radinieks
radinieks lietvārds
radiniece dsk. ģen. -ču lietvārds
1.Tas, ar ko ir radniecības attiecības.
PiemēriRadinieks no vīra puses.
Stabili vārdu savienojumiDvēseles radinieks. Gara radinieks.
2.Vienas un tās pašas sugas, ģints u. tml. dzīvnieks vai augs.
PiemēriNaktsvijoles ir orhideju radinieces.