Māra
Māra lietvārds; sieviešu dzimte, īpašvārds
1.Seno latviešu dievība – sieviešu aizstāve, auglības un svētības devēja, govju sargātāja.
PiemēriMīļā Māra, Piena māte, Dod man savu labumiņu, Lai pieniņš govīm tek Kā no Māras avotiņa.
- Mīļā Māra, Piena māte, Dod man savu labumiņu, Lai pieniņš govīm tek Kā no Māras avotiņa.
1.1.Jaunava Marija.
PiemēriVēstures avotos atrodams Livonijas apzīmējums – Svētās Marijas zeme vai Māras zeme.
- Vēstures avotos atrodams Livonijas apzīmējums – Svētās Marijas zeme vai Māras zeme.
Stabili vārdu savienojumiMāras zeme.
- Māras zeme poētiska stilistiskā nokrāsa — Latgale.