terase
terase dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
PiemēriKrasta terase.
- Krasta terase.
- Upes terase.
- Vīnogulāju terases.
2.Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
PiemēriVasaras terase iekšpagalmā.
- Vasaras terase iekšpagalmā.
- Restorāns uz jumta terases.
- Iziet uz terases.
- Luksusa numurs ar plašu terasi.
Cilme:No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra ‘zeme’.