Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapīpēt
sapīpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
sapīpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Smēķēt (kopā ar kādu).
PiemēriSapīpēt ar vīriem.
  • Sapīpēt ar vīriem.
  • Kopīgi sapīpēt ar kolēģiem.
1.1.sarunvaloda Uzsmēķēt.
PiemēriViņš devās sapīpēt.
  • Viņš devās sapīpēt.
2.transitīvs Piesmēķēt (gaisu, telpu); sasmēķēt2.
PiemēriTur viss gaiss ir sapīpēts.
  • Tur viss gaiss ir sapīpēts.
  • Auto salonā ir ļoti sapīpēts.