Paplašinātā meklēšana
Meklējam P.
Atrasts vārdos (38):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (8698):
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
- pusnakts [pus!nakts] Puse nakts.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- krievi Dienests PSRS armijā.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- pirmā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- otrā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
- hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
- sarkanarmietis Karavīrs Padomju Krievijas armijā (no 1918. līdz 1946. gadam).
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- apašs Kauslis, huligāns (sākotnēji Parīzes ielās).
- zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
- Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
- komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
- ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
- jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
- fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- svins Ķīmiskais elements – zilganpelēks, smags, mīksts, viegli kūstošs metāls [Pb].
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- taukzīlīte Lielā zīlīte [Parus major].
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
- šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
- šļahta Muižniecība (Polijā).
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
- gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
- pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
- duets Pa diviem (ko darīt).
- ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
- lielākoties Pa lielākai daļai, galvenokārt.
- parasti Pa lielākai daļai; arī vienmēr.
- piecatā Pa pieciem (cilvēkiem, arī dzīvniekiem) kopā.
- pusmežonīgs Pa pusei mežonīgs, primitīvs.
- telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
- tostarp Pa to laiku, tikmēr.
- tikmēr Pa to laiku.
- atsevišķi Pa vienam, (katrs) par sevi.
- vienatā Pa vienam; viens pats.
- pairt Paairēt.
- pasteidzināt Paātrināt (darbību, norisi).
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- steiga Paātrināts darbības, norises ātrums.
- ģenerācija Paaudze; visi kādu vienu vecāku pēcnācēji.
- audze Paaudze.
- augums Paaudze.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- podests Paaugstinājums (piem., uz skatuves).
- katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
- kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
- perons Paaugstinājums līdzās sliedēm, pie kura piestāj un no kura atiet vilcieni.
- vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas mākslinieki.
- postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
- nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
- pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
- ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāvessodu.
- saskrūvēt Paaugstināt (cenu, maksu), parasti ievērojami.
- saskrullēt Paaugstināt (cenu, maksu).
- sacelt Paaugstināt (piem., maksu), parasti ievērojami.
- uzskrūvēt Paaugstināt (piemēram, samaksu).
- civilizēt Paaugstināt (sabiedrības) attīstības, kultūras līmeni.
- uzsist Paaugstināt (samaksu).
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- postaments Paaugstināta pamatne (piem., kolonnai, statujai).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- pacēlums Paaugstināta vieta.
- sacelties Paaugstināties (parasti ievērojami).
- uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
- celties Paaugstināties, palielināties.
- uzcelties Paaugstināties; palielināties apjomā uz augšu.
- hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
- sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
- pastiepties Paaugties.
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- paēdināt Pabarot (dzīvnieku).
- iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
- apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
- pamukt Pabēgt, paskriet nost.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- absolvēt Pabeigt (mācību iestādi).
- nobeigt Pabeigt (mācību iestādi).
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- apsēties Pabeigt sēšanu.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- apdarināt Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā darbā).
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- tīrraksts Pabeigts, izlabots teksts.
- patrīt Paberzēt, parīvēt.
- parīvēt Paberzēt.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- ņuka Pabieza šķēle, paliels (kā) gabals.
- mēteļdrāna Pabiezs audums, no kā parasti šuj mēteļus.
- paķērkt Pabļaustīties, pakliegt (skaļā, griezīgā balsī).
- pamaitāt Pabojāt.
- parullēt Pabraukāt.
- pagāzt Pabraukt, pabraukāties.
- paripināt Pabraukt.
- pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
- padot Pacelt (piem., ar dakšām sienu, labību).
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- sakāpt Pacelties (piem., par ūdens līmeni).
- uzlidot Pacelties (piemēram, no skrejceļa).
- putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
- uzviļņot Pacelties viļņveida kustībā.
- šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis.
- pamaisīties Paceļot, pabraukāt.
- pamalties Paceļot, pabraukāt.
- pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
- painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
- pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
- ceplītis Paceplītis.
- pasērst Paciemoties.
- uzcienāt Pacienāt.
- pieciest Paciest (ko), samierināties (ar ko).
- panest Paciest, izturēt.
- atsacīties Paciest, samierināties (ar kā trūkumu), atturēties (no kā).
- ciesties Paciest; izturēt.
- pacifists Pacifisma piekritējs.
- papīkstēt Pačīkstēt (parasti smalkā, pīkstošā, arī klusā balsī).
- paņemties Padarboties.
- pasālīts Padārgs.
- apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
- cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
- birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
- parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
- apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
- nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- pieduļķot Padarīt (ko) duļķainu.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
- greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
- piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
- izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
- anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
- apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
- pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
- pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
- pieplacināt Padarīt (ko) plānāku.
- uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
- sabiedriskot Padarīt (ko) sabiedrisku.
- sārtot Padarīt (ko) sārtu.
- noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
- pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
- nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
- pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
- piesviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
- sasviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
- šaurināt Padarīt (ko) šaurāku.
- šķīdināt Padarīt (ko) šķidrāku.
- trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
- pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
- nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
- palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
- primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
- izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
- izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- piejaucēt Padarīt (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
- denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
- piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
- piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
- saasināt Padarīt akūtu.
- aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
- paaugstināt Padarīt augstāku.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās.
- banalizēt Padarīt banālu.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
- notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- brūnināt Padarīt brūnu (ar sauli, vēju u. tml.).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
- iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
- aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- padziļināt Padarīt dziļāku.
- iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
- nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
- sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
- kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
- koncentrēt Padarīt īsāku, piesātinātāku.
- uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
- atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
- atmizot Padarīt jūtīgus, sāpīgus (zobus).
- izkropļot Padarīt kroplu.
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku.
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
- palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
- izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
- nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- palielināt Padarīt lielāku (attēlu).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
- sacūkot Padarīt ļoti netīru.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- nomatēt Padarīt matētu (ko).
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
- pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- paskābināt Padarīt mazliet skābu.
- paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
- piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
- apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
- mitrināt Padarīt mitru.
- atdzīvināt Padarīt mundru, arī aktīvu, darbīgu; padarīt spraigāku, saistošāku.
- noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
- nomērdēt Padarīt nejutīgu.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
- nofiksēt Padarīt nemainīgu.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
- aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
- aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
- nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
- pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
- piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
- noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
- noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
- noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
- apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
- sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
- notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
- nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
- pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
- piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- notaukot Padarīt netīru, taukainu.
- nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
- noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
- noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
- nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
- piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
- iemūžināt Padarīt nezūdošu.
- saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
- optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
- aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- kodificēt Padarīt par normu; apstiprināt.
- kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
- komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
- pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
- pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
- pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
- atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- apstarot Padarīt priecīgu, gaišu.
- noraibināt Padarīt raibu (ko).
- apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
- atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
- resnināt Padarīt resnu vai resnāku.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu).
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- rūgtināt Padarīt rūgtu.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu.
- sasaldināt Padarīt saldu.
- sasālīt Padarīt sāļu.
- komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
- samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
- samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
- sasārtināt Padarīt sārtu.
- harmonizēt Padarīt saskanīgu (ar ko), atbilstošu (kam).
- iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
- apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
- nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
- apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
- noslīpināt Padarīt slīpu.
- nosmailināt Padarīt smailu.
- iesmaržināt Padarīt smaržīgu; iesmaržot.
- sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
- atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
- uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
- atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
- stīvināt Padarīt stingru, stīvu (4).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- apstulbot Padarīt stulbu.
- atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
- sašaurināt Padarīt šaurāku.
- sašķobīt Padarīt šķību (ko).
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
- aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
- spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
- aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
- vājināt Padarīt vājāku.
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
- novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
- izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
- novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu.
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu.
- nozilināt Padarīt zilu (piem., pamatīgi noperot).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
- izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
- sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- izlocīt kājas Padejot.
- pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- klunkšķis Padobjš, guldzošs troksnis, kāds rodas, piem., šķidrumam strauji līstot no pudeles.
- izgudrot Padomājot atrisināt, izlemt (piem., kādu jautājumu); izdomāt.
- papīpēt Padomāt.
- rada Padome (Ukrainā).
- biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
- Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
- sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
- politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
- PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- padsmitnieks Padsmitgadnieks.
- robs Padziļinājums (kā) virsmā.
- pacele Padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (gultas novietošanai).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- niša Padziļinājums telpas sienā.
- orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
- gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
- bedre Padziļinājums, iedobums (zemes virsmā).
- alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
- bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
- patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
- palaiskoties Padzīvot bezdarbībā; arī paslinkot.
- padzīvoties Padzīvot kur, kādā vietā, parasti mierīgi, patīkami.
- pabarot Paēdināt (cilvēku).
- sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
- paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
- pakrēslis Paēna; vieta, kur ir paēna.
- pabrokastot Paēst brokastis.
- papusdienot Paēst pusdienas.
- pavakariņot Paēst vakariņas.
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
- pamieloties Paēst, uzcienāties (ar ko).
- ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
- uzpildīties Paēst; remdēt izsalkumu, slāpes.
- ieturēties Paēst.
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- bona Pagaidu papīrnaudas zīme.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- apkārt Pagājis (par laiku).
- pērnais Pagājušā gada.
- retrostils Pagājušā laikposma stils.
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
- Vecgads Pagājušais gads.
- viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
- pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
- viņgad Pagājušajā gadā; arī togad.
- pērngad Pagājušajā gadā; pērn.
- pērn Pagājušajā gadā.
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; toreiz.
- retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- čupa Pagalam.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- pagāns Pagānisma piekritējs.
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
- pamēģināt Pagaršot.
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
- pagastvecis Pagastvecākais.
- pataisīt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- brūvējums Pagatavotais dzēriens.
- vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
- atavisms Pagātnes (ideju, dzīves parādību u. tml.) paliekas.
- atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
- rudiments Pagātnes palieka.
- papaijāt Paglāstīt.
- leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
- puspagrabs Pagrabs, kas daļēji atrodas virs, daļēji – zem grunts līmeņa.
- zemgrīde Pagrīde.
- robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
- marka Pagrieziena zīme burāšanas sacīkstēs.
- uzgriezt Pagriezt (sava ķermeņa daļu pret kādu, ko).
- apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
- aizgriezt Pagriezt citā virzienā (ķermeni, tā daļu).
- novērsties Pagriezt galvu, pavērst skatienu prom, citā virzienā; pagriezties prom.
- apgriezt Pagriezt pretējā virzienā, otrādi.
- aizgriezties Pagriezt savu ķermeni citā virzienā; novērsties.
- sagriezt Pagriezt, pagriežot satuvināt (ķermeņa daļas).
- atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
- pavērst Pagriezt, vērst (ko, kādā virzienā).
- atgriezties Pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties (no kā).
- krāns Pagriežams (kā, piem., gāzes) plūsmas stipruma regulētājs.
- izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
- uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci), noregulēt (tās) darbību; šādi panākt, ka (kas) tiek atskaņots, rādīts u. tml.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
- iegriezties Pagriežoties ieņemt citādu stāvokli.
- izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- izkurtējis Pagrimis (morāli).
- salašņa Pagrimis, arī noziedzīgs cilvēks.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- pārdalīties Pāgrupēties.
- nolidināt Pagrūžot panākt, ka (kāds) nogāžas, noveļas lejā.
- pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
- pakrākt Pagulēt (neilgu laiku).
- pačučēt Pagulēt (piem., sarunājoties ar bērnu).
- pavārtīties Pagulēt.
- pohas Paģiras.
- aizlīgot Paiet (par laikposmu).
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizritēt Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
- aizšalkt Paiet (par laiku, laikposmu).
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
- atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- paspert Paiet soli, soļus.
- samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- izbūt Paiet, izzust.
- pavākties Paiet, pavirzīties nost.
- pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
- papētīt Painteresēties (par ko).
- struņķis Paīss (kā) gabals.
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
- plūdmaiņas Paisuma un bēguma mija.
- uzplūdi Paisums.
- uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
- uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
- pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- novaicāt Pajautāt.
- paprasīt Pajautāt.
- vezumnieks Pajūga, vezuma vadītājs; arī pajūgs, vezums (parasti vezumu rindā).
- divjūgs Pajūgs, ekipāža, kurā iejūgti divi zirgi.
- četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi.
- trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi; trīs zirgi, kas iejūgti vienā pajūgā.
- vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
- aizjūgs Pajūgs.
- paputēt Pajukt, izbeigt pastāvēt.
- pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
- jums Pajumte.
- pazode Pakakle (dzīvniekam).
- servilisms Pakalpība, verdziska iztapība.
- servils Pakalpīgs, verdziski iztapīgs.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
- pakaļpuse Pakaļējā puse, pakaļējā daļa.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
- pakaļgals Pakaļējais gals, pakaļējā daļa.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (kā) kvalitāti, kvantitāti.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
- kāpe Pakāpe.
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- evolūcija Pakāpeniska attīstība, pārmaiņu process.
- degradācija Pakāpeniska augu un dzīvnieku uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās.
- nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
- degradācija Pakāpeniska pasliktināšanās; pagrimums.
- gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
- uzaudzēt Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
- aizaugt Pakāpeniski aizsērēt.
- migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (piem., par parādībām dabā).
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labāku vai labu veselības stāvokli.
- atlaidināt Pakāpeniski atkausēt; ļaut atkust.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- veidoties Pakāpeniski attīstīties.
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- izzust Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
- noziedēt Pakāpeniski beigt ziedēt.
- rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
- nosēsties Pakāpeniski iegrimt, arī noslīdēt zemāk.
- krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
- mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību); pakāpeniski kļūt (kādam).
- pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
- uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
- krāt Pakāpeniski iegūt, vairot.
- satecēt Pakāpeniski ienākt, sakrāties (par naudas līdzekļiem).
- biezēt Pakāpeniski iestāties (par krēslu, tumsu).
- mesties Pakāpeniski iestāties, parādīties (piem., par krēslu, tumsu).
- virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
- nolaisties Pakāpeniski iestāties.
- izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu); pakāpeniski apgūt (mācību vielu).
- plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) – par parādībām dabā.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust.
- izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
- iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
- biezēt Pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, masu).
- iestrādāties Pakāpeniski kļūt darbināmam ar pilnu slodzi, ātrumu (piem., par jaunu vai izremontētu ierīci).
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- iekarst Pakāpeniski kļūt karstam.
- rimt Pakāpeniski kļūt klusākam un apklust (par skaņām, trokšņiem).
- krāties Pakāpeniski kļūt lielākam, apjomīgākam.
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pierimt Pakāpeniski kļūt vājākam, pārstāt izpausties.
- dzist Pakāpeniski kļūt vēsam, aukstam.
- izlīdzināties Pakāpeniski kļūt vienmērīgam.
- izspiesties Pakāpeniski kļūt viscaur sajūtamam (piem., par mitrumu).
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- pāraugt Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
- grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- iegrimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- ielaisties Pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī).
- grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
- migt Pakāpeniski nonākt miega stāvoklī.
- stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
- tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
- krāties Pakāpeniski palielināties (kā) apjomam, daudzumam.
- uznirt Pakāpeniski parādīties – par parādībām dabā.
- plaukt Pakāpeniski parādīties, rasties (piem., par emocijām, domām).
- sūnot Pakāpeniski pārklāties ar sūnu.
- pāriet Pakāpeniski pārmainīties, kļūt citādam.
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
- apradināt Pakāpeniski pieradināt.
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- erodēt Pakāpeniski saārdīt un aizskalot iežus (piem., par ūdens straumēm).
- savilkties Pakāpeniski sakoncentrēties – par ēdienu.
- mosties Pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā).
- šļukt Pakāpeniski slīdēt, krist uz leju.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- noklust Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
- krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
- slīgt Pakāpeniski virzīties lejup, grimt (kur) iekšā.
- bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
- rietēt Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
- grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
- pēdu pa pēdai Pakāpeniski, maz pamazām; lēnām.
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- eksponents Pakāpes rādītājs.
- kāpinātājs Pakāpes rādītājs.
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- kāpe Pakāpiens (kāpnēm).
- kāpiens Pakāpiens (kāpnēm).
- kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
- pakāpt Pakāpties (2).
- pasautēt Pakarsēt (ķermeni, tā daļas).
- pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
- pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
- izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
- iekārt Pakārt (starp ko, uz kā).
- izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
- uzkārties Pakārties.
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
- hierarhija Pakārtotība (kādā sistēmā).
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- pakasīties Pakasīt sev ķermeņa daļu.
- patirgoties Pakaulēties.
- atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
- atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
- apstāties Pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.).
- aizķerties Pakavēties, apstāties (pie kā).
- apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
- pakavsakta Pakavveida sakta.
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- tepiķis Paklājs.
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- klausīgs Paklausīgs.
- činkstēt Paklusu apnicīgi raudāt; čīkstēt (2).
- dūdot Paklusu dziedāt, spēlēt (ko).
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu, liegi skanēt.
- iečīkstēties Paklusu ieraudāties.
- noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
- ņerkstēt Paklusu raudāt; raudulīgā balsī čīkstēt.
- zuzināt Paklusu zuzēt.
- murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
- purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
- purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
- murdoņa Paklusu, neskaidru skaņu, trokšņu kopums.
- čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
- nočīkstēt Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- nosauļoties Pakļaujot savu ķermeni saules iedarbībai, iegūt iedegumu.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piem., ēdiens), kļūst siltāks, silts vai karsts.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- dispečerizācija Pakļaušana dispečera vadībai.
- izgaismot Pakļaut (filmu, tās kadrus) gaismas iedarbībai.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- pārslogot Pakļaut (kādu) pārmērīgai slodzei.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- sodīt Pakļaut (kādu) sodam (1).
- sodīt Pakļaut (kādu) sodam (2).
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
- urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
- saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
- saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- piepūlēt Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
- devalvēt Pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
- indēties Pakļaut (savu organismu) indīgu vai kaitīgu vielu iedarbībai.
- revalvēt Pakļaut (valūtu) revalvācijai.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
- apburt Pakļaut burvestībai; noburt.
- diskriminēt Pakļaut diskriminācijai.
- saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
- izkarsēt Pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas); izsildīt.
- apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
- dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
- represēt Pakļaut represijām.
- apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
- nospiest Pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
- saldēties Pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
- sviedrēties Pakļaut sevi fiziskai piepūlei tā, ka izdalās sviedri.
- sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
- sviedrēties Pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
- uzkarsēties Pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai.
- sildīt Pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas).
- noslogot Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- nosodīt Pakļaut sodam.
- apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
- paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
- centralizēt Pakļaut vienam centram, vienai vadībai.
- paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
- vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
- pakārtojums Pakļautība (svarīgākajam, plašākajam), atkarība (no svarīgākā).
- paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- respektēt Pakļauties (kāda) gribai.
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- rullēties Pakļauties rullēšanai.
- liekties Pakļauties, pielāgoties.
- pakārtoties Pakļauties, pielāgoties.
- nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- piepakot Pakojot, liekot (ko iekšā), piepildīt.
- nokratīt Pakratīt.
- atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
- nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
- paknābāt Pakritizēt.
- pakšķis Paksis.
- pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- stirāji Pākšaugu, arī dažu labību stublāji, salmi.
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
- pavēdināt Pakustināt šurp turp.
- paluncināt Pakustināt šurpu turpu (asti).
- pakacināt Paķircināt.
- resgalība Palaidnība, nerātnība.
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- razbainieks Palaidnis.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
- uzšaut Palaist Zemes orbītā.
- katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
- izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
- palakties Palakt.
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- palēkāties Palēkāt.
- laisties Palēnām nonākt (kādā fizioloģiskā stāvoklī).
- pamazām Palēnām, pakāpeniski.
- retardācija Palēninājums (piem., sižeta attīstībā).
- bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
- salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
- retardēt Palēnināt.
- bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- miegains Palēnināts, gauss.
- pakūtrs Palēnināts, pavājināts (parasti par orgānu darbību).
- paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists.
- oligocēns Paleogēna perioda vēlā epoha (pirms 37–25 milj. gadu).
- paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
- paleontologs Paleontoloģijas speciālists.
- devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
- perms Paleozoja ēras pēdējais periods.
- kembrijs Paleozoja ēras pirmais periods (pirms 570–500 miljoniem gadu).
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
- līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
- atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
- aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
- vilkt Palīdzēt (kādam) dzīves grūtībās.
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
- apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas); izglābt.
- dabūt uz kājām Palīdzēt atgūt veselību.
- saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
- iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
- pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
- dabūt uz kājām Palīdzēt pārvarēt grūtības; nostiprināt.
- palīdzēties Palīdzēt pašam sev vai viens otram.
- uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
- asistēt Palīdzēt veikt kādu darbu.
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- palīgs Palīdzība.
- ēna Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- degunradžvabole Paliela (2–4 cm) vabole ar ragam līdzīgu izcilni uz galvas.
- afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
- ēdamkarote Paliela karote zupas u. tml. ēšanai.
- gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
- pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
- lupa Palielināmais stikls.
- pieaugums Palielināšanās, palielinājums.
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
- pavairot Palielināt (augu vai dzīvnieku) daudzumu.
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
- uzdzīt svaru Palielināt (dzīvnieka) ķermeņa masu, (to) uzbarojot.
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
- sabiezināt Palielināt (kā) biezumu, šķērsgriezumu; būt tādam, kam palielināts (kā) biezums, šķērsgriezums.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
- paaugstināt Palielināt (piem., kā skaitlisko vērtību).
- pieaudzēt Palielināt (valdziņu skaitu) adījumā.
- uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
- četrkāršot Palielināt četras reizes.
- desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
- divkāršot Palielināt divas reizes; dubultot.
- uzdzīt svaru Palielināt ķermeņa masu (piem., trenējot muskuļus).
- mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā.
- pieckāršot Palielināt piecas reizes.
- trīskāršot Palielināt trīs reizes.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
- pacelt Palielināt, paaugstināt.
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- attīstīt Palielināt, sasniegt.
- paplašināt Palielināt.
- piedot Palielināt.
- heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
- adenoīdi Palielināta rīkles (aizdegunes) mandele.
- minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
- pieņemties Palielināties (apjomā, svarā u. tml.).
- sacelties Palielināties (parasti ievērojami).
- pavairoties Palielināties (piem., par kā skaitu, daudzumu).
- augt Palielināties (skaitā, apjomā); pieaugt; vērsties plašumā.
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
- uzmilzt Palielināties apjomā, skaitā u. tml.
- blīst Palielināties apjomā.
- pieckāršoties Palielināties piecas reizes.
- vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
- savairoties Palielināties skaitā, daudzumā.
- kāpt Palielināties, paaugstināties.
- attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
- krāties Palielināties.
- pieaugt Palielināties.
- leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
- paplātīties Palielīties.
- vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
- kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis.
- pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
- ēdamgalds Paliels galds, pie kura ēd.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- klucis Paliels koka stumbra gabals; bluķis.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- erdelterjers Paliels suns (terjers) ar brūnganu un melnu, sprogainu apmatojumu.
- bandūra Paliels, arī liels, masīvs priekšmets.
- kauss Paliels, dzeršanai paredzēts trauks.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pakrietns Paliels.
- aglomerācija Palielu rūdas gabalu (aglomerātu) iegūšana, saķepinot rūdas smalkumus ar kurināmo (piem., koksu, antracītu).
- padzert Palietot (piem., zāles).
- talka Palīgā (1).
- palīgos Palīgā.
- subasistents Palīgasistents.
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
- furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
- izpalīgs Palīgs.
- ligatūra Palīgsakausējums leģējošo elementu ievadīšanai izkausētā metālā.
- modelis Palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- palīksmot Palīksmoties.
- ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros.
- palikties Palikt [2] (1).
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
- pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
- pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
- zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- atpalikt Palikt iepakaļ (gājienā, braucienā u. tml.).
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- aizķerties Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
- kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
- māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- logs Palodze.
- paloda Palodze.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- paprasīt Palūgt.
- nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- rēķināties Paļauties, uzticēties.
- cerēt Paļauties.
- palaisties Paļauties.
- cerības Paļāvība (ka notiks vēlamais).
- zveltnis Pāļu dzīšanas ierīces sastāvdaļa – smags, kustīgs veseris.
- sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
- didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
- morāle Pamācība.
- paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
- didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzbāzīgi) (2).
- mācība Pamācošs secinājums, konstatējums; pamācība.
- pamācīgs Pamācošs.
- paskolot Pamācoties attīstīt, uzlabot (ko).
- pacopēt Pamakšķerēt.
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- ievērot Pamanīt; atklāt.
- pamest Pamāt.
- pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
- karkass Pamata struktūra (kam).
- kapitāls Pamata, galvenais.
- ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piem., mašīnai).
- bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
- koncepcija Pamatideja, galvenā iecere; izpratne, traktējuma veids.
- nopikot Pamatīgi apmētāt, nomētāt (kādu) ar sniega pikām.
- kārtīgs Pamatīgs, samērā liels.
- kapitāls Pamatīgs; arī nozīmīgs.
- korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
- karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
- pamatfonds Pamatlīdzekļi.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
- Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- dibens Pamatne (priekšmetam).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- bauslis Pamatnorma.
- pierādīt Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
- prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
- segums Pamatojums, pierādījums, reāls pamats.
- princips Pamatos, no galvenā viedokļa.
- pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
- argumentēt Pamatot ar argumentiem.
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- motivēt Pamatot, paskaidrot; arī argumentēt.
- bāzēties Pamatoties, balstīties.
- balstīties Pamatoties.
- fundaments Pamats (celtnei u. tml.).
- Satversme Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai; satvars (2).
- satvars Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai.
- dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- pamatskolēns Pamatskolas skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas skolnieks.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- ābece Pamatzināšanas, elementārie pamatjautājumi (kādā nozarē).
- paknaps Pamaz.
- laidināt Pamazām atkausēt.
- iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
- brukt Pamazām iet bojā, nonākt avārijas stāvoklī.
- izplēnēt Pamazām izdegt, izdzist.
- ieausties Pamazām izveidoties (kur).
- izplēnēt Pamazām izzust.
- ieslīgt Pamazām kļūt nesaskatāmam, iegrimt (piem., krēslā).
- iegrimt Pamazām kļūt nesaskatāmam.
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam.
- iesilt Pamazām kļūt siltam, siltākam.
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- atplaukt Pamazām parādīties; izpausties (piem., sejā).
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- aizvilkties Pamazām pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
- iesilt Pamazām sasildīties.
- iežūt Pamazām zaudēt mitrumu, kļūt sausākam, sažūt (piem., par augsni, augiem).
- pagurt Pamazām zaudēt spēkus, kļūt nespēcīgākam.
- klīst Pamazām zust.
- izskanēt Pamazām, pakāpeniski beigt skanēt, apklust (par skaņām).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt.
- mazpamazām Pamazām.
- minimalizēt Pamazināt, samazināt līdz ļoti mazam, arī vismazākajam.
- izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
- nomēģināt Pamēģināt.
- parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
- paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
- paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
- paraudzīt Pameklēt, sadabūt.
- palūkot Pameklēt, sagādāt.
- paplikšķināt Pamirkšķināt.
- pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
- piecelt Pamodināt, likt atstāt guļasvietu.
- pacelt Pamodināt.
- piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
- celties Pamosties un atstāt guļasvietu.
- atmosties Pamosties.
- sapampt Pampstot kļūt lielākam apjomā; satūkt.
- piepampt Pampstot palielināties apjomā; pietūkt.
- aizpampt Pampstot sašaurināties (par acīm).
- ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
- aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
- pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
- sadīdīt Pamudināt, sakūdīt (piem., kādai rīcībai).
- pabakstīt Pamudināt.
- pabikstīt Pamudināt.
- paskubināt Pamudināt.
- nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
- dabūt Panākt (ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
- iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
- atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
- iesildīt Panākt (piem., darbinot), ka ierīce iesilst.
- ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
- zilināt Panākt (piem., krāsojot), ka (kas) kļūst zils, iegūst zilganu nokrāsu.
- svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
- atsēdināt Panākt (piem., lūdzot, liekot), ka apsēžas.
- uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- izlīgt Panākt samierināšanos; vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- aizsaldēt Panākt vai pieļaut, ka aizsalst; būt par iemeslu aizsalšanai.
- nosēdināt Panākt vai pieļaut, ka nosēžas, izlādējas.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- ieplūdināt Panākt, arī pieļaut, ka ieplūst (ūdenskrātuvē).
- smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
- nomierināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs.
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst nedrošs, bailīgs, piesardzīgs.
- ievest Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kādā stāvoklī).
- nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
- pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- notriekt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost, nokrīt.
- pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- kausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gurst.
- slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti skaļi skan.
- izveidot Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) rodas.
- raut Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) savelkas, saraujas.
- pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt dārd.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (piem., sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
- piedvakot Panākt, būt par cēloni tam, ka dvaka izplatās, piepilda (ko).
- izvilināt Panākt, būt par cēloni tam, ka iznāk ārā, parādās (kur).
- šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
- pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- novītināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) novīst.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot (1); iejūsmināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvāks.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- pieraut Panākt, būt par cēloni, ka (gatavojamais ēdiens) pielīp, piesaistās (pie kā, kam klāt).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības) kļūst labākas.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., darbība, norise) kļūst citāds.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- sajūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
- nobaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās bailes, ka (kāds) nobīstas; nobiedēt.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpes (2).
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabaidīt.
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izraisās bailes; sabiedēt.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sāpīgs pārdzīvojums.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sarūgtinājums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas satraukums.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, attīstās vajadzīgās īpašības, zināšanas, spējas u. tml.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, izraisās (interese, pozitīva attieksme u. tml.).
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) iegūst (jaunu īpašību).
- padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) morāli attīrās, kļūst tīrs.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk (galējā stāvoklī).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pievēršas kam citam.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
- stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
- apstulbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstulbst.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
- pensionēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dodas pensijā.
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās intensīvā darbībā.
- gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs; arī uzmudināt.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst pikts, īgns.
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt (kādā) skumjas.
- saskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
- piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maldās, neatrod īsto ceļu, virzienu.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nevar kontaktēties, tiek izolēts.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk kā varā, ietekmē.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudē īpašumu.
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
- sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
- saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
- socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas.
- satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
- uztramdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztrenkt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē dzīvību, nomirst.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
- sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu daudzums.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) piemīt līdzsvars (2).
- lādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas (piem., elektriskais) lādiņš.
- saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehānisks spriegums.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) samazinās vērtība; šķērdēt.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam), piem., skaits, daudzums, kļūst, parasti ievērojami, mazāks.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nosalis) kļūst atkal silts.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls, sīks) virzās uz augšu.
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- noklusēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nav zināms, pazīstams.
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., cilvēka organisms, cilvēka ķermenis, tā daļas) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādība, norise, to īpašības) kļūst, parasti ievērojami, vājāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skrapst; skrapšķināt.
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skraukšķ; kraukšķināt.
- noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas līdzsvarā (1).
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
- čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čab.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) degot kūp, ka plūst, ceļas (dūmi).
- deldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dilst.
- nodimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dimd.
- dzesināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziest.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saistībā (ar ko).
- sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd vai kļūst vājāks.
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iznīkst, aiziet bojā.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
- izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klikšķ.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) taukains.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks.
- sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst biezāks, sabiezē (1).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- piedūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dūņains.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst intensīvāks.
- nokarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst karsts, nokarst.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai kluss.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst klusāks vai noklust pavisam.
- kropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls, kroplīgs.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst kropls.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lēnāks, samazina ātrumu.
- palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka (kam) samazinās cena.
- nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens, gluds.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto, normu.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ass, bargs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
- notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mīkstāks vai mīksts, arī mazāk raupjš.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- sašūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nedrošs, nestabils.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
- dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilns.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- susināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, piesilst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, uzsilst.
- sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs vai skābāks.
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skaitā mazāks, arī retāks.
- sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smaržīgs.
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smirdīgs.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabilāks, noturīgāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils vai stabilāks.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprāks, spēcīgāks.
- sidrabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sudrabains.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, neass.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
- patukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1), tukšāks vai (kā) kļūst mazāk.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, vārgs.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (3).
- zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, duļķains.
- knaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knaukšķ; knakšķināt.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knikšķ.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kviec.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobriest, nogatavojas.
- nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogrimst.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas.
- nolidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nolido, nokrīt (lejā, zemē); nomest.
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kādā stāvoklī, situācijā).
- noplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst (2).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- noskandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noskan.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noslāpst; nosmacēt.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas drīzāk.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nožūst.
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pamazām zūd.
- paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (3).
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar ūdeni.
- parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) parkšķ.
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst.
- pārsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārsprāgst.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan, dūc.
- piebriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piebriest.
- piekvēpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep vai pieķepē.
- piesaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesalst.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar ko).
- nogatavināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnībā nogatavojas.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
- plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo, plivinās.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rada klusākas skaņas.
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rīb, ka atskan troksnis.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās, izplatās.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, sākas.
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūc.
- rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
- sabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabriest (1).
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūnē, parasti karstuma iedarbībā.
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē.
- sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas.
- sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst.
- sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
- sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties; īsu brīdi kustināt, izraisīt kustību.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk kustēties.
- samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk mutuļot.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk šūpoties.
- savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk virmot.
- ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas.
- saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
- saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
- sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
- pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz (organismu, tā daļu).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
- sapūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrupē.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savstarpēji cieši saistās.
- saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
- sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
- slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spurkšķ.
- sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
- sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šļakst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šņirkst.
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) švirkst.
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- briedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest.
- sildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzlabojas.
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt baukšķ.
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt blīkšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čīkst (1).
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čirkst (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc.
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skan.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārtīgi šķind.
- nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
- izplatīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
- uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
- žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žvadz.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, savelkas; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) parasti ievērojami saraujas, savelkas muskuļi, muskuļaudi.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksti.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
- dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi zibsnī.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, psihiskie procesi) aktivizējas.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skanējums) kļūst augstāks, arī skaļāks.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
- aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
- lauzt Panākt, būt par cēloni, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
- atskurbināt Panākt, būt par cēloni, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
- atslābināt Panākt, būt par cēloni, ka atslābst (piem., muskuļi); panākt, būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā).
- atsvešināt Panākt, būt par cēloni, ka atsvešinās.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
- uzberzt Panākt, būt par cēloni, ka berzes rezultātā izveidojas (kas).
- birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka daļēji zūd (kas iepriekš sasniegts, panākts).
- izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās satraukums.
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas radniecības attiecības.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
- raudināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds raud.
- uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- grabināt Panākt, būt par cēloni, ka kas grab.
- pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst gausāks.
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis attiecībā pret ko.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka mirst.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
- novilkt Panākt, būt par cēloni, ka nogrimst, noslīkst.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst; izraisīt nogurumu.
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst; apreibināt.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi izraisās (piemēram, psihisks stāvoklis).
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., doma, ideja).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., troksnis).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā, cilvēka dzīvē, darbībā u. tml.).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās (piem., kādi apstākļi, stāvoklis).
- sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
- sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- iekvēlināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kvēlot, iekvēlojas.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
- atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piem., raksts, ornaments).
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd vienotība, ka (cilvēku kopums) sadalās atsevišķos grupējumos.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti stipri, sasveras, arī nogāžas, sagrūst.
- sārtināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) kļūst sārts.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst stīvāks, cietāks (apstrādājot ar cieti).
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
- izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug; audzējot iegūt.
- ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
- sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
- iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās (par vadātāju).
- novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
- paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
- aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
- aizkvēpināt Panākt, ka (dūmi) aizklāj, aizsedz (ko).
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
- izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
- dzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- nodzēst Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) izdzīvo, saglabā dzīvību.
- labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- vairot Panākt, ka (kā skaits, daudzums, apjoms) palielinās.
- palielināt Panākt, ka (kā) apjoms kļūst lielāks.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- pavairot Panākt, ka (kā) kļūst vairāk.
- palielināt Panākt, ka (kā) lielums, platība kļūst lielāka.
- uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darbavieta, amats).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
- iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- ieintriģēt Panākt, ka (kādam) rodas ziņkāre, interese.
- retināt Panākt, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- pievaldīt Panākt, ka (kāds, kas) kļūst rāms, mierīgs, savaldīgs.
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
- apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
- atvēsināt Panākt, ka (kāds) atjēdzas, mazinās (kāda) pārmērīga aizrautība.
- nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg; sekmēt iemigšanu.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) ierod (ko darīt), iegūst ieradumu.
- samizot Panākt, ka (kāds) ievērojami zaudē (piem., sacensībās).
- izsmīdināt Panākt, ka (kāds) ilgi un sirsnīgi smejas.
- apkaunināt Panākt, ka (kāds) izjūt kaunu; nokaunināt.
- izkustināt Panākt, ka (kāds) izkļūst (no pasīva psihiska stāvokļa).
- pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
- klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
- pārlatviskot Panākt, ka (kāds) kļūst latvisks, pārlatviskojas.
- aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
- latviskot Panākt, ka (kāds) latviskojas.
- izkustināt Panākt, ka (kāds) maina atrašanās vietu, dodas (kurp).
- izgāzt Panākt, ka (kāds) nenokārto pārbaudījumu.
- nokaunināt Panākt, ka (kāds) nokaunas.
- noklusināt Panākt, ka (kāds) noklust, nerunā.
- notupināt Panākt, ka (kāds) nonāk (piem., cietumā); ietupināt.
- nohipnotizēt Panākt, ka (kāds) nonāk hipnozes stāvoklī.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
- noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
- apstādināt Panākt, ka (kāds) pārtrauc, izbeidz (rīcību, darbību).
- peldināt Panākt, ka (kāds) peldas, arī mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) piebiedrojas, pievienojas (kam).
- piedzirdīt Panākt, ka (kāds) piedzeras.
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust.
- pieradināt Panākt, ka (kāds) pierod (pie kā).
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) pievienojas, iesaistās (piem., kopīgā darbībā).
- sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
- iesaistīt Panākt, ka (kāds) sāk piedalīties (piem., pasākumā, organizācijā).
- mierināt Panākt, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piem., bēdas, bailes, satraukumu).
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- pavest Panākt, ka (kāds) stājas neatļautās intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- nosviest Panākt, ka (kāds) tiek atbrīvots (no ieņemamā amata).
- pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā.
- uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nonāvēt.
- iekārtot Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, saskaņotība starp (tā) sastāvdaļām.
- sataisīt Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- mērcēties Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
- pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- uzplūdināt Panākt, ka (kas šķidrs) uzvirzās (kam) virsū.
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- pārkrievot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst krievisks, pārkrievojas.
- pārtautot Panākt, ka (kas, kāds) kļūst par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- izklaidēt Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- sadabūt Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
- dedzināt Panākt, ka (kas) deg, izstarojot gaismu.
- pavirzīt Panākt, ka (kas) gūst attīstību, progresē.
- pavērst Panākt, ka (kas) iegūst citu virzību.
- nobriedināt Panākt, ka (kas) iegūst vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
- sakārtot Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
- nozibināt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibina un pārstāj zibināt.
- izgaisināt Panākt, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- izdiedzēt Panākt, ka (kas) izdīgst.
- pieklusināt Panākt, ka (kas) izpaužas vājāk.
- pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iegūst labāku kvalitāti.
- pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
- cietināt Panākt, ka (kas) kļūst cietāks vai ciets.
- pārveidot Panākt, ka (kas) kļūst citāds, būtiski pārmainās.
- dažādot Panākt, ka (kas) kļūst dažāds, daudzveidīgs.
- līdzināt Panākt, ka (kas) kļūst gluds, līdzens, vienādā biezumā.
- irdināt Panākt, ka (kas) kļūst irdens.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- notušēt Panākt, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- mazināt Panākt, ka (kas) kļūst mazāks skaitā, daudzumā.
- mūsdienīgot Panākt, ka (kas) kļūst mūsdienīgāks.
- optimizēt Panākt, ka (kas) kļūst optimāls, atbilstošs iespējām, apstākļiem u. tml.
- vainagot Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) augstāko sasniegumu; būt par (kā) augstāko sasniegumu.
- pievienot Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) sastāvdaļu.
- realizēt Panākt, ka (kas) kļūst par īstenību; īstenot.
- iztukšot Panākt, ka (kas) kļūst pilnīgi tukšs.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- samērot Panākt, ka (kas) kļūst samērīgs.
- izkaltēt Panākt, ka (kas) kļūst sauss; izžāvēt.
- siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
- saskābināt Panākt, ka (kas) kļūst skābs, saskābst.
- iesmaržot Panākt, ka (kas) kļūst smaržīgs.
- nostabilizēt Panākt, ka (kas) kļūst stabils.
- melnināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai melns.
- tumšināt Panākt, ka (kas) kļūst tumšs vai tumšāks.
- sabāzt Panākt, ka (kas) lielākā daudzumā saiet, satilpst (kur).
- piepulcēt Panākt, ka (kas) nāk klāt, pievienojas; piepulcināt.
- saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
- noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
- nobrucināt Panākt, ka (kas) nedarbojas, nefunkcionē.
- izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
- noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
- norakt Panākt, ka (kas) netiek realizēts, īstenots.
- noaudzēt Panākt, ka (kas) noaug ar augiem.
- noklaudzināt Panākt, ka (kas) noklaudz.
- noklunkšķināt Panākt, ka (kas) noklunkšķ.
- nokrakšķināt Panākt, ka (kas) nokrakšķ.
- piekļūt Panākt, ka (kas) nonāk (kāda) rīcībā.
- nopīkstināt Panākt, ka (kas) nopīkst.
- noplīkšķināt Panākt, ka (kas) noplīkšķ.
- noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
- nolaist Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
- nobrucināt Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
- nospīdināt Panākt, ka (kas) nospīd.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- nodrošināt Panākt, ka (kas) notiek, īstenot, realizēt (ko).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
- notikšķināt Panākt, ka (kas) notikšķ.
- novēlināt Panākt, ka (kas) novēlojas, aizkavējas.
- noguldīt Panākt, ka (kas) novietojas guļus.
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- piesvilināt Panākt, ka (kas) piedeg.
- pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
- novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
- piepulcināt Panākt, ka (kas) pievienojas, piepulcējas; piepulcēt.
- pilināt Panākt, ka (kas) pil.
- pieēdināt Panākt, ka (kas) pilnīgi paēd vai pieēdas.
- saputot Panākt, ka (kas) rada daudz putu.
- sataisīt Panākt, ka (kas) rodas, izraisās.
- piešķilt Panākt, ka (kas) rodas; piešķirt (2).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (1).
- saaudzēt Panākt, ka (kas) saaug (2).
- nosargāt Panākt, ka (kas) saglabājas, nezūd.
- degt Panākt, ka (kas) sāk degt, izstarot gaismu; dedzināt.
- sakurināt Panākt, ka (kas) sāk kurēties, kuras.
- palaist Panākt, ka (kas) sāk virzīties, plūst.
- izkliedēt Panākt, ka (kas) samazinās, izzūd.
- pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
- saskābēt Panākt, ka (kas) saskābst; saskābināt.
- sadzīt Panākt, ka (kas) savirzās (kopā).
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliski kļūst lielāks.
- šļurkstināt Panākt, ka (kas) šļurkst.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
- piesaistīt Panākt, ka (kas) tiek pievienots, ieguldīts (piem., kādā projektā).
- tinkšķināt Panākt, ka (kas) tinkšķ.
- uzdiedzēt Panākt, ka (kas) uzdīgst, izdīgst.
- uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- šmakstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmakst.
- šmaukstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmaukst.
- valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
- izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
- nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
- noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
- novārīties Panākt, ka (kas) vāroties iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
- tievināt Panākt, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- noārdīt Panākt, ka (kas) zūd, vairs nepastāv.
- uzkūpināt Panākt, ka (kas), parasti īsu brīdi, kūp.
- novelt Panākt, ka (ko) dara, risina kāds cits.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- pakustināt Panākt, ka (ķermeņa daļa) pakustas.
- nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
- sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) noplūst ūdens; noplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
- nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
- novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
- pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
- samiglot Panākt, ka (piem., attēls, tā daļa) kļūst miglains, neskaidrs.
- aizaudzēt Panākt, ka (piem., brūce) pārklājas ar jauniem audiem.
- ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
- dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
- savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
- ievadīt Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- iegāzt Panākt, ka (piem., krava) gāžoties, birstot u. tml. ievirzās (kur iekšā).
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- izdalīt Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- ievadīt Panākt, ka (piem., zonde) iekļūst (kādā organisma daļā).
- uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- izkustināt Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
- uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam vai iegūst vēlamās īpašības.
- paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
- noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
- noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
- pazemināt Panākt, ka (skaņa, balss) kļūst zemāka, arī klusāka.
- pielaist Panākt, ka (slimība) no saslimušā pāriet pie cita.
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
- pielaist Panākt, ka (šķidrums) pieplūst (piem., kādā tvertnē).
- satecināt Panākt, ka (šķidrums) satek [1] (2).
- pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
- piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
- salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
- sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
- izkristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam) priekšā; panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
- aizdziedēt Panākt, ka aizdzīst.
- aizmidzināt Panākt, ka aizmieg.
- aizpeldināt Panākt, ka aizpeld.
- aizplivināt Panākt, ka aizplīvo.
- aizplūdināt Panākt, ka aizplūst; ļaut aizplūst.
- apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
- apguldināt Panākt, ka apguļas, aiziet gulēt.
- apmulsināt Panākt, ka apmulst; izraisīt apmulsumu.
- apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
- apkūpināt Panākt, ka apņem dūmi.
- apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
- izprecināt Panākt, ka apprecas.
- apskurbināt Panākt, ka apskurbst.
- apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- atdzīvināt Panākt, ka atdzīvojas.
- atgriezt Panākt, ka atgriežas atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
- saglābt Panākt, ka atgūst veselību (parasti daļēji).
- atjaunināt Panākt, ka atjaunojas (piem., agrākās zināšanas).
- atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
- apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (parasti nauda).
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- atbrīvot Panākt, ka atslābst (muskuļi).
- uzaudzēt Panākt, ka attīstās (muskuļi); pieļaut, ka attīstās (zemādas tauku kārta, parasti kādā ķermeņa daļā).
- bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
- darbināt Panākt, ka darbojas (piem., mehānisms); ļaut darboties (piem., mehānismam).
- izdancināt Panākt, ka dejo (daudzi vai visi); panākt, ka (kāds) daudz dejo.
- aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
- atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- iespīdināt Panākt, ka gaisma iespīd (kur iekšā).
- vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
- atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
- iežēlināt Panākt, ka iežēlojas; izraisīt žēlumu, līdzjūtību (pret sevi).
- lauzt ceļu Panākt, ka ir iespējams virzīties uz priekšu.
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- izjaukt Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas, izzūd (piem., attiecības starp cilvēkiem).
- izklīdināt Panākt, ka izklīst.
- izpeldināt Panākt, ka izpeldas; panākt, ka nomazgājas, noskalojas, iegremdējoties ūdenī.
- izsildīt Panākt, ka izsilst, ļaut, arī panākt, ka kļūst viscaur silts.
- iztvaicēt Panākt, ka iztvaiko.
- iegūt Panākt, ka izveidojas dzimumattiecības.
- iznīdēt Panākt, ka izzūd (kas nevēlams); izskaust.
- izraut Panākt, ka izzūd (negatīvs psihisks stāvoklis).
- izklīdināt Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
- izdzēst Panākt, ka izzūd.
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- hipnotizēt Panākt, ka kāds nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu) ar hipnozes palīdzību.
- vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
- izaukstēt Panākt, ka kļūst auksts; izsaldēt.
- apmierināt Panākt, ka kļūst mierīgs; nomierināt.
- īstenot Panākt, ka kļūst par īstenību; realizēt.
- kristianizēt Panākt, ka kļūst par kristiešiem; pievērst kristietībai.
- dzidrināt Panākt, ka kļūst skaidrs, dzidrs (bez duļķēm, nosēdumiem u. tml.).
- izkarsēt Panākt, ka kļūst viscaur karsts.
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
- apremdināt Panākt, ka mazinās, zūd (piem., izsalkums, slāpes).
- izņemt Panākt, ka nav vairs lietošanā.
- atsvabināt Panākt, ka nav vairs saistīts, traucēts u. tml.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
- izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
- apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
- izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
- atvairīt Panākt, ka netraucē, neuzmācas.
- apstādināt Panākt, ka neturpinās (norise, process).
- aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
- laist dibenā Panākt, ka nīkst, iet bojā (piem., kāds pasākums, iecere).
- dalīt Panākt, ka no veselā rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- mirdināt Panākt, ka nomirst.
- nopeldināt Panākt, ka nopeldas; izpeldināt.
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
- atvirzīt Panākt, ka notiek vēlāk.
- uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
- pamodināt Panākt, ka pamostas.
- nodot Panākt, ka pārņem (īpašumā, mantojumā).
- pārvācot Panākt, ka pārņem vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
- izdzēst Panākt, ka pārstāj degt, izstarot gaismu.
- izsist Panākt, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihiskais stāvoklis).
- saradināt Panākt, ka pierod.
- izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi; uzraudzēt.
- izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- iejūsmināt Panākt, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- atvēsināties Panākt, ka rodas vēsuma sajūta.
- iegūt Panākt, ka rodas zināšanas, iemaņas u. tml.
- riest Panākt, ka rodas, izraisīt (piem., asaras).
- iedarbināt Panākt, ka sāk darboties.
- uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
- uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
- aizdedzināt Panākt, ka sāk degt.
- aizdegt Panākt, ka sāk degt.
- aizkvēpināt Panākt, ka sāk izdalīt dūmus.
- aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, plīts u. tml.); iekurināt.
- iekurt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurināt.
- iekurināt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurt.
- izlidināt Panākt, ka sāk lidot; panākt, ka izlido.
- ielīgot Panākt, ka sāk līgoties; iekustināt.
- iegriezt Panākt, ka sāk rotēt (ap savu asi).
- ieraudzēt Panākt, ka sāk rūgt.
- pieslēgt Panākt, ka sākas (kā) piegāde, nodrošināt (ko).
- nodzīt Panākt, ka samazinās vai izzūd.
- saprecināt Panākt, ka saprecas.
- sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
- uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- pačurināt Panākt, ka urinē un pabeidz urinēt.
- izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
- atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
- apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
- noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
- atņemt Panākt, ka zaudē (ko).
- ķert rokā Panākt, notvert.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
- pūdēt Panākt, pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
- kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
- traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
- pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai (kāds) izsvīst.
- izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
- gūt Panākt, sasniegt.
- iegrūst Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
- atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
- veiksme Panākums, sasniegums.
- paniekoties Panašķoties.
- baziliks Panātru dzimtas aromātisks garšaugs ar sārtbaltiem vai violetiem ziediem.
- raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
- pūķgalve Panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu.
- melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
- pačūlija Panātru dzimtas puskrūms ar sīkiem bālganiem ziediem (Dienvidaustrumāzijā).
- skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
- bambuslācis Panda.
- panelis Paneļdiskusija.
- pastiept Panest (ko smagu).
- atrofēties Panīkt, notrulināties (piem., par psihiskām īpašībām).
- pagrimt Panīkt, pasliktināties.
- grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
- bliņa Pankūka.
- cepešpanna Panna ēdiena cepšanai vai sautēšanai.
- vafeļpanna Panna vafeļu cepšanai.
- rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
- decima Pants ar desmit rindām.
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
- četrrinde Pants, dzejolis, kurā ir četras rindas.
- desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
- sešrindenis Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas; sešrinde.
- sešrinde Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas.
- divrinde Pants, kam ir divas rindas.
- blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
- gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
- piegājiens Paņēmiens, pieeja.
- līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
- recepte Paņēmiens, veids (kā) sasniegšanai.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
- metodika Paņēmienu, metožu kopums (kā) veikšanai.
- savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
- apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
- pievākt Paņemt (parasti bez atļaujas) un paturēt pie sevis.
- atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
- sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
- uzcelt Paņemt augšā (piemēram, no zemes).
- pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
- patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
- atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
- pieķert Paņemt papildus.
- saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
- pievākt Paņemt sev, nozagt (ko).
- pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
- pieskarties Paņemt, skart ēdienu, lai to ēstu.
- paošņāt Paokšķerēt; arī paskatīties.
- apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
- paošņāt Paostīt.
- apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
- ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
- paurķēties Papētīt.
- indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- piešprice Papildinājums.
- atsvaidzināt Papildināt (ar ko jaunu).
- teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- papildināties Papildināt savas zināšanas, prasmi u. tml.
- džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
- palīgspēki Papildspēki.
- prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
- gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
- kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
- papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
- aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
- papildlīdzeklis Papildu finansējums.
- papildvieta Papildu guļasvieta viesnīcas numurā, kempinga mājiņā u. tml.
- pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
- piekrāsa Papildu krāsas nianse, tonis.
- ekstra Papildu labums, ērtības; sevišķa papildierīce.
- konverters Papildu lēca (fotoaparātam), ar kuru var mainīt fokusa attālumu.
- pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
- piemaksa Papildu maksa.
- papildizmeklēšana Papildu medicīniska izmeklēšana.
- konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
- klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- piepeļņa Papildu peļņa, papildu ienākumi.
- piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- piesmaka Papildu smaka.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- papildinājums Papildu teksts.
- balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
- pievārds Papildu vārds (uzvārds, iesauka u. tml.).
- apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
- diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
- pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
- ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
- pieplēst Papildus iegūt.
- piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
- piemest Papildus pielikt.
- piešpricēt Papildus piešķirt.
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- papīrmasa Papīra masa – nebalināta celuloze.
- papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- asignācija Papīra naudaszīme.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- miskaste Papīrgrozs.
- papīrkurvis Papīrgrozs.
- bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
- čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
- fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
- spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
- līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
- izlaidums Paplašinājums.
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
- patarkšķēt Papļāpāt.
- vaļā Par acīm, muti.
- vaļējs Par acīm, muti.
- starot Par acīm, seju.
- izskatīties Par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.
- pārdot Par atlīdzību atļaut izmantot (ko).
- pārdoties Par atlīdzību nodibināt intīmas attiecības.
- izskatīties Par augiem, to daļām.
- slims Par augiem, to daļām.
- stiegrains Par augiem, to daļām.
- stiepties Par augiem, to daļām.
- trīcēt Par augiem, to daļām.
- slimot Par augiem.
- liels Par augsta līmeņa sporta sacensībām.
- salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- bāls Par cilvēka ķermeni, tā daļām.
- slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
- savāds Par cilvēkiem.
- svešāds Par cilvēkiem.
- svešāds Par cilvēku īpašībām, pazīmēm, darbību u. tml.
- beigties Par cilvēku.
- tuvoties Par darbību, norisi, stāvokli.
- pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
- aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
- iepukstēties Par dzinēju, ierīci u. tml.
- grozīties Par dzīves apstākļiem u. tml.
- reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- labs Par dzīvniekiem, augiem.
- radniecīgs Par dzīvniekiem, augiem.
- radniecisks Par dzīvniekiem, augiem.
- tukls Par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
- iekrākties Par dzīvniekiem.
- ostīt Par dzīvniekiem.
- plunčāties Par dzīvniekiem.
- sasaukties Par dzīvniekiem.
- savāds Par dzīvniekiem.
- skraidelēt Par dzīvniekiem.
- stiprs Par dzīvniekiem.
- spēcīgs Par fizioloģiskiem procesiem, norisēm organismā.
- viegls Par gaismu.
- lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
- (par) galvas tiesu Par galvas augstumu (lielāks, mazāks augumā).
- čurkstēt Par gaļu, taukiem, kas cepas.
- platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
- abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
- iegaudoties Par ierīcēm, mašīnām, lidojošiem šāviņiem u. tml.
- ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
- priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- spiedīgs Par laikposmu.
- pilns Par laiku, laika posmu.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- pusvelti Par ļoti nelielu atalgojumu.
- žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
- pirkt Par maksu, atlīdzību iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
- triekties Par parādībām dabā, parasti par vēju, ūdeņiem, nokrišņiem.
- radniecīgs Par parādībām sabiedrībā.
- radniecisks Par parādībām sabiedrībā.
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) detaļa.
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
- iedziedāties Par priekšmetiem.
- trīcēt Par priekšmetiem.
- vienkājains Par priekšmetiem.
- sacelties Par psihisku stāvokli, tā izpausmi.
- traks Par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pretīgs Par psihisku, fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- kost Par salu, aukstumu.
- iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
- spēcīgs Par skaņu, balsi.
- viegls Par skaņu, balsi.
- beigties Par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu.
- pilns Par tekstu.
- braukt Par transportlīdzekli.
- braukāt Par transportlīdzekļiem.
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- garkaklains Par traukiem.
- krākt Par uguni, ugunsgrēku.
- slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- dzenāt Par vēju.
- plivināties Par viegliem priekšmetiem.
- slavens Par vietu, ainavu u. tml.
- sauss Par vietu, teritoriju.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
- krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm).
- acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- lieta Parādība (piem., notikums), apstāklis.
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
- haploīdija Parādība, ka šūnā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
- bezdarbs Parādība, kad daļa strādātspējīgo neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
- poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
- poliginija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
- poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimumu ziedi.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
- atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
- pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
- atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
- ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā, analīzē u. tml. iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
- cēlonis Parādības objektīvais pamats.
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
- pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
- elektromagnētisms Parādību kopums, ko izraisa elektrības un magnētiskā lauka mijiedarbība.
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- diahronija Parādību secība to vēsturiskajā attīstībā.
- statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
- ierādīt Parādīt (kā darīt), iemācīt.
- pagodināt Parādīt (kādam) godu, cieņu.
- luncināties Parādīt (kādam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties iztapt.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
- attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
- uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
- izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
- liekt galvu (kāda priekšā) Parādīt cieņu, godu.
- aplidot Parādīt kādam cilvēkam sevišķu laipnību, uzmanību.
- parādīt garu degunu Parādīt kādam savu pārākumu, arī noraidījumu, nicinājumu.
- uzvarēt Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
- atklāties Parādīt savas īpašības, izpaust sevī slēpto u. tml.
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- pozicionēt Parādīt, atklāt (ko).
- piesacīt Parādīt, atklāt (savas spējas, talantu u. tml.).
- izpaust Parādīt, atklāt savas spējas, talantu, personību u. tml.
- izskaistināt Parādīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši skaistu, labu.
- poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēt.
- attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
- eksponēt Parādīt, demonstrēt.
- iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
- izkāpt Parādīties (no kurienes).
- aust Parādīties (par gaismu).
- uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
- rotaļāties Parādīties (sejā) – par smaidu.
- pārlīt Parādīties (sejā).
- aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
- uzaust Parādīties pie horizonta.
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- zibeņot Parādīties zibenim, arī zibeņiem.
- pozicionēties Parādīties, atklāties.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
- pavīdēt Parādīties, būt redzamam, izlasāmam.
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
- izlīst Parādīties, kļūt redzamam (par ceļu, upi u. tml.).
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
- uzrasties Parādīties, negaidīti rasties, (par parādībām sabiedrībā).
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
- iestrāvot Parādīties, rast izpausmi (mākslas darbā).
- uznirt Parādīties, rasties (par parādībām sabiedrībā).
- sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu).
- dīgt Parādīties, sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu u. tml.)
- uzdīgt Parādīties, sākt augt (par pamatojumu, apspalvojumu).
- pavīdēt Parādīties, uz īsu brīdi kļūt uztveramam.
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
- uzpeldēt Parādīties.
- Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
- debitors Parādnieks.
- goda dēļ Parādot cieņu.
- goda pēc Parādot cieņu.
- parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
- individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
- tikums Paradums, arī tradīcija.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- ieraža Paradums.
- parādraksts Parādzīme.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
- pārkaļķot Pārāk (ko) kaļķot (1).
- pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
- nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
- pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
- pārbrēkties Pārāk daudz brēcot, pārgurt (parasti par bērnu).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- pārdziedāties Pārāk daudz dziedāt.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pieļaut, ka (kas) pārēdas.
- pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
- pārlaistīt Pārāk daudz laistīt (augu).
- pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pārmācīties Pārāk daudz mācoties, pārpūlēties.
- pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
- pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
- žadzināt Pārāk daudz runāt, pļāpāt.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot vai raudot, pārpūlēt balsi.
- pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
- pārslavēt Pārāk daudz slavēt.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- pārgarš Pārāk garš.
- aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
- pārgaidīt Pārāk ilgi gaidīt.
- pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
- pārkarsēties Pārāk ilgi karsēties.
- pārsaldēt Pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai.
- pārsaldēties Pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai.
- pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsautēt Pārāk ilgi sautēt, tā, ka pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārstāvēties Pārāk ilgi stāvot, glabājoties, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
- pārsutināt Pārāk ilgi sutinot, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgarš Pārāk ilgs.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko).
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- pārbalināt Pārāk izbalināt.
- pārkalst Pārāk izkalst, sakalst.
- pārkaltēt Pārāk izkaltēt, sakaltēt.
- pārmērcēt Pārāk izmērcēt.
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt.
- pāržūt Pārāk izžūt, sažūt.
- pārjūsmīgs Pārāk jūsmīgs.
- siekalains Pārāk jūtelīgs, sentimentāls.
- pārjūtīgs Pārāk jūtīgs.
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- pārslodze Pārāk liela slodze (cilvēkam, organismam u. tml.).
- pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
- pārliels Pārāk liels.
- pārmitrs Pārāk mitrs.
- pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- pārmocīt Pārāk nogurdināt, pārpūlēt.
- pārkaitināt Pārāk nokaitināt.
- pārsauļot Pārāk nosauļot.
- pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
- pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
- pārpildīt Pārāk piepildīt.
- pārsātināt Pārāk piesātināt.
- pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- pārkarst Pārāk sakarst.
- pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
- gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
- pārmēru Pārāk.
- agrāk Pārākā pakāpe --> agri.
- agrākais Pārākā pakāpe --> agrs.
- augstākais Pārākā pakāpe --> augsts.
- vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- mazākais Pārākā pakāpe --> mazs (1).
- senāk Pārākā pakāpe --> sen.
- tālāks Pārākā pakāpe --> tāls.
- tālāk Pārākā pakāpe --> tālu.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- vēlākais Pārākā pakāpe --> vēls.
- vēlāk Pārākā pakāpe --> vēlu.
- komparatīvs Pārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
- zemākais Pārākā pakāpe → zems.
- parakāt Parakņāt.
- autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.).
- virsroka Pārākums, arī pārsvars.
- handikaps Pārākums, pārsvars (sporta sacensībās).
- priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
- prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
- rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
- līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
- līdzteku Paralēls.
- paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
- ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
- saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
- timiāns Parastais mārsils, daudzgadīgs ārstniecības augs un garšaugs [Thymus vulgaris].
- sērmūkslis Parastais pīlādzis [Sorbus aucuparia].
- inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
- inversija Parastās vārdu kārtības maiņa retoriskos vai stilistiskos nolūkos.
- snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
- diametrāls Parasti savienojumā "diametrāli pretējs": pilnīgi pretējs.
- parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
- iebraucams Parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
- pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
- ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
- sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
- pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
- pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
- stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
- meimuriem Parasti savienojumā "meimuru meimuriem": grīļīgi, streipuļojot.
- lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
- komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- pirmpirkuma Parasti savienojumā "pirmpirkuma tiesības": pirkšanas pirmtiesības.
- reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
- rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
- metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- strādāt Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- vienpiedzimušais Parasti savienojumā "vienpiedzimušais Dēls": kristietībā – Jēzus Kristus.
- vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
- tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
- krēms Parasti savienojumā ar "apavu": ziede apavu kopšanai.
- griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- siet Parasti savienojumā ar "klāt": vainot kādā nodarījumā, noziegumā.
- nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
- krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
- paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
- vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- visnotaļ Parasti, vienmēr; gluži, pavisam, viscaur.
- tāpat vien Parasti.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
- mirstīgs Parasts cilvēks.
- ierinda Parasts, vienkāršs.
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
- apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
- parau Paraug.
- etalons Paraugmērs, parauga mēraparāts.
- kurtēt Pāraugot (arī ilgi glabājoties) kļūt šķiedrainam, sausam, ar tukšu vidu (par sakņaugiem).
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot, aizņemot platību, nomākt (citus augus).
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- etalons Paraugs salīdzināšanai.
- modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
- veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
- pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
- helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
- cērme Parazītisks velteniskais tārps (cilvēku vai dzīvnieku zarnās).
- invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās (cilvēka, dzīvnieka vai auga) organismā.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
- parazitoze Parazītu izraisīta slimība (piem., augu miltrasa, ērču encefalīts).
- kārtība Paraža, paradums, tradīcija.
- paraša Paraža.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai.
- referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
- kontroldiktāts Pārbaudes diktāts.
- kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
- inspekcija Pārbaudes, kontroles iestāde.
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
- ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
- pārklaušināt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- eksaminēt Pārbaudīt (kā zināšanas, prasmi).
- apskatīt Pārbaudīt (kā) veselības stāvokli – to vizuāli aplūkojot.
- piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
- revidēt Pārbaudīt (piem., grāmatvedības dokumentu) pareizību.
- pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u. tml.).
- inspicēt Pārbaudīt, kontrolēt.
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) piemērotību, atbilstību kādiem nosacījumiem, normai u. tml.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- paraudzīt Pārbaudīt, pamēģināt.
- pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, attēlu, skaņdarbu).
- verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
- aplūkot Pārbaudot apskatīt.
- pārmukt Pārbēgt.
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
- pārzēģelēt Pārburāt.
- rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
- pārcēlējs Pārcēlājs.
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
- aizcelt Pārcelt.
- pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
- pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
- izturēt Pārciest (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
- izciest Pārciest (slimību, ar sāpēm, ciešanām saistītu ārstēšanu).
- izstaigāt Pārciest (slimību), neguļot gultā.
- izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
- pārcilvēcīgs Pārcilvēcisks.
- puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
- dievīgs Pārdabisks.
- pārdabīgs Pārdabisks.
- čeks Pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa.
- bufetnieks Pārdevējs bufetē (3).
- kiosknieks Pārdevējs kioskā.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
- komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs.
- pārkrustīt Pārdēvēt (citā vārdā).
- pārkristīt Pārdēvēt citā vārdā.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- refleksija Pārdomas, apcere.
- pārlikt Pārdomāt (1).
- racionāls Pārdomāts, lietderīgs, izdevīgs; ērti izmantojams, lietojams.
- prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
- kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
- izpārdot Pārdot (daudz vai visu).
- izsolīt Pārdot (ko) izsolē.
- ūtrupēt Pārdot ūtrupē.
- atdot Pārdot.
- tirgot Pārdot.
- risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- pārdrošnieks Pārdrošs cilvēks.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- reinkarnācija Pārdzimšana, dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī pēc vecā ķermeņa nāves.
- sadzīt Pārdzīt (lopus) no ganībām mājās.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
- aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
- rūgtums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, vilšanās.
- apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa šādi vārdi, rīcība, izturēšanās.
- kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
- just Pārdzīvot (jūtas, emocijas).
- izjust Pārdzīvot (jūtas); emocionāli uztvert.
- jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- sērot Pārdzīvot sēras.
- justies Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- sajusties Pārdzīvot sevī (kādas jūtas).
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- baidīties Pārdzīvot, izjust bailes (no kā).
- mocīties Pārdzīvot, izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- pareģot Paredzēt (piem., gaidāmo laiku).
- ieplānot Paredzēt plānā; iecerēt, nodomāt.
- pravietot Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
- ieprogrammēt Paredzēt.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- nolūks Paredzētais, nodomātais (rīcības, darbības) mērķis.
- īpašs Paredzēts noteiktam nolūkam.
- domāts Paredzēts, piemērots (kam); iecerēts, gribēts.
- pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
- rakstība Pareizrakstība.
- ortoepija Pareizruna.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- korekts Pareizs, precīzs, nevainojams.
- riktīgs Pareizs.
- ortodoksāls Pareizticīgā baznīca.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- reģents Pareizticīgās baznīcas kora diriģents.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
- virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
- pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
- iniciācija Pāreja jaunā statusā; iesvētīšana, ievadīšana.
- legalizācija Pāreja no nelegāla stāvokļa uz legālu.
- konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
- modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
- pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
- cits Pārējie, daži no pārējiem.
- steks Paresna gumijas nūja (policistiem).
- resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
- rungulis Paresns zara gabals; apaļa, neskaldīta pagale.
- dūšīgs Paresns, korpulents.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- pārrīties Pārēsties.
- pašķidrs Parets (par apmatojumu, apspalvojumu).
- odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
- pārgalvnieks Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvis.
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks.
- bezprātis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks; neprātis.
- pāršņāpt Pārgriezt.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
- pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
- pārgudrelis Pārgudrinieks.
- pārgudrinieks Pārgudrs cilvēks.
- pārnakšņot Pārgulēt, arī pavadīt nakti (kur).
- pārkust Pārgurt.
- čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
- džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
- vispirms Pāri visam pārējam, arī galvenokārt.
- pārinodarījums Pāridarījums.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- pieņemt Pāriet (citā ticībā).
- pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
- aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
- pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
- pārkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī (par vielu).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- izkristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī.
- substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
- uzmosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī; pamosties.
- pamosties Pāriet no miega stāvokļa nomoda stāvoklī.
- konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
- iedzimt Pāriet un saglabāties (pēcnācējā).
- pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- aiziet Pāriet, izzust.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- pārprasīt Pārjautāt.
- kibitka Pārjumti rati vai kamanas (Krievijā).
- pārkaldināt Pārkalt.
- šļūkt Pārkāpt laulību.
- grēkot Pārkāpt reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
- nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
- reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
- demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
- mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
- apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
- noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem, sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- apputināt Pārklāt (ar ko tādu, kas put).
- pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
- metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtiņu; pievienot (kam) metālu.
- apgleznot Pārklāt (ko) ar gleznojumu.
- apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
- norasināt Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem.
- pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
- oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma virsmu) ar oksīda kārtu.
- apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
- noalvot Pārklāt ar alvas kārtu.
- apmest Pārklāt ar apmetumu.
- asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetona segumu.
- nodarvot Pārklāt ar darvas kārtu.
- darvot Pārklāt ar darvu.
- emaljēt Pārklāt ar emalju (2).
- noglazēt Pārklāt ar glazūru (1); novāpēt.
- glazēt Pārklāt ar glazūru (1); vāpēt.
- glazēt Pārklāt ar glazūru (2).
- noglazēt Pārklāt ar glazūru (2).
- grantēt Pārklāt ar granti.
- nograntēt Pārklāt ar granti.
- hromēt Pārklāt ar hroma kārtu.
- bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
- apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
- izkrāsot Pārklāt ar krāsu vai krāsām; nokrāsot.
- nolakot Pārklāt ar laku.
- apmūrēt Pārklāt ar mūri (no ārpuses).
- niķelēt Pārklāt ar niķeļa kārtu.
- patinēt Pārklāt ar patinu.
- sudrabot Pārklāt ar sudraba kārtu.
- nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
- vāpēt Pārklāt ar vāpi; glazēt (1).
- vaskot Pārklāt ar vasku.
- apzeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
- zeltīt Pārklāt ar zelta kārtu.
- apzīmēt Pārklāt ar zīmējumu.
- kaparot Pārklāt galvanizācijas procesā (parasti metālu) ar varu.
- galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
- pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
- cinkot Pārklāt vai piesātināt (ko) ar cinku.
- parafinēt Pārklāt vai piesūcināt ar parafīnu.
- aizputināt Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
- apaust Pārklāt, apņemt (piem., ar tīklu, pinumu).
- apklāt Pārklāt, apsegt, pārsegt.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- bruģēt Pārklāt, noklāt (piem., ceļu, laukumu) ar speciāliem akmeņiem.
- aprakt Pārklāt, nosegt (par ko brūkošu, grūstošu, birstošu u. tml.).
- apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
- piebārstīt Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
- pāraugt Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
- apaugt Pārklāties (ar bārdu, matiem); būt ar pārāk gariem matiem (par cilvēku).
- pārvilkties Pārklāties (ar kā kārtu).
- nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
- noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
- pārplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
- noplūst Pārklāties (ar lielu šķidruma daudzumu).
- novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
- pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
- apaugt Pārklāties (ar spalvām, apmatojumu u. tml.).
- pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
- pieglumēt Pārklāties (no iekšpuses) ar ko glumu.
- piekvēpt Pārklāties (no iekšpuses) ar kvēpiem, sodrējiem.
- piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
- pierūsēt Pārklāties (no iekšpuses) ar rūsu.
- apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
- appelēt Pārklāties (no virspuses) ar pelējumu.
- sasalt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar ledu; pārvērsties ledū (parasti viscaur) – par ūdenstilpi.
- sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
- sasērsnot Pārklāties (parasti pilnīgi) ar sērsnu.
- nomesties Pārklāties (piem., ar izsitumiem).
- rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
- glumēt Pārklāties ar gļotām, gļotvielām; kļūt glumam.
- apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- aizaugt Pārklāties ar jauniem audiem; aizdzīt (par brūci).
- apaugt Pārklāties ar jauniem audiem.
- pārkaļķoties Pārklāties ar kaļķa nosēdumu kārtu; apkaļķoties.
- nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī netīrumiem.
- nokūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpt.
- kvēpt Pārklāties ar kvēpiem.
- nolāsot Pārklāties ar lāsēm.
- apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
- noledot Pārklāties ar ledu; apledot.
- apmākties Pārklāties ar mākoņiem; kļūt mākoņainam.
- apsvīst Pārklāties ar mitrumu; aprasot.
- nosūbēt Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
- nopelēt Pārklāties ar pelējumu.
- apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
- noputēt Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
- apputēt Pārklāties ar putekļiem, ar ko tādu, kas put.
- aizputēt Pārklāties ar putekļiem; noputēt.
- saputekļoties Pārklāties ar putekļiem.
- saputēt Pārklāties ar putekļiem.
- pieputēt Pārklāties ar putekļu kārtu.
- aizpūžņot Pārklāties ar pūžņiem, strutām.
- aizrasot Pārklāties ar rasu, ūdens lāsēm; norasot.
- aprasot Pārklāties ar rasu, ūdens pilieniem.
- pierasot Pārklāties ar rasu.
- aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
- rūsēt Pārklāties ar rūsu [1] (1).
- aizsalt Pārklāties ar sarmainu ledus kārtiņu (par logu rūtīm).
- piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
- apsalt Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
- aizsarmot Pārklāties ar sarmu.
- apsarmot Pārklāties ar sarmu.
- nosarmot Pārklāties ar sarmu.
- sarmot Pārklāties ar sarmu.
- sasarmot Pārklāties ar sarmu.
- norasot Pārklāties ar sīkiem (ūdens, sviedru u. tml.) pilieniem.
- iesnigt Pārklāties ar sniegu, tikt apņemtam ar sniegu.
- pārsnigt Pārklāties ar sniegu.
- nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
- apsvīst Pārklāties ar sviedriem (parasti nedaudz).
- aprasot Pārklāties ar sviedru lāsēm; nosvīst.
- tulznot Pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
- apzelt Pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
- aizsūbēt Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
- norūsēt Pārklāties daudzviet vai viscaur ar rūsas kārtu.
- noaugt Pārklāties, apaugt (ar augiem); kļūt tādam, ko klāj, sedz augi.
- apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
- nolēkšķēt Pārklāties, būt ar lēkšķēm, netīrumiem.
- saledot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ledu.
- pielīt Pārklāties, piepildīties (ar šķidrumu) – par acīm.
- oksidēties Pārklāties, tikt pārklātam ar oksīda kārtu.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
- aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
- pārbļaut Pārkliegt.
- pārtikt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
- rusificēt Pārkrievot.
- pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi.
- pārziemot Pārlaist ziemu (kur, kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- pārliet Pārlaistīt.
- parlamentārietis Parlamenta loceklis.
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- spīkers Parlamenta vai parlamenta palātas vadītājs.
- parlamentārisks Parlamentārs.
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- seims Parlaments (Lietuvā, Polijā).
- ticība Pārliecība (piem., par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticība Pārliecība par Dieva esamību.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, nopelniem u. tml.).
- kredo Pārliecība, uzskats.
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- drošs Pārliecināts, nešaubīgs.
- satriekt Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut (2).
- sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
- hiperaktivitāte Pārlieks kustīgums.
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārkārties Pārliekties.
- pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
- pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums.
- liberālisms Pārlieku liela iecietība, stingrības trūkums.
- nejēdzīgs Pārlieku liels, ļoti spēcīgs, intensīvs u. tml.
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
- spēlēt uz visu banku Pārlieku riskēt.
- pārgudrs Pārlieku sarežģīts, grūti uztverams, saprotams.
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- transponēt Pārlikt skaņdarbu citā tonalitātē, aranžēt.
- pārstatīt Pārlikt, pārvietot.
- mācība Pārmācība, sods.
- rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
- noraut ādu pār acīm Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, nogalināt.
- pārmaiņa Pārmainīšanās; tas, kas ir pārmainījies.
- sajaukt Pārmainīt iepriekšējo kārtību, novietojumu.
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- pārmīt Pārmainīt, apmainīt.
- pāriet Pārmainīt, ieviest (ko citu).
- izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
- izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
- izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
- pārgrozīties Pārmainīties.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
- konversija Pārmaiņa; (kā) sastāva, stāvokļa u. tml. maiņa.
- pārgrozība Pārmaiņa.
- grieži Pārmaiņas, pārvērtības (stāvoklī, attīstības gaitā).
- laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
- staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
- pāriet Pārmantot, tikt pārmantotam.
- recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
- revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
- revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
- parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
- apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
- izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
- parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
- apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
- izrakņāt Pārmeklēt.
- pārrakāt Pārmeklēt.
- pārrevidēt Pārmeklēt.
- perversija Pārmērība, pārspīlējums.
- ekscess Pārmērība.
- darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
- fanātisms Pārmērīga nodošanās kādai reliģijai.
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, dobumos.
- pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
- mantaskāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkāre.
- mantkāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkārība.
- mantkārība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību.
- mantrausība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu; mantkārība.
- gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
- resorisms Pārmērīgas rūpes tikai par savu resoru; rīcības nesaskaņošana, nesadarbošanās.
- drudzis Pārmērīgi aizrautīga nodošanās (kam), aizraušanās (ar kādu pasākumu).
- lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- nodzīt Pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti novājināt, nomocīt.
- nodzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, degradēties, kļūt par alkoholiķi.
- piedzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, zaudēt kontroli par savu uzvedību.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- noēsties Pārmērīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
- pārspīlēts Pārmērīgi liels, neatbilstošs patiesībai.
- pārspīlēts Pārmērīgi liels; arī samākslots.
- samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
- hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā audu apjoma pieauguma dēļ (par muskuļiem, orgāniem).
- hipertrofēts Pārmērīgi palielināts.
- sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
- teatrāls Pārmērīgi samākslots, izskaistināts.
- puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, pedantisks (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- nežēlīgs Pārmērīgi stingrs, prasīgs (pret kādu).
- sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
- maniakāls Pārmērīgi, slimīgi aktīvs, neapvaldīts.
- korpulence Pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī; tuklums, resnums.
- nesamanīgs Pārmērīgs, ārkārtīgs.
- nežēlīgs Pārmērīgs, ārkārtīgs.
- negausīgs Pārmērīgs, nesātīgs.
- nesamērīgs Pārmērīgs.
- pārmēra Pārmērīgs.
- uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- pārsviesties Pārmesties (3).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest kūleni Pārmesties pār galvu (piem., no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- rejas Pārmetumi.
- pašpārmetums Pārmetums sev pašam.
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- pārmainīt Pārmīt (2).
- pārmocīties Pārmocīt sevi.
- šķeltnadži Pārnadži.
- vaļveidīgie Pārnadžu kārta, kurā ietilpst visu sugu vaļi, kašaloti, delfīni un cūkdelfīni.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- atgremotāji Pārnadžu kārtas dzīvnieki, augēdāji, kas barību atgremo.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
- rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
- patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
- lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
- leijerkaste Pārnēsājams mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
- lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
- pēctecis Pārņēmējs, (kā) turpinātājs.
- pēcnieks Pārņēmējs.
- pāršalkt Pārņemt (ko).
- piesavināt Pārņemt (ko).
- piesavināties Pārņemt (ko).
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) – parasti par sajūtām.
- aizgūt Pārņemt (no kā), (parasti) pielāgojot savām vajadzībām.
- pieņemt Pārņemt (no kā), ieviest.
- izplūst Pārņemt (par fizioloģisku vai psihisku norisi).
- ieperināties Pārņemt (piem., par negatīvu psihisku stāvokli).
- nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem.
- privatizēt Pārņemt privātīpašumā (valsts vai sabiedrisku īpašumu).
- apņemt Pārņemt psihi, organismu.
- aizņemt Pārņemt savā varā (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- apsēst Pārņemt savā varā; neatlaidīgi nodarbināt.
- pārvācoties Pārņemt vācu kultūras tradīcijas, sākt lietot vācu valodu dzimtās valodas vietā u. tml.
- mācīties Pārņemt zināšanas, iemaņas.
- patapināt Pārņemt, aizgūt (no kā, piem., vārdus, ideju).
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- nošpikot Pārņemt, kopēt (ko).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- pārmākt Pārņemt, nomākt (kādu, ko).
- ieskatīties Pārņemt, noskatīties (no kāda).
- salīt Pārņemt, parasti ļoti (piem., par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- caurstrāvot Pārņemt.
- parodists Parodijas (1) autors, izpildītājs.
- sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
- reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
- pašiverēt Parosīties.
- pašiverēties Parosīties.
- suņudienas Pārošanās laiks (suņiem).
- krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas.
- atgriezums Pārpalikumi, kas radušies (ko) atgriežot, izgriežot u. tml.
- atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
- pilnība Pārpilnība, arī bagātība.
- uztrūkt Pārplīst, sākt izdalīt strutas.
- uzplīst Pārplīst.
- slīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni; mitrināt par daudz.
- noslīcināt Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
- apslīcināt Pārplūdināt, pārklāt ar ūdeni.
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām).
- pārņemties Pārpūlēties.
- pārragojums Pārragojies ādas slānis.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
- zvīņas Pārragojušās, nedzīvas ādas šūnas.
- apraide Pārraidīšana, raidīšana (radio, televīzijā).
- noraidīt Pārraidīt.
- pārrakāt Pārrakņāt.
- norakstīt Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.
- šifrēt Pārrakstīt izlasāmā formā (piem., audioierakstu).
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- pārraksts Pārrakstītais teksts.
- pārlīst Pārrāpties (pāri kam, pār ko).
- kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
- pārtrausties Pārrausties.
- tāle Pārredzamais plašums tālumā, arī tāls, neierobežots plašums.
- pārstatīt Pārregulēt; pārlikt citā stāvoklī.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
- pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
- apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumu, spriedumu.
- pārcepināt Pārsauļot (ko).
- pārsauļoties Pārsauļot sevi, savu ķermeni.
- pārcepināties Pārsauļoties.
- kapots Pārsegs (automobiļa motoram).
- pārsegties Pārsegt sevi, savu ķermeni (ar ko).
- pārsedze Pārsegums.
- pārdauzīt Pārsist (1).
- piesist Pārsitot olas čaumalu, pievienot (olu).
- parevidēt Pārskatīt, izdarot nelielus grozījumus, labojumus.
- noslēgt rēķinus Pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo; norēķināties.
- pārvētīt Pārskatīt, kritiski izvērtēt.
- vilties Pārskatīties; kļūdaini atcerēties.
- atskaite Pārskats.
- pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārslacināt Pārslacīt.
- pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
- manierīgs Pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).
- pāraugt Pārsniegt (kādu) attīstībā.
- pārspēt Pārsniegt (piem., citu, agrāku rezultātu).
- pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
- dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
- pārbriest Pārsniegt normālo fiziskās attīstības brieduma pakāpi.
- pārvārīties Pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi (par produktiem, ēdieniem).
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
- pārsist Pārspēt (kādu, ko).
- pārtrumpot Pārspēt (kādu, ko).
- uzvarēt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
- apsteigt Pārspēt (kādu), būt pārākam.
- noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
- pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
- pārspļaut Pārspēt (ko).
- uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
- uzveikt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās).
- noskriet Pārspēt (skriešanā).
- nomākt Pārspēt ar savu intensitāti.
- mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
- aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- aizrunāt Pārspēt runāšanā.
- pārskanēt Pārspēt skaļumā citas skaņas.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
- uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
- piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
- pievārēt Pārspēt, uzvarēt (cīņā, sporta spēlē u. tml.).
- piesmiet Pārspēt, uzvarēt (ko).
- pieveikt Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
- hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
- izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
- pārsālīt Pārspīlēt.
- kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
- afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
- ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
- mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
- hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
- afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
- sīrups Pārspīlēti glaimi; lišķība.
- sīrupains Pārspīlēti glaimīgs; ļoti salds.
- ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
- sacukurot Pārspīlēti izskaistināt.
- grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- pārmoderns Pārspīlēti moderns.
- ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
- klīrīgs Pārspīlēti vai māksloti smalks; kaprīzs; untumains.
- uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
- uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- uzspīlēts Pārspīlēts.
- pārspridzināt Pārsprādzināt.
- reflektēt Pārspriest, apcerēt.
- pārstāde Pārstādīšana.
- piķēt Pārstādīt (dīgstus) lielākos attālumos.
- pārpiķēt Pārstādīt (izdīgušos, jaunos dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpurus), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) tā paša auga citas šķirnes veģetatīvos orgānus.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- pārstāsts Pārstāstījums.
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- nomirt Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
- saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- aprimt Pārstāt darboties vai kustēties; kļūt mierīgākam vai mierīgam.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- apstāties Pārstāt darboties.
- noslāpt Pārstāt darboties.
- noslāpt Pārstāt degt gaisa trūkuma dēļ.
- nodzist Pārstāt degt, izstarot gaismu; izdzist (1).
- apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
- aiztrūkt Pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem).
- beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
- norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- mosties Pārstāt gulēt miegā.
- atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
- izgaist Pārstāt izpausties (acīs, skatienā, sejā).
- apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
- pārsāpēt Pārstāt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu.
- nodzist Pārstāt izstarot gaismu, kļūt tumšam.
- apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- apstāties Pārstāt norisēt (par darbību, procesu).
- padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- noklust Pārstāt radīt skaņas, troksni (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties, raudāt u. tml.
- pārsāpēt Pārstāt sāpēt.
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- aizlaist Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
- aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
- nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
- laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
- atlaist Pārstāt turēt; atņemt rokas (no kā).
- laisties Pārstāt turēties (pie kā).
- apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
- atšķirt Pārstāt zīdīt; panākt, ka pārstāj zīdīt.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- aprimt Pārstāt, mitēties.
- pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- reprezentēt Pārstāvēt; parādīt.
- reprezentācija Pārstāvība; pārstāvēšana.
- pārstāvniecība Pārstāvība.
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- konvents Pārstāvju sapulce (piem., konstitūcijas izstrādāšanai).
- landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
- reģenerēt Pārstrādāt ražošanas procesā vai ķīmiskā reakcijā izlietotos produktus tā, ka (tie) kļūst derīgi atkārtotai izmantošanai.
- izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
- apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākās instances tiesā; iesniegt apelāciju.
- pārspēlēt Pārsūtīt, nodot (ko) citam.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- pārstrīpot Pārsvītrot.
- izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
- pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- pāršļākt Pāršļākties.
- apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
- kā kungs Pārticībā, ērti, bez rūpēm.
- gausa Pārticība, labklājība; svētība.
- kongress Partija vai kāda cita politiska organizācija (dažās valstīs).
- zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
- partejisks Partijisks.
- ceļamaize Pārtika ceļam, ceļojumam.
- suņusēne Pārtikā nelietojama sēne.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
- ēdamlietas Pārtikas produkti.
- pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- putraimi Pārtikas produkts – sasmalcināti (retāk veseli) lobīto graudu izstrādājumi.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.
- biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
- vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kura nodarbojas ar vīna ražošanu.
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
- pretspēlētājs Partneris skatuves mākslā.
- partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
- nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- saraut Pārtraukt (attiecības, sakarus u. tml.).
- apstāties Pārtraukt (darbību).
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psiholoģisku stāvokli).
- atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
- noslāpēt Pārtraukt (kā) darbību.
- slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
- modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas.
- norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
- iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
- apturēt Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
- saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
- iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
- noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
- izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- atmosties Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pauzēt Pārtraukt (skaņdarba) skanējumu, atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- stāt Pārtraukt darboties (par organismu, tā daļām).
- izslēgties Pārtraukt darboties (piem., par mašīnu, ierīci u. tml.).
- nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
- pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
- atņemt Pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību.
- atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt.
- salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
- izstāties Pārtraukt piedalīties (kur).
- uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
- atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
- atšķelties Pārtraukt sakarus, saistību (ar kādu sabiedrības grupu).
- pamodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt dzīvības procesus (par parādībām dabā).
- modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus.
- likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
- nokāpt no kuģa Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- nokāpt krastā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- nokāpt malā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
- nogriezt ūdeni Pārtraukt ūdens piegādi.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
- mest pie malas Pārtraukt, beigt (darbību).
- stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
- lauzt Pārtraukt, izbeigt.
- pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
- beigt Pārtraukt, neturpināt.
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- diskrēts Pārtraukts, sadalīts.
- pusdienlaiks Pārtraukums (darba vietā) pusdienošanai.
- pauze Pārtraukums (kādā darbībā, norisē).
- pārstāja Pārtraukums (kādā darbībā, procesā).
- apstāja Pārtraukums (piem., darbībā, procesā); apstāšanās.
- taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē).
- brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
- pārrāvums Pārtraukums.
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- iztulkot Pārtulkot.
- pārcelt Pārtulkot.
- rektificēt Pārtvaicējot attīrīt no piemaisījumiem.
- sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
- pārķert Pārtvert, iegūt (ko citam sūtītu, paredzētu).
- žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- pamuldēt Parunāt, papļāpāt.
- padomāt Parūpēties.
- ģermanizācija Pārvācošana.
- ģermanizēt Pārvācot.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
- reduktors Pārvads, kas samazina apgriezienu skaitu un palielina griezes momentu.
- gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- valdība Pārvaldes iestāde, administrācija.
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- pārvaldījums Pārvaldīšana.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt.
- administrētājs Pārvaldītājs.
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- apvalks Pārvalks, pārklājs.
- atvairīt Pārvarēt (ko); neļauties (kam).
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
- savaldīties Pārvarēt vai pavājināt (parasti ievērojami) savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- savaldīt Pārvarēt vai pavājināt, parasti ievērojami (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- norīt Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
- noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
- pārmākt Pārvarēt, nomākt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
- pievārēt Pārvarēt, uzveikt.
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- pārkāpt Pārvarēt.
- ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
- aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
- lauzties Pārvarot pretestību, šķēršļus, virzīties (cauri kam).
- izlauzties Pārvarot šķērsli, izplatīties (par gaismu, skaņu u. tml.).
- izkarot Pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (ko).
- izlauzties Pārvarot šķēršļus, izaugt (cauri kam, caur ko) – par augiem, to daļām.
- izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
- izlauzties Pārvarot šķēršļus, izplūst (par ūdeņiem, gāzi u. tml.).
- izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
- pāraugsme Pārveide.
- pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
- deformācija Pārveidojums, izkropļojums.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
- transformācija Pārveidošana, pārvēršana.
- transfigurācija Pārveidošana.
- izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
- digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- granulēt Pārveidot (ko) granulās.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
- kompilēt Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- pārmainīt Pārveidot citādu.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
- rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
- modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
- sadalīties Pārveidoties atsevišķās sastāvdaļās.
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
- pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
- kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
- sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- transformēties Pārveidoties.
- ārdīt Pārvērst (adījumu, tamborējumu, arī audumu) dzijā, diegos.
- kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
- jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
- kondensēt Pārvērst no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
- izvērst Pārvērst, pārveidot.
- pataisīt Pārvērst, pārveidot.
- grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī.
- diftongizēties Pārvērsties diftongā (par skaņu savienojumu, divskani).
- nolīt Pārvērsties lietū, izlīt (par mākoņiem).
- apogļoties Pārvērsties par ogli (no virspuses).
- monoftongizēties Pārvērsties par patskani (monoftongu).
- izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); iztvaikot.
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
- nelabs Pārvērsts, nedabisks (piem., baiļu dēļ).
- kapitalizācija Pārvēršana kapitālā.
- metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
- pārskatīt Pārvērtēt.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas atdalīšanai.
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pāriet Pārvietojoties (ejot, braucot u. tml.), šķērsot (ko).
- izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- nopēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
- sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
- satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
- aizkļūt Pārvietojoties nonākt (kur, līdz kādai vietai); nokļūt.
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
- iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
- izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam.
- nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); nonākt, ierasties (kur).
- sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- iedzīt Pārvietojoties straujāk, panākt (kādu).
- svaidīties Pārvietojoties strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
- nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
- pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
- jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
- maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
- ieturēt Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
- izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
- pārdislokācija Pārvietošana uz citu vietu.
- loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
- braucamrīks Pārvietošanās līdzeklis.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- stopi Pārvietošanās, ceļošana u. tml. stopējot.
- sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) – par parādībām dabā.
- desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
- pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
- pacelt Pārvietot no horizontāla stāvokļa vertikālā vai slīpā stāvoklī.
- sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
- jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību, novietojumu.
- pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
- pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
- pārcelties Pārvietoties (kur, uz kādu vietu).
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- slēpot Pārvietoties (pa sniegu) ar slēpēm.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- migrēt Pārvietoties (piem., atmosfērā, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) – par vielām.
- vagot Pārvietoties (ūdenstilpē), šķeļot ūdeni.
- migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
- lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
- velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
- sērfot Pārvietoties pa viļņiem ar sērfu.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
- peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
- peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties un iesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī sākt (nodarbi, pasākumu).
- rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
- manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- sijāties Pārvietoties, krist, arī izplatīties (par sīkām kā daļiņām).
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- klejot Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
- plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
- slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
- pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
- kustēties Pārvietoties, virzīties – par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
- kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
- kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
- kustēt Pārvietoties, virzīties; kustēties.
- ceļot Pārvietoties; tikt pārvietotam.
- polsterēt Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
- pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
- nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
- pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
- aizdzīt Pārvilkties, pārklāties ar jauniem audiem (par brūci, ievainojumu).
- pārlaist Pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
- pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
- pārlikt Pārvirzīt.
- pārstaigāt Pārvirzīties – par dabas parādībām.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- pārsmērēt Pārziest.
- pārraudzība Pārziņa.
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
- Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
- muļķītis Pasaku tēls – trešais tēva dēls.
- sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
- darbība Pasākumi, rīcība, ko veic tiesvedībā saskaņā ar likumu.
- triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
- sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
- sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
- sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
- pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šajā laika posmā.
- skate Pasākums, kurā (ko) publiski demonstrē un novērtē.
- pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
- šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
- sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- spiets Pasākums, kurā piedalās liels cilvēku kopums.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
- ierīcība Pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
- racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u. tml.).
- skola Pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
- darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
- higiēna Pasākumu kopums, kas veicina cilvēka veselības saglabāšanos.
- darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
- kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
- mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
- izsargāties Pasargāt sevi (no kā).
- piesargāties Pasargāt sevi (no kā).
- izglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- paglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- palūgt Pasaukt, paaicināt.
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- internets Pasaulē lielākais datortīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls.
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
- Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
- PVO Pasaules Veselības organizācija.
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
- stjuarts Pasažieru apkalpotājs (uz kuģa, lidmašīnā).
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- salons Pasažieru telpa (piem., lidmašīnā, kuģī, autobusā).
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks (kādā situācijā, pasākumā u. tml.).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
- zooplanktons Pasīvu, sīku dzīvnieku kopums, kas dzīvo ūdenstilpēs.
- piebildums Paskaidrojoša piezīme vai atsevišķs punkts (līgumā).
- eksplikācija Paskaidrojums, izklāsts (piem., plānos, kartēs, shēmās).
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (piem., labojumu, atkāpi no kādas kārtības).
- ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
- eksplicēt Paskaidrot.
- čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
- pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
- atskatīties Paskatīties atpakaļ.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- palūkoties Paskatīties.
- palūrēt Paskatīties.
- pavērties Paskatīties.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
- palūkot Paskatoties noskaidrot.
- pasīksts Paskops.
- paskraidīties Paskraidīt.
- paskrieties Paskriet (1).
- panesties Paskriet, padrāzties (kam garām).
- piešmaukt Paslepšus, zagšus pieiet, pienākt.
- ieslēpt Paslēpt (kur iekšā).
- ieslēpties Paslēpties (kur iekšā).
- izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
- ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
- izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
- palavīties Paslepus lavīties, pavirzīties.
- pārlavīties Paslepus pāriet, pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pielavīties Paslepus pievirzīties; piezagties.
- sačukstēties Paslepus runāt (piem., par kādu notikumu).
- lavīties Paslepus virzīties; zagties.
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- šmaukt Paslepus, zagšus iet, doties prom; arī bēgt.
- izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- pakluss Paslepus.
- paslepen Paslepus.
- paslepšus Paslepus.
- paslieties Pasliet (uz augšu, arī uz priekšu) savu ķermeni.
- bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
- bojāt Pasliktināt, vājināt (piem., veselību, kāda orgāna darbību).
- saasināt Pasliktināt.
- bojāties Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
- maitāties Pasliktināties, bojāties.
- bojāties Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
- saasināties Pasliktināties.
- zust Pasliktināties.
- kronēt Pasludināt par visizcilāko, vislabāko (kādu, ko).
- uzsmaidīt Pasmaidīt (kādam).
- papīpēt Pasmēķēt, uzsmēķēt.
- pakūpināt Pasmēķēt.
- pasmelties Pasmelt sev (ko).
- pasmiet Pasmieties.
- docētājs Pasniedzējs (augstskolā).
- mācībspēks Pasniedzējs (parasti augstākajā mācību iestādē).
- risinājums Pasniegšanas veids.
- padot Pasniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
- padot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- pasniegt roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- celt galdā Pasniegt ēšanai, dzeršanai.
- iedot roku Pasniegt roku atbalstam.
- padot roku Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.
- pasniegt roku Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.
- iedot roku Pasniegt roku, sasveicinoties, apsveicot.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
- pakoklēt Paspēlēt, koklēt (kokli).
- iespēt Paspēt (ko veikt).
- uzspēt Paspēt.
- kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
- pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
- pastmarka Pasta sūtījuma apmaksas zīme.
- bandrole Pasta sūtījums (iespieddarbi).
- aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts.
- marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
- promenāde Pastaiga.
- promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- paieties Pastaigāties.
- pastaigāt Pastaigāties.
- staigāt Pastaigāties.
- pastariņš Pastarītis.
- samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
- esamība Pastāvēšana, eksistence.
- eksistence Pastāvēšana; dzīvošana.
- sabrukums Pastāvēšanas izbeigšanās (piem., valstij).
- būt Pastāvēt (kā daļai pie kā).
- iesniegties Pastāvēt (kādā laika posmā, no kāda laika posma).
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
- eksistēt Pastāvēt, būt.
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- pieturēties Pastāvēt, ilgt (par laikapstākļiem).
- turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- profilēt Pastāvēt.
- subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- žūpība Pastāvīga un pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
- rezidence Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
- negals Pastāvīgas rūpes, raizes.
- atražot Pastāvīgi atjaunot un attīstīt ražošanas procesu; atjaunot ražošanas procesā.
- ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
- mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
- rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; rīma, negausis.
- rezidents Pastāvīgi kādā valstī dzīvojošs ārvalstnieks.
- klaiņot Pastāvīgi mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
- attiecība Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem), savstarpēja izturēšanās.
- partnerattiecības Pastāvīgi personiski sakari (starp cilvēkiem).
- žūpot Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži ģērbt; nēsāt (2).
- nēsāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot, valkāt.
- valkāt Pastāvīgi vai ļoti bieži lietot; nēsāt (2).
- iegrāmatot Pastāvīgi, pēc kārtas pierakstīt (ko).
- kunde Pastāvīgs pircējs vai klients.
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- permanents Pastāvīgs, ilgstošs.
- konstante Pastāvīgs, nemainīgs lielums.
- ciets Pastāvīgs, nemainīgs.
- mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs.
- ciešs Pastāvīgs, stiprs (par cilvēku attiecībām).
- regulārs Pastāvīgs.
- nihilists Pastāvošo normu, principu un vērtību noliedzējs; nihilisma paudējs.
- sakurtēt Pastāvot ilgu laiku, kļūt vecam.
- pasteļglezna Pastelis.
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- sniegt Pastiepjot roku, tuvināt kādam (ko, parasti rokā saņemtu), lai tas (to) paņemtu, saņemtu.
- ieplest Pastiept sānis (parasti kājas, rokas).
- pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
- pasliet Pastiept, pacelt (uz augšu, gaisā u. tml.).
- izstiepties Pastiepties, pagarināties.
- vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenības nozīmi.
- kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
- celšus Pastiprina darbības intensitāti.
- nost Pastiprina darbības vārda nozīmi.
- projām Pastiprina darbības vārda priedēkļu aiz-, pa-, at- nozīmes.
- reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
- vis Pastiprina noliegtā darbības vārda nozīmi.
- cits Pastiprina nolieguma nozīmi.
- pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
- augšā Pastiprina priedēkļa "uz-" nozīmi.
- ārā Pastiprina priedēkļa iz- nozīmi.
- virsū Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- bēgšus Pastiprina šā darbības vārda nozīmi.
- bēgtin Pastiprina šā darbības vārda nozīmi.
- pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
- tāds Pastiprina vārda nozīmi izsaukuma teikumos.
- vaļā Pastiprina verba priedēkļa at- nozīmi.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
- nost Pastiprina, arī precizē darbības vārda priedēkļa nozīmi.
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- saasināt Pastiprināt (psihiskas norises, psihiska stāvokļa) intensitāti.
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
- sensibilizēt Pastiprināt organisma, tā daļu jutīgumu pret kādas vielas iedarbību.
- pavairot Pastiprināt.
- keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšana (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ), ko parasti pavada elsas un šņuksti; raudāšana.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- spazmofilija Pastiprināta nervu sistēmas ierosināmība ar noslieci uz krampjiem.
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
- uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
- uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
- uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resnāks, tuklāks, pilnīgāks.
- asarot Pastiprināti izdalīt asaras (par acīm).
- sensitīvs Pastiprināti jūtīgs, emocionāli labils, viegli ievainojams.
- piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
- klapēties Pastiprināti sist, pukstēt (par sirdi).
- izsvīst Pastiprināti svīst; pastiprināti izdalīt no organisma (sviedrus).
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi.
- progresēt Pastiprināties, palielināties.
- pieaugt Pastiprināties.
- saasināties Pastiprināties.
- sensitivitāte Pastiprināts jūtīgums.
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- pastkartīte Pastkarte.
- vēstuļkastīte Pastkastīte.
- filatēlija Pastmarku un citu pasta dokumentu kolekcionēšana.
- pacilāt Pastrādāt ar cilājamu darbarīku.
- paecēties Pastrīdēties, paķildoties.
- pakasīties Pastrīdēties.
- paņurdēt Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
- papīkstēt Pasūdzēties, pažēloties.
- sūrens Pasūrs.
- storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
- sasūtīt Pasūtīt (ko) lielākā daudzumā.
- parakstīt Pasūtīt (preses izdevumus).
- pasūtināt Pasūtīt [1].
- izsaukt Pasūtīt alkoholisko dzērienu.
- uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
- izrakstīt Pasūtīt.
- nosveicināt Pasveicināt.
- palīgot Pasvinēt Jāņus, padziedāt līgodziesmas.
- zemsvītra Pasvītra.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
- autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
- pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
- līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
- paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
- atdevība Pašaizliedzība, nodošanās.
- upuris Pašaizliedzīga atsacīšanās no kā kāda labā, kāda mērķa dēļ.
- altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
- ziedot Pašaizliedzīgi atsacīties (no kā) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
- lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
- lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
- kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
- pakomāts Pašapkalpošanās terminālis pasta sūtījumu nosūtīšanai un saņemšanai.
- pašapputeksnēšanās Pašappute.
- svarīgs Pašapzinīgs; augstprātīgs, lepns.
- komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
- visbeidzot Pašās beigās, beidzot.
- aile Pašaurs, garens veidojums.
- pašdarbnieks Pašdarbības kolektīva loceklis; cilvēks, kas nodarbojas ar pašdarbību.
- samogonka Pašdarināts degvīns; kandža.
- kandža Pašdarināts degvīns.
- miestiņš Pašdarīts alus.
- batiskafs Pašgājēja ierīce zemūdens pētījumiem lielā dziļumā.
- ekskavators Pašgājēja zemes darbu mašīna grunts rakšanai un kraušanai.
- aerokamanas Pašgājējkamanas ar propelleri braukšanai pa sniegu vai ledu.
- samosvals Pašizgāzējs.
- pašsēja Pašizsēja.
- ķēpa Pašķidra (piem., dubļu) masa.
- mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
- paplāns Pašķidrs.
- aprēķinātājs Pašlabuma meklētājs.
- slīcināties Pašnāvības nolūkā slīcināt sevi.
- harakiri Pašnāvības veids (Japānā) – vēdera uzšķēršana ar dunci.
- introspekcija Pašnovērošana; savu apziņas stāvokļu personīga novērošana.
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
- nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
- patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- šodiena Pašreizējā diena.
- šodien Pašreizējā dienā.
- šogad Pašreizējā gadā.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šonedēļ Pašreizējā nedēļa.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šosezon Pašreizējā sezonā.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- mūslaiki Pašreizējais laikposms.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
- sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
- juška Pašsajūta.
- narcisms Paštīksmināšanās, iemīlēšanās sevī.
- pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
- iekšzemes Pašu zemei, valstij piederīgs.
- apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
- pašūdināt Pašūt.
- uzdiegt Pašūt.
- mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- i Pat.
- pipka Pātaga (no ādas pītām sloksnēm); īpaša nūja, zizlis sišanai.
- džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
- pīcka Pātaga; žagars.
- prozektors Pataloģiskās anatomijas speciālists.
- paldies Pateicība.
- tencināt Pateicoties slavināt (kādu, ko).
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
- nobuldurēt Pateikt (ko citā valodā).
- nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
- atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
- nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- pārmīt Pateikt viens otram (ko).
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- piesacīt Pateikt, norādīt (kādam).
- noteikt Pateikt, nosacīt (ko).
- nosacīt Pateikt, noteikt (ko).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- piezīmēt Pateikt, piebilst (ko).
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- palaist Pateikt.
- tencināt Pateikties (par ko).
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- lietot Patērēt (piem., uzturā).
- izmantot Patērēt (uzturam).
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai lielu kā daudzumu).
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- apēst Patērēt; iznīcināt.
- noēst Patērēt.
- gals Pati augšējā daļa, virsotne; galotne (augam).
- sāls Pati galvenā, nozīmīgākā (kā) sastāvdaļa.
- galva Pati svarīgākā, galvenā persona; galvenais vadītājs.
- nopietns Patiesi.
- īstenība Patiesībā, faktiski.
- tiesa Patiesība.
- godīgs Patiess, atklāts.
- nesamākslots Patiess, īsts, dabisks.
- nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
- patiesīgs Patiess.
- reāls Patiešām.
- riktīgs Patiešām.
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
- aromāts Patīkama (kam raksturīga) smarža.
- saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
- rēns Patīkami silts vai patīkami vēss; rāms, mierīgs.
- labi Patīkami, ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- mājīgs Patīkami, omulīgi.
- mūzika Patīkams (kā) skanējums.
- jauks Patīkams (par laiku, laika apstākļiem).
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
- patikties Patikt (2).
- iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- patmīla Patmīlība.
- sevmīlība Patmīlība.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; egoists.
- sevmīlis Patmīlis.
- hlamīdija Patogēna baktērija, kas vairojas gļotādā.
- patologs Patoloģijas (1) speciālists.
- mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
- nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
- ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
- kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
- miastēnija Patoloģisks muskuļu vājums; hroniska autoimūnslimība, kurai raksturīgs muskuļu vājums.
- toksikoze Patoloģisks organisma stāvoklis, ko izraisījusi (kādu) kaitīgu vielu iedarbība.
- fibroze Patoloģisks process, kura gaitā kādā orgānā attīstās saistaudi.
- saaugums Patoloģisks sarētojums; patoloģisks orgāna daļu salipums, savienojums.
- šķērsguļa Patoloģisks stāvoklis grūtniecībā, kad auglis guļ dzemdē šķērsām.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
- kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
- saindēšanās Patoloģisks stāvoklis, ko organismā izraisa indīgas vielas iedarbība.
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- uzpūsties Patoloģisku procesu rezultātā palielināties apjomā.
- patrakoties Patrakot; nedaudz iztrakoties (1), izdauzīties (2).
- patriarhija Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (2).
- patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- nacionāls Patriotisks.
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- salūtpatrona Patrona, kurai nav šāviņa un kura paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai.
- čaulīte Patronas čaula pistolēm, šautenēm u. tml. ieročiem.
- vispēdējais Pats pēdējais.
- visupēdējais Pats pēdējais.
- numur viens Pats pirmais.
- numurs viens Pats pirmais.
- vispirmais Pats pirmais.
- visupirmais Pats pirmais.
- aizsākums Pats sākums; iesākums.
- vokālis Patskanis un divskanis.
- monoftongs Patskanis.
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- vokālisms Patskaņu un divskaņu sistēma (piem., valodā, dialektā).
- pants Patstāvīga iedaļa, paragrāfs (parasti numurēts) kādā juridiskā dokumentā.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
- īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
- autogēns Patstāvīgi radies, attīstījies.
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
- saimniekot Patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem strādāt, rīkoties (kur).
- uvertīra Patstāvīgs programmatisks skaņdarbs orķestrim sonātes formā.
- apaļīgs Patukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- mollīgs Patukls, apaļīgs (par cilvēkiem).
- kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- paapaļš Patukls.
- iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
- apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
- saglabāt Paturēt, nezaudēt.
- carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
- autokrātisks Patvaldniecisks, varā neierobežots.
- autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
- bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
- piesavināt Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
- piesavināties Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt sev (ko); nozagt.
- dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
- samovārs Patvāris.
- glābties Patverties (no kā nevēlama).
- paglābties Patverties (no kā nevēlama).
- priekškalne Pauguraina, kalnaina teritorija lielu kalnu priekšā.
- kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
- paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
- rapieris Paukošanas ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni; florete.
- florete Paukošanas ierocis ar garu, lokanu, četršķautņu asmeni; rapieris.
- špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
- atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
- teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
- sacīt Paust (ko) rakstītā tekstā, daiļdarbā.
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- uzklupt Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
- zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- kust Paust ļoti lielu laipnību, maigumu.
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
- žēloties Paust neapmierinātību, gausties; sūdzēties.
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
- sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
- spļaudīties Paust neapmierinātību, vilšanos.
- sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
- atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
- sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
- saliekties deviņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- saliekties trijos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- saliekties septiņos līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- saliekties desmit līkumos Paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties.
- laistīties Paust pozitīvu, emocionālu stāvokli (par acīm, seju).
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
- reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- pieprasīt Paust vajadzību, vēlmi (ko saņemt, iegūt).
- mest Paust, darīt zināmu (ko).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
- atspoguļot Paust, izteikt.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
- uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
- lādēties Paust, teikt lāstus.
- pausme Paušana; izpausme.
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laikposmu).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- eskortēt Pavadīt ar eskortu.
- nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
- uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
- nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- uzdzīvot Pavadīt laiku uzdzīvē.
- kavēties Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- pavakarēt Pavadīt vakaru (kur).
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- ievadīt Pavadot, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
- tiražēt Pavairot, izplatīt.
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
- sadrumstalot Pavājināt, pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām.
- padzīt Pavājināt, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
- aizmiglot Pavājināt, traucēt (acīm) iespēju saredzēt.
- plānprātība Pavājināta psihiskā darbība, kam raksturīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it īpaši domāšanā.
- aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
- atplakt Pavājināties, izzust.
- saplakt Pavājināties, parasti ļoti, arī pārstāt izpausties.
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- pašvaks Pavājš (piem., mācībās).
- pašķidrs Pavājš.
- pavakars Pavakare.
- panēsāt Pavalkāt.
- rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- rotā Pavasara rotāšanas dziesmu refrēns.
- vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
- ziedonis Pavasaris.
- tantiņa Paveca sieviete.
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpašības.
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas īpšības; vecīgs (2).
- pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
- meti Pavedieni auduma garenvirzienā; šķēri; velki.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, atlicināt (laiku).
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šā paveida, sugas augi.
- izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
- apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- savilkt galus kopā Paveikt, nokārtot.
- apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
- apkampiens Paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- auklējums Paveikta darbība --> auklēt.
- garnējums Paveikta darbība --> garnēt; ēdiena rotājums.
- iebūvējums Paveikta darbība --> iebūvēt; iebūvētā daļa, nodalījums, ierīce u. tml.
- iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko iemaksā (par ko); daļa no kādas samaksas.
- iepirkums Paveikta darbība --> iepirkt.
- iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
- iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt; iešķelta, padziļināta vieta.
- gājiens Paveikta darbība --> iet.
- izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piem., priekšmets), ar ko izgrezno.
- izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt; izliektā (priekšmeta, ķermeņa) daļa.
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- kāpums Paveikta darbība --> kāpt.
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (1).
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (2).
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1); naudas summa, ko maksā, pārskaita.
- pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- grozījums Paveikta darbība--> grozīt (1).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; adīšanas veids.
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
- apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
- atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt [2].
- atraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt; noraidījums.
- atrisinājums Paveikta darbība, rezultāts --> atrisināt.
- atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
- barojums Paveikta darbība, rezultāts --> barot.
- cepums Paveikta darbība, rezultāts --> cept.
- cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst.
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt.
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
- ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
- gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
- gleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> gleznot; pabeigts glezniecības darbs.
- grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt.
- greznojums Paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1); rotājums.
- griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt [2] (1).
- grupējums Paveikta darbība, rezultāts --> grupēt.
- iegruvums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt.
- ielūgums Paveikta darbība, rezultāts --> ielūgt.
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt; priekšlikums.
- iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (2); vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt.
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt; ievirzīšana.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (2).
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt.
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst.
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt [1] (1).
- izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (1).
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2); atveidojums; atskaņojums.
- izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, produkts.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- izšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> izšūt; izšūts rotājums.
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst [1] (1).
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst [1] (3).
- kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (1).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2, 3).
- kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
- kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot.
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (2); uzklātais slānis, kārta; segums.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1].
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
- ķērums Paveikta darbība, rezultāts --> ķert.
- ķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķitēt.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpītā vieta.
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1].
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- lobijs Paveikta darbība, rezultāts --> lobēt.
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- mēģinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt (1).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt.
- mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- mezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> mezglot; šādā veidā darināts priekšmets.
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt.
- mistifikācija Paveikta darbība, rezultāts --> mistificēt (1).
- nobarojums Paveikta darbība, rezultāts --> nobarot.
- noberzums Paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt.
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusī vieta.
- noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot; noēnota vieta.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1); (kā) noraidījums, neatzīšana.
- nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt.
- nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot; atveidojums (mākslas darbā).
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot; (kā) atrašanās vieta.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt; masas zudums, kas rodas (kam) uzglabājoties un žūstot.
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt.
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt.
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2).
- pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
- pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt.
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (2).
- paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt; pareģojums.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties; paresninātā, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; grozījums; arī pārmaiņa.
- pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2); negatīva, sodāma rīcība.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); izplatības zona.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5); šāds skaņdarbs.
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt; tas, ko pārvadā.
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt.
- peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt; piedāvāto preču, pakalpojumu u. tml. klāsts.
- pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstīšana.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pierakstīšanās, reģistrācija.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pieraksts (2), pierakstīšanās.
- piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt; krāsojums, gleznojums.
- pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (2).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1): arī polsteris (1).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2), arī polsteris (2).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (1).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt.
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (1).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (2).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2); tas, kas rokot iegūts.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; izvirzījumu un padziļinājumu rinda, kopums.
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1); priekšmets, veidojums, ko izmanto rotāšanai.
- rūtojums Paveikta darbība, rezultāts --> rūtot.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt.
- sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (1); sadalīties.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
- saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
- sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2); maisījums.
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
- salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
- sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt (1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1); trieciena radīta vibrācija.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (2).
- savērsums Paveikta darbība, rezultāts --> savērst.
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (2).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5); arī krokojums.
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
- saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot (1).
- savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); (finansiāls) nodrošinājums.
- skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
- slavinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slavināt.
- slēgums Paveikta darbība, rezultāts --> slēgt.
- smērējums Paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (2).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt; attiecīgais teksts.
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt.
- spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (5).
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (2).
- strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (4).
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot; izbūve, kas šķērso (ko).
- šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; šķīdums.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt.
- tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1); attiecīgais teksts.
- tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3); adījuma iesākums.
- uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
- uzsējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1).
- uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
- uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
- vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt; vārot izgatavotais produkts, viela.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1); izteikums, ar kuru ko vēl.
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
- vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (1).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
- grozījums Paveikta darbība, rezutāts-->grozīt (2). Izmaiņa.
- malums Paveikta darbība; rezultāts --> malt; vienā reizē samaltais.
- konts Paveiktajā.
- rēķins Paveiktajā.
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
- komanda Pavēle, rīkojums veikt kādu darbību.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- teikt Pavēlēt, pamudināt; arī pamācīt, brīdināt.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- paskatīties Pavērot, izvērtēt (piem., pirms lēmuma pieņemšanas).
- pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- apvērsiens Pavērsiens pretējā virzienā.
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
- pievērst Pavērst (ko, kādā virzienā).
- paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
- novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
- apgriezties Pavērsties pretējā virzienā, otrādi.
- ieplest Pavērt platāk, pavērt vaļā.
- ieplesties Pavērties platāk.
- pāvestība Pāvesta amats, valdīšana.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- ziņot Pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko).
- mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
- babuīns Paviānu ģints pērtiķis [Papio cynocephalus].
- saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
- pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- pavārstīt Pavirināt.
- paviršība Pavirša attieksme, rīcība; šādas attieksmes, rīcības rezultāts.
- iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
- nogrābāt Pavirši nogrābt.
- apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu).
- apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt.
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
- šā Pavirši, kā pagadās u. tml.
- uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
- kaut kā Pavirši, ne tā, kā vēlams, bet tā, kā ir iespējams.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
- uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
- (ar) vieglu roku Pavirši.
- formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
- padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
- pacelt Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
- pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
- palauzties Pavirzīties uz priekšu, laužoties (cauri kam).
- pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
- neviens Pavisam ne tā, kā citi.
- draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
- draņķīgs Pavisam slikts, nederīgs.
- gluži Pavisam, pilnīgi.
- nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
- atvēst Pazaudēt aizrautību; nomierināties.
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību.
- nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- nošļukt Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
- sadugt Pazaudēt možumu, sadrūmt.
- paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
- sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
- noģībt Pazaudēt samaņu.
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no indīgām vielām).
- apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
- izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
- izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
- apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
- sadugt Pazaudēt staltu, stingru stāju; salīkt.
- izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- izsēt Pazaudēt.
- nozūmēt Pazaudēt.
- kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
- drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
- ādere Pazemes ūdens plūsma.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- avots Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.
- viga Pazeminājums (parasti šaurs, garens) starp osiem.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- degradēt Pazemināt (kā) vērtību, nozīmīgumu; pakļaut degradācijai.
- degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
- nosist Pazemināt (maksu, cenu).
- nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
- noslīdēt Pazemināties (par cenu, vērtību).
- noplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); kļūt tādam, kurā pazemināts ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nokristies Pazemināties (par ūdens līmeni); nokrist (4).
- atplakt Pazemināties (par ūdens līmeni); noplakt.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- kristies Pazemināties, kļūt sliktākam (par parādībām sabiedrībā).
- kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
- krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
- noslīdēt Pazemināties, kristies (par temperatūru, arī tās rādītāju).
- nokristies Pazemināties, samazināties (par cenu, kā vērtību).
- hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
- stingt Pazeminoties temperatūrai, kļūt (par ko).
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, pārvērsties par ko.
- dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
- piesmiet Pazemot, pievilt.
- parupjš Pazems (par balsi).
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
- priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas norāda, ka kādā vietā kāds atrodas.
- dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
- pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
- diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
- dzimums Pazīmju kopums, kas nosaka organisma iedalījumu vīrišķajos un sievišķajos īpatņos.
- konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
- atsaukums Paziņojums, ar kuru atsauc, atceļ (kādu, ko).
- uzsaukt Paziņot (baznīcā no kanceles) par (kā) saderināšanos.
- deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- pasludināt Paziņot publiski (kādu ziņu, faktu).
- pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
- pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
- nodot Paziņot, darīt zināmu.
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- atteikt Paziņot, ka atsakās.
- atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
- atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
- deklarēt Paziņot, pasludināt.
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- sakars Pazīšanās, savstarpēja sadarbība.
- uzzīmēt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem); atpazīt.
- atpazīt Pazīt, identificēt (kādu, ko pēc kādām pazīmēm, parasti starp līdzīgiem).
- zināt Pazīt, pārzināt, būt iepazinušam (ko).
- pasmieties Pazoboties, pajokoties (par kādu).
- pajokoties Pazoboties, pasmieties (par ko, par kādu).
- pasmakre Pazode.
- izputēt Pazust, nozust.
- iekrist Pazust.
- izčibēt Pazust.
- izgaist Pazust.
- pačibēt Pazust.
- pakūpēt Pazust.
- paputēt Pazust.
- pakūpināt Pažāvēt dūmos (piem., zivis, gaļu).
- paņaudēt Pažēloties, pagausties.
- ziņa Pēc (kādām) īpašībām, pazīmēm, to kopuma; no (kāda) viedokļa.
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- aizparīt Pēc divām dienām.
- silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
- piekust Pēc fiziskas piepūles kļūt nespēcīgam (par ķermeņa daļām).
- piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
- sagaidīt Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku).
- uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
- čarterlidojums Pēc īpaša nomas līguma organizēts lidojums.
- šampanietis Pēc īpašas tehnoloģijas gatavots dzirkstošais vīns.
- drīzumā Pēc īsa, neilga laika; drīz.
- drīz Pēc īsa, neilga laika.
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
- iziet Pēc izvērtēšanas tikt apstiprinātam (piem., kādā instancē).
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā).
- pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
- tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
- mest Pēc kārtas dot (ko); arī ziedot.
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- kooperatīvs Pēc kooperācijas principiem organizēta saimnieciska apvienība.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- miesa Pēc ķermeņa masas, apjoma.
- izomorfisms Pēc ķīmiskā sastāva līdzīgu vielu spēja kristalizēties ārēji vienādās formās.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, dubļainam.
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
- manuprāt Pēc manām domām; no mana viedokļa.
- stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) – par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
- sastingt Pēc nāves ķīmisku procesu rezultātā kļūt stingam.
- ātri Pēc neilga laika; drīz [1].
- žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
- sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu.
- peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- rugāji Pēc skūšanas mazliet atauguši bārdas mati.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
- tad Pēc tam; vēlāk.
- nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
- pēc sirds patikas Pēc vēlēšanās.
- beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
- aiz Pēc.
- rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
- atsāpes Pēcdzemdību sāpes.
- subboreāls Pēcleduslaikmeta klimatiskais periods pirms 4700–2800 gadiem.
- subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
- atvase Pēcnācējs, bērns.
- pēcnieks Pēcnācējs, pēctecis.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- kāja Pēda.
- peka Pēda.
- audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
- multiplikators Pedagogs, kas iegūtās zināšanas, paņēmienus, metodes izplata tālāk citiem skolotājiem; skolotāju tālākizglītotājs.
- repetitors Pedagogs, kas individuāli strādā ar baletdejotājiem, mūziķiem u. tml., vada mēģinājumus.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
- pedalizācija Pedāļu izmantošana (klavieru spēlē).
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
- plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
- lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
- papēdis Pēdas pakaļējā daļa.
- purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
- nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
- beigas Pēdējā daļa (piem., grāmatā, rakstā); šādas daļas saturs.
- finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
- finālspēle Pēdējā izšķirošā spēle (sporta sacensībās).
- nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
- finālcīņa Pēdējā, izšķirošā cīņa (sporta sacensībās).
- pēdīgais Pēdējais (1).
- nobeigums Pēdējais (darbības, norises) posms; (kā) beigu daļa, beigas.
- beigas Pēdējais (laika) posms; pēdējais (norises, darbības) posms.
- Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
- ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
- noslēgums Pēdējais posms (kādā darbībā, pasākumā u. tml.); nobeigums.
- gals Pēdējais, beidzamais, arī izšķirošais.
- fināls Pēdējais, izšķirošais posms (sacensībās); pēdējās sacensības.
- finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
- pastars Pēdējais.
- finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sporta sacensības.
- pēdējoreiz Pēdējo reizi.
- neonatoloģija Pediatrijas nozare, kas pētī jaundzimušo veselības stāvokli, viņu slimības un ārstēšanu.
- pediatrs Pediatrijas speciālists; bērnu ārsts.
- nopeilēt Peilējot noregulēt.
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
- pekinieši Pekinas iedzīvotāji.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- klikšķis Pēkšņa atskārsme.
- mutācija Pēkšņa iedzimtības faktoru pārmaiņa, kas reproducējas nākamajās paaudzēs un izraisa atbilstoši pārmainītu organisma pazīmju attīstību.
- reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
- untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
- sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- peripetija Pēkšņa, krasa darbības, apstākļu maiņa; negaidīts sarežģījums.
- katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- grūdiens Pēkšņa, spēcīga ierosme, pamudinājums (darbībai, procesam).
- izbīlis Pēkšņas bailes; izbailes.
- nobīlis Pēkšņas bailes; izbailes.
- izbailes Pēkšņas bailes.
- panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
- uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
- sadurstīties Pēkšņi apjukt, samulst.
- aprauties Pēkšņi apklust (par balsīm, skaņām).
- aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
- aizlūzt Pēkšņi aprauties.
- aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
- sacirsties Pēkšņi apstāties.
- atjēgties Pēkšņi aptvert, saprast.
- atģisties Pēkšņi aptvert; attapties, atjēgties.
- atģist Pēkšņi aptvert; saprast, atjēgt.
- iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
- attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- iekrist Pēkšņi iejaukties, pārtraucot citu runātāju.
- iesprāgt Pēkšņi ieplūst (acīs) – par asarām.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- iztraucēt Pēkšņi izbaidīt.
- sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
- sabīties Pēkšņi izjust bailes; izbīties.
- sabaidīties Pēkšņi izjust bailes; sabīties.
- izbīties Pēkšņi izjust bailes.
- nokautrēties Pēkšņi izjust kautrību; sakautrēties.
- pārbīties Pēkšņi izjust ļoti lielas bailes.
- uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
- iesisties Pēkšņi izpausties, parādīties.
- pāršķelt Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
- pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
- izbaidīt Pēkšņi izraisīt (kādam) bailes; sabaidīt.
- iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
- iedurties Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
- iedurt Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurties.
- detonācija Pēkšņi izraisīta, ļoti strauja vielas sadegšana, radot triecienu.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, psihisku stāvokli u. tml.).
- iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
- iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
- sisties Pēkšņi izraisīties (piem., par pietvīkumu); pēkšņi pieplūst (parasti sejā, galvā) – par asinīm.
- izraut Pēkšņi iztraucēt.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- savajadzēties Pēkšņi kļūt (parasti ļoti) vajadzīgam, nepieciešamam.
- apkautrēties Pēkšņi kļūt kautrīgam.
- aizdegties Pēkšņi kļūt ļoti satrauktam, saniknotam.
- uzšvirkstēt Pēkšņi kļūt nesavaldīgam.
- iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
- ievajadzēties Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
- paraut Pēkšņi likt doties (kur, kur līdz).
- untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā).
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- trūkties Pēkšņi mosties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
- apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
- sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (mainot straujas kustības virzienu).
- pāršķelt Pēkšņi parādīties (kādā vidē), to pārdalot (par gaismu, gaismas staru u. tml.).
- izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
- pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
- apsviesties Pēkšņi pārmainīties (par laiku, vēju).
- sagriezt Pēkšņi pārņemt.
- sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
- sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
- aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi).
- iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
- apraut Pēkšņi pārtraukt vai strauji samazināt (piem., kustību, norisi).
- pārgriezt Pēkšņi pārtraukt; pāršķelt.
- pārraut Pēkšņi pārtraukt.
- uzmutuļot Pēkšņi rasties (apziņā).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
- iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, parādīties; īsu brīdi izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- iedzelt Pēkšņi rasties.
- iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
- sagribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko), parasti ļoti.
- uzgribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko); sagribēt.
- sagribēt Pēkšņi sākt gribēt, vēlēties (ko).
- sapurināt Pēkšņi sākt purināt.
- apsmieties Pēkšņi sākt smieties (parasti nevaldāmi).
- uzskriet Pēkšņi sākties.
- atgūties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- sacirsties Pēkšņi saslieties, arī strauji mainīt pozu.
- nokrist Pēkšņi saslimt tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
- aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
- uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
- nozibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi parādīties, būt redzamam.
- pārcirst Pēkšņi uzliesmot (tumsā) – par zibeni.
- ieraudzīt Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
- atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- aura Pēkšņi, īslaicīgi psihiski un veģetatīvi traucējumi, parasti epilepsijas lēkmes sākumā.
- izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
- izraut Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
- nogriezt kā ar nazi Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti pievienoties, piebiedroties.
- ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
- gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
- izspļaut Pēkšņi, negaidīti.
- negaidot Pēkšņi, negaidīti.
- uzreiz Pēkšņi, negaidīti.
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem.
- sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
- iesisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties.
- iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- cirsties Pēkšņi, strauji doties mesties, griezties.
- aizsvilties Pēkšņi, strauji iekaist (dusmās, naidā).
- izsprāgt Pēkšņi, strauji parādīties.
- pacirsties Pēkšņi, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pietrūkties Pēkšņi, strauji piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
- sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
- lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
- lēcienveida Pēkšņi, strauji, krasi pārejot citā kvalitātē.
- nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
- nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
- nobiedēt Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
- aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
- izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- impulss Pēkšņs pamudinājums, ierosinājums (uz kādu darbību, rīcību); stimuls, dzenulis.
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
- krass Pēkšņs, ļoti straujš; arī ļoti liels, nozīmīgs.
- piepešs Pēkšņs, negaidīts.
- trieciens Pēkšņs, smags, negaidīts pārdzīvojums.
- pektīnviela Pektīns.
- ģerānija Pelargonija; gandreņu dzimtas krāšņumaugs, arī ārstniecības augs.
- čagas Pelavas; sīkie, nederīgie graudi.
- pelus Pelavas.
- sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
- ņurka Pelde.
- peldbikses Peldei paredzētas bikses.
- peldtērps Peldei paredzēts tērps; peldkostīms.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- peldspura Peldēšanai nepieciešama spura (zivīm).
- peldkostīms Peldēšanai paredzēts, no īpaša auduma šūts apģērbs.
- peldplezna Peldēšanai un niršanai paredzēti, pleznām līdzīgi apavi.
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- nopeldēt Peldēt (kādu laiku).
- snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
- kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
- ņurkot Peldēt, peldēties (piem., lecot ūdenī, nirstot).
- kuģot Peldēt.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
- izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties.
- pontons Peldoša konstrukcija, ko izmanto par balstu, piem., peldošiem tiltiem, dokiem, piestātnēm.
- ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
- zemessmēlējs Peldoša zemes darbu mašīna grunts rakšanai zem ūdens.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
- debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
- mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
- driftertīkls Peldošs zvejas tīkls.
- aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
- appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
- izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
- papeldēt Peldot pavirzīties (nelielu attālumu).
- papeldēt Peldot pavirzīties (zem kā).
- piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
- nopeldēt Peldot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
- peldus Peldot.
- palsens Pelēcīgi iedzeltens.
- palss Pelēcīgi iedzeltens.
- sapelēt Pelējot sabojāties.
- pelnukrāsa Pelēka, pelniem raksturīga krāsa.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un pelēki krāsu laukumi.
- rūsganpelēks Pelēks ar rūsganu nokrāsu; rūsgani pelēks.
- sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
- sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganpelēks Pelēks ar zaļganu nokrāsu.
- zaļpelēks Pelēks ar zaļu nokrāsu.
- zilganpelēks Pelēks ar zilganu nokrāsu.
- zilpelēks Pelēks ar zilu nokrāsu.
- glīzda Pelēks vai zilganpelēks māls; glūda.
- glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
- dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
- tēraudzils Pelēkzils.
- pelēns Peles mazulis.
- grauzējs Peles un žurkas.
- atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, atlīdzību).
- nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
- brāķēt Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- smādēt Pelt, niecināt.
- palts Peļķe.
- pančka Peļķe.
- plančka Peļķe.
- virspeļņa Peļņa virs vidējās peļņas.
- profīts Peļņa, ienākums, arī kāds labums.
- dividende Peļņas daļa, ko izmaksā katram īpašniekam (akcionāram).
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
- žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
- klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
- piecdesmitnieks Pentakosti jeb Vasarsvētku draudzēm piederīgie.
- pujene Peonija.
- izperēt Perējot radīt (mazuļus).
- pērklis Perēklis (1).
- perēkļveida Perēkļains.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- pergaments Pergamentpapīrs.
- suka Pēriens, arī rājiens.
- tesiens Pēriens, kāviens.
- kūliens Pēriens.
- teterkāposti Pēriens.
- inkubēt Perināt inkubatorā (putnu mazuļus).
- periods Periodiskā decimāldaļskaitļa ciparu grupa, kas atkārtojas.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
- paisums Periodiska ūdens līmeņa paaugstināšanās (jūrās, okeānos); pretstats: bēgums.
- bēgums Periodiska ūdens līmeņa pazemināšanās (jūrās, okeānos).
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- klāni Periodiski applūstošas zemas zemes platības (ap Lubānas ezeru).
- pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
- pulsēt Periodiski pastiprināties un pavājināties (par sāpēm).
- gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
- prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
- prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
- hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
- megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
- pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
- laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
- biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- periodika Periodisks izdevums; prese.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- stroboskopija Periodisku procesu vizuāla novērošana, arī mērīšana ar stroboskopu.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- korumpētība Pērkamība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- pērkondārds Pērkona dārds.
- izpirkt Pērkot (daudz vai visu), iztukšot.
- iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
- iepirkties Pērkot iegādāties produktus, preces u. tml.
- nopirkt Pērkot iegādāties.
- izpirkt Pērkot iegūt īpašumā (maksājot pa daļām, ņemot kredītu u. tml.).
- iepirkt Pērkot iegūt savā īpašumā (piem., māju, zemi).
- izpirkt Pērkot izdot (visu naudu).
- iepirkties Pērkot pievilties (piem., nopērkot ko nederīgu).
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- permanganāts Permangānskābes sāls.
- kūla Pērnā gada zāle.
- pērnējs Pērnais; pagājušā gada.
- pārskābe Peroksīds.
- nopērt Perot (pirtī ar pirtsslotu), veikt ķermeņa masāžu.
- nopērt Perot nosodīt, pārmācīt.
- uzslānīt Perot stipri iesist (kādam, kam, pa ko).
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
- persieši Persiešu šķirnes kaķis.
- firziķis Persiks.
- nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
- praktikants Persona (piem., skolas audzēknis, augstskolas students), kas ko apgūst praksē (2).
- maģistrs Persona ar zemāko zinātnisko grādu.
- bezpavalstnieks Persona bez pavalstniecības.
- ekspeditors Persona vai iestāde, kas nodarbojas ar (piem., preču) izsūtīšanu, nogādāšanu.
- likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
- kontrole Persona vai personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
- es Persona, būtiskais personā; ego.
- adresants Persona, iestāde, kas nosūta kādu sūtījumu; nosūtītājs.
- adresāts Persona, iestāde, kurai adresēts sūtījums; saņēmējs.
- personība Persona, indivīds.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- cesionārs Persona, kam nodod prasījumu.
- katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
- pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
- aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
- žirāts Persona, kam žirē vekseli.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
- pavadītājs Persona, kas (kādu, ko) pavada; pavadonis.
- līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- aizbildnis Persona, kas aizstāv kāda intereses.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
- karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
- cedents Persona, kas atsakās no pieprasījuma tiesībām par labu citai personai.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
- kukuļdevējs Persona, kas dod kukuli (3).
- pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
- rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
- valstsvīrs Persona, kas ieņem amatu augstākajās valsts varas un pārvaldes iestādēs.
- amatpersona Persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai administratīvus pienākumus un pārstāv savu iestādi vai organizāciju.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- protežē Persona, kas ir kāda aizbildnībā, aizstāvībā.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- kolonists Persona, kas izcieš sodu kolonijā (3).
- plaģiators Persona, kas izdarījusi plaģiātu.
- tiesībpārkāpējs Persona, kas izdarījusi tiesībpārkāpumu.
- izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
- doktorands Persona, kas izstrādā un gatavojas aizstāvēt doktora disertāciju.
- komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- students Persona, kas mācās augstākajā mācību iestādē.
- studists Persona, kas mācās studijā (1).
- mantinieks Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
- grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
- apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
- inkasents Persona, kas no iestādēm savāc naudu un nodod bankā.
- muedzins Persona, kas no minareta aicina musulmaņus uz lūgšanu.
- ormanis Persona, kas nodarbojas ar cilvēku vai kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
- producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
- impresārijs Persona, kas organizē un bieži arī finansē koncertus, izrādes u. tml.
- saimnieks Persona, kas organizē, vada (kā) saimniecisko darbību.
- repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
- muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- kukuļņēmējs Persona, kas pieņem kukuli (3).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
- kurators Persona, kas profesionāli organizē kādu (piem., mākslas) pasākumu un pārrauga tā norisi.
- kolaboracionists Persona, kas sadarbojas ar okupācijas varu vai atbalsta šādu sadarbību.
- stipendiāts Persona, kas saņem stipendiju.
- licenciāts Persona, kas saņēmusi licenci.
- virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
- koordinators Persona, kas saskaņo kādas kopdarbības atsevišķo darbu norisi, savstarpēji saistītu iestāžu, darba grupu u. tml. darbību.
- guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
- prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
- maģistrants Persona, kas studē maģistrantūrā.
- emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
- manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
- monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
- taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju, novērtēšanu.
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
- žirants Persona, kas žirē vekseli.
- iesaucams Persona, ko iesauc obligātajā militārajā dienestā.
- patronese Persona, kurai ir baznīcas patronāta tiesības.
- pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
- pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- bezvalstnieks Persona, kurai nav pilsonības, pavalstniecības nevienā valstī.
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
- patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
- valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
- kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- sodāms Persona, kuru soda.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
- partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
- kadrs Persona; draugs vai draudzene.
- dokuments Personas apliecība, pase.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
- pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
- pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
- fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
- pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
- vaina Personas psihiska attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām.
- pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
- priekšvārds Personas vārds.
- balss Personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); attiecīgā skaitīšanas vienība.
- radi Personas, ko saista savstarpēja radniecība.
- personālijas Personas, personu kopums.
- godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda, slavas, atzinības.
- talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
- privātvēstule Personiska vēstule, kas nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu.
- arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
- harisma Personisko īpašību kopums, kas piesaista, suģestē, aizrauj pārējos cilvēkus.
- komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
- banda Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
- prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- konsekrācija Personu vai lietu iesvētīšana.
- organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
- patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- antroponīms Personvārds.
- pērties Pērt sevi pirtī.
- vicot Pērt, sist ar vicu, siksnu u. tml.
- tēst Pērt; arī sist.
- mizot Pērt.
- izpērties Pērties (pirtī) un pabeigt pērties.
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
- glābšana Pestīšana.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- atrisināt Pētījot, risinot atrast atbildi, risinājumu.
- rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- zondāža Pētīšana ar zondi (1).
- zondēt Pētīt ar zondi (1).
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties.
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- nodarboties Pētīt, risināt, izzināt (ko).
- študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
- grafētika Pētniecības joma, kurā aplūko grafisko zīmju sistēmas.
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- ekspedīcija Pētnieciskā nolūkā veikts brauciens.
- diplomdarbs Pētnieciska rakstura darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
- zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā u. tml.).
- izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
- koncertmeistars Pianists, kas palīdz solistam (vokālistam vai instrumentālistam) iestudēt partijas un koncertos atskaņo pavadījumu.
- kapuce Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
- austiņa Pie ausīm (uz ausīm) liekama elektroniska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
- citticībnieks Pie citām ticībām piederīgie.
- piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
- galminieks Pie galma piederoša persona.
- puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
- lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
- piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
- slāvi Pie kādas no šīs grupas tautām piederīgais.
- slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
- karodziņš Pie kāta, auklas u. tml. piestiprināts neliels auduma gabals (piem., signalizācijai).
- zem sevis Pie sevis.
- sienassega Pie sienas piestiprināma dekoratīva sega.
- gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
- pieirties Pieairēties.
- pieāķēties Pieāķēt sevi (pie kā, kam klāt); tikt pieāķētam, piekabinātam.
- uzmilzt Pieaugt intensitātē.
- liels Pieaugušie.
- piebadīt Piebakstīt, piebikstīt.
- piebaldzēns Piebalgas novada iedzīvotājs.
- sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
- atruna Piebilde, paskaidrojums.
- papildināt Piebilst.
- piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
- piebrist Piebradāt (1).
- piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
- pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
- pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
- piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
- pieripot Piebraukt.
- piebriedēt Piebriedināt.
- uzblīst Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
- gubenis Piebūve pie rijas vai lopu kūts (parasti siena, salmu novietošanai); siena, salmu šķūnis.
- Pentateihs Piecas Mozus grāmatas (Vecajā Derībā); Tora.
- pieckārtīgs Piecas reizes lielāks.
- piecreiz Piecas reizes.
- nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
- pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
- piecdesmitnieks Piecdesmit vienību kopa (kādā ranžējumā).
- pacelt Piecelt (kādu).
- sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
- uzķepuroties Piecelties (parasti ar grūtībām).
- uzrausties Piecelties (piemēram, no guļasvietas), parasti ar grūtībām.
- uzslieties Piecelties sēdus, arī pussēdus.
- uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
- uzslieties Piecelties stāvus.
- pierausties Piecelties, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Piecelties, parasti kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- izcelties Piecelties, uzcelties.
- pieslieties Piecelties.
- uztikt Piecelties.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- penta- Pieci, piec-.
- tolerēt Pieciest, izrādīt iecietību; pieņemt.
- pentametrs Piecpēdu vārsma.
- pieckārt Piecreiz.
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- kvinta Piecrindu pants.
- piecstaru Piecstarains.
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
- piecstūrveida Piecstūrains.
- piecinieks Piecu (cilvēku, valstu u. tml.) kopa.
- piecnieks Piecu (cilvēku, valstu u. tml.) kopa.
- piecgade Piecu gadu ilgs laikposms.
- pieclatnieki Piecu latu naudas zīme vai monēta.
- piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
- piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
- līnijkopa Piecu paralēlu, horizontālu līniju kopa (nošu rakstībā).
- piecinieks Piecu vienību kopa (kādā ranžējumā).
- piecnieks Piecu vienību kopa (kādā ranžējumā).
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
- pirmās ugunskristības Piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- starts Piedalīšanās, parasti sportā, sacensībās.
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1); nodarboties ar (kā) spēli (1).
- spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2); nodarboties ar (kā) spēli (2).
- asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml.
- dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
- cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
- disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
- manifestēt Piedalīties manifestācijā.
- polemizēt Piedalīties polemikā.
- sacensties Piedalīties sacensībās (2).
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- startēt Piedalīties sporta sacensībās.
- ballēties Piedalīties svinībās.
- talkot Piedalīties talkā.
- vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- startēt Piedalīties, rīkoties, lai kur iesaistītos, ko panāktu (piem., mācītos, strādātu, ieņemtu kādu stāvokli sabiedrībā).
- spēlēt Piedalīties, tēlot (izrādē, kinofilmā u. tml).
- nobalsot Piedaloties balsošanā, paust savu izvēli (par kādu, par ko).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- iekšā Piedaloties ciešā saistībā (ar kādu sfēru, nodarbi u. tml.).
- pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- pārsolīt Piedāvāt (izsolē) maksu, kas ir lielāka par iepriekš nosaukto.
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
- tirgoties Piedāvāt pirkšanai, pārdot preces.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (seksuāla rakstura pakalpojumiem).
- piesolīties Piedāvāties (ko izdarīt).
- piesvilt Piedegt; piedegot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- sufikss Piedēklis.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- piederēt Piederēties.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- nacionalitāte Piederība pie kādas nācijas; tautība.
- socialitāte Piederība pie kādas šķiras, sociālas grupas.
- latvietība Piederība pie latviešu tautas.
- dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācu tautai piederīgie (piem., Latvijā pagājušos gadsimtos); arī vācisks noskaņojums.
- teritorija Piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums.
- prasts Piederīgs pie kāda zemāka sabiedrības slāņa; arī mazturīgs, nabadzīgs.
- skujampiederumi Piederumi, kas izmantojami skūšanai.
- aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
- aizjūgs Piederumu kopums (parasti zirga) iejūgšanai; iejūgs.
- iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
- pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
- piešprice Piedeva.
- vainot Piedēvēt (kam) vainu (4).
- pierakstīt Piedēvēt.
- piegudrot Piedomāt klāt.
- uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
- apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu.
- piekvēpināt Piedūmot (telpu, gaisu).
- roka Piedurkne.
- elkonis Piedurknes daļa šajā vietā.
- rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.).
- sastrēbties Piedzerties, dzerot (ko).
- piekosties Piedzerties.
- pielakties Piedzerties.
- pielieties Piedzerties.
- piemesties Piedzerties.
- piestrēbties Piedzerties.
- piesūkties Piedzerties.
- piežūpoties Piedzerties.
- sadzerties Piedzerties.
- salakties Piedzerties.
- samesties Piedzerties.
- sasviķoties Piedzerties.
- satempties Piedzerties.
- saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
- sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- atskriet Piedzimt.
- ierasties Piedzimt.
- ieraudzīt dienas gaismu Piedzimt.
- rasties Piedzimt.
- piedzirdināt Piedzirdīt.
- raibraibs Piedzīvojumiem, notikumiem ļoti bagāts.
- krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
- lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- pazaudēt Piedzīvot zaudējumu.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
- pievilties Piedzīvot, izjust vilšanos.
- pieredzēt Piedzīvot, pārdzīvot (ko).
- pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
- pierīties Pieēst (ko) lielākā daudzumā; pieēsties.
- pielikties Pieēsties, arī piedzerties.
- pieēst Pieēsties.
- pielocīties Pieēsties.
- piestumties Pieēsties.
- pievadīt Piegādāt (pa vadiem, komunikācijām u. tml.).
- ievest Piegādāt (preces no ārzemēm).
- piegāzt Piegādāt, sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- izvest Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
- cukurots Pieglaimīgs, lišķīgs.
- pielīst Pieglaimoties, ļoti izdabāt (kādam).
- pielaizīties Pieglaimoties, pielabināties.
- ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
- pieķemmēt Piegludināt, pielabot.
- piekasīt Piegrābt ar grābekli (ko).
- šnite Piegrieztne.
- fasons Piegriezums, modelis (apģērbam, apaviem u. tml.).
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam; sagrūstīties (2).
- sagrūsties Piegrūst viens otram, cits citam.
- piegult Piegulēt (1).
- piestāt Pieiet un apstāties.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
- odorizēt Piejaukt (kam) odorantu.
- pievienot Piejaukt, piebērt (pie kā, kam klāt).
- piejūrietis Piejūras iedzīvotājs.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- piejūgt Piekabināt.
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- pielaisties Piekāpties.
- breloks Piekars (atslēgām, kabatas pulkstenim u. tml.).
- piekveldēt Piekarsēt.
- uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
- nokārties Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
- piečubināt Piekārtot, pielabot.
- pakrāmēties Piekārtot, sakārtot.
- piesist Piekaut, stipri sasist (kādu).
- pieklapēt Piekaut.
- milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
- pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
- milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
- donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
- kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
- jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
- sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveikas Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
- sveiki Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
- ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
- arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
- labdien Pieklājības teiciens, vārds, sasveicinoties dienā.
- etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
- kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
- korekts Pieklājīgs, taktisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- piedienēt Pieklāties; piederēties.
- piedienēties Pieklāties; piederēties.
- pieklapēt Pieklauvēt, viegli piedauzīt.
- pieklaudzināt Pieklauvēt.
- piesist Pieklauvēt.
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks.
- pieklaigāt Piekliegt (2).
- pusbalsī Pieklusinātā balsī.
- pusčukstus Pieklusināti, gandrīz čukstus.
- piegult Piekļauties.
- pieeja Piekļūšana, piekļuve; iespēja lietot, izmantot.
- navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
- dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- svingot Piekopt svingu (2).
- piečakarēt Piekrāpt (1), piemānīt.
- pievilt Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
- piešmaukt Piekrāpt.
- uzmest Piekrāpt.
- uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
- pielādēt Piekraut.
- uzlādēt Piekraut.
- atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
- uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
- parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
- pieblēt Piekrist, pievienoties (kam).
- akcepts Piekrišana, atzīšana; apstiprināšana.
- jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
- panākums Piekrišana; atzinība.
- piekrītošs Piekritīgs.
- atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
- piektdaļa Piektā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
- piektdien Piektdienā.
- piekūpēt Piekvēpt.
- pieķēdēties Pieķēdēt sevi (pie kā, kam klāt).
- pieķepēt Pieķept.
- karāties Pieķeroties (kur, pie kā) turēties bez atbalsta.
- iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
- piekosties Pieķerties uz āķa uzliktajai ēsmai (par zivi).
- piešļūkt Pielabināties.
- pieķīlēt Pielabot (mehānismu, transportlīdzekli u. tml.).
- uzlādēt Pielādēt (šaujamieroci, munīciju).
- pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
- oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
- konformisms Pielāgošanās, pakļaušanās (piem., valdošajam režīmam).
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- piemērot Pielāgot, padarīt (kam) atbilstošu.
- aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
- iedzīvoties Pielāgoties (jauniem apstākļiem) – par dzīvniekiem.
- pierast Pielāgoties (par organisma daļām).
- pārkārtoties Pielāgoties (piem., citiem apstākļiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- pieskaņoties Pielāgoties, piemēroties (kam).
- izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
- piemērīt Pielaikot.
- līdzināt Pielīdzināt (kam), salīdzināt (ar ko).
- traps Pieliekamas un noņemamas kāpnes (kuģiem, lidmašīnām).
- pielaikot Pieliekot (ko) klāt, pārbaudīt (tā) lieluma, formas atbilstību.
- svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
- pieturēt Pieliekot roku, atbalstīt (kādu).
- stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
- dedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka deg.
- iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
- iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iedegt.
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
- iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
- piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
- piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
- piegrūst Pielikt, pievienot.
- piedurt Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- piecenojums Pielikums pie (preces, pakalpojuma u. tml.) cenas.
- pieķept Pielipt (par ko mīkstu, ķepīgu).
- uzlipt Pielipt (uz kā, kam).
- pieķerties Pielipt.
- štuceris Pielūdzējs, kavalieris.
- kavalieris Pielūdzējs.
- elks Pielūgsmes, apbrīnas objekts.
- adorācija Pielūgšana, godināšana.
- kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
- kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
- nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
- ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
- salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- iesaldēt Pieļaut, arī panākt, ka (kas) iesalst; sasaldēt.
- nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
- saērcināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kāds) sadusmojas, kļūst īgns, ķildīgs.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
- sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka sadilst (1), sabojājas.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
- pakļaut Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
- saaukstēt Pieļaut, ka (kāds) saaukstējas.
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
- aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds.
- nokaltēt Pieļaut, ka (kas) nokalst.
- nosviest Pieļaut, ka (kas) nokrīt.
- nolaist Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
- nopilināt Pieļaut, ka (kas) nopil.
- pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
- nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
- sasviedrēt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar sviedriem.
- nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
- piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
- piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
- piededzināt Pieļaut, ka gatavošanas procesā (kas) piedeg.
- nosaldēt Pieļaut, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļās).
- apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt.
- nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
- ataudzēt Pieļaut, panākt, ka ataug.
- pielaist Pieļaut.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- piestiķēt Piemaksāt (piem., trūkstošo naudas summu).
- piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
- piekāst Piemānīt, piekrāpt.
- piemuļķot Piemānīt, piekrāpt.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
- piešņākt Piemānīt.
- adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
- iegriezt Piemērot (kādu soda mēru).
- adaptēt Piemērot, pielāgot.
- laikā Piemērota, atbilstoša lieluma.
- niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
- pielāgoties Piemēroties.
- dejisks Piemērots dejošanai; atbilstošs dejai.
- pateicīgs Piemērots, atbilstīgs.
- piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
- derīgs Piemērots, atbilstošs.
- piederīgs Piemērots, atbilstošs.
- tuvs Piemērots, atbilstošs.
- ķēzīties Piemēslot.
- piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
- piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- piebradāt Piemīdīt.
- obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
- kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
- atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
- izvazāt Pieminēt (kādu) daudzos avīžu rakstos, televīzijas raidījumos u. tml.
- atcerēties Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- miņa Piemiņa; atmiņas.
- kapakmens Piemiņas akmens pie kapa.
- suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
- vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
- būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
- iemājot Piemist, būt raksturīgam (kādam).
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot (piem., izmantojot kāda naivumu).
- slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- lakto Piena dzēriens, kam pievienotas pienskābās baktērijas.
- pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāli.
- tesmenis Piena dziedzeris (zīdītājiem dzīvniekiem).
- laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
- krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- sviests Piena produkts ar lielu tauku koncentrāciju, ko iegūst no krējuma.
- krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
- laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
- uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
- piesist Pienaglot.
- piecilpot Pienākt (klāt).
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- pietuvoties Pienākt, iestāties (piem., par laiku, laikposmu).
- nākties Pienākties (dabūt, saņemt ko).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- klausība Pienākums veikt noteiktus darbus.
- daļa Pienākums, uzdevums.
- cūkpiene Pienene; ārstniecības pienene [Taraxacum officinale].
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos apstākļos strādājošais.
- jēdzīgs Pieņemams, apmierinošs; samērā labs.
- saprātīgs Pieņemams, izprotams.
- satuvoties Pieņemot (ko), pierodot (pie kā), kļūt mazāk atšķirīgam.
- uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- uzņemt Pieņemt aprūpē (ārstniecības iestādē).
- atvainot Pieņemt atvainošanos, piedot.
- atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- piedot Pieņemt par nebijušu (ko).
- akceptēt Pieņemt vekseli, rēķinu samaksai.
- izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
- augt Pieņemties spēkā, kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
- baroties Pieņemties svarā no ēšanas (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata.
- brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
- pieliet Piepildīt (ar gaismu, siltumu).
- piestarot Piepildīt (ar ko gaišu, pozitīvu).
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu.
- pieaust Piepildīt (ko).
- aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību).
- aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu).
- pielādēt Piepildīt (šaujamieroci) ar patronām, skrotīm, šāviņu u. tml.
- piestrāvot Piepildīt ar (piem., gaismas, siltuma) plūsmu, strāvām.
- piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
- piebrēkt Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
- piečalot Piepildīt ar čalām (ko).
- piedūmot Piepildīt ar dūmiem (ko).
- piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
- pūst Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
- pieķērkt Piepildīt ar ķērkšanu (ko).
- aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
- pieskandēt Piepildīt ar skaņām (ko).
- pieskanēt Piepildīt ar skaņām (ko).
- piesmaržināt Piepildīt ar smaržu.
- apmierināt Piepildīt, izpildīt, realizēt; saskanēt (ar kādām prasībām, normām, vajadzībām).
- piedvašot Piepildīt, piesātināt ar dvašu, elpu (ko).
- piebāzt Piepildīt.
- pierietēt Piepildīties ar pienu (par piena dziedzeriem).
- pieglumēt Piepildīties, arī pārklāties ar ko glumu (piemēram, ar gļotām).
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- pieriesties Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
- pierietēt Piepildīties, pārklāties (ar asarām) – par acīm.
- piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
- pielīt Piepildīties, tikt piepildītam (ar gaismu, skaņām u. tml.).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam (piemēram, par tilpni).
- pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
- pieiet Piepildīties, tikt piepildītam.
- piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- piepūsties Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
- uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
- saplakt Pieplakt (pie kā); sagumt.
- ieplakt Pieplokot iekļauties (kur iekšā).
- piepludināt Pieplūdināt.
- saasiņot Pieplūst, arī piesūkties ar asinīm.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
- saasiņojums Pieplūšana, arī piesūkšanās ar asinīm.
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
- ievākt Pieprasīt un saņemt.
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- ņemt Pieprasīt, likt maksāt.
- pasūtīt Pieprasīt, lūgt izgatavot, piegādāt, arī rezervēt (ko).
- noprasīt Pieprasīt.
- bestsellers Pieprasīta, lielā metienā izdota grāmata.
- uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
- pasvīst Piepūlēties.
- noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- piekūpēt Pieputēt.
- pretpierādījums Pierādījums, ar ko atspēko kādu citu pierādījumu.
- sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
- piejaucēt Pieradināt (piem., augus) pie citiem apstākļiem.
- iejāt Pieradināt, apmācīt jāšanai (zirgu).
- piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- parādīt Pierādīt, apliecināt darbībā (ko, piem., spējas).
- pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
- atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
- attaisnoties Pierādīt, ka nav vainīgs; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem).
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- narkomānija Pieradums pastāvīgi lietot narkotiskas vielas.
- transkripcija Pieraksta sistēma, ko lieto, lai precīzi attēlotu valodas vienības.
- rakstījums Pieraksta veids.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- sarakstīt Pierakstīt (kopā, kādā kopumā).
- stenografēt Pierakstīt (runu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- piezīmēt Pierakstīt, atzīmēt (ko).
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
- pieķeksēt Pierakstīt, atzīmēt.
- satuvināties Pierast (pie kā), pieņemt (ko); kļūt mazāk atšķirīgam.
- sarast Pierast (pie kā).
- sarast Pierast (vienam pie otra, citam pie cita).
- apburzīties Pierast, iejusties (kādā vidē), piemēroties (apstākļiem).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
- piešauties Pierast, pielāgoties (pie kā).
- pietrausties Pierausties.
- rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- prakse Pieredze, praktiskās iemaņas.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- mocīties Pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
- sareģistrēt Piereģistrēt (lielāku daudzumu).
- piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- iečekoties Piereģistrēties.
- uzacs Pieres daļa pie šās joslas.
- atslābt Pierimt, piestāt; kļūt vājākam.
- pierimties Pierimt.
- piestāt Pierimt.
- piestāties Pierimt.
- aprast Pierodot pielāgoties (parasti par maņu orgāniem).
- ievilkt Pierunājot iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
- pavedināt Pierunāt (uz ko).
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- aģitēt Pierunāt, pārliecināt.
- paņemt Piesaistīt (3).
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
- pietauvot Piesaistīt ar tauvu vai tauvām.
- iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
- pieķēdēt Piesaistīt, piestiprināt ar ķēdi, metāla stiepli u. tml.
- piesūkties Piesaistīties pie ķermeņa (piem., par dažiem kukaiņiem).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
- piegandēt Piesārņot, sagandēt.
- piekūpināt Piesātināt (gaisu) ar dūmiem, izgarojumiem u. tml.
- uzgāzēt Piesātināt ar gāzi (piemēram, dzērienu).
- saķīmiķot Piesātināt ar ķīmiskām vielām.
- karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi; apstrādāt ar ogļskābo gāzi.
- dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
- mineralizēties Piesātināties ar minerālsāļiem.
- iesālīties Piesātināties ar sāli, kļūt sāļam.
- sulīgs Piesātināts (par krāsu).
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- oktāns Piesātināts ogļūdeņradis, viena no naftas, benzīna sastāvdaļām.
- propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
- smags Piesātināts, blīvs, koncentrēts.
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- ievilkt Piesavināties.
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt; sasiet mugurpusē.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- pārsiet Piesiet (lauksaimniecības dzīvnieku) citā vietā.
- piesieties Piesiet sevi.
- atsiet Piesiet.
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
- saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita; viegli piesist savu glāzi, kausu u. tml. pie kāda cita glāzes, kausa u. tml.
- pieklauvēt Piesist, lai signalizētu.
- pienaglot Piesist, piestiprināt ar naglām.
- pieklaudzināt Piesist.
- apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
- piešķindināt Piesitot (vienu priekšmetu pie otra), šķindināt.
- piešķindināt Piesitot panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
- pieplusot Pieskaitīt.
- pielāgoties Pieskaņot savu rīcību, izturēšanos atbilstoši otra cilvēka nosacījumiem, vajadzībām u. tml.
- tangente Pieskare.
- subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
- sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
- pieskare Pieskaršanās.
- piedurties Pieskarties (parasti viegli).
- aiztikt Pieskarties, paņemt, lai lietotu.
- noganīt Pieskatīt, uzraudzīt.
- pieraudzīt Pieskatīt; uzmanīt, sekot (kam).
- pierikšot Pieskriet (par cilvēku).
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- piejozt Pieskriet.
- pievilkt Pieskrūvēt, piegriezt ciešāk.
- piemīzt Pieslapināt ar urīnu.
- iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
- pieslēgties Pieslēgt sevi (pie kā, kam klāt).
- pievienot Pieslēgt, piesaistīt, piestiprināt.
- aizsliet Piesliet (ko kam priekšā).
- piestutēt Piesliet.
- sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
- sapīpēt Piesmēķēt (gaisu, telpu); sasmēķēt (2).
- sasmēķēt Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
- aizsmēķēt Piesmēķēt.
- piesnausties Piesnaust.
- atdot Piespēlēt; pieļaut, ka iegūst.
- iespēlēt Piespēlēt.
- deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- piedzīt Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
- izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- atspiest Piespiest atkāpties.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt slēpto.
- piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
- pieplacināt Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
- kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
- pieplakt Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
- spiedpoga Piespiežamā poga.
- poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
- lipināt Piespiežot (ko lipīgu vai pie kā lipīga) saistīt (pie kā).
- pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
- piesprādzēties Piesprādzēt sevi.
- spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēts priekšmets.
- piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
- sodīt Piespriest (kādam) sodu.
- miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
- stupe Piesta.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- piespraust Piestiprināt (pie kā, kam klāt, piem., ar spraudītēm).
- pielikt Piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- apjozt Piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
- piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm vai skavām.
- pieskavot Piestiprināt ar skavu, skavām.
- uzskrūvēt Piestiprināt ar skrūvēm.
- pieskrūvēt Piestiprināt ar skrūvi, skrūvēm.
- latot Piestiprināt latas.
- apkalt Piestiprināt pakavu.
- pazolēt Piestiprināt pazoli.
- plombēt Piestiprināt plombu (1), nodrošināt ar plombu.
- seglot Piestiprināt seglus (parasti zirgam).
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- pierīkot Piestiprināt, pievienot (kādu ierīci, mehānismu).
- piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
- iecukurot Piesūcināt ar cukuru vai cukura sīrupu.
- sadarvot Piesūcināt ar darvu, nodarvot.
- gumijot Piesūcināt ar gumiju; apvilkt ar gumiju.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- sapiķot Piesūcināt ar piķi, parasti pilnīgi; nopiķot, parasti pilnīgi.
- iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
- izrūgt Piesūcoties ar mitrumu (parasti pavasara atkusnī), kļūt viscaur mīkstam, staignam.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
- uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
- sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, mirkstot kļūt viscaur mīkstam vai izmiekšķēties.
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest un kļūt smagam.
- uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu).
- piezīsties Piesūkties (2) – par dēlēm, dažiem kukaiņiem.
- pievilgt Piesūkties (ar mitrumu, smaku).
- pievilkties Piesūkties (ar smaku, mitrumu).
- sacukuroties Piesūkties ar cukuru (parasti izdalot sulu).
- iecukuroties Piesūkties ar cukuru.
- piemirkt Piesūkties ar mitrumu, slapjumu; samirkt.
- pieķerties Piesūkties klāt (par ērcēm).
- piesvīst Piesūkties, pārklāties ar sviedriem.
- saukt Piešķirt (kādam, kam) iesauku; dēvēt; saukāt.
- privileģēt Piešķirt (kādam) īpašas tiesības vai priekšrocības.
- apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
- piedot Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
- niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
- orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
- politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
- subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
- sudrabot Piešķirt (kam) sudrabainu toni; būt par cēloni, ka (kam) rodas sudrabains tonis.
- izsniegt Piešķirt (ko) tiesīgajai personai.
- personificēt Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
- akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
- apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
- avansēt Piešķirt avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem.
- apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
- pārsaukt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārdēvēt.
- pārdēvēt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārsaukt.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- formēt Piešķirt formu, veidu.
- habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
- apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi.
- iecelt Piešķirt kādu statusu.
- dalīt Piešķirt katram savu daļu (no kopējā, veselā).
- kvalificēt Piešķirt kvalifikāciju (1).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
- prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
- izsniegt Piešķirt un oficiāli pasniegt.
- atvēlēt Piešķirt, atļaut izmantot.
- vēlēt Piešķirt, atļaut.
- asignēt Piešķirt, atvēlēt (naudas summu kādam mērķim).
- nosaukt Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
- piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
- sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
- iedot Piešķirt.
- piediegt Piešūt (šujot ar adatu un diegu).
- piestiķēt Piešūt klāt (piem., trūkstošo auduma gabalu).
- piešuve Piešūta apakšējā mala (apģērba gabalam).
- pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
- pieglabāt Pietaupīt; saglabāt.
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- piesacīt Pieteikt.
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- piemeldēties Pieteikties.
- piesacīties Pieteikties.
- prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
- sabarot Pietiekami daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- saēsties Pietiekami daudz ēdot, pilnīgi paēst.
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- normāls Pietiekami labs; pieņemams.
- godīgs Pietiekami labs.
- diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
- pietiekošs Pietiekams.
- piesaitēt Pietīt, piestiprināt ar saiti.
- pietrūkties Pietrūkt (1).
- atbalstīt Pieturēt (kādu), palīdzot pārvietoties.
- apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
- kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
- daudzpunkte Pieturzīme – trīs punkti, ko lieto, lai parādītu izlaidumu vai stilistiskos nolūkos.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- kols Pieturzīme (:).
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- interpunkcija Pieturzīmju kopums (kādā valodā); šo pieturzīmju lietošana.
- piebīdīt Pietuvināt (kādu kam klāt).
- pievilkt Pietuvināt.
- pieiet Pietuvoties (kādam) un rast kontaktu.
- pieplakt Pietuvoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
- piegādāt Pievadīt.
- vakarpuse Pievakare; vakara sākums.
- pavakare Pievakare.
- pierauties Pievaldīties.
- pievadceļš Pievedceļš.
- piegādāt Pievedot, aiznesot vai nosūtot nodrošināt, ka saņem (ko).
- pievārēt Pieveikt (2).
- apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt.
- piemiegt Pieverot plakstiņus, sašaurināt (acis).
- intraverts Pievērsies sev, savai iekšējai pasaulei; introverts.
- saausīties Pievērst (kam) uzmanību.
- uzskatīt Pievērst skatienu (kādam, kam); uzlūkot (1).
- uzlūkot Pievērst skatienu (kādam, kam).
- ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
- aprādīt Pievērst uzmanību (kam); norādīt (uz ko).
- sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
- tuvināties Pievērsties (kādām domām, darbības mērķim u. tml.).
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
- pāriet Pievērsties (kam citam).
- atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā).
- raudzīties Pievērsties (kam), domāt (par ko).
- nosliekties Pievērsties (kam).
- atgriezties Pievērsties atkal (kam).
- aizklīst Pievērsties citam, tālākam objektam (par domām, skatienu).
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- pietaisīt Pievērt; aiztaisīt.
- pievizināt Pievest klāt (par transportlīdzekli).
- sapiparot Pievienojot (kam) piparus, panākt, ka (tam) rodas asa garša.
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
- likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
- piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
- papildināt Pievienot (kam) atšķirīgu komponentu.
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piem., mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- pieslēgt Pievienot (ko kādai sistēmai).
- piešpricēt Pievienot (ko nedaudz) klāt.
- pieslēgt Pievienot (ko pie kādas iekārtas, ierīces).
- piešpricēt Pievienot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- pasālīt Pievienot (nedaudz) sāli.
- leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
- ievadīt Pievienot (vielu kādam sastāvam).
- vircot Pievienot ēdienam virces.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
- piefantazēt Pievienot ko izdomātu, fantāzijā radītu.
- piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
- piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
- pārcukurot Pievienot pārāk daudz cukura; pārsaldināt.
- piebalsot Pievienot savu balsi, savas radītās skaņas.
- pieplusot Pievienot, palielinot (kā) summu.
- piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
- piepulcināt Pievienot, piepulcēt (kādam kopumam).
- piespert Pievienot.
- PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
- piepulcēties Pievienoties (kādam kopumam).
- pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- piebiedroties Pievienoties (kam).
- pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- piebiedroties Pievienoties, iesaistīties (kādā darbībā, norisē).
- pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- pieslieties Pievienoties.
- atraktīvs Pievilcīgs; tāds, kas piesaista.
- iebarot Pievilināt (zivis), iekaisot, nogremdējot ēsmu kādā ūdenskrātuves vietā; šādi sagatavot (kādu ūdenskrātuves vietu) makšķerēšanai.
- magnētisms Pievilkšanas spēja.
- magnetizēt Pievilkt, piesaistīt.
- pieraut Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
- apkrāpt Pievilt.
- pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
- piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
- pieiet Pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par ceļu, upi u. tml.
- ierauties Pievirzīties pie ķermeņa (par ķermeņa daļu).
- pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
- piekļūt Pievirzoties tikt klāt.
- marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
- bloknots Piezīmju grāmatiņa vai burtnīca ar izplēšamām lapām.
- pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
- pazvanīt Piezvanīt (pa telefonu).
- atzvanīt Piezvanīt pa tālruni (tam, kas ir zvanījis).
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
- picka Pika.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- pīkstulis Pīkste.
- zummers Pīkstenis.
- šelzivs Pikša.
- puktīgs Pikts; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pīlādžkoks Pīlādzis.
- pīlādžoga Pīlādža auglis.
- maksāt Pildīt (finansiālas saistības), dodot naudu.
- plombēt Pildīt (radušos dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2).
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piem., vingrošanai).
- rietēt Pildīties tesmenī (par pienu).
- iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
- pildmateriāls Pildviela.
- garkaklis Pīle ar garu kaklu un pagaru, smailu asti [Anas acuta].
- platknābis Pīle ar lielu, galā paplatinātu knābi [Anas clypeata].
- pēkšķe Pīle.
- pile Piliens (1).
- aizpilināt Pilinot aiztecināt (aiz kā, kam garām).
- izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) šķidrumu.
- appilināt Pilinot pārklāt ar šķidruma lāsēm, pilieniem.
- piepilināt Pilinot pievienot (pie kā, kam klāt).
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- izpilināt Pilinot šķidrumu, iztukšot (trauku).
- noslogot Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
- noslogot Pilnā mērā, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- pilnbriedums Pilnbrieds (1).
- pilnbriedums Pilnbrieds (2).
- pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
- izdzīvot Pilnībā izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- pārņemt Pilnībā izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- nodoties Pilnībā ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
- puszaļš Pilnībā nenobriedis, nenogatavojies (par augļiem, ogām).
- nobloķēt Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
- perfekcija Pilnība.
- pilnestība Pilnība.
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
- identitāte Pilnīga atbilstība, vienādība; pilnīga līdzība.
- idiotisms Pilnīga bezjēdzība, absolūtas muļķības.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- krahs Pilnīga neveiksme, neizdošanās.
- spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
- genocīds Pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ.
- indulgence Pilnīga vai daļēja grēku atlaišana; grēku atlaišanas raksts (katoļu baznīcā viduslaikos).
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, īstenošanas pakāpe.
- ģenerāltīrīšana Pilnīga, visu telpu rūpīga tīrīšana.
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piem., kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, otrādi u. tml.).
- piegulēt Pilnīgi atbilst (parasti augumam) – par apģērbu, retāk apaviem.
- gluži Pilnīgi atbilstoši.
- tiešs Pilnīgi atbilstošs (kam); precīzs.
- tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
- izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- rafināde Pilnīgi attīrīts cukurs; attīrīts graudu cukurs.
- nogremdēties Pilnīgi iedziļināties, nodoties (kam).
- aizfilozofēties Pilnīgi iegrimst filozofēšanā.
- aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
- aizlasīties Pilnīgi iegrimt lasīšanā.
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā.
- izsmelt Pilnīgi izlietot.
- izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- izsmelt Pilnīgi iztērēt, izlietot.
- izžūt Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
- pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
- identisks Pilnīgi līdzīgs, vienāds.
- aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
- aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- atdoties Pilnīgi nodoties (kādai darbībai).
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
- ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- iegremdēties Pilnīgi nodoties (kam), iedziļināties, arī dziļi iejusties.
- nogrimt Pilnīgi nodoties (kam).
- aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai.
- nolīdzināt līdz ar zemi Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
- apgriezties Pilnīgi pārmainīties.
- izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (personu, vietu).
- fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
- izbeigt Pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- salauzt Pilnīgi pārvarēt (piem., kāda tieksmi, īpašību).
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, ļoti labi prast.
- izsargāt Pilnīgi pasargāt (no kā).
- sasakņoties Pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm.
- tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
- sniegbalts Pilnīgi sirms.
- kā pa diedziņu Pilnīgi taisni.
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu, miesas) gabals.
- uzpildīt Pilnīgi vai daļēji piepildīt (piemēram, tilpni, trauku ar šķidrumu, masu, arī gāzi).
- pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
- lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
- caurcaurēm Pilnīgi, pavisam.
- galīgs Pilnīgi, pavisam.
- itin Pilnīgi, pavisam.
- burtisks Pilnīgi, vārdu pa vārdam atbilstīgs (kam); atbilstošs vārda tiešajai nozīmei.
- izdzist Pilnīgi, viscaur atdzist; kļūt vēsam vai aukstam.
- pilns Pilnīgs (4).
- miers Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
- mēmums Pilnīgs klusums.
- simtprocentīgs Pilnīgs, absolūts.
- absolūts Pilnīgs, galīgs.
- apaļš Pilnīgs, izteikts.
- ideāls Pilnīgs, nevainojams; visām prasībām atbilstošs.
- bagātīgs Pilnīgs, pārpilns.
- pilnestīgs Pilnīgs.
- pilnums Pilnīgums (1).
- džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
- kārta Pilns apģērba komplekts.
- apgrieziens Pilns aplis griešanās kustībā.
- kurss Pilns cikls (piem., ārstnieciskai procedūrai).
- piruete Pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi (piem., baletā).
- mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
- vesels Pilns, noteikts laikposms.
- apaļš Pilns, vesels (par laika vienību, mērvienību u. tml.).
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- buršs Pilntiesīgs studentu korporācijas biedrs; vecāko kursu students.
- akreditācija Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (piem., kādā pasākumā).
- piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- partorgs Pilnvarots komunistiskās partijas darbinieks (1933–1961).
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- autorizācija Pilnvaru piešķiršana; pilnvarošana.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
- izkopt Pilnveidot, attīstīt.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- nākt Pilnveidoties.
- izlase Pilnvērtīgāko, labāko indivīdu vai eksemplāru izvēle, atlase (kādam nolūkam).
- nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
- aizpilēt Pilot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
- izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- virāža Pilotāžas figūra – lidmašīnas lidojums pa riņķi horizontālā plaknē ar sānsveri.
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks.
- kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
- palasts Pils, grezna reprezentācijas celtne.
- mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- robežpilsēta Pilsēta, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
- priekšpilsēta Pilsētas ārējais, no centra atdalītais rajons.
- iekšpilsēta Pilsētas centrālā daļa.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
- geto Pilsētas daļa, kurā pārsvarā dzīvo kādas rases, tautas vai sociālās grupas piederīgie.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
- birģermeistars Pilsētas galva (piem., Vācijā, Beļģijā).
- mērs Pilsētas galva.
- pilsētnieks Pilsētas iedzīvotājs.
- sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
- rāte Pilsētas pašpārvaldes institūcija (Rīgā ar pārtraukumiem no 1226. līdz 1889. gadam).
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- kvartāls Pilsētas rajons, daļa.
- tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime.
- municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- urbanizācija Pilsētas, rūpniecības centram raksturīgu iezīmju radīšana (vidē ārpus pilsētām).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- buržuā Pilsētnieks; sabiedrības vidējiem, mantīgiem slāņiem piederoša persona.
- pilsētbūvniecība Pilsētu plānošana un apbūve.
- plakums Pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
- pilskundze Pilskunga sieva.
- reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
- pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
- naturalizācija Pilsoņa tiesību piešķiršana ārvalstniekiem; personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā.
- deklarācija Pilsoņa vai organizācijas oficiāls paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- pilsoņkarš Pilsoņu karš.
- karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
- zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- pīļmātīte Pīļu mātīte.
- pīlēns Pīļu mazulis.
- pīļtēviņš Pīļu tēviņš.
- pīte Pīne; grīste.
- aizpīt Pinot aizdarīt.
- iepīt Pinot iestiprināt, ievīt (kur iekšā).
- sapīt Pinot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
- izpīt Pinot izgatavot; ar pinumiem izrotāt.
- nopīt Pinot izgatavot.
- piepīt Pinot piestiprināt, piesaistīt klāt.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
- maša Pinums no lūkiem, mizu sloksnēm, niedrēm u. tml. materiāla.
- siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
- piņķerēties Piņķerēties (2).
- piņķerēt Piņķēt.
- piņķerēties Piņķēties (1).
- timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- peperoni Piparota cietās desas šķirne.
- ūdenspīpe Pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdens pīpe.
- margrietiņa Pīpene.
- čibuks Pīpes galviņa; arī pīpes kāts.
- pīpot Pīpēt.
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
- noņēmējs Pircējs; arī patērētājs.
- pirkstgals Pirksta (1) gals.
- spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
- uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
- viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
- pirkststarpa Pirkstu starpa.
- uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
- pirkties Pirkt sev; iepirkties (parasti lielākā daudzumā).
- ņemt Pirkt, iegādāties (ko).
- ķert Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
- pirmatklāsme Pirmā (kā) atklāsme, atklāšana, atklāšanās.
- pirmpublikācija Pirmā (kā) publikācija.
- sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
- sākumdaļa Pirmā (teksta, skaņdarba u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- O Pirmā asinsgrupa (ABO sistēmā).
- ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- dīgļlapa Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
- ugunskristības Pirmā piedalīšanās kaujā.
- debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
- sākumstadija Pirmā, sākotnējā (kā) stadija.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
- pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
- pirmizdevums Pirmais (iespieddarba) izdevums.
- pirmiestudējums Pirmais (kā) iestudējums.
- pirmpublicējums Pirmais (kā) publicējums.
- pirmraksts Pirmais (kā) teksts, uzmetums, manuskripta variants.
- pirmiespiedums Pirmais (kā) tipogrāfiskais iespiedums.
- pirmuzvedums Pirmais (kā) uzvedums.
- sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- pirmatskaņojums Pirmais (skaņdarba) publiskais atskaņojums.
- pirmatskaņotājs Pirmais (skaņdarba) publiskais atskaņotājs.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
- pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- maksims Pirmais automātiskais ložmetējs (konstruēts 1884. g.).
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu maršrutu (piem., alpīnismā).
- galvene Pirmais ieraksts, kas identificē datni (failu).
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
- medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
- pirmās ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
- ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- sākums Pirmais posms, mirklis (kādā procesā).
- iesākums Pirmais posms.
- melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
- kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
- acuzobs Pirmais zobs aiz priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem).
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
- pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; izejmateriāls.
- pirmmets Pirmais, sākotnējais (kā) mets; skice, uzmetums.
- pirmprodukts Pirmais, sākotnējais (kā) produkts.
- pirmprojekts Pirmais, sākotnējais (kā) projekts.
- pirmteksts Pirmais, sākotnējais (kā) teksts; arī oriģināls.
- pirmuzmetums Pirmais, sākotnējais (kā) uzmetums.
- pirmvariants Pirmais, sākotnējais (kā) variants.
- pirmveids Pirmais, sākotnējais (kā) veids.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- pirmāks Pirmais.
- pirmā nakts Pirmās dzimumattiecības.
- inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
- tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
- pirmklasnieks Pirmās klases skolēns.
- do Pirmās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
- pirmstāvoklis Pirmatnējais (kā) stāvoklis.
- pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
- pirmizpildījums Pirmatskaņojums.
- pirmdien Pirmdienā.
- pirmdati Pirmie, sākotnējie dati.
- pirmiņ Pirmīt.
- elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
- pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
- pirmoreiz Pirmo reizi.
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- oriģināls Pirmreizējs.
- pirmreizīgs Pirmreizējs.
- panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
- nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
- sen Pirms ilga vai samērā ilga laika.
- nesen Pirms neilga laika.
- agrāk Pirms parastā laika.
- visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
- vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
- dīglis Pirmsākums, aizmetnis (kādai parādībai).
- pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
- pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis; dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.
- mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
- bērnudārzs Pirmsskolas izglītības iestāde.
- silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
- priekšstadija Pirmsstadija.
- pirmtips Pirmtēls; prototips.
- prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
- priekštiesības Pirmtiesības.
- plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
- pirotehniķis Pirotehnikas speciālists.
- sautētava Pirts daļa ar lāvām.
- pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
- pirtsslota Pirts slota.
- revolveris Pistole ar rotējošu cilindrisku magazīnu.
- raķešpistole Pistole raķešu (2) izšaušanai.
- grozs Pīts (no klūgām, skaliem u. tml.) priekšmets (kā) glabāšanai, nešanai u. tml.; (kā) daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- pītenis Pīts priekšmets, izstrādājums.
- sasprāgt Plaisājot sadalīties (parasti pēkšņi).
- paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
- kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
- disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
- plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
- piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
- bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
- zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- plātne Plakans (piem., darba rīka) elements, detaļa.
- ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
- plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa.
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
- ripa Plakans riņķveida elements (ierīcēs, mehānismos).
- lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- sandrs Plakans vai lēzeni nolaidens līdzenums, ko saskalojuši ledāja kušanas ūdeņi ledāja galos un malās.
- plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
- plāksne Plakans, samērā plāns kāda materiāla gabals (kā) nosegšanai.
- plātne Plakans, samērā plāns veidojums.
- sūcējtārpi Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekļiem [Trematoda].
- trematodes Plakantārpu tipa parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem; sūcējtārpi.
- posters Plakāta veida darinājums.
- lozungs Plakāts ar šādu tekstu.
- rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
- griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums.
- šķēlējplakne Plakne, kas šķeļ, dala ģeometrisku ķermeni.
- leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
- aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
- četrstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar četrām virsotnēm.
- trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
- trijstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trīsstūris (1).
- riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
- spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
- elipse Plaknes ovālveida līkne.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
- ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
- paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
- numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
- tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrācijai.
- izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
- aizbīdnis Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
- panelis Plāksne, kurā iemontētas vadības un kontroles ierīces.
- plate Plāksne.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- birka Plāksnīte ar datiem (piem., īpašnieka norādīšanai), ko piestiprina uzglabājamam, nosūtāmam u. tml. priekšmetam.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- plaksts Plakstiņš.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- sīkt Plakt, kļūt seklākam (par ūdenstilpi).
- plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
- plānvidus Plāna [3] vidus; kāda laukuma vidus.
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- putekļmētelis Plāna auduma mētelis, kas aizsargā pret vēju; putekļu mētelis.
- glazūra Plāna cukurota kārta, ar kuru pārklāj konditorejas izstrādājumus.
- luba Plāna kokmateriāla plāksnīte (piem., jumtu apjumšanai); jumta skaida.
- folija Plāna metāla loksne, ko lieto, piem., produktu iesaiņošanai.
- diafragma Plāna plāksnīte (kā) nodalīšanai.
- čipkarte Plāna plāksnīte, kurā iestrādāta mikroshēma.
- kutikula Plāna plēvīte, kas no cilvēka naga valnīša uzgulst nagam.
- nags Plāna ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
- mediators Plāna trīsstūrveida plāksnīte, piem., ģitāras strinkšķināšanai.
- skārds Plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
- planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
- membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
- membrāna Plāna, elastīga plēve, kas atdala organisma dobumus, audus, šūnas.
- diskete Plāna, kvadrātveida plastmasas plāksnīte ar magnētisko disku datu ierakstei, pārnēsāšanai, glabāšanai u. tml.
- safjāns Plāna, mīksta krāsota kazāda vai aitāda.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda; safjāns.
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
- maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
- salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
- peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
- aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
- noplanēt Planējot lidināties un beigt lidināties.
- noplanēt Planējot nolaisties.
- noplanēt Planējot nolidot (kādu attālumu).
- noplanēt Planējot nolīdzināt.
- uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- lāsumains Plankumains, ar raibumiem, lāsumiem.
- lāsains Plankumains, raibs; lāsumains.
- plankumots Plankumains.
- laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
- pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
- perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
- kalkulēt Plānot, rēķināt.
- plānprātiņš Plānprātīgs cilvēks.
- plānprātis Plānprātīgs cilvēks.
- plēve Plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piem., pārklāšanai, iesaiņošanai.
- plīvurs Plāns (piem., augu, dzīvnieku organisma) plēvveida vai ādveida izaugums.
- āda Plāns apvalks; elastīga virskārta.
- epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
- štāpelis Plāns audums, ko iegūst no dabiskām un mākslīgām šķiedrām.
- katūns Plāns kokvilnas audums.
- lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
- bītlene Plāns trikotāžas svīteris ar augstu, kaklam pieguļošu apkakli; polo džemperis.
- pankūka Plāns, apaļš mīklas izstrādājums, ko gatavo, cepot uz pannas.
- viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
- markizets Plāns, caurspīdīgs kokvilnas audums.
- žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
- uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
- pleira Plāns, gluds plaušu apvalks.
- lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
- projekts Plāns, iecere.
- pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
- kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
- galete Plāns, nesaldinātas mīklas cepums.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
- krekers Plāns, sauss cepums.
- šifons Plāns, viegls, caurspīdīgs (parasti) zīda audums.
- šķidrauts Plāns, viegls, parasti caurspīdīgs audums; izstrādājums no šāda auduma; plīvurs.
- planšete Planšetdators.
- plantators Plantācijas īpašnieks (kolonijās).
- taktika Plānveidīga rīcība noteikta mērķa sasniegšanai.
- gazificēt Plānveidīgi un plašā mērogā ierīkot deggāzes izmantošanas ierīces, apgādāt (ko) ar deggāzi.
- plānveida Plānveidīgs.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
- špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
- plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
- tepe Plastiska, cietējoša masa, ko lieto, piem., plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai.
- mastika Plastiska, lipīga masa, ko izmanto, piem., apdarei, apstrādei, līmēšanai.
- plastika Plastiskums (1).
- lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
- māneklis Plastmasas tureklī iestiprināts zīžamais pupiņš bez cauruma; knupis.
- plastika Plasts.
- forums Plaša (parasti starptautiska) sanāksme, liela mēroga sarīkojums.
- fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
- mehanizācija Plaša mašīnu, mehānismu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu darbu.
- olimpiāde Plaša mēroga (piem., sporta) sacensības.
- ofensīva Plaša mēroga uzbrukums.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskās ēkās).
- kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
- aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- portiks Plaša, ar kolonnām rotāta piebūve ēkas ieejas daļā; segta kolonāde.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- regate Plašas burāšanas, arī airēšanas sacensības, kas sastāv no vairākiem braucieniem.
- čiks Plašas ieceres sīks, nenozīmīgs iznākums.
- dzīres Plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- dārzs Plaši apstādījumi ar celiņiem pastaigai; parks.
- slavens Plaši iecienīts (piem., par ēdienu, dzērienu).
- mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.); pārkārtot, piem., uzņēmumu, darbam ar mašīnām.
- ķimizēt Plaši ieviest tautsaimniecībā ķīmisko vielu un ķīmisko pārstrādes procesu izmantošanu.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
- izlīt Plaši izplatīties (piem., par gaismu, siltumu).
- iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties.
- neslava Plaši izplatīts negatīvs viedoklis (par kādu).
- mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piem., par uguni, slimībām).
- izdaudzināt Plaši izslavēt, izlielīt (ko).
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- tāls Plašs (1).
- tāls Plašs (1).
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- stepe Plašs bezmežu līdzenums, kurā aug graudzāles un citi lakstaugi.
- ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
- esplanāde Plašs laukums, plata iela.
- subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
- gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
- plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
- monuments Plašs, ļoti nozīmīgs daiļdarbs.
- nozīmīgs Plašs, vērienīgs.
- medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
- oficiozs Plašsaziņas līdzeklis, kas pauž (kā) viedokli.
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- apjoms Plašums (saturam).
- vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
- apmērs Plašums, izplatība; apjoms.
- kravate Plata auduma lente, ko apsien ap kaklu.
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
- trapece Plata, bieza kaitbordam paredzēta josta ar āķi priekšā, pie kura tiek piestiprināta vadības stūre.
- palantīns Plata, gara sieviešu šalle, kas izgatavota no samta vai kažokādas.
- pilnbārda Plata, gara, kupla bārda un ūsas, kas sedz lielu sejas daļu.
- kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
- plezna Plata, parasti plakana (mašīnu, ierīču u. tml.) darbīgā daļa.
- plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- sinerāma Platekrāna (panorāmas) kino sistēma ar stipri izliektu ekrānu.
- lafete Platforma (kā) pārvadāšanai.
- lukta Platforma meža dzīvnieku vērošanai un medīšanai; medību tornis.
- atplest Plati atvērt; pavērt platāk.
- bolīt Plati ieplest un grozīt (acis).
- bolīties Plati ieplesties un grozīties (par acīm).
- pārgriezt Plati izplest acis un vērst skatienu sāņus, atsedzot acu baltumus.
- izbolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- atplest Plati izstiept, izplest (piem., ko piekļautu, sakļautu).
- izplest Plati pavērt.
- plest Plati vērt vaļā (piem., acis, muti).
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- noplātīt Plātīt un beigt plātīt (ko).
- noplātīties Plātīties un beigt plātīties.
- noplātīties Plātīties, lielīties un beigt plātīties, lielīties.
- platmalu Platmalains.
- hūte Platmale.
- lielceļš Plats, grantēts ceļš.
- kupls Plats, krokains (par apģērbu, tā daļām).
- lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
- ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
- noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
- izplaucēt Plaucējot izkarsēt, iztīrīt (parasti trauku).
- plucināt Plaucēt [1].
- eklērs Plaucētas mīklas kūka ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- breksis Plaudis.
- delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
- rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- uzplaukt Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
- atplaukt Plaukstot atvērties; uzplaukt.
- pārsprāgt Plaukstot strauji atvērties (par pumpuriem).
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- aplausi Plaukstu sišana, paužot atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
- noplaukšķināt Plaukšķinot atskaņot.
- uzplaukšķināt Plaukšķinot rokas, uzmundrināt.
- vērties Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
- grāmatplaukts Plaukts grāmatu novietošanai.
- stelāža Plauktu rinda vairākos stāvos.
- plauksme Plaukums.
- krūts Plaušas (cilvēkam).
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- dilonis Plaušu tuberkuloze.
- kamiesis Plecs.
- pleirīts Pleiras iekaisums.
- noplenderēt Plenderējot notērēt, izšķērdēt.
- noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
- lācis Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
- vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- stavrida Plēsīga jūras zivs ar slaidu, iegarenu ķermeni, lielu, samērā masīvu galvu un pelēkzilu muguru, sudrabainiem sāniem un baltu vēderu.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- līdaka Plēsīga saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu.
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- plēsonīgs Plēsīgs (1).
- plēsonis Plēsīgs dzīvnieks.
- puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks, kas medī naktīs un pārtiek galvenokārt no sīkiem dzīvniekiem un dzīvnieku maitām.
- bestija Plēsīgs zvērs.
- cauna Plēsīgs, vidēja lieluma meža dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu.
- nezvērs Plēsonīgs, agresīvs dzīvnieks.
- līkt Plesties (pāri kam, pār ko).
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji); atraut.
- noplēst Plēšot atdalīt nost.
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu).
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt.
- pieplēst Plēšot iegūt (ko) pietiekamā daudzumā.
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
- paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
- noplēst Plēšot noārdīt, nojaukt.
- pārplēst Plēšot pārdalīt.
- saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī nonāvēt.
- noārdīt Plēšot, laužot u. tml. ārdīt nost, nojaukt.
- saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
- saplēst Plēšot, šķeļot u. tml. iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
- plikpaurains Plikgalvains.
- plikpaurība Plikgalvība.
- plikpauris Plikgalvis.
- noplinkšķināt Plinkšķinot nospēlēt (parasti uz klavierēm).
- saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
- sprāgt Plīst, plaisāt (par augu daļām).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam.
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, bojājumam.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji).
- noplīst Plīstot atdalīties, nokrist nost.
- izplīst Plīstot atdalīties.
- pārplīst Plīstot izjukt.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- pārplīst Plīstot, arī tiekot šķeltam, pārdalīties.
- pušums Plīsums.
- noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
- noplītēt Plītējot notērēt, pazaudēt.
- katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
- bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
- sieties Plīties, mākties virsū.
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
- noplivināties Plivinot spārnus, nolidot.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- ieplakt Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
- ārdīties Plosīties, arī trakot (par dzīvniekiem).
- saplosīt Plosot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- noplucināt Plucinot noraut.
- saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
- izplucināt Plucinot sadalīt viscaur sīkāk.
- saplucināt Plucinot sadalīt, sasmalcināt (ko).
- noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (auga daļas).
- noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
- izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- noplūkt Plūcot novākt.
- saplūkt Plūcot savākt, salasīt (ko).
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piem., ūdenstilpi).
- aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- sapludināt Pludinot savienot, panākt, ka saplūst (kopā).
- pārplūst Plūdu, palu laikā tikt pārklātam ar ūdeni.
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
- sapluinīt Pluinot sadalīt.
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- noplūkāt Plūkājot noraut.
- saplūkāt Plūkājot, plēšot sadalīt, sasmalcināt.
- noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
- noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
- noplunčāties Plunčāties kādu laiku un beigt plunčāties; nopeldēties.
- pūst Plūsmā, kustībā virzīt (ko) – par vēju, gaisa strāvu.
- ložņāt Plūst (dažādos virzienos, apliecinot šķēršļus u. tml.).
- caurstrāvot Plūst (kam) cauri.
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
- jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko), izpaužoties citam caur citu.
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- nākt pāri Plūst pāri (piem., trauka malām).
- brāzmot Plūst strauji, nevienmērīgi.
- strūklot Plūst strūklas veidā.
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- dvesmot Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
- dvest Plūst, izplatīties (piem., par gaisa strāvu, siltumu, smaržu); izplatīt (piem., siltumu, smaržu).
- dvašot Plūst, izplatīties (piem., par siltumu, smaržu); izplatīt, piem., siltumu, smaržu.
- pulsēt Plūst, izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
- skaloties Plūst, parasti atsitoties pret ko (piem., par ūdeni, viļņiem).
- spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
- nākt Plūst, tecēt, krist lejup, virzīties, izplatīties u. tml.
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- līgot Plūst, viegli viļņojoties.
- urdziņa Plūstoša šķidruma neliels, šaurs kopums.
- čala Plūstoša, viļņojoša ūdens radīts troksnis.
- strūkla Plūstošas vielas (piem., šķidruma) samērā tieva, spēcīga plūsma.
- applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
- aizplūst Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
- ieplūst Plūstot ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
- izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
- izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
- skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieplūdināt Plūstot piepildīt.
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
- saplūst Plūstot savienoties, savirzīties kopā.
- saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, kur).
- noskriet Plūstot strauji aizvirzīties prom.
- piesmelt Plūstot šķidrumam (kur iekšā), piepildīt (ko).
- pieplūst Plūstot tikt piegādātam.
- iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
- pliederis Plūškoks.
- čaukstene Pļāpa (par sievieti).
- balamute Pļāpa, lielībnieks.
- bulduris Pļāpa.
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
- izpļāpāt Pļāpājot izpaust, izstāstīt (parasti ko slēpjamu).
- nopļāpāt Pļāpājot pavadīt (kādu laikposmu).
- sapļāpāt Pļāpājot, runājot izpaust (ko).
- tērgas Pļāpas; arī tenkas.
- pļurkstēt Pļāpāt, runāt.
- klačoties Pļāpāt, tenkot; arī aprunāt.
- tērgāt Pļāpāt; arī tenkot.
- čaukstēt Pļāpāt.
- plarkšķēt Pļāpāt.
- pļekšķēt Pļāpāt.
- pļekstēt Pļāpāt.
- pļerkšķēt Pļāpāt.
- pļerkstēt Pļāpāt.
- tarkšķēt Pļāpāt.
- vāvuļot Pļāpāt.
- pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
- izkapts Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas paredzēts zāles, labības u. tml. pļaušanai.
- izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
- iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
- nopļaut Pļaujot nogriezt (ko).
- izpļaut Pļaujot nogriezt (piem., nezāles kādā vietā).
- nopļaut Pļaujot nokopt augus (kādā platībā).
- sapļaut Pļaujot sagādāt (ko).
- sapļaut Pļaujot savainot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizpļaut Pļaujot skart, arī ievainot.
- uzpļaut Pļaujot uziet, atrast (ko).
- uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
- savākt Pļaujot, rokot, raujot, lasot u. tml., iegūt (kā) ražu.
- griezt Pļaut.
- pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
- pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
- nopļēgurot Pļēgurojot notērēt.
- nopļēgurot Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
- pļekstēt Pļekšķēt (1).
- pļerkstēt Pļerkšķēt (1).
- pļurkšķēt Pļurkstēt.
- gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- ģikts Podagra.
- podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
- naktspods Pods (parasti ar osu) dabisko vajadzību kārtošanai.
- podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- strofika Poētikas nozare, kas pēta panta formas.
- poētika Poētiskums.
- signālpoga Poga, ar ko iedarbina signālierīci, signāliekārtu u. tml.
- aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- iepogāt Pogājot iestiprināt (kur iekšā).
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- piepogāt Pogājot piestiprināt klāt.
- pogāties Pogāt sev apģērbu.
- pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
- polārnakts Polārā nakts.
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- slepenpolicija Policija, kuras ierēdņi darbojas slepeni.
- kriminālpolicija Policija, kuras uzdevums ir atklāt un izmeklēt noziegumus.
- policists Policijas darbinieks.
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- pristavs Policijas un tiesu darbinieks pirmsrevolūcijas Krievijā (līdz 1917. gadam).
- komisārs Policijas virsnieks (dažās valstīs).
- sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
- kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
- gorodovojs Policists, kārtībnieks (parasti cariskās Krievijas pilsētās).
- karabinieris Policists, žandarms (piem., Itālijā).
- kruķis Policists; milicis.
- dūzis Policists.
- kārtībnieks Policists.
- kārtībsargs Policists.
- ments Policists.
- krimplēns Poliesteršķiedras audums.
- fūga Polifonisku skaņdarbu forma, kur dažādās balsīs tiek atkārtota viena un tā pati tēma.
- polifonisks Polifons; daudzbalsīgs.
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
- tipogrāfija Poligrāfijas uzņēmums, kurā izgatavo iespieddarbus.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
- metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
- polimerizācija Polimēru sintēzes process.
- glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
- ciete Polisaharīds, kas rodas un uzkrājas augos.
- polisemantisks Polisēmisks.
- politeists Politeisma piekritējs.
- reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- oportūnists Politiķis, kam raksturīgs oportūnisms.
- labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
- politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
- reālpolitiķis Politiķis, kas realizē reālpolitikas principus.
- politinformators Politinformācijas vadītājs.
- politika Politiskā dzīve, politiskie notikumi.
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- LZS Politiska partija – Latvijas Zemnieku savienība.
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- toriji Politiskā partija Lielbritānijā.
- politpārvalde Politiskā pārvalde.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- politemigrants Politiskais emigrants.
- politieslodzītais Politiskais ieslodzītais.
- poļitruks Politiskais propagandists (PSRS).
- partijnieks Politiskās (parasti komunistiskās) partijas biedrs.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
- frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
- frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
- programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
- loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
- harta Politiski vai juridiski nozīmīgs dokuments.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
- neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
- rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
- anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
- sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
- atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
- kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- politologs Politoloģijas speciālists.
- PVC Polivinilhlorīds; PVH.
- PVH Polivinilhlorīds.
- pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
- uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
- popējums Polsterējums (1).
- silksnis Polsterējums zirga saku iekšpusē.
- popēt Polsterēt (1).
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- šļahtičs Poļu muižnieks.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- polisks Poļu valodā.
- popdziedonis Popdziedātājs.
- pops Popmūzika.
- grupa Popmūzikas, rokmūzikas u. tml. ansamblis.
- genofonds Populācijas vai sugas gēnu kopums.
- hits Populāra dziesma vai skaņdarbs.
- lokomotīve Populāra persona, ko partija iekļauj savā sarakstā, lai gūtu labākus rezultātus vēlēšanās; līderis.
- tops Populārāko izdevumu, dziesmu u. tml. saraksts.
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- atpazīstamība Popularitāte.
- breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
- leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
- sārņi Porainas lavas drumslas.
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
- tufs Porains iezis, kas sastāv no sacementētiem irdenajiem vulkānisko izvirdumu produktiem; saistīti saldūdens kaļķi.
- šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
- travertīns Porains kaļķakmens, kas izgulsnējies no ogļskābu avotu ūdeņiem.
- dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
- sūklis Porains, elastīgs izstrādājums, ko (parasti) izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- porozs Porains.
- papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai porcijai.
- pornofilma Pornogrāfiska rakstura filma.
- laptops Portatīvais dators, klēpjdators.
- patafons Portatīvs aparāts bez rupora skaņuplašu atskaņošanai.
- kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa (kabatas formāta) personālais dators ar autonomu barošanas avotu; kabatas dators.
- tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
- pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
- P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- posmots Posmains (1).
- posmots Posmains (2).
- posmots Posmains (3).
- vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
- antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
- kukainis Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
- upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- savienotājposms Posms (kā) savienošanai.
- etaps Posms (kādā procesā, norisē).
- kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
- periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
- geims Posms sporta spēlē, periods (3).
- laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
- ceļš Posms, attālums, kas jānoiet vai jānobrauc.
- starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
- raunds Posms, kārta.
- cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- pucēt Post, izdaiļot.
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- pucēties Posties, greznoties.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- postimpresionists Postimpresionisma pārstāvis.
- grautiņš Postīšana, demolēšana.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
- rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
- graut Postīt, pārvērst drupās.
- postmodernistisks Postmodernisks.
- postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
- plosīt Postoši iedarboties (par vēju, vētru u. tml.).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
- destruktīvs Postošs, ārdošs.
- sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
- izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- uzpotēt Potējot pieaudzēt (piemēram, potzaru) uz radniecīga auga potcelma.
- piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
- acot Potēt, iespraužot pumpurus aiz auga mizas.
- potziede Potvasks.
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
- pozicionējums Pozīcijas noteikšana.
- piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme; ieteikums.
- pluss Pozitīvā puse, priekšrocība, arī labums.
- optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
- siltums Pozitīvas emocijas, to izpausme.
- katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
- pozitīvists Pozitīvisma piekritējs.
- vērtība Pozitīvo īpašību kopums, to nozīmīgums, vērtējums (piemēram, cilvēkam, parādībai, priekšmetam, kas saistīts ar kultūru, morāli u. tml.)
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
- sasniegums Pozitīvs (darbības, rīcības u. tml.) rezultāts.
- nopelns Pozitīvs darbības vai rīcības rezultāts.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
- pateicība Pozitīvs novērtējums, atzinība (tam, kas izdarījis ko labu); šo jūtu, atzinības izpaudums.
- atzinība Pozitīvs novērtējums.
- panākums Pozitīvs rezultāts; sasniegums.
- gaišs Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm.
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- gaišums Pozitīvu emociju kopums, to izpausme; labvēlība; prieks, optimisms.
- pragmatisms Pragmatiska attieksme; šīs attieksmes izpaudums.
- praidists Praida dalībnieks.
- ķēķis Praktiskā, organizatoriskā u. tml. puse.
- pieredze Praktiskajā darbībā, dzīvē gūto zināšanu, prasmju, iemaņu kopums.
- smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
- socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
- iemaņas Praktiskas vai intelektuālas darbības paņēmienu kopums, ko iegūst, piem., vingrinoties, mācoties.
- praktikums Praktisko nodarbību kopums kādā mācību priekšmetā (parasti augstskolā).
- uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
- meditēt Praktizēt meditāciju.
- pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
- noteikums Prasība, ko izvirza (kādam); nosacījums.
- nosacījums Prasība, noteikums.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- atlaide Prasību samazinājums.
- raiders Prasību saraksts, kas saistīts ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu.
- diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
- stingrs Prasīgs, nepiekāpīgs.
- cesija Prasījuma tiesību nodošana citam kreditoram (cesionāram).
- pieprasīt Prasīt (kam) noteiktu sodu.
- raut ādu pār acīm Prasīt (par ko) nesamērīgi lielu samaksu.
- prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- atprasīt Prasīt, lai atdod (iedoto, aizdoto, paņemto).
- pieprasīt Prasīt, lai iesniedz vai izsniedz (ko).
- klapatot Prasīt, lūgt.
- maksāt Prasīt, ņemt.
- puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
- rakstītprasme Prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
- rakstītmāka Prasme izteikties labā rakstu valodā.
- lasītprasme Prasme lasīt [1] (1).
- mācītprasme Prasme mācīt, sniegt zināšanas, praktiskas iemaņas u. tml.
- rakstītprasme Prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- rakstpratība Prasme rakstīt.
- runātprasme Prasme runāt (parasti svešvalodā).
- saimnieciskums Prasme saimniekot.
- spēlētprasme Prasme spēlēt (1).
- spēlētprasme Prasme spēlēt (3).
- datorprasme Prasme strādāt ar datoru.
- strādātprasme Prasme strādāt.
- maņa Prasme, spēja; iemaņas.
- talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
- veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
- nags Prasme, veiklība (kādā nodarbē).
- neprasme Prasmes trūkums.
- glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
- zināt Prast, mācēt (ko).
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- pieprast Prast, mācēt.
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- nopratināt Pratināt un beigt pratināt; pratinot iztaujāt.
- tirpināt Pratināt; izprašņāt.
- kverkšķināt Pratināt.
- filozofija Prātošana, atziņu kopums.
- galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
- smadzenes Prāts, apziņa.
- apokalipse Pravietojumi par pasaules galu.
- koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
- gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, atsevišķiem priekšmetiem.
- tara Preces iesaiņojums, trauks.
- pašizmaksa Preces izgatavošanai vai pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas.
- marka Preces ražotāja nosaukums; zīmols.
- tīrsvars Preces svars bez iepakojuma.
- neto Preces svars bez iesaiņojuma, taras.
- ņemt Precēt.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- aube Precētas sievas galvassega.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris – vīrs un sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- ņēmējs Precinieks.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- uzskaite Precīza un savlaicīga informācija par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- izlabot Precizēt, konkretizēt; pārlabot.
- aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
- kopēt Precīzi atdarināt.
- nokopēt Precīzi atveidot (piem., gleznā).
- neprecizitāte Precizitātes trūkums; sīka kļūda, paviršība.
- kopija Precīzs (kā) atveidojums.
- punktīgs Precīzs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- matemātisks Precīzs, noteikts.
- smalkmehānisms Precīzs, sarežģīts, neliels mehānisms.
- punktuāls Precīzs.
- eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
- sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- spīķeris Preču noliktava.
- bazārs Preču pārdošana labdarības nolūkos.
- mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
- dempings Preču pārdošana par mākslīgi pazeminātām cenām.
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- sīkražošana Preču ražošana nelielā daudzumā, nereti izmantojot paša ražotāja un viņa ģimenes darbu.
- noiets Preču realizācija tirdzniecībā.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- tirgus Preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- tirdzniecība Preču vai pakalpojumu apmaiņa.
- birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
- prečinieks Preču vilciens.
- imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
- korāļprelūdija Prelūdija (parasti ērģelēm), kurā izmantota kāda korāļa melodija.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- novokaīns Preparāts, ko izmanto vietējai anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- izpreparēt Preparējot izņemt.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- iepresēt Presējot iestiprināt (kur iekšā).
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
- nopresēt Presējot saplacināt, nospiest (3).
- sapresēt Presējot stipri saspiest (ko).
- pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- polaritāte Prestats, krasa atšķirība.
- Lucifers Pret Dievu sacēlušos eņģeļu vadonis, kas kļuvis par elles valdnieku; velns.
- antisemītisms Pret ebrejiem vērsts nacionālais un reliģiskais naids.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- kontrrevolūcija Pret revolūciju vērsta darbība, cīņa ar mērķi atjaunot veco kārtību.
- aizdzīt Pret savu gribu aizsūtīt.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
- leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
- flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
- citādi Pretējā gadījumā.
- puse Pretējā mala, krasts.
- pretinieks Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
- opozīcija Pretējā, kritizējošā puse.
- antonīms Pretējas nozīmes vārds (piem., "balts" – "melns").
- par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
- alternatīvs Pretējs (parastajam, tradicionālajam).
- pretvirziens Pretējs virziens.
- dalīt Pretējs, atšķirīgs.
- polārs Pretējs, krasi atšķirīgs.
- kopdzīve Pretēju dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā.
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
- sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
- sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
- kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskā ķēdes kontakta vietā.
- pretfašisma Pretfašistisks.
- zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
- preteklis Pretīgs cilvēks.
- derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
- derdzīgs Pretīgs, riebīgs.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
- pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlē).
- pretspēks Pretinieks.
- pretnostādījums Pretnostatījums.
- aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
- asesors Pretora, tiesneša palīgs Senajā Romā.
- cīņa Pretošanās (dabas stihijai).
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- cīnīties Pretoties (dabas stihijai).
- turēties pretī Pretoties (kam).
- turēties pretim Pretoties (kam).
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
- stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
- dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
- pretsoļi Pretpasākumi; pretdarbība.
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- pretišķības Pretrunas; pretstati.
- aloģisks Pretrunīgs, nepamatots; neloģisks.
- pretišķīgs Pretrunīgs.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- iepretī Pretstatā (kam).
- pretnostatījums Pretstatījums.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- likt pretī Pretstatīt.
- pretnostatīt Pretstatīt.
- pretspēks Pretstats (2).
- pretmets Pretstats.
- polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
- restitūcija Prettiesiski (piem., karā) iegūta īpašuma atdošana atpakaļ.
- vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
- prettiesīgs Prettiesisks.
- brandmūris Pretuguns mūris.
- kondoms Prezervatīvs.
- viceprezidents Prezidenta vietnieks.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
- jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
- līksmoties Priecāties, līksmot.
- priecināt Priecēt.
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, tērzēt (parasti par bērniem, sievietēm).
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- svētki Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- lustīgs Priecīgs, jautrs.
- jautrs Priecīgs, līksms, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
- a- Priedēklis ar nolieguma nozīmi grieķu cilmes svešvārdos.
- anti- Priedēklis ar pretstata nozīmi (svešvārdos).
- dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
- de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
- dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
- ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
- di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
- dia- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz virzību caur, cauri.
- re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
- prefikss Priedēklis.
- priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis.
- priedaine Priedulājs.
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
- radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
- spēlētprieks Prieks spēlēt (1).
- spēlētprieks Prieks spēlēt (2).
- spēlētprieks Prieks spēlēt (3).
- strādātprieks Prieks strādāt.
- luste Prieks, jautrība, arī izpriecas.
- līksme Prieks, pacilātība, jautrība.
- mirdzums Prieks, pozitīvas emocijas, to izpausme.
- priekšgals Priekšā (citiem).
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
- prostatīts Priekšdziedzera iekaisums.
- prostata Priekšdziedzeris.
- priekšdaļa Priekšējā (kā) daļa.
- priekšmala Priekšējā (kā) mala.
- priekšpuse Priekšējā (kā) puse.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
- purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
- krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
- priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
- priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
- priekšsiena Priekšējā siena.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- priekštelpa Priekšējais dobums (organismā) kādā dobumu sistēmā.
- vestibils Priekšējais dobums kādā organisma dobuma sistēmā.
- priekšlogs Priekšējais logs (automobilim).
- priekšspārns Priekšējais spārns kukaiņiem.
- priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
- ugunslīnija Priekšējo pozīciju līnija (parasti frontē), no kuras šauj.
- pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
- pa priekšu Priekšgalā, sākumā.
- purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
- galvgals Priekšgals; tas, kas atrodas priekšgalā, ir vadībā.
- priekšķepa Priekškājas ķepa.
- portjera Priekškars (parasti no smaga, bieza auduma) durvīm, logiem, nišām.
- aizkari Priekškars.
- detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
- peciņa Priekšmeta apakšējā, paplatinātā daļa.
- pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
- augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
- grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
- sānskats Priekšmeta izskats no sāniem; skats no sāniem (uz ko).
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
- galviņa Priekšmeta, detaļas u. tml. apaļas formas gals; neliels apaļš priekšmets.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
- virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkti u. tml. to dabiskajā veidā.
- mērrīks Priekšmets (instruments, ierīce u. tml.) mērīšanai.
- bakstāmais Priekšmets (kā) bakstīšanai.
- bakstīklis Priekšmets (kā) bakstīšanai.
- mērs Priekšmets (kā) mērīšanai.
- lieta Priekšmets (lietojams, piem., sadzīvē, saimniecībā).
- aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
- numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
- šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- rota Priekšmets (piem., juvelierizstrādājums), ko lieto (kā) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta.
- kāsis Priekšmets (piem., stienis) ar āķveida saliektu galu (kā uzkāršanai, iekabināšanai).
- saspraude Priekšmets apģērba gabala sastiprināšanai vai rotāšanai.
- spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
- izšuvums Priekšmets ar izšūtu rotājumu.
- rotaļlieta Priekšmets bērnu rotaļām.
- rīks Priekšmets kāda darba vai kādas darbības veikšanai.
- saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
- instruments Priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
- rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- baltums Priekšmets vai viela baltā krāsā.
- plāns Priekšmets, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja vietas.
- aizbāznis Priekšmets, ar ko aizbāž, noslēdz (piem., pudeles) atvērumu.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
- sejsargs Priekšmets, detaļa sejas aizsargāšanai (darbā, sportā).
- sejsegs Priekšmets, detaļa, kas aizsedz seju.
- ieliktnis Priekšmets, detaļa, ko ieliek (kur iekšā).
- aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā (pret ko).
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- stienītis Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
- kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
- ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas, maģiskas spējas; dievināšanas, pielūgsmes objekts.
- magnēts Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
- dzelzs Priekšmets, kas izgatavots no šī metāla sakausējuma.
- spilvens Priekšmets, kas izmantojams, piem., trieciena iedarbības mazināšanai.
- nodegulis Priekšmets, kas nav pilnīgi sadedzis, izdedzis.
- pults Priekšmets, kas paredzēts (kā, piem., nošu) novietošanai.
- piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- vāks Priekšmets, kas sedz, aizsargā (piemēram, mehānismu, ierīci, tās daļu).
- regālija Priekšmets, kas simbolizē valdnieka varu (piem., kronis, scepteris).
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- apliekamais Priekšmets, ko apliek (kam) apkārt.
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu; arī rotaslieta.
- sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- restes Priekšmets, konstrukcija, kas sastāv no paralēliem stieņiem, latām u. tml.
- rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
- ieliktnis Priekšmets, kurā ieliek (ko iekšā).
- svečturis Priekšmets, kurā iestiprina sveci vai sveces.
- manta Priekšmets, lieta.
- sēdeklis Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
- balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piem., sporta sacensībās).
- atgādinājums Priekšmets, parādība u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
- rotaslieta Priekšmets, piem., juvelierizstrādājums, ar ko rotājas, greznojas.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
- nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
- slauķis Priekšmets, rīks, arī ierīce (kā) slaucīšanai.
- metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kam).
- sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
- nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
- paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir liela masa, liels svars.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
- inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
- dizains Priekšmetu, iekārtu u. tml. mākslinieciska projektēšana un konstruēšana.
- natūra Priekšmetu, lietu, produktu u. tml. veidā (kārtot maksājumus, saistības).
- rangs Priekšmetu, parādību grupējums pēc to nozīmīguma.
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
- sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
- priekšniecība Priekšnieks.
- priekšsajūta Priekšnojauta.
- atslēga Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, sasniegtu; pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam).
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- premisa Priekšnoteikums.
- pirmspēdējais Priekšpēdējais.
- forštate Priekšpilsēta.
- averss Priekšpuse (monētai vai medaļai).
- mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
- recepte Priekšraksts (ēdiena, dzēriena) pagatavošanai.
- preference Priekšrocība, arī privilēģija, atvieglojums.
- handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
- privilēģija Priekšrocība.
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
- priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
- ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
- nojēga Priekšstats; arī izpratne, sapratne.
- sentēvi Priekšteči, senči.
- vectēvs Priekšteči; senči.
- priekšistaba Priekštelpa kādai galvenajai telpai; uzgaidāmā istaba.
- priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
- halle Priekštelpa; vestibils.
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- prepozīcija Prievārds.
- priežaudze Priežu audze.
- duglāzija Priežu dzimtas augsts mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni.
- lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
- sils Priežu mežs (parasti bez pameža); meža augšanas apstākļu tips sausās, nabadzīgās smilts augsnēs.
- priedulājs Priežu mežs; priežu audze.
- makovice Priežu samtbeka vai priežu sviestbeka.
- silājs Priežu, retāk egļu mežs, audze; sils.
- prīma Primabalerīna; arī primadonna.
- pērtiķveidīgs Primāti.
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
- lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- demokrātija Princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas.
- kroņprincis Princis, kuram ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieku; troņmantinieks.
- lāzerprinteris Printeris, kurā attēla, teksta iegūšanai izmanto lāzera staru; lāzera printeris.
- privātums Privātā dzīve.
- privātģimnāzija Privātā ģimnāzija.
- nacionalizācija Privātā īpašuma (piem., zemes, rūpniecības uzņēmumu, namu) pārņemšana valsts īpašumā.
- privātsaimniecība Privāta lauku saimniecība.
- privātprakse Privāta uzņēmējdarbība (piem., juristiem, ārstiem, arhitektiem).
- kooperators Privātais uzņēmējs (PSRS 80. gadu beigās).
- privāts Privātapģērbā.
- PA Privatizācijas aģentūra.
- vaučers Privatizācijas sertifikāts valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
- civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
- rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
- privātuzņēmums Privāts uzņēmums.
- privātskolnieks Privātskolēns.
- antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
- komersants Privātuzņēmējs.
- pirmdzimtība Priviliģēts stāvoklis, ko ieņem vecākais dēls.
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
- problemātika Problēmu kopums.
- pārkreditēšana Procedūra, kad klients pārslēdz kredīta līgumu citā bankā; refinansēšana.
- masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
- izloze Procedūra, kurā lozējot nosaka (kā) secību, kārtību u. tml.
- procentlikme Procentu apmērs.
- programmvadība Procesa vadība (piem., ierīcei, iekārtai) ar iepriekš ievadītu programmu; programmēta vadība.
- apguve Process --> apgūt (1); apgūšana.
- apguve Process --> apgūt (2); apgūšana.
- apkure Process --> apkurināt; apkurināšana; apsildīšana.
- aptvere Process --> aptvert.
- atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
- automatizācija Process --> automatizēt, automatizēties.
- dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
- deklamācija Process --> deklamēt.
- druka Process --> drukāt.
- dzimšana Process --> dzimt.
- dzīšanās Process --> dzīties.
- eksaminācija Process --> eksaminēt; eksāmena kārtošana.
- guļa Process --> gulēt; gulēšana.
- iepilde Process --> iepildīt.
- iesaldēšana Process --> iesaldēt (1).
- iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
- ilgošanās Process --> ilgoties; ilgas.
- izdale Process --> izdalīt (2); izdalīšana, izdalīšanās.
- izlāde Process --> izlādēt.
- izlāde Process --> izlādēties [1].
- izplūde Process --> izplūst (1); izplūšana.
- iztece Process --> iztecēt (2); iztecēšana.
- iztvaice Process --> iztvaicēt; iztvaikošana.
- kušana Process --> kust [1].
- mineralizācija Process --> mineralizēt, mineralizēties.
- miršana Process --> mirt.
- nobire Process --> nobirt (2); nobiršana.
- aizplūde Process --> nonākšana citur, citu rīcībā.
- saindēšanās Process --> saindēties.
- aizplūde Process --> šķidruma plūšana, aiztecēšana.
- vokalizācija Process --> vokalizēt, vokalizēties.
- sorbcija Process – gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- aizraušanās Process → aizrauties; pēkšņa (elpas, balss) pārtraukšanās.
- apjūsma Process, arī rezultāts --> apjūsmot.
- aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
- atrofija Process, arī rezultāts --> atrofēties.
- izpausme Process, arī rezultāts --> izpaust, izpausties.
- izpēte Process, arī rezultāts --> izpētīt.
- izpilde Process, arī rezultāts --> izpildīt (1).
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (1).
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (2); koncentrēšana.
- koncentrācija Process, arī rezultāts --> koncentrēt (3).
- pārpilde Process, arī rezultāts --> pārpildīt (3); pārsniegšana.
- pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
- aptauja Process, darbība --> aptaujāt; aptaujāšana.
- audzināšana Process, darbība --> audzināt; cilvēka personības veidošana.
- dalīšanās Process, darbība --> dalīties.
- ekstrakcija Process, darbība --> ekstrahēt (1).
- ekstrakcija Process, darbība --> ekstrahēt (2); vielu atdalīšana, izdalīšana ar šķīdinātājiem.
- elpināšana Process, darbība --> elpināt.
- mācīšana Process, darbība --> mācīt; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums.
- mācīšanās Process, darbība --> mācīties; zināšanu apguve.
- pļauja Process, darbība --> pļaut.
- detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
- aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- mācība Process, kurā cilvēks izglītojas; attiecīgās nodarbības.
- glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
- smilšstrūklošana Process, kurā izmanto smilšu strūklu (kā) virsmu tīrīšanai, slīpēšanai.
- absorbcija Process, kurā kāda viela (absorbents) ar savu tilpumu uzsūc kādu citu vielu.
- superpozīcija Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
- sukcesija Process, kurā mainās sugu sastāvs augu sabiedrībā.
- metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
- vairošanās Process, kurā organisms rada pēcnācējus.
- sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
- globalizācija Process, kurā tiek iesaistīta visa pasaule, process, kas aptver visu pasauli.
- abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
- fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
- taisnošana Process, kurā, novēršot ieliekumus, viļņojumus u. tml., atjauno (kā) sākotnējo stāvokli, padara (ko) taisnu, līdzenu.
- tīģeļprocess Process, kurā, parasti metālu, kausē, sakausē vai karsē tīģeļos.
- izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- aprite Process, norišu kopums.
- uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
- aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
- atveide Process, rezultāts --> atveidot; atveidošana; atveidojums.
- duļķojums Process, rezultāts --> duļķot.
- ģenerācija Process, rezultāts --> ģenerēt.
- ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (2), tas, kas ir ierakstīts (lentē, kasetē u. tml.).
- izlaide Process, rezultāts --> izlaist; ražošana.
- izsvīdums Process, rezultāts --> izsvīst; viela, kas ir izsvīdusi.
- iztvaikojums Process, rezultāts --> iztvaikot.
- izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt; izvirzījums.
- izziņa Process, rezultāts --> izzināt.
- nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
- vītums Process, rezultāts --> vīst (1).
- vītums Process, rezultāts --> vīst (2); novecošanās.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet.
- karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
- elpošana Procesu kopums, kas nodrošina organismu ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšanu no tā.
- vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- izlaidums Produkcija, kas tiek izlaista pēc viena parauga; attiecīgais paraugs, modelis.
- kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- pamatprodukcija Produkcijas galvenā daļa.
- kontrolpartija Produkcijas kopums, kas paredzēts pārbaudei, izmēģināšanai.
- izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
- augstražīgs Produktīvs (par darbu, ražošanas procesu).
- pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
- uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
- paniņas Produkts, kas paliek pāri pēc krējuma pārstrādāšanas sviestā.
- izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
- blakusprodukts Produkts, kas ražošanas procesā rodas blakus galvenajam produktam.
- galaprodukts Produkts, kas rodas kāda (piem., fizioloģiska) procesa beigās.
- kondensāts Produkts, kas rodas, vielai pārejot no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- iepirkšanās Produktu, preču u. tml. iegāde.
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko atnes un nodod (piem., ieslodzījumā esošam cilvēkam).
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- ģilde Profesionāla apvienība.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
- dziedonis Profesionāls dziedātājs, arī kora, vokālā ansambļa u. tml. dalībnieks.
- žokejs Profesionāls jātnieks.
- meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
- samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
- profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība.
- viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
- profesūra Profesoru kopums (augstākajā mācību iestādē).
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- softs Programma (piem., mobilajam telefonam).
- mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- kompilators Programma, kas pārveido programmēšanas valodu par mašīnvalodu.
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
- lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
- lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
- glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
- filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
- simulators Programmatūra, kas imitē reālās dzīves situācijas.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
- ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
- ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- programmētājs Programmēšanas speciālists.
- paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
- pārprogrammēt Programmēt vēlreiz, no jauna.
- operētājsistēma Programmu kopums, kas tiek instalēts datorā, lai vadītu un kontrolētu tā darbu.
- pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
- proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis.
- diaprojektors Projekcijas aparāts diapozitīvu demonstrēšanai.
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- izprojektēt Projektējot izstrādāt dokumentāciju (piem., kāda objekta celtniecībai).
- uzprojektēt Projektēt un pabeigt projektēt.
- pārprojektēt Projektēt vēlreiz, no jauna.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- diplomprojekts Projekts, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
- laukā Prom, ārā (no kurienes).
- ārā Prom, laukā (no kurienes).
- latatā Prom; pagalam.
- karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
- disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
- sāre Prosa.
- ielasmeita Prostitūta.
- priekameita Prostitūta.
- staigulis Prostitūta.
- neapšaubāms Protams, bez šaubām.
- nekārtība Protesta izpausmes (sabiedriskās vietās); nemieri.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- luterāņi Protestantisma konfesija, luterisma piekritēji.
- protestants Protestantisma piekritējs; attiecīgās kristīgās draudzes loceklis.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- sist dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- triekt dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- protēzists Protēžu izgatavošanas speciālists.
- sekretārs Protokolētājs (piem., sapulcē, sanāksmē).
- izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
- izprovocēt Provocējot panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, darbība).
- provokatorisks Provokatīvs.
- prozists Prozaiķis.
- romāns Prozas daiļdarbs, kam raksturīga izvērsta tēlu sistēma, sarežģīta kompozīcija, detalizēts vēstījums.
- apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
- tarakāns Prusaks.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- psiholoģija Psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- psihiatrs Psihiatrijas speciālists, psihisko slimību ārsts.
- psihene Psihiatriskā slimnīca.
- trakomāja Psihiatriskā slimnīca.
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (ko).
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- nervs Psihiska izturība, pacietība.
- sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
- iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- balss Psihiskā stāvokļa izpausme.
- izteiksme Psihiska stāvokļa, rakstura, personības īpašību izpausme (parasti sejā, skatienā); attiecīgais izskats (parasti sejai, acīm).
- amoks Psihiska traucējuma veids, kad slimnieks pēc lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā (konstatēts Malajas arhipelāga iedzīvotājiem).
- psihotrauma Psihiska trauma.
- delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
- piederība Psihiska, emocionāla saistība.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
- nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
- psihopāts Psihiski slims cilvēks, kam raksturīga personības disharmonija, kura traucē saskarsmi ar citiem cilvēkiem.
- vājprātīgs Psihiski slims cilvēks; ārprātīgais.
- ārprātīgs Psihiski slims cilvēks.
- traks Psihiski slims; ārprātīgs; vājprātīgs.
- mokas Psihiski un emocionāli pārdzīvojumi, ciešanas.
- normāls Psihiski vesels; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
- gars Psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas; prāts, domāšana.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, grūtsirdība.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
- labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
- griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
- frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
- nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
- aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- sirdsmiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga prāta, emociju un rīcības saskaņa.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
- mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
- iejūsma Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs emocionāls pacēlums, saviļņojums, aizrautība.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, bažas.
- apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
- uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
- ciešanas Psihisks stāvoklis, ko rada smags pārdzīvojums.
- mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
- jūsma Psihisks stāvoklis; noskaņojums, kam raksturīga emocionāla pacilātība, saviļņojums.
- iespaids Psihisks vai emocionāls stāvoklis, ko izraisa ārējās vides lietas un parādības.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- ego Psihoanalīzē – viens no psihes komponentiem.
- ilgas Psihoemocionāls stāvoklis, kam raksturīga ilgstoša tieksme, vēlēšanās (pēc kā).
- ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
- voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
- psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
- psihofizioloģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sakarus starp psihiskiem un fizioloģiskiem procesiem.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- zoopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku psiholoģiju.
- psihologs Psiholoģijas speciālists.
- geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
- mobings Psiholoģiska terorizēšana (piem., darbavietā, mācību iestādē).
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- psihopātija Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga personības disharmonija, kas traucē kontaktus ar citiem cilvēkiem.
- kreizene Psihoneiroloģiskā slimnīca.
- psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
- geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
- suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
- zvīņēde Psoriāze.
- tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
- prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
- baletkurpes Puantes.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- manuskripts Publicēšanai sagatavots kāda darba oriģinālteksts.
- ievietot Publicēt (izdevumā); iekļaut (piem., krājumā).
- publicēties Publicēt savu darbu.
- pārpublicēt Publicēt vēlreiz, no jauna (citā izdevumā).
- atslepenot Publicēt, darīt pieejamu.
- likt Publicēt, ievietot (kādā izdevumā).
- nopublicēt Publicēt.
- historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi.
- drukāties Publicēties.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
- gods Publiska atzinība; cildinājums, pagodinājums.
- mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
- improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- izsolīt Publiski apsolīt (balvu par ko).
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- izsludināt Publiski izziņot.
- demonstrēt Publiski rādīt (ko).
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt (piem., promocijas darbu).
- pārskats Publisks (piem., mākslinieka, mākslinieku kolektīva) darbības rezultātu demonstrējums.
- priekšnesums Publisks (piem., skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās publikas priekšā.
- koncerts Publisks (skaņdarbu, arī horeogrāfisku darbu) izpildījums pēc iepriekš sastādītas programmas.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
- izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- pučists Puča organizētājs, arī aktīvs dalībnieks.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
- trauks Pudele ar alkoholisku dzērienu; šādas pudeles saturs.
- polšs Pudele degvīna; pusstops.
- aliņš Pudelē vai skārdenē pildīts alus.
- blašķe Pudele.
- pūderēties Pūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- cers Puduris.
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- džeks Puisis; draugs.
- pojene Pujene.
- pūka Pūkmats.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
- sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
- nopukšķināt Pukšķinot pabraukt (garām kam).
- piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
- puķots Puķains (1).
- puķots Puķains (2).
- ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
- drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
- brokolis Puķukāpostam līdzīgs dārzenis ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā.
- sparģeļkāposti Puķukāpostiem līdzīgi dārzeņi ar ziediem un ziedu kātiem zaļā krāsā; brokoļi.
- grupēties Pulcēties (ap ko), izvietoties (kur).
- lasīties Pulcēties (baros) – par dzīvniekiem.
- drūzmēties Pulcēties (kur), veidojot drūzmu; drūzmā grūstīties.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
- lasīties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet.
- vākt Pulcināt, aicināt kopā (ļaudis).
- nopulēt Pulējot nospodrināt.
- nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
- uzpulēt Pulējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spīdumu, gludumu.
- pūliņi Pūles.
- deldēt mēli Pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
- stīvēties Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
- lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
- kuranti Pulkstenis (parasti tornī) ar noteiktā toņu secībā skanošiem zvaniem.
- hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
- laikrādis Pulkstenis.
- zvaniņš Pulkstenītes.
- pulksteņķēde Pulksteņa ķēde.
- puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
- pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
- sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
- četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
- divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
- četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
- divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
- desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
- nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
- septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
- deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
- astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
- piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
- trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
- trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
- vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
- pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
- pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
- mērpulkstenis Pulksteņveida indikators – mehāniska ierīce ar ciparnīcai līdzīgu skalu un rādītāju.
- palkavnieks Pulkvedis.
- pulmonologs Pulmoloģijas speciālists.
- sapūlēt Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot (ķermeņa daļu).
- sapūlēties Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot sevi.
- pulpīts Pulpas iekaisums.
- mauči Pulsa sildītāji.
- lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
- milti Pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības graudus.
- cements Pulverveida viela, kas sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē akmenim līdzīgā masā.
- milti Pulverveida viela, ko iegūst, sīki sasmalcinot vai samaļot kādu izejmateriālu.
- termīts Pulverveidīgs alumīnija un dzelzs oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma.
- kuguārs Puma.
- piepumpēt Pumpējot (gaisu, ūdeni u. tml.), piepildīt (ar to ko).
- sapumpēt Pumpējot panākt, ka tiek iegūts, iepildīts (kas).
- piepumpēt Pumpējot pievadīt, sagādāt (ko).
- dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī.
- acs Pumpura vieta (augam).
- ziedpumpurs Pumpurs, no kura attīstās zieds.
- punduris Pundurauguma cilvēks.
- pundurisms Pundurība.
- gnoms Pundurveidīga būtne, kas sargā pazemes dārgumus; rūķis.
- pundurgailis Pundurvistu tēviņš.
- punduris Pundurzvaigzne.
- punktots Punktains (1).
- robežpunkts Punkts, īpaši ierīkota vieta robežas šķērsošanai.
- robežpunkts Punkts, kas iezīmē (kā) robežu.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- centrs Punkts, kurā krustojas kādas figūras vai ķermeņa asis, līnijas u. tml.
- fokuss Punkts, kurā sakopojas gaismas staru kūlis, izejot caur optisko sistēmu.
- nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas krustojas.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
- māzers Punveida izaugums uz koka stumbra, retāk zara.
- zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
- pupa Pupiņa.
- cicis Pups; sievietes krūts.
- badadzeguze Pupuķis.
- pūralāde Pūra lāde.
- pārpurināt Purināt (ko) visu, viscaur; purināt (ko) vēlreiz, no jauna.
- nopurināt Purināt un pārstāt purināt (ko).
- izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
- izpurināt Purinot izdabūt ārā (no kā).
- nopurināt Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
- uzpurināt Purinot uzkaisīt (uz kā, kam).
- uzpurināt Purinot uzmodināt.
- bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
- uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
- pērties Purinoties, kustoties, grozoties (piem., smiltīs, ūdenī), tīrīt sevi (parasti par putniem).
- pūrists Pūrisma piekritējs, atbalstītājs.
- aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
- purkšķināt Purkšķinot virzīties (1).
- purngals Purna priekšējā daļa dzīvniekiem.
- purslas Purna priekšējā daļa, lūpas (dzīvniekiem).
- purns Purngals (1).
- pirkstgals Purngals (apavam).
- nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt (ko).
- pukšķis Puršķis.
- purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
- vaivarājs Purva vaivariņš.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
- apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piem., slidojot).
- junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
- kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus palīgdarbus; junga.
- tīneidžers Pusaudzis, padsmitgadnieks; persona vecumā no 13 līdz 19 gadiem.
- tīnis Pusaudzis, tīneidžeris.
- smurgulis Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; šmurgulis (1).
- saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
- onikss Pusdārgakmens – ahāta paveids ar dažādu krāsu (piem., baltām un melnām) joslām.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- pushektārs Puse hektāra.
- puskilograms Puse kilograma; 500 gramu.
- puskilometrs Puse kilometra; 500 metru.
- puslitrs Puse litra, 500 mililitri.
- pusmetrs Puse metra, 50 centimetri.
- pusminūte Puse minūtes (1), 30 sekundes (1).
- puscena Puse no (kā) cenas.
- puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
- pusmūžs Puse no (parasti cilvēka) mūža.
- pusrats Puse no (transportlīdzekļa) riteņa (rata).
- pusstāvs Puse no celtnes stāva.
- puscilvēks Puse no cilvēka.
- pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
- pusporcija Puse no ēdiena porcijas.
- pusgalva Puse no galvas virsmas.
- pusgalva Puse no galvas.
- puslode Puse no lodes [1] (1).
- pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
- pusslodze Puse no pilnas (darba) slodzes.
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlē).
- pussekunde Puse sekundes.
- pusstunda Puse stundas – 30 minūtes.
- pusaplis Puse vai aptuvena puse no apļa.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
- pusauss Puse vai aptuvena puse no auss.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
- puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
- pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
- puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
- pusloks Puse vai aptuvena puse no loka; pusaplis.
- pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
- pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
- puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
- puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
- pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
- pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
- pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
- pustik Puse vai aptuvena puse.
- pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
- pusacs Puse vai aptuveni puse no acs.
- puskoks Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
- pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
- pus Puse; viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- puszeķes Pusgarās zeķes.
- nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
- midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- puszviļus Pusguļus, pussēdus.
- puspliks Puskails (par cilvēkiem).
- kažociņš Puskažoks.
- puskilo Puskilograms.
- mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
- pusstops Puslitra pudele ar degvīnu; puslitrs degvīna.
- kupols Puslodes formas priekšmets, priekšmeta daļa.
- pusotrkārtīgs Pusotras reizes lielāks.
- pusrikšiem Pusrikšus.
- pussimt Pussimts.
- putra Pusšķidra (kā) masa.
- pļura Pusšķidra masa.
- putra Pusšķidrs ēdiens no putraimiem, pārslām vai miltiem, kas vārīti ūdenī, pienā vai ūdenī ar piena piedevu.
- vēsmot Pūst (par lēnu vēju); izplatīties ar vēsmu (piemēram, par smaržu).
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- taurēt Pūst tauri.
- vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
- pusnots Pustonis.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
- kamašas Puszābaki.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
- mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- piemutnis Pūšaminstrumenta gals, ko mūziķis liek pie lūpām, lai ar gaisa plūsmu radītu skaņu.
- flauta Pūšaminstruments cilindriskas caurules formā.
- pūšams Pūšaminstruments.
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- aizpušķot Pušķojot aizsegt.
- nopušķot Pušķojot izrotāt.
- uzpušķot Pušķojot panākt, ka (kas) kļūst skaistāks, krāšņāks.
- pušķoties Pušķot sevi; arī rotāties (1).
- aizpūst Pūšot aizpildīt, nolīdzināt.
- izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
- aizpūst Pūšot aizvirzīt.
- uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
- atpūst Pūšot atdarīt vaļā.
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
- atpūst Pūšot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- papūst Pūšot censties (ko) padzesēt.
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
- izdzenāt Pūšot izkliedēt.
- izpūst Pūšot izveidot (no kādas masas).
- izpūst Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
- izpūst Pūšot izvirzīt (piem., gāzi, dūmus) – par mehānismu, ierīci.
- nopūst Pūšot nodzēst.
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
- uzpūst Pūšot panākt, ka (kas) izveidojas.
- appūst Pūšot pārklāt (ar ko) – par vēju.
- piepūst Pūšot piepildīt (ar gaisu ko); piepildīt ar gaisu, gāzi (ko).
- sapūst Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
- sapūst Pūšot sadzīt (piem., mākoņus, no kuriem rodas nokrišņi).
- sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā).
- appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
- iepūst Pūšot, ar gaisa plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- uzpūst Pūšot, sūknējot piepildīt (ar gāzveida vielu, parasti elastīgu kameru).
- putekļainība Putekļu daudzums (gaisā).
- ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
- ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, kupenām).
- apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
- pieputināt Putinot pārklāt, piepildīt (ko) ar sniegu lielā daudzumā.
- saputināt Putinot sadzīt, savirzīt (ko).
- šķilvis Putna kuņģis.
- putnabērns Putna mazulis.
- putnēns Putna mazulis.
- putniņš Putna mazulis.
- dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
- putnelis Putnēns.
- zoskopība Putnkopības nozare, kas nodarbojas ar zosu audzēšanu gaļas un olu ieguvei.
- putnkopējs Putnkopis.
- raķelis Putns – rubeņa un medņa krustojums.
- melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
- raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem (parasti dzenis).
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
- naktsputns Putns, kas lido, medī krēslā, naktī.
- ziemotājs Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
- ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- mājputns Putns, ko audzē, lai izmantotu galvenokārt saimnieciskiem mērķiem.
- ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
- ligzdbēgļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas labi attīstīti un atstāj ligzdu drīz pēc izšķilšanās; šīs grupas putni.
- ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
- zaļvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; krāšņvārnveidīgie [Coraciiformes].
- krāšņvārnveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši, bišu dzeņi; zaļvārnveidīgie [Coraciiformes].
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- inkubācija Putnu mazuļu izperināšana inkubatorā.
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
- alus Putojošs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no miežu iesala un apiņiem.
- šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra masa) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām.
- kult Putot (piem., krējumu, olu baltumu).
- paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
- sist Putot, kult; putojot, kuļot gatavot (ko).
- šūmēties Putot.
- puvekļi Puvušas vielas, sapuvušas atliekas.
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- sīkronis Roņu suga, kas dzīvo Baltijas jūrā [Pusa hispida].
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
- inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
- parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
- parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
- penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
- paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
- Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
- Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
- piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
- Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
- padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
- sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
- padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
- padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
- padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
- postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
- sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
- padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
- persieši Tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji.
- udehi Tauta, kas dzīvo Krievijas Federācijas Piejūras un Habarovskas novados un tradicionāli ir nodarbojusies ar medniecību un zvejniecību.
- baski Tauta, kas dzīvo Pireneju ziemeļrietumu daļā.
- pakistāņi Tauta, Pakistānas pamatiedzīvotāji.
- palestīnieši Tauta, Palestīnas autonomās teritorijas pamatiedzīvotāji; Palestīnas arābi.
- paragvajieši Tauta, Paragvajas pamatiedzīvotāji.
- peruāņi Tauta, Peru pamatiedzīvotāji.
- poļi Tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- portugāļi Tauta, Portugāles pamatiedzīvotāji.
- puertorikāņi Tauta, Puertoriko pamatiedzīvotāji.
- dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
- karaīmi Tautība, kas dzīvo nelielās grupās dažādās vietās (piem., Krimā, Ukrainā, Lietuvā, Polijā) un pieder pie īpašas jūdaistu sektas.
- polinēzieši Tautu grupa, Polinēzijas salu pamatiedzīvotāji.
- puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
- pirmā rakete tenisists, kurš Profesionālo tenisistu asociācijas (ATP) reitinga tabulā atrodas pirmajā vietā.
- mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
- cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
- poršs Vācijā ražots vieglais automobilis "Porsche"; šīs markas automašīna.
- nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
- tiāra Valdnieka galvassega (Persijā, Asīrijā).
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
- ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
- KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- korrida Vēršu cīņa (piem., Spānijā, Portugālē).
- pasāts Vieglās automašīnas markas "Volkswagen Passat" automašīna.
- prosa Viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas augs ar garu stiebru, ziedkopām garā skarā un plēkšņainiem, parasti dzelteniem, graudiem [Panicum miliaceum].
- ūdenspipars Viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļganīgi ziedu ķekari, kodīga, dedzinoša garša un kas aug mitrās vietās un krastmalās [Polygonum hydropiper].
- goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- plakantārpi Zemāk attīstīto tārpu tips, pie kura pieder tārpi ar saplacinātu, lentveidīgu ķermeni [Plathelminthes].
- nepārnadži Zīdītāju kārta, kurā ietilpstošo dzīvnieku kājām vislabāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie vāji vai pavisam rudimentāri [Perissodactyla].
- jenkijs Ziemeļu štatu iedzīvotājs vai karavīrs (Amerikas Pilsoņu kara laikā).
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
- Lielais Lācis zvaigznājs debess ziemeļpolā, novērojams netālu no Polārzvaigznes.
- sietiņš Zvaigžņu kopa; Plejādes.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
- svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
P citās vārdnīcās: