autentisks
autentisks -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
autentiska -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
autentiski apstākļa vārds
autentiskums vīriešu dzimte, lietvārds
Tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; īsts, oriģināls [2].
PiemēriAutentisks teksts.
Cilme:No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos ‘galvenais, īsts’.