Paplašinātā meklēšana

Meklējam au.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (1015):

Atrasts normatīvajos komentāros (102):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, austrālijā, Indijā).
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izlietot (daudz vai visu).
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
čabans Aitu gans (Kaukāzā, Vidusāzijā).
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
aizzelt Aizaugt.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
aizkuģot Aizbraukt ar kuģi.
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizlidot Aizbraukt.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
nobeigties Aiziet bojā; zaudēt dzīvību.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizbēgt Aiziet, aizbraukt prom.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
uzsist pa federi aizmukt; aizbraukt.
izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
krist Aizrauties (ar kādu), iemīlēties (kādā).
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
iekarst Aizrauties, iejūsmināties.
iesilt Aizrauties, ļauties sajūsmai.
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs.
sasaitēt Aizsaitēt, arī sasiet (piem., ar saiti, auklu).
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
sakļaut Aizvērt (ziedus) – par augiem.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
aizžmiegt Aizžņaugt.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
pulss Aktīva (kā) norise, izpausme.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
pulsēt Aktīvi risināties, izpausties (par darbību, stāvokli, arī parādību).
mundrs Aktīvs, darbīgs; možs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.

Atrasts piemēros (200):

au citās vārdnīcās:

Tēzaurs

au¹

au²

MEV