muļķītis
muļķītis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
muļķīte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → muļķis.
1.1.joma: folklora; formā: vīriešu dzimte Pasaku tēls – trešais tēva dēls.
PiemēriTēvam bija trīs dēli: divi gudri, trešais – muļķītis.