retardēt
retardēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
2.formā: vārds īpašības vārda nozīmē, lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); joma: psiholoģija Tāds, kam ir psihiskās attīstības aizture; atpalicis attīstībā, ar palēninātu uztveri.
PiemēriRetardētie bērni.