retardēt
retardēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
2.joma: psiholoģija; formā: vārds īpašības vārda nozīmē, lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kam ir psihiskās attīstības aizture; atpalicis attīstībā, ar palēninātu uztveri.
PiemēriRetardētie bērni.