saplūkt
saplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu darbības vārds; transitīvs
1.Plūcot savākt, salasīt (ko).
PiemēriSaplūkt puķes.
- Saplūkt puķes.
- Saplūkt veselu klēpi ceriņu.
- Dārzā saplūcu dilles.
2.Vairākas reizes raustīt (aiz ausīm, matiem).
PiemēriSaplūkt bērnu aiz matiem.
- Saplūkt bērnu aiz matiem.