Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
teratogēns2
teratogēns vīriešu dzimte, lietvārds
Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
PiemēriKadmijs, svins ir teratogēni.
Cilme:No grieķu teras, teratos ‘briesmonis, kroplis’ un genos ‘rašanās’.