izplēnēt
izplēnēt 3. pers. -plēn [-plȩ̃n], arī -plēnē, pag. -plēnēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pamazām izdegt, izdzist.
PiemēriOgles krāsnī izplēn.
- Ogles krāsnī izplēn.
1.1.pārnestā nozīmē Pamazām izzust.
PiemēriMīlestība izplēn.
- Mīlestība izplēn.
- Tā mēdz būt, ka jūtas pamazām, ar gadiem izplēn.