Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iztrupēt
iztrupēt 3. pers. -trup, pag. -trupēja darbības vārds; intransitīvs
Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
PiemēriKoks ar iztrupējušu vidu.