Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam vai.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (118):

Atrasts normatīvajos komentāros (40):

Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
Nebūtu ieteicams vārdu remonts attiecināt uz apģērbu vai apavu labošanu. (šķirklī remonts)
Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli ap-, vai ar priedēkli sa-: ģērbties, apģērbties vai saģērbties. (šķirklī uzģērbties)
Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
Vārdi ombudsmens vai ombudsmenis lietojami, runājot par citu valstu tiesībsargiem. (šķirklī ombudsmens)
Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (200):

sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
luste ..no dažādām lustēm tīri vai galva skurba.
noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
uzgulties ..sirdij uzgūlusies dīvaina smeldze..
ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
puc ..vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
novaidēties ..vērās istabas durvis, žēli novaidēdamās..
noģist ..viņš noģida, ka nedz spēj, nedz vairs grib sevi valdīt..
mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
tāmnieks "..vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
novaidēt "Au!" viņa novaidēja.
skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
ievaidēties "Es nevaru..." viņš ievaidējās.
rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
nodārdināt "Gatavais spoks!" viņš nodārdina savā varenajā basā.
kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
ne "Iesim labāk rīt, vai ne?"
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
ūtrupnieks "Kas sola vairāk?" sauc ūtrupnieks.
veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
nočiepstēt "Nejūtos labi," viņa atvainodamās nočiepst..
vakars "Nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
liegties "Nu, iedzēru, vai tad es liedzos?"
novaicāt "Nu, kā patika hokejs?" viņš novaicā.
putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. vai tas nav ūnikums?"
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
lops "Tas lops mani apvaino!"
ne "Tu to varēsi, vai ne?"
vienādi "Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
kukainis "Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
razbainieks "vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
atmosties "vai es drīkstu jūs pavadīt?" Zigī atmodās bijušais kavalieris.
svētulis "vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
jā "vai jūs esat no laukiem?" – "Jā!"
ieprasīties "vai kas noticis?" viņa ieprasījās.
uzjautāt "vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
rādīt „vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
peļot "vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
kalibrs "vai tu proti kādu svešvalodu?" – "Angļu. Drusku vācu – ar vārdnīcu." – "Tu varētu nākt uz Ārlietu ministriju, tur ļoti vajag tava kalibra sievieti, atnāc rīt.."
kas "vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
pret- (Tvaika) pretspiediens.
Covid-19 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju.
rasties 1894. gadā radās Aspazijas luga "vaidelote".
pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
satvarstīt 1944. gada oktobra sākumā vairākus simtus Rīgā satvarstīto vīriešu gribēja izvest uz Vāciju.
partorgs 1949. gada 25. marta rītā mūsu mājās ieradās vairāki bruņoti vīri un vietējais partorgs.
lūztin Ābelei zari no āboliem vai lūztin lūza.
variēt Ābeļu vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai.
līdzvainīgs Abi braucēji līdzvainīgi notikušajā avārijā.
dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
gruzdēt Acīs gruzd aizvainojums.
parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
kust Acis vai kūst aiz laipnības.
žilbt Acis vai žilba no rudens krāsu pārbagātības.
nerādīt Acis vairs nerāda.
vaina Acu vaina.
matiņš Āda pēc epilēšanas kļūst gluda un matiņi neataug vairākas nedēļas.
savādnieks Adamsu ģimenes ļaudis ir savādnieki – viens dīvaināks par otru.
rājiens Administratīvais rājiens.
pavediens Adot liek kopā vairākus pavedienus.
adsorbēt Adsorbēti ūdens tvaiki.
uzķepuroties Agri vai vēlu katrs uzķepurojas uz īstā ceļa.
ahāts Ahāta krāsa ir atkarīga no dzelzs vai hlorīda piemaisījuma.
pakustēties Aicinu pakustēties svaigā gaisā – piedalīties talkā.
piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
sārtoties Aiz dusmām sārtojas vaigi.
izkust Aiz laimes gandrīz vai izkust.
mēms Aiz pārsteiguma viņš ir gluži vai mēms.
mesties Aiz satraukuma vaigi metās sārti.
purvaine Aizaugusi purvaines zeme.
vairāki Aizbraukt uz vairākām dienām.
vai Aiziet pārliecināties, vai durvis aizslēgtas jeb vai tās palikušas vaļā.
apvainojums Aizmirst apvainojumu.
pavairāk Aizņēmos tā pavairāk naudas.
kļūdīties Aizpildot anketu, viņš kļūdījās vairākās vietās.
aizsargāties Aizsargāties pret apvainojumiem.
aizskart Aizskart ar apvainojošām piezīmēm.
apvainojums Aizstāvēties pret apvainojumiem.
aizturēt Aizturēt dokumentus vairākas nedēļas.
aizturēt Aizturēt kuģi ostā vairākas dienas.
pilns Aizvainojuma pilna vēstule.
raisīt Aizvainojuma raisīts pārdzīvojums.
durstīt Aizvainojums bērnu durstīja kā ar adatām.
dzīt Aizvainojums dzīst.
sūrstināt Aizvainojums mani joprojām sūrstina.
pārsāpēt Aizvainojums pārsāpēja un aizmirsās.
rūgt Aizvainojums rūgst lielāks.
smelgt Aizvainojums smeldz.
dzīvs Aizvainojums vēl dzīvs.
smacēt Aizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.
satracināt Aizvainojums, dusmas par zaudētajām cerībām ir vīrieti satracinājušas.
pašlepnums Aizvainot mākslinieka pašlepnumu.
aizvainoties Aizvainoties par niekiem.
skat Ak, neprasi, nav maizītes, Skat, skat, kur laukā zvaigznītes!
pārtvaicēt Akmeņogļu darvu var pārtvaicēt tālāk dažādos organiskos produktos.
akrilšķiedra Akrilšķiedru iegūšanai izmanto akmeņogļu, naftas vai gāzes pārstrādes produktus.
plāns Aktieri tēlo vairākos plānos.
supermenis Aktieris filmā ir gluži vai supermenis, kurš spēj visu.
nīkt Aktīvais suns nespēj nīkt bezdarbībā.
aktīvs Aktīvais vulkāns.
iemiesoties Aktrise iemiesojusies vairāk nekā 100 sieviešu likteņos.
uzdienēt Aktrise uzdienējusi līdz Holivudas zvaigznes statusam.
uzmālēt Aktrisei uzmālēti sarkani vaigi.
nieres Akūta vai hroniska nieru mazspēja.
šķēpnesis Akvārijā peld vairāki šķēpneši.
sasummēt Albumā sasummēts vairāku gadu darbs.
pārsiet Alsungā tautas tērpa vainagu mēdza pārsiet ar krāsainu zīda lakatiņu.
vainīgs Aļģu attīstībā vainīgs ūdens piesārņojums.
pienākties Amalda kāpj pāri sliedēm mežā un pin vainagu spārēm. "Tā pienākas", viņa saka. "Nebūs spāru vainaga, nebūs mājā svētības."
āmrija Āmrija ļoti labprāt ēd maitu, pat daudz labprātāk nekā svaigu gaļu.
īsspalvains Angļu īsspalvainais kaķis.
vesels Annei šķita, ka pagājusi vai vesela mūžība, kad viņa dzirdēja saucam savu vārdu.
nodancot Ansamblis nodancoja vairākas jautras dejas.
anticiklons Anticiklona ietekmē debesis vairāk skaidrosies.
atvase Ap celmu izaudzis vesels atvašu vainags.
vīties Ap ezeru vijas vairāki nostāsti un ticējumi.
vainags Apakšējais vainags sapuvis.
vaigs Apaļi vaigi.
vairogs Apaļš koka vairogs.
apatīts Apatīts labvēlīgi iedarbojas uz kaklu, vairogdziedzeri, saules pinumu.
nevainojams Apbalvot par nevainojamu darbu.
kaklagredzens Apbedītajai sievietei bijuši vairāki kaklagredzeni.
nevainīgs Apcietināt nevainīgu cilvēku.
apdullināt Apdullinošs trieciens pa vaigu.
taranēt Apdzinējs mēģināja mūs taranēt, tomēr izdevās izvairīties.
apglāstīt Apglāstīt meitenes vaigu.
apjomīgs Apjomīgo gobelēnu auda vairāki mākslinieki.
klāties Apkārt klājas purvains līdzenums.
pavairot Apkārtējo noliedzošā attieksme pavairoja manu pamestības sajūtu.
apklejot Apklejot vai visu pasauli.
uzreiz Aplikt vairākas krelles uzreiz.
zemeszvaigzne Apmalotā zemeszvaigzne.
rietumvalstis Apmeklēt vairākas rietumvalstis.
trīszvaigžņu Apmesties trīszvaigžņu viesnīcā.
vaimanas Apnikušas vaimanas par grūto dzīvi.
apņemties Apņemties vairs nesmēķēt.
apprecināt Apprecināt meitu ar bagātu līgavaini.
apraudzīt Apraudzīt, vai cepetis nav gatavs.
sēklaudzis Aprikožu sēklaudži izaug ātri – vienā vai divos gados.
apriņķot Apriņķot vairākas reizes apkārt Mēnesim.
apsaitēt Apsaitēt ievainoto elkoni, pirkstu.
paparaci Apsargs palīdz atvairīt uzmācīgos paparaci.
apsārtis Apsārtuši vaigi.
ierīkot Āpsis ierīko alas līdzenumā vai stāvās nogāzēs.
apskatīties Apskatīties, vai kāds neseko pakaļ.
puspasaule Apskriet vai puspasaules.
apsmādēt Apsmādēt līgavaini.
apstaigāt Apstaigāt vairākas remontdarbnīcas.
netikumība Apsūdzēt, vainot kādu netikumībā.
apsūdzētais Apsūdzētais atzīst savu vainu.
vainags Aptumsumā fotografēt Saules vainagu.
svari Aptuveni piecdesmit ar neapbruņotu aci redzamās Svaru zvaigznāja zvaigznes Latvijā vislabāk redzamas pavasarī.
apvaicāt Apvaicāt kaimiņus un draugus.
apvaicāties Apvaicāties par veselību.
apvaicāties Apvaicāties, ko darīs atvaļinājuma laikā.
svilīgs Apvainojumi svilīgi smeldz.
apvainojums Apvainojums birokrātismā.
iedurt Apvainojums iedur sirdī.
apvainojums Apvainojums noziegumā.
apvainot Apvainot ar savu nekaunīgo izturēšanos.
apvainot Apvainot valsts nodevībā.
apvainot Apvainot zādzībā.
apvainoties Apvainoties bez iemesla.
apvainoties Apvainoties par aizrādījumu.
atraidījums Apvainoties par atraidījumu.
apvainots Apvainots skatiens.
apvārsmot Apvārsmot zvaigžņotās debesis.

vai citās vārdnīcās:

Tēzaurs

vai¹

vai²

vai³

LLVV

vai¹

vai²

vai³

MEV

vài^I

vaĩ^II

vaĩ^III