miņa
miņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas ir tik tikko nojaušams, uztverams, sajūtams.
PiemēriPrieka miņa.
- Prieka miņa.
- Tuvā pavasara miņa.
2.Piemiņa; atmiņas.
PiemēriDzīvot tautas miņā.
- Dzīvot tautas miņā.
- Miņa par seno upurakmeni.
- Nams ar vēsturisku miņu.
- Glabāt miņu par skolas dienām.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne miņas. Ne ziņas, ne miņas.
- (Nav) ne miņas idioma — saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- Ne ziņas, ne miņas idioma — saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.