Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
teratogēns2
teratogēns lietvārds; vīriešu dzimte
Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
PiemēriKadmijs, svins ir teratogēni.
Cilme:No grieķu teras, teratos ‘briesmonis, kroplis’ un genos ‘rašanās’.