Paplašinātā meklēšana
Meklējam ta.
Atrasts vārdos (200):
- aita:1
- bēta:1
- adata:1
- alata:1
- aorta:1
- atart:1
- basta:1
- botas:1
- bulta:1
- cirta:1
- cista:1
- anketa:1
- artava:1
- atauga:1
- ataugt:1
- ataust:1
- atmata:1
- atpūta:1
- attapt:1
- cinata:1
- cītara:1
- čabata:1
- adītava:1
- apgaita:1
- apjauta:1
- aptauja:1
- ārštata:1
- astains:1
- atainot:1
- atalgot:1
- atamans:1
- atašejs:1
- ataudze:1
- atauļot:1
- atausma:1
- atjauta:1
- atstats:1
- atstatu:1
- barista:1
- bīstams:1
- čabatas:1
- čelesta:1
- adatains:1
- adiabāta:1
- afrikāta:1
- akotains:1
- amatalus:1
- apstaiga:1
- apstarot:1
- aptaisīt:1
- aptaisīt:2
- aptašķīt:1
- aptaujāt:1
- ārkabata:1
- ārkārtas:1
- ārlietas:1
- ataudzēt:1
- atavisms:1
- atstarot:1
- atstarpe:1
- attaisīt:1
- attapīgs:1
- attaukot:1
- autoosta:1
- avotains:1
- barotava:1
- bastards:1
- birztala:1
- brīvosta:1
- brusketa:1
- butafors:1
- būvētava:1
- būvvieta:1
- cirtains:1
- citadele:1
- cittautu:1
- darītava:1
- adāmadata:1
- adjutants:1
- aerostats:1
- aģitators:1
- aiztaisīt:1
- aiztaupīt:1
- apakštase:1
- apstaigāt:1
- aptaukots:1
- aptaurēts:1
- aptaustīt:1
- aramkārta:1
- arestants:1
- ārpilsēta:1
- ataicināt:1
- ātrgaitas:1
- atstaigāt:1
- atstaipīt:1
- atstatums:1
- attaisnot:1
- attapties:1
- audzētava:1
- balstaudi:1
- bataljons:1
- betatrons:1
- bezmuitas:1
- bezpilota:1
- bitmonēta:1
- brīvgaita:1
- būvdetaļa:1
- ceturtais:1
- cienītais:1
- četrtaktu:1
- daiļamata:1
- debitants:1
- aitasgalva:1
- aizstaigāt:1
- aiztapināt:1
- aizvestais:1
- amfetamīns:1
- Antarktīda:1
- apakškārta:1
- aptamborēt:1
- arestētais:1
- atainoties:1
- atalgojums:1
- ataulekšot:1
- atraktants:1
- audžumeita:1
- augšistaba:1
- augšpalāta:1
- aukstasiņu:1
- bārkstains:1
- bezastains:1
- butaforija:1
- civillieta:1
- četristabu:1
- darbavieta:1
- darbistaba:1
- dārglietas:1
- dējējvista:1
- aiztarkšķēt:1
- aizturētais:1
- antagonisks:1
- antagonisms:1
- antagonists:1
- antarktisks:1
- apakšdzimta:1
- apakšpalāta:1
- apartamenti:1
- apstarojums:1
- apstarošana:1
- apsūdzētais:1
- aptaukoties:1
- ārpuskārtas:1
- atpazīstams:1
- atstarotājs:1
- attauvoties:1
- autokapsēta:1
- avitaminoze:1
- avitaminozs:1
- bakurētains:1
- baltalksnis:1
- baltmatains:1
- baltstarīte:1
- benzīntanks:1
- bezlietains:1
- brīvgrāmata:1
- brīvpilsēta:1
- burtstabiņš:1
- butaforisks:1
- caurstaigāt:1
- darbvārpsta:1
- degustators:1
- aizsargkārta:1
- apakšstacija:1
- aptaukošanās:1
- atpakaļgaita:1
- attaisnoties:1
- augšminētais:1
- aukstasinīgs:1
- autoritatīvs:1
- brīvlaistais:1
- ciltsgrāmata:1
- cittautietis:1
- četrkantains:1
- aizbilstamais:1
- aiztaustīties:1
- antihistamīns:1
- apcietinātais:1
- atpazīstamība:1
- automazgātava:1
- autostāvvieta:1
- baletmeistars:1
- bezprecedenta:1
- bortaparatūra:1
- daudzkārtains:1
- antagonistisks:1
- birģermeistars:1
- caurstaigājams:1
- cittautībnieks:1
- augstākminētais:1
- atomelektrostacija:1
Atrasts etimoloģijās (1212):
- No latīņu voluntarius 'brīvprātīgs'. (šķirklī volontieris)
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No viduslejasvācu smeren 'ziest, eļļot, (ie)taukot'. (šķirklī smērēt)
- No tautas pašnosaukuma maori. (šķirklī maori)
- No latīņu lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago)
- No itāliešu sinfonietta 'maza simfonija'. (šķirklī simfonieta)
- No itāļu maestro, kam pamatā latīņu magister 'meistars, skolotājs'. (šķirklī maestro)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēstule)
- No ivrita, arābu hummus. (šķirklī humoss)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No latīņu dictatura. (šķirklī diktatūra)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No vācu tamburieren. (šķirklī tamborēt)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- No latīņu collecta 'savākta nauda, piedalīšanās nauda'. (šķirklī kolekte)
- No vācu Bibel, kam pamatā grieķu biblion 'grāmata'. (šķirklī Bībele)
- No latīņu portare 'nest'. (šķirklī portatīvs)
- No latīņu metallum, grieķu metallon 'raktuve, šahta'. (šķirklī metāls)
- No latīņu moneta. (šķirklī monēta)
- Darināts pēc vācu val. der Staatswille parauga. (šķirklī valstsgriba)
- No latīņu statio 'nometne, mītne'. (šķirklī stacija)
- No krievu грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata)
- No latīņu radiare 'izstarot' un activus 'aktīvs, darbīgs'. (šķirklī radioaktīvs)
- No vācu Reflektant. (šķirklī reflektants)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu stationarius 'stāvošs, nekustīgs'. (šķirklī stacionārs)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- A. Kronvalda ieviests vārds pirms tam lietotā aizguvuma rūme vietā. (šķirklī telpa)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- No franču remontant. (šķirklī remontants)
- No latīņu formula 'forma, noteikta kārtība'. (šķirklī formula)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- No latīņu statutum 'noteikumi'. (šķirklī statūti)
- No latīņu distantia 'attālums'. (šķirklī distance)
- Vārds darināts 19. gs. beigās no A. Kronvalda jaunvārda gleznot, plašāk ieviesies 20. gs. līdz tam lietotā vārda bilde vietā. (šķirklī glezna)
- Pēc Romas pāvesta Gregora (Gregorius) vārda. (šķirklī gregorisks)
- No grieķu technē 'māksla, meistarība'. (šķirklī tehnika)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No latīņu radiatio 'spīdēšana, starošana'. (šķirklī radiācija)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- No lietuviešu giminė 'dzimta'. (šķirklī ģimene)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No franču tablette 'plāksnīte'. (šķirklī tablete)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No itāliešu pesto (pag. divd. pesta 'spiests, lai sadrupinātu'). (šķirklī pesto)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- No vācu Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts)
- No vācu syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- Aizguvums no lībiešu jūom 'dziļums jūrā starp sēkļiem'; nozīme 'darbības joma, nozare' izveidojās 20. gs. 30. gados. (šķirklī joma)
- No vācu Post, kam pamatā latīņu posita. (šķirklī pasts)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- No latīņu catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa)
- Abreviatūra darināta no slimības pilnā nosaukuma coronavirus disease zilbēm co, vi, d. 19 norāda slimības izcelšanās gadu (2019). (šķirklī Covid-19)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No latīņu affricata 'ieberzta'. (šķirklī afrikāta)
- No latīņu Actinia, kam pamatā grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnija)
- No vācu Arrestant, kam pamatā latīņu arrestans, arrestantis. (šķirklī arestants)
- No grieķu arthron 'locītava'. (šķirklī artroze)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No franču blanc 'balts, tīrs; izlaidums, tukša vieta (tekstā)'. (šķirklī blanka)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No latīņu bonitas (bonitatis) 'labums, vērtība'. (šķirklī bonitāte)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No grieķu daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils)
- No latīņu deputatus 'sūtītais'. (šķirklī deputāts)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No vācu Vorstadt, krievu форштадт. (šķirklī forštate)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No saīsināta rūpnīcas nosaukuma krievu valodā – ГАЗ (Горьковский автомобильный завод). (šķirklī gaziks)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No latīņu interludium (inter 'starp' un ludus 'spēle'). (šķirklī interlūdija)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No latīņu cotangens (complementi tangens 'papildinājuma tangenss'). (šķirklī kotangenss)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- No lejasvācu mantag (man 'vasalis' un tag 'diena'). (šķirklī mantāgs)
- No itāliešu pancetta. (šķirklī pančeta)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No grieķu syntagma 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintagma)
- No latīņu stagnare 'apstādināt' un inflatio 'uzpūšana'. (šķirklī stagflācija)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantivēties)
- No grieķu taxis 'izvietojums, kārtība'. (šķirklī taksija)
- No krievu талья, kam pamatā franču taille. (šķirklī taļļa)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No angļu trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns)
- No Veronas pilsētas nosaukuma. (šķirklī veronāls)
- No latīņu volūta 'rullis'. (šķirklī volūta)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No latīņu plantator 'augu stādītājs'. (šķirklī plantators)
- No latīņu facultas (ģen. facultatis) 'spēja, iespēja'. (šķirklī fakultāte)
- No franču facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No franču, angļu acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adaptēt)
- No latīņu adiutans, adiutantis 'tāds, kas palīdz'. (šķirklī adjutants)
- No latīņu adoptio, adoptatio. (šķirklī adopcija)
- No latīņu adoptare. (šķirklī adoptēt)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No latīņu affectatio. (šķirklī afektācija)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- Saīsinājums no curriculum vitae. (šķirklī CV)
- No sanskrita āyus 'dzīve' un veda '(svētās) zināšanas'. (šķirklī ājurvēda)
- No grieķu akropolis; akros 'augšējais' un polis 'pilsēta'. (šķirklī akropole)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars' un eidos 'veids'. (šķirklī aktinīdija)
- No grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnijs)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No latīņu altus 'augsts', altar 'ziedoklis'. (šķirklī altāris)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No latīņu amputatio 'nociršana'. (šķirklī amputācija)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- No latīņu annotatio 'piezīme, atzīme'. (šķirklī anotācija)
- No franču antagonisme, grieķu antagōnismos; anti 'pret' un agōn 'cīņa'. (šķirklī antagonisms)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No grieķu antithesis 'pretstatīšana'. (šķirklī antitēze)
- No franču entreco^te (entre 'starp' un co^te 'riba'). (šķirklī antrekots)
- No grieķu Argonautai, Argō (kuģa nosaukums). (šķirklī argonauti)
- No sanskrita ārya 'cienīgs, dižciltīgs'. (šķirklī ārieši)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No grieķu arthron 'locītava'. (šķirklī artrīts)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No franču attaché 'pievienots'. (šķirklī atašejs)
- No latīņu attestatio 'liecība'. (šķirklī atestācija)
- No latīņu attestatio 'liecība'. (šķirklī atestāts)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No latīņu attributum 'piešķirtais'. (šķirklī atribūts)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- No latīņu auscultatio 'klausīšanās, izklausīšana'. (šķirklī auskultācija)
- No franču autoritarisme. (šķirklī autoritārisms)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No apdzīvotas vietas Badmintona nosaukuma (Anglijas dienvidrietumos). (šķirklī badmintons)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataillon. (šķirklī bataljons)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No itāliešu barista 'bārmenis'. (šķirklī barista)
- No itāļu basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta)
- No itāļu battuta 'sitiens, trieciens'. (šķirklī batuts)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No grieķu bēta. (šķirklī bēta)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- No grieķu biblion 'grāmata' un philein 'mīlēt'. (šķirklī bibliofils)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un topos 'vieta'. (šķirklī biotops)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No franču bauxite, pēc vietas nosaukuma Bo (Baux) Dienvidfrancijā. (šķirklī boksīts)
- No franču bon 'talons, čeks'. (šķirklī bona)
- No grieķu bolis (bolīdos) 'metamais šķēps'. (šķirklī bolīds)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No sanskrita brahmā 'radītājs'. (šķirklī Brahma)
- No sanskrita brahman 'priesteris'. (šķirklī brahmanis)
- Pēc ASV pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No franču brigade, itāļu brigata 'vienība'. (šķirklī brigāde)
- No itāliešu bruschetta. (šķirklī brusketa)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- No itāļu buffonata 'ākstība, izdarība'. (šķirklī bufonāde)
- No franču bouquin 'veca grāmata'. (šķirklī bukinists)
- No vācu Bundestag. (šķirklī Bundestāgs)
- No itāļu buttafuori. (šķirklī butafors)
- No itāļu buttare 'sviest' un fuori 'uz āru, ārā'. (šķirklī butaforija)
- No grieķu but(yron) 'sviests, tauki'. (šķirklī butāns)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī cēlonis)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No latīņu circulari 'staigāt apkārt'. (šķirklī cirkulēt)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No latīņu citatum, citare 'piesaukt, nosaukt'. (šķirklī citāts)
- No itāliešu ciabatta 'rītakurpe, čība' (pēc maizei raksturīgās formas). (šķirklī čabata)
- No sanskrita cakra 'riņķis, ritenis'. (šķirklī čakra)
- No tatāru tschâlma, turku čalma. (šķirklī čalma)
- No angļu charleston; pēc ASV pilsētas Čarlstonas nosaukuma, kur šī deja radusies. (šķirklī čarlstons)
- No itāļu celesta, celeste 'debešķīgs'. (šķirklī čelesta)
- Veidots, iespējams, no dadzis, jo putna iecienīta barība ir dadžu sēklas. (šķirklī dadzītis)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No sanskrita dharma 'likums'. (šķirklī darma)
- No latīņu datum 'dotais', dare 'dot'. (šķirklī dati)
- No latīņu datum 'dotais'. (šķirklī datums)
- No franču débutant. (šķirklī debitants)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No grieķu delta, feniķiešu daleth. (šķirklī delta)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No latīņu delegatus 'sūtītais, sūtnis'. (šķirklī delegāts)
- No grieķu dēmagōgos 'tautas vadonis'. (šķirklī demagogs)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No grieķu dēmagōgia (dēmos 'tauta' un agōgē 'vadīšana'). (šķirklī demagoģija)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démontage. (šķirklī demontāža)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No franču déportation, kam pamatā latīņu deportatio. (šķirklī deportācija)
- No latīņu déportare. (šķirklī deportēt)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No šā sporta veida ieviesēja angļu grāfa Dārbija (Derby) uzvārda. (šķirklī derbijs)
- No latīņu dentalis, kam pamatā dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentāls)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No krievu детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt)
- No franču détail 'maza daļa, sīkums'. (šķirklī detaļa)
- No latīņu desertare, desertus. (šķirklī dezertēt)
- No grieķu diaphragma 'starpsiena', no dia 'caur' un phragma 'žogs'. (šķirklī diafragma)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No grieķu diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika)
- No diēta un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī dietoloģija)
- No grieķu diaita 'dzīvesveids, uztura režīms'. (šķirklī diēta)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- No vācu Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts)
- No latīņu dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No latīņu dictator. (šķirklī diktators)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dissertatio 'iztirzāšana'. (šķirklī disertācija)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No latīņu disputare 'apspriest, strīdēties'. (šķirklī disputs)
- No franču distancer. (šķirklī distancēties)
- No persiešu dīvān 'ar paklāju segta paaugstināta grīda'. (šķirklī dīvāns)
- Līdz 19. gs. otrajai pusei pazīstams g. k. Kurzemē, vēlāk ieviesies citu novadu valodā. (šķirklī dižs)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No latīņu dotatio 'dāvana, ziedojums'. (šķirklī dotācija)
- No vācu drucken 'spiest (grāmatas)'. (šķirklī drukāt)
- No grieķu eunouchos 'guļamistabas sargs'. (šķirklī einuhs)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No franču exploitation. (šķirklī ekspluatācija)
- No viduslaiku latīņu experimentalis. (šķirklī eksperimentāls)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No latīņu exportare. (šķirklī eksportēt)
- No angļu export, kam pamatā latīņu exportare 'izvest'. (šķirklī eksports)
- No latīņu extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts)
- No franču extatique. (šķirklī ekstātisks)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No grieķu elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs)
- No angļu elementary particle. (šķirklī elementārdaļiņas)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- No latīņu emblema 'ciļņots greznojums', grieķu emblēma 'iestarpinājums'. (šķirklī emblēma)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No grieķu embolos 'tapa, aizbāznis'. (šķirklī embols)
- No grieķu epidēmia 'slimības izplatīšanās', epidēmios 'izplatīts' (epi 'virs', dēmos 'tauta'). (šķirklī epidēmija)
- No latīņu eremita, grieķu erēmitēs, erēmos 'vientuļš'. (šķirklī eremīts)
- No franču estacade. (šķirklī estakāde)
- No franču estampe. (šķirklī estamps)
- No franču étalon. (šķirklī etalons)
- No franču étape. (šķirklī etaps)
- No franču étagère. (šķirklī etažere)
- No grieķu ethnos 'tauta' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī etnogrāfija)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- No grieķu ethnos 'cilts, tauta' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī etnoloģija)
- No latīņu euangelista. (šķirklī evaņģēlists)
- 19. gs. 60.–70. gadu jaunvārds, sākumā ar nozīmi 'sajūta'. 20. gs. tas kļuvis par vārda sajūsma sinonīmu. (šķirklī jūsma)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
- No grieķu phantasma 'spoks' un agoreuo 'runāju'. (šķirklī fantasmagorija)
- No grieķu phantasia 'iztēles auglis'. (šķirklī fantāzija)
- No franču fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No grieķu pharmakopoiia 'zāļu pagatavošana'. (šķirklī farmakopeja)
- No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No grieķu pharmakeutēs 'zāļu gatavotājs'. (šķirklī farmaceits)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No itāļu fermata 'apstāšanās, pietura'. (šķirklī fermāta)
- No grieķu féta 'šķēle'. (šķirklī feta)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No franču fuselage (fuseau 'vārpsta'). (šķirklī fizelāža)
- No franču flageolet, vecfranču flageol 'flauta, stabule'. (šķirklī flažolets)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No franču frégate, itāļu fregata. (šķirklī fregate)
- No franču frontal. (šķirklī frontāls)
- No latīņu valodas fundamentalis (fundamentum 'pamats'). (šķirklī fundamentāls)
- Pēc romiešu ārsta Klaudija Galēna vārda. (šķirklī galēnisks)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No angļu gaur, sanskrita gaura. (šķirklī gaurs)
- Saīsinājums no angļu Great Britain pound. (šķirklī GBP)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un psiholoģija. (šķirklī geštaltpsiholoģija)
- No vācu Gestalt 'forma, veids' un terapija. (šķirklī geštaltterapija)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No itāļu granata. (šķirklī granāta)
- No latīņu gravitas 'smagums'. (šķirklī gravitācija)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No itāļu grotta. (šķirklī grota)
- No hindi, sanskrita guru 'skolotājs'. (šķirklī guru)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- 19. gadsimta 70. gados veidots atvasinājums no vārda ģīmis. (šķirklī ģīmetne)
- No spāņu guitarra. (šķirklī ģitāra)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No grieķu chalkēdōn, kura pamatā ir Mazāzijas pilsētas Halkēdonas nosaukums. (šķirklī halcedons)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No arābu haram, harīm 'aizliegtais'. (šķirklī harēms)
- No latīņu charta 'papīrs, raksts'. (šķirklī harta)
- No franču hectare. (šķirklī hektārs)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- Pēc Hernhūtes pilsētas nosaukuma, kur radās šī kustība. (šķirklī hernhūtisms)
- Pēc ēģiptiešu gudrā Hermeja Trismegista vārda, kurš esot pratis blīvi noslēgt traukus. (šķirklī hermētisks)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un statos 'stāvošs'. (šķirklī hidrostats)
- No grieķu hipopotamos 'upes zirgs'. (šķirklī hipopotams)
- No vācu Horizontale, latīņu horizontalis. (šķirklī horizontāle)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No vācu hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt)
- No latīņu hospitari 'viesoties'. (šķirklī hospitēt)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No spāņu junta 'apvienība, kolēģija'. (šķirklī hunta)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No latīņu imitatio. (šķirklī imitācija)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No angļu to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt)
- No latīņu immobilis 'nekustams'. (šķirklī imobilija)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No latīņu initatio 'iesvētīšana'. (šķirklī iniciācija)
- No latīņu incrustatio 'pārklāšana ar garozu'. (šķirklī inkrustācija)
- No franču installation '(tehnisko ierīču) iekārtošana, ierīkošana'. (šķirklī instalācija)
- No viduslaiku latīņu installare. (šķirklī instalēt)
- No latīņu instantia 'tiešs tuvums'. (šķirklī instance)
- No latīņu institutum 'iekārta, iestādījums'. (šķirklī institūts)
- No insultus, latīņu insultare 'ielēkt'. (šķirklī insults)
- No itāļu intarsio. (šķirklī intarsija)
- No latīņu integritas. (šķirklī integritāte)
- No latīņu instrumentalis. (šķirklī instrumentāls)
- No latīņu interjectio 'iemetums, iespraudums' (intericere 'iemest starpā'). (šķirklī interjekcija)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No vācu Internationalismus, kam pamatā latīņu inter 'starp' un natio, nationis 'tauta'. (šķirklī internacionālisms)
- No latīņu interpretatio. (šķirklī interpretācija)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No latīņu intervallum 'atstarpe, atstatums'. (šķirklī intervāls)
- No latīņu introspectare 'ielūkoties'. (šķirklī introspekcija)
- No latīņu inventarium 'saraksts, apraksts'. (šķirklī inventārs)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No latīņu irradiare 'spīdēt, apstarot'. (šķirklī iradiācija)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No angļu yuppy saīsinājums no y(oung) u(rban) p(rofessional) 'jauns pilsētas profesionālis'. (šķirklī japijs)
- No apzīmējuma "Jaunā Latvija", ko kustības pretinieki nicīgi tai piedevēja pēc analoģijas ar Vācijas revolucionāro biedrību "Jaunā Vācija" (1834–1850). (šķirklī jaunlatvieši)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No sanskrita yoga 'saistījums'. (šķirklī joga)
- No grieķu iōta. (šķirklī jota)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No Bībeles personāža Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- Minētā nozīme izveidota 20. gs. 20. gadu sākumā. (šķirklī junda)
- No latīņu justitia 'taisnīgums, tiesas spriešana'. (šķirklī justīcija)
- Ata Kronvalda jaunvārds. (šķirklī jutekļi)
- No franču cabotage. (šķirklī kabotāža)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No vācu Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- No vietvārda Kalifornija (ASV), kur tas pirmo reizi mākslīgi iegūts. (šķirklī kalifornijs)
- No vācu Kalium, kam pamatā arābu (al)qili, (al)qalī 'potaša'. (šķirklī kālijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- No sanskrita Kāmasūtra. (šķirklī kāmasūtra)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
- No latīņu capacitas (capacitatis) 'tilpīgums'. (šķirklī kapacitāte)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No angļu capitalist. (šķirklī kapitālists)
- No latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No angļu capitalism, kam pamatā latīņu capitale 'īpašums'. (šķirklī kapitālisms)
- No angļu capitalization. (šķirklī kapitalizācija)
- No angļu caplet (saīsinājums no capsule un tablet). (šķirklī kaplete)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No franču carbonnade 'uz oglēm cepta gaļa'. (šķirklī karbonāde)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No vācu Kartätsche, kam pamatā itāļu cartoccio 'tūta; šautenes patrona'. (šķirklī karteča)
- No vācu Karst (pēc Karsta plato Slovēnijā). (šķirklī karsts)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No franču carton, kam pamatā latīņu carta 'papīrs'. (šķirklī kartons)
- No vācu Kartothek (Karte un grieķu thēkē 'glabātava'). (šķirklī kartotēka)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No franču cascade, itāļu cascata, cascare 'krist'. (šķirklī kaskāde)
- No portugāļu casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta)
- No franču cascadeur, cascade 'savā starpā saistīt akrobātiski lēcieni'. (šķirklī kaskadieris)
- No vācu Kastanie, kam pamatā latīņu castanea. (šķirklī kastaņa)
- No spāņu castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No grieķu katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No grieķu kataklysmos 'applūšana, plūdi'. (šķirklī kataklizma)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katalysis 'sagraušana'. (šķirklī katalīze)
- No grieķu katalogos 'saraksts'. (šķirklī katalogs)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No latīņu catapulta. (šķirklī katapulta)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No franču catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars)
- No angļu cation, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī katjons)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No grieķu katatonos 'saspringts'. (šķirklī katatonija)
- No franču cavalcade, itāļu cavalcata. (šķirklī kavalkāde)
- No latīņu cavitas, cavitatis 'tukšums, dobums'. (šķirklī kavitācija)
- No franču casemate, itāļu casamatta. (šķirklī kazemāts)
- No grieķu kentauros. (šķirklī kentaurs)
- No ivrita qibbūs 'sapulcēšanās'. (šķirklī kibucs)
- No angļu kick-starter. (šķirklī kikstarteris)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- No latīņu claustrum 'glabātava; slēgta vieta' un fobija (grieķu phobos 'bailes'). (šķirklī klaustrofobija)
- No vācu Kleid 'apģērbs, kleita'. (šķirklī kleita)
- No latīņu cliens, clientis 'padotais'. (šķirklī klients)
- No grieķu klima, klimatos 'slīpums'. Senie grieķi ar to domāja slīpumu, kādā uz Zemes virsmas krīt Saules stari. (šķirklī klimats)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja)
- No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
- No vācu knausern 'pārspīlēti taupīt, skopoties'. (šķirklī knauzerēties)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No latīņu codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss)
- No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No angļu cocktail 'gaiļa aste'. (šķirklī kokteilis)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No franču colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna)
- No grieķu kolossos 'liela statuja'. (šķirklī koloss)
- No franču colportage. (šķirklī kolportāža)
- No šā ieroča izgudrotāja S. Kolta (Colt) vārda. (šķirklī kolts)
- No grieķu komma (kommatos) 'cirtiens, sitiens; iecirsta zīme'. (šķirklī komats)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- No latīņu commentari. (šķirklī komentēt)
- No grieķu komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta)
- No angļu comfortable. (šķirklī komfortabls)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No latīņu commentator 'izskaidrotājs'. (šķirklī komentētājs)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No latīņu commutatio 'pārmaiņa'. (šķirklī komutācija)
- No vācu Kommutator, kam pamatā latīņu commutare 'mainīt, pārmainīt'. (šķirklī komutators)
- No latīņu conceptus 'doma, priekšstats'. (šķirklī koncepts)
- No itāļu concertare. (šķirklī koncertēt)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakts)
- No spāņu conquistador 'iekarotājs'. (šķirklī konkistadors)
- No spāņu conquista 'iekarojums'. (šķirklī konkista)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No franču consistance, kam pamatā latīņu consistentia. (šķirklī konsistence)
- No latīņu consistorium 'sapulce; sapulces vieta'. (šķirklī konsistorija)
- No angļu constantan, constant 'nemainīgs, konstants'. (šķirklī konstantāns)
- No latīņu constans (constanis) 'pastāvīgs, nemainīgs'. (šķirklī konstante)
- No franču constater, kam pamatā latīņu constat 'ir zināms'. (šķirklī konstatēt)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No latīņu constans (constantis). (šķirklī konstants)
- No latīņu consultatio. (šķirklī konsultācija)
- No latīņu consultare 'apspriesties'. (šķirklī konsultēt)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakt-)
- No latīņu contaminatio 'sajaukšana'. (šķirklī kontaminācija)
- No angļu container ship. (šķirklī konteinerkuģis)
- No angļu container. (šķirklī konteiners)
- No latīņu continuitas (continuitatis). (šķirklī kontinuitāte)
- No franču continental. (šķirklī kontinentāls)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No latīņu convergere 'savstarpēji tuvoties, tiekties'. (šķirklī konverģence)
- No latīņu cooptare. (šķirklī kooptēt)
- No latīņu correctus 'iztaisnots, izlabots'. (šķirklī korekts)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No ivrita kāšēr 'tīrs, pareizs'. (šķirklī košers)
- No angļu cottage. (šķirklī kotedža)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- No latīņu crepitatio 'čirkstēšana'. (šķirklī krepitācija)
- No grieķu kryos 'aukstums, sals' un statos 'stāvošs'. (šķirklī kriostats)
- No latīņu crypta, grieķu kryptē 'segta eja'. (šķirklī kripta)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli'. (šķirklī kristāls)
- No latīņu Christus, grieķu christos 'svaidītais'. (šķirklī Kristus)
- No sanskrita Krsna 'melnais'. (šķirklī Krišna)
- No krievu кривичи. Pēc J. Endzelīna domām, no šā vārda latviešu valodā cēlies tautas nosaukums krievi. (šķirklī kriviči)
- No latīņu chrysanthemum, grieķu chrysanthemon 'zelta puķe'. (šķirklī krizantēma)
- No skeleta atlieku atrašanas vietas Kromaņonas alā, Francijā. (šķirklī kromanjonietis)
- No Kukersas (tagad Kukruzes) ciema nosaukuma Igaunijā. (šķirklī kukersīts)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No tatāru kulan. (šķirklī kulans)
- No franču courtage. (šķirklī kurtāža)
- No vācu Kurort (Kur 'ārstēšana' un Ort 'vieta'). (šķirklī kūrorts)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
- No latīņu qualitas (qualitatis) 'īpašība, stāvoklis'. (šķirklī kvalitāte)
- No vācu quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No latīņu quantitas (quantitatis) 'daudzums'. (šķirklī kvantitāte)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No vācu Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No itāliešu quinta 'piektā'. (šķirklī kvinta)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No latīņu quota (pars) 'kura (daļa)'. (šķirklī kvota)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No latīņu celtae, grieķu Keltoi. (šķirklī ķelti)
- No vācu Ketzer, kam pamatā latīņu Cathari (katari - kristiešu sekta; grieķu katharos 'tīrs'). (šķirklī ķeceris)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- No grieķu laos 'tauta'. (šķirklī lajs)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- Pēc vācu fiziķa J. Lamberta (Johann H. Lambert) vārda. (šķirklī lamberts)
- Pēc 19. gs. čehu ārsta V. Lambla (Vilem D. Lambl) vārda. (šķirklī lamblija)
- No latīņu lamentatio. (šķirklī lamentācija)
- No vācu Landtag (Land 'zeme' un Tag '(sapulces) diena'). (šķirklī landtāgs)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No vācu Last 'krava, nasta'. (šķirklī lasts)
- No angļu abreviatūras laser (light amplification by stimulated emission of radiation – gaismas pastiprināšana ar inducēto starojumu). (šķirklī lāzers)
- No Grenlandes eskimosu nunatag. (šķirklī nunataks)
- No latīņu legatus 'sūtnis' (legatum 'testamentārs novēlējums'). (šķirklī legāts)
- No grieķu émplastron '(ārstnieciskā nolūkā) uzziestais, uzsmērētais'. (šķirklī leikoplasts)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No angļu lunch, sākotnēji 'kumoss, drupata'. (šķirklī lenčs)
- No latīņu letalis 'nāvējošs'. (šķirklī letalitāte)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- Atvasinājums no liegt. J. Alunāns šo vārdu ieteica literārajā valodā ar nozīmi 'aizliegta, saudzējama vieta mežā'. Mūsdienu nozīme – no 20. gs. 60. gadiem. (šķirklī liegums)
- No angļu lilliputian (pēc Dž. Svifta romāna "Gulivera ceļojumi" aprakstītās iedomātās zemes Liliputijas iedzīvotājiem – maziem cilvēciņiem). (šķirklī liliputs)
- No krievu лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns)
- No latīņu linum 'audums' un crusta 'garoza'. (šķirklī linkrusts)
- No vācu Lipase, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipāzes)
- No franču lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi)
- No grieķu lipos 'tauki' un kystos 'šūna'. (šķirklī lipocīti)
- No grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipoma)
- No latīņu litania, grieķu litaneia 'lūgšana'. (šķirklī litānija)
- No lietuviešu litas. (šķirklī lits)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No latīņu lumbus 'jostasvieta' un punctio 'duršana'. (šķirklī lumbālpunkcija)
- No vācu Lunapark (atpūtas un izklaides vietas nosaukums Berlīnē). (šķirklī lunaparks)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- No hindi mahārājā, sanskrita mahārāja (mahā 'liels' un rājā 'valdnieks, radža'). (šķirklī maharādža)
- No sanskrita mahārsi 'lielais skolotājs' (mahā 'lielais' un rsi 'viedais'). (šķirklī mahariši)
- No sanskrita mahātman (mahā 'liels' un ātman 'dvēsele'). (šķirklī mahatma)
- No latīņu maiestas (ģenitīvā maiestatis) 'dižums'. (šķirklī majestāte)
- No latīņu maioritas (ģen. maioritatis 'vairākums'). (šķirklī majoritāte)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No grieķu malachē 'malva', jo malahīta krāsa ir līdzīga malvas lapu krāsai. (šķirklī malahīts)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No franču maltase. (šķirklī maltāze)
- No angļu Malthusianism, pēc angļu ekonomista T. R. Maltusa (T. R. Malthus, 1766–1834) vārda. (šķirklī maltusisms)
- No sanskrita mandala 'aplis'. (šķirklī mandala)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No latīņu manifestatio 'atklāšana, izteikšana'. (šķirklī manifestācija)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- Pēc franču ārsta Šarla Mantū (Charles Mantoux 1877–1947) vārda. (šķirklī mantū)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- No franču metalurga P. Martēna (P. Martin 1824–1915) uzvārda. (šķirklī martenkrāsns)
- No tautas pašnosaukuma il masai. (šķirklī masaji)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Pēc austriešu romānista L. fon Zahera–Mazoha (1835–1895) vārda, kurš šo anomāliju aprakstīja. (šķirklī mazohisms)
- Pēc līkumotās Meandras (tagad Lielās Menderesas) upes nosaukuma Mazāzijā. (šķirklī meandrs)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No latīņu mediator 'starpnieks'. (šķirklī mediators)
- No franču majoritaire (majorité 'vairākums'). (šķirklī mažoritārs)
- No latīņu meditatio. (šķirklī meditācija)
- No latīņu meditari. (šķirklī meditēt)
- No arābu madrasa 'vieta, kur mācās'. (šķirklī medrese)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un polis 'pilsēta'. (šķirklī megapole)
- No latīņu memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No grieķu metabolē 'pārvēršanās, pārmaiņa'. (šķirklī metabolisms)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu metaphora 'pārnesums'. (šķirklī metafora)
- No viduslejasvācu mester, meister 'meistars'. (šķirklī mestrs)
- No grieķu metastasis 'pārvietošanās'. (šķirklī metastāze)
- No grieķu metamorphōsis 'pārvēršanās, pārveidošanās'. (šķirklī metamorfoze)
- No grieķu metaplasis 'pārveidošanās'. (šķirklī metaplāzija)
- No franču métro (saīsinājums no métropolitain). (šķirklī metro)
- No grieķu metropolis (mētēr 'māte' un polis 'pilsēta'). (šķirklī metropole)
- No franču maître 'meistars, skolotājs'. (šķirklī metrs)
- No vācu Waldhorn tulkojuma 'meža taure'. (šķirklī mežrags)
- Vārds mīla pirmo reizi iespiestajā literatūrā minēts izdevumā "Latviešu Ārste" (1768. g.), literārajā valodā šo vārdu ieviesa Rainis. (šķirklī mīla)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču militariser 'militarizēt'. (šķirklī militarizēt)
- No franču militariste. (šķirklī militārists)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No latīņu mobilitas (mobilitatis). (šķirklī mobilitāte)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No franču montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No angļu mormons (apzīmējuma pamatā ir nosaukums Mormona grāmata (The Book of Mormon), kura tiek uzlūkota par kustības svētajiem rakstiem līdzās Bībelei). (šķirklī mormoņi)
- No holandiešu mortier, kam pamatā latīņu mortarium 'piesta'. (šķirklī mortīra)
- No latīņu monumentalis. (šķirklī monumentāls)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- Pēc sektas dibinātāja un garīgā vadītāja Sun Mjung Mūna (dz. 1920. g.) vārda. (šķirklī mūnisti)
- No angļu mustang, spāņu mustengo. (šķirklī mustangs)
- No latīņu mutatio 'mainīšanās, pārmaiņa'. (šķirklī mutācija)
- No angļu mutagen. (šķirklī mutagēni)
- No franču mousquetaire. (šķirklī musketieris)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- No latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nācija)
- No franču nationalisme, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālisms)
- No franču nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte)
- No franču nationalisation, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalizācija)
- Pēc beļģu ieroču meistara Anrī Leona Nagana (1833–1900) uzvārda. (šķirklī nagans)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālists)
- No franču national, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionāls)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1872. g.) (šķirklī pilnvara)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu nektar 'nektārs'. (šķirklī nektārs)
- Pēc planētas Neptūns nosaukuma. (šķirklī neptūnijs)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No sanskrita nirvāna 'izdzišana'. (šķirklī nirvāna)
- No grieķu nystagmos 'mirkšķināšana, galvas klanīšana'. (šķirklī nistagms)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No vācu Normale, kam pamatā latīņu normalis 'taisnleņķa, taisns'. (šķirklī normāle)
- No latīņu nota 'zīme, atzīme'. (šķirklī nota)
- No latīņu notatio 'apzīmējums, pieraksts'. (šķirklī notācija)
- No latīņu nota 'rakstu zīme'. (šķirklī nots)
- No itāļu novelletta. (šķirklī novelete)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No latīņu novitas, novitatis 'jaunums'. (šķirklī novitāte)
- No latīņu numisma (numismatis) 'monēta'. (šķirklī numismātika)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No grieķu obeliskos (obelos 'iesms, adata'). (šķirklī obelisks)
- No latīņu oblata 'pasniegtā, ziedotā'. (šķirklī oblāta)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No vācu Oktan, kam pamatā grieķu oktō 'astoņi'. (šķirklī oktāns)
- No latīņu octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī oktāva)
- No grieķu oktagōnon. (šķirklī oktagons)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No franču omelette (oeufs mêlés 'jauktas olas'). (šķirklī omlete)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No latīņu oppositio 'pretstatīšana'. (šķirklī opozīcija)
- No latīņu optatio 'vēlēšanās, izraudzīšanās'. (šķirklī optācija)
- No itāliešu operetta. (šķirklī operete)
- No malajiešu orang hutan 'meža cilvēks'. (šķirklī orangutans)
- No latīņu orbita 'sliede, ceļš'. (šķirklī orbīta)
- No krievu орда, tatāru orda '(valdnieka) nometne'. (šķirklī orda)
- No latīņu ordo 'rinda, kārta'. (šķirklī orderis)
- No latīņu (corona) aureola 'zelta vainags'. (šķirklī oreols)
- No latīņu orientalis 'austrumu'. (šķirklī orientālistika)
- No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
- No vācu Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta'. (šķirklī ordenis)
- No latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta, pakāpe'. (šķirklī ordenis)
- No latīņu ornatus 'rotājums, rota'. (šķirklī ornāts)
- No grieķu orthos 'taisns, pareizs' un odūs, odontos 'zobs'. (šķirklī ortodontija)
- No grieķu ortographia (orthos 'taisns, pareizs' un graphia 'rakstīšana'). (šķirklī ortogrāfija)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons)
- No angļu patchouli, kam pamatā tamilu paccuci 'zaļa lapa'. (šķirklī pačūlija)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No franču palette, kam pamatā latīņu pāla 'lāpsta'. (šķirklī palete)
- No latīņu pālus 'stabs, pālis'. (šķirklī pālis)
- No franču palissandre (brazīliešu pao santo 'svētais koks'). (šķirklī palisandrs)
- No latīņu palpatio 'glaudīšana, taustīšana'. (šķirklī palpācija)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No grieķu pandēmia 'visa tauta'. (šķirklī pandēmija)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No grieķu paranoia 'ārprāts, prāta aptumsums'. (šķirklī paranoja)
- No angļu paramilitary. (šķirklī paramilitārs)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No latīņu paritas (ģen. paritatis) 'vienlīdzība'. (šķirklī paritāte)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- No itāļu pasta 'mīkla'. (šķirklī pasta)
- No vācu Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte)
- No grieķu pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss)
- No grieķu patriōtēs 'tautietis'. (šķirklī patriots)
- No angļu sextant, kam pamatā latīņu sextans (sextantis) 'sestdaļa'. (šķirklī sekstants)
- Saīsinājums no Starptautiskās dzejnieku, dramaturgu, redaktoru, esejistu un romānistu asociācijas sākotnējā nosaukuma International Association of (P)oets, Playwriters, Editors, (E)ssayists and (N)ovelists. (šķirklī PEN)
- No angļu Pentagon, kam pamatā grieķu pentagōnon. (šķirklī pentagons)
- No grieķu Pentēkostē (hēmera) 'piecdesmitā (diena)' (pēc Vasarsvētku dienas, ko svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām). (šķirklī pentakosti)
- No grieķu pentametros 'piecmērs'. (šķirklī pentametrs)
- No grieķu pentateuchos 'no piecām grāmatām sastāvošs'. (šķirklī Pentateihs)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un latīņu natalis 'ar dzimšanu saistīts'. (šķirklī perinatāls)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- No grieķu peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika)
- No angļu percussionist (percussion 'sitamie instrumenti'). (šķirklī perkusionists)
- Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
- No latīņu permutatio 'apmaiņa'. (šķirklī permutācija)
- No spāņu peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta)
- No franču petard (peter) 'sprāgt ar troksni'. (šķirklī petarde)
- No itāliešu pianista. (šķirklī pianists)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No latīņu pietas 'godbijība'. (šķirklī piētisms)
- No viduslaiku latīņu pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs)
- No franču pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs)
- Pēc metodes pamatlicēja, fizkultūras instruktora Džozefa Humberta Pilatesa uzvārda (Joseph Humbertus Pilates, 1880–1967). (šķirklī pilates)
- No franču pilotage. (šķirklī pilotāža)
- Ata Kronvalda jaunvārds (1869. g.) (šķirklī pilsonis)
- No grieķu pinakothēkē (pinax, pinakos 'tāfelīte, glezna' un thēkē 'glabātava'). (šķirklī pinakotēka)
- No vācu Fingerhut 'pirksta cepure'. (šķirklī piņģerots)
- No vācu der Pinsel 'ota'. (šķirklī pindzele)
- No latīņu pirata, grieķu peiratēs 'jūras laupītāji'. (šķirklī pirāts)
- No itāļu pistaccio, kam pamatā latīņu pistacium, persiešu pistah. (šķirklī pistācija)
- No latīņu placenta 'plācenis'. (šķirklī placenta)
- No vācu Platz 'laukums, vieta'. (šķirklī placis)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No latīņu planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs)
- No latīņu plantatio 'augu stādīšana'. (šķirklī plantācija)
- No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
- No spāņu platina (plata 'sudrabs'). (šķirklī platīns)
- No latīņu plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- Pēc planētas Plūtons nosaukuma. (šķirklī plutonijs)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- No itāliešu polenta. (šķirklī polenta)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No vācu Popularität, kam pamatā latīņu popularis, populus 'tauta'. (šķirklī popularitāte)
- No latīņu populus 'tauta'. (šķirklī populisms)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No latīņu porta 'vārti, durvis'. (šķirklī portāls)
- Pēc Portlendas pilsētas (Anglijā) nosaukuma. (šķirklī portlandcements)
- Pēc Portugāles pilsētas Portu (Porto) nosaukuma. (šķirklī portvīns)
- No vācu Postament. (šķirklī postaments)
- No latīņu posit 'pēc' un illa 'teksta vārdiem'. (šķirklī postilla)
- No sanskrita prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits)
- No latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statuss)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No franču stagiaire. (šķirklī stažieris)
- No latīņu praenatalis. (šķirklī prenatāls)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No grieķu prisma 'sazāģētais'. (šķirklī prizma)
- No vācu Projektor, kam pamatā latīņu proiector 'tas, kas met uz priekšu'. (šķirklī projektors)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No latīņu proletarius, proles 'pēcnācējs'. (šķirklī proletārietis)
- No grieķu propolis 'priekšpilsēta; bišu līme'. (šķirklī propoliss)
- No latīņu prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No latīņu protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants)
- No latīņu protestari 'publiski apliecināt'. (šķirklī protestēt)
- No latīņu pro 'vietā' un vitamīns. (šķirklī provitamīns)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No latīņu pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No angļu puritanism. (šķirklī puritānisms)
- No latīņu radius 'stars'. (šķirklī radiāls)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No latīņu radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis)
- No latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radiators)
- No latīņu radius 'stars'. (šķirklī rādijs)
- No angļu radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio)
- No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
- No latīņu radius 'riteņa spieķis, stars'. (šķirklī rādiuss)
- No franču raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete)
- No vācu Rarität, kam pamatā latīņu raritas. (šķirklī raritāte)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu rebus (dsk. instrumentālis no res 'lieta, priekšmets'). (šķirklī rēbuss)
- No vācu die Stelle 'vieta; darbavieta'. (šķirklī štelle)
- No latīņu receptum 'saņemtais'. (šķirklī recepte)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No latīņu recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija)
- No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu re 'atpakaļ' un exportare. (šķirklī reeksports)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No itāliešu regata. (šķirklī regate)
- No angļu rugby football, rugby pēc Anglijas pilsētas Ragbijas (Rugby) nosaukuma. (šķirklī regbijs)
- No angļu ragtime (rag 'noplēsts gabals' un time 'takts'). (šķirklī regtaims)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No vācu Reichstag (Reich 'valsts' un Tag 'sanāksme'). (šķirklī reihstāgs)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No franču tapisser. (šķirklī tapsēt)
- No vācu Rentabilität. (šķirklī rentabilitāte)
- No grieķu rheos 'plūsma' un statos 'stāvošs'. (šķirklī reostats)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No franču reportage. (šķirklī reportāža)
- No latīņu representatio. (šķirklī reprezentācija)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No angļu to restart. (šķirklī restartēt)
- No latīņu restauratio 'atjaunošana'. (šķirklī restaurācija)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No latīņu retorta 'atliekta atpakaļ'. (šķirklī retorte)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- No itāliešu ricotta. (šķirklī rikota)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No angļu remake 'pārtaisīt'. (šķirklī rimeiks)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No latīņu rotatio. (šķirklī rotācija)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties' un angļu print 'iespiest'. (šķirklī rotaprints)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- No latīņu rotare 'griezt, griezties'. (šķirklī rotēt)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No latīņu sacramentalis. (šķirklī sakramentāls)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- No itāļu (in)salata 'sālījums', kam pamatā latīņu sal 'sāls'. (šķirklī salāti)
- Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No itāļu salto mortale 'nāves lēciens'. (šķirklī saltomortāle)
- No latīņu salutare 'novēlēt veselību'. (šķirklī salutēt)
- No itāļu salvietta. (šķirklī salvete)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No sanskrita samskrta 'smalks, līdz pilnībai izkopts'. (šķirklī sanskrits)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- Abreviatūra no angļu Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development. (šķirklī SAPARD)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No angļu S(evere) A(cute) R(espiratory) S(yndrome) 'smagais akūtais respiratorais sindroms'. (šķirklī SARS)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No latīņu satan 'pretinieks'. (šķirklī sātans)
- No vācu Satellitenstaat, angļu satellite state. (šķirklī satelītvalsts)
- No latīņu sebum 'tauki, speķis' un grieķu rhoē 'tecēšana'. (šķirklī seboreja)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No latīņu secta 'virziens, skola'. (šķirklī sekta)
- No spāņu señorita 'jaunkundze'. (šķirklī senjorita)
- No franču sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija)
- No latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensitivitāte)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentālisms)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentiments)
- No spāņu, portugāļu centavo. (šķirklī sentavo)
- No latīņu septimus 'septītais' un itāliešu accordo. (šķirklī septakords)
- No latīņu septimus 'septītais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī septiljons)
- No latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensorisks)
- No latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentāls)
- No persiešu sarāy 'pils, slēgta apdzīvota vieta'. (šķirklī serāls)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No sanskrita śişya 'skolnieks' (šķirklī sikhs)
- No franču silhouette (pēc 18. gs. franču ministra Etjēna de Silueta vārda). (šķirklī siluets)
- No latīņu sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija)
- No grieķu synaisthēsis 'sajūta, uztvere'. (šķirklī sinestēzija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No grieķu syntaxis 'sakārtojums, savienojums'. (šķirklī sintakse)
- No vācu Syntagmatik, angļu syntagmatic. (šķirklī sintagmātika)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No angļu Skype (interneta programmas nosaukuma). (šķirklī skaips)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No angļu societas 'kopība, apvienība', latīņu socius 'biedrs, pavadonis'. (šķirklī socio-)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No franču sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa)
- No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists)
- No franču solitaire. (šķirklī solitārs)
- Latīņu somnus 'miegs' un ambulare 'pastaigāties'. (šķirklī somnambulisms)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No poļu złoty 'zeltītais'. (šķirklī zlots)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No latīņu stabilis. (šķirklī stabils)
- No latīņu statio 'stāvēšana, piestātne'. (šķirklī stacionārs)
- No latīņu stadium un grieķu stadion. (šķirklī stadija)
- No latīņu stadion. (šķirklī stadions)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No latīņu stagnare 'apstādināt'. (šķirklī stagnācija)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No grieķu stalagma 'pile, lāse'. (šķirklī stalagmīti)
- No grieķu stalaktos 'pilināts'. (šķirklī stalaktīti)
- No lejasvācu stal. (šķirklī stallis)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No lejasvācu stamp. (šķirklī stampa)
- No angļu standart. (šķirklī standarts)
- No vācu Stange. (šķirklī stanga)
- No lejasvācu stapel. (šķirklī stāpelis)
- No itāļu stanza 'tērauda forma, istaba'. (šķirklī stance)
- No poļu starastwo. (šķirklī stārastija)
- No poļu starosta 'vecākais'. (šķirklī stārasts)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No angļu starter. (šķirklī starteris)
- No angļu to start. (šķirklī startēt)
- No angļu start. (šķirklī starts)
- No vācu Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika)
- No vācu Statist, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statists)
- No latīņu stativus 'stāvošs'. (šķirklī statīvs)
- No angļu stator. (šķirklī stators)
- No franču statuette, kam pamatā latīņu statua. (šķirklī statuete)
- No latīņu statua. (šķirklī statuja)
- No grieķu stasis 'apstāšanās, sastrēgums'. (šķirklī stāze)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No grieķu stear (steatos) 'tauki'. (šķirklī stearīns)
- No angļu stand. (šķirklī stends)
- No grieķu stereos 'telpisks' un latīņu radius 'stars'. (šķirklī steradiāns)
- No vācu: Staerke. (šķirklī stērķele)
- No grieķu stigmatos 'dūriens, rēta, zīme'. (šķirklī stigma)
- No latīņu stratum 'segums, slānis' un grieķu statos 'stāvošs'. (šķirklī stratostats)
- No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantivācija)
- No latīņu substantivum. (šķirklī substantīvs)
- No latīņu substantia 'būtība; substance'. (šķirklī substance)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un normalis 'taisnvirziens'. (šķirklī subnormāls)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu surdus 'kurls' un camera 'velve; istaba'. (šķirklī surdokamera)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No latīņu supra 'virs; aiz; pirms' un plūstamība. (šķirklī supraplūstamība)
- No latīņu surrogatus 'izvēlēts cita vietā'. (šķirklī surogāts)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No sanskrita sūtra 'pavediens'. (šķirklī sūtra)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No viduslejasvācu swick 'tapiņa'. (šķirklī sviķis)
- No franču chantage. (šķirklī šantāža)
- No franču châtain. (šķirklī šatens)
- No franču chiffon 'lupata, skranda'. (šķirklī šifons)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No poļu szlachta 'dzimta'. (šķirklī šļahta)
- No vācu die Sprotte 'brētliņa'. Latviešu valodā vārds aizgūts 19. gs. beigās, attiecinot uz žāvētām un eļļā sagatavotām brētliņām. (šķirklī šprote)
- No vācu der Stab. (šķirklī štābs)
- No vācu der Stamm 'celms, līnija'. (šķirklī štamms)
- Itāļu stampa 'zīmogs', krievu штамп. (šķirklī štamps)
- No vācu die Stanze. (šķirklī štance)
- No latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī štats)
- No vācu der Staat 'valsts'. (šķirklī štats)
- No vācu der Staat 'svinīgs tērps'. (šķirklī štāte)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- No spāņu tabaco. (šķirklī tabaka)
- No latīņu tabula 'dēlis'. (šķirklī tabele)
- No franču tableau. (šķirklī tablo)
- No angļu tabloid. (šķirklī tabloīds)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No latīņu tabula 'dēlis, galds'. (šķirklī tabula)
- No angļu tabulator. (šķirklī tabulators)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- Tautas pašnosaukums tadžik. (šķirklī tadžiki)
- No vācu Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts)
- No latīņu talcus, kam pamatā arābu talq. (šķirklī talks)
- No grieķu tachys 'ātrs' un metron 'mērs'. (šķirklī tahimetrs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī tahogrāfs)
- No grieķu tachos 'ātrums' un metron 'mērs'. (šķirklī tahometrs)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No lībiešu taimin. (šķirklī taimiņš)
- No holandiešu takelage, vācu Takelage. (šķirklī takelāža)
- No latīņu taxatio 'cenas noteikšana, novērtēšana'. (šķirklī taksācija)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- No vācu Taxe, kam pamatā latīņu taxare 'novērtēt'. (šķirklī takse)
- No grieķu taxis 'kārtība' un derma 'āda'. (šķirklī taksidermija)
- No latīņu taxator. (šķirklī taksators)
- No spāņu tacos. (šķirklī tako)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī taksometrs)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā'. (šķirklī taksons)
- No grieķu taktika. (šķirklī taktika)
- No latīņu tactus 'pieskāriens', 'sajūta'. (šķirklī takts)
- No vācu Takt, kam pamatā latīņu tactus 'pieskāriens, sajūta'. (šķirklī takts)
- No grieķu talanton, latīņu talentum. (šķirklī talants)
- No latīņu talaris (talus 'potīte'). (šķirklī talārs)
- No franču talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans)
- No latīņu tactilis. (šķirklī taktils)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No gruzīnu tamadá. (šķirklī tamada)
- No franču tambourin, itāļu tamburino. (šķirklī tamburīns)
- No franču tambour. (šķirklī tamburs)
- No franču tamponage. (šķirklī tamponāža)
- No franču tampon. (šķirklī tampons)
- No franču tam-tam. (šķirklī tamtams)
- No angļu tandem. (šķirklī tandēms)
- No franču talon. (šķirklī talons)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No franču tan(n)in. (šķirklī tanīns)
- No angļu tank. (šķirklī tanks)
- No grieķu Tantalos. (šķirklī tantals)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No japāņu tanka. (šķirklī tanka)
- No sanskrita tantra 'aužamās stelles; pamats'. (šķirklī tantrisms)
- No viduslejasvācu tappe. (šķirklī tapa)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No itāļu tarantella. (šķirklī tarantella)
- No franču tarifer. (šķirklī tarificēt)
- No franču tarification. (šķirklī tarifikācija)
- No franču à la tartare 'tatāru gaumē'. (šķirklī tartars)
- No vācu die Tastatur (Taste 'taustiņš, poga'). (šķirklī tastatūra)
- No franču tachisme (tache 'plankums, traips'). (šķirklī tašisms)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No franču tarif. (šķirklī tarifs)
- No spāņu tapas (vsk. tapa 'vāks'). (šķirklī tapas)
- No itāļu taverna, latīņu taberna 'būdiņa'. (šķirklī taverna)
- No angļu tape 'lente'. (šķirklī teips)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- No latīņu temperamentum 'īstais, pareizais samērs'. (šķirklī temperaments)
- No itāliešu terra cotta 'apdedzināta zeme'. (šķirklī terakota)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No latīņu testamentum, kam pamatā latīņu testari 'apliecināt'. (šķirklī testaments)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No grieķu Titanes. (šķirklī titāns)
- No grieķu Titan. (šķirklī titāns)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
- No grieķu topos 'vieta, apvidus' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī topogrāfija)
- No sengrieķu topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- No spāņu tortilla 'tortīte' (torta 'torte'). (šķirklī tortilja)
- No franču totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms)
- No franču totalisateur. (šķirklī totalizators)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No latīņu tractatus 'pētījums'. (šķirklī traktāts)
- No latīņu transactio 'starpniecība'. (šķirklī transakcija)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantācija)
- No latīņu transplantare 'pārstādīt'. (šķirklī transplantēt)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No itāļu tratta. (šķirklī trata)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tricotage (tricoter 'adīt'). (šķirklī trikotāža)
- No latīņu triplex 'trīskārtains'. (šķirklī triplekss)
- No angļu charter 'harta'. (šķirklī čartisms)
- No angļu caprolactam. (šķirklī kaprolaktams)
- No franču cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets)
- No vācu die Tasche 'soma; kabata'. (šķirklī taša)
- No grieķu tauto 'tas pats' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī tautoloģija)
- No grieķu zygotē 'pārī savienota'. (šķirklī zigota)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- No latīņu caerimonia 'godbijība, kulta rituāls'. (šķirklī ceremonija)
- No franču exaltation, kam pamatā latīņu exaltātio. (šķirklī eksaltācija)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No vācu Gefreiter 'atbrīvotais'. (šķirklī jefreitors)
- No vācu Jurist, latīņu jurista (jus, jur – 'likums'). (šķirklī jurists)
- No ivrita knĕset 'sapulce'. (šķirklī knesets)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No grieķu lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns)
- No itāļu maccaroni (tagad raksta maccheroni). (šķirklī makaroni)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No šīs tautas pašnosaukuma mongol. (šķirklī mongoļi)
- No pilsētas Opus (Opuntos) nosaukuma Senajā Grieķijā. (šķirklī opuncija)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No angļu pot 'pods' un ash 'pelni'. Nosaukums radās no sākotnējās ieguves tehnoloģijas – potašu sākumā ieguva no lapu koku pelniem, tos podā aplejot ar ūdeni un iegūto sārmu iztvaicējot. (šķirklī potaša)
- No angļu presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija)
- No vācu Realismus, kam pamata latīņu realis 'patiess'. (šķirklī reālisms)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- No angļu sensor, kam pamatā latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No sanskrita šiva 'labvēlīgais'. (šķirklī šivaisms)
- No latīņu tractare (trahere). (šķirklī traktēt)
- No itāļu tuba 'taure'. (šķirklī tuba)
- No franču charlatan. (šķirklī šarlatāns)
- No vietvārda Tulare (ASV, Kalifornijas štatā) un grieķu haima 'asinis'. (šķirklī tularēmija)
- No šīs tautas pašnosaukuma udehe. (šķirklī udehi)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No sanskrita upaniṣad 'sēdēt blakus'. (šķirklī upanišadas)
- No planētas nosaukuma Urāns. (šķirklī uraninīts)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks)
- No grieķu ouron 'urīns' un latīņu genitalia 'dzimumorgāni'. (šķirklī uroģenitāls)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No franču urbanisation (urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'). (šķirklī urbanizācija)
- No franču urbaniser 'piešķirt pilsētas raksturu; iekļaut pilsētas robežās'. (šķirklī urbanizēt)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- Pēc skotu izgudrotāja un inženiera Džeimsa Vata (James Watt, 1736–1819) uzvārda. (šķirklī vats)
- No sanskrita vēda 'zināšanas, zināšanu krātuve'. (šķirklī vēdas)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- Ata Kronvalda ieteikts vārds. (šķirklī veids)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No itāļu vendetta. (šķirklī vendeta)
- Ata Kronvalda darināts jaunvārds. (šķirklī vēsture)
- No latīņu videō 'redzu' un grieķu thēkē 'glabātava'. (šķirklī videotēka)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No latīņu vitalis. (šķirklī vitāls)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- No latīņu voluntas 'griba'. (šķirklī voluntārisms)
- No viduslejasvācu selle 'biedrs, amatmeistara palīgs'. (šķirklī zellis)
- 19. gs. darinājums pēc krievu слон parauga, ar ko aizstāja līdz tam lietoto vārdu elefants. (šķirklī zilonis)
- No grieķu zōnē 'josta'. (šķirklī zona)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No franču journal 'avīze; dienasgrāmata; žurnāls'. (šķirklī žurnāls)
- No spāņu tango. (šķirklī tango)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No latīņu cohaerens, cohaerentis 'savā starpā saistīts'. (šķirklī koherents)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālistisks)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
- Pēc Anglijas pilsētas Bostonas nosaukuma. (šķirklī bostons)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- No latīņu mentalis (mens, ģen. mentis 'prāts, saprāts'). (šķirklī mentāls)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No spāņu matador de toros 'tas, kurš nogalina (vēršus)'. (šķirklī matadors)
- No grieķu metallourgos 'kalnracis'. (šķirklī metalurgs)
- No krievu sar. штýка 'lieta'. (šķirklī štuka)
- No A. Gaidara grāmatas "Timurs un viņa komanda" galvenā varoņa vārda. (šķirklī timurietis)
- No franču total 'pilnīgs, visaptverošs'. (šķirklī totāls)
- Jaunvārds veidots no angļu stand-up (comedy). (šķirklī stāvizrāde)
- No latīņu notarius 'rakstvedis'. (šķirklī notārs)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
Atrasts normatīvajos komentāros (132):
- Izteicienu pasaules vadošie baleta teātri; teātra vadošie aktieri; uzticēt aktrisei vadošās lomas; orķestra vadošais saksofonists u.tml. vietā vēlams lietot citus apzīmējumus, piem.: pasaules pazīstamākie baleta teātri; teātra ievērojamākie (izcilākie) aktieri; uzticēt aktrisei lielās lomas; orķestra galvenais saksofonists. (šķirklī vadošs)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Tā kā semantiskās atšķirības starp īpašības vārdiem radniecīgs un radniecisks ir grūti nosakāmas, praksē ar vienu un to pašu nozīmi lieto abus vārdus. (šķirklī radniecisks)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes lietvārdu – rotangs: rotanga palma, rotanga mēbeles u. tml. (šķirklī rotangpalma)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Vārdkopa izejamā diena latviešu valodā ir pārņemta no krievu valodas (выходной день), tā vietā ieteicams lietot vārdu brīvdiena. (šķirklī izejams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Agrāk šo vārdu rakstīja ar īso e, tagad pareizā forma ir ar garo ē – cērijs. (šķirklī cērijs)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Vairākās vārdnīcās reģistrēta arī forma dzelmjains, dzelmjaina, ko mūsdienās lieto reti. (šķirklī dzelmains)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- No valodas kultūras viedokļa ieteicamāk lietot darbības vārdu akcentēt, piem., akcentēt raksta galveno domu. (šķirklī izakcentēt)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Rusicisma komentators vietā labāk lietot vārdu komentētājs. (šķirklī komentators)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Latviešu tautas folklorā un mitoloģijā šis vārds ir pārveidojies par Līkcepuri. (šķirklī Lucifers)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Tā kā vārds medūza ir svešvārds, tas izrunājams ar šauro e, taču praksē dominē pozicionāli nosacītā forma ar plato e. (šķirklī medūza)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Praksē lieto arī šādas darbības vārda svētīt formas: nosvētu, nosvēti, nosvēta. (šķirklī nosvētīt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Jāatceras, ka šo vārdu raksta ar īso e – ortoepija. (šķirklī ortoepija)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (kā) balta lapa
- (kā) slapja vista
- (nav) spiesta lieta
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (nu) un tad?
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (taisns) kā ar lineālu novilkts
- (tas) nekas
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- (uz)taisīt karjeru
- (zils un) zaļš metas ap acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- absolūtais balsu vairākums
- adatai nav kur nokrist
- ādgraužu dzimta
- adventa vainags
- agavju dzimta
- agra (rīta) stunda
- airkāju kārta
- aizbilstamās teritorijas
- aiziet latatā
- aizlaist tautās
- aizliegtais auglis
- aizmigt kā nosistam
- aiztaisīt pogas
- akantu dzimta
- akmeņgraužu dzimta
- akmeņlauzīšu dzimta
- akmeņplekstu dzimta
- aktinīdiju dzimta
- aktīniju kārta
- alatu dzimta
- albatrosu dzimta
- aligatoru dzimta
- amarantu dzimta
- amariļļu dzimta
- amata brāļi
- Amerikas grifu dzimta
- anšovu dzimta
- apburtais loks
- apdzīvota vieta
- aptaujas lapa
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- ārpus katra saprāta
- artikulēta runa
- asaru dzimta
- asinszāļu dzimta
- asparāgu dzimta
- aste ir piesieta
- asteru dzimta
- astoņkāju dzimta
- astronomiskās koordinātas
- ataust gaisma
- atgremotāju apakškārta
- atklāta balsošana
- atklāta jūra
- atklāta vēstule
- atpūtas industrija
- atpūtas krēsls
- atpūtas nams
- atsauksmju grāmata
- atsitas kā zirņi pret sienu
- atvērt testamentu
- augsta piere
- augsta temperatūra
- augstais purvs
- Augstas laimes!
- aukstais galds
- aukstais ierocis
- aukstais karš
- automobiļu kapsēta
- autonoma elektrostacija
- auzu tarba
- azbesta vecene
- bada diēta
- bada pātaga
- balandu dzimta
- baldriānu dzimta
- baložu dzimta
- balta diena
- balta kafija
- balta nauda
- baltais karogs
- Baltais nams
- baltais pants
- baltais sapals
- baltais saraksts
- baltais skārds
- baltais zelts
- baltais zvirbulis
- baltas dienas
- balteņu dzimta
- baltstarīšu ģints
- balzamīņu dzimta
- banānu dzimta
- bārbeļu dzimta
- barometrs krītas
- bastarda āboliņš
- bazalta slānis
- baznīcas grāmatas
- bebru dzimta
- bēg kā velns no krusta
- begoniju dzimta
- beigta balle
- bērns izkrita
- bērnu rotaļas
- bērzlapju dzimta
- bērzu dzimta
- bez skaita
- bez tam
- bezdelīgu dzimta
- bilžu grāmata
- bišu dzimta
- blakšu kārta
- bļauru apakšdzimta
- blusu kārta
- brāļu tautas
- briesmu lietas
- briežu dzimta
- briežvaboļu dzimta
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens
- brīnumu lietas
- bruņurupuču kārta
- budžeta deficīts
- budžeta institūcijas
- bukšu dzimta
- burta kalps
- Būsim pazīstami!
- būt (kā) ķertam (uz ko)
- būt aizņemtam
- būt lietas kursā
- būt pa kabatai
- būt pasistam (uz ko)
- būt pie pilna saprāta
- būt sistam (uz ko)
- būt starp diviem dzirnakmeņiem
- būt zem jumta
- čakstu dzimta
- ceļteku dzimta
- čemurziežu dzimta
- centralizētais eksāmens
- cērmju dzimta
- Ceturtais maijs
- ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- cielavu dzimta
- ciema slota
- ciešamā kārta
- cieta ola
- cieta sirds
- cieta vēdera izeja
- cietais disks
- cietais līdzskanis
- cikāžu dzimtas
- ciklopu apakškārta
- ciprešu dzimta
- circeņu dzimta
- cirkulārā nota
- ciršļu dzimta
- cīruļu dzimta
- cita lieta
- cita opera
- cita starpā
- cūkdelfīnu dzimta
- cūku dzimta
- čūsku apakškārta
- dabas katastrofa
- dabūt gatavu
- dabūt zem jumta
- dāmu istaba
- dancot pēc kāda stabules
- darāmā kārta
- dārzu pilsēta
- degunradžu dzimta
- dekrēta atvaļinājums
- delfīnu dzimta
- deputāta imunitāte
- deserta karote
- desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss
- devītais tramvajs, autobuss, trolejbuss
- devītais vilnis
- dienas ir skaitītas
- dienesta romāns
- dienesta suņi
- dienēt zenitartilēristos
- dievkrēsliņu dzimta
- Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars
- diferenciālais tarifs
- dimanta kāzas
- distances sensors
- divspārņu kārta
- dižskābaržu dzimta
- dižtauriņu dzimta
- dobradžu dzimta
- doņu dzimta
- doriskā skaņkārta
- dotais lielums
- drošības josta
- dūkuru dzimta
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- adata Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "taliban" piekritēji.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- mazā tumsā agra rīta krēslā.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- avs Aita.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- aizēna Aizēnota vieta; paēna.
- eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu.
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
- aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- kalpone Algota laukstrādniece.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- angļu rags alta oboja.
- brača Alta vijole.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
Atrasts piemēros (199):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
- komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
- piezīsties .. talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. Spēlējām līdz pusdienām..
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- tukšs ...kur tu tādas [meža ogas] atradīsi, ja tas bija tukšais gads.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- pašķiebt ..ausis [sunim] saslietas, galva pašķiebta uz sāniem.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- nomanīt ..blakusistabā un ārā pagalmā aiz loga sāku nomanīt troksni. Kāds klauvēja pie rūts.
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- uguns ..debesis sāk degt saulrieta ugunīs..
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- lāsot ..gaišais un zeltainais medus lāsoja it kā saules pielijis..
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- mundrs ..mundri iedžinkstas durvju zvans.
- tuvība ..naktī starp viņu un Sandru bija tuvība..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- gals ..no visiem Tālavas galiem devās šurp tauta..
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- pret ..pret rudeni ūdens metas vēss.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pļaukāt ..sāļais [jūras] vējš pļaukā tavu bālo seju..
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- norēķināt ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- miers ..tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- tupēt ..tēvs tup bibliotēkās, raksta un mokās ar galvassāpēm..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- kārtoties ..Un pamazām domas kārtojas Kā vēja sajauktas lilijas.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- nolasīt ..var visu nakti negulēt, līksmot un no rīta to visu var nolasīt sejā.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- novaidēties ..vērās istabas durvis, žēli novaidēdamās..
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- viegliņām ..viņš sievieti skūpsta. Viegli, vieglītiņām..
- izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
- krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- žogs ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- ļuļķis " ..tā izskatīšos pēc īsta vīra.. ar ļuļķi zobos."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- izmētāt "Bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- nodārdināt "Gatavais spoks!" viņš nodārdina savā varenajā basā.
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- konstatēt "Ir jau vēls", viņš konstatēja.
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
- sastostīties "Kad esi zaudējis visu, tu kļūsti brīvs pa īstam. Nu," Anna sastostījās, "es runāju par jūtām."
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- vidusceļš "Kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- nolādēts "Kas tev tas par nolādētu niķi – ievilkt bez prasīšanas otra mantu?"
- nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
- spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
- palīgā "Kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
- pūrs "Kur jūs ņēmāt šos bagātos vārdus?" "No savas tautas valodas pūra.."
- pagaidām "Man jāiet. Nu, tad pagaidām!"
- pastalas "Manā bērnībā vīzēs un pastalās vien visi staigāja.."
- zelts "Mans zelts ir mana tauta, Mans gods ir viņas gods!"
- tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
- nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- liegties "Nu, iedzēru, vai tad es liedzos?"
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- pag "Paga, paga, cik tad gadu pagājis?"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- putnubiedēklis "Pēc kā tu izskaties? Gatavais putnubiedēklis!"
- zosāda "Pievakare vēl bija silta, tomēr viņam sala un uzmetās zosāda."
- ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
- izelst "Ruta..." viņš izelsa kā trakā skrējienā aizkusis.
- koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
- lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- krodziniece "tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
- piegriezt "tad es tev rīt piegriezīšu," sacīju Artūram.
- iečiepstēties "tantīt!" meitēns smalkā balsiņā iečiepstējās.
- nosmiet "tas bija tikai joks," kaimiņš nosmej.
- ūnikums "tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- noteikt "tas ir jauki," meitene noteica.
- lops "tas lops mani apvaino!"
- neklapēt "tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
ta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV