Paplašinātā meklēšana
Meklējam ta.
Atrasts vārdos (970):
- ta:1
- tad:2
- tad:1
- tak:2
- tak:1
- tas:1
- ota:1
- tabu:1
- taču:2
- taču:1
- taka:1
- tako:1
- tapa:1
- tapt:1
- tara:1
- tase:1
- taša:1
- tavs:1
- aita:1
- bēta:1
- feta:1
- jota:1
- lata:1
- mita:1
- nota:1
- osta:1
- pita:1
- rēta:1
- rota:1
- rota:2
- rūta:1
- sēta:1
- suta:1
- tūta:1
- tablo:1
- tacis:1
- tačka:1
- tafts:1
- tagad:1
- tahta:1
- taiga:1
- takse:1
- takts:1
- takts:2
- talka:1
- talks:1
- taļļa:1
- tango:1
- tanka:1
- tanks:1
- tante:1
- tapas:1
- tapot:1
- tarāt:1
- tarba:1
- tarot:1
- tauki:1
- tauks:1
- taure:1
- taurs:1
- tauta:1
- tauva:1
- adata:1
- alata:1
- aorta:1
- basta:1
- bulta:1
- cirta:1
- cista:1
- delta:1
- delta:2
- diēta:1
- džuta:1
- fanta:1
- gaita:1
- grota:1
- gulta:1
- harta:1
- hunta:1
- jahta:1
- josta:1
- jurta:1
- kārta:1
- kasta:1
- kvota:1
- lakta:1
- lakta:2
- lapta:1
- lauta:1
- lieta:1
- lukta:1
- maita:1
- maita:2
- manta:1
- meita:1
- muita:1
- nafta:1
- nasta:1
- pasta:1
- sakta:1
- sekta:1
- slita:1
- slota:1
- svīta:1
- šahta:1
- šihta:1
- trata:1
- vieta:1
- vista:1
- atart:1
- botas:1
- etaps:1
- jūtas:1
- tabaka:1
- tabele:1
- tabors:1
- tabula:1
- tabūns:1
- taciņa:1
- taipus:1
- taisīt:1
- taisne:1
- taisns:1
- taksēt:1
- taksis:1
- taksis:2
- taktēt:1
- talārs:1
- talibi:1
- talkot:1
- talons:1
- tamada:1
- tamdēļ:1
- tamili:1
- tanīns:1
- tapers:1
- tapirs:1
- tapsēt:1
- tarāns:1
- tarifs:1
- tašķīt:1
- tatami:1
- tatāri:1
- taujāt:1
- taupīt:1
- taurēt:1
- tauste:1
- tausts:1
- tauvot:1
- tavējā:1
- anketa:1
- atmata:1
- atpūta:1
- cinata:1
- čabata:1
- dzimta:1
- flauta:1
- fleita:1
- gameta:1
- iejūta:1
- ikrīta:1
- izjūta:1
- kabata:1
- kleita:1
- komēta:1
- kripta:1
- kvarta:1
- kvarta:2
- kvinta:1
- lāpsta:1
- liksta:1
- litota:1
- lupata:1
- monēta:1
- nopūta:1
- oblāta:1
- orbīta:1
- palāta:1
- peseta:1
- piesta:1
- ragata:1
- rikota:1
- sajūta:1
- seksta:1
- skosta:1
- šārīta:1
- šīrīta:1
- šļahta:1
- tokāta:1
- valūta:1
- volūta:1
- zigota:1
- žagata:1
- artava:1
- atauga:1
- ataugt:1
- ataust:1
- attapt:1
- cītara:1
- detaļa:1
- gatavs:1
- gļotas:1
- ietaļa:1
- istaba:1
- iztapt:1
- katars:1
- tabasko:1
- tablete:1
- tadžiki:1
- tadžina:1
- tagadne:1
- taifūns:1
- taimiņš:1
- taipusē:1
- taisnot:1
- taksija:1
- taksons:1
- takšķēt:1
- taktika:1
- taktils:1
- talants:1
- talents:1
- tallijs:1
- tamburs:1
- tampons:1
- tamtams:1
- tandēms:1
- tantals:1
- tantiņa:1
- tantuks:1
- tapetes:1
- tapināt:1
- taranēt:1
- tartars:1
- tašisms:1
- taukums:1
- taupīgs:1
- tauriņš:1
- taustīt:1
- tautība:1
- taverna:1
- apgaita:1
- apjauta:1
- ārštata:1
- atjauta:1
- barista:1
- čelesta:1
- drupata:1
- fermāta:1
- garkāta:1
- Golgāta:1
- grāmata:1
- granāta:1
- granāta:2
- iekārta:1
- kapsēta:1
- klabata:1
- kohorta:1
- kripata:1
- lidosta:1
- mērlata:1
- nojauta:1
- pameita:1
- pančeta:1
- partita:1
- pieosta:1
- pilsēta:1
- planēta:1
- plukata:1
- polenta:1
- sicista:1
- sieksta:1
- šļakata:1
- toijota:1
- vārpata:1
- vārpsta:1
- vecsēta:1
- vendeta:1
- adītava:1
- aptauja:1
- astains:1
- atainot:1
- atalgot:1
- atamans:1
- atašejs:1
- ataudze:1
- atauļot:1
- atausma:1
- atstats:1
- atstatu:1
- bīstams:1
- čabatas:1
- estamps:1
- etalons:1
- etažere:1
- gatavot:1
- gestapo:1
- ietaise:1
- kastaņa:1
- katarse:1
- tabloīds:1
- tabulārs:1
- taburete:1
- tagadējs:1
- taimauts:1
- taimeris:1
- taisnība:1
- taisnīgs:1
- takelāža:1
- taksists:1
- taksītis:1
- taktiķis:1
- taktisks:1
- taktisks:2
- tamborēt:1
- tamponēt:1
- tangenss:1
- tangente:1
- tankeris:1
- tankists:1
- tarakāns:1
- tarkšķēt:1
- tarkšķis:1
- taukains:1
- taukaste:1
- taukaudi:1
- taukšķēt:1
- taukšķis:1
- taukzivs:1
- taurenis:1
- taustāms:1
- taustiņš:1
- tautisks:1
- tavējais:1
- tavuprāt:1
- adiabāta:1
- afrikāta:1
- ārkabata:1
- autoosta:1
- brīvosta:1
- brusketa:1
- būvvieta:1
- guļvieta:1
- jēlnafta:1
- konkista:1
- kopmanta:1
- kūrvieta:1
- ķīļjahta:1
- mājvieta:1
- matadata:1
- mazmeita:1
- ordināta:1
- placenta:1
- plauksta:1
- prostata:1
- pūrvieta:1
- pusgaita:1
- pusmeita:1
- rotadata:1
- sēdvieta:1
- senvieta:1
- terakota:1
- toņkārta:1
- vecmeita:1
- viensēta:1
- adatains:1
- akotains:1
- amatalus:1
- apstaiga:1
- apstarot:1
- aptaisīt:1
- aptaisīt:2
- aptašķīt:1
- aptaujāt:1
- ārkārtas:1
- ārlietas:1
- ataudzēt:1
- atavisms:1
- atstarot:1
- atstarpe:1
- attaisīt:1
- attapīgs:1
- attaukot:1
- avotains:1
- barotava:1
- bastards:1
- birztala:1
- butafors:1
- būvētava:1
- cirtains:1
- citadele:1
- cittautu:1
- darītava:1
- devītais:1
- distance:1
- divtaktu:1
- dūmotava:1
- dzintars:1
- e-talons:1
- estakāde:1
- fantasts:1
- fantazēt:1
- forštate:1
- gatavība:1
- gļotains:1
- iestatīt:1
- ietaisīt:1
- ietaukot:1
- ietaupīt:1
- instalēt:1
- instance:1
- intarsēt:1
- izgatave:1
- izstarot:1
- iztaisīt:1
- iztapīgs:1
- iztapoņa:1
- iztapsēt:1
- iztašķīt:1
- iztaujāt:1
- iztaurēt:1
- kantains:1
- kārtaine:1
- kārtains:1
- kastanis:1
- katalīze:1
- katalogs:1
- kataloņi:1
- katarāls:1
- kentaurs:1
- klapatas:1
- klikatas:1
- tabakdoze:1
- tabakmaks:1
- tahimetrs:1
- tahogrāfs:1
- tahometrs:1
- taisīties:1
- taksācija:1
- taksators:1
- taksobuss:1
- taksofons:1
- taktsdaļa:1
- taktsmērs:1
- talantīgs:1
- talismans:1
- tamburīns:1
- tamponāde:1
- tamponāža:1
- tankkuģis:1
- tantrisms:1
- tarantuls:1
- tarificēt:1
- tastatūra:1
- tašķīties:1
- taukmaize:1
- taukoties:1
- taukplēve:1
- tauksakne:1
- taukspura:1
- taukšūnas:1
- taukveida:1
- taupīties:1
- taurētājs:1
- taustmērs:1
- tautietis:1
- tautskola:1
- tautudēls:1
- adāmadata:1
- aramkārta:1
- ārpilsēta:1
- bezpilota:1
- bitmonēta:1
- brīvgaita:1
- daiļamata:1
- gadskārta:1
- godalieta:1
- kaklarota:1
- kapavieta:1
- katapulta:1
- katarakta:1
- labsajūta:1
- maisadata:1
- mecotinta:1
- merīnaita:1
- pašsajūta:1
- peldvieta:1
- pērļvista:1
- pirmtauta:1
- poliglota:1
- ragakārta:1
- sānkabata:1
- senjorita:1
- sinjorita:1
- skaņkārta:1
- slīpjumta:1
- spēļlieta:1
- spēļmanta:1
- stāvvieta:1
- tukšgaita:1
- turpgaita:1
- vējaslota:1
- vienmasta:1
- virskārta:1
- adjutants:1
- aerostats:1
- aģitators:1
- aiztaisīt:1
- aiztaupīt:1
- apakštase:1
- apstaigāt:1
- aptaukots:1
- aptaurēts:1
- aptaustīt:1
- arestants:1
- ataicināt:1
- ātrgaitas:1
- atstaigāt:1
- atstaipīt:1
- atstatums:1
- attaisnot:1
- attapties:1
- audzētava:1
- balstaudi:1
- bataljons:1
- betatrons:1
- bezmuitas:1
- būvdetaļa:1
- ceturtais:1
- cienītais:1
- četrtaktu:1
- debitants:1
- desmitais:1
- detalizēt:1
- diktators:1
- diktatūra:1
- diletants:1
- drumstala:1
- dūkstains:1
- dūmistaba:1
- dzesētava:1
- frīstails:1
- frizētava:1
- gatavināt:1
- glabātava:1
- grantains:1
- grimētava:1
- gutaperča:1
- iestaigāt:1
- iestampāt:1
- ieštaukāt:1
- imitators:1
- intarsija:1
- īsastains:1
- istabenis:1
- izgatavot:1
- izstaigāt:1
- izstaipīt:1
- izštancēt:1
- iztaisnot:1
- iztaustīt:1
- jūrlietas:1
- kājstarpe:1
- karātavas:1
- katafalks:1
- katamnēze:1
- klintaine:1
- tabeļvedis:1
- tabulators:1
- tabulveida:1
- taisnīgums:1
- taisnleņķa:1
- taisnošana:1
- taisnoties:1
- taisnstūra:1
- takelējums:1
- taksometrs:1
- talcinieks:1
- tamlīdzīgs:1
- tarantella:1
- tarkšķināt:1
- tauklodīte:1
- taukskābes:1
- taukvielas:1
- taukzīlīte:1
- tausteklis:1
- taustīties:1
- tautskaite:1
- tautumeita:1
- apakškārta:1
- audžumeita:1
- augšpalāta:1
- civillieta:1
- darbavieta:1
- dējējvista:1
- dīvāngulta:1
- galvasrota:1
- guļamvieta:1
- guļasvieta:1
- iekškabata:1
- ielasmeita:1
- ievedmuita:1
- izvedmuita:1
- karaļmeita:1
- kniepadata:1
- koordināta:1
- krustmeita:1
- krūškabata:1
- lāpāmadata:1
- ledusjahta:1
- māsasmeita:1
- mātesmeita:1
- mazbudžeta:1
- mazformāta:1
- mazpilsēta:1
- mēriekārta:1
- pakavsakta:1
- pamattauta:1
- piepilsēta:1
- pirtsslota:1
- priekšosta:1
- prostitūta:1
- pūcessakta:1
- rītakleita:1
- rokasmeita:1
- rotaļlieta:1
- rotaļvieta:1
- rotaslieta:1
- senpilsēta:1
- sēžamvieta:1
- simfonieta:1
- sirdslieta:1
- starpkārta:1
- šujamadata:1
- švertjahta:1
- ūdensgulta:1
- ūdensmeita:1
- vecpilsēta:1
- verbālnota:1
- vērtslieta:1
- virsdzimta:1
- virskabata:1
- virslimita:1
- aitasgalva:1
- aizstaigāt:1
- aiztapināt:1
- aizvestais:1
- amfetamīns:1
- Antarktīda:1
- aptamborēt:1
- arestētais:1
- atainoties:1
- atalgojums:1
- ataulekšot:1
- atraktants:1
- augšistaba:1
- aukstasiņu:1
- bārkstains:1
- bezastains:1
- butaforija:1
- četristabu:1
- darbistaba:1
- dārglietas:1
- deltaplāns:1
- detalizēts:1
- disertants:1
- diskutabls:1
- dižtauriņš:1
- drumstalot:1
- drupatains:1
- ēdamistaba:1
- ēdamlietas:1
- eitanāzija:1
- fantastika:1
- gaistamība:1
- garamantas:1
- garastains:1
- garkātains:1
- garmatains:1
- gatavoties:1
- gremdētava:1
- hidrostats:1
- hipopotams:1
- iecerētais:1
- iedzimtais:1
- iekšlietas:1
- ikonostass:1
- istabaugša:1
- izfantazēt:1
- izsūtītais:1
- iztamborēt:1
- iztaukšķēt:1
- jumtistaba:1
- kabeļtauva:1
- karagaitas:1
- kastaņetes:1
- kastaņkoks:1
- kataklizma:1
- katakombas:1
- katamarāns:1
- katapultēt:1
- katastrofa:1
- katatonija:1
- katodstari:1
- klausītava:1
- tabernākuls:1
- tahikardija:1
- tahimetrija:1
- taisnspārņi:1
- taisnstūris:1
- taksonomija:1
- taktssvītra:1
- tamboradata:1
- tamborējums:1
- tauksviedri:1
- tauriņstils:1
- tauriņveida:1
- tauriņzieži:1
- tautoloģija:1
- tautvaldība:1
- apakšdzimta:1
- apakšpalāta:1
- autokapsēta:1
- brīvgrāmata:1
- brīvpilsēta:1
- darbvārpsta:1
- dzīvesvieta:1
- gadagrāmata:1
- gultasvieta:1
- iekšpilsēta:1
- jostasvieta:1
- kaimiņtauta:1
- karakulaita:1
- kinoiekārta:1
- kloķvārpsta:1
- kultūrtauta:1
- lielformāta:1
- lielpilsēta:1
- magnētadata:1
- mazgabarīta:1
- mazmazmeita:1
- mēteļkleita:1
- nestandarta:1
- papildvieta:1
- pēcinfarkta:1
- pieturvieta:1
- pirmsnārsta:1
- pirmsstarta:1
- platformāta:1
- priekameita:1
- raidiekārta:1
- sildiekārta:1
- spēkiekārta:1
- sudrablieta:1
- šņorgrāmata:1
- vakarkleita:1
- aiztarkšķēt:1
- aizturētais:1
- antagonisks:1
- antagonisms:1
- antagonists:1
- antarktisks:1
- apartamenti:1
- apstarojums:1
- apstarošana:1
- apsūdzētais:1
- aptaukoties:1
- ārpuskārtas:1
- atpazīstams:1
- atstarotājs:1
- attauvoties:1
- avitaminoze:1
- avitaminozs:1
- bakurētains:1
- baltalksnis:1
- baltmatains:1
- baltstarīte:1
- benzīntanks:1
- bezlietains:1
- burtstabiņš:1
- butaforisks:1
- caurstaigāt:1
- degustators:1
- deportētais:1
- dibenistaba:1
- digitalizēt:1
- distanciāls:1
- dzintarains:1
- fakultatīvs:1
- fantastisks:1
- fatamorgāna:1
- gaišmatains:1
- galastacija:1
- garmatainis:1
- gludinātava:1
- guļamistaba:1
- iestaroties:1
- iestarpināt:1
- ietaisīties:1
- ietaurēties:1
- ievainotais:1
- instalācija:1
- izmeistarot:1
- izredzētais:1
- izstarojums:1
- iztaisīties:1
- iztaujāties:1
- jājampātaga:1
- kapitalizēt:1
- kastaņbrūns:1
- katabolisms:1
- katalepsija:1
- katalītisks:1
- kataloģizēt:1
- katalonieši:1
- katatonisks:1
- tabulogramma:1
- taisngriezis:1
- taisnprātīgs:1
- taksidermija:1
- taksonomisks:1
- tanatoloģija:1
- tarifikācija:1
- taukķermenis:1
- taustiņnieks:1
- tautoloģisks:1
- aizsargkārta:1
- atpakaļgaita:1
- ciltsgrāmata:1
- digitālgeita:1
- greznumlieta:1
- kostīmkleita:1
- lasāmgrāmata:1
- palīgiekārta:1
- pavārgrāmata:1
- pieslēgvieta:1
- priekšsajūta:1
- radioiekārta:1
- robežpilsēta:1
- rokasgrāmata:1
- rokasgranāta:1
- zemaramkārta:1
- zemesgrāmata:1
- zenītiekārta:1
- apakšstacija:1
- aptaukošanās:1
- attaisnoties:1
- augšminētais:1
- aukstasinīgs:1
- autoritatīvs:1
- brīvlaistais:1
- cittautietis:1
- četrkantains:1
- departaments:1
- destabilizēt:1
- diktatorisks:1
- diletantisks:1
- diletantisms:1
- distancēties:1
- domstarpības:1
- drostaloties:1
- drumstalains:1
- dubultaģents:1
- dzintarskābe:1
- dzirdinātava:1
- hidrostacija:1
- hidrostatika:1
- hospitalizēt:1
- ieslodzītais:1
- ietaustīties:1
- inventarizēt:1
- izrotaļāties:1
- izstaigāties:1
- izstaipīties:1
- iztaisnoties:1
- iztaustīties:1
- kaprolaktams:1
- karstasinīgs:1
- katalizators:1
- katastrofāls:1
- kikstarteris:1
- taisnstūrains:1
- taisnvirziena:1
- taksidermists:1
- tautasdziesma:1
- tautsaimnieks:1
- tautskolotājs:1
- autostāvvieta:1
- bezprecedenta:1
- dienasgrāmata:1
- galvaspilsēta:1
- kantorgrāmata:1
- kardānvārpsta:1
- klejotājtauta:1
- kokteiļkleita:1
- krimināllieta:1
- kristāmkleita:1
- pasaulsizjūta:1
- pirmsinfarkta:1
- priekšnojauta:1
- priekšpilsēta:1
- saimniekmeita:1
- sarafānkleita:1
- signāliekārta:1
- sildāmiekārta:1
- spraužamadata:1
- valstspilsēta:1
- aizbilstamais:1
- aiztaustīties:1
- antihistamīns:1
- apcietinātais:1
- atpazīstamība:1
- automazgātava:1
- baletmeistars:1
- bortaparatūra:1
- daudzkārtains:1
- demilitarizēt:1
- detaļprojekts:1
- drumstalmaize:1
- dzintarpriede:1
- ekspluatators:1
- gestapovietis:1
- glutamīnskābe:1
- ietarkšķēties:1
- izfantazēties:1
- izkristalizēt:1
- jaunapgūstams:1
- kapelmeistars:1
- katapultēties:1
- katastrofisks:1
- tabulkalendārs:1
- taisnstūrveida:1
- tautfrontietis:1
- rentgeniekārta:1
- telefongrāmata:1
- transportlenta:1
- antagonistisks:1
- birģermeistars:1
- caurstaigājams:1
- cittautībnieks:1
- digitalizācija:1
- dzeltenrūtains:1
- dzimumgatavība:1
- elektrostacija:1
- elektrostatika:1
- fantasmagorija:1
- hipovitaminoze:1
- iedzintarojums:1
- iestarpinājums:1
- kapitalizācija:1
- tautosillabisks:1
- tautsaimniecība:1
- pamatdarbavieta:1
- augstākminētais:1
- dubultstandarts:1
- dzeltengatavība:1
- dzintardzeltens:1
- geštaltterapija:1
- inventarizācija:1
- tautsaimniecisks:1
- deltaplanierisms:1
- deltaplanierists:1
- eksperimentators:1
- galdniekmeistars:1
- izkristalizēties:1
- taustiņinstruments:1
- atomelektrostacija:1
- geštaltpsiholoģija:1
- hidroelektrostacija:1
- taustiņinstrumentālists:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9997):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- adata Adāmadata.
- irbs Adāmadata.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- noadīt Adot izgatavot.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- advokatūra Advokāta profesija, darbība.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- mazā tumsā agra rīta krēslā.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- avs Aita.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- jērgaļa Aitas vai jēra gaļa.
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtas durvis, logu u. tml.)
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- aizēna Aizēnota vieta; paēna.
- eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- atkāpties Aiziet no amata (parasti valdībā).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizdauzīties Aizklīst; klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- protektors Aizsargkārta, aizsargslānis.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi.
- mainīties Aizstāt citam citu.
- aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
- aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- kalpone Algota laukstrādniece.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- angļu rags alta oboja.
- brača Alta vijole.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- baltais skārds alvotais skārds.
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- tuberoze Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem [Polyanthes tuberos].
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
- galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
- antagonistisks Antagonisks.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kurā tēlota ganu dzīve; šī žanra dzejolis.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta.
- apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- apakškārta Apakšējā kārta.
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
- pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
- magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
- aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
- pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
- pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
- aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
- aizcietējums Apgrūtināta zarnu iztukšošanās.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- ārkabata Apģērba ārējā kabata.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
- lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
- kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
- kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
- garums Apjoms (piem., tekstam).
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
- kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
- saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
- apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
- zirga kāja apslēpta negatīva iezīme.
- āža kāja apslēpta negatīva iezīme.
- defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- pieturpunkts Apstāšanās vieta.
- pieturvieta Apstāšanās vieta.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
- vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
- āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
- apšaudīties Apšaudīt citam citu.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
- nojausma Aptuvens priekšstats.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- apspiest Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
- mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
- sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
- ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
- apziņa Apzināšanās; izpratne, arī izjūta.
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
- mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
- somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
- sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- plāksteris Ar ārstējošu vielu pārklāta zāļu forma ārīgai lietošanai.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
- numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
- pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
- auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
- brūklenājs Ar brūklenēm noaugusi vieta; brūkleņu audze.
- zints Ar buršanos, rituālām darbībām saistīta tautas gudrība.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
- lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
- ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
- uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- aizgrūst Ar grūdienu aizvērt, aiztaisīt.
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkārpīties Ar grūtībām pārvietojoties, grimstot, stiegot aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
- aizkustēties Ar grūtībām, lēnām aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- aizmocīties Ar grūtībām, mokām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- sajūgt Ar iejūgu savstarpēji sasaistīt.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
- kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- lievenis Ar jumtu pārsegta (vaļēja vai slēgta) ieeja ēkā.
- pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
- kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
- apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkulties Ar pūlēm, grūtībām aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām nogādāt (kur, līdz kādai vietai).
- uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
- caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
- rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
- trikotāža Ar rokām vai mašīnām adīti gatavi izstrādājumi vai audumi.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- rokasgranāta Ar roku metama granāta; rokas granāta.
- rokas granāta ar roku metama granāta.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
- saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
- cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
- gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
- uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
- raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
- drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
- svētība Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
- videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
- miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
- pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
- zeltmatains Ar zeltainiem matiem (par galvu).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- bulla Ar zīmogu apstiprināts pāvesta raksts, lēmums, rīkojums.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
- apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
- iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
- karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
- arestants Arestētais.
- senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
- ASK Armijas sporta klubs.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
- arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
- aizart Arot nokļūt (līdz kādai vietai).
- apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
- rads Ārpussistēmas mērvienība jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērīšanai [rad, rd].
- ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
- radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
- pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
- baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
- pipargurķītis Asā marinādē gatavots mazs gurķītis.
- bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
- dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
- neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
- franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
- līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- taukaste Aste ar taukumu.
- oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
- neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
- alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
- cena Atalgojums, atlīdzība.
- ataudze Atauga.
- izaust Ataust; uzaust.
- atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
- atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- noņemt Atbrīvot (no amata, kādu pienākumu pildīšanas).
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- atcelt Atbrīvot (no ieņemamā amata).
- atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
- pestīt Atbrīvot (piem., no gūsta).
- dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
- izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
- atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
- drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- atķerties Atģisties, attapties.
- reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
- mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
- atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un tā nožēlošana.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
- uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- rezervēt Atlicināt, pataupīt.
- kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piem., par zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- atsliet Atliekt taisnu, iztaisnot.
- iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- atslieties Atliekties taisnam.
- kredīta saldo atlikums grāmatvedības konta kredītā.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
- AES Atomelektrostacija.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
- skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
- izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- atdusa Atpūta (parasti miegā).
- rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
- zvilnis Atpūtai guļus, pusguļus, arī pussēdus paredzēts ērts krēsls, dīvāns.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
- skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
- skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- žiglas kājas Ātra gaita.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
- atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
- atjozt Atraisīt, attaisīt (ko sajoztu).
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
- iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
- snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- saskarties Atrasties, arī šķietami atrasties tieši līdzās.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
- zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
- nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
- turēties Atrasties, būt novietotam (kādā vietā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- prezidentūra Atrašanās valsts prezidenta amatā vai prezidējošas valsts statusā.
- orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
- mājvieta Atrašanās, darbošanās vieta.
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
- kliperis Ātrgaitas buru kuģis.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
- kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
- uzraut Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- sējums Atsevišķa grāmata (piem., bibliotēkā, grāmatu kopumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
- kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
- gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (kā) daļa.
- čarterlidmašīna Atsevišķam lidojumam noīrēta lidmašīna.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
- vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
- stabulēt Atskaņot ar stabuli.
- krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
- atgriezties Atskrūvēties (piem., par detaļu ar vītni); griežoties atvērties.
- priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
- uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
- reflektēt Atstarot.
- atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
- atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
- rotaļāties Atstaroties.
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- starprinda Atstarpe starp augu rindām (stādījumos, sējumos).
- balss sprauga atstarpe starp balss saitēm.
- rindstarpa Atstarpe starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
- rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
- atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
- katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
- nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- šķirba Atšķirība, starpība.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
- atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
- atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
- atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
- atsaiņot Attaisīt, atraisīt, atbrīvot no iesaiņojuma; izsaiņot.
- atnākt Attaisīties; atirt, atraisīties.
- atvainot Attaisnot, aizbildināt.
- maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
- beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- atgrūsties Attālināties savstarpējas iedarbības rezultātā.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
- intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- distance Attālums no starta līdz finišam; trase.
- pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- atmosties kā no miega attapties; pēkšņi saprast (ko).
- atdot galus attauvoties.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
- plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- sajūta Attieksmes, īpašības izpausme; izjūta.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- risinājums Attīstība (piem., filmas, grāmatas sižetā).
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
- vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- noiet Attīstoties nonākt (līdz kādam rezultātam).
- distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
- derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
- mikrometrs Atvasināta starptautiskās mērvienību sistēmas mērvienība – metra miljondaļa.
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku; attaisīt (vāku).
- vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
- atdarīties Atvērties, attaisīties.
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
- atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
- attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
- iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
- balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
- piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
- šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
- podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
- raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
- rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
- miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
- topogrāfija Audu un orgānu savstarpējais izvietojums kādā ķermeņa daļā.
- skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
- virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
- šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- ābeļdārzs Augļu dārzs, kurā sastādītas ābeles.
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
- čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
- nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
- briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
- papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
- priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
- irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- smalka balss augsta balss.
- diskants Augsta bērnu (parasti zēnu) balss.
- tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
- karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- maršals Augsta ranga amatpersona.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- civilizācija Augsta sabiedrības attīstības pakāpe.
- kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
- tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- tenors Augsta vīriešu balss.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale.
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem un to daļām); arī pilngatavība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- augša Augstākā instance.
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
- senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
- koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
- kore Augstākā vieta, virsotne.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- erceņģelis Augstākās kārtas eņģelis.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
- draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
- jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- augstmanis Augstas kārtas pārstāvis.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
- impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
- bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
- apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
- cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
- agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
- ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
- prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
- graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
- ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
- neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- gobu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., gobas, vīksnas.
- grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
- gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
- panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
- pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
- ziemeļi Aukstā klimata zemes.
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
- rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
- galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
- pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
- kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
- sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
- pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
- vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
- bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
- autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- saaust Aužot izgatavot; aužot saistīt.
- izaust Aužot izgatavot.
- pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
- tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
- planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
- izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
- dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
- dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
- avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana.
- avoksnājs Avotaina vieta.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
- badīties Badīt citam citu.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- baletmeistars Baleta režisors; deju autors, iestudētājs.
- kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
- primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
- pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- sudrabvītols Baltais vītols.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- baltsārts Balts ar vieglu sārtas krāsas niansi.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- feta Balts, sāļš mīkstais siers.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
- maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
- čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
- inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- barības vienība barības vērtības standartmērs.
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
- bārties Bārt (citam citu).
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
- grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
- B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
- bermontiāde Bermonta armijas iebrukums Latvijā (1919. g. rudenī).
- bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
- ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
- bērnu laukums bērnu atpūtas un rotaļu vieta (piem., parkā).
- klase Bērnu rotaļa – lēkšana pa zīmētiem kvadrātiem.
- rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
- rotaļbumba Bērnu rotaļām paredzēta bumba.
- rotaļistaba Bērnu rotaļām paredzēta istaba (piem., bērnudārzā).
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- tāss Bērza stumbra mizas ārējā baltā kārta.
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- keramzītbetons Betons ar keramzīta pildvielu.
- bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
- karāties Bez atbalsta slīgt lejup (par ķermeņa daļām).
- muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas.
- muguru neatliekdams bez atpūtas, bez apstājas.
- bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
- (ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
- tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- bezlietus Bezlietains.
- nulles tarifs bezmaksas tarifs.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
- paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- šautra Bīdāma bulta (kā) aiztaisīšanai; aizbīdnis.
- sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
- ledājs Bieza ledus kārta, ledus kārta (ūdenstilpē).
- kupena Bieza sniega kārta, kaudze.
- vatenis Bieza vatēta virsjaka.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
- marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
- fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
- humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
- pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
- brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- penijs Bijusī naudas vienība (1/12 šiliņa) un monēta (Lielbritānijā); penss.
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
- sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
- šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
- sasniegt Bioloģiskās attīstības gaitā nonākt (jaunā stadijā).
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
- aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
- svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
- Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
- apdraudētība Bīstami apstākļi.
- baismīgs Bīstami liels; ātrs.
- ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
- kritisks Bīstams, sarežģīts, smags.
- lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
- skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
- nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
- piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- štrams Brašs, stalts.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
- korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
- gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
- pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
- bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izbrist Brienot izstaigāt (daudzas vietas), arī pārvarēt (piem., grūtības, šķēršļus).
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- nobriest Briestot sasniegt pilngatavību; pilnībā nogatavoties.
- teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
- staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas tēviņš.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
- domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
- BBC Britu raidstacija.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- brīvsolis Brīvs gājiena solis ierindā (piem., bez vienota ritma).
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
- griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
- jūras kauja bruņota sadursme jūrā.
- konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
- basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
- ielu cīņas bruņotas sadursmes ielās.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
- piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- Buda Budas statuja vai attēls.
- Buda Budisma dibinātājs (īstajā vārdā Gautama).
- budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
- strēle Bulta (1).
- šautra Bulta (šaušanai no loka, mešanai).
- aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
- aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
- pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
- šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
- atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
- dusēt Būt apbedītam; gulēt kapā.
- gulēt Būt apglabātam kapā.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
- sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
- justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
- griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
- spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
- durt Būt asu dūrienu sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- pienākties Būt atbilstošam (pieņemtajai kārtībai), būt vajadzīgam.
- pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
- klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
- pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- laistīties zeltā un sudrabā Būt bagātīgi rotātam ar zeltu un sudrabu.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
- izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- piegulēt Būt cieši piekļautam.
- caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
- būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
- raudzīties briesmām acīs būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- raudzīties briesmām vaigā būt drosmīgam, parādīt aukstasinību briesmu brīdī.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- durstīt Būt dzelošai, līdzīgai atkārtotu, sīku dūrienu radītai sāpju sajūtai; izraisīt šādu sajūtu (par sāpēm).
- sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet, bēgt; iet, skriet, bēgt.
- noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
- būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
- (no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
- dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
- piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
- darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
- draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
- slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
- iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
- iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
- īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
- būt lietas kursā būt informētam (par ko).
- zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
- izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- gulēt drupās būt izpostītam, sagrautam.
- gulēt gruvešos būt izpostītam, sagrautam.
- pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
- grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
- izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
- austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
- pūst Būt jūtamam, piem., vēsumam, vēsmai.
- zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
- palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
- lāsot Būt koši spilgtam.
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
- mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
- ieslieties debesīs būt ļoti augstam.
- trīcēt pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- nepamirkšķināt (ne) acis būt ļoti mierīgam, aukstasinīgam
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
- griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
- plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
- būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
- zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
- knapināties Būt ļoti taupīgam; dzīvot ļoti taupīgi.
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam.
- būt (lielā) cieņā Būt ļoti vajadzīgam, pieprasītam.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
- būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
- dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
- dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
- būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
- klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
- klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
- neredzēt saules gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- neredzēt dienas gaismu būt nodarbinātam garas darba stundas.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
- būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- nest Būt nosauktam, saukties (kādā vārdā).
- sēdēt kaulos būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- sēdēt asinīs būt noturīgam, ierastam, pastāvīgam (par personības īpašību, rakstura iezīmi, paradumu).
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
- apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
- šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
- segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- glabāties Būt novietotam, atrasties kādā vietā.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
- salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
- karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
- silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
- nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
- mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
- krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
- stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
- nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
- rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
- liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
- turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
- pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
- raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
- saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
- samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
- izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
- kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
- sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
- izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
- lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
- izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
- darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
- ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
- ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
- dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
- viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
- pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
- izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
- sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
- spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
- radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
- pierādīt Būt par pamatu argumentētam atzinumam.
- reflektēt Būt par reflektantu.
- atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- būt vēkšpēdu būt pārsteigtam.
- noliekties Būt pavērstam uz leju.
- izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
- pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
- līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
- iesisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
- iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
- valkāties Būt piemērotam valkāšanai.
- iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
- derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- piederēties Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
- piktoties Būt piktam, paust piktumu.
- ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
- aizņemt Būt pilnīgi nodarbinātam.
- galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
- nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
- stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- cauraust Būt saistītam (ar kādām izjūtām, pārdzīvojumiem).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
- zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
- turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- izmaksāt Būt saistītam ar izdevumiem.
- sacementēt Būt saistītam ar kādu saistvielu (piem., par iežiem).
- likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
- līt Būt sajūtamam; pārņemt.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- ziedēt Būt sārtam (par vaigiem, seju).
- vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
- piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
- derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
- kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
- būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
- korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
- derēt Būt savstarpēji atbilstošiem.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
- kaltēt Būt slāpju sajūtai.
- kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
- klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
- dabūt Būt spiestam (ko darīt).
- šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
- starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
- margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
- mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
- staipīties Būt staipīgam (1).
- stiepties Būt staipīgam.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
- durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
- mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
- pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
- turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- strutot Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
- starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
- nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- taupīties Būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- taupīt Būt taupīgam.
- apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
- saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
- dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
- dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
- raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
- raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
- nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
- lonēt Būt vērtam; atmaksāties.
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- saderēt kopā būt viens otram atbilstošam, piemērotam.
- apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
- izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
- trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
- pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- trīties Būt, atrasties (kur, pie kā), parasti kustoties, staigājot u. tml.
- mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- pielēkt Būt, kļūt saprotamam.
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
- paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
- lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- būvelements Būvdetaļa.
- estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
- kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
- bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
- uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
- rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
- celmājs Celmaina vieta.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
- bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
- angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
- manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
- trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
- portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
- brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
- nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
- uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
- atcelt Ceļot attaisīt.
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
- caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
- līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
- laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
- mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (piem., savas jūtas, vēlmes).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- meklēt Censties sastapt (kādu).
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesisks orgāns (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
- sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
- apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
- sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
- sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacept Cepot pagatavot, izcept.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
- panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- romšteks Cepta (parasti panēta) liellopa gaļas šķēle.
- bifšteks Cepta (parasti vidū vēl sārta) liellopu filejas šķēle.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
- bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
- ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
- ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
- sasaiste Cieša saistība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
- saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
- raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
- dūre Cieši kopā savilkta plauksta.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
- kohorta Cieši saliedēta cilvēku grupa.
- saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
- uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
- noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
- ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
- čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
- stearīns Cietu taukskābju maisījums.
- komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
- zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- iecilāt Cilājot (sagatavojamo masu), iejaukt (ēdienā).
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
- stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
- serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
- rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
- pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
- jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
- spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
- iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
- kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
- virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
- mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
- tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- zeltmatis Cilvēks ar zeltainiem matiem.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- jaunietis Cilvēks starp pusaudža un brieduma gadiem.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
- draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
- paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
- vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
- pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
- vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
- pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
- estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
- mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
- sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
- privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
- aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- fantasts Cilvēks, kas fantazē; sapņotājs.
- aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
- caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
- mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
- mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
- neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
- līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- algotnis Cilvēks, kas kalpo tam, kas maksā.
- partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
- filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
- iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
- fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
- špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
- cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
- dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
- plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
- publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
- rokdarbnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
- rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
- radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
- konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
- pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
- pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
- hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
- vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
- taurētājs Cilvēks, kas pūš tauri.
- fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
- bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
- mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
- skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- stažieris Cilvēks, kas stažējas.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
- pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
- šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu), nodarbojas ar šantāžu.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
- pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
- vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
- pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
- iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
- nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
- svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
- asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
- jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
- brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
- aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
- cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
- ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
- ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
- slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
- apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
- eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
- veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
- duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
- divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
- divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
- fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
- cinājs Ciņaina vieta.
- cinata Ciņaina vieta.
- karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- skrulle Cirta, sproga.
- kruzuļains Cirtains, sprogains.
- skruļļains Cirtains; skrullains.
- skrullains Cirtains; skruļļains.
- kruzuļi Cirtas, sprogas.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
- plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
- plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
- tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
- vieta Cita stāvoklī, situācijā.
- ārvalsts Cita valsts.
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- cituriene Cita vieta.
- tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
- apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- cittautietis Citas tautas piederīgais; sveštautietis.
- militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
- virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
- ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
- cittautībnieks Cittautietis.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- cittautu Citu tautu; ārzemju.
- popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- ievārījums Cukurā savārīta ogu vai augļu (arī ogu un augļu) masa.
- čabas Čabatas.
- evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
- salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
- vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
- nočurkstināt Čurkstinot pagatavot.
- serpentārijs Čūsku audzētava to indes iegūšanai.
- stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem.
- lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- šķīst Dalīties, jukt, zaudēt formu (kļūstot gatavam, mīkstam).
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- posms Daļa (parasti auga stumbram, zaram) starp diviem mezgliem.
- posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- pusjucis Daļēji zaudējis prāta spējas.
- pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
- hipovitaminoze Daļējs kāda vitamīna trūkums organismā.
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- pēcnācējs Darba, amata turpinātājs.
- pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- adāmadata Darbarīks adīšanai – pagarš stienītis ar smailākiem galiem; adāmā adata.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) strādā pastāvīgā darbā.
- darbs Darbavieta.
- makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
- sagatavošana Darbība --> sagatavot.
- sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
- šaušana Darbība --> šaut; šādas darbības radītais troksnis.
- rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
- nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
- apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
- digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
- konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
- pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
- pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
- pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
- piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
- pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
- saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
- aktīvs Darbības vārda darāmā kārta.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
- sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
- palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
- butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- zvanīt Darbinot zvanu, panākt, ka tas rada skaņu.
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
- ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
- vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
- segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- teledarbs Darbs ārpus darbavietas (galvenokārt mājās), izmantojot datoru un tālruni.
- maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
- priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
- šance Darbs, strādāšana, arī darbavieta.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
- klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
- uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
- iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
- izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
- staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
- uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
- cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
- tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- verifikators Datu kontroles iekārta.
- izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
- ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
- pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
- villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
- silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
- pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
- kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
- zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- rāmija Daudzgadīgs nātru dzimtas augs, no kura iegūst izturīgu šķiedru.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- naktsvijole Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar gumu un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
- takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- kādreiz Dažreiz; šad tad.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- pamale Debess josla pie horizonta.
- saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
- aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
- ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
- grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- nodegt Degot tikt izlietotam.
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
- radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
- sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
- nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
- aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
- puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- aitiņa Dem. --> aita.
- grāmatiņa Dem. --> grāmata.
- lāpstiņa Dem. --> lāpsta.
- latiņa Dem. --> lata.
- mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
- meitiņa Dem. --> meita (1).
- pilsētiņa Dem. --> pilsēta.
- sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
- skropstiņas Dem. --> skropstas.
- slotiņa Dem. --> slota.
- stabiņš Dem. --> stabs.
- standziņa Dem. --> stanga.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
- vārpstiņa Dem. --> vārpsta.
- vistiņa Dem. --> vista.
- taciņa Deminutīvs --> taka.
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
- sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
- sātanisms Dēmonu, sātana pielūgšana.
- deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
- interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
- piederēties Derēt klāt; būt piemērotam.
- karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
- kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
- kagors Deserta vīns no dažādu šķirņu vīnogām.
- muskats Deserta vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
- rupjmaizes kārtojums deserts no saberztas rupjmaizes, skāba ievārījuma un putukrējuma.
- desmitais tramvajs, trolejbuss, autobuss desmitā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
- izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nokritizēt.
- kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
- klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- savienotājdetaļa Detaļa (kā) savienošanai.
- parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
- nazis Detaļa ar asu šķautni (mehānismā, ierīcē).
- bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
- cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
- ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
- pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
- uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
- mēlīte Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
- patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
- izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
- gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
- piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
- ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
- virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
- uzkare Detaļa, priekšmets (kā) uzkarināšanai.
- serdenis Detaļa, uz kuras ko uztin.
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
- tiāra Diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
- pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
- čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
- rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
- korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
- dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
- darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
- diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
- debess Dieva, mitoloģisku būtņu atrašanās vieta.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
- militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
- nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
- dimantkāzas Dimanta kāzas – 60 vai 75 gadu kāzu jubileja.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
- parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
- mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
- māžs Dīvains, fantastisks radījums; rēgs.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
- koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
- dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- ambivalents Divējāds, savstarpēji pretrunīgs.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- diloģija Divi saturā savstarpēji saistīti daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
- briga Divmastu buru kuģis ar taisnām burām abos mastos.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- sadura Divu detaļu, elementu u. tml. savienojuma vieta.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- divlatnieks Divu latu monēta.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
- paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
- unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
- laulības gulta divvietīga laulāto gulta.
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- bruņniecība Dižciltīgas izcelsmes bruņinieku privileģēta kārta.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
- docentūra Docenta vieta, amats.
- pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
- rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
- pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
- maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
- avots Dokuments, grāmata, raksts u. tml., ko izmanto pētniecības darbā.
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
- polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
- kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
- slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
- motivācijas vēstule dokuments, kurā autors izklāsta un pamato savu atbilstību izvēlētajam darbam.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
- protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
- pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
- pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
- prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
- pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
- ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
- secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
- funktieris Domu gaita.
- telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
- dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
- ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizvadīt Doties līdzi, pavadīt (kur, līdz kādai vietai).
- atstāt Doties prom (no kādas vietas).
- pamest Doties prom (no kādas vietas).
- aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar mantām, iedzīvi).
- spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
- tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
- tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
- varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
- nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- ne aci nepamirkšķināt droši, aukstasinīgi.
- informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
- kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- baisma Drūma, nomācoša izjūta; baigs pārdzīvojums.
- drumsla Drumstala.
- drupača Drupata.
- dūkstājs Dūkstaina vieta; dūksts; muklājs, dumbrājs.
- dūksnains Dūkstains.
- dumbrājs Dumbraina vieta; dumbrs; muklājs, dūksnājs.
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- tirpas Durstīgi sāpīgas, kņudošas sajūtas ķermenī.
- tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
- Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
- guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
- semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
- dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
- šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera.
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
- groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
- dzērvenājs Dzērveņu cers; dzērvenēm apaugusi vieta.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
- dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
- dzelme Dziļa vieta (upē, ezerā, jūrā u. tml.); dziļums.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
- interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
- nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
- incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
- asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
- dzimumbriedums Dzimumgatavība.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts – bālgana masa.
- riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
- motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
- saulesakmens Dzintars.
- zītars Dzintars.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
- kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
- mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
- dzīves vieta dzīvesvieta.
- mājvieta Dzīvesvieta.
- transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
- puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
- pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
- draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
- kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
- vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
- suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
- salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
- cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
- muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
- zaķu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst zaķi, truši.
- zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
- sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
- taksidermija Dzīvnieku izbāžņu izgatavošana.
- plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
- karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- kajīte Dzīvojamā vai atpūtas telpa kuģī.
- komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
- kortelis Dzīvoklis; īrēta istaba.
- sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
- nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- dzīvot līdzi laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
- dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
- lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
- cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- ēdamie kastaņi ēdamās kastaņas augļi.
- virēja Ēdiena gatavotāja, vārītāja.
- košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- steiks Ēdiens – cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
- eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
- sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
- miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
- tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
- manna Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
- omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla, prasme; ēdienu gatavošana.
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
- pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
- eņģeļu mati eglīšu rotājums – zeltainas vai sudrabainas stīgas.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
- uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
- kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
- viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
- dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
- rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
- slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
- aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
- vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- kapitālists Ekspluatators.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
- blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
- testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
- spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
- radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- e-mails Elektroniskā pasta vēstule.
- meils Elektroniskā pasta vēstule.
- e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
- katodstari Elektronu plūsma, ko izstaro katods.
- autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
- termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
- atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
- elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
- orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
- savienotājelements Elements, detaļa (kā) savienošanai.
- konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- nesējelements Elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
- permutācija Elementu pārstatīšanās, apmainīšanās.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
- frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
- oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
- mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
- labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
- garastāvoklis Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
- stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
- anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
- monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
- samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
- nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
- klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
- reevakuēties Evakuēties atpakaļ, tikt evakuētam atpakaļ.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
- ezermala Ezera mala, krasts; vieta ap ezeru.
- līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
- falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- himera Fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
- fantasmagorija Fantastisku ainu, tēlu virkne.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- F Fārenheita (temperatūras) skala.
- farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
- radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
- optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
- grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
- pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
- rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
- fizkultūrietis Fizkultūras (sporta) skolotājs.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- fleita Flauta.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- aerofotografēšana Fotografēšana no lidaparāta.
- polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- izvilkums Fragments (no kāda teksta).
- F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
- salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
- pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
- augusts Gada astotais mēnesis.
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
- oktobris Gada desmitais mēnesis.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- maijs Gada piektais mēnesis.
- jūlijs Gada septītais mēnesis.
- jūnijs Gada sestais mēnesis.
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- elpa Gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamiem orgāniem; ieelpotais vai izelpotais gaiss.
- eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- elpa Gaisa strāva, plūsma, arī smarža; kādai vietai raksturīgais gaiss.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
- neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
- gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
- dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
- uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
- gaismas izkliede gaismas vājināšanās, daļai gaismas staru mainot savu virzienu.
- refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
- refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- ceriņkrāsa Gaiši violeta krāsa.
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- blonds Gaišmatains.
- raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
- solis Gaita (1).
- attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
- gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
- izlūkgājiens Gājiens, kurā (ko) izlūko, izpēta.
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
- būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
- šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
- ekstrēms Galējs, ārkārtējs; riskants, bīstams.
- ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- kājgalis Gals, daļa (guļasvietai), kur guļot atrodas kājas.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
- pamatprodukts Galvenā izejviela (kā) pagatavošanai.
- guberņas pilsēta galvenā pilsēta guberņā.
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- citadele Galvenā, nozīmīgākā vieta.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
- sitenis Gaļas ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un izdauzītas gaļas.
- vistas fileja gaļas gabals no vistas krūšu daļas.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
- uz to pusi gandrīz tā; tuvu tam.
- uzreiz Gandrīz tai pašā brīdī, ļoti drīz; tūlīt.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
- maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- kangars Gara, šaura kāpa starp purvainiem pazeminājumiem (vigām); oss.
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
- josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- zobiņš Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
- roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
- kaftāns Gari vīriešu svārki (piem., Tuvo Austrumu, slāvu tautām).
- garkūļi Gari, taisni, kūļos izkulti (rudzu vai kviešu) salmi.
- kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
- tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
- sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- penteris Garš, nesaprotams teksts.
- talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
- raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
- metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
- ceļa jūtīs gatavībā doties ceļā.
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
- taisīt Gatavot (ēdienu, dzērienu).
- maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
- preparēt Gatavot (kā) preparātu (2).
- meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
- brūvēt Gatavot (ko).
- jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
- darīt Gatavot (piem., alu).
- post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
- vārīt Gatavot ēdienu, ievietojot, turot (to) šķidrumā.
- siet jāņusieru gatavot jāņusieru.
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
- maukt stabuli gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
- krāmēt čemodānus gatavoties aizbraukšanai.
- taisīties Gatavoties kādai darbībai, pasākumam.
- ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
- sildīties Gatavoties, iesildīties.
- riktēties Gatavoties, taisīties.
- iestaigāts ceļš gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- iestaigāta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- iemīta taka gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- iemīts ceļš Gatavs paraugs, pārbaudīts paņēmiens.
- kājminamā domāšana gausa, lēna domāšana, neattapība.
- formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
- miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
- noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
- kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
- gestapovietis Gestapo darbinieks.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- komtese Grāfiene; grāfa meita.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- uzgraizīt Graizot sagatavot (piemēram, kā sastāvdaļas).
- gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- publikācija Grāmata, brošūra, grāmatā vai periodiskā izdevumā ievietots raksts.
- rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
- pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
- sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
- metriku grāmatas grāmatas ar civilstāvokļa aktu ierakstiem; baznīcas grāmatas.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
- kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
- granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
- granāts Granātkoks; granāta [2].
- klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
- rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
- ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
- lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
- bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
- stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- taukšķēt Grauzdēt taukos.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
- tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
- izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
- urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
- aizgrauzties Graužoties nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
- briljanta (arī dzintara, rubīna u. tml.) gredzens gredzens, kurā iestiprināts briljants (dzintars, rubīns u. tml.).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
- kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
- celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
- koljē Grezna kaklarota.
- villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
- Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
- virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
- atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
- aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- sagriezt Griežot sagādāt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- slīkt Grimt, stigt (staignā vietā, dubļos, mālos u. tml.).
- grīslājs Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
- gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
- urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
- pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
- smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- slaka Grupa, kārta (sabiedrībā).
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
- iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
- bēdu leja grūta, smaga (parasti šīszemes) dzīve.
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
- gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- guļasvieta Gulēšanai iekārtota vieta.
- iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
- vieta Gulta, guļasvieta.
- ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
- guļas vieta guļasvieta.
- guļamvieta Guļasvieta.
- guļvieta Guļasvieta.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
- atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs; sniegaroze.
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- nojaust Gūt aptuvenu priekšstatu, iztēloties.
- novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
- mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
- ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
- hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
- tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kurā pēta Zemes garozas slāņus.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
- ģimenes pavards ģimene, arī ģimenes mājvieta.
- jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
- klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
- Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
- ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- soloģitāra Ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju; augsta reģistra ģitāra.
- vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
- ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
- kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
- barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
- skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
- HES Hidroelektrostacija.
- hidrostacija Hidroelektrostacija.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
- raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
- florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
- klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
- ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- ietaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- uztaisīt pīpi iebāžot tabaku pīpē, sagatavoties smēķēšanai.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- špūre Iebraukta sliede, gramba.
- sliede Iebraukta, iemīta vai ievilkta līnija, padziļinājums (piem., sniegā, smiltīs).
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- koja Iebūvēta guļamvieta kuģī.
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
- piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- uzspiest kauna zīmi Iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam.
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
- dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
- ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
- ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
- mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
- hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
- diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
- debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
- dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
- dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
- pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
- cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
- tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
- peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
- iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
- pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
- šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
- ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
- robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
- ievākt Iegūt (ražu); sagatavot (piem., sienu).
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- iejava Iejauta mīkla.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai; iekārta maisījuma iegūšanai.
- mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
- izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
- pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
- slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
- draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- gamma spektrometrs iekārta gamma starojuma spektra pētīšanai.
- gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
- jonizācijas kamera iekārta jonizējošā starojuma reģistrēšanai un pētīšanai.
- kinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai.
- elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
- inkubators Iekārta mājputnu olu perināšanai.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- ozonators Iekārta ozona ražošanai; ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
- tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
- antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
- radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai un uztveršanai.
- rentgeniekārta Iekārta rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
- signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- retranslators Iekārta signālu uztveršanai un tālākraidīšanai.
- termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
- karaoke Iekārta šādai dziedāšanai.
- komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
- konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
- pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
- displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
- elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- malējs Iekārta, ierīce (kā) smalcināšanai.
- sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
- sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
- utilizators Iekārta, ierīce (kā) utilizācijai.
- žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
- sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
- tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai; savācējs (2).
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
- slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
- skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
- pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
- ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
- transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
- radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
- stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
- kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
- sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
- elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
- siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
- piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
- kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem [ ].
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
- iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
- pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
- iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
- līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
- iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
- diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
- iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- ielas meita ielasmeita.
- ielene Ielasmeita.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- ieloce Ielocīta (auduma) sloksne.
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- iejaukt Iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā, sagatavot (mīklu); iejaut.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
- brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
- iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
- jājamzirdziņš Iemīļots temats; iemīļota nodarbošanās.
- nākt istabā iekšā ienākt istabā.
- ietecēties Ienākties, nogatavoties.
- papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
- nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpējas simpātijas; arī iemīlēties.
- subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
- izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
- augstākminētais Iepriekšminētais, iepriekš minētais.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- kreditēt Ierakstīt kādu summu konta kredītā.
- kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
- vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
- formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
- rotācija Ierēdņu, amatpersonu u. tml. savstarpēja nomaiņa.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
- kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
- reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
- plīts Ierīce ēdienu un dzērienu gatavošanai.
- filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
- fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
- katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
- adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
- reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
- noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
- meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
- mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
- noņēmējs Ierīce, iekārta (kā) noņemšanai, savākšanai.
- nosūcējs Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
- saslēgs Ierīce, iekārta (kā) saslēgšanai.
- sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
- sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
- skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
- smalcinātājs Ierīce, iekārta (kā) smalcināšanai.
- smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- dzesētājs Ierīce, iekārta dzesēšanai.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
- sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
- sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
- šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
- reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
- satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
- savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
- savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
- ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
- noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
- placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
- sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
- uzrikte Ierīce, iekārta.
- izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
- kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
- katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- apgaismes ķermenis ierīce, kas izstaro gaismu.
- stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
- kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
- palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
- detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
- fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
- šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
- slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
- slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
- arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
- bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
- paka Iesaiņots pasta sūtījums.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iebuldurēties Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
- uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
- iekvēloties Iesākt kvēlot, sākt degt; iesākt, izstarot vai atstarot gaismu.
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
- sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
- iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- iestaroties Iesākt starot; īsu brīdi starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- ietarkšķēties Iesākt tarkšķēt; iesākt tarkšķēt un pārstāt.
- ietaurēties Iesākt taurēt un pārstāt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
- ievizēties Iesākt vizēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi vizēt.
- iezaigoties Iesākt zaigot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zaigot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezibēties Iesākt zibēt (piem., atstarojot gaismu); īsu brīdi zibēt.
- iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
- uzaust Iesākties, iestāties; kļūt gaišam pēc saullēkta.
- ietaisīt Iesālīt, iemarinēt u. tml. sagatavot lietošanai.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
- pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
- dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
- iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
- bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
- izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
- iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- iespraudums Iestarpinājums.
- iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
- iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
- salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
- mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
- avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
- izkūpēt gaisā iet zudumā, tikt izšķērdētam.
- aiziet Iet zudumā; iznīkt; tikt iznīcinātam.
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa ūdeni, staignu pamatu).
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
- mērot soļus iet, staigāt kādu gabalu.
- mērot (tādu) gaisa gabalu iet, staigāt tālu ceļu.
- pēdot Iet, staigāt.
- kājot Iet; staigāt.
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- dzirdinātava Ietaise dzīvnieku dzirdināšanai.
- zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
- pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
- pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- dūzis Ietekmīga, augsta amatpersona.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
- brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
- izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
- brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
- povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
- biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1].
- tarot Ievietot (ko) tarā.
- iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
- pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
- iešņaukt Ievilkt degunā (piem., šņaucamo tabaku).
- iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
- iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
- ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
- ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām; piesātināt ar taukvielām.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- svētbilžu siena ikonostass.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
- nostaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
- izgulēt Ilgi guļot vienā un tajā pašā stāvoklī, radīt izgulējumu (kādā ķermeņa daļā).
- elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
- runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
- juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- lītavas Ilgstošs lietus; lietavas.
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
- portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
- kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
- liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri).
- parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- stūrenis Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
- līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
- griezējinstruments Instruments, ar kuru griež [2] (1), gravē; mašīnas detaļa griešanai.
- štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
- adata Instrumentu, mehānismu detaļa ar nosmailinātu galu.
- sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
- jūtūbe Interneta kanāls Youtube.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
- saits Interneta vietne.
- prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
- oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
- tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
- dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- inventūra Inventarizācija.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
- rotadata Īpaša adata apģērba saspraušanai un greznošanai.
- odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- manšete Īpaša profila, mīksta materiāla blīvgredzens.
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
- ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
- slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
- kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- istaba Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
- laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
- istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- nartas Īpašas samērā šauras ragavas (tundras zonā dzīvojošām tautām), kurās jūdz suņus vai briežus.
- peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
- skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
- siksna Īpaši apstrādāta (ādas, auduma u. tml.) lente.
- nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
- aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- pēdiņa Īpaši apstrādāta zeķu apakšējā, pēdas daļa.
- āda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
- zvērāda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
- zobu diegs īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
- parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
- lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
- ložmetēju ligzda īpaši iekārtota pozīcija (ierakums) šaušanai ar ložmetēju.
- darbnīca Īpaši iekārtota telpa (piem., amatnieka, mākslinieka) darbam.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
- autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
- novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
- serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
- kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
- pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
- pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
- palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
- pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
- sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- izcilība Īpaši talantīgs, labs sniegums (kādā jomā).
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
- skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- legāts Īpašs rīkojums mantojuma atstājēja testamentā.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
- privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- irde Irdena kārta, slānis; irdne.
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- intermeco Īsa starpspēle operas vai teātra izrādē vai starp skaņdarba daļām.
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- mazā vakarkleita īsā vakarkleita.
- rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
- krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
- rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
- tēze Īsi formulēts zinātniskā darba (referāta, raksta) atzinums.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- šaitans Islāmā – ļaunais gars, velns, sātans.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- pārskrējiens Īss skrējiens no vienas vietas līdz otrai, no viena punkta līdz otram.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- sīks Īss, neliels (par attālumu, distanci).
- bagatelle Īss, rotaļīgs skaņdarbs (parasti klavierēm).
- ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- viesistaba Istaba viesu uzņemšanai.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
- guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
- salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- mēbelēta istaba istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
- mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
- kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
- kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
- maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
- notarkšķēt Īsu brīdi tarkšķēt un pārstāt tarkšķēt.
- uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- gamma starojums īsviļņu elektromagnētiskais starojums.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
- I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
- muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
- pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
- pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
- uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- panduss Izbūvēts slīpums bez pakāpieniem (piem., pie ieejas ēkā, tilta galā).
- pirmdzimtene Izcelsmes vieta.
- dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
- piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- izčurkstināt Izcept, taukiem čurkstot.
- fenomens Izcila, neparasta parādība.
- talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
- krāšņs Izcili kvalitatīvs, bagātīgs.
- dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
- pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
- ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
- šedevrs Izcils mākslas darbs; meistardarbs.
- meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
- ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- atdeve Izdalīšana, izstarošana u. tml.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
- izdegums Izdegusi vieta (mežā); izdega.
- izdega Izdegusi vieta (mežā).
- degums Izdegusi vieta (piem., mežā); izdega.
- tituls Izdevuma, grāmatas u. tml. nosaukums.
- papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
- segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- jūras vārti izeja no ostas atklātā jūrā.
- jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
- vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
- vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- izgatave Izgatavošana, ražošana.
- kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
- atliet Izgatavot (kā) atveidu lējumā.
- reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
- kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
- būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- aust Izgatavot audumu.
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- izsniegt Izgatavot un nodot (dokumentu tiesīgajai personai); nodot (izgatavoto dokumentu tiesīgajai personai).
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
- litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
- izdarināt Izgatavot.
- mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
- multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
- tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
- ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
- Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- izgruvums Izgruvusi vieta (piem., mūrī, krastā).
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
- apakšīre Izīrēšana citam īrniekam.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
- demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
- izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
- pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
- ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
- kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
- izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- izcementēt Izklāt ar cementa segumu.
- iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
- izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
- klājums Izklāts (kā) slānis, kārta; klājiens.
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- izlocīt kājas Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- aizlasīt Izlasīt (līdz kādai vietai).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
- izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
- memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
- memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
- uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
- nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
- ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
- tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
- kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
- izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- izstarot Izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
- atradne Izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
- partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
- dvest Izraisīt (piem., jūtas).
- svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
- plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- sātināt Izraisīt sāta (1) sajūtu.
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
- iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
- pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
- aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
- ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
- izdzīvoties Izrotaļāties (ar ko).
- izpaunot Izsaiņot (mantas, saiņus u. tml.).
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
- izpaunoties Izsaiņot savas mantas, saiņus.
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
- sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
- Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
- Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
- apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
- kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
- pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
- paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
- eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, iztaisnoties.
- nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
- izmalt Izstaigāt, izbraukāt.
- izvandīt Izstaigāt, izbraukāt.
- izrikšot Izstaigāt, izskraidīt.
- izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
- izmaisīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izvandīties Izstaigāties, izbraukāties.
- izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
- atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
- izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
- emisija Izstarošana; izplūde.
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- gaismot Izstarot gaismu.
- dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
- kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
- gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
- kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
- spēlēties Izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- izstrāvot Izstarot, izplatīt (ko).
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- emitēt Izstarot.
- aizstāstīt Izstāstīt (līdz kādai vietai).
- pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
- izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- nostiept Izstiept taisni (rokas, kājas).
- atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
- bebrāda Izstrādāta bebra āda.
- briežāda Izstrādāta brieža āda.
- cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
- čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
- kazāda Izstrādāta kazas āda.
- lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
- roņāda Izstrādāta roņa āda.
- stirnāda Izstrādāta stirnas āda.
- suņāda Izstrādāta suņa āda.
- nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
- polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
- šinšillāda Izstrādāta šinšillas (1) āda (kažokāda).
- teļāda Izstrādāta teļa āda.
- tīģerāda Izstrādāta tīģera āda.
- trušāda Izstrādāta truša āda (kažokāda).
- ūdrāda Izstrādāta ūdra āda (kažokāda).
- vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
- izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
- elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- pataisīt Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni; iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
- stiept Iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
- stiepties Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- izslieties Iztaisnoties; izaugt (taisni, uz augšu) – par augiem, to daļām.
- glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
- klanīties Iztapt, izdabāt.
- izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- izklaušināt Iztaujāt, izjautāt.
- izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
- notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
- pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piemēram, rotaļājoties).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
- likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
- dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
- izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
- paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
- izvalkas Izvalkātas, novalkātas drēbes.
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
- atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
- izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
- izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
- iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
- izčākstēt Izzust, pazust; netikt īstenotam.
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
- ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
- ledus jahta jahta uz slidām, paredzēta burāšanai pa ledu; ledusjahta.
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
- apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
- honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
- toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
- iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
- panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
- autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
- granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
- audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
- pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
- fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
- sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- tropu josla josla starp šiem riņķiem.
- subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
- taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
- jostas vieta jostasvieta, viduklis.
- sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
- nokare Jumta pārkaru mala.
- kore Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne.
- čukurs Jumta plakņu savienojuma vieta; kore.
- šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
- jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā daļa.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
- pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
- roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
- miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
- puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
- norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
- bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
- aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
- reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
- patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
- kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
- karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
- aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
- lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
- paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
- identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- taustāmi rezultāti jūtami, manāmi rezultāti.
- ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
- izjūta Jūtas, emocijas.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
- filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
- vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- otrkārt Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā.
- pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
- kā dzird kā runā, stāsta.
- kā (tad) savādāk kā tad citādi.
- treškārt Kā trešais pēc kārtas; trešajā vietā.
- krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata.
- krūšu kabata kabata apģērba krūšu daļā.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- ķeša Kabata.
- kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- rakstāmistaba Kabinets, darbistaba.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
- desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
- pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
- tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- naudas gabals kāda naudas vienība (piem., monēta).
- programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- plāns Kāda objekta rasējums, detalizēta shēma.
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
- noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
- verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
- sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
- vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
- ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
- titulkadrs Kadrs, kurā ietverta pamatinformācija.
- viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
- kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
- mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
- pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
- iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
- moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- sābru tauta kaimiņtauta.
- (pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
- kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
- apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels [2].
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- ciska Kājas daļa no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
- augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
- potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
- ūksts Kājstarpe; dibens.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- kakla rota kaklarota.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
- kalifāts Kalifa pārvaldīta valsts.
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- kalngals Kalna augstākā vieta, virsotne.
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
- banda Kalpa atalgojums – apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
- istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
- meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
- sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem bandu.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- rozīne Kaltēta vīnoga.
- vobla Kaltēta, vītināta zivs.
- tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekalt Kaļot izgatavot (ko) papildus klāt.
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- kapa vieta kapavieta.
- izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizkāpt Kāpjot, rāpjoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- lenteris Kāpņu margas; lentveida detaļa virs kāpņu margām.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
- smilšu kalniņš kapsēta; arī kaps.
- kapu kalns kapsēta; arī kaps.
- smilšu kalns kapsēta; arī kaps.
- smiltaine Kapsēta; arī kaps.
- smiltājs Kapsēta; arī kaps.
- mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
- mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
- nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
- kapu kalniņš kapsēta.
- kukaiņu ciems kapsēta.
- dvēseļu dārzs kapsēta.
- tanks Kāpurķēžu kaujas bruņumašīna, kas bruņota ar lielgabalu un ložmetējiem.
- kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
- komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
- nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
- sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
- karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
- karakula aita karakulaita.
- karakuljērs Karakulaitas jērs.
- infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
- karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
- karaļūdens Karaļavota ūdens.
- stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
- algotnis Karavīrs, kas par savu darbu saņem atalgojumu.
- dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
- veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
- vistas karbonāde karbonāde no vistas krūšu daļas.
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- mākslīgie atsegumi karjeri, šahtas u. tml.
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
- kārklājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta.
- opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
- zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
- cept Karsēt (parasti uz pannas) taukvielās.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
- uguns Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
- pasaules karš karš starp lielām valstu grupām.
- pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
- pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
- reize Kārta, rinda (ko darīt).
- gājiens Kārta; (uzstāšanās) reize.
- gājums Kārta; izcelšanās, cilme.
- apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- krēmšnite Kārtainās mīklas kūka ar krēma pildījumu.
- kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
- ceturtais Kārtas skait. --> četri.
- desmitais Kārtas skait. --> desmit.
- devītais Kārtas skait. --> deviņi (9).
- otrais Kārtas skait. --> divi.
- simtais Kārtas skait. --> simt (100).
- trešais Kārtas skait. --> trīs.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- piektais Kārtas skaitlis --> pieci (5).
- septītais Kārtas skaitlis --> septiņi (7).
- sestais Kārtas skaitlis --> seši (6.).
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
- audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- kastanis Kastaņa.
- kastaņkoks Kastaņa.
- kastanis Kastaņas auglis.
- šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
- katalonieši Kataloņi.
- katars Katarāls iekaisums – gļotādu iekaisums, kad atdalās sekrēts.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- katastrofisks Katastrofāls.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
- konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- izkaukt Kaucot radīt (stieptas skaņas).
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
- kaukāzieši Kaukāza tautu piederīgais.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
- izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
- storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
- kāķis Kauna stabs (pie kā sodīja ar rīkstēm dzimtcilvēkus).
- ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
- sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
- izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
- caunāda Kažokāda no izstrādātas caunas ādas.
- seskāda Kažokāda no izstrādātas seska ādas.
- jērāda Kažokāda no jēra vai jaunas aitas.
- mēmā filma kinofilma bez skaņu ieraksta.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
- televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- klenderēt Klaiņot, klīst; staigāt.
- laukums Klaja zemes platība; atsevišķa vieta (kādā platībā).
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
- tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
- cirks Klaunāde; joks, joku taisīšana.
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- klavierpavadījums Klavieru pavadījums (dziedātājam, korim, solo instrumentam).
- klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
- nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
- klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
- aizklibot Klibojot aiziet; klibojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
- klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- vazāties Klīst, staigāt apkārt.
- aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
- kloķene Kloķvārpsta.
- ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
- kanaks Klusā okeāna salu iedzimtais.
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
- loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
- korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
- kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- satraukties Kļūt (parasti ļoti) satrauktam.
- sapīkt Kļūt (parasti pēkšņi) piktam, īgnam.
- sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
- saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (par psihisku stāvokli).
- nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
- izbālēt Kļūt arvien mazāk jūtamam, samanāmam.
- piesist kabatu kļūt bagātam (parasti negodīgā veidā).
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
- uzbiezēt Kļūt bagātam.
- sabēdāties Kļūt bēdīgam, sarūgtinātam.
- ieieties Kļūt bieži lietotam.
- saaugt Kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko).
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- cietēt Kļūt cietam vai cietākam.
- stingt Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
- sacietēt Kļūt cietam, grūti sakožamam.
- repēt Kļūt cietam, negludam, raupjam.
- nocietēt Kļūt cietam; sacietēt.
- pārveidoties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- pārvērsties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
- sakuplot Kļūt daudzveidīgam, bagātam, plašam.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam (piem., par daiļdarbu).
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
- gatavoties Kļūt gatavam, ienākties (piem., par augļiem).
- bozties Kļūt īgnam, aizvainotam, dusmīgam.
- saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- saīgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
- sarūgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
- saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
- izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- noskaidroties Kļūt izprotamam, saprotamam, zināmam (piem., par stāvokli).
- sakarst Kļūt karstam (berzes rezultātā).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
- pietvīkt Kļūt karstam un sārtam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- nokaist Kļūt karstam un sārtam (parasti par seju).
- kaist Kļūt karstam, nokaitētam.
- sakarst Kļūt karstam, rasties karstuma sajūtai (ķermenī, ķermeņa daļā).
- sakarst Kļūt karstam.
- korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
- palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
- apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
- sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
- pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
- nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- sašūpoties Kļūt nestabilam, nedrošam.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- saļodzīties Kļūt nestabilam.
- ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
- nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
- iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
- aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
- dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piem., ar radošu darbu).
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- iziet pasaulē kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- pavērties Kļūt redzamam (no kāda skatu punkta).
- atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
- izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- izretināties Kļūt retākam; tikt izretinātam.
- sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
- spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
- uzvirmot Kļūt sajūtamam, uztveramam.
- samezgloties Kļūt sarežģītam, grūti atrisināmam, grūti nokārtojamam.
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- sārtoties Kļūt sarkanam, sārtam.
- piesarkt Kļūt sārtam (par seju, vaigiem, acīm u. tml.).
- sasārtoties Kļūt sārtam, iegūt sārtu nokrāsu.
- nosvilt Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
- apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
- sārtot Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
- sārtoties Kļūt sārtam, palielinoties asiņu pieplūdumam – par seju, tās daļām.
- sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
- nosarkt Kļūt sārtam, sārtoties.
- piesarkt Kļūt sārtam, sārtoties.
- sarkt Kļūt sārtam.
- sarūgtināties Kļūt sarūgtinātam.
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- silt Kļūt siltam kādas darbības rezultātā.
- sasilt Kļūt siltam, atgūt siltuma sajūtu (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- piesilt Kļūt siltam.
- atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
- izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
- nostiprināties Kļūt spēcīgākam, stiprākam, stabilākam.
- atmosties Kļūt spēcīgi jūtamam, aktivizēties.
- spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
- atplaukt Kļūt spirgtam, atraisītam, priecīgam.
- glumēt Kļūt staipīgam, recekļainam.
- tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
- sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
- aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
- pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs; sacukuroties.
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- piesvīst Kļūt tādam, kurā jūtama sviedru smaka.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
- taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
- sataukoties Kļūt taukainam, arī netīram.
- pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
- ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
- sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
- sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
- uztraukties Kļūt uztrauktam.
- uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam.
- novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
- atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
- izkarst Kļūt viscaur karstam.
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
- sagumt sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sadugt sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
- pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
- palikt Kļūt; tapt.
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
- smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
- datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
- adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
- izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
- neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
- spunde Koka aizbāznis (mucas aiztaisīšanai).
- deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
- zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
- koku audzētava kokaudzētava.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
- vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
- bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
- pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
- kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
- pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
- ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
- mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- ekskursija Kolektīva (kādas vietas) apmeklēšana.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
- meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
- komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
- līga Komandu grupa (piem., kādā sporta spēlē ) atkarībā no to meistarības.
- lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
- regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
- hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
- ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
- ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
- lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
- futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
- rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
- polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- popkultūra Komerciāla, plašu sabiedrības masu pieprasīta kultūra.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- asteszvaigzne Komēta.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
- arhipelāgs Kompakti izvietota salu grupa (jūrā, okeānā).
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
- Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
- simfoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus galvenokārt simfoniskajā žanrā.
- polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus pēc polifonijas principiem.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
- tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
- koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- kondicionētājs Kondicionēšanas iekārta.
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
- cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
- košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
- riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
- šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
- biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
- bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
- eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
- endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
- izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
- sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (kādā vietā, vidē).
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- logaritmēt Konstatēt skaitļa logaritmu.
- pamanīt Konstatēt, atklāt.
- nofiksēt Konstatēt, atzīmēt, piereģistrēt.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- nosacīt Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
- fiksēt Konstatēt; atzīmēt, pierakstīt (kādu faktu).
- modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- saldo Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
- štekeris Kontaktdakša.
- rozete Kontaktligzda.
- štepselis Kontaktligzda.
- spraudkontakts Kontakts (2) (mašīnā u. tml.).
- tramvaja stanga kontaktstienis, kas savieno tramvaju ar elektrisko vadu.
- trolejbusa stanga kontaktstienis, kas savieno trolejbusu ar elektrisko vadu.
- kontaktvads Kontakttīkla elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
- šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- konvencionālā muita konvencijas muita.
- koordināte Koordināta.
- kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
- A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
- klājs Kopā sastiprināta (dēļu, baļķu u. tml.) kārta (kā segumam).
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
- kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
- izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
- kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
- pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
- koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
- sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
- sadarbība Kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība.
- kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
- sastrādāties Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt.
- kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
- sadarboties Kopīgi, savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- fotokopija Kopija, kas iegūta, pārfotografējot oriģinālu.
- simfonija Kopskaņa, atsevišķu detaļu savstarpēja saskaņa, šīs kopskaņas izpausme.
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
- piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
- eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
- papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
- dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
- eļļas krāsa krāsa, kurā par saistvielu izmantota eļļa.
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
- starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
- eļļas krāsas krāsas, kurās par saistvielu izmantota eļļa.
- kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
- kontrasts Krass pretstats (piem., starp krāsām, krāsu toņiem).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
- nokraste Krasta nogāze, tās apakšējā daļa.
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
- tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
- kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
- krāt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- likt santīmu pie santīma krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
- tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
- terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
- tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
- galvturis Krēsla detaļa galvas atbalstam.
- pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
- recidīvists Krimināli sodīta persona, kas atkārtoti izdarījusi noziegumu.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
- sacukuroties Kristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
- kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
- krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
- kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- taisnošana Kristietībā – attaisnošana, atbrīvošana, glābšana no grēkiem.
- taisnot Kristietībā – attaisnot, atbrīvot, glābt no grēkiem.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- agape Kristīgā mīlestība kā pretstats erotiskajai mīlestībai.
- altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
- dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- kritenis Kritala.
- brīvais kritiens kritiens lēcienā ar izpletni līdz izpletņa atvēršanās momentam.
- nokrist Krītot nonākt no augstākas vietas lejā, zemē.
- piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
- rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
- majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- krūms Krūmu audze, krūmu puduris, vieta, kur aug krūmi; krūmājs.
- krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
- varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks ar krusta zīmi uz apģērba.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
- krustības Krustabas, arī kristības.
- krusta ceļš krustaceļš.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- ibēre Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem.
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
- rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
- borts Kuģa ārsienas augšmala; kuģa, lidaparāta sāni.
- takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
- stenga Kuģa masta pagarinājums.
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- pirātisms Kuģa, lidaparāta vardarbīga sagrābšana un aplaupīšana, piesavināšanās.
- katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana starp vienas valsts ostām.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- kuģubūvētava Kuģu būvētava.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- kuģu būvētava kuģubūvētava.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
- muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
- jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
- bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
- knišļu dzimta kukaiņu dzimta, pie kuras pieder, piemēram, odi, mušas, dunduri.
- divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
- plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- ķesele Kule, tarba.
- aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
- sviests Kulinārijas izstrādājums – sviesta un dažādu piedevu (parasti arī garšaugu) maisījums.
- priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
- ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
- dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
- piekūpēt Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
- pavards Kurināma iekārta ēdiena gatavošanai.
- krāsns Kurināma vai karsējama iekārta ēdiena gatavošanai.
- sakurināt Kurinot panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst silts, izstaro siltumu.
- tupeles Kurpes (parasti lētas, arī novalkātas).
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
- pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
- tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
- grieze Kustība – priekšmeta griešanās ap savu asi.
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
- fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
- virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
- sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
- ritmoplastika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas un ķermeņa plastiskuma attīstīšanai.
- ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- priecīgs Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- šūpulis Kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- māt Kustināt roku (ar vai bez tajā saņemta priekšmeta).
- skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
- iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
- izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- krāšņs Kvalitatīvs, ar vērtīgu, bagātu saturu.
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- riktīgs Kvalitatīvs, labs.
- attiecība Kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- kakls Ķermeņa daļa starp galvu un pārējo ķermeni.
- paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu; gūža.
- gūža Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu.
- kāja Ķermeņa daļa, loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).
- kājstarpe Ķermeņa daļa, vieta starp kājām.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa starp muguru un augšstilbiem; dibens.
- metamērija Ķermeņa sadalījums posmos (metamēros jeb segmentos), kas regulāri atkārtojas (piem., posmtārpiem).
- pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
- paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- rentgenoskopija Ķermeņa, tā daļu vai orgānu caurskatīšana ar rentgenstaru palīdzību.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
- noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
- ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
- saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
- reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
- fluorīds Ķīmiskā elementa un fluora savienojums.
- oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
- gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
- atomnumurs Ķīmiskā elementa vietas numurs periodiskajā elementu sistēmā.
- atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
- hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
- arbūzs Ķirbju dzimtas augs ar ļoti lieliem, sulīgiem augļiem; šī dārzeņa auglis.
- lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
- kaitēties Ķircināties, rotaļāties.
- rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- vieglums Laba, patīkama sajūta.
- dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- fibroma Labdabīgs saistaudu audzējs.
- strādnieku aristokrātija labi atalgoto, kvalificēto strādnieku slānis.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
- tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- gaišs Labs, taisnīgs; tāds, kurā nav ļaunuma, varmācības.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- rezerve Laika ietaupījums.
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
- atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
- nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
- garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
- liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
- ogu laiks laiks, kad nogatavojas ogas; kad jāievāc ogu raža.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
- iespēlēt Laimēt, iegūt (azarta spēlē).
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- laistīties zeltā un sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
- katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
- nolaisties Laižoties nonākt no augstākas vietas zemākā – par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nitrolaka Laka, kas izgatavota no celulozes nitrāta.
- kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
- čemurzieži Lakstaugi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
- dadzis Lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām.
- asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- neaizmirstule Lakstaugs ar stāvu, zarotu stublāju un sīkiem, parasti ziliem ziediem.
- neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- vijolīte Lakstaugs ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem.
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
- cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimtas un doņu dzimtas augi.
- lukta Lakta.
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
- abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
- priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
- plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
- pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
- slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
- lāpāmā adata lāpāmadata.
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
- pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- šķipele Lāpsta (1).
- liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
- lasāmgrāmata Lasāmā grāmata.
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
- lasītava Lasīšanai īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, arhīvā u. tml.).
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- aizlasīties Lasot nonākt (līdz kādai vietai).
- forele Lašu dzimtas saldūdens zivs.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- taimiņš Lašu ģints zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišākiem punktainiem sāniem [Salmo trutta].
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- mērlata Lata ar garuma mērvienības iedaļām (kā) mērīšanai.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
- daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- dancis Latviešu tautas deja.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gs. līdz 19. gs.) pretstatā priviliģētajiem vāciešiem.
- LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- nelatvieši Latvijā dzīvojošie cittautieši.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
- LTF Latvijas Tautas fronte.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- sētuve Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- placis Laukums, īpaši ierīkota vieta.
- jauktā laulība laulība starp dažādu tautību pārstāvjiem.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
- pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt.
- pielauzt Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
- guļamlāva Lāva, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- lazdaine Lazdām apaugusi vieta; lazdājs.
- lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
- kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
- savācējlēca Lēca, kas fokusē tajā ieejošo paralēlo staru kūli.
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- nolēkt Lecot, ar lēcienu nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
- piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
- gāle Ledus kārta, apledojums.
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
- plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no auduma.
- leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
- spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
- menuets Lēna pāru deja ar reveransiem ¾ taktsmērā (populāra, piem., Francijas galmā 17.–18. gs.).
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- šļūkāt Lēnām iet, staigāt.
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- nolaisties Lēni pārvietojoties ar gaisa plūsmu, nonākt no augstākas vietas zemākā.
- kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
- uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- ar paceltu galvu lepni, stalti, ar pašcieņu.
- hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
- letarģiskais miegs letarģija.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
- libretists Libreta autors.
- bortinženieris Lidaparāta apkalpes loceklis – inženieris.
- bortmehāniķis Lidaparāta apkalpes loceklis – mehāniķis.
- fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- lidmodelis Lidaparāta modelis; aviomodelis.
- aviomodelis Lidaparāta modelis; lidmodelis.
- lidojums Lidaparāta pārvietošanās gaisā.
- trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
- raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aerodroms Lidlauks (piem., sportam).
- triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
- gaisa vārti lidosta (piem., pilsētai).
- laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
- sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta šahta ūdens ieguvei.
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot).
- tiktāl Līdz tādam stāvoklim; līdz tai vietai.
- papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
- platforma Līdzens paaugstinājums, piem., gar sliežu ceļiem dzelzceļa stacijā, gar upi piestātnē.
- paralēle Līdzība, atbilstība (starp parādībām, norisēm u. tml.).
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks.
- svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
- slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
- spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- trigers Līdzstrāvas pastiprinātājs, kam ir divi stabili stāvokļi.
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- izsvarot Līdzsvarot, vienmērīgi sadalīt, savstarpēji saskaņot.
- līdzīgs Līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
- izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
- sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- speķa zīlīte lielā zīlīte, tauku zīlīte.
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- elevators Liela, mehanizēta labības noliktava.
- māksla Liela, meistarīga prasme, māka.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- automaģistrāle Liela, plata šoseja.
- kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
- furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
- dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
- dūksts Liela, staigna peļķe; staigna, muklaina vieta.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
- GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
- barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals; ēdiens – cepts šādas gaļas gabals.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- imperatora pingvīni lielo pingvīnu suga, kas dzīvo Antarktīdā.
- metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
- straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
- pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- laineris Liels ātrgaitas pasažieru kuģis.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- omārs Liels desmitkāju kārtas jūras vēzis.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- stārķis Liels putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- baķis Liels saritināta vai satīta auduma gabals.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
- labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
- šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
- villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
- garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
- pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
- dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
- ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- zāle Lielu izmēru telpa (piem., reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- mērs Lielums, ko konstatē mērījot.
- lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
- laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
- padarīšana Lieta (piem., darbība, pasākums, apstāklis).
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
- jautājums Lieta, apstāklis.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- štelle Lieta, priekšmets.
- lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
- valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
- process Lietas izskatīšana un iztiesāšana (tiesā).
- lietus Lietavas.
- trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
- koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
- attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
- makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
- kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
- separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
- vienošanās Līgums, oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības.
- līkums Līkā, ieapaļā (priekšmeta) daļa.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
- funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus.
- ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
- nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
- domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
- kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- štrihs Līnija, (zīmuļa vai otas) vilciens.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
- lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
- riņķa līnija līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta.
- garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
- cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
- librets Literārs scenārijs (baletam).
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
- zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
- artrīts Locītavas iekaisums.
- osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
- palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
- surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
- manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
- skābbarība Lopbarība – skābēta sasmalcināta zaļo augu masa.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- zirgkopība Lopkopības nozare – zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
- ganāmpulka atražošana lopu skaita un sastāva pastāvīga atjaunošana.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- kalnu saule Luminiscences spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
- dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
- pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
- skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
- mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- riebšana Ļauna, slikta darīšana.
- dēmons Ļaunais gars, sātans; cilvēku mocītājs.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- sarkoma Ļaundabīgs saistaudu audzējs.
- neslavas celšana ļaunprātīga apmelošana, apzināta apmelojumu izplatīšana.
- vilks Ļauns, bīstams cilvēks.
- uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
- dzesēt Ļaut (kam karstam, siltam) dzist; panākt, ka (kas karsts, silts) kļūst vēss vai vēsāks.
- izlaist Ļaut aiziet, doties prom no kādas vietas.
- atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- grīļoties Ļodzīties; (reāli vai šķietami) līgoties, šūpoties.
- balzametiķis Ļoti aromātisks, saldens etiķis, ko gatavo no koncentrētas vīnogu sulas, nogatavinot to īpašās mucās.
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- uz urrā [!urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
- debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
- hiperinflācija Ļoti augsta inflācija.
- rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
- šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
- kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- spilgts Ļoti gaišs, spēcīgs (par gaismu); tāds, kas izstaro stipru gaismu.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
- sulainisks Ļoti iztapīgs.
- tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
- kā izlasīti ļoti kvalitatīvi, augstvērtīgi.
- kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
- bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
- milzīgs Ļoti liels (pēc skaita, apjoma u. tml.).
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, daudzums, kam šķietami nav robežu.
- dižtauriņš Ļoti liels, krāšņs tauriņš.
- milzīgs Ļoti liels, ļoti spēcīgi izjūtams (piem., par stāvokli, apstākļiem).
- bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- šaušalas Ļoti lielu baiļu, baisu šausmu izjūta.
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
- antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
- pārdzerties Ļoti piedzerties; piedzerties tā, ka rodas bīstamas sekas.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- medains Ļoti salds, nogatavojies, mīksts.
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- sīksts Ļoti skops, taupīgs.
- nožēlojams Ļoti slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
- nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
- spožs Ļoti spēcīgs, žilbinošs; tāds, kas izstaro spēcīgu gaismu.
- tveice Ļoti stiprs (parasti saules) izstarots siltums.
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pasaules mala ļoti tāla vieta.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
- sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
- sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
- rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
- fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- rentgenoloģija Mācība par rentgenstarojumu un tā izmantošanu medicīnā.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- receptūra Mācība par zāļu izrakstīšanu un pagatavošanu.
- numeroloģija Mācība, kurā skaitļiem piedēvēta maģiska nozīme.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
- karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
- jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
- propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- palīgmācītājs Mācītājs, kas palīdz draudzes prāvestam pildīt mācītāja amata pienākumus.
- iemācīt Mācot panākt, ka iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kāds) iegūst (zināšanas, prasmi, paradumus u. tml.).
- izmācīt Mācot sagatavot (darbam kādā profesijā).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
- kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
- mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
- vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- griezties Mainoties pakāpeniski pāriet (no viena perioda otrā, no vienas stadijas otrā).
- pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- iemaisīt Maisot iejaukt (piem., šķidrumā); maisot sagatavot.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- maitasputns Maita [2].
- neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
- rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
- viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
- ciems Māja, vieta, kur ciemojas; ciemošanās.
- pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
- pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
- pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots alkoholisks dzēriens.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
- mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
- ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- dūmu aizsegs mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
- deklamācija Mākslota, izskaistināta runa.
- Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
- ilūzija Maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- frikadele Maltas gaļas vai zivs lodīte.
- maltas gaļas bifšteks maltas liellopu gaļas kotlete.
- maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
- kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- pendele Manta, sainis.
- aprakste Mantas aprakstīšana, to apķīlājot.
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
- rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
- pauna Mantas, bagāža.
- loriņi Mantas, krāmi; apģērba gabali.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- mantnīca Mantu, dārgumu glabātava.
- maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavību.
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- māsasmeita Māsas meita.
- mārka Masas mērvienība no 9. līdz 19. gadsimtam.
- masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
- nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
- frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei.
- sviesta kuļamā mašīna mašīna sviesta kulšanai.
- licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- vagonbūve Mašīnbūves nozare, kas saistīta ar vagonu ražošanu.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
- montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
- matainums Matainība.
- sarains Matains (3).
- spilvains Matains (par augiem, to daļām).
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- vizuļzelts Materiāls, kas līdzīgs zeltam.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
- saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- matstikls Matētais stikls.
- virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
- sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams.
- reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
- pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- statuete Maza statuja.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
- kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
- skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā.
- mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- minoritāte Mazākumtautība.
- amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
- pataisīt Mazliet, daļēji attaisīt, atvērt (vaļā); pavērt.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs.
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- folikuls Mazs pūslītis; mata maisiņš.
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- gulta Mēbele gulēšanai ar paaugstinātiem galiem un rāmi matracim; guļasvieta.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai ārpus telpām.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- mēbeļnieks Mēbeļu ražotājs, izgatavotājs.
- sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
- medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
- procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
- farmācija Medicīnas nozare par ārstniecības preparātu iegūšanu, izgatavošanu, to uzglabāšanu, izsniegšanu u. tml.
- endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- seroloģija Medicīnas nozare, kas pēta antigēna un antivielu reakcijas serumā.
- hematoloģija Medicīnas nozare, kas pēta asinis un asinsrades orgānus, kā arī asins slimības.
- serotoloģiskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins plazmas sastāvu un īpašības.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
- perinatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta bērna dzimšanas procesu un bērna attīstību 10 dienu periodā pēc dzimšanas.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pēta vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
- katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
- lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
- tukšgaita Mehānisma darbība bez slodzes; brīvgaita.
- brīvgaita Mehānisma darbība bez slodzes; tukšgaita.
- kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
- brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
- palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- transportlīdzeklis Mehanizēta ierīce (piem., automašīna, kuģis, lidmašīna), kas paredzēta (kā) pārvadāšanai, pārvietošanai.
- meistarstiķis Meistardarbs.
- meistarstiķis Meistarīgs veikums, izcils sasniegums.
- šedevrs Meistarīgs, izcils veikums.
- meistarisks Meistarīgs.
- rotkalis Meistars, kas gatavo rotas; juvelieris.
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- metrs Meistars.
- meistarsacensības Meistarsacīkstes.
- māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- znots Meitas vīrs.
- meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
- pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
- uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
- uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
- sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt.
- rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
- melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
- tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- mēnesstars Mēness gaismas stars.
- tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
- sāts Mēra izjūta (parasti ēšanā, dzeršanā).
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- terijaki Mērce, ko gatavo no sojas mērces, rīsu vīna un cukura.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- mērīties Mērījot savstarpēji salīdzināt (piem., auguma garumu).
- izmērīties Mērījoties savstarpēji salīdzināt augumu garumu.
- rādījums Mērinstrumenta uzrādīto vienību daudzums.
- bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
- makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta (piem., zinātniskiem pētījumiem).
- tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
- rulete Mērlente uz futrālī iestiprināta rotējoša veltnīša.
- karāts Mērs zelta satura raksturošanai.
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana, kaļot metālu.
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
- kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
- tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
- stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- restes Metāla vai cita materiāla režģis.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- metanīts Metalizēts diegs.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
- harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
- metamorfisks Metamorfs.
- meteostacija Meteoroloģiskā stacija.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- uzmetināt Metinot izgatavot.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
- uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
- izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
- krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- dūkņa Meža meita; lauma.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- svētmežs Mežs, kas izmantots par pagāniska kulta vietu.
- dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
- juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- rīkste Miesas sods – sitieni, pēršana ar šādu zaru vai zariem, pātagu, pletni u. tml.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
- karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
- gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
- māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- tahta Mīksta mēbele bez atzveltnes gulēšanai vai sēdēšanai.
- dīvāns Mīksta mēbele sēdēšanai vai gulēšanai (parasti ar atzveltni, roku balstiem).
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- hromāda Mīksta, plāna āda, kas miecēta ar hroma sāļiem.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
- siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
- dūnspalvas Mīkstas putna spalvas zem segspalvām; dūnas.
- dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa taburete.
- čības Mīksti sporta apavi.
- izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
- seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
- karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
- kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- kauja Militāru spēku bruņota sadursme, īpaši organizēta cīņa.
- miltums Milti; ēdiens, kas gatavots no miltiem.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
- tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
- glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
- apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- aizbildināties Minēt iemeslus savas rīcības izskaidrošanai, attaisnošanai.
- mīnu lauks mīnēta teritorija.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
- aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
- naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
- liekņa Mitra, purvaina vieta.
- mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
- mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
- Golgāta Moku vieta; lielu ciešanu simbols.
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- goda jūtas morālas, ētiskas jūtas.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- cilindru bloks motora cilindru lējums vienā detaļā.
- virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
- turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
- svaiga galva možs psihiskais stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- muitnīca Muita (2).
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- muitnieks Muitas (2) darbinieks.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
- rovis Mūrēta pavarda telpa.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars; ēku būvētājs.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- mīkstums Muskuļaudu un saistaudu kopums (gaļai).
- diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
- sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- džihāds Musulmaņu cīņa (svētais karš) par islama ticību.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
- slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
- daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
- baletmūzika Mūzika no baleta izrādēm.
- instrumentālā mūzika mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
- tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
- taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
- kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
- ziemciete Mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
- avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
- ciedrs Mūžzaļš priežu dzimtas skuju koks.
- miltene Mūžzaļš pundurkrūms ar sīkām, iegareni ovālām lapām un sarkanām, miltainām ogām (kauleņiem).
- vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- melnais zelts Nafta.
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- uznaglot Naglojot izgatavot.
- sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
- karastāvoklis Naidīgas, saasinātas attiecības (starp cilvēkiem).
- aitiņa Naiva, aprobežota sieviete.
- teļa prieks naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- teļa sajūsma naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- naktsmiers Nakts klusums; miegs, atpūta naktī.
- pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- polārkamanas Nartas.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts – balta, kristāliska, pulverveida viela.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- kalims Nauda (arī manta, piem., lopi), kas līgavainim jādod līgavas tēvam (dažām Āzijas tautām).
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
- papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
- dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
- uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
- zelta teļš nauda, manta; naudas, mantas vara.
- kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- lits Naudas pamatvienība Lietuvā (1922–1940, 1993–2015); attiecīgā monēta.
- pārvedums Naudas pārsūtījums ar pasta starpniecību.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam).
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- pārmaksa Naudas summa, kas ir pārmaksāta.
- deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- krona Naudas vienība (piem., Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- rūpija Naudas vienība (piem., Indijā, Pakistānā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- leja Naudas vienība (Rumānijā, Moldovā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- penss Naudas vienība Anglijā un attiecīgā monēta (100 pensi = 1 mārciņa).
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- riāls Naudas vienība dažās arābu valstīs (piem., Irānā, Jemenā, Katarā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- mārciņa Naudas vienība Lielbritānijā, kas līdzvērtīga 100 pensiem; attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība Lielbritānijā, kas pastāvēja līdz 1971. gadam; attiecīgā naudas zīme, monēta
- zlots Naudas vienība Polijā, vienāda ar 100 grošiem; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- hrivna Naudas vienība Ukrainā; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- ēra Naudas vienība Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; attiecīgā monēta.
- Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- kursogrāfs Navigācijas ierīce, kas automātiski pieraksta kuģa kursu.
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- duncis Nazis ar smailu galu; šāds aukstais ierocis.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis.
- apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
- auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
- jēlnafta Neapstrādāta nafta.
- trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
- elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
- ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
- aita Neattapīga, naiva sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- ausainis Neattapīgs cilvēks.
- auna galva neattapīgs vīrietis; muļķis.
- aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks; stulbenis.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
- nezināt Nebūt informētam.
- stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
- neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
- ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
- nedoties rokā Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- nedoties rokās Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
- nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- patāls Nedaudz tālāk, attālāk; arī atstatu.
- trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
- sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
- svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
- otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
- sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- bailes Neērtības, nedrošības sajūta, kauns.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- cūkas laime negaidīta, necerēta veiksme.
- cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
- izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
- uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
- žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- gļets Negatavs, jēls; mīksts, ķepīgs.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
- negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- absolūtā monarhija neierobežota monarha vara.
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
- izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- mīksta ola neilgi vārīta ola.
- pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
- paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- maldi Neīsts, šķietams.
- maldīgs Neīsts, šķietams.
- nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
- pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
- zaļa malka neizžāvēta, mitra malka.
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
- sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
- švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
- zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
- norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- imobilija Nekustamais īpašums.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
- točka Nelegāla tirdzniecības vieta.
- ēnstrādnieks Nelegāli nodarbināta persona.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- miests Neliela apdzīvota vieta.
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
- brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- aksesuārs Neliela butaforija; rekvizīts.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
- karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
- maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- meitas istabiņa neliela istaba, kas paredzēta kalponei.
- dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- kārniņš Neliela keramiska vai cementa plāksne (jumta segumam).
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
- tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
- lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota biezpiena masa.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
- būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- būda Neliela, speciālai vajadzībai būvēta ēka.
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- pozitīvs Nelielas portatīvas ērģeles (no 13. līdz 18. gs.) ar vienu manuāli un dažiem reģistriem.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
- pikucis Neliels (kā mīksta) gabals; pika.
- krūzīte Neliels (porcelāna, fajansa u. tml.) dzeramais trauks ar osu; tase.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
- aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- knibucis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam); knibulis.
- knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
- jahta Neliels kuģis (piem., atpūtas braucienam, tūrismam).
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- kāpņu platforma neliels laukums starp kāpņu posmiem.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
- zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
- baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- sētiņa Neliels pārnēsājams nožogojums bērnam, kas sāk rāpot, staigāt; manēža.
- piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- arabeska Neliels skaņdarbs ar smalku, rotaļīgu raksturu.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
- gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
- pastarpa Neliels starplaiks.
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
- tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
- tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
- ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
- sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
- zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
- burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
- dzelksnis Neliels, ass izvirzījums (priekšmetam).
- kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
- tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
- bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
- žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
- tenderis Neliels, vienmasta buru kuģis; neliels palīgkuģis.
- uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
- uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- iracionāls Neloģisks, neizprotams.
- ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- kust Nemanot tikt izdotam.
- nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
- kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
- ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piem., par augļiem, ogām).
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
- aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- atkrist Nenotikt, netikt īstenotam.
- labils Nenoturīgs, nestabils.
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
- mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
- subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
- raganu medības nepamatota vēršanās pret kādu personu vai personu grupu.
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- maģija Neparasta pievilcība, burvība; vilinājums.
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- izgājiens Neparasta, negaidīta rīcība, izturēšanās.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
- pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- nedrošs Nepastāvīgs, nestabils.
- dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
- pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
- rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
- slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
- nelaba dūša nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta.
- mieles Nepatīkamas izjūtas, pārdzīvojumi.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
- no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
- ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
- akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
- uztakts Nepilna takts skaņdarba vai tā daļas sākumā; pietakts.
- neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
- pusjēls Nepilnīgi satagavots (par darbu).
- mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
- kņaze Neprecējusies kņaza meita.
- līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
- sisties kā pret sienu nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
- sisties kā pret mūri nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
- sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
- nercāda Nerca kažokāda (parasti izstrādāta).
- utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
- punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
- tāds kā stāv nesagatavojies, nepārģērbies u. tml.
- murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
- rūgta kafija nesaldināta kafija.
- radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
- eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
- vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
- buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa.
- šķobīgs Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piem., atpūšoties).
- bezdarbība Nestrādāšana; amata pienākumu nepildīšana.
- diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
- rupja vara netaisna, varmācīga vara.
- netaisns Netaisnīgs.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- strādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- strādāt vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi strādāt.
- strādāt sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi strādāt.
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- nostāvēt dīkā netikt izmantotam, lietotam.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
- iegult Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- iegulties Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
- cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
- nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
- proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- parpalas Nevajadzīgas mantas, lietas, vecas nonēsātas drēbes.
- stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
- kļūme Neveiksme, liksta; arī kļūda.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- sērga Nevēlama, plaši izplatīta parādība (sabiedrībā).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
- samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
- mājas kārtībā Nevēršoties pie vadības vai augstākā instancē.
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
- ielikties Neviļus tikt ieliktam.
- iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
- vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
- sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- vējauza Nezāle – viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar palielām vārpiņām skarā [Avena fatua].
- nekuriene Nezināma, nepazīstama vieta.
- mistisks Nezināms, nepazīstams, arī šaubīgs.
- asinssūcējs Nežēlīgs ekspluatators; izsūcējs.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
- niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze.
- kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
- celiņš No abām pusēm iezīmēta josla.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
- no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- brinza No aitu piena gatavots siers.
- akrils No akrilskābes iegūta sintētiska viela.
- rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
- nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- sarkt No asins pieplūduma ādā kļūt sārtam, sarkanam (par cilvēku).
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- tarba No auduma šūta kule.
- žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- augu eļļa no augiem iegūta eļļa.
- narkotiskās vielas no augiem iegūti vai mākslīgi ķīmiskie savienojumi, kas rada minētās sajūtas.
- halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldskābu garšu.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- acetātzīds No celulozes acetātiem izgatavots mākslīgā zīda audums.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- aizgūts vārds no citas valodas pārņemts vārds.
- šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
- serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
- laža No dēļiem pagatavota (pagaidu) guļasvieta; lāva (2).
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
- sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- no nekā no kā ļoti niecīga (piem., ko izgatavot).
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- kaņepāji No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- putnu būrītis no koka izgatavota mājiņa putniem.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- notālēm No lielāka attāluma, no attālākas vietas; iztālēm.
- ķidu zupa no mājputnu ķidām gatavota zupa.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
- pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
- vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
- napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
- kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
- tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
- sklandrausis No rudzu vai rupju kviešu miltiem gatavots rausis ar burkānu un vārītu kartupeļu pildījumu.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
- rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- sermuļāda No sermuļa iegūta kažokāda.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
- sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
- mahorka No šā auga izgatavota tabaka.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- kaprons No šā polimēra ražota sintētiska šķiedra.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- pīle No šāda putna pagatavots ēdiens.
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums, apģērbs.
- marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
- porcelāns No šādas masas gatavoti izstrādājumi.
- korķis No šādiem audiem iegūtais materiāls.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- zivs No šī dzīvnieka pagatavots ēdiens.
- kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
- tavuprāt No tava viedokļa, pēc tavām domām.
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- sarkanvīns No tumšo vīnogu šķirnēm gatavots tumši sarkans vīns.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- serde No urbuma izcelts cilindrisks iežu stabiņš.
- potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- aizvējš No vēja aizsargāta vieta.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
- apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
- pēdu pa pēdai No vienas vietas.
- zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- sabučoties Nobučot vienam otru, citam citu.
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- meža resursu atražošana nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
- steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
- ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
- mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
- diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
- vēršāda Nodīrāta, apstrādāta vērša āda.
- papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
- plāns Nodoms, iecere, (kā) realizēšanas gaita.
- iesūtīt Nodot (kam) ar kāda starpniecību.
- realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
- izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības).
- cedēt Nodot citam (savas prasījuma tiesības).
- pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
- nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
- pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
- apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- nofotografēties Nofotografēt sevi; tikt nofotografētam.
- aizsūtīt Nogādāt (ar pasta, kādas personas u. tml. starpniecību).
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- ienākties Nogatavoties.
- nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
- nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
- rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
- veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
- pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
- pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
- noļepatot Noiet, nostaigāt; arī noskriet (par cilvēku).
- sestais prāts nojauta, intuīcija.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- jausma Nojauta, nojausma.
- juška Nojauta.
- nojausma Nojauta.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- norēķināties Nokārtot savstarpējās attiecības; atriebties.
- kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
- balsināt Noklāt (piem., sienu, griestus) ar baltu (krīta, kaļķu) maisījumu.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
- piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- nodilt Nolupt, tikt noberztam.
- rotēt Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta; nomale.
- noma Nomātava.
- novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- 3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
- iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
- iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
- krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- aizkļūt Nonākt (līdz kādam rezultātam).
- krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- pāriet Nonākt cita īpašumā, rīcībā.
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- kļūt par karstu nonākt nevēlamā, bīstamā stāvoklī.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
- sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
- satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- kautsvars Nonāvēta, neatdzisuša dzīvnieka svars.
- uzvārīties Nopelnīt; gūt lielu peļņu, kļūt bagātam.
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
- izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
- piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
- nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
- tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
- stērbele Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
- siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- -grāfs Norāda instrumentu, kas raksta, pieraksta, grafiski attēlo.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
- tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
- par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
- līdz Norāda uz attālumu (no kā, starp ko u. tml.).
- pār- Norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
- at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
- kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
- bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
- pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
- pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
- sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
- turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
- ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- sa- Norāda uz savstarpēju darbību.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- pie Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
- aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
- sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
- par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
- sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
- virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
- līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
- tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
- tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
- bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
- ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
- ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
- no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- pa- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
- at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
- iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
- ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
- sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
- pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
- pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) kļūst pilnīgi gatavs.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
- sa- Norāda, ka izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
- sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
- kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- arhe- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- bez Norāda, ka trūkst, nav kā; pretstats: ar.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
- NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
- attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- sabrukums Normāla, līdzsvarota psihiskā stāvokļa zudums.
- sliede Normāla, parasta norišu gaita.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
- ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- šķirt Norobežot (vienu no otra); atrasties, būt (kā) starpā.
- nodalījums Norobežota (telpa, platības) daļa; norobežota daļa (priekšmetam).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
- augonis Norobežots strutains iekaisums; furunkuls.
- N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
- signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
- bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- notvīkt Nosarkt, piesarkt; kļūt sārtam un karstam.
- skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
- likt virsrakstu nosaukt, dot nosaukumu (tekstam, tā daļai).
- nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam vai tā daļai).
- ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules staru tiešas iedarbības.
- izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
- noteikt Noskaidrot, konstatēt.
- nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
- špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
- saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
- noskūties Noskūt sev (bārdu); tikt noskūtam.
- valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
- kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
- rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
- kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- nolaisties Noslīdēt, būt vērstam uz leju.
- noputot Nosmelt putas.
- grēks Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
- nomalties Nostaigāties, nobraukāties (pa kurieni).
- iestāties Nostāties (kur, starp ko).
- noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
- stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
- noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
- pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
- pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
- pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
- notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
- pietašķīt Notašķīt lielā daudzumā, lielā platībā (ko).
- aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
- notaurēties Notaurēt.
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
- notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
- nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
- notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu).
- nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
- saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
- likvidēt Novērst; panākt, ka (kas, piem., domstarpības) zūd.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
- mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
- mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
- ieplesties Novietojoties (kur), aizņemt daudz vietas, traucējot kādu.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- uzkārt Novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- nostatīt Novietot, nolikt stāvus, stateniski.
- uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
- nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
- izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
- nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
- traucējums Novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
- ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
- aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
- medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- nošķirties Nozaroties (par ceļu, taku).
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- recidīvs Noziedzīga nodarījuma atkārtota izdarīšana.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
- recidīvisms Nozieguma atkārtota izdarīšana.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
- metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- nosvīst Nozust nepamanītam (par cilvēku).
- nožņaugties Nožņaugt sevi (ko cieši savelkot ap kaklu); tikt nožņaugtam (kam cieši savelkoties ap kaklu).
- rīsu nūdeles nūdeles, kas pagatavotas no rīsu miltiem.
- kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
- ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
- līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
- ieskaitīt Ņemt vērā, reģistrēt (sportista sasniegto rezultātu).
- tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
- murcīt Ņurcīt, spaidīt (piem., rotaļājoties).
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
- rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
- teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
- lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- formālā izglītība oficiālā mācību iestādē iegūta izglītība.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
- nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
- metrese Oficiāli atzīta augstas personas mīļākā, kas sabiedrībā ieņem cienījamu stāvokli.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- izrakstīt Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- izrakstīties Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- uzaicinājums Oficiāls (piemēram, starptautiska līmeņa) aicinājums (piemēram, kur piedalīties, iestāties).
- deklarācija Oficiāls (valsts, valdības, starptautiskas organizācijas u. tml.) paziņojums; dokuments, kurā ietverts šāds paziņojums.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
- hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- temperācija Oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai).
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- kapmirte Oleandru dzimtas ložņājošs augs ar ziliem ziediem.
- osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
- oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
- kredītoperācija Operācija (bankā), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
- varavīksne Optiska parādība atmosfērā – daudzkrāsains loks, kas novērojams, saules stariem lūstot ūdens pilienos.
- mirāža Optiska parādība atmosfērā – šķietams attēls pie horizonta.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
- elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
- stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
- iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
- taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- naftalīns Organisks savienojums – balta kristāliska viela ar asu smaku.
- spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- koordinācija Organisma norišu, funkciju saskaņotība, savstarpēja atbilstība.
- sensibilitāte Organisma pastiprināta jutība pret alergēnu.
- alerģija Organisma pastiprināta vai izkropļota reakcija pret tam svešu vielu (antigēnu).
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- alohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā ieceļojuši; pretstats: autohtoni.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- konkurence Organismu savstarpējā sacensība par izdzīvošanu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
- sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- medības Organizēta (cilvēku) gūstīšana, tvarstīšana.
- karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu braucienu.
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- karagājiens Organizēta darbība (pret ko).
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- transplantācija Orgānu, audu u. tml. pārvietošana no organisma ieaugšanai tajā pašā vai citā organismā.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- simfoniskais orķestris orķestris, kas sastāv no stīgu, pūšamo un sitamo instrumentu grupām.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
- saulīte Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
- neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
- priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
- dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
- izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- pindzele Ota.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- reverss Otrā, pretējā (medaļas, monētas) puse.
- dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
- vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta daļa.
- ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- ne pa jokam pa īstam, nopietni; pamatīgi.
- taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
- katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
- vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- postaments Paaugstināta pamatne (piem., kolonnai, statujai).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- jūras pacēlums paaugstināta vieta jūras dibenā.
- pacēlums Paaugstināta vieta.
- uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā darbā).
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- uzkāpt Pacelties (līdz kādai vietai) – piemēram, par kā līmeni.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
- nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
- nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
- sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
- notaukot Padarīt netīru, taukainu.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
- atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- pacele Padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
- alkovs Padziļinājums istabas sienā, niša (gultas novietošanai).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
- pakrēslis Paēna; vieta, kur ir paēna.
- apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- sētsvidus Pagalma, sētas vidējā daļa; arī pagalms, sēta.
- totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
- lāpāmadata Pagara, lāpīšanai paredzēta adata ar lielu aci; lāpāmā adata.
- auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- pagastvalde Pagasta pārvaldes orgāns (parasti, runājot par 19. gs. un 20. gs. sākumu).
- pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs.
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- pagasta vecis pagasta vecākais.
- pataisīt Pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- samīcīt maizi pagatavot mīklu maizes cepšanai.
- izgatavot Pagatavot patērēšanai, lietošanai.
- sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- brūvējums Pagatavotais dzēriens.
- atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
- uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
- nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
- izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
- servilisms Pakalpība, verdziska iztapība.
- servils Pakalpīgs, verdziski iztapīgs.
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- instance Pakāpe, posms cita citai pakļautu iestāžu sistēmā.
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
- iekarst Pakāpeniski kļūt karstam.
- dzist Pakāpeniski kļūt vēsam, aukstam.
- izspiesties Pakāpeniski kļūt viscaur sajūtamam (piem., par mitrumu).
- stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
- tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- iekārt Pakārt (starp ko, uz kā).
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- pakavsakta Pakavveida sakta.
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- nosaldēt Pakļaujot (ķermeņa daļas) aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (tajā) rodas audu bojājumi.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- saldēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai.
- saaukstēt Pakļaut (ķermeni, tā daļas) pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļot Pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai.
- piepūlēt Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- apsauļot Pakļaut saules staru iedarbībai.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai atdzišanai, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli.
- sauļoties Pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai.
- apstarot Pakļaut starojuma iedarbībai.
- vasalis Pakļauta, atkarīga persona.
- palocīt Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
- katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- retardācija Palēninājums (piem., sižeta attīstībā).
- bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
- bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
- devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
- izpalīdzēties Palīdzēt (savstarpēji).
- afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
- trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
- adenoīdi Palielināta rīkles (aizdegunes) mandele.
- minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- modelis Palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- karāties gaisā palikt nenokārtotam, neatrisinātam, neīstenotam.
- iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- palikt meitās palikt neprecētai.
- palikt sēdot palikt neprecētai.
ta citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV