trim darbības personām.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- klips Īss kinofilmas fragments; īsa muzikāla vai reklāmas filma.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
- novaidēties Īsu brīdi vaidēt un pārstāt vaidēt.
- novaimanāties Īsu brīdi vaimanāt un pārstāt vaimanāt.
- papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
- pabāzt Īsu brīdi, vienu reizi izbāzt (vai iebāzt).
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
- ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
- risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
- pļūtīt Izdalīt šķidrus vai pusšķidrus izkārnījumus.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- kopotie raksti izdevums, kurā ietverti visi vai nozīmīgākie kāda autora darbi.
- sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
- pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
- iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
- iztērēties Izdot daudz vai visu naudu.
- palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
- reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
- litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
- piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
- multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
- gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
- iziet paelpot svaigu gaisu iziet svaigā gaisā.
- izvandīt Izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (parasti zemi).
- nodurt acis izjust kaunu vai bailes.
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
- špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
- nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
- ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
- bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
- izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- atradne Izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
- dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
- iedot Izraisīt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dot Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- ieplūst Izraisīties (par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- uzrasties Izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- ielīt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sanākt Izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
- Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
- inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
- izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
- paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- nosmēķēt Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
- izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
- kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- dzīvot pāri līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
- iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- transpirēt Iztvaikot (par šķidrumu augos, to daļās).
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- izbēgt Izvairīties (no kā).
- izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
- izlavierēt Izvairīties.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
- izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
- sabiedroties Izvēlēties par biedru (1) vai sabiedroto (1).
- izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- spert soli Izzināt ko vairāk.
- intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
- uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- drogas Izžāvēti vai žāvēšanai paredzēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- vainags Jaunavas gods, nevainība.
- titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā).
- paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
- neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
- atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
- atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
- neofīts Jauns, no svešas zemes ievests vai ieviesies augs.
- stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- frišs Jauns; svaigs.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
- daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
- saule Jebkura zvaigzne kosmosā.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
- teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
- jefiņš Jocīgs, dīvains cilvēks; muļķis.
- špāsīgs Jocīgs, dīvains.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
- vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
- izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- kombinācija Kāda mērķa sasniegšanai izplānots darbību vai paņēmienu kopums.
- maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
- ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
- intensitāte Kādas parādības stiprums vai pakāpe.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
- dažs labs kāds (no vairākiem); ne viens vien.
- mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
- balta kafija kafija ar pienu vai krējumu.
- melna kafija kafija bez piena vai krējuma.
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
- pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
- sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
- pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
- nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- indeve Kaite, vaina.
- Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- ciska Kājas daļa no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
- ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
- skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
- sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
- apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
- privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- sēru lente Kapu vainaga lente.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
- bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
- neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
- kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
- vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
- armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
- strēlnieks Karavīrs, kura bruņojumā ir loks vai stops.
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
- sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
- siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
- punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
- pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
- trumpot Kāršu spēlē – izspēlēt (parasti vairākus) trumpjus.
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
- čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
- krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko.
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- sakasīt Kasot savainot.
- nokasīt Kasot vai kasoties savainot (ķermeņa daļu).
- kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
- kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
- persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
- pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
- mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
- īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
- osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
- aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus.
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
- jērāda Kažokāda no jēra vai jaunas aitas.
- puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
- kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
- kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
- kiprieši Kipras (grieķu vai turku daļas) pamatiedzīvotājs.
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
- klaunāde Klauna vai klaunu priekšnesums.
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
- izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- izklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
- orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
- samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
- apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
- samiegoties Kļūt (vai vēl būt) miegainam.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
- sabiezēt Kļūt biezam vai biezākam (par šķidrumu, šķidru masu).
- izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
- nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
- brūnēt Kļūt brūnganam vai brūnam.
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam.
- demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, apvainoties.
- noskaidroties Kļūt dzidram (par ūdeni vai citu šķidrumu).
- gaismoties Kļūt gaišam vai gaišākam.
- nobālēt Kļūt gaišam vai gaišākam.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
- iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
- bozties Kļūt īgnam, aizvainotam, dusmīgam.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust.
- pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam, arī netīram.
- melnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam.
- apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
- apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
- izlēkt vai no ādas ārā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
- pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
- ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- pārpurvoties Kļūt par purvu, purvainu vietu.
- ieiet asinīs kļūt par raksturīgu īpašību vai paradumu.
- parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
- piesarkt Kļūt sārtam (par seju, vaigiem, acīm u. tml.).
- skaidroties Kļūt skaidram (1) vai skaidrākam.
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
- mirkt Kļūt slapjam nokrišņu vai šķidruma iedarbībā.
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
- sazaroties Kļūt tādam, kam ir vairāki novirzieni.
- plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
- bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
- pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
- saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- plaisāt Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
- sasāļoties Kļūt tādam, kurā palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- satumst Kļūt tumšam vai ievērojami tumšākam.
- aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
- aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- satumst Kļūt tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam.
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam; satumst.
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- novājēt Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- izkristies Kļūt vājam vai vājākam; novājēt.
- vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
- vecēt Kļūt vecam vai vecākam.
- atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
- atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam; atvēsināties.
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
- nozilēt Kļūt zilam vai zilganam.
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
- saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot.
- pārknābt Knābjot ievainot.
- saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot.
- saknaibīt Knaibot savainot.
- sakniebt Kniebjot savainot.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- kodolbruņošanās Kodolieroču ražošana un pavairošana.
- sakodīt Kodot savainot.
- celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
- dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
- birka Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
- dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
- galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
- mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
- aleja Kokiem apstādīts ceļš vai iela; gatve.
- palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
- skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
- vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
- magnolija Koks vai krūms ar lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- lapainis Koks vai krūms, kam ir lapas.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- maigles Koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
- vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- saržs Kokvilnas vai zīda audums, kas austs īpašā diagonālā rakstā.
- poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
- futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
- diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī vai augļu sulā.
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
- halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
- pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
- zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
- eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- pārkontrolēt Kontrolējot pārbaudīt (daudzus vai visus); pārbaudīt (ko).
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
- folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
- direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
- koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
- kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
- kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
- kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
- kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- krēms Kosmētiska ziede (ādas kopšanai vai aizsargāšanai).
- pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
- sārtums Kosmētisks līdzeklis vaigu sārtināšanai.
- zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
- pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
- iekost Kožot ievainot.
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
- krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- ceriņi Krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
- lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
- trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
- vagons Kravas vai pasažieru daudzums, kas ietilpst šādā sastāva daļā.
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- kūleņot Krist, gāzties, metot vairākus kūleņus.
- kūleņot Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
- vakance Kristālu punktveida defekts – atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
- prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- žabo Krokots mežģīņu vai smalka auduma rotājums apģērba krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- pabērzs Krūms vai koks ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem, ko izmanto ārstniecībā.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- ogulājs Krūms vai puskrūms, kura augļi ir ogas; šo augu audze.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- zemdega Kūdras degšana vai gruzdēšana.
- rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- frakts Kuģa nolīgšana (kravas vai pasažieru) pārvadāšanai; maksa par (kravas, pasažieru) pārvadāšanu ar kuģi; pārvadāšanas maksa, vedmaksa.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
- ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
- čemurs Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
- apkvēpt Kūpot (kam), pārklāties (ar kvēpiem vai sodrējiem); nokvēpt.
- krāsns Kurināma vai karsējama iekārta ēdiena gatavošanai.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- rotēt Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
- strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
- berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
- palēninājums Kustības ātruma vai darbības, norises tempa samazinājums.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- māt Kustināt roku (ar vai bez tajā saņemta priekšmeta).
- izstaipīt Kustinot izvingrināt, vairākkārt izstiept (ķermeni, tā daļas).
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- kasete Kvadrātveida vai četrstūrains padziļinājums.
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- attiecība Kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
- izķepēt Ķepējot izziest, arī izlietot (daudz vai visu).
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
- amputācija Ķermeņa daļas, orgāna vai tā daļas noņemšana ķirurģiskā operācijā.
- plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- rotācija Ķermeņa kustības veids – griešanās ap kādu punktu vai asi.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
- priekša Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
- sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
- sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
- poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- rentgenoskopija Ķermeņa, tā daļu vai orgānu caurskatīšana ar rentgenstaru palīdzību.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
- fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
- lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
- pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
- rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
- badalaiki Laika periods, kad ir pilnīgs vai daļējs bads.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
- vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- loterija Laimestu (mantu vai naudas) izloze pēc numurētām biļetēm.
- pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
- izlaistīt Laistot izlietot (daudz vai visu).
- ledusjahta Laiva ar burām un vairākām slidām braukšanai pa ledu.
- čemurzieži Lakstaugi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
- nolalināt Lalinot vai lallinot nodziedāt (ko).
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
- pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
- karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
- salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
- slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
- kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- sudrablapsa Lapsu ģints kažokzvērs ar melnu vai sudrabaini pelēcīgu apmatojumu.
- lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izlasīt Lasot savākt (daudz vai visu).
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- dakša Lauksaimniecības mašīnās – ierīce (kā) uzņemšanai vai pacelšanai.
- graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
- audžuvecāki Laulātie, kas pieņēmuši audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
- kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
- piezemēties Lecot ar izpletni vai krītot, sasniegt zemi, pamatu.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai klints gabals.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
- noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
- fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
- šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
- represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
- izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
- glaust ausis liecot ausis atpakaļ, tuvināt tās galvai (piem., par suni).
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
- žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- vairums Lielākā daļa; vairākums.
- daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā novirze.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
- nospiedošs vairākums lielākais vairums (cilvēku).
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
- pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
- lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
- zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
- baķis Liels saritināta vai satīta auduma gabals.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
- labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- kroņlukturis Liels, grezns vairākžuburu svečturis vai liela, grezna, vairākžuburu lustra.
- pūlis Liels, neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
- toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
- baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- kandelabrs Liels, žuburains svečturis vai grezns lukturis.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
- vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
- (tas) nekas lieto, izsakot mierinājumu vai samierināšanos.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
- heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
- hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
- hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
- nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- deminutīvs Lietvārds vai īpašības vārds pamazinājuma formā; lietvārda vai īpašības vārda pamazinājuma forma.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- brūtgāns Līgavainis.
- dieveris Līgavaiņa brālis.
- vedējs Līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām.
- pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
- izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
- aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
- bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
- nodzēst Likvidēt (parādu, to samaksājot vai anulējot).
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- štrihs Līnija, (zīmuļa vai otas) vilciens.
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
- virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
- plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
- aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
- nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- serenāde Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
- liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- salūgt Lūdzot saaicināt (vairākus, daudzus).
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
- tēvreize Lūgšana "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svētā lūgšana; parauglūgšana.
- aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (kam).
- atraugāties Ļaut izplūst gaisam no kuņģa vai barības vada pa muti vai degunu.
- repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
- pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
- apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
- ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izsaldēt Ļaut, arī panākt, ka izsalst, aiziet bojā (parasti daudzi vai visi).
- nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
- pakļauties Ļauties (piem., kādam psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- grīļoties Ļodzīties; (reāli vai šķietami) līgoties, šūpoties.
- svelošs Ļoti ass, dedzinošs (par sāpēm); tāds, kas izraisa ļoti asas, dedzinošas sāpes (piem., par ievainojumu).
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
- šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
- debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās).
- čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās).
- atliku Ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
- lēkt vai no ādas laukā Ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- rīma Ļoti ēdelīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- milzis Ļoti liela un spoža zvaigzne.
- milzenis Ļoti liels dzīvnieks, augs vai priekšmets.
- dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
- miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
- spiest nost Ļoti mocīt fiziski vai psihiski.
- brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvnikiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs; šādas darbības rezultāts.
- salds Ļoti patīkams (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- batists Ļoti plāns, smalks kokvilnas vai linu audums.
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- cukurots Ļoti salds; bagātīgi pārkaisīts ar cukuru vai piesūcināts ar cukura sīrupu.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- odiozs Ļoti savāds, dīvains, nepieņemams.
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- tuntuļot Ļoti silti, vairākām kārtām ģērbt.
- svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizoloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
- milzīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
- pedantisks Ļoti vai pārmērīgi kārtīgs, rūpīgs, sīkumains (par cilvēku).
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- kustināt Mainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- krāsoties Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
- transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
- turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
- pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- šomāju Māja, kurā dzīvo kāds runātājam vai rakstītājam zināms cilvēks.
- suņkopība Mājas suņu audzēšana un pavairošana.
- mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- tēva mājas mājas, kurās dzīvo vai ir dzīvojis tēvs; dzimtās mājas.
- viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
- suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
- nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
- kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- pārmaksāt Maksājot (ko), samaksāt vairāk.
- muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
- līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību, plūsmu).
- parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- ateljē Mākslinieka darbnīca vai studija.
- darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
- keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus.
- vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- keramika Māls vai mālu saturoša masa; izstrādājumi no šādas masas.
- frikadele Maltas gaļas vai zivs lodīte.
- hibisks Malvu dzimts tropu augs ar lieliem, krāšņiem ziediem sarkanā vai baltā krāsā.
- minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
- tituls Mantots vai piešķirts goda nosaukums.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
- māsasvīrs Māsas vīrs; svainis.
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
- maskēties Maskēt sevi vai savu novietni.
- lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
- pļaujmašīna Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
- pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
- palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
- sīkulis Maza, sīka auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- fonēma Mazākā skaniskā vienība, kas diferencē vārda vai morfēmas skanējumu.
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā ēkā, telpā vai telpās.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
- pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakratīties Mazliet padejot vai pavingrot.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- pavaidēt Mazliet pavaidēt.
- pievaldīties Mazliet pievaldīt sevi, sava psihiskā vai emocionālā stāvokļa izpausmi.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
- ieskrambāt Mazliet, arī vietām ievainot.
- būcenis Mazs šķūnis vai piebūve.
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- suņu sēne mazvērtīga vai neēdama sēne.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
- kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
- šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- krūmgriezis Mehānisms krūmu vai sīko koku nogriešanai.
- indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
- kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
- rotators Mehānisms, kas rotē vai kas darbojas rotējot.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
- izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- melnulis Melna vabole, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem.
- tuša Melna vai krāsaina ūdenskrāsa rasēšanai vai zīmēšanai.
- prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- zilimelns Melns vai ļoti tumšs ar zilganu nokrāsu.
- zilmelns Melns vai ļoti tumšs ar zilu nokrāsu.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- karbonado Melns vai pelēks dimants, ko lieto slīpēšanai vai griezējinstrumentos.
- piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
- braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
- nomērdēt Mērdējot (badā), panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā.
- merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs vai realizētājs.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
- pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
- virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
- metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
- stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- restes Metāla vai cita materiāla režģis.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- rags Metāla vai koka pūšamais instruments ar konusveida paplašinājumu galā.
- restes Metāla vai plastmasas izstrādājums ar spraugām gaisa plūsmai.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- izmētāt Metot izkliedēt, izsvaidīt.
- nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- liekņa Meža tips mitrā, purvainā vietā, kur aug melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
- bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
- papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
- zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- rīkste Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
- eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
- sterilizācija Mikroogranismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām (antiseptiskām) vielām.
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
- tahta Mīksta mēbele bez atzveltnes gulēšanai vai sēdēšanai.
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai (parasti ar atzveltni, roku balstiem).
- mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
- džersijs Mīksts smalkvilnas vai zīda trikotāžas audums.
- ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
- piemīlīgs Mīlīgs, jauks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
- hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
- blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
- serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- nimbs Mirdzošs aplis vai gaišs mākonis ap svēto galvām.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
- liekņa Mitra, purvaina vieta.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
- sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kūkums Muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam).
- rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
- muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
- tarāns Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
- čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
- saukt Mutiski vai rakstveidā aicināt.
- paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
- buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
- efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
- egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- ciprese Mūžzaļš skuju koks ar konusveida vainagu.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- dūlēt Naktī zvejot vai vēžot (parasti kā degoša gaismā).
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- drošības nauda nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
- rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
- līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- mazgāt rokas nevainībā neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
- aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
- justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
- aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
- pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
- pazust Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
- aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
- guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
- palocīt Nedaudz uzlocīt vai salocīt.
- darbdiena Nedēļas diena, kas nav svētdiena, sestdiena vai svētku diena.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- pārsteigt Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- negācija Negatīva parādība (indivīda vai sabiedrības dzīvē).
- raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
- bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- apgrozīt (naudu) pirkstos negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- apgrozīt (naudu) rokās negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
- nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- norīt Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
- iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
- lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- kapela Neliela baznīca vai telpa dievkalpojumiem; lūgšanu telpa.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- kārniņš Neliela keramiska vai cementa plāksne (jumta segumam).
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs – parasts četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
- grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- bedrīte Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- cinis Neliels izcilnis (parasti zemā, purvainā vietā).
- smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
- paradīzes ābele neliels koks vai krūms ar sīkiem dzeltensarkaniem augļiem.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- kuteris Neliels kuģis ar daļēji vai pilnīgi slēgtu korpusu.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
- staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- silava Neliels priežu vai egļu mežs, audze.
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
- saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa šaursliežu, trošu u. tml. ceļiem.
- laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
- tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
- raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- kancona Neliels, liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- irbulis Neliels, tievs kociņš vai stienītis.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
- uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
- nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt to.
- raganu medības nepamatota vēršanās pret kādu personu vai personu grupu.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
- nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- uztakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; pietakts.
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- gaisa pilis nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
- tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
- pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
- iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
- daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
- bezmiegs Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
- glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
- pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
- ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
- negriezt ceļu nevairīties, nebaidīties ne no kā, izaicināt (kādu).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
- tumšās puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
- mājas kārtībā Nevēršoties pie vadības vai augstākā instancē.
- sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- spļāviens sejā (kādam) nievīgs, nicinošs aizvainojums.
- spļāviens dvēselē (kādam) nievīgs, nicinošs aizvainojums.
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
- imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
- žagars No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
- sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums, apģērbs.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- tatami No vairākiem īpaša veida matračiem sastāvošs paklājs džudo cīņām.
- mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
- apcirst Nocirst, izcirst (daudz vai visu).
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
- apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
- nodarbība Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic; nodarbe.
- nodarbe Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic.
- noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
- realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- denacionalizēt Nodot (nacionalizētu vai valsts īpašumu) privātīpašumā.
- izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- likt pie mutes nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
- likt pie lūpām nogaršot, sākt ēst vai dzert.
- apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
- rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
- apgriezt Nogriezt (daudz vai visus).
- nostiepties Nogulties vai nogāzties zemē ar izstieptu ķermeni.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- nocilpot Noiet, nosoļot vai noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par cilvēku.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- notetovēt Noklāt ar tetovējumu (visu ķermeni vai lielu tā daļu).
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
- apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
- sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
- nekustināt Nolieguma darb. --> kustināt; nemainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- fraktēt Nolīgt (kuģi) kravas vai pasažieru pārvadāšanai.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
- aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
- piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- ieslīgt Nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) – par cilvēkiem; sarast, nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) – par dzīvniekiem.
- skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
- būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) – par zibeni.
- noindēt Nonāvēt ar indi vai vielu, kas var izraisīt nāvi.
- amputēt Noņemt operējot (ķermeņa daļu, orgānu vai tā daļu).
- izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
- piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- applūkt Noplūkt (daudzus vai visus augus).
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
- no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
- ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
- pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
- no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
- ar Norāda uz darbības rīku vai līdzekli.
- ie- Norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- pa- Norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
- ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
- ne- Norāda uz darbības vai stāvokļa noliegumu.
- at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- kas Norāda uz emocionālu attieksmi vai stāvokli.
- pār- Norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
- daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
- nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu, tā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
- ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
- bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
- at- Norāda uz parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
- tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
- no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
- aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
- aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
- apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
- aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
- pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
- ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
- starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
- klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- -grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
- -gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
- ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
- virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- aiz- Norāda, ka ar darbību rezervē, saglabā vai nodrošina (ko).
- no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
- iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
- iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
- sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
- ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
- cik Norāda, ka darbība vai process ir apstākļu nosacīts.
- at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
- sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots vai zaudē dzīvību.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā rodas caurums, bojājums, ievainojums.
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
- māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
- pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
- pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- atteikties Noraidīt, vairs neatzīt, nelietot u. tml.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- apraut Noraut (daudzus vai visus).
- apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
- pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- segregācija Norobežošana, nošķiršana vai nodalīšana pēc etniskajām, rasu u. tml. pazīmēm.
- nožogot Norobežot, nodalīt ar žogu vai nožogojumu.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus.
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam vai tā daļai).
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
- noslaucīties Noslaucīt sevi, savu ķermeni vai tā daļu.
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- aptraipīt rokas noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
- slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
- apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
- netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
- bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
- nojāņot Nosvinēt Jāņus vai citus svētkus.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- apšaut Nošaut (daudzus vai visus).
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- nodiegt Nošūt lieliem dūrieniem; nošūt ātri vai pavirši.
- cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
- nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- novaikstīties Novaibstīties.
- novaidēt Novaidēties.
- vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
- arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
- senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- neitralizēt Novērst vai vājināt (kā) iedarbību.
- aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
- saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
- sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
- salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- noģērbties Novilkt sev apģērbu vai virsdrēbes.
- noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu).
- izzāģēt Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
- glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
- nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- Nu, vai zinies! nu, vai zini!
- kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
- aplasīt Ņemot pa vienam, iznīcināt (daudzus vai visus).
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
- apprecēt Ņemt (kādu) par sievu vai vīru.
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
- kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
- apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
- netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
- audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
- nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- omons OMON vienība vai vienības.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
- spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
- kinoaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
- hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
- hipotrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga samazināšanās.
- nekroze Orgāna, tā daļas vai šūnu atmiršana dzīvā organismā.
- dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
- stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- striktūra Organisma kanāla vai cauruļveida orgāna sašaurinājums.
- alerģija Organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija pret tam svešu vielu (antigēnu).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
- dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
- gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
- gigantiskums Organisma vai tā atsevišķu daļu pārmērīga izaugšana.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts.
- apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- konvents Organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce, sanāksme.
- departaments Organizācijas vai iestādes nodaļa.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
- transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
- auseklītis Ornaments – stilizēts zvaigznes attēls.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- ornamentika Ornamentu vai to raksturīgāko īpašību kopums.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
- izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
- apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
- resnināt Padarīt resnu vai resnāku.
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
- novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
- novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
- baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
- ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labāku vai labu veselības stāvokli.
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
- krāt Pakāpeniski iegūt, vairot.
- iestrādāties Pakāpeniski kļūt darbināmam ar pilnu slodzi, ātrumu (piem., par jaunu vai izremontētu ierīci).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- noklust Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
- krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
- pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
- izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- dabūt savos nagos pakļaut savai varai.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
- palīdzēties Palīdzēt pašam sev vai viens otram.
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
- pavairot Palielināt (augu vai dzīvnieku) daudzumu.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
- pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
- nosēdināt Panākt vai pieļaut, ka nosēžas, izlādējas.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt dārd.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd vai kļūst vājāks.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai kluss.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
- dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- susināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs vai skābāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils vai stabilāks.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep vai pieķepē.
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt baukšķ.
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt blīkšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čīkst (1).
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čirkst (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc.
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skan.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārtīgi šķind.
- nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- izplatīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
- birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
- izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
- pavairot Panākt, ka (kā) kļūst vairāk.
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- pavest Panākt, ka (kāds) stājas neatļautās intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
- noņemt no uzskaites panākt, ka (kas, kāds) vairs nav uzskaitē.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- cietināt Panākt, ka (kas) kļūst cietāks vai ciets.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- melnināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai melns.
- tumšināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- pieēdināt Panākt, ka (kas) pilnīgi paēd vai pieēdas.
- šmakstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmakst.
- šmaukstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmaukst.
- valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
- izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
- noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
- tievināt Panākt, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- noārdīt Panākt, ka (kas) zūd, vairs nepastāv.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam vai iegūst vēlamās īpašības.
- noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
- salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
- izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
- atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
- izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iztvaicēt Panākt, ka iztvaiko.
- novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
- izņemt no apgrozības panākt, ka nav vairs apgrozībā.
- izņemt Panākt, ka nav vairs lietošanā.
- atsvabināt Panākt, ka nav vairs saistīts, traucēts u. tml.
- izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
- nomazgāt baltu panākt, ka neuzskata par vainīgu; attaisnot.
- aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
- dalīt Panākt, ka no veselā rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- nodzīt Panākt, ka samazinās vai izzūd.
- izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
- atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
- pūķgalve Panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- cepešpanna Panna ēdiena cepšanai vai sautēšanai.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
- ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
- džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
- gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
- kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
- konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
- slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- iet pāri līķiem par katru cenu realizēt savtīgus nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
- mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- par visām lietām par visu vairāk.
- acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- poliginija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
- poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimumu ziedi.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- cēlonis Parādības objektīvais pamats.
- pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- inversija Parastās vārdu kārtības maiņa retoriskos vai stilistiskos nolūkos.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
- pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- siet Parasti savienojumā ar "klāt": vainot kādā nodarījumā, noziegumā.
- vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
- cērme Parazītisks velteniskais tārps (cilvēku vai dzīvnieku zarnās).
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās (cilvēka, dzīvnieka vai auga) organismā.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
- izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
- pārdot preces vairumā pārdot preces vairumtirdzniecībā.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- korekts Pareizs, precīzs, nevainojams.
- konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
- pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā).
- apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
- izkrāsot Pārklāt ar krāsu vai krāsām; nokrāsot.
- nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- cinkot Pārklāt vai piesātināt (ko) ar cinku.
- parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- noputēt Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
- apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
- norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- spīkers Parlamenta vai parlamenta palātas vadītājs.
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
- lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- privatizēt Pārņemt privātīpašumā (valsts vai sabiedrisku īpašumu).
- aizņemt Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
- pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
- grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
- klīrīgs Pārspīlēti vai māksloti smalks; kaprīzs; untumains.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
- reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
- valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
- funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
- nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psiholoģisku stāvokli).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- apraut pienu pārtraukt dot pienu vai dot to ievērojami mazāk (par govīm).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
- sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārmākt Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
- izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); iztvaikot.
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
- nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
- pacelt Pārvietot no horizontāla stāvokļa vertikālā vai slīpā stāvoklī.
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- polsterēt Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
- sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
- pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- piebildums Paskaidrojoša piezīme vai atsevišķs punkts (līgumā).
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt; nēsāt (2).
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot; nēsāt (2).
- kunde Pastāvīgs pircējs vai klients.
- pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- gāzes (organismā) pastiprināta gāzu uzkrāšanās kuņģī un zarnās vai tikai zarnās; meteorisms.
- sensitīvs Pastiprināti jūtīgs, emocionāli labils, viegli ievainojams.
- aerokamanas Pašgājējkamanas ar propelleri braukšanai pa sniegu vai ledu.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- rēns Patīkami silts vai patīkami vēss; rāms, mierīgs.
- hlamīdija Patogēna baktērija, kas vairojas gļotādā.
- ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
- špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- kaisīt pelnus uz galvas paust nožēlu par savu vainu.
- pelnus kaisīt uz galvas paust nožēlu par savu vainu.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- tiražēt Pavairot, izplatīt.
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- iet vairumā pavairoties, palielināties.
- aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
- padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
- ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
- saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
- drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
- atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
- pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
- iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
- untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
- pieķert sevi pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- pietrūkties Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
- izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
- ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
- debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- glīzda Pelēks vai zilganpelēks māls; glūda.
- glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
- prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- korumpētība Pērkamība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- izpirkt Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- ekspeditors Persona vai iestāde, kas nodarbojas ar (piem., preču) izsūtīšanu, nogādāšanu.
- likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
- kontrole Persona vai personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- mantinieks Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
- grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
- ormanis Persona, kas nodarbojas ar cilvēku vai kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- kolaboracionists Persona, kas sadarbojas ar okupācijas varu vai atbalsta šādu sadarbību.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- kadrs Persona; draugs vai draudzene.
- galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- netiešā runa personas runas vai domu atstāstījums.
- imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
- balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- konsekrācija Personu vai lietu iesvētīšana.
- patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
- klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
- piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
- pietrausties kājās piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- pieclatnieki Piecu latu naudas zīme vai monēta.
- teritorija Piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- vainot Piedēvēt (kam) vainu (4).
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
- sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveikas Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
- sveiki Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- piektdaļa Piektā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
- krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
- atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
- brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
- piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
- piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- attaisnoties Pierādīt, ka nav vainīgs; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem).
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- pietauvot Piesaistīt ar tauvu vai tauvām.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
- iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- lipināt Piespiežot (ko lipīgu vai pie kā lipīga) saistīt (pie kā).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm vai skavām.
- iecukurot Piesūcināt ar cukuru vai cukura sīrupu.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, mirkstot kļūt viscaur mīkstam vai izmiekšķēties.
- privileģēt Piešķirt (kādam) īpašas tiesības vai priekšrocības.
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- pieglaust ausis pietuvināt ausis galvai (parasti par suni).
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- piegādāt Pievedot, aiznesot vai nosūtot nodrošināt, ka saņem (ko).
- intraverts Pievērsies sev, savai iekšējai pasaulei; introverts.
- sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
- kārt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko neatbilstošu, nebūtisku, lieku.
- marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
- bloknots Piezīmju grāmatiņa vai burtnīca ar izplēšamām lapām.
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
- pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
- pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
- indulgence Pilnīga vai daļēja grēku atlaišana; grēku atlaišanas raksts (katoļu baznīcā viduslaikos).
- izžūt Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
- tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu, miesas) gabals.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
- arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
- izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist; kļūt vēsam vai aukstam.
- ideāls Pilnīgs, nevainojams; visām prasībām atbilstošs.
- džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
- akreditācija Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- izlase Pilnvērtīgāko, labāko indivīdu vai eksemplāru izvēle, atlase (kādam nolūkam).
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- naturalizācija Pilsoņa tiesību piešķiršana ārvalstniekiem; personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā.
- deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
- uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
- sen Pirms ilga vai samērā ilga laika.
- pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
- pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
- krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
- spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
- izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- skārds Plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
- membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
- safjāns Plāna, mīksta krāsota kazāda vai aitāda.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
- plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
- peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- ūdens ziedēšana planktona masveida savairošanās ūdenstilpē.
- laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
- plīvurs Plāns (piem., augu, dzīvnieku organisma) plēvveida vai ādveida izaugums.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- regate Plašas burāšanas, arī airēšanas sacensības, kas sastāv no vairākiem braucieniem.
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- koksnes (šķiedru) plātne plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
- noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
- stelāža Plauktu rinda vairākos stāvos.
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī nonāvēt.
- plikpaurains Plikgalvains.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- saplosīt Plosot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
- pretējā zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas paredzēts zāles, labības u. tml. pļaušanai.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- sapļaut Pļaujot savainot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
- loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
- harta Politiski vai juridiski nozīmīgs dokuments.
- politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
- genofonds Populācijas vai sugas gēnu kopums.
- hits Populāra dziesma vai skaņdarbs.
- papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai porcijai.
- laptops Portatīvais dators, klēpjdators.
- vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
- kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- ceļš Posms, attālums, kas jānoiet vai jānobrauc.
- cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
- nopelns Pozitīvs darbības vai rīcības rezultāts.
- relatīvais skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- relatīvs skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- iemaņas Praktiskas vai intelektuālas darbības paņēmienu kopums, ko iegūst, piem., vingrinoties, mācoties.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- pieprasīt Prasīt, lai iesniedz vai izsniedz (ko).
- puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- pašizmaksa Preces izgatavošanai vai pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas.
- apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- tirgus Preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- tirdzniecība Preču vai pakalpojumu apmaiņa.
- birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- hormonāls preparāts preparāts, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
- valsts pirmā lēdija prezidenta vai premjerministra kundze.
- nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
- sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
- re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
- šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- saspraude Priekšmets apģērba gabala sastiprināšanai vai rotāšanai.
- rīks Priekšmets kāda darba vai kādas darbības veikšanai.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- baltums Priekšmets vai viela baltā krāsā.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- svečturis Priekšmets, kurā iestiprina sveci vai sveces.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- averss Priekšpuse (monētai vai medaļai).
- mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- makovice Priežu samtbeka vai priežu sviestbeka.
- priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
- kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta.
- oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
- rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
- saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
- masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
- dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
- iztvaice Process --> iztvaicēt; iztvaikošana.
- sorbcija Process – gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
- gāzes absorbcija process, kurā šķidra vai cieta viela uzsūc gāzi.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
- iztvaikojums Process, rezultāts --> iztvaikot.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
- pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- ilglaicīgā atmiņa psihisko norišu kopums, kas saistīts ar visu vai gandrīz visu saņemto ierosu ilgstošu saglabāšanu.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
- aliņš Pudelē vai skārdenē pildīts alus.
- puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
- pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
- pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
- milti Pulverveida viela, ko iegūst, sīki sasmalcinot vai samaļot kādu izejmateriālu.
- sarkanais punduris pundurzvaigzne.
- punduris Pundurzvaigzne.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
- figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- vaivarājs Purva vaivariņš.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
- ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
- pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
- pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
- pusaplis Puse vai aptuvena puse no apļa.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
- pusauss Puse vai aptuvena puse no auss.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
- puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
- pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
- puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
- pusloks Puse vai aptuvena puse no loka; pusaplis.
- pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
- pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
- puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
- puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
- pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
- pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
- pustik Puse vai aptuvena puse.
- pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
- pusacs Puse vai aptuveni puse no acs.
- puskoks Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
- pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
- pus Puse; viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
- mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
- putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
- mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
- mēdīties Rādīt dažādas grimases; mēdīt kādu vai citam citu.
- klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
- šņākt Radīt ieelpā vai izelpā vienmērīgas, paklusas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (par šķidruma lāsēm, priekšmetiem) kas atsitas pret ko vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- skraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt.
- kraukšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., kam plānam, cietam, trauslam lūstot vai plīstot); atskanēt šādam troksnim.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piem., par lūpām, mēli skūpstoties vai ēdot); atskanēt šādam troksnim.
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
- klunkšķēt Radīt padobjas, guldzošas skaņas (par šķidrumu, ko lej no trauka vai skalina); atskanēt šādam troksnim.
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- ņurkstēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par kaķi vai suni).
- gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skaņas, kas parasti tiek atdarinātas ar "pēk, pēk" vai "pēkš, pēkš" (par pīlēm).
- riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
- šmakstēt Radīt raksturīgu īslaicīgu, paklusu troksni (par lūpām, mēli ēdot vai skūpstoties); atskanēt šādam troksnim.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
- blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- žļarkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- aizsprostot Radīt šķērsli, lai pārtrauktu vai kavētu (kustību, plūsmu); būt par šķērsli (kustībai, plūsmai).
- rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
- skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- svainība Radniecība starp svaiņiem, svainēm.
- sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
- izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
- trupa Radošs aktieru vai cirka mākslinieku kolektīvs.
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
- dīdžejs Raidījumu vai programmas vadītājs un ierakstu komentētājs (radio); diskotēkas vadītājs.
- servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
- bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
- publikācija Raksta vai grāmatas sagatavošana un klajā laišana; izdošana.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
- izrakstīt Rakstot izlietot (daudz vai visu).
- apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
- diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
- slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
- burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- vilciens Raksturīga veidojuma līnija, iezīme (sejas formai, vaibstiem).
- ārzemniecisks Raksturīgs ārzemēm vai ārzemniekiem.
- huligānisks Raksturīgs huligānam vai huligānismam.
- metālisks Raksturīgs vai līdzīgs metālam.
- figūra Raksturīgu skaņu vai ritmisku vienību kopa (skaņdarbā).
- orderis Rakstveida rīkojums ko iesniegt vai saņemt (piem., naudu).
- emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- pildiņš Rāmī iestiprināts plāns dēlis vai finieris.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
- izrāpot Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
- norāpot Rāpojot vai rāpus veikt (kādu attālumu).
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- iegūt Rast labumu (piem., no kādas vai kāda rīcības).
- izveidoties Rasties (kādā procesā, norisē, apstākļos vai mērķtiecīgā darbībā) – par parādībām dabā.
- sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
- aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
- palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
- uznākt Rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- vezums Rati vai ragavas ar kravu.
- pajūgs Rati vai ragavas kopā ar tajās iejūgtu darba dzīvnieku (iejūgtiem dzīvniekiem).
- vezums Ratu vai ragavu krava kā aptuvens mērs.
- krampji Raudāšanas vai smiešanās izraisīta muskuļu saraušanās.
- gaudot Raudāt; vaimanāt.
- jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis ar pildījumu vai bez tā; pīrāgs.
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
- krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
- kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
- izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudz vai visus augus, to daļas).
- neraža Ražas trūkums vai slikta, maza raža.
- kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
- galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
- reģenerācija Ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietoto produktu pārstrādāšana sākuma produktos, otrreizējā izejvielā.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
- raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav nepieciešama gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
- noredzēt Redzēt (sapni vai ko sapnī); nosapņot.
- redzēt nāvi (vaigu vaigā) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- skatīties nāvei vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
- šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
- šķelties Refl. --> šķelt (5); dalīties vairākās grupās, novirzienos.
- mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
- amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- lāgu lāgiem reizēm, vairākas reizes.
- kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
- svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
- svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
- faktūrrēķins Rēķins par izsniegtajām vai nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.
- politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
- daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- svētbilde Reliģiskā kulta priekšmets – Dieva, svēto vai reliģisku sižetu attēls.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
- atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- kabarē Restorāns vai naktsklubs ar izklaidējošu programmu.
- vizitācija Revīzija (baznīcās, draudzēs vai garīgo bruņinieku ordeņu pilīs); arī garīdznieku pārbaude.
- blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
- izstarojums Rezultāts --> izstarot (2); fizioloģisku vai psiholoģisku procesu izpaudums.
- zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
- koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
- margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
- aizsardzība Rīcība, pasākumi, lai aizstāvētu vai aizsargātu pret ko, no kā.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- padome Rīcības vai padomdevēja institūcija (piem., iestādē).
- uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
- punktsitis Rīks ar konusveida galu (detaļu iezīmēšanai ar punktu vai punktiem).
- flomāsters Rīks ar plūstošu krāsvielu zīmēšanai vai rakstīšanai.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- auseklis Rīta zvaigzne.
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
- kazačoks Ritmiski ātra ukraiņu vai krievu tautas deja, kurā solists no tupus stāvokļa pārmaiņus iztaisno vienu, tad otru kāju.
- krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
- acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas tiek izšauta no stobra.
- izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- faksimilizdevums Rokraksta vai reta iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
- palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
- triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- stimulēt Rosināt, veicināt (kādu īpašību, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa u. tml.) rašanos, izveidošanos.
- dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
- spanga Rotājums – metāla aplītis vai ripiņa.
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
- pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
- bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
- juvelierizstrādājums Rotas lieta vai priekšmets, kas izgatavots no dārgmetāla vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem u. tml.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
- frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
- roze Rozes ziedam līdzīgs veidojums vai priekšmets.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- mespils Rožu dzimtas koks vai krūms ar ēdamiem augļiem; šī koka vai krūma auglis.
- ieva Rožu dzimtas koks vai krūms ar sīkiem, baltiem, stipri smaržojošiem ziediem ķekaros un melnām ogām.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
- vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
- polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti; polimetāliskās rūdas.
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
- novirzīties Runā, rakstos vai darbībā novērsties (no galvenā) un pievērsties kam citam.
- bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- izteikt Runājot vai rakstveidā izpaust (kādu domu, faktu u. tml.); izsacīt.
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- liet čugunu runāt ko nepatiesu vai neticamu; melot.
- šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
- jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
- mūspuse Runātāja vai rakstītāja dzimtais novads.
- mēs Runātājs (rakstītājs) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- izlamāt Rupjā, apvainojošā veidā izbārt.
- mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
- mīt kājām rupji aizvainot, pazemot (kādu).
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- vulgārisms Rupjš, nepieklājīgs vārds vai teiciens.
- metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
- izrūsēt Rūsējot izveidoties caurumiem (viscaur vai vietumis).
- saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
- biezenis Saberztu, samaltu u. tml. dārzeņu vai augļu masa.
- skandāls Sabiedrībā negatīvi vērtējama rīcība vai notikums.
- komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
- antisociāls Sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
- aristokrātija Sabiedrības augstākais slānis vai labākie (tās) pārstāvji.
- demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- šķira Sabiedrības slānis, ļaužu grupa ar kopīgu sociālo vai ekonomisko stāvokli.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
- šefība Sabiedriskā kārtā (kādam vai kam) sniegts atbalsts, palīdzība.
- skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
- nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
- airēšanas slaloms sacensības straujās, krāčainās upēs vai kanālos ar dabiskiem vai mākslīgiem šķēršļiem.
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
- viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
- aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
- turnīrs Sacensības, kurās dalībnieki vai komandas cīnās viens ar otru.
- divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
- daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
- paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
- sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
- izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
- izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
- dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
- kas Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
- kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- solidāra saistība saistība, kurā ir vairāki kreditori un vairāki parādnieki.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem.
- operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
- elektronisks Saistīts ar datoru vai datortīklu.
- organisks Saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- ebrejisks Saistīts ar ebrejiem vai jūdaismu.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
- institucionāls Saistīts ar institūciju vai institūtu, tam raksturīgs.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijai (1) vai koloniālismam.
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju vai kooperatīvu [1], tiem raksturīgs.
- pektorāls Saistīts ar krūtīm vai krūšukurvi.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, tām raksturīgs; saistīts ar vielas mikrouzbūvi.
- nacistisks Saistīts ar nacismu vai tam līdzīgu ideoloģiju.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
- organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs.
- sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu; raksturīgs sportam vai sportistam.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
- stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
- kā (tad) tā? saka brīnoties vai pārsteigumā.
- par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
- uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumus.
- mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
- spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
- trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- klīstošais holandietis saka par cilvēku, kurš daudz ceļo vai bieži maina dzīves vietu.
- prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
- durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
- nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
- sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- kunga prātā saka par iereibušu vai piedzērušu cilvēku.
- gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
- bēg kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- sargās kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- mūk kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
- (un) cauri! saka par ko izbeigtu vai izbeidzamu.
- kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
- kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
- kauli un āda saka par ļoti novājējušu cilvēku vai dzīvnieku.
- nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
- (no) baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- (no) baltās ķēves piektā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- (no) baltās ķēves septītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- (no) baltās ķēves devītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
- kā caur žogu izrauts saka par ļoti vāju, novājējušu, arī pārgurušu cilvēku vai dzīvnieku.
- nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
- nevainīgas asinis saka par nogalinātu nevainīgu cilvēku.
- kronis visam saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- vaigi zied kā rozes saka par sārtiem vaigiem.
- vaigi zied kā pujenes saka par sārtiem vaigiem.
- nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
- taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
- vārīga vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
- minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
- kā rija saka par tumšu, putekļiem vai dūmiem pilnu telpu.
- glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
- Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
- bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
- nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
- ne čiku, ne grabu saka, ja (kas) ir pazudis, ja (kā) vairs nav.
- iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
- (iet) kā pa celmiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
- iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
- iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
- strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
- filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
- ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
- otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
- galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.
- mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
- noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
- krīt kā mušas saka, ja īsā laikā, piem., epidēmijā, iet bojā daudzi cilvēki vai dzīvnieki.
- miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
- sāp visas malas saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- sāp visās malās saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
- ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
- ledus sāk kustēties saka, ja kāda darbība vai process sākas (parasti, pārvarot grūtības).
- kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
- cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
- mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
- kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
- runāt pilnā mutē saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
- gara lūpa saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
- uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
- klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
- kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
- roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
- kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti nodarbināts.
- ripo galvas saka, ja kāds vai kādi zaudē savu amatu.
- nonākt tik tālu saka, ja kāds vai kas ir nonācis galēji nepieņemamā stāvoklī.
- krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu vai čerkstošu balsi.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
- cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
- Dievs vien (to) zina saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
- tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
- pakausis kūp saka, ja ko dara ar lielu garīgu vai fizisku piepūli.
- smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- asinis sakāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- asinis saskrien galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
- nauda nāk griezdamās saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- nauda griežas saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
- nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
- kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
- (nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- tvaiks kāpj saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
- rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
- sirds aptekas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
- sirds apskrienas saka, ja pārņem sarūgtinājums, aizvainojums, dusmas.
- tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
- tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
- kā ar svinu pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- kā svina pieliets saka, ja pēc lielas piepūles vai traumas sajūt lielu nogurumu, smagumu ķermenī, tā daļās.
- kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
- kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
- jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
- kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
- (vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
- (vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- zobi klab saka, ja sajūt stipru aukstumu vai izjūt lielas bailes, satraukumu.
- aug griezdamies saka, ja sētais vai stādītais aug ļoti labi.
- šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
- ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
- seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
- kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
- (kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
- pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
- nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
- Nu kā? saka, jautājot par kādas darbības vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- raisās mēle saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
- raisās valodas saka, kad cilvēks vai cilvēku kopums kļūst runīgs.
- Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
- rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
- nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
- no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
- kas kait saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu, nav vainas.
- tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
- siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
- dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
- lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, vēlot kādam vai vēloties būt pasargātam no ļauna.
- lai Dievs dod saka, vēloties vai novēlot, lai kas notiktu, piepildītos.
- Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
- spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- simetriskais kabelis sakaru kabelis, kurā vadi sakārtoti pa diviem vai četriem tā, lai katra vadu pāra elektriskās īpašības būtu vienādas.
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
- pirmmantinieks Sākotnējais mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
- noraut pienu sākt dot maz piena vai pārtraukt (to) pavisam.
- aizkost Sākt ēst (ko), nokožot vienu vai dažus kumosus.
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sakustēties Sākt kustēties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu).
- sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu (slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties).
- izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt.
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes līnijai).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija.
- atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
- gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
- aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
- nuga Salda riekstu vai mandeļu masa, ko izmanto, piem., šokolādes konfekšu pildījumos.
- cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
- pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- dzintele Saliekts metāla stienītis vai cilpa (piem., atslēgas piekāršanai); cemme.
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
- atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
- redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
- atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
- apsīkt Samazināties vai izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- atgrūdiens Samērā spēcīga kustība, ar kuru (ko) atgrūž vai atgrūžas (no kā).
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
- komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
- čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
- saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
- brangas Sānu pamatkonstrukcijas (laivai, kuģim).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- kotēties Saņemt augstāku vai zemāku vērtējumu (sabiedrībā, kādā sociālā grupā u. tml.).
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
- sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu masa (piem., ēdienu rotāšanai, pildīšanai); šāds saldais ēdiens.
- sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
- pieražot Saražot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- želeja Sarecējis gaļas, zivju vai sēņu novārījums; savā novārījumā sarecējusi gaļa, zivs vai sēnes.
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
- atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- ieritināties Saritināties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieritināties Saritināties (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- apsarme Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem vai augu daļām.
- kā magone sārtā, sarkanā krāsā (parasti par sievieti, viņas sejas, vaigu krāsu).
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- ziedoši vaigi sārti vaigi.
- apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
- ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- savažot Sasaistīt, saslēgt ar važu vai važām.
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- sorbets Sasaldēta sula vai kāds cits saldināts dzēriens.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
- fašīna Sasiets zaru kūlis, ko lieto ceļu ierīkošanai purvainā apvidū u. tml.
- iesildīties Sasildīties dzerot vai ēdot (ko siltu).
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu).
- summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
- pieskaldīt Saskaldīt (malku) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu).
- saskrambāties Saskrambāt, savainot sevi.
- saskrāpēties Saskrāpēt, savainot sevi.
- sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
- sastīpot Sastiprināt (ko) ar stīpu vai stīpām.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
- pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets, veidojums.
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
- paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu).
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert kādu; urravot (2).
- sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- korona Saules vainags – augsti jonizētas, stipri retinātas plazmas apgabals ap Sauli.
- sausgultne Sausa gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- ekscentrisks Savāds, dīvains, no citiem atšķirīgs.
- ērmots Savāds, jocīgs, dīvains; ērmīgs.
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- savaikstīt Savaibstīt.
- savaikstīties Savaibstīties.
- savainoties Savainot sevi.
- savaislot Savairot.
- saviesties Savairoties (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
- savaisloties Savairoties.
- nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- ij Savieno vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus; ir – ir; gan – gan.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana" vai "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
- kā Savienojumos "lai kā", "lai vai kā" u. tml.: saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
- oksidācija Savienošana vai savienošanās ar skābekli.
- satapot Savienot ar tapu vai tapām.
- metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, ielām u. tml.).
- satūcīt Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
- sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
- sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
- saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
- sasaiste Savstarpējs saistījums (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
- insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
- lauku puķes savvaļas puķes, kas aug pļavās, laukos vai to tuvumā.
- simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
- skraidīt Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
- izraut no konteksta secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
- piesēdināt Sēdinot (kur iekšā vairākus, daudzus) panākt, ka piepilda (ko).
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
- vaigs Seja; arī vaibsti.
- vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai mēslojuma vienmērīgai izkaisīšanai.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi stādi, ko izmanto meža atjaunošanai vai iekopšanai.
- zieds Sēklaugu vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- piecnieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā) vai viduvēji (10 ballu sistēmā).
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- iekšējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās asinīs vai limfā.
- ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
- sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- ekijs Sena franču zelta vai sudraba monēta.
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- unce Sena masas mērvienība vairākās valstīs (piemēram, angļu mērvienību sistēmā vienai uncei atbilst 28,35 g) [oz].
- dukāts Sena naudas vienība; attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
- akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
- linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
- celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
- arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- grafiti Seni uzraksti uz sienām vai priekšmetiem.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- vitriols Sens vairāku sērskābes sāļu (sulfātu) nosaukums.
- sēņotne Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; micēlijs.
- micēlijs Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; sēņotne.
- septītdaļa Septītā daļa no kāda veseluma vai kopuma.
- ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- drukas serveris serveris, kas vada vairākus printerus.
- sestdaļa Sestā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- sētuve Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
- pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
- afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- cisas Siens, salmi, guļasvieta; guļasvieta uz salmu vai siena maisa.
- sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
- sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
- bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- sīkblakts Sīka vai vidēji liela blakts ar četrposmu taustekļiem.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
- pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām apaugusi purvaina vieta.
- pūslītis Sīks gāzes vai gaisa veidojums (kādā masā, šķidrumā).
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
- ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
- radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns vai zaļgans minerāls.
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
- sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
- asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- sintētika Sintētiska viela, šo vielu kopums; izstrādājums vai izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
- dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- cirst pliķi sist ar plaukstu pa vaigu.
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
- rezonators Sistēma vai ķermenis, kurā ārējs impulss var ierosināt rezonansi.
- apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
- multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
- sadauzīt Sitot savainot (cilvēku, ķermeņa daļu).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- samīcīt Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- problemātiska situācija situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana; problēmsituācija.
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
- citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
- nenoteikts Skaidri neizpaužot; arī izvairīgi.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
- starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
- kārtas skaitļa vārds skaitļa vārds, kas norāda kārtību, kādā priekšmeti atrodas vai seko cits citam, tos minot vai skaitot.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
- intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- izskaitīt Skaitot nosaukt (balsī vai domās) skaitļus kādā secībā.
- pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums kādā kopumā.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
- kaukt Skaļi gausties, vaimanāt.
- dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
- ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
- labializācija Skaņas izrunāšana ar noapaļotām vai izstieptām lūpām.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- reverberācija Skaņas saglabāšanās telpā pēc tam, kad skaņas avots vairs nedarbojas; pēcskaņa.
- sinkope Skaņas vai skaņu kopas zudums vārda vidū.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- instrumentācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana vairākiem instrumentiem, tā izveidojums instrumentālam sastāvam; orķestrācija.
- periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
- reprīze Skaņdarba tēmas, fragmenta tiešs vai variēts atkārtojums; pamattēmas atgriešanās (piem., sonātē).
- remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem); lomas tēlošana, tēlojums.
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- poēma Skaņdarbs ar lirisku, liriski episku vai dramatisku raksturu.
- balāde Skaņdarbs ar traģiska vai fantastiska vēstījuma raksturu.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piem., operas) fragments šādam ansamblim.
- rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
- solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- rēkoņa Skaņu vai trokšņu kopums, kāds dzirdams (kam) rēcot.
- kadence Skaņu virkne vai akords (skaņdarba, skaņdarba daļas u. tml.) nobeigumā.
- spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
- kopskats Skats, kurā ietverts viss objekts vai plaša tā daļa.
- dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
- privātskola Skola, ko dibinājusi fiziska vai juridiska persona.
- skolēns Skolas audzēknis vai audzēkne.
- divnieku karalis skolēns, kam ir visvairāk divnieku.
- palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- noskopoties Skopojoties neiegādāties vai iegādāties, iztērēt (ko) nepietiekamā daudzumā.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrambāt Skrambājot savainot.
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- skujaugs Skuju koks vai krūms; skujenis.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- palmete Skulpturāls vai zīmēts ornaments stilizētu palmas lapu veidā.
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- dīva Slavenība, zvaigzne.
- bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
- tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
- saslēgt Slēdzot (piem., ar rokudzelžiem), stingri, cieši sasaistīt (kādu); šādā veidā sasaistīt kopā (vairākus, daudzus).
- kupeja Slēgts nodalījums dzelzceļa vagonā (parasti četriem vai diviem pasažieriem).
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
- laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
- toksoplazmoze Slimība, ko cilvēkam vai dzīvniekam var izraisīt toksoplazmas.
- tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
- kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
- remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
- recidīvs Slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
- krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- slinkuma maiss slinks cilvēks vai dzīvnieks.
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
- halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
- piesvempties Smagnēji, ar grūtībām piecelties vai pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- iesms Smails stienis (arī koka zars, skals u. tml.), uz kura (ko) uzdur (cepšanai vai kūpināšanai).
- blendēt Smalcināt (ko) blenderī vai ar blenderi.
- kapāt Smalcināt, drupināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- frikasē Smalki sagriezta sautēta vai cepta gaļa biezā, garšvielām bagātā mērcē.
- kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
- komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
- aizsniegties Sniedzoties (ar roku vai kādu priekšmetu) skart, sasniegt.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piem., ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- karnīze Sniega, ledus vai iežu pārkare (augstu kalnos, klintīs).
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- diakonija Sociālās aprūpes darbs baznīcas draudzē vai ārpus tās.
- pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
- kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
- administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
- kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- mīcīt Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
- iekaukties Spalgā, stieptā balsī ievaimanāties.
- tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
- mantiļa Spāņu sieviešu apģērba gabals – zīda vai mežģīņu šalle, ar ko apsedz galvu un plecus.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- saspārdīt Spārdot savainot.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- mašīnists Speciālists, kas strādā pie mašīnas vai apkalpo mašīnu.
- analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
- dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
- maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
- uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli vai dūrēm.
- dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
- audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
- audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- kapilaritāte Spēja uzsūkt vai iesūkt šķidrumu; higroskopiskums.
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzvirt Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzskriet Spēji rasties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
- spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- spektrogrāfija Spektru reģistrēšana ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
- dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
- krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
- stīgot Spēlēt vai skaņot (stīgu instrumentu).
- kreicis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar krustiņu, āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- krusts Spēļu kārts ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; kreicis.
- kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- saspert Sperot, ar spērienu savainot.
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- tūbiņa Spiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba [1].
- saspiest Spiežot ievainot, savainot.
- šķaidīt Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
- blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
- nospiest Spiežot, uzspiežot vai spiežoties virsū, nonāvēt.
- griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
- griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
- spilvots Spilvains.
- uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
- apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
- sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
- paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
- kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- hantele Sporta rīks muskuļu attīstīšanai – īss stienītis ar, parasti čuguna, bumbām vai ripām abos galos.
- čempionāts Sporta sacensību kopums labāko sportistu vai komandu noteikšanai; meistarsacīkstes.
- kārta Sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
- piespēle Sporta spēlē – bumbas vai ripas padošana, pievirzīšana (savas komandas dalībniekam).
- mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
- samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
- bloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsot ceļu bumbai vai spēles pretiniekam.
- bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
- autosports Sporta veids – braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem vai speciālajiem krosa automobiļiem.
- paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
- daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
- voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
- mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
- atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
- pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
- malējais uzbrucējs sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- malējais aizsargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- malējais pussargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- spridzeklis Sprādziena radīšanai sagatavota sprāgstviela vai īpaša ierīce.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
- nospraust Spraužot noklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
- pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšgalā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
- lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- muklājs Staigna, purvaina vieta.
- līkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta; slīkšņa.
- muklains Staigns, purvains.
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- numurs Standartizēts un ar ciparu vai ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- dispersija Starojuma viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- Sarkanais Krusts starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību slimiem un ievainotiem karavīriem un gūstekņiem, palīdz meklēt bezvēsts pazudušos, miera laikā – palīdz dabas katastrofās cietušajiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- Eiropas Cilvēktiesību tiesa starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību koncencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.
- kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
- simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
- starptautiskais delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts rīcības (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) rezultātā.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru ir aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana.
- mese Starptautisks gadatirgus un izstāde (galvenokārt vairumtirdzniecībai).
- atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
- pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
- sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
- garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- slips Statne kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- tumsa Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- polaritāte Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
- pieblīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir blīvi piepildīts vai atrodas pārāk lielā daudzumā.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir skaitliski palielinājies vai palielināts.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) norisinās intensīvi vai spēcīgi izpaužas.
- iespējamība Stāvoklis, kad (ko) var veikt vai (kas) var īstenoties.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
- pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
- izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
- daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- spēkā neesība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piem., līgumam, likumam).
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
- līgoties Stāvot, sēžot vai pārvietojoties, viegli šūpoties (par cilvēku).
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- norīt galotnes steigā neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdu beigas.
- stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
- tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- sastiept Stiepjot savainot (ķermeņa daļu).
- klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
- kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
- pipete Stikla vai plastmasas caurulīte neliela šķidruma daudzuma iesūkšanai vai pilināšanai ārā.
- terārijs Stiklota tvertne vai īpaši ierīkota vieta abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- paralēlisms Stilistiska figūra – teikuma vai teikuma daļu uzbūves vienādība.
- anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- piktogramma Stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi; teksts, kas rakstīts ar šādām zīmēm.
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
- espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
- sūrums Stipri rūgta, asa, arī sāļa vai skābi rūgta garša.
- sūrs Stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts (par smaržu).
- sūrs Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- svilt Stipri smelgt (piem., par ievainojumu).
- mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
- kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
- šerijs Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; heress.
- heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
- rums Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko ražo no cukurniedru sulas vai melases.
- viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
- liķieris Stiprs, salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- strādāt amatu apvienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darba vietās.
- strādāt amatu savienošanas kārtībā strādāt divās (vai vairākās) darbavietās.
- piestrādāt Strādāt intensīvi, vairāk nekā parasti, lai ko panāktu, sasniegtu.
- pārstrādāt Strādāt vairāk, nekā noteikts (piem., līgumā, likumā).
- algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
- stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kloniski krampji strauja, vairākkārtīga muskuļu saraušanās.
- liet laimes strauji ielejot ūdenī izkausētu alvu (vai svinu), pēc sacietējušā veidojuma iztēloties nākotni (parasti Jaungada naktī).
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- ņirba Strauji mainīgu gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- ņirboņa Strauji mainīgu sīku gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- šaudīt Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- iekrist Strauji nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- iegrūst dunku strauji skart ar elkoni vai dūri.
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- sprauslot Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
- saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
- iestrēbt Strebjot ieēst vai iedzert.
- piestrēbt Strebjot pieēst vai piedzert klāt.
- rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
- ziedstublājs Stublājs, uz kura atrodas zieds vai ziedkopa; ziednesis.
- akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- pamatne Stumbram vai saknēm tuvākā (auga) daļa.
- sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
- izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- pārsūdzība Sūdzība vai protests ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
- pasts Sūtījuma nosūtīšanas vai piegādāšanas sakaru līdzeklis.
- pasts Sūtījums, ko šī sakaru iestāde nosūta vai piegādā.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
- svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- salds piens svaigs (nesaskābis, nesaraudzēts) piens.
- švāģeriene Svaine.
- sievas brālis svainis.
- švāģeris Svainis.
- notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
- kauss Svaru sastāvdaļa atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- vakars Svētku vai īpaši atzīmējamas dienas beigu posms; svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai vai notikumam).
- kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
- mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
- kapers Šā auga ziedpumpuri, nenobrieduši augļi, ko marinētus vai sālītus lieto par garšvielu, ēdienu piedevu.
- ķirsis Šā augļu koka vai krūma auglis.
- kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
- kadiķis Šā krūma (vai koka) koksne.
- paeglis Šā krūma (vai koka) koksne.
- jasmīns Šā krūma ziedi vai zari ar ziediem.
- mahagonijs Šā vai dažu citu līdzīgu tropu koku koksne sarkanbrūnā krāsā ar cietu koksni un skaistu tekstūru; sarkankoks.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
- lapa Šāda papīra plātne vai veidlapa speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- oforts Šādā tehnikā veidots mākslas vai poligrāfijas darbs.
- adadžo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegreto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegro Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- andante Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- presto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- lete Šādas formas paaugstinājums ēdienu vai dzērienu novietošanai.
- bekons Šādas gaļas produkts (mazsālīts vai žāvēts).
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
- moto Šāds izteiciens, kas pauž kādu domu vai atziņu, ko cenšas ievērot, kam seko; devīze.
- kniede Šāds metāla stienītis auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai.
- laiks Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
- maiss Šāds priekšmets (parasti pildīts ar salmiem, sienu) gulēšanai vai sēdēšanai.
- putu karote šāds rīks ar lēzenāku, caurumotu padziļinājumu un garāku kātu putu nosmelšanai vai biezumu izņemšanai no viruma.
- egle Šāds Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznots skujkoks.
- zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
- lauciņš Šaha vai dambretes galdiņa kvadrātveida iedaļa.
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
- šalkot Šalkt, parasti vairākkārt, ilgāku laiku.
- izšaut Šaujot izlietot (daudz vai visu).
- izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus).
- aizšaut Šaujot nenonāvēt, bet ievainot (parasti dzīvnieku).
- sašaut Šaujot savainot, sakropļot.
- apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
- jūras šaurums šaura ūdens josla, kas savieno jūru vai jūras ar okeānu.
- galerija Šaura, gara, segta eja, kuras vienu sānsienu (parasti) veido kolonnas vai balsti.
- taka Šaurs cilvēku vai dzīvnieku iestaigāts ceļš; ceļš uz dažādiem objektiem.
- slīps leņķis šaurs vai plats leņķis.
- gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- cukīni Šī auga auglis – neliels, iegarens dārzenis ar zaļu vai dzeltenu mizu.
- rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
- roze Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
- tējasrozes Šī auga zieds vai zars ar ziedu (ziediem).
- plūme Šī augļu koka vai krūma auglis.
- papaija Šī koka auglis – iegarenai melonei līdzīgs sarkandzeltens auglis ar oranžu vai dzeltenu mīkstumu un mazām, melnām sēkliņām.
- pistācija Šī koka vai krūma auglis.
- pomerance Šī koka vai krūma auglis.
- vīģe Šī koka vai krūma auglis.
- ieva Šī koka vai krūma ziedu ķekari vai zari ar ziedu ķekariem.
- vilkoga Šī krūma vai auga oga.
- ceriņi Šī krūma ziedi vai zari ar ziediem.
- sāns Šī ķermeņa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse (dzīvniekiem).
- atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
- menuets Šīs dejas mūzika (atsevišķs instrumentāls skaņdarbs vai lielāka skaņdarba sastāvdaļa).
- prūši Šīs hercogistes vai karalistes pamatiedzīvotājs.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (augu) organismā vai tā daļās.
- dzīvība Šīs matērijas eksistēšanas formas izpausme (cilvēku vai dzīvnieku) organismā.
- uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- cirst Šķelt sīkākās daļās (ar cirvi vai citu asu priekšmetu); skaldīt.
- dalīties Šķelties bezdzimumu vairošanās procesā (par vienkāršākajiem organismiem).
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās.
- pāršķelt Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
- barjera Šķērslis, kas jāpārvar skrējējam vai jātniekam.
- šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots vai novietojams stienis.
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem.
- mikstūra Šķidra zāļu forma, kurā izšķīdinātas vairākas ārstnieciskas vielas.
- drenāža Šķidruma izvadīšana no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
- frakcija Šķidruma sastāvdaļa, kas īpašā pārtvaices procesā kļūst par atsevišķu vielu ar atšķirīgām īpašībām.
- turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
- virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
- šalts Šķidruma vai šķidras masas kopums, kas strauji, spēcīgi plūst vai tiek raidīts (kādā virzienā).
- šļāce Šķidruma vai šķidras masas plūsma, kas šļācas (kur).
- menisks Šķidruma virsmas izliekums vai ieliekums.
- piensula Šķidrums baltā krāsā, ko satur vairāki augi un sēnes.
- šķobīties Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas iegūta no augiem vai dzīvniekiem.
- ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā no organiskajiem vai sintētiskajiem savienojumiem.
- dabiska šķiedra šķiedra, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- sarauties Šķietami samazināties (palielinoties attālumam līdz skatītājam vai saliecoties, sakumpstot).
- stāvēt Šķietami vai reāli nepārvietoties, arī atrasties kādā vidē (par parādībām dabā).
- piešķīt Šķinot, plūcot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- šķirkļa vārds šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
- šķirkļa galva šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
- ciltsgrāmata Šķirnes standartam atbilstošu, vaislai derīgu dzīvnieku reģistrs, kurā doti dati par dzīvnieka izcelšanos, šķirnes produktivitāti u. tml.
- nošķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
- brāķēt Šķirot pēc kvalitātes; atlasīt kā mazvērtīgu vai nederīgu.
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- apšļākt Šļācot vai šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
- apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
- pieštancēt Štancējot izgatavot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- nošūt Šujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sašūt Šujot izgatavot (parasti vairākus, daudzus priekšmetus); šujot izgatavot (parasti priekšmetu lielāku daudzumu); pašūt.
- lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
- pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
- makrofāgi Šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas (mikroorganismus, toksīnus u. tml.).
- dziedzeris Šūnas vai šūnu grupas (augiem), kas izdala dažādas vielas (piem., nektāru, sveķus, gļotvielas).
- mirušās šūnas šūnas, kas vairs nepiedalās dzīvības procesu norisē.
- aijāt Šūpojot (rokās vai klēpī), midzināt, mierināt (bērnu); šūpot (parasti dziedot).
- zemvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, kurā atrodas vēja piepūstās buras.
- virsvēja puse tā jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš.
- vējš Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- kreiss Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās vai ir vērsts šādā virzienā.
- stāvgrūdām Tā, ka ir pārlieku pilns, pārpildīts (ar cilvēkiem, dzīvniekiem vai priekšmetiem).
- pušu Tā, ka ir radies ievainojums, brūce.
- smieklīgs Tā, ka jāsmejas; arī jocīgi, dīvaini.
- savrup Tā, ka nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- ne atklausīties nevar Tā, ka negribas vairs klausīties.
- pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
- laukā Tā, ka vairs neatrodas (piem., kādā situācijā, stāvoklī).
- hormonālas tabletes tabletes, kas satur (dabiskus vai sintētiski iegūtus) hormonus.
- reitings Tabulā sarindots (kā) darbības kvalitātes vai popularitātes novērtējums; vieta šādā novērtējuma tabulā.
- daudzbērnu Tāda (ģimene), kurā ir trīs vai vairāk bērnu.
- politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
- īsmetrāžas Tāda (kinofilma), kuras garums nepārsniedz 1200–1500 metrus un kurā nav vairāk par 4–5 daļām.
- zāles zaļš tādā zaļumā, kāds raksturīgs svaigai zālei.
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
- palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās; tāds, kam ir šāds vai šādi attēli; pretstats: melnbalts.
- sārtvaidzis Tāds (auglis, oga), kas ir sārtā krāsā, kam ir sārta vai sarkana miza.
- hibrīds Tāds (augs vai dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju.
- korķis Tāds (augs), kam uz stumbra vai zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
- ilggadīgs Tāds (augs), kas aug vairākus gadus bez pārstādīšanas; daudzgadīgs.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties.
- daudzgadīgs Tāds (augs), kura veģetācijas cikls ilgst trīs un vairākus gadus.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- viengadnieks Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kas ir vienu gadu vecs.
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- melnbārdains Tāds (cilvēks), kam ir melna vai ļoti tumša bārda.
- melnmatains Tāds (cilvēks), kam ir melni vai ļoti tumši mati.
- sarkanvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sarkani vaigi.
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi.
- dzēlīgs Tāds (cilvēks), kas (ar vārdiem, izturēšanos) sāpīgi aizvaino, aizskar; tāds, kurā izpaužas nicinājums, arī ironija, zobgalība.
- iecienīts Tāds (cilvēks), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
- jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
- vecākais Tāds (dēls, meita, brālis, māsa), kam ir visvairāk gadu salīdzinājumā ar pārējiem (dēliem, meitām, brāļiem, māsām).
- baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- zeltgalvains Tāds (dzīvnieks), kam uz galvas ir zeltains, dzeltens vai oranžs krāsojums.
- pārdrošs Tāds (dzīvnieks), kas nebaidās, nevairās no cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
- bezizmēra Tāds (elastīga materiāla apģērba gabals), kura lielums atbilst vairākiem izmēriem.
- daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
- katarāls Tāds (iekaisums), kas veidojas gļotādā un kam raksturīga pastiprināta gļotu vai citu atdalījumu veidošanās.
- tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
- bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
- beidzamais Tāds (laika moments, laika posms), kas ir noteiktai rīcībai piemērotā laika beigās vai tieši pirms kāda paredzēta pasākuma, notikuma.
- beidzamais Tāds (laika posms), kas ir nesens vai pagājis.
- daudzvērtīgs Tāds (lielums), kam iespējamas vairākas vērtības.
- vidējs Tāds (lielums), ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu.
- figurāls Tāds (mākslas darbs), kurā attēloti cilvēki vai dzīvnieki; tāds, kas saistīts ar cilvēku vai dzīvnieku attēlošanu.
- viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni; tāds (zieds), kam ir tikai putekšņlapas vai auglenīca.
- anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
- dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
- jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
- diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
- vienpartijas Tāds (piem., pasākums), ko īsteno vai kurā piedalās viena (politiskā) partija.
- neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
- beztiesisks Tāds (piem., stāvoklis, politisks režīms), kad trūkst tiesību (piem., civilo, politisko) vai tās ir ļoti ierobežotas.
- multinacionāls Tāds (piem., uzņēmums), kas darbojas vairākās valstīs.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti vai elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- daudzzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vairākiem ticamiem cipariem.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kā skanējumu vai atskaņojumu veido viena balss vai vairākas balsis vienlaicīgi.
- instrumentāls Tāds (skaņdarbs), ko atskaņo ar instrumentiem; tāds, kas attiecas uz šādu mūziku vai muzicēšanu.
- tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personas formu ziņā.
- nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai galvenais loceklis.
- mīksts Tāds (ūdens), kas nesatur vai maz satur (parasti kalcija un magnija) sāļus.
- zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
- efektīvs Tāds, ar ko gaidāmais rezultāts sasniedzams viegli, ātri vai lēti; tāds, kas dod vajadzīgos rezultātus; iedarbīgs.
- tāls Tāds, ar ko vairs nav saiknes, tuvības, arī tāds, par ko nav vairs intereses, satraukuma u. tml.
- vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag.
- visāds Tāds, kā ir samērā daudz un kam ir vairāki, dažādi veidi, arī dažāds.
- izbijis Tāds, kā vairs nav; bijušais.
- zvaigžņots Tāds, kad debesīs ir daudz zvaigžņu (par laika posmu).
- tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma vai tas ir īsu laiku (piem., par diennakts, gada posmu).
- bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
- saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
- stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
- vēss Tāds, kam (vai kad, vai kur) ir mēreni zema temperatūra.
- kails Tāds, kam (vai kad) nav sniega segas.
- pliks Tāds, kam (vai kad) nav sniega segas.
- nadzīgs Tāds, kam ātri izraisās kāds (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis.
- niedre Tāds, kam dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par putniem).
- sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikposmu, laikapstākļiem).
- stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
- apaļš Tāds, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- sīvs Tāds, kam ir asa, kodīga, parasti nepatīkama garša (rūgti skāba vai rūgti sāļa).
- atskabargains Tāds, kam ir atskabarga vai atskabargas.
- rētains Tāds, kam ir audu bojājums vai bojājumi (par koku).
- šūnveida Tāds, kam ir bišu šūnas vai šūniņas forma, veids.
- caurs Tāds, kam ir caurums vai caurumi.
- netīrs Tāds, kam ir citas (parasti tumšas) krāsas vai krāsu toņa piejaukums (par krāsu, tās toni).
- daudzstūrains Tāds, kam ir daudzstūra forma; tāds, kam ir vairāki vai daudzi stūri.
- lokāms Tāds, kam ir deklināciju vai konjugāciju sistēma.
- polisēmisks Tāds, kam ir divas vai vairākas nozīmes; daudznozīmju.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir fizisks vai psihisks defekts.
- sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
- oranžs Tāds, kam ir gatavam apelsīnam raksturīgā krāsa; sarkanīgi dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
- nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt.
- necaurejams Tāds, kam ir grūti vai nepiespējami iziet cauri.
- kurlmēms Tāds, kam ir iedzimts vai agrā bērnībā iegūts kurlums un tā izraisīts runas trūkums.
- maksimāls Tāds, kam ir iespējami vai pieļaujami vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- lēcienveida Tāds, kam ir lēciena vai lēcienu veids (par kustībām).
- lēcienveidīgs Tāds, kam ir lēciena vai lēcienu veids.
- apaļš Tāds, kam ir lodes vai lodei līdzīga forma.
- sfērisks Tāds, kam ir lodes vai tās virsmas daļas forma.
- universāls Tāds, kam ir ļoti plašs izlietojums, vairākas, daudzas funkcijas.
- medains Tāds, kam ir medus smarža vai garša.
- melnaugļu Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši augļi.
- melnplankumains Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši plankumi.
- melnraibs Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši raibumi.
- melnsarkans Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un sarkani krāsu laukumi; ļoti tumši sarkans, gandrīz melns.
- melnzaļš Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zaļi, krāsu laukumi; ļoti tumši zaļš, gandrīz melns.
- melnzils Tāds, kam ir melni vai ļoti tumši un zili krāsu laukumi; ļoti tumši zils, gandrīz melns.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels dziļums (par ūdenstilpēm); pretstats: dziļš.
- sekls Tāds, kam ir neliels vai samērā neliels padziļinājums (par priekšmetiem).
- slims Tāds, kam ir organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam ir normālas darbības traucējumi (par organismu, tā daļām).
- osains Tāds, kam ir osa vai osas.
- slīps Tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem).
- leņķveida Tāds, kam ir parasti šaura vai taisna leņķa forma, veids.
- pieczvaigžņu Tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē.
- piecstarains Tāds, kam ir pieci stari vai gareni no viena centra virzīti veidojumi.
- stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- platmugurains Tāds, kam ir plata mugura (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (1) vai plēve, tāds, kas ir klāts, ar plēvēm vai plēvi.
- plēvjains Tāds, kam ir plēves (2) vai plēve, tāds, kas klāts ar plēvēm vai plēvi.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
- ragains Tāds, kam ir ragi vai arī ragiem līdzīgi izaugumi uz galvas (par dzīvniekiem).
- ņudzošs Tāds, kam ir raksturīga nekārtīga, haotiska daudzu (cilvēku vai dzīvnieku) kustība; tāds, kur (kas) ņudz.
- savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- mitrs Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums.
- slapjš Tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts nokrišņu daudzums; tāds, kam ir raksturīgs paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums; arī mitrs (2).
- resnvēderains Tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rētains Tāds, kam ir rēta vai rētas; tāds, kur ir rēta vai rētas.
- robots Tāds, kam ir robi vai izvirzījumi un padziļinājumi; robains.
- robusts Tāds, kam ir spēcīga miesas būve, rupji vaibsti; vienkāršs, primitīvs.
- sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
- taisnleņķa Tāds, kam ir taisns leņķis vai taisni leņķi.
- tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- tievkaklains Tāds, kam ir tievs kakls (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- tvaikveida Tāds, kam ir tvaika veids.
- vainagveida Tāds, kam ir vainaga forma, veids.
- daudzdimensiju Tāds, kam ir vairāk par trim dimensijām.
- multifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas funkcijas; daudzfunkcionāls.
- daudznozīmīgs Tāds, kam ir vairākas nozīmes (par valodas vienību); polisēmisks.
- daudznozīmju Tāds, kam ir vairākas nozīmes; polisēmisks.
- daudzpakāpju Tāds, kam ir vairākas pakāpes, posmi.
- daudzgalvains Tāds, kam ir vairākas vai daudzas galvas.
- daudzkājains Tāds, kam ir vairākas vai daudzas kājas.
- daudzzilbīgs Tāds, kam ir vairākas zilbes.
- polifunkcionāls Tāds, kam ir vairākas, daudzas funkcijas.
- melnsvītrots Tāds, kam ir vairākas, daudzas melnas svītras.
- svītrains Tāds, kam ir vairākas, daudzas svītras.
- daudzējāds Tāds, kam ir vairāki vai daudzi veidi, tāds, kas izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- daudzžuburains Tāds, kam ir vairāki, daudzi žuburi.
- dimensionāls Tāds, kam ir viena vai vairākas dimensijas.
- izotermisks Tāds, kam ir vienāda vai pastāvīga temperatūra.
- līdztiesisks Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu); līdztiesīgs.
- līdztiesīgs Tāds, kam ir vienlīdzīgas vai vienādas tiesības (ar kādu citu).
- mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
- zvaigžņveida Tāds, kam ir zvaigžņu forma, veids.
- žākļains Tāds, kam ir žākles vai žākle.
- tīrs Tāds, kam nav citas krāsas vai krāsu toņa piejaukuma; dzidrs.
- bezīpašnieka Tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- taisns Tāds, kam nav izliekumu vai ieliekumu, līkumu, arī tāds, kas ir bez novirzēm, atkāpēm (par līniju, virzienu u. tml.).
- bezkāju Tāds, kam nav kāju vai tās ir vāji attīstītas.
- nesaistīts Tāds, kam nav mijiedarbības ar citām elementārdaļiņām vai ārējo lauku (par elementārdaļiņām); brīvs.
- nevaļīgs Tāds, kam nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kam ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide vai īpaši labi apstākļi.
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- ceļojošs Tāds, kam nav pastāvīgas atrašanās vai darbības vietas.
- nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
- beztiesīgs Tāds, kam nav tiesību vai tās ir būtiski ierobežotas.
- truls Tāds, kam nav vairs sākotnējā dziļuma, iedarbīguma, bet kas ilgstoši pārņem, ietekmē (par sāpīgiem pārdzīvojumiem).
- bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma, vai arī tas nav zināms.
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas vai tā ir ļoti plāna (par cilvēku vai dzīvnieku, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- bezzobains Tāds, kam nav zobu vai trūkst lielākās daļas zobu.
- bezzvīņains Tāds, kam nav zvīņu vai tās ir sīkas, nemanāmas (parasti par zivīm).
- beidzamais Tāds, kam negatīvā īpašība, negatīvais raksturojums piemīt lielā mērā.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; mantkārīgs, negausīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negausīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk; alkatīgs.
- vārīgs Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri; tāds, kas ir tik blīvs, ka tam ir grūti vai neiespējami redzēt cauri.
- nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
- šķirtdzimuma Tāds, kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
- plikgalvains Tāds, kam pilnīgi vai daļēji trūkst matu (par cilvēku).
- introverts Tāds, kam raksturīga introversija; tāds, kas pievērsies savai iekšējai pasaulei; noslēgts, atturīgs, nesabiedrisks; pretstats: ekstraverts.
- ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
- mierīgs Tāds, kam raksturīgs nekustīgums vai mazkustīgums.
- šaudīgs Tāds, kam strauji vairākkārt mainās izplatības virziens, arī stiprums.
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
- melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums.
- spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piem., par līgumu, likumu).
- šķīsts Tāds, kam vēl nav bijušas dzimumattiecības; nevainīgs.
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir lokveida forma; pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā posmā nav līkumu, izliekumu, ieliekumu (par priekšmetiem, augiem, ķermeņa daļām u. tml.); pretstats: līks.
- strofisks Tāds, kam visām strofām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- jauks Tāds, kas (ar savām īpašībām vai saturu) izraisa patiku, labsajūtu, iepriecina.
- patīkams Tāds, kas (ar savu saturu vai īpašībām) izraisa patiku, sniedz labsajūtu, iepriecina.
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības jomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
- neērts Tāds, kas (piem., savu īpašību dēļ) rada vai var radīt papildu grūtības, sarežģījumus.
- mērens Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
- daudzbalsīgs Tāds, kas (vienlaikus) skan, ir atskaņojams vairākās balsīs.
- daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
- vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
- nepilns Tāds, kas aptver, ietver tikai daļu vai attiecas tikai uz daļu (no kā).
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
- perfektīvs Tāds, kas apzīmē pabeigtu darbību vai darbības stāvokli, kam ir noteikta robeža (par darbības vārdu).
- ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ilustratīvs Tāds, kas ar attēliem papildina vai paskaidro (tekstu).
- vertikāls Tāds, kas ar attiecīgo plakni vai taisni veido taisnu leņķi; perpendikulārs.
- slēpts Tāds, kas ar grūtībām ir vai pat nav saskatāms, pamanāms, konstatējams.
- slīps Tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- notiesātais Tāds, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
- dažāds Tāds, kas ar vienu vai vairākām īpašībām, pazīmēm atšķiras (no kā).
- filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
- klasisks Tāds, kas atbilst seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam.
- vircots Tāds, kas atgādina virces (piem., pēc garšas vai smaržas).
- reģeneratīvs Tāds, kas atjaunojas vai ir iegūstams reģenerācijas (2) procesā.
- simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu; simtreizējs.
- četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes.
- desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit, arī daudz reižu; desmitkārtējs.
- septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes; septiņreizējs.
- vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- ātraudzīgs Tāds, kas ātri attīstās, izaug, sasniedz briedumu (par augiem vai dzīvniekiem).
- šaudīgs Tāds, kas ātri vairākkārt pārvietojas, mainot kustības virzienu.
- sāns Tāds, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
- saistīts Tāds, kas atrodas mijiedarbībā ar citām elementārdaļiņām vai ar ārējo lauku (par elementārdaļiņām); tāds, ko ierobežo šāda mijiedarbība (par fizikālām parādībām).
- polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas centra vai lieliem ceļiem.
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) – par līniju, virzienu.
- zems Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
- mugurējs Tāds, kas atrodas tajā (ķermeņa daļas) pusē, kas ir tuvāk mugurai vai aizmugurē.
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidusasij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
- apakšzeme Tāds, kas atrodas vai norisinās dziļos zemes slāņos.
- brīvdabas Tāds, kas atrodas vai notiek ārpus telpām.
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- zemvēja Tāds, kas atrodas, noris jahtas vai buru kuģa pusē, pret kuru nepūš vējš; aizvēja, arī pavēja; pretstats: pretvēja.
- aizrobežu Tāds, kas atrodas, pastāv aiz kādas zemes vai valsts robežām; ārzemju.
- tropisks Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zemes tropiem [1] (1) vai starp vienu no tiem un ekvatoru (ekvatoriālo joslu).
- starpzvaigžņu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zvaigznēm.
- pašaizliedzīgs Tāds, kas atsakās no savām personiskajām prasībām vai ierobežo tās citu cilvēku vai sabiedrības labā.
- neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
- vēlīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu; vēls (1).
- agrīns Tāds, kas attiecas uz (laika periods vai parādība) sākuma posmu; agrs (1).
- municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
- individuāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību.
- mažoritārs Tāds, kas attiecas uz balsu vairākumu; tāds, kas ir atkarīgs no balsu vairākuma.
- vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
- reģionāls Tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
- lībisks Tāds, kas attiecas uz lībiešu tautu vai valodu, saistīts ar to; raksturīgs lībiešiem [1].
- mikoloģisks Tāds, kas attiecas uz mikoloģiju, saistīts ar sēnēm vai sēnītēm.
- dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, mugurpusi; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
- ornitoloģisks Tāds, kas attiecas uz ornitoloģiju vai putniem, saistīts ar tiem.
- laterāls Tāds, kas attiecas uz sāniem; tāds, kas atrodas sānos vai ir vērsts uz sāniem.
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
- universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
- kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
- kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās vai iesaistās viens dalībnieks.
- vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
- astrāls Tāds, kas attiecas uz zvaigznēm.
- stāvs Tāds, kas attiecībā pret plakni veido taisnu vai gandrīz taisnu leņķi; vertikāls vai gandrīz vertikāls.
- perpendikulārs Tāds, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- kāpelējošs Tāds, kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
- monofāgs Tāds, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
- otrreizējs Tāds, kas bijis, noticis vai atkārtojas otru reizi.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- ieapaļš Tāds, kas daļēji atgādina apli vai lodi; tāds, kam ir noapaļots gals, mala.
- mākoņains Tāds, kas daļēji vai pilnīgi ir klāts ar mākoņiem (par debesīm).
- beztrokšņa Tāds, kas darbojas bez trokšņa vai ar nelielu troksni.
- aktīvs Tāds, kas darbojas vai ir gatavs darboties, reaģēt.
- lauks Tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem.
- simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- bezdūmu Tāds, kas degdams nerada dūmus (vai rada salīdzinoši maz dūmu).
- drebulīgs Tāds, kas dreb, trīc vai kustas nevienmērīgi, saraustīti; drebelīgs.
- dzīvs Tāds, kas dzīvo (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas aug un attīstās (par augiem vai to daļām); pretstats: nedzīvs, miris.
- nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
- auksts Tāds, kas gatavots bez vārīšanas vai ko pasniedz atdzesētu.
- iecienīts Tāds, kas gūst popularitāti, piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā; tāds, kam izvēlē dod priekšroku.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- diametrāls Tāds, kas iet no diametra vai caur diametru.
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
- apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
- izslāpis Tāds, kas ilgāku laiku nav dzēris un sajūt stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
- daudzgadīgs Tāds, kas ilgst vairākus vai daudzus gadus, paredzēts vairākiem vai daudziem gadiem.
- nenoturīgs Tāds, kas ilgstoši nepastāv, ātri izzūd vai zaudē savas īpašības.
- uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, arī ir agresīvs (par dzīvniekiem).
- uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
- sarkanvaidzis Tāds, kas ir apaļš un sarkans vai ar sarkanu mizu (par augli).
- resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- hermētisks Tāds, kas ir cieši, blīvi noslēgts, tāds, kas nelaiž cauri gāzi vai šķidrumu.
- populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- spocīgs Tāds, kas ir dīvains, neparasts, izraisa nepatiku.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- kaujiniecisks Tāds, kas ir gatavs cīnīties vai cīnās (par ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spontāns Tāds, kas ir izraisījies pēkšņi, negaidīti, bez tiešas ārējas iedarbības; tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības.
- izliekts Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies lokveidā, ar izvirzījumiem.
- svaigs Tāds, kas ir izveidots vai izveidojies, radies pirms neilga laika.
- oļains Tāds, kas ir klāts ar oļiem vai satur oļus.
- slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piem., par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- komunāls Tāds, kas ir kopīgs vairākiem lietotājiem; tāds, kas ir vairāku cilvēku lietošanā.
- spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
- tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam vai minētam.
- silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
- mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
- otrais Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs vai zemākas kvalitātes par ko citu tādu pašu.
- subnormāls Tāds, kas ir mazāks vai zemāks par normu.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- savāds Tāds, kas ir neparasts, izraisa izbrīnu, neizpratni (par parādību, priekšmetu u. tml.); dīvains.
- miltains Tāds, kas ir nobārstīts vai notraipīts ar miltiem.
- siļķains Tāds, kas ir nosmērēts ar siļķu sālījumu; tāds, kurā ir bijušas (parasti sālītas vai marinētas) siļķes (piem., par trauku); tāds, kam ir (parasti sālītu) siļķu smarža vai garša.
- netīrs Tāds, kas ir notraipīts, ko klāj vai kurā ir netīrumi, kā paliekas.
- vispārnozīmīgs Tāds, kas ir nozīmīgs visiem vai daudziem.
- maize Tāds, kas ir pagatavots no šā pārtikas produkta vai tāds, kas ir paredzēts šā pārtikas produkta pagatavošanai.
- siers Tāds, kas ir pagatavots no šī pārtikas produkta vai ar tā piedevu.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai vai ir saistīts ar cilvēku pārvadāšanu.
- sēkla Tāds, kas ir paredzēts, izmantojams sējai, augu pavairošanai.
- sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
- smalks Tāds, kas ir pareizi, arī patīkami, glīti veidots (parasti par sejas vaibstiem); tāds, kurā izpaužas inteliģence, arī izsmalcinātība.
- sviedrains Tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem; tāds, kam ir tauku traipi.
- sens Tāds, kas ir pastāvējis vairadies tālā pagātnē.
- sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
- publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
- kanonisks Tāds, kas ir pieņemts par pareizāko (piem., no vairākiem teksta variantiem).
- deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
- padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam; pavecs.
- mākslīgs Tāds, kas ir radīts vai tiek veikts pēc dabā eksistējoša parauga.
- kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
- eklektisks Tāds, kas ir raksturīgs eklektikai vai eklektismam.
- pilsētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs pilsētai vai pilsētniekiem; tāds, kurā izpaužas kas pilsētai vai pilsētniekiem raksturīgs.
- roķīgs Tāds, kas ir raksturīgs rokmūzikai vai rokeriem.
- starpžanrs Tāds, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna, vēl nebijuša radīšanu vai izmantošanu; tāds, kas ir saistīts ar māksliniecisko jaunradi, garīgo vērtību radīšanu.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar pozitīvu vai negatīvu attīstību, virzību, īstenošanos u. tml. tālākā nākotnē.
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- skandalozs Tāds, kas ir saistīts ar skandālu vai skandāliem; tāds, kas ir saistīts ar morāles vai sabiedrisko normu pārkāpšanu.
- starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
- smeldzošs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzīgs (2).
- smeldzīgs Tāds, kas ir saistīts, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu un ir samērā vājš (par psihisku stāvokli); arī smeldzošs (2).
- pasarkans Tāds, kas ir samērā cieši saistīts ar sociālistiskiem vai komunistiskiem uzskatiem.
- parupjš Tāds, kas ir samērā rupji veidots (par seju, sejas vaibstiem).
- kašķains Tāds, kas ir saslimis ar kašķi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kura ādā ir kašķis (par ķermeņa daļām).
- spokains Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailes ar savu noslēpumainību; arī rēgains, spocīgs.
- spocīgs Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailesar savu noslēpumainību; spokains.
- noskrandis Tāds, kas ir skrandains, ļoti noplīsis vai novalkāts.
- radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzās prom no centra vai uz to.
- dzeltens Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- pelēks Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- sarkans Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zils Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šādas krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, notiktā priekšmetu, vielu grupā.
- zaļš Tāds, kas ir šādā krāsā vai kam ir šāds krāsas tonis, salīdzinot ar ko citu tajā pašā dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu, vielu grupā u. tml.
- balts Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti gaišs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā grupā, dzimtē, šķirnē.
- melns Tāds, kas ir šādā krāsā vai ļoti tumšs, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., dzimtā, šķirnē, noteiktā priekšmetu grupā.
- smalks Tāds, kas ir tievāks, šaurāks, plānāks salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa, augu daļām); tāds, kam ir samērā tievas, šauras, plānas ķermeņa daļas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
- nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
- nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
- nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
- nepiepildāms Tāds, kas ir tik liels, ka to ir ļoti grūti vai neiespējami piepildīt.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
- nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
- neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
- neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
- neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- masveida Tāds, kas ir vai ko izgatavo ļoti lielā skaitā.
- lieks Tāds, kas ir vairāk par nepieciešamo, vajadzīgo daudzumu, lielumu, skaitu.
- daudzkrāsains Tāds, kas ir vairākās krāsās.
- krāsains Tāds, kas ir vairākās vai daudzās krāsās; tāds, kas izpaužas dažādās krāsās.
- oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
- memoriāls Tāds, kas ir veidots, piem., vēsturiska notikuma vai ievērojama cilvēka atcerei.
- sānisks Tāds, kas ir vērsts ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
- krēmīgs Tāds, kas ir viegli iedzeltens vai iesārts.
- krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
- vispāratzīts Tāds, kas ir visu vai daudzu atzīts.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
- vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piem., tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt.
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- antiseptisks Tāds, kas iznīcina mikroorganismus vai aizkavē to attīstību.
- milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
- tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
- satriecošs Tāds, kas izraisa ļoti spēcīgu psihisku vai emocionālu pārdzīvojumu.
- iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kas notiek ar pārtraukumiem.
- digitāls Tāds, kas izteikts ciparu kodā, operē ar ciparu elektrisko signālu vai veic šā signāla vizuālo indikāciju.
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
- piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, cenšas izvairīties no briesmām (par dzīvniekiem).
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dulburīgs Tāds, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
- nesabiedrisks Tāds, kas izvairās no sabiedrības, svešiem cilvēkiem, ir noslēgts sevī.
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
- izvirzīt Tāds, kas izveidojies vairāk uz priekšu, uz āru (no normālā stāvokļa).
- daudzvalodu Tāds, kas izveidots, sastādīts vairākās valodās.
- šķirts Tāds, kas juridiski vairs nepastāv (par laulību); tāds, kas vairs nav saistīts ar laulības saitēm.
- invariants Tāds, kas kādā norisē vai apstākļu maiņā paliek nemainīgs.
- ieinteresēts Tāds, kas ko dara savās vai cita interesēs (arī vēlas, lai kas būtu, notiktu).
- līdzvainīgs Tāds, kas kopā, vienlaikus (ar kādu citu) ir vainīgs, piem., kādā pārkāpumā.
- lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
- fotogēnisks Tāds, kas labi izskatās uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
- simpātisks Tāds, kas līdzīgā veidā rodas citā organisma daļā simetriski vai blakus esošā vietā.
- lielīgs Tāds, kas lielās vai mēdz lielīties.
- mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām).
- pretstresa Tāds, kas mazina vai novērš stresu.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz karot, kam ir tieksme karot, cīnīties; tāds, kas mēdz uzsākt (vai ir gatavs uzsākt) konfliktu, strīdu.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- pasīvs Tāds, kas nav aktivizējies, vai netiek aktivizēts.
- tumšs Tāds, kas nav apgaismots, izgaismots vai ir ļoti vāji apgaismots, izgaismots.
- neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots, ir godīgs un tikumiski nevainojams.
- neatminams Tāds, kas nav atminams vai izzināms, izskaidrojams.
- rets Tāds, kas nav blīvs vai kurā ir caurumi, spraugas.
- vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
- maigs Tāds, kas nav pārāk karsts vai pārāk auksts; mēreni silts.
- mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
- viegls Tāds, kas nav saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, sāpēm, arī nav bīstams dzīvībai (par slimību, ievainojumu u. tml.); tāds, kas noris bez grūtībām, lielām fiziskām ciešanām, arī tāds, kas noris strauji (par fizioloģisku procesu); tāds, kas nav saistīts ar izteiktiem psihiskiem traucējumiem.
- pieejams Tāds, kas nav saistīts ar lieliem izdevumiem vai sarežģījumiem; tāds, kas ir pieņemams ļaužu vairākumam.
- nemāksliniecisks Tāds, kas nav saistīts ar mākslu vai mākslas darbiem.
- ārpusskolas Tāds, kas nav saistīts ar skolu; tāds, kas notiek vai pastāv ārpus skolu sistēmas.
- vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
- savrups Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar ko citu, parasti līdzīgu).
- nesakārtots Tāds, kas nav sakārtots, kurā nav izveidota, radīta noteikta kārtība vai sistēma.
- atpalicis Tāds, kas nav sasniedzis vēlamo vai pārējo sasniegto līmeni; tāds, kas neatbilst sava laika prasībām.
- vesels Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
- neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
- organizēts Tāds, kas nav stihisks, bet notiek vai noris pēc noteiktas sistēmas un plāna.
- daudznozīmīgs Tāds, kas nav vienpusīgs, vienveidīgs; tāds, kas ietver vairākus jēdzienus.
- uzmedots Tāds, kas neatvairāmi tiecas iegūt kādu par sievu (vīru), arī iegūt (kāda) draudzību.
- bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, izturas netaktiski, izaicinoši, apvainojoši.
- panesams Tāds, kas neizraisa (organismā) ļoti nevēlamu vai bīstamu reakciju.
- neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
- nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
- mērens Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
- neorganisks Tāds, kas nepieder pie augu vai dzīvnieku valsts; tāds, kas pieder pie nedzīvās dabas, nedzīvs.
- nesamierināms Tāds, kas nepieļauj samierināšanos vai kompromisu (ar ko).
- neizvēlīgs Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
- mazproduktīvs Tāds, kas nerada vai nenodrošina pietiekamu produkcijas daudzumu; mazražīgs.
- sauss Tāds, kas nesatur mitrumu vai satur to ļoti nelielā daudzumā, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piem., vielu, priekšmetu grupā.
- sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
- vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
- sterils Tāds, kas nespēj apaugļot vai apaugļoties.
- nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
- slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
- nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
- neatkārtojams Tāds, kas nevar atkārtoties, norisināties vai izpausties vairākkārt.
- kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
- nelietīgs Tāds, kas nodara vai izraisa ko sliktu, nevēlamu.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- dziļš Tāds, kas nodrošina samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus (par 50. gadu padomju dramaturģijas darbiem).
- adiabātisks Tāds, kas noris bez siltuma pieauguma vai zuduma.
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti vai bieži atkārtojoties.
- saraustīts Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem.
- starpsuga Tāds, kas noris starp divām vai vairākām sugām; tāds, ko apvieno divu vai vairāku sugu pazīmes.
- maksimāls Tāds, kas noris vai izpaužas iespējami vai pieļaujami visintensīvākajā veidā; vislielākais.
- bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas; veģetatīvs.
- izbraukums Tāds, kas notiek ārpus parastās darbības vai norises vietas.
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- ikgadējs Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru gadu; tāds, kas attiecas uz katru gadu.
- ikmēneša Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi; tāds, kas attiecas uz katru mēnesi.
- iknedēļas Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu.
- sešreizējs Tāds, kas notiek vai ko veic sešas reizes.
- atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
- daudzpakāpju Tāds, kas notiek, tiek veikts vairākos posmos.
- izlīdzinošs Tāds, kas novērš, atvaira (piem., strīdus, nesaskaņas).
- vēlīns Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
- vēls Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem; tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
- lauks Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- upe Tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.
- purvs Tāds, kas parasti satopams purvos, purvainās vietās, arī to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- aizmāršīgs Tāds, kas parasti vai bieži aizmirst (ko).
- greizsirdīgs Tāds, kas pārdzīvo greizsirdību vai kam raksturīga greizsirdība; tāds, kurā izpaužas greizsirdība.
- siena Tāds, kas paredzēts novietošanai, piestiprināšanai pie šādas konstrukcijas vai iebūvēšanai tajā.
- gods Tāds, kas paredzēts svētkiem, svinībām vai svinīgiem gadījumiem.
- liels Tāds, kas pārsniedz citu šāda paša nosaukuma priekšmetu vai veidojumu izmērus.
- garš Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo garumu.
- plats Tāds, kas pārsniedz parasto vai vajadzīgo platumu.
- ilustratīvs Tāds, kas paskaidro vai papildina (kādu tematu, domu u. tml.).
- šķietams Tāds, kas pastāv (kāda) uztverē, priekšstatos un īstenībai neatbilst vai tikai daļēji atbilst; apšaubāms.
- jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
- neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
- ārpusdzemdes Tāds, kas pastāv vai noris ārpus dzemdes.
- ārpusķermeņa Tāds, kas pastāv vai noris ārpus ķermeņa.
- ilggadējs Tāds, kas pastāv, darbojas, noris vairākus, daudzus gadus; tāds, kas radies, uzkrājies vairāku, daudzu gadu gaitā.
- neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
- ilggadīgs Tāds, kas pastāv, noris vairākus, daudzus gadus; ilggadējs.
- aktuāls Tāds, kas pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā ir nozīmīgs, svarīgs; arī neatliekams.
- oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- četrzvaigžņu Tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- atsperīgs Tāds, kas pēc spiešanas, stiepšanas vai liekšanas ātri, viegli atjauno iepriekšējo stāvokli, formu; elastīgs.
- privāts Tāds, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai cilvēku grupai.
- kopīgs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi; kopējs (1).
- kopējs Tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem; tāds, ko lieto, izmanto vairāki, daudzi; kopīgs (1).
- individuāls Tāds, kas pieder vienam; tāds, ko radījis vai veic viens; personisks.
- jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
- mēs Tāds, kas pieder, piemīt, ar ko ir saistība runātājam (rakstītājam) kopā ar kādu vai kādiem (attiecībā pret citiem).
- varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
- subareāls Tāds, kas pilnīgi neaptver visu valodas vai valodu areālu.
- neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
- neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
- nopietns Tāds, kas prasa fizisku vai garīgu piepūli, rūpīgu, pamatīgu darbu.
- multilingvāls Tāds, kas prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodu, daudzvalodīgs.
- daudzvalodīgs Tāds, kas prot vairākas valodas.
- neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
- naturāls Tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā (pretstatā cilvēka radītajam).
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
- rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
- šķelts Tāds, kas sadalīts divās vai vairākās daļās.
- reģeneratīvs Tāds, kas saistīts ar (audu, orgānu) atjaunošanos vai atjaunošanu.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai poliklīniku; tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; pretstats: stacionārs.
- arhitektonisks Tāds, kas saistīts ar arhitektūru vai arhitektoniku.
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- darbs Tāds, kas saistīts ar materiālo vai garīgo vērtību radīšanu.
- reproduktīvs Tāds, kas saistīts ar reprodukciju (2), vairošanos.
- olimpisks Tāds, kas saistīts ar šīm spēlēm vai attiecas uz tām.
- traģisks Tāds, kas saistīts ar traģēdiju vai lielu nelaimi.
- siderisks Tāds, kas saistīts ar zvaigznēm.
- desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- sāpīgs Tāds, kas sāp (piem., par ķermeņa daļu, ievainojumu).
- kombinēts Tāds, kas sastāv no divām vai vairākām dažādām sastāvdaļām; jaukts.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
- slāņains Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem (1).
- slāņains Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem (1).
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- milzu Tāds, kas sastāv no ļoti daudziem (par cilvēku vai dzīvnieku grupu, arī par priekšmetu, vielu u. tml. kopumu); milzīgs.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām nācijām, tautām.
- daudzsēriju Tāds, kas sastāv no vairākām vai daudzām sērijām.
- daudzkārtains Tāds, kas sastāv no vairākām, daudzām kārtām.
- daudzciparu Tāds, kas sastāv no vairākiem cipariem.
- daudzkomponentu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem komponentiem.
- daudzmiljonu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem miljoniem vienību.
- daudzsējumu Tāds, kas sastāv no vairākiem vai daudziem sējumiem.
- vienslāņa Tāds, kas sastāv no viena slāņa vai veido vienu slāni.
- slokšņains Tāds, kas sastāv, ir veidots no (parasti vairākām) sloksnēm vai kārtām; kārtains.
- sloksne Tāds, kas sastāv, ir veidots no divām vai vairākām kāda materiāla plāksnēm, arī kārtām.
- alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām vai vairākām iespējamībām.
- eļļains Tāds, kas satur eļļu; tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar eļļu; tāds, kam ir eļļas traipi.
- noslēpumains Tāds, kas satur kādu noslēpumu; savāds, dīvains.
- karbonātisks Tāds, kas satur karbonātus vai ko veido karbonāti.
- ūdeņains Tāds, kas satur pārāk mīkstas vai šķidras vielas.
- rāvains Tāds, kas satur rāvu; tāds, kas ir līdzīgs rāvai.
- vājš Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu (piem., par šķidrumu, šķīdumu).
- viegls Tāds, kas satur samērā maz kādas vielas vai kādu vielu, arī tāds, kas nav stiprs (piemēram, par šķīdumu, novārījumu).
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas vidum vai nedaudz pāri tam.
- runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
- izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
- sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt vai detonēt (piem., karsēšanas, trieciena, berzes iedarbībā).
- tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
- transatlantisks Tāds, kas šķērso Atlantijas okeānu, savieno tā krastus vai arī atrodas viņpus Atlantijas okeāna.
- neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- verificēts Tāds, kas tiek pārbaudīts, vai ir korekts.
- karsts Tāds, kas tiek veikts vai noris ar karsēšanu vai (samērā) augstā temperatūrā.
- auksts Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas vai relatīvi zemā temperatūrā.
- sauss Tāds, kas tiek veikts vai noris bez šķidruma, tvaika iedarbības.
- zibenīgs Tāds, kas tiek veikts vai noris ļoti strauji, ātri, ļoti īsā laikā (par kustību, reakciju u. tml.).
- mitrs Tāds, kas tiek veikts vai noris šķidruma, tvaika iedarbībā.
- slapjš Tāds, kas tiek veikts vai noris šķidruma, tvaika iedarbībā.
- vairākkārtīgs Tāds, kas tiek veikts, atkārtots vairākas reizes.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
- jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
- jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, u. tml.; jaunākais.
- jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piem., kādā amatā).
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu, stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis; tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.
- jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
- jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
- jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
- jaunlaulāts Tāds, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen radies; jauns.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- pilnasiņu Tāds, kas vairākās paaudzēs pieder noteiktam cilvēku slānim, tautībai u. tml.; tīrasiņu.
- cits Tāds, kas vairākkārt jau bijis; kā parasti, vienmēr.
- skraidīgs Tāds, kas vairākkārt maina redzes objektu (par acīm, skatienu).
- līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
- izbijis Tāds, kas vairs nav tas, kas bija.
- pēdējais Tāds, kas vairs neatkārtosies, kā nav, nebūs.
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- piecbalsīgs Tāds, kas var skanēt vai skan piecās balsīs.
- kombinēts Tāds, kas veic vairākas darbības, uzdevumus; tāds, ko var izmantot dažādiem nolūkiem.
- smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
- grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
- vairākkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas reizes.
- daudzkārtējs Tāds, kas veicis (ko) vairākas vai daudzas reizes, arī ieguvis (kādu nosaukumu) vairākas vai daudzas reizes.
- noslēgts Tāds, kas veido atsevišķu, norobežotu grupu, kopumu vai nobeigtu veselumu.
- statenisks Tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs.
- būtisks Tāds, kas veido vai skar būtību; ļoti raksturīgs, nozīmīgs.
- tīrs Tāds, kas veikts nevainojami.
- trīskārtējs Tāds, kas veikts vai ko veic trīs reizes; trīsreizējs.
- daudzkārtējs Tāds, kas veikts vairākas vai daudzas reizes.
- pretpadomju Tāds, kas vēršas vai ir vērsts pret padomju iekārtu.
- neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
- stāvs Tāds, kas virzās vertikāli vai gandrīz vertikāli.
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- uzmācīgs Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, nevēlami ietekmē (piemēram, par psihisku, fizioloģisku stāvokli).
- nepārredzams Tāds, ko (piem., šķēršļu vai lieluma, plašuma dēļ) ir grūti vai neiespējami ietvert savā redzes lokā, pārredzēt.
- divreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas divas reizes; divkārtējs.
- trīsreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas trīs reizes; trīskārtējs.
- daudzreizējs Tāds, ko atkārto vai kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes; daudzkārtējs.
- absolūts Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākumpunktu vai skaita no tā.
- pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- nevaldāms Tāds, ko grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
- neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
- nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
- neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
- neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
- nemanāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pamanīt, ieraudzīt.
- nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
- nenosakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami precīzi noteikt, konstatēt.
- nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samaksāt.
- nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
- neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
- nepiepildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai neiespējami īstenot, realizēt.
- neizpildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt, īstenot.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piem., par darbību, stāvokli).
- mehānisks Tāds, ko izraisa ķermeņu iedarbība vai ķermeņu mijiedarbība.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
- neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, atvairīt.
- netulkojams Tāds, ko nav iespējams tiešā veidā ar atbilstošas nozīmes vārdu vai vārdiem pārtulkot.
- mežonīgs Tāds, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- relatīvs Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
- paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- neatgriezenisks Tāds, ko nevar novērst, izlabot vai atjaunot.
- nenopērkams Tāds, ko nevar vai nespēj nopirkt, iegādāties.
- tāls Tāds, ko no tagadnes (pagātnē vai nākotnē) šķir samērā ilgs laiks.
- tuvs Tāds, ko no tagadnes šķir samērā īss laikposms (attiecībā pret pagātni vai nākotni).
- jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk saimnieciski izmantot vai ko drīzumā paredzēts sākt saimnieciski izmantot.
- sēja Tāds, ko pavairo ar sēklām (par kultūraugiem).
- vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
- summārs Tāds, ko rezultātā rada divas vai vairākas parādības, darbības u. tml. vai vienas parādības, darbības u. tml. vairākas sastāvdaļas.
- iemīļots Tāds, ko sāk izjust kā tuvu, piemērotu kādam nolūkam, vairākkārt (tam) pievērsties.
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
- nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, vērst par nebijušu.
- retorisks Tāds, ko valodā izmanto izteiksmīguma radīšanai vai pastiprināšanai.
- grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
- abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
- koplietošana Tāds, ko var lietot vairāki vai daudzi.
- kombinēts Tāds, ko veic ar vairākiem dažādiem paņēmieniem (parasti par darbību, procesu).
- desmitkārtējs Tāds, ko veic desmit reizes; tāds, kas notiek vai atkārtojas desmito reizi.
- pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
- automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
- vienkārtējs Tāds, ko veic vai kas notiek vienu reizi.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek, neiedziļinoties (kā) būtībā, bez radošas domāšanas.
- kopīgs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopējs (2).
- kopējs Tāds, ko veic, dara vairāki vai daudzi; kopīgs (2).
- māja Tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājoklī vai ciešā saistībā ar to.
- vairākkārtīgs Tāds, ko veido vairākas kārtas; tāds, kas sastāv no vairākām kārtām.
- daudzpartiju Tāds, ko veido vairākas partijas.
- daudzkārtīgs Tāds, ko veido vairākas vai daudzas kārtas.
- daudznacionāls Tāds, ko veido, pārstāv vairākas, daudzas nācijas, tautības.
- fleksibls Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem), elastīgs (2).
- elastīgs Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem).
- kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- pilns Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
- pārpilns Tāds, kur (kas) ir koncentrējies, atrodas pārāk lielā vai ļoti lielā daudzumā.
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piem., par telpām).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piem., par telpām, celtnēm).
- latvisks Tāds, kur iedzīvotāju vairākums ir latvieši.
- arābisks Tāds, kur iedzīvotāju vairums ir arābi.
- dūmakains Tāds, kur ir (vai kad ir) dūmaka.
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
- tuksnešains Tāds, kur ir tuksnesis vai tuksnesim līdzīgas vietas ar nabadzīgu augu valsti vai bez tās.
- tvaikains Tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi).
- daudzsliežu Tāds, kur ir vairāki paralēli sliežu ceļi.
- konservatīvs Tāds, kur izmanto medikamentus, diētu, režīmu, cenšoties izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās.
- svira Tāds, kur izmantota svira vai sviras.
- stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
- gaļīgs Tāds, kur vai ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu.
- upuris Tāds, kur vai ar ko veic upurēšanas darbības; tāds, ko upurē.
- pārpilns Tāds, kurā (kas) ietverts ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- referatīvs Tāds, kurā (kas) ir atreferēts vai izklāstīts referāta veidā; referātam līdzīgs.
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
- salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- grupveida Tāds, kurā apvienotas vairākas vienības.
- mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
- nedzīvs Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
- plakans Tāds, kura garums, platums ir ievērojami lielāks par šķērsgriezumu vai biezumu un kuram ir līdzena virsma.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neorganisks Tāds, kura iekļaušana vai iekļaušanās (kur, kādā sistēmā) ir neiederīga.
- tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
- multidisciplinārs Tāds, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
- saskanīgs Tāds, kurā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
- zvaigžņains Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
- zvaigžņots Tāds, kurā ir daudz zvaigžņu (par debesīm).
- stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā stingri audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
- klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
- robotizēts Tāds, kurā ir ieviesti roboti (2); tāds, kura darbību nodrošina robots (2) vai roboti.
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta vai nav ieviesta kārtība.
- koksnains Tāds, kurā ir koksne vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām).
- spriegs Tāds, kurā ir vai rodas samērā liels mehānisks, arī spēka spriegums.
- daudznozaru Tāds, kurā ir vairākas vai daudzas nozares.
- daudzdzīvokļu Tāds, kurā ir vairāki vai daudzi dzīvokļi.
- saraustīts Tāds, kurā ir vairākkārtīgi pārtraukumi; nesakarīgs.
- piktogrāfisks Tāds, kurā izmantotas piktogramma vai piktogrammas.
- aizdomīgs Tāds, kurā izpaužas aizdomas; dīvains, savāds.
- aizvainot Tāds, kurā izpaužas aizvainojums.
- apvainots Tāds, kurā izpaužas apvainojums.
- diplomātisks Tāds, kurā izpaužas diplomātijai raksturīgas īpašības – cenšanās neaizvainot, izvairība u. tml.
- kontrastains Tāds, kurā izpaužas gaismas vai krāsu, krāsas toņu kontrasts.
- žirgts Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
- bezjūtīgs Tāds, kurā izpaužas jūtu, pārdzīvojuma vai līdzjūtības trūkums.
- iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
- bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
- smeldzošs Tāds, kurā izpaužas samērā vājš, piem., ar vilšanās, aizvainojuma izjūtu saistīts psihisks stāvoklis.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, vēlēšanās ko noskaidrot.
- muzikāls Tāds, kurā izpilda vokālus vai instrumentālus skaņdarbus.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, noraidošu attieksmi; tāds, kam piemīt kas nepatīkams.
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
- slīpjumta Tāds, kura jumtam ir viena vai vairākas slīpes.
- nepaklausīgs Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas (par ķermeņa daļām).
- nepiesātināts Tāds, kura molekulā starp atomiem ir viena vai vairākas dubultsaites.
- nedzīvs Tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz; tāds, kurā nenotiek augu attīstība.
- tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- rāms Tāds, kurā nav viļņošanās vai ir tikko manāma, jūtama viļņošanās (par ūdeni, ūdens plūsmu).
- neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
- grupveida Tāds, kurā piedalās vairākas personas (grupa).
- masveidīgs Tāds, kurā piedalās, darbojas vai kuru veic liels (kā) skaits, kopums.
- žirgts Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai; aktīvs, darbīgs; možs, mundrs.
- polimetālisks Tāds, kura sastāvā ir vairāku metālu komponenti.
- pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
- programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumā (par instrumentālu skaņdarbu).
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
- izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
- amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
- sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
- neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
- uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
- ietilpīgs Tāds, kurā var ietvert (vai ir ietverts) daudz informācijas.
- vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
- rievots Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas; rievains.
- nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
- nenovēršams Tāds, kuru nevar novērst, aizkavēt; tāds, no kā nevar izvairīties.
- nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
- neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
- erotisks Tāds, piem., literatūras vai mākslas darbs, kurā attēlota erotika.
- sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām ir vājš saistījums vai tas ir pārtraukts.
- zvaigžņots Tāds, uz kā ir attēlotas zvaigznes.
- kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (1) vai kreveles.
- kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains.
- tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nosēdumu u. tml.
- sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
- martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
- sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
- vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piem., nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
- slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
- perpendikuls Taisne, kas attiecībā pret taisni vai plakni veido taisnu leņķi (90°).
- koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
- diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- diametrs Taisns nogrieznis, kas caur centru savieno riņķa līnijas vai ģeometriska ķermeņa punktus; šā nogriežņa garums.
- spieķis Taisns, tievs (koka vai metāla) stieņveida priekšmets, ko izmanto atbalstam ejot.
- akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
- kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
- konferences zvans tālruņa savienojums vienlaikus ar vairākiem, līdz pat pieciem, sarunas dalībniekiem.
- pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- tamponāde Tampona ievadīšana brūcē vai organisma dobumā.
- nematodes Tārpi ar veltenisku ķermeni, kas dzīvo ūdenī, augsnē, pūstošās vielās (daudzas sugas ir augu, dzīvnieku vai cilvēku parazīti, kas izraisa slimības).
- ņerga Tas (cilvēks vai mājdzīvnieks), kas maz, slikti ēd.
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- maksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas maksā, veic naudas pārskaitījumu.
- nemaksātājs Tas (fiziska vai juridiska persona), kas nemaksā, neveic naudas pārskaitījumu.
- izdevējs Tas (iestāde vai persona), kas izdod iespieddarbus.
- spīdeklis Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu; arī gaismeklis.
- signāls Tas (piem., darbība, norise, notikums, informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
- grīste Tas (piem., dūmi, putekļi), kas vēja, gaisa pūsmas ietekmē pārvietojas spirālveidā vai lieliem vāliem.
- godība Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
- noslēpums Tas (piem., paņēmiens, metode), kas ir zināms tikai vienam vai dažiem.
- svira Tas (piem., parādība, norise), kas ietekmē vai ar ko ietekmē (parasti parādību sabiedrībā).
- konkurents Tas (piem., priekšmets), kas kvalitātes vai citu īpašību dēļ var pārspēt citus.
- pavadonis Tas (piem., psihisks vai fizisks stāvoklis, process), kas ir (kam) raksturīgs, eksistē vienlaikus (ar ko citu).
- augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
- vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
- efektivitāte Tas, cik viegli, ātri vai lēti ar attiecīgo līdzekli, metodi vai rīcības veidu sasniedzams noteikts rezultāts.
- ērms Tas, kam ir dīvains, neparasts izskats.
- hegemons Tas, kam pieder hegemonija; tas, kas valda vai ir vadībā.
- producents Tas, kas (ko) producē vai ražo.
- intervents Tas, kas (parasti militāri) iejaucas citas valsts iekšējās lietās vai citu valstu attiecībās.
- labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
- izgudrojums Tas, kas ar domāšanu ir radīts, izveidots no jauna un kam ir praktiska vai zinātniska nozīme.
- šausmonis Tas, kas ar savu izskatu vai rīcību izraisa šausmas, riebumu, lielu nepatiku.
- strīda ābols tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
- strīdus ābols tas, kas atkārtoti vai ilgstoši izraisa strīdus, rada nesaskaņas.
- atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
- tālbraucējs Tas, kas ir ieguvis prasmi, tiesības veikt, vadīt tālus braucienus pa jūras vai sauszemes ceļiem.
- izdevums Tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums.
- resursi Tas, kas ir izmantojams programmu izpildes procesā vai informācijas ieguvei.
- kopība Tas, kas ir kopīgs vairākiem, daudziem; cieša savstarpēja vienotība.
- pretstats Tas, kas ir ļoti vai pilnīgi atšķirīgs (starp vienas kategorijas objektiem); tas, kas ir pilnīgi pretējs tam, ar ko salīdzina.
- konversija Tas, kas ir pārmainīts vai pārmainījies.
- piemaisījums Tas, kas ir pievienots vai piejaucies klāt.
- kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots no divām vai vairākām sastāvdaļām; kompozītmateriāls.
- vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem; vientuļnieks.
- vispārzināms Tas, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- emitents Tas, kas izlaiž apgrozībā vērtspapīrus vai naudu.
- spoks Tas, kas izskatās dīvaini, neparasti, ir neglīts, atbaidošs.
- autsaiders Tas, kas nav izturējis konkurences cīņā vai sporta sacensībās palicis beigās.
- joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
- nespējnieks Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
- zemstrāva Tas, kas nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts.
- indikators Tas, kas norāda uz (kā) stāvokli vai līmeni; rādītājs.
- apdzīvotājs Tas, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo, uzturas (kur).
- kreiss Tas, kas pauž un aizstāv sociālistiskus vai komunistiskus uzskatus.
- izsmiekls Tas, kas pazemo, apvaino.
- sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
- piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
- produkts Tas, kas radies cilvēka darba vai kāda procesa rezultātā.
- rūpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
- mazohists Tas, kas seksuālu apmierinājumu gūst, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
- maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
- jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
- veldze Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
- skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
- velte Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
- dabas balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- rudens balvas tas, ko cilvēks iegūst vai saņem no dabas.
- kopguvums Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi; kopējais guvums.
- repertuārs Tas, ko izpilda kāds kolektīvs vai cilvēks.
- mīlulis Tas, ko mīl, arī lolo; lutina; cilvēks, kuru mīl vairāk nekā citus.
- nenovēršams Tas, ko nevar novērst, no kā nevar izvairīties (piem., liela nelaime, cilvēka nāve).
- atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
- maska Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
- virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
- paraugs Tas, pēc kura veido, rada ko atbilstošu vai līdzīgu; tas (piem., eksemplārs, izstrādājums), pēc kura vērtē, izvēlas ražošanai, iegādei u. tml.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā.
- pietaurēt Taurējot, ļoti skaļi runājot vai kliedzot, piepildīt ar skaņām (ko).
- zeltlija Tauriņziežu dzimtas 6–7 m augsts krūms vai koks ar dzelteniem, nokareniem ziedu ķekariem; zelta lietus; zeltalietus; zeltlietus [Laburnum anagyroides].
- robīnija Tauriņziežu dzimtas ātraudzīgs koks vai krūms ar baltiem vai rožainiem smaržīgiem ziediem nokarenos ķekaros.
- karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
- hotentoti Tauta Āfrikā, kas dzīvo vairākās valstīs – Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikas Republikā.
- kaimiņtauta Tauta, kas dzīvo blakus vai netālu.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- etnoss Tauta, tautība vai etniska grupa.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
- variants Tautasdziesmas, arī cita folkloras žanra teksts, kas no pamatvarianta neatšķiras vai atšķiras ar nenozīmīgām fonētiskām un morfoloģiskām iezīmēm.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- rekvizīts Teātra izrādei vai kinofilmas uzņemšanai nepieciešamais sadzīves priekšmets.
- ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
- intendants Teātra vai operas administrators.
- sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilienam cauri kam.
- aptecēt Teciņus pabūt (daudzās vai visās vietās).
- stereoskopija Tehnika trīsdimensiju attēla iegūšanai un demonstrēšanai ar īpašu optisku līdzekļu (briļļu vai ekrānu) palīdzību.
- pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
- pneimatika Tehniska sistēma, kura rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
- piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
- varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
- dīvs Teiksmains, brīnumains; dīvains.
- ķengāties Teikt zemiskus, apvainojošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
- virsloceklis Teikuma gramatiskā centra loceklis – teikuma priekšmets, izteicējs vai galvenais loceklis.
- savrupinājums Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā; teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
- papildinātājs Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- vēlējuma teikums teikums, ar kuru runātājs izsaka vēlēšanos vai novēlējumu.
- vienkāršs teikums teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- aptekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- notecēties Tekot atdalīties nost; notekot (šķidrumam), kļūt sausam vai sausākam.
- pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
- rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
- interpolācija Teksta papildināšana ar autoram nepiederošiem vārdiem vai teikumiem; šādi veikti teksta labojumi.
- kabalistika Teksta satura, domas u. tml. slēpšana (vai meklēšana) iedomātos simbolos, vārdos, skaitļos u. tml.
- priekšvārds Teksts (grāmatas, brošūras u. tml. sākumā), kurā izteikti autora vai citas personas iepriekšēji paskaidrojumi, piezīmes (par šo grāmatu, brošūru u. tml.).
- galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
- novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
- titri Teksts, kas parādās kino vai televīzijas kadrā; runātā teksta tulkojums, kas parādās kadra apakšējā daļā.
- loma Teksts, ko runā vai dzied šāds tēls, darbības persona.
- redukcija Tekstveides paņēmiens – viena vai vairāku teikuma komponentu izlaidums.
- refraktors Teleskops, kura objektīvs sastāv no vienas vai vairākām lēcām.
- sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- sižets Tēlotājā mākslā – tēlojuma priekšmets vai notikums, kas attēlots mākslas darbā.
- grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
- motortelpa Telpa (piem., kuģī), kurā novietots motors vai motori.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- starpklājs Telpa starp klājiem uz vairākklāju kuģa.
- kase Telpa vai atsevišķa vieta naudas izmaksai, iemaksai, biļešu pārdošanai u. tml.
- galerija Telpa vai celtne pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
- kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
- gals Telpa vai telpas, kur kāds dzīvo.
- tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
- novietne Telpa, celtne vai vieta (kā) novietošanai, glabāšanai.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- dūmistaba Telpa, no kuras dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
- kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
- redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
- projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
- piena teļš teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
- sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
- smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
- kvartāls Teritoriāla vienība (mežā), kas parasti ir taisnstūrveidīga un ko ierobežo stigas vai dabiskas robežas.
- ledus lauks teritorija (jūrā vai okeānā), ko klāj ledus.
- ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
- lauki Teritorija ārpus pilsētu vai pilsētciematu robežām.
- paliene Teritorija pie upes vai ezera, kas palu laikā pārplūst.
- mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
- šaujamlauks Teritorija, kas ir iekārtota šaušanas mācībām, treniņiem vai sacensībām; teritorija, kurā (piem., kara laikā) notiek šaušana.
- plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (parasti neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam, noteiktai darbībai.
- stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
- tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
- rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
- riša Tērpa rotājums – vienā malā sakrokota auduma josla (iešūšanai tērpā vai uzšūšanai uz tā).
- čatbots Tērzēšanas robots, kas rakstiski vai audioformātā var risināt sarunas internetā, analizējot tam adresētos teikumus un sniedzot atbildes no datubāzē sameklētiem atbilstīgiem ierakstiem.
- brālēns Tēva brāļa vai māsas, mātes brāļa vai māsas dēls.
- onkulis Tēva vai mātes brālis; tēvocis.
- tēvocis Tēva vai mātes brālis.
- māsīca Tēva vai mātes brāļa (māsas) meita.
- omamma Tēva vai mātes māte; vecāmāte.
- vecāmāte Tēva vai mātes māte.
- vecaistēvs Tēva vai mātes tēvs; vectēvs.
- vectēvs Tēva vai mātes tēvs.
- vecvecāki Tēva vai mātes vecāki.
- vecvecmāte Tēva vai mātes vecāmāte.
- vecvectēvs Tēva vai mātes vectēvs.
- tante Tēvamāsa vai mātesmāsa; tēvabrāļa vai mātesbrāļa sieva.
- reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
- apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar pašu (piem., savu valsti, pagastu, dzīves vai darba vietu).
- inerce Tieksme, tendence saglabāt iepriekšējo stāvokli, nepieļaut izmaiņas, rīkoties pa vecam vai tā kā citi.
- sāncensība Tiekšanās pēc tā paša, pēc kā tiecas sāncensis vai sāncenši.
- administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
- administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
- spriedums Tiesas procesuāls akts civiltiesas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- kasācija Tiesas sprieduma vai lēmuma tiesiskuma pārbaude augstākas instances tiesā.
- verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
- veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
- statūti Tiesību normu kopojums, kas noteic sabiedrisko attiecību sfēras vai atsevišķas organizācijas tiesību reglamentācijas pamatu.
- īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
- galotne Tievais gals (saknei).
- skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
- zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai).
- stieple Tievs, garš, diegam vai auklai līdzīgs metāla izstrādājums.
- vica Tievs, lokans koka vai krūma zars.
- kociņš Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
- mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
- rets Tikai kāds (cilvēks) no visiem vai daudziem.
- rets Tikai kāds (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- nianse Tikko uztverama, maz pamanāma vai izjūtama (kā) sīka atšķirība.
- neoloģisms Tikko vai nesen darināts vārds; jaunvārds.
- jaunizdevums Tikko vai nesen izdots iespieddarbs.
- jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
- jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
- jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
- jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
- jaunvārds Tikko vai nesen radīts, valodā ieviests vārds; neoloģisms.
- sagult Tikt apbedītam, apglabātam (par vairākiem, daudziem).
- ciest Tikt ievainotam, sakropļotam.
- sarasties Tikt izveidotam, arī izveidoties (lielākā vairumā).
- sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
- pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
- izbeigties Tikt pilnīgi izlietotam; nebūt vairs krājumā.
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar degvielu, kravu u. tml.).
- savaikstīties Tikt savaibstītam.
- manevrēt Tikt vairākkārt virzītam pa dažādiem sliežu ceļiem (piem., vilcienu sastādīšanai).
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- bezgrēcīgs Tikumiski nevainojams, tāds, kam nav grēku.
- nosēdbaseins Tilpne šķidruma attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
- galons Tilpuma mērvienība – 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā) vai 3,79 litri (amerikāņu mērvienību sistēmā).
- viadukts Tiltam līdzīga virszemes būve ceļa pārvadīšanai pāri dzelzceļam, gravai, aizai, ielejai.
- vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
- pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
- patīt Tinot pavirzīt (ko uz priekšu vai atpakaļ).
- notīt Tinot vairākkārt, cieši apklāt, nosegt (ko).
- stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
- slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
- kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
- komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
- iztirgot Tirgojot pārdot, izpārdot (daudz vai visu).
- urbināt Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
- papuve Tīrums, ko visu veģetācijas periodu vai daļu no tā neapsēj, bet apstrādā, gatavojot ziemāju sējai.
- notīstīt Tīstot vairākkārt, cieši apņemt, aplikt; notīt.
- paškaitējums Tīša sava ķermeņa savainošana.
- izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
- rīcība Tīša, apzināta darbība vai darbību kopums.
- iekost Tīšām sāpināt, aizvainot.
- psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
- tonnāža Tonnās izteikts svars vai masa.
- embrijs Topošs dzīvnieka vai cilvēka organisms no olšūnas dalīšanās sākuma līdz augļa izveidošanās beigām.
- spartakiāde Tradicionālas kompleksās masu sporta sacensības vairākos sporta veidos.
- rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
- tiramisu Tradicionāls itāļu deserts, kas sastāv no kafijā un brendijā vai liķierī mērcētiem cepumiem (t. s. dāmu pirkstiņiem) un krēmveida siera kārtojuma.
- irdinātājs Traktoram piekabināma ierīce vai pašgājēja zemes darbu mašīna cietas grunts irdināšanai.
- kamanas Transportlīdzeklis braukšanai pa sniega vai ledus ceļiem.
- ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
- rati Transportlīdzeklis uz diviem vai četriem riteņiem, ko velk zirgi vai citi darba dzīvnieki.
- kavalkāde Transportlīdzekļu vai cilvēku rinda, virkne.
- kurvis Traukam vai kastei līdzīgs pinums ar rokturi (kā) pārnēsāšanai vai glabāšanai; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā; grozs (1).
- spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
- šņabis Trauks (piem., glāze vai pudele) ar degvīnu.
- mērglāze Trauks ar iedaļām šķidruma vai beramu vielu tilpuma mērīšanai.
- kanna Trauks ar osu vai rokturi un snīpi dzēriena (parasti kafijas vai tējas) pagatavošanai vai pasniegšanai galdā; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
- politrauma Trauma ar ķermeņa daļu, orgānu bojājumiem vairākās vietās.
- miesas bojājums trauma, ievainojums.
- kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties, attīstīt (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- attriekt Triecot (parasti dzīvnieku), panākt, ka (tas) atvirzās šurp vai atgriežas atpakaļ iepriekšējā vietā.
- mīlas trijstūris triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trijstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- mīlestības trīsstūris Triju cilvēku kopa (divas sievietes un viens vīrietis vai divi vīrieši un viena sieviete), starp kuriem pastāv mīlestības attiecības.
- akords Triju un vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa.
- pīne Trīs vai vairāku pavedienu, slokšņu u. tml. garens pinums.
- tricepss Trīsgalvainais augšdelma muskulis.
- zobs Trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījums (priekšmetam).
- kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
- tromboze Tromba veidošanās vai atrašanās sirds dobumos, asinsvados.
- troņprincis Troņmantinieka vai troņmantnieces tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks vai troņmantniece, kam ir šāds tituls.
- jasmīnu ģints tropu augu ģints, pie kuras pieder krūmi, arī liānas ar nelieliem baltiem vai dzelteniem ziediem un kurus izmanto, piem., tējas aromatizēšanai, eļļas ieguvei.
- pasiflora Tropu kāpelētājaugs, arī dekoratīvs telpaugs ar zili violetiem ziediem, kas atgādina Kristus ciešanu atribūtus – naglas un ērkšķu vainagu.
- kola Tropu koks (kakaoaugs), kura augļi satur kofeīnu un kurus izmanto medicīnā vai pārtikas rūpniecībā.
- mimoza Tropu koks vai krūms ar sīkiem ziediem ziedkopās un saliktām lapām.
- kafija Tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu; kafijkoks.
- rožkoks Tropu koks, kam ir dekoratīva, sārta vai sarkanīga koksne (reizēm ar rožu smaržu); šī koka koksne, ko izmanto mēbeļu, mūzikas instrumentu izgatavošanai, intarsijām.
- mangrove Tropu koku vai krūmu audze (piekrastē) ar virszemes saknēm, kuras paisuma laikā ir zem ūdens.
- pipars Tropu lakstaugs vai krūms ar sīkiem ziediem garās, nokarenās vārpās vai vālītēs un sīkiem augļiem ar asu garšu.
- hurma Tropu un subtropu koks ar dzelteniem vai oranžsarkaniem saldiem augļiem; dateļplūme.
- kapers Tropu vai subtropu augs ar pamīšām lapām un baltiem vai sārteniem ziediem.
- ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
- lobēlija Tropu vai subtropu lakstaugs (retāk puskrūms vai krūms) ar veselām, pamīšus augošām lapām, kura vairākas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
- tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
- sūkāt Turēt (ko) mutē un vairākkārt sūkt.
- kruīzs Tūrisma brauciens ar kuģi pa kādu maršrutu, apstājoties vairākās ostās.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- nolaisties Turoties (aiz kā) vai slīdot, krītot lejup, nonākt lejā, zemē.
- vairāk Turpmāk; vairs.
- šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
- notvaicēt Tvaicējot pagatavot (ēdienu).
- tvaikot Tvaicēt.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināts īpašs vagons vai tvaika lokomotīves pakaļējā daļa kurināmā, ūdens rezervju ievietošanai.
- iztvaikojums Tvaiki, kas izdalās (no kā).
- izgarojumi Tvaiki, smaržas, kas rodas izgarojot (vielām), žūstot (priekšmetiem).
- nosvīst Tvaikiem atdziestot, pārklāties ar mitrumu.
- žūt Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
- gars Tvaiks, garaiņi (pirtī).
- štīme Tvaiks, garaiņi.
- garaiņi Tvaiks, izgarojumi, kas paceļas no kā mitra, arī izgarojumi, ko rada aukstumā izelpotais gaiss.
- garaiņi Tvaiks, kas paceļas gaisā no karsta šķidruma.
- mitrs tvaiks tvaiks, kurā ir šķidruma pilieni.
- sauss tvaiks tvaiks, kurā nav šķidruma pilienu.
- nepiesātināts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- slapjš tvaiks tvaiks, no kura izdalās šķidruma pilieni.
- satvarstīt Tvarstot sagūstīt, saķert (vairākus, daudzus).
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- ņemt Tvert (ar roku vai rokām), lai (ko) turētu vai novietotu, pārvietotu.
- ņemt Tvert (priekšmetu ar roku vai rokām), lai (to) dabūtu, turētu, lietotu, izmantotu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- rezervuārs Tvertne (šķidruma vai gāzes) uzglabāšanai.
- igvāts Tvertne ar koka vai metāla režģa sienām dzīvu zivju uzglabāšanai ūdenī.
- dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
- rīkstniecība Ūdens āderu, rūdu iegulu u. tml. noteikšana ar īpašu (parasti divžuburu) rīksti vai kādu citu rīku.
- transpirācija Ūdens iztvaikošana (no auga, tā daļā, augu kopuma).
- rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
- ūdens gāzveida stāvoklī ūdens tvaiki.
- debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
- ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
- vads Ūdenstilpē velkams vai vienā vietā novietojams lamatu tipa zvejas rīks.
- krastmala Ūdenstilpes vai ūdensteces josla gar sauszemi.
- degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbībā radies audu bojājums.
- tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu kausēšanai vai sakausēšanai.
- IP Unikāls kādas ierīces (parasti datora) identifikators, kas ir pieslēgts lokālajam tīklam vai internetam.
- dabas piemineklis unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- senāts Universitātes vai akadēmijas padome.
- pieteka Upe, kas ietek citā upē vai ezerā.
- uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
- piekraste Ūtenstilpes josla vai plašāka teritorija, kas atrodas pie krasta, tā tuvumā.
- uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
- uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
- recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
- pārskriet Uz īsu brīdi parādīties, būt viscaur sajūtamam – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
- savienība Uz kopīgiem principiem, darbības mērķiem vai idejām balstīta (cilvēku, cilvēku grupu) attiecību sistēma; vienotība; kopība.
- aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
- pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- nominālcena Uz preces vai cenrādī norādītā cena.
- etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
- vāks Uz pusēm pārlocīta (kartona vai cita materiāla) loksne dokumentu, rakstveida izziņu, lietišķo rakstu u. tml. glabāšanai.
- Dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
- blakts Uz sauszemes vai ūdenī dzīvojošs kukainis, kas barību iegūst, sūcot ar snuķi, un ietilpst blakšu kārtā.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- lūgt kūmās uzaicināt būt par krusttēvu vai krustmāti.
- apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- kompozīcija Uzbūve, struktūra; atsevišķu (piem., literāra darba) daļu vai elementu izkārtojums un to savstarpējā saistība.
- sadāvināt Uzdāvināt (ko vairākiem, daudziem).
- plaģiēt Uzdot (cita autora darbu vai tā daļu) par savu, publicēt ar savu vārdu.
- pārgulties Uzgulties ar visu ķermeni vai tā augšdaļu pāri (kam), pār (ko).
- laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- nogrimēties Uzklāt sev, savai sejai grimu, pārveidot savu izskatu ar grimu.
- tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
- sanēt Uzlabot uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālo stāvokli, novērst bankrotu.
- noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
- uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
- markot Uzlikt markas vai īpašas uzlīmes (pasta sūtījumam).
- pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
- satupt Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- satupties Uzmesties (kur) – parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
- lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
- raidsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidorganizācija.
- ekranizēt Uzņemt kinofilmā (literāru vai mākslas darbu).
- kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
- apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
- likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
- statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
- administrācija Uzņēmuma, iestādes, organizācijas vai kāda procesa vadīšana.
- raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
- lietuve Uzņēmums vai tā daļa, kur kausē metālu un lejot izgatavo no tā priekšmetus.
- velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko).
- ražotne Uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kur noris tiešais ražošanas process.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- augstās tehnoloģijas uzņēmums uzņēmums, kas pētniecībai un attīstībai izmanto vairāk nekā 4 % no apgrozījuma.
- darbnīca Uzņēmums, kur labo vai izgatavo dažādus (parasti sadzīves) priekšmetus.
- dārzniecība Uzņēmums, kurā audzē vienu vai vairākas dārza kultūras pārdošanai.
- pienotava Uzņēmums, kurā svaigu pienu pārstrādā dažādos piena produktos.
- kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
- korumpēt Uzpērkot ar naudu vai citiem materiāliem labumiem, savtīgos nolūkos ietekmēt (piem., amatpersonu, politiķi); iesaistīt korupcijā.
- savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
- sarasties Uzrasties (par vairākiem, daudziem).
- turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
- antimilitārisms Uzskats vai sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu, pret karu.
- rasisms Uzskats, ka daļa cilvēku ir vērtējami augstāk vai zemāk par citas rases pārstāvjiem; zemāk vērtēto cilvēku grupu diskriminācija.
- māņticība Uzskats, ka zināmi priekšmeti vai izdarības var nest cilvēkam laimi vai nelaimi.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
- ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām.
- filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
- ateisms Uzskatu sistēma vai teorija, kas noliedz Dieva esamību.
- ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
- sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
- piesūkties Uzsūcot (ko), kļūt viscaur slapjam vai piesātinātam (ar to).
- uzsvaidzināties Uzsvaidzināt, parasti sejas izskatu, ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
- apmilzt Uztūkt (parasti par ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
- vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
- savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
- skrejvabole Vaboļu dzimta, kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas, lielas vaboles, kas galvenokārt pārvietojas ejot vai skrienot un pārtiek no citiem kukaiņiem, sliekām un gliemežiem.
- izvadāt Vadājot panākt, ka nokļūst (kādas teritorijas vairākās vai visās vietās).
- burāt Vadīt buru laivu vai jahtu.
- nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
- hegemonija Vadoša vai valdoša (piem., kādas valsts) pozīcija, stāvoklis; pārākums.
- cisterna Vagons vai automobilis, uz kura uzmontēta šāda tvertne.
- jebšu Vai, jeb vai.
- neba Vai; vai tad.
- savaibstīt Vaibstoties pārveidot, parasti ievērojami (seju, tās daļas); vaibstoties izveidot (sejā grimasi).
- izvaidēt Vaidot radīt (skaņas); vaidot izpaust.
- izvaimanāt Vaimanājot radīt (skaņas); vaimanājot izpaust.
- adventes vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
- adventa vainags vainags (piem., no skujām) ar četrām svecēm, kas simbolizē četras nedēļas ilgo adventes laiku.
- ozollapu vainags vainags, kas darināts no nelieliem ozola zariņiem ar lapām.
- grēkāzis Vainīgais; cilvēks, kuram piedēvē vainu.
- grūst vainu (uz citu) vainot (citu).
- novelt vainu (uz kādu, ko) vainot (kādu, ko).
- uzgāzt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko).
- uzvelt vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko).
- uzgrūst vainu (kādam, kam) vainot (kādu, ko).
- nogrūst vainu uz citu vainot citu.
- absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- pa virsu vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo; papildus.
- lielākā vai mazākā mērā vairāk vai mazāk.
- kārtu kārtām vairākās kārtās, citu uz cita.
- pērt Vairākas reizes sist (piem., ar roku, rīksti, pātagu), lai sodītu (cilvēku vai dzīvnieku).
- daudzkārt Vairākās vai daudzās kārtās, daudzkārtīgi.
- daudzkārtīgs Vairākas vai daudzas reizes lielāks, spēcīgāks u. tml.
- daudzkur Vairākās vai daudzās vietās.
- daudzviet Vairākās vai daudzās vietās.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
- purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
- grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
- grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
- sadunkāt Vairākkārt iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- rakņāties Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku, rokām vai tml.
- sastaipīt Vairākkārt izstiept (ko), vairākkārt pārstiept (ko) pāri (kam).
- klaigāt Vairākkārt kliegt, saukt; vairākkārt sasaukties.
- riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
- raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
- ķerstīt Vairākkārt ķert, tvert; gūstīt, tvarstīt (parasti vairākus, daudzus).
- tvarstīt Vairākkārt ķert, vairākkārt censties satvert, noķert (piem., ko bēgošu, kustīgu).
- mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
- mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- mētāties Vairākkārt mest, mētāt viens otram, cits citam; svaidīties.
- mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
- izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
- staipīt kaklu vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
- snaikstīt kaklu vairākkārt pastiept kaklu, pūloties labāk saredzēt.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
- mītiņot Vairākkārt piedalīties mītiņos vai rīkot mītiņus.
- izklaudzināt Vairākkārt piesist (daudzās vai visās vietās).
- skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
- drillēt Vairākkārt rādīt vai atskaņot (vienu un to pašu).
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
- sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
- sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
- stumdīt Vairākkārt stumjot, pārvietot (vienā virzienā vai dažādos virzienos).
- šņaukāt Vairākkārt šņaucot virzīt ārā vai vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
- nēsāt Vairākkārt vai ilgāku laiku nest (parasti dažādos virzienos).
- jādelēt Vairākkārt vai ilgstoši jāt dažādos virzienos.
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši kvakšķēt; vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas.
- laistīt Vairākkārt vai vairākos paņēmienos liet.
- vicināties Vairākkārt vicināt savas ķermeņa daļas vai ar kādu priekšmetu; tikt vicinātam.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni, četrrāpus vai lienot.
- spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
- rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
- klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
- rejas Vairākkārtīgas suņa vai suņu dzimtas dzīvnieka radītas raksturīgas skaņas.
- parakstāmā literatūra vairāksējumu izdevumi, kuru iegāde tiek nodrošināta pēc pircēja pasūtījuma (raksturīga padomju iekārtā).
- jumta organizācija vairāku atsevišķu organizāciju kopējā, vadošā organizācija.
- poliekrāns Vairāku blakus novietotu ekrānu sistēma vai viens ekrāns vairāku savstarpēji saistītu attēlu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
- prasību kumulācija vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
- kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
- kopgarums Vairāku vai daudzu (kā) garumu summa; kopējais garums.
- kopjauda Vairāku vai daudzu (kā) jaudu summa; kopējā jauda.
- kopmasa Vairāku vai daudzu (kā) masu summa; kopējā masa.
- kopplatība Vairāku vai daudzu (kā) platību summa.
- kopsvars Vairāku vai daudzu (kā) svaru summa.
- koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa; kopējais tilpums.
- kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
- poliartrīts Vairāku vai visu locītavu iekaisums.
- portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
- turēties pa gabalu vairīties, atturēties (no kā).
- ģeneratīvā vairošanās vairošanās ar sēklām.
- liet eļļu ugunī vairot (ar vārdiem, rīcību) kāda dusmas, naidu u. tml.
- atvairīties Vairoties atbrīvoties (piem., no kā nepatīkama); izvairīties.
- izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopoties (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- pasludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- izsludināt ārpus likuma vairs neaizsargāt ar likumiem, oficiāli aizliegt (piem., organizāciju kādā valstī).
- savu kāju (vairs) nespert vairs neiet (kur, pie kā).
- galvenokārt Vairumā gadījumu, visvairāk; it īpaši; sevišķi.
- krēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- melanholiskais temperaments vājais temperamenta tips, kam raksturīgs pastiprināts emocionālais jūtīgums, kas izpaužas vieglā aizvainojamībā.
- reducēt Vājināt (skaņas artikulāciju) tā, ka mazinās tās ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas tās zudums.
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- svētvakars Vakars pirms svētdienas vai reliģiskiem svētkiem.
- mape Vākiem līdzīgs (parasti kartona, plastmasas vai ādas) priekšmets ar atlokāmām malām vai plāns portfelis bez roktura kā (piem., dokumentu, zīmējumu, nošu) ielikšanai, glabāšanai; šāds priekšmets kopā ar tā saturu.
- lasīt Vākt (no vairākām vietām).
- vālot Vākt (parasti sienu) vālā vai vālos.
- tīkliņš Vakuuma vai ar gāzi pildītas elektronierīces elektrods.
- elektronu lampa vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
- emirāts Valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- aizsargvalnis Valnis, kas veidots aizsardzībai (pret ko) vai pasargāšanai (no kā).
- starpniekvaloda Valoda, ar kuras starpniecību aizgūst vārdus vai citas valodas vienības vai kuru izmanto starpniecībai tekstu tulkošanā.
- mirusi valoda valoda, ko vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- sociolekts Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociālais dialekts.
- sociālais dialekts valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai; sociolekts.
- leksika Valodas vārdu krājums; vārdu krājums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, izloksnei, indivīdam vai, piem., literāram darbam.
- saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
- skaniskā rakstība valodas vienību pieraksta sistēma, kurā ar rakstu zīmēm atveido skaņas vai zilbes.
- fleksīvās valodas valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējo vai iekšējo fleksiju.
- saime Valodniecībā – vairāku radniecīgu valodu grupa.
- kara stāvoklis valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Valstī vai kādā tās daļā noteikts drošības režīms (kara, draudošu briesmu gadījumā), kurā civilā pārvalde pakļauta militārai varai.
- sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
- savienība Valstisks veidojums, kas sastāv no vairākām zemēm, valstīm u. tml. ar vienu kopēju valdību.
- bufervalsts Valsts (parasti neliela, militāri un politiski vāji attīstīta), kas atrodas starp naidīgu lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
- konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
- privātsektors Valsts ekonomikas daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- piektā kolonna valsts iedzīvotāju daļa, kas ir gatava sadarboties vai sadarbojas ar ienaidnieku.
- intervence Valsts iejaukšanās savas zemes iekšējā naudas vai preču tirgū, lai ietekmētu valūtas kursu vai preču cenas.
- institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
- akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
- ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
- resors Valsts pārvaldes nozare; iestāde vai iestādes, kas šo nozari pārzina.
- demokrātija Valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts.
- civilā aizsardzība valsts pasākumu sistēma iedzīvotāju aizsargāšanai kara gadījumā vai glābšanai avāriju, stihisku nelaimju u. tml. gadījumos.
- anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
- ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
- ierēdnis Valsts vai pašvaldības iestādes administratīvs darbinieks.
- privatizācija Valsts vai pašvaldības īpašuma nodošana privātīpašumā (par samaksu vai bez atlīdzības).
- licence Valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
- asambleja Valsts vai starptautiskas organizācijas vadošs orgāns.
- kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
- puse Valsts vai valstu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta viena otrai pretim.
- komiteja Valsts varas vai pārvaldes struktūrvienība (padomju laikā).
- kaimiņvalsts Valsts, kas atrodas blakus vai netālu.
- agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- koalīcija Valstu militāra vai politiska savienība kopīgai rīcībai.
- samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
- līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
- devalvācija Valūtas (naudas) kursa pazemināšana attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu.
- veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu.
- virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
- afikss Vārda daļa (piem., priedēklis, piedēklis), ko pievieno saknei vai celmam.
- reduplikācija Vārda daļas daļējs vai pilnīgs atkārtojums kādā vārdā.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāki priekšmeti, personas u. tml.
- kāds Vārdā neminēts cilvēks, viens no vairākiem.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā daļa ar gramatisku vai leksisku nozīmi (piem., sakne, priedēklis, piedēklis, galotne).
- reduplikācija Vārda, vārdu savienojuma vai teikuma daļas atkārtojums tajā pašā formā; divkāršojums.
- etniskā tīrīšana vardarbīgas metodes, arī kādas etniskas grupas vai tautas fiziska iznīcināšana, lai panāktu vienveidīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu.
- draudi Vārdi vai darbība, ar kuru sola vai gatavojas sagādāt kādam ko ļoti nepatīkamu.
- leksikons Vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša).
- tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
- tulkojošā vārdnīca vārdnīca, kurā doti kādas valodas vārdiem vai citām leksiskām vienībām atbilstoši ekvivalenti vienā vai vairākās citās valodās.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- noraidījums Vārdos vai rakstveidā izteikts atteikums.
- blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
- uzruna Vārds (vai vārdu savienojums), ar ko norāda uz vēršanos pie kāda, sāk (to).
- iestarpināts vārds vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iestarpināts vārdu savienojums vārds (vārdu savienojums), kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- eifēmisms Vārds vai teiciens, ko lieto kāda cita vārda vietā.
- atslēgvārds Vārds vai vārdu grupa, ko izmanto kāda teksta vai dokumenta satura noteikšanai un meklēšanai.
- poētisms Vārds vai vārdu savienojums ar lirisku vai patētiski emocionālu nokrāsu.
- iestarpinājums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto un ir sintaktiski neatkarīgs.
- iespraudums Vārds vai vārdu savienojums teikumā, kas niansē teikuma saturu un ir sintaktiski neatkarīgs.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā personu, dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no Bībeles vai citiem kristietības rakstiem.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- okazionālisms Vārds vai vārdu savienojums, kas ir individuāli izveidots stilistiskos nolūkos izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- palama Vārds vai vārdu savienojums, kurā sauc cilvēku; iesauka.
- palindroms Vārds vai vārdu virkne, kas ir vienādi lasāms abos virzienos, piem., "ala", "aka", "sile, putra, kartupelis".
- apvainojums Vārds, izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino.
- apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
- adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- internacionālisms Vārds, kas no vienas valodas aizgūts vairākās (vismaz trijās) valodās.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
- lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- āmen Vārds, ko lieto, beidzot lūgšanu vai garīgu dziesmu.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- kristāmvārds Vārds, kurā bērnu vai pieaugušo nosauc kristību ceremonijā; kristītais vārds.
- pamatvārds Vārds, no kura (ar priedēkļiem vai piedēkļiem) darināti citi vārdi.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti izceļot vai piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
- darbības vārds vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kuri izsaka darbību vai stāvokli.
- skaitlis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot; šīs vārdšķiras vārds.
- numerālis Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas izsaka priekšmetu skaitu vai secību; skaitļa vārds.
- vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piem., atziņa, secinājums, paskaidrojums u. tml.
- vārs Vārīgs, viegli ievainojams; arī trausls, smalks.
- fritēt Vārīt taukos vai eļļā.
- vira Vārīts, šķidrs ēdiens, kas iegūts, piem., no gaļas, dārzeņu vai labības izstrādājumu novārījuma; virums.
- riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
- varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
- pievārīt Vārot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
- novārīties Vāroties daļēji vai pilnīgi iztvaikot.
- izvārīties Vāroties pilnīgi iztvaikot.
- kardānvārpsta Vārpsta, kurai vienā vai abos galos ir kardānsavienojums.
- ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
- sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
- zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
- sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
- spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
- hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
- segliņš Vasarzaļš vai mūžzaļš krūms ar stāviem, ložņājošiem vai kāpelējošiem dzinumiem un nelieliem ziediem.
- vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
- ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
- kutikula Vaskveida plēve, kas klāj auga mizu, aizkavējot ūdens iztvaikošanu.
- vecs Vecāki; tēvs vai māte.
- aizgainīt Vēcinot (ar rokām vai kādu priekšmetu) aizdzīt; aizgaiņāt.
- gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
- atvēcināties Vēcinoties aizdzīt, atgainīt; vēcinoties atvairīties.
- grabaža Vecs, nolietots priekšmets, kas vairs nav derīgs.
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- savest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki vai dzīvnieki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- noliektnis Veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts (piem., krūma) zars, ko pēc iesakņošanās atdala no auga.
- apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
- pielabot Veicot nelielus labojumus, mazliet uzlabot vai izlabot (ko).
- kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no miltiem, sviesta, olām, cukura un rozīnēm vai citām piedevām.
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- nervs Veidojums (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kas sastāv no šķiedru kūlīšiem un saista centrālo nervu sistēmu ar visiem orgāniem un audiem.
- cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
- cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
- sildītājs Veidojums (piem., no gumijas, auduma) ķermeņa daļas sildīšanai, izmantojot karsta ūdens vai elektrības radīto siltumu; termofors.
- krusts Veidojums (piem., priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi; tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- mākonis Veidojums atmosfērā, kas sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem smalku ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā.
- ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
- pusmēness Veidojums vai attēls, kura forma atgādina pusi Mēness diska.
- somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
- ietvars Veidojums, kas ietver no vairākām pusēm (tajā iestiprinātu, ievietotu priekšmetu).
- stabiņš Veidojums, kurā pavediens (tamborējumā) ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
- aplis Veidojums, priekšmets, kam ir riņķa forma vai kas atgādina riņķi.
- darināt Veidot (jaunus vārdus), izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- rievot Veidot (kā virsmā) rievu vai rievas.
- variēt Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
- tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
- svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
- kleķēt Veidot (ko) no kleķa vai māliem; triept, ziest (ko ķepīgu).
- saistīt Veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko).
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- liedēt Veidot, darināt (piem., no vairākiem metāla gabaliem.).
- reproducēties Veidoties no jauna; vairoties.
- universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- liet Veikli runāt ko nepatiesu vai neticamu; veikli melot.
- triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
- rotaļāties Veikt kādas darbības (bez īpaša nodoma vai īsinot laiku).
- burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
- rēķināt Veikt matemātisku darbību vai matemātiskas darbības.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- lūgt Veikt reliģisku darbību – vērsties pie Dieva vai svētajiem ar lūgšanu (2); lūgšanā izteikt savas vēlēšanās, arī pateicību.
- mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
- trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma valstīs, kur ir vairākas partijas; deputātu mandātu sadalījums starp partijām, kas atbilst partiju sarakstu iegūto balsu sadalījumu.
- mažoritārā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kur politiskā vara tiek nodota tam kandidātam vai partijai, kas vēlēšanās iegūst balsu vairākumu.
- plurālais votums vēlētāja tiesības nodot vairākas balsis atkarībā no īpašuma, izglītības u. tml. cenza.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks valsts vai pašvaldības iestādē.
- valde Vēlētu vai ieceltu cilvēku kopums organizācijas, iestādes u. tml. vadīšanai; administratīvs vai pašvaldības institūts.
- pievilkt Velkot (aiz rokas vai ar roku), panākt, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
- izstaipīt Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
- svītrot Velkot pāri (teksta daļai, tekstam) svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
- pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
- tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
- atvelt Veļot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atdabūt nost, atpakaļ.
- barkarola Venēcijas laivinieku dziesma; šāda tipa vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- aptaujāt Vērsties (pie daudziem vai visiem) ar jautājumiem, lai iegūtu informāciju.
- taujāt Vērsties (pie kāda) ar (parasti vairākiem) jautājumiem; jautāt, izprašņāt.
- vaicāt Vērsties (pie kāda) ar vaicājumu; jautāt.
- apprašņāties Vērsties ar jautājumu (pie vairākiem vai visiem).
- šantāža Vēršanās (pret kādu, ko) ar iebiedēšanu vai draudiem, lai panāktu ko sev vēlamu.
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt.
- atsijāt Vērtējot atmest (piem., ko mazāk piemērotu); vērtējot izvēlēties (piem., ko vairāk piemērotu).
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākas pārdošanas gaitā.
- sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
- siena Vertikāla iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam).
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
- stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam līdzīga vertikāla konstrukcija.
- stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
- piesliet Vertikāli vai ieslīpi (ko pie kā) novietot, pielikt.
- stāvus Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
- kontrforss Vertikāls izvirzījums celtnes ārējā sienā vai velvju riba, kas pastiprina sienas stabilitāti.
- kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
- fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
- smūtijs Veselīgs kokteilis ar sasmalcinātiem augļiem vai ogām, kam var pievienot pienu, jogurtu, sojas pienu, vitamīnus un garšvielas.
- kā ābols veselīgs, sārtiem, apaļiem vaigiem.
- racionāls skaitlis vesels skaitlis, daļskaitlis vai nulle.
- elements Veseluma vai kopas viena sastāvdaļa, atsevišķa vienība; (kā) sastāvdaļa.
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
- vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
- pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs.
- etnogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kurā pēta tautu vai etnisko grupu materiālo un garīgo kultūru, kultūrvēsturiskās saites.
- pelēcība Vide, kurā dominē pelēka vai pelēcīga krāsa.
- ekoloģisks Videi vai dzīvajam organismam nekaitīgs.
- borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
- kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
- polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
- mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- spindele Vidēji liela vai liela muša, kuras kāpuri ir zīdītājdzīvnieku parazīti.
- gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
- sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
- balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
- samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
- samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
- videoieraksts Videosignāla ieraksts magnētiskajā lentē vai diskā.
- herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
- izviebt Viebjot pārveidot (seju), izveidot (tajā grimases); izvaibstīt.
- mijkrēslis Viegla krēsla neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; laiks, kad ir šāda gaisma.
- smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
- kabriolets Vieglais automobilis ar noņemamu vai nolaižamu jumtu.
- nojume Vieglas konstrukcijas būve ar jumtveida pārsegumu, ar sienām vai bez tām; šāda piebūve pie ēkas sienas.
- pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- iešļūcenes Viegli apavi bez kapēm, ar slēgtu vai vaļēju purngalu.
- kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
- gazolīns Viegli gaistošu ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst naftas destilācijas procesā vai no naftas pavadgāzēm.
- trausls Viegli ievainojams, vārs.
- uzpūderēt Viegli pārklāt (ar pūderi vai citu pulverveidīgu vielu).
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
- paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
- tills Viegls, caurspīdīgs tīklveida kokvilnas vai sintētisks audums.
- divertisments Viegls, rotaļīgs skaņdarbs vai skaņdarbu cikls.
- krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, ar krepa pavedieniem metos vai audos.
- žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
- degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
- odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
- iniciators Viela vai vielas, kas izraisa, aizsāk kādu procesu (piem., ķīmisku reakciju).
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību.
- atšķaidītājs Viela, ar kuru ko atšķaida vai kurā ko šķīdina.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai tas atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
- antihistamīns Viela, kas neitralizē vai pavājina histamīna iedarbību.
- antioksidants Viela, kas novērš vai kavē organisko vielu oksidēšanos.
- inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
- žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
- filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
- metabolīts Viela, kas rodas organismā vielmaiņas procesā vai vielmaiņai nepieciešamā substance.
- kaučuks Viela, ko iegūst no dažu tropu augu (kaučukaugu) pienainās sulas vai mākslīgi un ko izmanto gumijas ražošanai.
- medikaments Viela, ko lieto ārstēšanai vai slimību profilaksei; zāles.
- savienojums Viela, kura sastāv no dažādiem ķīmiskajiem elementiem vai kuras molekulas sastāv no vairākiem atomiem.
- koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- preparāts Viela, vielu kopums, kas ir gatavots no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles.
- kondensācija Vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā vai cietā stāvoklī.
- sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
- stabilizators Vielas vai to maisījumi, kas palēlina polimēru un plastmasu novecošanu.
- molmasa Vielas viena mola masa, kas izteikta kilogramos (kg/mol) vai gramos (g/mol).
- nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
- modifikators Vielas, ko pievieno, lai mainītu vai pārveidotu (kā) īpašības, būtiski nemainot (tā) ķīmisko sastāvu.
- riekšava Vielas, produktu u. tml. daudzums, kas ietilpst saujā vai kopā saliktās saujās.
- nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
- reakcija Vielu savstarpēja ķīmiska iedarbība, kā rezultātā rodas viena vai vairākas jaunas vielas.
- desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
- poligāmija Viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem.
- gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
- gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- padēls Viena laulātā dēls no iepriekšējas laulības attiecībā pret pamāti vai patēvu.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- slita Viena līnija vai vairāku līniju kopums, kas savieno sīka dalījuma notis.
- segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
- mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
- alternatīva Viena no divām (vai vairākām) iespējamībām, kas viena otru izslēdz.
- ilkss Viena no divām kārtīm, ko piestiprina pie ratiem vai ragavām zirga iejūgšanai.
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
- homoforma Viena no divām vai vairākām dažādas nozīmes vārdformām, ko izrunā un raksta vienādi.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā ar kādu piedalās nozieguma izdarīšanā.
- saskarnozare Viena no divām vai vairākām saskarīgām nozarēm.
- puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
- sērija Viena no garas kinofilmas vai seriāla daļām.
- vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
- spāre Viena no jumta seguma nesošām horizontālām vai slīpām detaļām.
- lizīns Viena no neaizstājamām aminoskābēm, kas nepieciešama cilvēka vai dzīvnieka organismam.
- ģeogrāfiskais garums viena no trim ģeogrāfiskajām koordinātām, grādos izteikts attālums no sākuma meridiāna (nullmeridiāna) austrumu vai rietumu virzienā.
- islāms Viena no trim visvairāk izplatītākajām pasaules reliģijām, ko nodibinājis pravietis Muhameds 7. gs. Rietumarābijā; musulmanisms; muhamedānisms.
- veids Viena no vairākām (kā) eksistences izpausmēm.
- žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
- korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopīga apbūves gabala.
- skaldenis Viena no vairākām skaldaugļa daļām.
- ligzda Viena no vienādos attālumos rindā izveidotām vietām vairāku augu iestādīšanai vai iesēšanai.
- monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
- parcelācija Viena teikuma dalīšana vairākos izteikumos.
- kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
- kolonāde Viena vai vairākas kolonnu rindas ar horizontālu pārsegumu.
- elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu (ērģelēm) vai mēlīšu (akordeonam) kopa.
- gredzens Vienāda vai ļoti līdzīga teksta atkārtojums (daiļdarba vai tā daļas) sākumā un beigās.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- arkāde Vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
- instrumentācija Vienam atskaņotājam vai citam izpildījumam komponēta darba pārveidošana kolektīvam instrumentālam atskaņojumam; aranžējums.
- ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- radinieks Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieks vai augs.
- intervence Vienas vai vairāku valstu militāra iejaukšanās citas valsts iekšējās lietās.
- gels Viendabīga želejveida masa; ārstniecisks vai kosmētisks līdzeklis, kas pagatavots no šādas masas.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- kārta Viendabīgs (kā) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa.
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
- griķi Viengadīgi labības augi ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem.
- rudzi Viengadīgi vai daudzgadīgi graudzāļu dzimtas labības augi ar divrindu saliktām vārpām.
- lini Viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei.
- vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
- redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
- krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
- zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- pērkone Viengadīgs krustziežu (kāpostu) dzimtas lakstaugs (nezāle) ar plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un dzeltenzaļiem ziediem ķekarā stublāja vai zaru galos.
- samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
- sunītis Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem ziediem un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi.
- kumelīte Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- kabacis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar lieliem, gareniem augļiem zaļā vai dzeltenā krāsā [Cucurbita pepo].
- zilausis Viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini vai staraini šķeltām vai dalītām, pamīšām lapām, ziliem vai violetiem ziediem ķerkarveida vai skarveida ziedkopā.
- nārbulis Viengadīgs lakstaugs ar pretējām lapām, dzelteniem ziediem un zili violetām, sārtām vai dzeltenzaļām seglapām.
- žibulītis Viengadīgs lakstaugs ar stāvu, matiņiem klātu stublāju, pretējām, sēdošām lapām un baltiem vai zili violetiem ziediem skrajās vārpās stublāju vai zaru galos.
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- soja Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- lāčauza Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara.
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
- dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un dažādu krāsu, parasti smaržīgiem ziediem.
- ķērsa Viengadīgs vai daudzgadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai gaiši violetiem ziediem.
- suņkumelīte Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos.
- krustaine Viengadīgs vai daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs (parasti nezāles, pļavu augs).
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) sarkaniem ziediem, piensulu auga veģetatīvajās daļās un augļiem – pogaļām, kurās ir daudz sēklu; šā auga zieds.
- malva Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar garu stublāju un rozā vai baltiem ziediem lapu žāklēs.
- naktssvece Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām lapām un dzelteniem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, kas sakopoti vārpās.
- genciāna Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām lapām bez pielapēm un parasti ziliem, retāk violetiem, dzelteniem vai baltiem ziediem.
- amarants Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem kuplās vārpveida ziedkopās vai pušķos.
- veronika Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis – sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
- salvija Viengadīgs vai daudzgadīgs panātru (lūpziežu) dzimtas lakstaugs, puskrūms vai krūms ar stāvu, zarainu stumbru, kuru pārsvarā izmanto kā savelkošu un dezinficējošu līdzekli ārstniecībā un kā garšvielu kulinārijā.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- ķiploks Viengadīgs vai divgadīgs augs, kura sīpols sastāv no vairākām iegarenām daivām ar stipru, īpatnēju smaržu [Allium sativum].
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- ķirbjaugs Viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- bengāliskās ugunis vienkāršākie pirotehniskie maisījumi, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu.
- dalīšanās Vienkāršāko organismu bezdzimumu vairošanās, šūnām daloties.
- stabule Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
- kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums.
- kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu) skanējums.
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- noalgot Vienoties par konkrēta darba vai pienākumu izpildi, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- bišu saime vienots kopums, kurā ir viena bišu māte, desmiti tūkstošu darba bišu, vairāki simti tranu.
- grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
- sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
- pazare Viens no (koka, krūma u. tml.) apakšējiem zariem; dzinums, kas attīstās no galvenā stublāja vai sānu dzinumiem lapu žāklēs.
- sārtaļģes Viens no aļģu veidiem – pavedienveida, krūmveida vai plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā vai zilganā krāsā.
- pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- versija Viens no diviem vai vairākiem (kā, parasti teksta, skaņdarba) variantiem.
- līdzautors Viens no diviem vai vairākiem (kā) autoriem.
- līdzīpašnieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) īpašniekiem.
- līdzmantinieks Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem mantiniekiem.
- līdzprasītājs Viens no diviem vai vairākiem (kā) vienlaicīgiem prasītājiem (tiesas procesā).
- homogrāfs Viens no diviem vai vairākiem atšķirīgas nozīmes vienas valodas vārdiem, kurus raksta vienādi, bet izrunā dažādi.
- līdzdalībnieks Viens no diviem vai vairākiem dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus (piem., kādā pasākumā).
- korelāts Viens no diviem vai vairākiem elementiem, jēdzieniem u. tml., starp kuriem pastāv korelācija.
- koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- saskaitāms Viens no diviem vai vairākiem skaitļiem, ko saskaita.
- sinonīms Viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes.
- sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (laikraksta, žurnāla, vārdnīcas u. tml.) lappusēs.
- homofons Viens no diviem vai vairākiem vienādi izrunājamiem vienas valodas vārdiem ar atšķirīgu nozīmi.
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
- līdzparaksts Viens no divu vai vairāku personu parakstiem (kādā dokumentā).
- dvīņu brālis viens no dvīņiem – brālis otram dvīnim vai otrai dvīnei.
- dvīņu māsa viens no dvīņiem – māsa otram dvīnim vai otrai dvīnei.
- kristība Viens no galvenajiem sakramentiem kristiešu konfesijās: reliģiska ceremonija, kurā bērnam vai pieaugušajam dod vārdu, iegremdējot ūdenī vai apslakot ar to, un kurā cilvēks kļūst par kristieti.
- skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
- režīms Viens no iespējamiem datora vai programmatūras darbības stāvokļiem.
- kūma Viens no krustvecākiem – krusttēvs vai krustmāte.
- sinekdoha Viens no metonīmijas paveidiem, kad veselā vietā tiek minēta tā daļa vai daļas vietā veselais, daudzskaitļa vietā vienskaitlis vai otrādi.
- plūsma Viens no paralēlajiem nodalījumiem vai nozarojumiem, kas parasti atšķiras valodas norises ziņā (piem., mācību iestādēs).
- pirksts Viens no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas locekļiem; viens no ekstremitātes beigu posma locekļiem (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
- žoklis Viens no sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu.
- forma Viens no vairākiem (dzīvu organismu, dabas parādību u. tml.) veidiem.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem (kā) īpašniekiem, kam pieder īpašuma domājamā daļa.
- līdzpilsonis Viens no vairākiem (kādas valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus, kopā ar citiem.
- forma Viens no vairākiem (procesa, sabiedrisko parādību) veidiem.
- versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
- līdzcilvēks Viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo vienlaikus (kādā vietā).
- vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
- lauva Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- strēlnieks Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- svari Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- ūdensvīrs Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
- patogēnās sēnes vienšūnas vai daudzšūnu organismi, kas ierosina augu, dzīvnieku un cilvēka sēnīšu slimības.
- zaļaļģes Vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā [Chlorophyta].
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes censties.
- pamāt Vienu vai vairākas reizes māt (ar roku vai galvu).
- pamēģināt Vienu vai vairākas reizes mēģināt (lomu, skaņdarbu u. tml.).
- pamērīt Vienu vai vairākas reizes mērīt.
- pamirkšķināt Vienu vai vairākas reizes mirkšķināt (ko).
- paņurdēt Vienu vai vairākas reizes ņurdēt (par dzīvnieku).
- paost Vienu vai vairākas reizes ost, paostīt.
- paostīt Vienu vai vairākas reizes ostīt; pasmaržot.
- noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
- uzsprauslot Vienu vai vairākas reizes sprauslot.
- papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
- sērija Vienveidīgu vai radniecīgu, arī pēc noteiktiem standartiem veidotu priekšmetu, ražojumu u. tml. kopums.
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai saimnieks.
- sausums Vieta (piem., cietzeme), arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus, augus).
- raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- pakalne Vieta kalna, paugura lejasdaļā vai tuvākajā apkārtnē; pakāje.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- mugurpuse Vieta, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) aizmugurē.
- mugura Vieta, kas atrodas aiz šīs cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļas.
- augša Vietā, kas atrodas augstu vai augstāk par pārējām.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.
- apakšzeme Vieta, kas atrodas samērā dziļi zem zemes virsējās kārtas vai dziļos zemes slāņos; pazeme.
- stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
- ieeja Vieta, kas paredzēta iekļūšanai vai pa kuru var iekļūt (kur iekšā).
- izeja Vieta, kas paredzēta izkļūšanai vai pa kuru var izkļūt (no kādas telpas, vietas).
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piem., pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
- klintājs Vieta, kur ir klints vai klintis.
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- otrās mājas vieta, kur kāds ļoti bieži vai ilgstoši uzturas.
- apsolītā zeme vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols.
- pavārte Vieta, kur ko nelegāli izgatavo vai pārdod.
- orākuls Vieta, kur notiek šāda pareģošana vai atbilžu sniegšana.
- krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas u. tml.
- krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
- postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
- paslēptuve Vieta, telpa, kur paslēpjas vai paslēpj (ko).
- slēptuve Vieta, telpa, kur slepeni (ko) glabā vai kur slēpjas.
- pieosta Vieta, teritorija pie ostas vai ostas tuvumā.
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība; apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
- vietvietām Vietām, arī vairākās vietās.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
- šur Vietumis, dažviet, arī vairākās vietās.
- vīteņaugs Vijīgs vai kāpelējošs augs.
- vilcējs Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
- vagons Vilciena sastāva daļa pasažieru vai kravas pārvadāšanai pa sliežu ceļiem.
- ģērbt Vilkt (virsū vai nost apģērbu, drēbes).
- ģērbties Vilkt sev apģērbu (virsū vai nost).
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos).
- sietava Vilnas, pusvilnas vai linu drāna, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim zeķu vietā; aukliņa, ar ko apsien zeķi, lai tā nekristu zemē.
- radiācija Viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā; (radioaktīvais) starojums.
- koherence Viļņu vai svārstību saskaņotība, kas var izraisīt interferenci.
- kroka Viļņveida izliekums vai ieliekums.
- trapece Vingrošanas ierīce (cirka mākslā) – divās trosēs vai virvēs iekārts stienis.
- voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
- vīrabrālis Vīra brālis; svainis.
- vīramāsa Vīra māsa; svaine.
- durvis Virās iekārta vai bīdāma plāksne (kā) noslēgšanai.
- saronga Vīriešu un sieviešu apģērba gabals (Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā u. c.), kas sastāv no krāsaina vai batikota kokvilnas auduma gabala, kas aptīts ap gurniem garu svārku veidā.
- onkulis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- tēvocis Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku pieaugušu cilvēku.
- partneris Vīrietis vai sieviete, ar kuru vieno kopdzīve un intīmas attiecības.
- tētis Vīrietis, kam ir bērns vai bērni; tēvs (1).
- tēvs Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.
- audžutēvs Vīrietis, kas pieņēmis audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- spermatozoīds Vīrišķā dzimumšūna (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
- laulāts Vīrs vai sieva (laulības attiecībās).
- otrā puse vīrs vai sieva.
- otra puse vīrs vai sieva.
- labākā puse vīrs vai sieva.
- otra pusīte vīrs vai sieva.
- otrā pusīte vīrs vai sieva.
- labākā pusīte vīrs vai sieva.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātstrošu vai viensliedes ceļš.
- virsjaka Virsējais apģērba gabals (parasti pusgarš vai garumā līdz viduklim) ar aizdari priekšpusē, ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.
- līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par noteiktu teritoriju vai objektu.
- adjutants Virsnieks, kas veic administratīvus pienākumus štābā vai pie valsts vadītāja; augstāka ranga virsnieka palīgs.
- lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
- koncerts Virtuozs, liela apjoma (visbiežāk trīsdaļīgs) skaņdarbs vienam vai vairākiem solistiem ar orķestri vai bez tā, arī tikai orķestrim.
- siets Virtuves piederums, ko ievieto katlā un izmanto produktu pagatavošanai (piem., gaļas, dārzeņu sautēšanai, tvaicēšanai, vārīšanai eļļā).
- herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
- riņķis Virzība pa apli vai loku; līkums.
- līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no iepriekšējā virziena vai stāvokļa).
- šķērsvirziens Virziens, kas ir slīps vai perpendikulārs garenvirzienam.
- gremdēt Virzīt (ko šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst; panākt, ka (kas) grimst.
- vērt Virzīt (ko virās iestiprinātu, piemēram, durvis, logu) vaļā vai ciet.
- vērst Virzīt (ko) pret vai uz (kādu, ko), arī kur.
- maukt Virzīt (ko) virsū vai kur iekšā tā, ka (tas) apņem, aptver.
- šļircināt Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā aršļirci; injicēt.
- apdūmot Virzīt dūmus (kam virsū), lai (ko) pasargātu vai atvairītu.
- šķirt Virzīt prom vienu no otra; panākt, būt par cēloni, ka (kas, kādi) vairs nav kopā.
- vērt Virzīt vaļā vai ciet (piemēram, durvis, logu, aizkarus, arī muti, acis).
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
- vilkt Virzīt, maukt (ko) virsū vai nost (ķermenim, ķermeņa daļai).
- sliet Virzīt, novietot (ko) vertikāli vai slīpi, balstot (kur, pie kā, citu pie cita u. tml.).
- spraukt Virzīt, parasti ar grūtībām (ko kur iekšā vai ārā).
- liekt Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
- vīties Virzīties ar lokiem, līkumiem (piem., par dūmiem, tvaikiem).
- mīdīties uz vietas Virzīties ļoti lēni vai stāvēt uz vietas.
- krustot Virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri; šķērsot.
- peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
- liekt līkumu virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- liekt loku virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- kāpt Virzīties, rāpties (augšup vai lejup, pieturoties ar rokām, atrodot atbalstu kājām).
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piem., pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (parasti koku, tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, ka (kas) nonāk tuvu kopā vai noteiktā novietojumā (attiecībā vienam pret otru).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nonākt, novietoties kopā vai noteiktās telpiskās attiecībās.
- mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
- izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā).
- sastāvs Visi augi vai dzīvnieki, kas pēc noteiktām pazīmēm ir apvienoti kādā kopumā.
- maksimums Vislielākais iespējamais vai pieļaujamais daudzums; visaugstākā pakāpe.
- bits Vismazākā informācijas vienība, kuras kodēšanai nepieciešams viens binārais cipars – 0 vai 1.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
- tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
- vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
- lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
- dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
- klukste Vista, kas perē vai vadā cāļus.
- marengo Vistas, teļa vai cūkas gaļas sautējums, kas gatavots, pievienojot tomātus, šampinjonus, ķiplokus, vīnu u. c. sastāvdaļas.
- novīst Vīstot zaudēt svaigumu, kļūt vecam; nokalst.
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība.
- spektrs Visu vērtību kopums, kas piemīt kādu sistēmu vai procesu raksturojošam lielumam.
- par visu vairāk visvairāk.
- liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
- Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
- signālzīme Vizuāli redzama zīme, kas paredzēta vai ko izmanto signāla raidīšanai, informācijas sniegšanai.
- vojevodiste Vojevodas (1) pārvaldīta administratīva teritorija; vaivadija (1).
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- ārija Vokāls skaņdarbs solistam ar orķestri (operas vai oratorijas sastāvdaļa).
- pludmales volejbols volejbols, kura spēle norisinās smilšainā pludmalē vai smilšainā laukumā.
- obsidiāns Vulkānisks, stiklam līdzīgs iezis tumšā, gandrīz melnā krāsā, kas veidojies, lavai strauji atdziestot.
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju no potītes līdz celim vai pāri tam.
- iezāģēt Zāģējot radīt (kur) bojājumu, ievainojumu.
- motorzāģis Zāģis, ko darbina ar benzīna motoru vai elektrodzinēju.
- trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
- eža Zālaina, nearta zemes josla starp tīrumiem vai ceļmalā.
- pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, puslokā iekārtotām skatītāju vietām.
- jāņuzāles Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu pīšanai, telpu rotāšanai u. tml.
- sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
- injekcija Zāļu vielas, vakcīnas u. tml. ievadīšana audos vai ķermeņa dobumos ar šļirci.
- barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
- sānzars Zars, kas atzarojas no skeletzara, stumbra vai stublāja.
- laist no (savām) rokām (laukā, ārā) Zaudēt (ko iegūtu vai gandrīz iegūtu).
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
- nojukt Zaudēt regularitāti, izjukt (par ritmisku, ciklisku darbību vai procesu).
- stulms Zeķes daļa no potītes līdz puslielam vai pāri tam.
- pirkstgals Zeķes vai cimda daļa, kas sedz pirkstu galus.
- baltais zelts zelta sakausējums ar pallādiju, platīnu vai niķeli.
- guldenis Zelta, vēlāk sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs no 13. gs. līdz 19. gs.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss; dziedātājs ar šādu balsi.
- zila acs zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti sitiena rezultātā).
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
- pārijs Zemākās kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām (Dienvidindijā); neaizskaramais.
- neaizskarams Zemākas kastas pārstāvis vai cilvēks, kas nepieder ne pie vienas no kastām; pārijs.
- lapoņaugi Zemāki augi (piem., aļģes, sēnes, ķērpji), kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
- izogāmija Zemāko augu un vienšūnas organismu dzimumvairošanās veids, saplūstot morfoloģiski vienādām, bet bioķīmiski un fizioloģiski atšķirīgām gametām.
- laponis Zemāko augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
- parcelācija Zemes gabalu sadalīšana vairākās vienībās (parcelēs).
- lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
- feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi vai ūdensteci; sauszemes platība ūdenstilpes vai ūdensteces tuvumā.
- lauks Zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu un to pašu vai dažu augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi.
- sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- kartogrāfiskā projekcija zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- josla Zemeslodes virsmas daļa ar atšķirīgu klimatu, kas atkarīgs no attāluma līdz polam vai ekvatoram; teritorija, kurā ir savdabīgi dabas apstākļi.
- ķengāt Zemiski apvainot, apmelot (kādu).
- ķengas Zemisks apvainojums, apmelojums.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (vidulaiku Eiropā).
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
- bērns Zēns vai meitene (aptuveni līdz 14 gadu vecumam).
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- muarē Zīda vai puszīda audums ar viļņveida lāsojumu.
- nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
- vīģe Zīdkoku dzimtas koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem [Ficus carica].
- pašappute Zieda apputeksnēšanās ar paša putekšņiem vai arī tā paša auga citu ziedu putekšņiem
- auglenīca Zieda daļa (segsēkļiem), kas izveidojas saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
- apziednis Zieda kauss un vainags.
- putekšņlapa Zieda vairošanās orgāns, kurā veidojas putekšņi.
- iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
- kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
- saziedot Ziedojot iedot (ko) lielākā daudzumā (parasti par vairākiem, daudziem); ziedojot iedot (kā lielāku daudzumu).
- nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
- kaila ziema ziema, kad nav sniega vai maz snidzis.
- plika ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- zaļā ziema ziema, kad nav sniega vai tā ir ļoti maz.
- eglīte Ziemassvētkiem vai Jaungada svētkiem izgreznota egle (parasti neliela).
- eglīte Ziemassvētku vai Jaungada sarīkojums (piem., bērniem).
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
- izziepēt Ziepējot izlietot (daudz vai visu).
- izziest Ziežot izlietot (daudz vai visu).
- vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- īsa zilbe zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
- akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
- pentagramma Zīme – piecstūru zvaigzne.
- punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
- pluss Zīme (+), ar ko apzīmē saskaitīšanu vai pozitīvu lielumu.
- bekars Zīme (nošu rakstā) diēza vai bemola atsaukšanai.
- mīnuss Zīme [–], ar ko apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu.
- fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- lietuvēna krusts zīme piecstaru zvaigznes veidā aizsardzībai pret lietuvēnu.
- nozīmēt Zīmējot atveidot tādu pašu vai līdzīgu oriģinālam.
- izzīmēt Zīmējot izlietot (daudz vai visu).
- cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
- elektroniskā pasta adrese zīmju kopums, pēc kura datortīklā identificē elektroniskā pasta saņēmēju vai nosūtītāju.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- eksāmens Zināšanu vai prasmju pārbaude.
- redzes lauks Zināšanu, interešu vai pētījumu kopums.
- tehnoloģija Zinātne par izejvielu, materiālu, pusfabrikātu vai izstrādājumu īpašību pārmaiņām ražošanas procesā; attiecīgo darba metožu, tehnisko paņēmienu kopums.
- starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
- starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
- robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
- palīgdisciplīna Zinātnes nozare, kuras pētījumi palīdz nodrošināt vai papildina plašāku nozaru pētniecības darbu.
- telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas nodarbojas ar līdzekļiem un metodēm dažādu ražošanas procesu vai tehnisko līdzekļu vadīšanai no attāluma.
- biotehnoloģija Zinātnes un tehnikas nozare, kas pētī un izstrādā metodes dzīvu šūnu un audu audzēšanai un savairošanai (piem., fermentu, vitamīnu ražošanā).
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
- disputs Zinātniska rakstura strīds (parasti mutvārdos, pēc publiskas lekcijas vai referāta).
- aspirantūra Zinātnisko darbinieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma; attiecīgā institūta vai augstskolas nodaļa.
- filoloģija Zinātņu kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- raduraksti Ziņu kopums par (parasti dzīvnieku) īpatņa vai īpatņu grupas izcelšanos.
- astri Zirga astes vai krēpju sari.
- melnis Zirgs ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- sirmis Zirgs ar pelēku vai pelēcīgu apmatojumu.
- salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- ragavas Zirgu vilkts transportlīdzeklis ar sliecēm kravu vešanai pa sniegu vai ledu; kamanas.
- ērce Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
- skrimšļzivis Zivis, kurām raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis (piem., haizivis, rajas).
- kopnozveja Zivju daudzums, ko zvejojot ir ieguvuši vairāki vai daudzi.
- caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
- bārda Zoda un vaigu apmatojums (vīriešiem).
- izzagt Zogot paņemt (daudz vai visu).
- starpzole Zole, ko (apavos) novieto, iestrādā zem saistzoles vai zem kājas pēdas.
- rasoļņiks Zupa no gaļas vai gaļas subproduktiem ar putraimiem, kartupeļiem, burkāniem, kurai vārīšanas beigās pievieno sīki sagrieztus skābētus gurķus.
- Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
- Lielais Lācis zvaigznājs debess ziemeļpolā, novērojams netālu no Polārzvaigznes.
- neitronu zvaigzne zvaigzne evolūcijas beigu stadijā.
- saule Zvaigzne, ap kuru rotē Zeme.
- superzvaigzne Zvaigzne, kam ir sevišķi liela masa un izmēri.
- pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
- supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
- pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kurai nevar novērot kustības.
- maiņzvaigzne Zvaigzne, kuras spožums mainās.
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
- supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
- zvaigznājs Zvaigžņu grupējums debess sfērā.
- plejāde Zvaigžņu kopa, kas sastāv no septiņām zvaigznēm; Sietiņš.
- sietiņš Zvaigžņu kopa; Plejādes.
- kvazārs Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā.
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo zivju, arī ūdens bezmugurkaulnieku kopums.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdentilpes dziļumā.
- naktsāķis Zvejas rīks – pie maiksts vai citādi nostiprināta aukla ar vienu vai dažiem āķiem, ko atstāj upē pa nakti.
- izzvejot Zvejojot izķert (daudzas vai visas zivis).
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
- starpžanrs Žanrs, kas ir saistīts ar diviem vai vairākiem citiem žanriem.
- žargonisms Žargonā lietots vārds vai izteiciens; žargonvārds.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- gaudas Žēlabas, vaimanas; žēlošanās.
- žēlabas Žēlošanās; vaimanas.
- dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
- košļājamie orgāni žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.
vai citās vārdnīcās: