vecvectēvs
vecvectēvs [vȩcvȩctȩ̃vs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tēva vai mātes vectēvs.
PiemēriPieminēt savu vecvectēvu.
1.1.pārnestā nozīmē; formā: daudzskaitlis Seni priekšteči.
PiemēriGlabājiet atmiņas par to, kā šeit bijis vectēvu vai vecvectēvu laikos.