Paplašinātā meklēšana
Meklējam ik.
Atrasts vārdos (513):
- ik:1
- iks:1
- cik:1
- pik:1
- tik:2
- tik:1
- tik:3
- ikri:1
- ikri:2
- ikss:1
- šņik:1
- čiks:1
- čiks:2
- čiku:1
- ikona:1
- necik:1
- ariks:1
- baika:1
- baiks:1
- bikls:1
- bikts:1
- cikls:1
- cikos:1
- čiksa:1
- dikti:1
- dikts:1
- epika:1
- ērika:1
- ētika:1
- fiksi:1
- fikss:1
- ģikts:1
- haiku:1
- klikš:1
- klikt:1
- knikš:1
- krika:1
- ikbrīd:1
- ikreiz:1
- ikrīta:1
- divtik:1
- otrtik:1
- pustik:1
- tolaik:1
- afikss:1
- Āfrika:1
- aplikt:1
- apnikt:1
- arnika:1
- aspiks:1
- atlikt:2
- atlikt:1
- atliku:1
- batika:1
- bikini:1
- bikses:1
- biktēt:1
- bobiks:1
- bosiks:1
- breiks:1
- cikāde:1
- ciktāl:1
- čiksts:1
- daikts:1
- diktēt:1
- edikts:1
- fiksēt:1
- fizika:1
- gaziks:1
- gotika:1
- ielikt:1
- ietikt:1
- izlikt:1
- iztika:1
- iztikt:1
- komika:1
- kotiks:1
- ikdiena:1
- ikebana:1
- ikkatrs:1
- ikviens:1
- pašlaik:1
- trīstik:1
- aizlikt:1
- aiztikt:2
- aiztikt:1
- Amerika:1
- Arktika:1
- atteikt:1
- bašliks:1
- batikot:1
- beisiks:1
- bikstīt:1
- bionika:1
- boikots:1
- brikete:1
- brikšņi:1
- cigeika:1
- ciklons:1
- ciklops:1
- delikts:1
- dikcija:1
- diktāts:1
- diktors:1
- erotika:1
- fabrika:1
- fēnikss:1
- fikcija:1
- fiksāža:1
- fiktīvs:1
- frikasē:1
- fufaika:1
- glikoze:1
- grafika:1
- grafiks:1
- heroika:1
- hronika:1
- ieteikt:1
- infikss:1
- izteikt:1
- kalmiki:1
- kapeika:1
- kiklops:1
- klasika:1
- klīnika:1
- kniksēt:1
- kniksis:1
- kolikas:1
- komikss:1
- kortiks:1
- krikets:1
- kriksis:1
- ikgadējs:1
- ikmēneša:1
- ikonisks:1
- savulaik:1
- vienlaik:1
- aerobika:1
- afrikāņi:1
- afrikāta:1
- aizlaiki:1
- akustika:1
- aplikums:1
- apnikums:1
- aprikoze:1
- aprikšot:1
- apsveikt:1
- artikuls:1
- aseptika:1
- atlētika:1
- atlikums:1
- atpalikt:1
- baikeris:1
- baravika:1
- barikāde:1
- bazilika:1
- baziliks:1
- biksītes:1
- bikšains:1
- bikšturi:1
- boikotēt:1
- bojeviks:1
- botānika:1
- brikšķēt:1
- brikšķis:1
- bukolika:1
- ciklisks:1
- cikloīda:1
- datorika:1
- delikāts:1
- dinamika:1
- doronika:1
- eigēnika:1
- eksotika:1
- eliksīrs:1
- estētika:1
- fizikāls:1
- folikuls:1
- fonētika:1
- frikcija:1
- garlaiks:1
- ģenētika:1
- ielikums:1
- ierikšot:1
- ieriktēt:1
- īsbikses:1
- izpalikt:1
- izpatikt:1
- izrikšot:1
- izteikts:1
- kalikons:1
- keramika:1
- kikbokss:1
- kikerigī:1
- kinētika:1
- kinēzika:1
- klikatas:1
- klikšķēt:1
- klikšķis:1
- knikstēt:1
- knikšķēt:1
- knikšķis:1
- komunikē:1
- ikdienējs:1
- ikdienība:1
- iknedēļas:1
- ikreizējs:1
- aizlaikus:1
- aizrikšot:1
- amerikāņi:1
- anglikāņi:1
- antikvārs:1
- antikvārs:2
- aplikties:1
- artikulēt:1
- asfiksija:1
- atlikties:2
- atlikties:1
- atomlaiks:1
- atteikums:1
- badalaiki:1
- balalaika:1
- balzamiko:1
- bezsaikļa:1
- bikšainis:1
- biktstēvs:1
- biofizika:1
- boļševiks:1
- bonistika:1
- brīvlaiks:1
- ciklamena:1
- diatonika:1
- didaktika:1
- diktators:1
- diktatūra:1
- diktofons:1
- dogmatika:1
- dublikāts:1
- eikalipts:1
- eklektika:1
- ekliptika:1
- ekonomika:1
- enciklika:1
- ermoņikas:1
- fabrikāts:1
- fiksācija:1
- fiksators:1
- frikadele:1
- frīkbaiks:1
- gadalaiks:1
- galaktika:1
- garlaikot:1
- glikogēns:1
- glikolīze:1
- glikozīdi:1
- grafēmika:1
- grafētika:1
- gramatika:1
- ģeofizika:1
- handikaps:1
- heraldika:1
- hronikāls:1
- iebikstīt:1
- ielikties:1
- ieliktnis:1
- iestiklot:1
- ieteikums:1
- izbikstīt:1
- izlikties:1
- izteiksme:1
- izteikums:1
- iztikšana:1
- iztvaikot:1
- jaunlaiku:1
- kamikadze:1
- karalaiks:1
- klerikāls:1
- konflikts:1
- korsikāņi:1
- kosmētika:1
- ikdienišķs:1
- ikonostass:1
- aizlikties:1
- aiztikšķēt:1
- akrobātika:1
- antikrists:1
- aplikācija:1
- aplikators:1
- aplikatūra:1
- apsveikums:1
- arābistika:1
- aritmētika:1
- ārpolitika:1
- atomfizika:1
- atribūtika:1
- atteikties:1
- automātika:1
- ballistika:1
- baltistika:1
- biotehnika:1
- brikšķināt:1
- darbalaiks:1
- delikatese:1
- dialektika:1
- diksilends:1
- divkapeika:1
- dominikāņi:2
- dominikāņi:1
- dzensiksna:1
- enerģētika:1
- epigrāfika:1
- epikūrisms:1
- ergonomika:1
- etnomūzika:1
- fabrikants:1
- fantastika:1
- floristika:1
- folkmūzika:1
- galifeikas:1
- harmonikas:1
- hidraulika:1
- homonīmika:1
- ieliktenis:1
- ieteikties:1
- indikācija:1
- indikatīvs:1
- indikators:1
- izpikoties:1
- izteikties:1
- izveikties:1
- jamaikieši:1
- kalanētika:1
- karikatūra:1
- katolikoss:1
- kazuistika:1
- kinemātika:1
- kinomūzika:1
- klikšķināt:1
- knikšķināt:1
- kombikorms:1
- konfliktēt:1
- aeronautika:1
- agrikultūra:1
- agrotehnika:1
- akvanautika:1
- anatomikums:1
- anticiklons:1
- antiseptika:1
- apakšbikses:1
- apoloģētika:1
- astrofizika:1
- atplaiksnīt:1
- badastreiks:1
- baletmūzika:1
- benediktīns:1
- bikarbonāts:1
- bikškostīms:1
- biktskrēsls:1
- biofizikāls:1
- būvmehānika:1
- civillikums:1
- diagnostika:1
- diplomātika:1
- diskomūzika:1
- divertikuls:1
- elektronika:1
- epikūrietis:1
- ērģeļmūzika:1
- faleristika:1
- falsifikāts:1
- fotohronika:1
- gaiļbiksīte:1
- gumiarābiks:1
- ģeofizikāls:1
- ģeopolitika:1
- hebraistika:1
- helikopters:1
- hidroponika:1
- ieciklēties:1
- iecikloties:1
- ieliktnītis:1
- iepatikties:1
- ieriktēties:1
- imatrikulēt:1
- implikācija:1
- infografika:1
- informātika:1
- izrikšoties:1
- izteiksmīgs:1
- kabalistika:1
- kaklasiksna:1
- kalašņikovs:1
- kamermūzika:1
- kibernētika:1
- kikbokseris:1
- kinohronika:1
- kinoklasika:1
- kinokritika:1
- kinotehnika:1
- kodolfizika:1
- koloristika:1
- komunikabls:1
- komunikants:1
- ikonogrāfija:1
- aerodinamika:1
- aeromehānika:1
- aizbarikādēt:1
- amerikānisks:1
- amerikanizēt:1
- antibiotikas:1
- antikvariāts:1
- apokaliptika:1
- artikulācija:1
- astronautika:1
- atomlaikmets:1
- autoplastika:1
- autosatiksme:1
- beletristika:1
- benediktieši:1
- bezkonfliktu:1
- bradikardija:1
- bruņutehnika:1
- cukurfabrika:1
- datorgrafika:1
- datortehnika:1
- diktatorisks:1
- eksplikācija:1
- fotomehānika:1
- funikulieris:1
- garlaikoties:1
- ģermānistika:1
- halālpārtika:1
- hidrostatika:1
- hidrotehnika:1
- iekšpolitika:1
- iztvaikojums:1
- jurisdikcija:1
- kantrimūzika:1
- kikstarteris:1
- klerikālisms:1
- kodoltehnika:1
- komerclikums:1
- komplikācija:1
- komunikācija:1
- komunikatīvs:1
- kontrollaiks:1
- kosmonautika:1
- ikonogrāfisks:1
- afroamerikāņi:1
- antikoloniāls:1
- antikomunists:1
- antroponīmika:1
- arhitektonika:1
- astrofizikāls:1
- autiņbiksītes:1
- eksmatrikulēt:1
- elektromūzika:1
- enciklopēdija:1
- falsifikācija:1
- falsifikators:1
- folkloristika:1
- fortifikācija:1
- glorifikācija:1
- grāmatveikals:1
- gratifikācija:1
- hidrodinamika:1
- hidromehānika:1
- hipoglikēmija:1
- iebrikšķēties:1
- ieknikšķēties:1
- iekrikšķēties:1
- intoksikācija:1
- karikatūrisks:1
- karikatūrists:1
- klasifikācija:1
- klasifikators:1
- klaviermūzika:1
- kombinatorika:1
- komercveikals:1
- koncertmūzika:1
- atplaiksnīties:1
- ekvilibristika:1
- elektrostatika:1
- elektrotehnika:1
- enciklopēdisks:1
- enciklopēdists:1
- ģenerālstreiks:1
- ieplaiksnīties:1
- imatrikulācija:1
- izgarlaikoties:1
- klaviertehnika:1
- kontroldiktāts:1
- diversifikācija:1
- elektrifikācija:1
- helikobaktērija:1
- intensifikācija:1
- kodolenerģētika:1
- kontrindikācija:1
- kortikosteroīdi:1
- antiamerikānisks:1
- antikomunistisks:1
- diskvalifikācija:1
- eksmatrikulācija:1
- kinopublicistika:1
- komparatīvistika:1
- kompjūtertehnika:1
- komunikabilitāte:1
- autointoksikācija:1
- elektroenerģētika:1
- konfliktsituācija:1
- elektronmikroskops:1
- antikonstitucionāls:1
- kinodokumentālistika:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (9994):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- jeņķis Amerikānis.
- amīši Amerikāņi.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- trusenes Apakšbikses.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
- pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- aplauzums Aplauzts salikums.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
- pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
- apkraut Aplikt (piem., ar nodokļiem).
- apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
- aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
- apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
- apkārties Aplikt sev pārāk daudz rotu.
- apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
- ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
- pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
- izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
- sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- piegriezties Apnikt, apriebties.
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
- nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, adījumus).
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- gratulēt Apsveikt; godināt.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- sindicēt Apvienot sindikātā.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
- pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
- izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
- aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- uzmocīt Ar lielām grūtībām (ko) paveikt.
- ar kāru muti ar lielu ēstgribu, izjūtot garšas baudu, patiku (ēst, dzert).
- kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
- rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
- pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- ar garšu (ēst, dzert) ar patiku, ar baudu.
- izbaudīt Ar patiku, baudu pilnīgi izjust.
- neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
- ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
- kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
- mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
- pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
- apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
- novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- tektonika Arhitektonika.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
- drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
- bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- izart Arot likvidēt, iznīcināt.
- aizart Arot likvidēt.
- ārējā politika ārpolitika.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi likvidēt (slimību).
- mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
- fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
- speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
- nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
- astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
- universālinstruments Astronomijā un ģeodēzijā lietojams instruments vertikālu un horizontālu leņķu mērīšanai.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
- likumība Atbilstība likumam (1).
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- likumisks Atbilstošs likumam (1); likumīgs.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
- izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
- incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- nākt priekšā atgadīties, notikt.
- regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
- atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- nikotīnisms Atkarība no nikotīna.
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- rezervēt Atlicināt, ierēķināt (laiku).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
- atlikties Atlikt.
- kredīta saldo atlikums grāmatvedības konta kredītā.
- pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
- beidzamais Atlikušais, pēdējais.
- sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
- godīgs Atļauts, likumīgs.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- atplaiksnīt Atplaiksnīties.
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
- notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
- ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
- nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
- nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
- sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- nobērt Ātri norunāt, pateikt.
- aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- izkust Ātri tikt izdotam (par naudu).
- steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
- vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- iecilpot Ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
- ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
- knašs Ātrs, straujš; arī veikls.
- apsviedīgs Ātrs, veikls; darbīgs, aktīvs.
- mudīgs Ātrs, žigls, veikls.
- naigs Ātrs, žigls, veikls.
- reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
- rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
- atņirgt Atsegt (zobus) – parasti aiz niknuma.
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
- montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- pavadīt Atskaņot muzikālo pavadījumu.
- spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
- relatīvais mods atstāstījuma izteiksme.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
- zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
- zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
- apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
- puse Attiecīgais gadalaiks.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
- vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
- piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
- vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
- gandarījums Atzinība (par paveikto).
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- legalizēt Atzīt par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
- verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
- divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
- trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
- providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
- dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
- noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- pampers Autiņbiksītes.
- pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
- ugunsrati Automobilis, motocikls.
- autosatiksme Automobiļu satiksme.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
- nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt.
- bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
- rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
- valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
- baltists Baltistikas speciālists.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
- ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
- sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
- aizbāzt Bāžot novietot (kur), aizlikt (aiz kā).
- izbēgt Bēgot tikt projām (no kā).
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
- izberzt Beržot likvidēt.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- nelabprāt Bez patikas; negribot.
- kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
- bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
- Bībeles stāsts Bībeles fragments, kurā vēstīts par kādu notikumu, faktu.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- guba Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
- čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
- spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls.
- ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
- daudzināt Bieži teikt, atkārtot.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
- mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
- bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
- kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
- virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
- ūzas Bikses.
- čakarēt Bikstīt, bakstīt.
- urdīt Bikstīt, rušināt.
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
- piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
- izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
- stakle Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
- šekums Bikšu staru savienojuma vieta.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- biofiziķis Biofizikas speciālists.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
- aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
- cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
- plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
- ķīpa Blīvi sapresēts, blīvi salikts (kā) sainis.
- laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- lielinieks Boļševiks.
- boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus.
- botāniķis Botānikas speciālists.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
- saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
- nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
- nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nobrist Brienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- briesmu lietas briesmīgi notikumi.
- glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- brīvdiena Brīvlaiks.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
- švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
- revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
- atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
- maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
- nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
- zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
- nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
- sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
- darboties Būt iesaistītam notikumu attīstībā (par daiļdarba tēlu).
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt līdz kaklam (kādam) būt ļoti apnikušam.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
- turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- būt ragos (ar kādu) būt naidā, nesatikt.
- sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
- vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
- sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
- niknoties Būt niknam, dusmīgam; paust niknumu.
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
- būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
- nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
- mīlēt Būt patikai (pret ko).
- vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- piktoties Būt piktam, paust piktumu.
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
- dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
- piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
- klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
- būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
- patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
- stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
- reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
- skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
- štamms Celms (mikrobioloģijā).
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
- atdurties Ceļā nonākt (pie šķēršļa) un netikt tālāk.
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
- regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
- lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
- spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
- kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
- karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
- kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- izcirst Cērtot, zāģējot likvidēt.
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
- bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
- sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
- iespiest Cieši ielikt (rokā), panākt, ka paņem (rokā).
- iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
- cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
- ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
- ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
- cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst).
- cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
- iespēju robežās cik iespējams, pieļaujams.
- (uz) to labāko cik labi vien iespējams.
- cik tālu vien skatiens sniedzas cik tālu var saredzēt.
- cik tālu vien acis sniedzas cik tālu var saredzēt.
- cik tālu vien skats sniedzas cik tālu var saredzēt.
- garums Cik vien gari iespējams.
- pēc sirds patikas Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- cik tik ādā lien cik vien gribas.
- cik tikai ādā lien cik vien gribas.
- par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
- platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
- pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
- līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
- cik (vien) (ir) iespējams cik vien spēj, var.
- iespējams Cik vien var, spēj.
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
- pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
- svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- kiklops Ciklops.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- burka Cilindrisks stikla trauks.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
- producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
- motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
- grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
- liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
- politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
- jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
- publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
- stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
- polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
- polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
- loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
- tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
- advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
- špikotājs Cilvēks, kas špiko.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
- žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
- teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, arī draudzību, mīlestību.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
- liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
- izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- karš Cīņa, konflikts.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- nasks Čakls, veikls, izdarīgs; ātrs.
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
- nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
- čuksts Čukstus izrunāts izteikums.
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- iečukstēt Čukstus pateikt.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
- pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
- vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- puslegāls Daļēji likumīgs, daļēji legāls.
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
- pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- darbs Darbalaiks.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- teikšana Darbība --> teikt.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
- starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- fiksācija Darbība, rezultāts --> fiksēt.
- plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
- simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
- subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
- kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
- imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
- diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
- rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
- kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
- izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
- stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
- ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
- norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
- darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
- niknot Darīt niknu.
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
- graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
- nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
- pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
- braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- licējs Darītājs --> likt [1].
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- teicējs Darītājs --> teikt.
- izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- izdarīt Darot paveikt.
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
- darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
- datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- kompjūtertehnika Datortehnika.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- izmelot vilku no meža daudz un veikli melot.
- partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- ilgs Daudzi (par laika posmiem).
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
- zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
- mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
- supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
- pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību aizkavēšanās.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- nodegt Degot tikt izlietotam.
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
- līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
- nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- šeikot Dejot šeiku.
- iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
- deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- makijāža Dekoratīvā kosmētika.
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
- veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
- biksītes Dem. --> bikses.
- brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
- ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- piciņa Dem. --> pika.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
- pa dienu dienā; dienas laikā.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
- rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
- nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
- pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
- tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
- pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
- vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- spīkers Diktors radiofonā.
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- disko Diskomūzika.
- brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
- kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
- kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
- greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
- talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
- kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības.
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- ideja Doma; priekšlikums, ierosinājums.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- verbalizācija Domas izteikšana vārdiski.
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- piknikot Doties piknikā un ieturēt maltīti zaļumos.
- sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- dēties Doties, likties; palikt.
- traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
- pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- aizkaitināts Dusmīgs, nikns.
- sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust.
- nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
- gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
- tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
- nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
- nodzēst Dzēšot likvidēt.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
- kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
- nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- kanjons Dziļa, šaura ieleja ar ļoti stāvām, gandrīz vertikālām nogāzēm.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
- nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
- biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
- šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
- vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
- muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
- pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
- dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- dzīvot līdzi laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
- mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
- dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
- uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
- sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
- miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
- tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
- kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
- vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
- vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
- pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
- Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
- iemīt Ejot ielikt (kāju kur).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
- izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
- nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
- katlumāja Ēka vai atsevišķa telpa, kur atrodas tvaika katli (katls).
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
- makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
- mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
- recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
- ekonomists Ekonomikas speciālists.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
- iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
- pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
- spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
- video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
- izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
- konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca, enciklopēdija.
- enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
- elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
- kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
- epikūrietis Epikūrisma piekritējs.
- biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
- stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
- mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
- ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- reevakuēties Evakuēties atpakaļ, tikt evakuētam atpakaļ.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
- papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
- tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
- dialīze Fizikāli ķīmiska šķidruma attīrīšana.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
- G Fizikālo lielumu mērvienības giga apzīmējums.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
- enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
- mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
- kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
- atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
- elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
- elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās rašanos un izplatīšanos.
- termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
- radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
- optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
- fiziķis Fizikas speciālists.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
- grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
- vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
- uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- folklorists Folkloristikas speciālists.
- skaņu mācība fonētika.
- prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
- fonētiķis Fonētikas speciālists.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- noformulēt Formulējot izteikt.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
- fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
- akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- gadskārta Gadalaiks.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
- gaiļpiesis Gaiļbiksīte.
- aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
- salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
- attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
- galifeikas Galifē bikses.
- galifejas Galifē bikses.
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
- encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- tranzītmaģistrāle Galvenā satiksmes līnija, maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- pamatkurss Galvenais virziens politikā.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
- skārnis Gaļas veikals.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
- nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
- pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
- bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
- spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- ilgs Garš (par laika posmu).
- enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
- sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
- angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- gastronoms Gastronomijas veikals.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- nogaudot Gaudot (kādu laiku).
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
- kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
- aizglaust Glaužot aizlikt (aiz kā).
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- vīnogu cukurs glikoze.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- gludspiedes tehnika gludspieduma tehnika.
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- kārtīgs Godīgs, krietns, arī tikumīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gonokoks Gonorejas ierosinātājs mikroorganisms.
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
- raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
- grāmatnīca Grāmatu veikals.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
- starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
- mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
- sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
- stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
- šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
- piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
- sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
- nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
- nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
- sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
- nogulēt Gulēt miegā (kādu laikposmu).
- nogulēties Gulēt miegā (kādu laikposmu).
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
- nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
- nogvelzt Gvelžot pavadīt (kādu laikposmu).
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- ģeofizisks Ģeofizikāls.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- ģermānists Ģermānistikas speciālists.
- nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
- vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
- ermoņikas Harmonikas.
- antitēze Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
- hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
- hitlerisms Hitlera fašistiskās diktatūras režīms un šīs diktatūras ideoloģija.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
- kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
- kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- iecikloties Ieciklēties.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
- atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
- iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
- iebuktēt Iegludināt (biksēm vīles).
- peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
- pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
- pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
- stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
- nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
- sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
- iekšējā politika iekšpolitika.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- ielādēt Ielikt fotoaparātā (filmu).
- ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu).
- saželēt Ielikt matos želeju.
- iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
- ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- likt iekšā ielikt.
- ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
- regulējams krustojums ielu krustojums, kurā satiksmi regulē satiksmes regulētājs vai luksofors.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
- iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- iegaršoties Iepatikties garšas dēļ (par ēdienu, dzērienu).
- iekrist sirdī iepatikties.
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
- saplūst Ieplūst un palikt (kur).
- piešaut roku iepraktizēties (kāda darba veikšanā).
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
- programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieskaņot Ierakstīt, fiksēt audioierakstā.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
- svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- piknometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un beramu vielu blīvuma noteikšanai.
- cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
- pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- putotājs Ierīce putošanai; mikseris.
- skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
- skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
- gals Ierobežojums (piem., laikā, telpā).
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
- arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iebrikšķēties Iesākt brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
- ieknikšķēties Iesākt knikšķēt un pārstāt.
- iekrikšķēties Iesākt krikšķēt un pārstāt.
- iepatikties Iesākt patikt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
- uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
- uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
- iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
- ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
- ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
- piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
- pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- droši vien iespējams, laikam gan.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
- pienākt Iestāties, iesākties (piem., par notikumiem, parādībām).
- sastiklot Iestiklot (ko).
- logs Iestikloti rāmji šādas atveres aizdarīšanai; ietvars šādu rāmju iestiprināšanai.
- iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
- izkūpēt gaisā iet zudumā, tikt izšķērdētam.
- aiziet Iet zudumā; iznīkt; tikt iznīcinātam.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iesacīt Ieteikt.
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
- iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
- brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- gan Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- uvertīra Ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
- ieskandināt Ievadīt ar mūziku.
- sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- rūkt Īgni teikt (ko).
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
- pa gadskārtu ik gadu, reizi gadā.
- brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma.
- proza Ikdienas dzīve; ikdienība.
- dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
- svētbilžu siena ikonostass.
- vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
- darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- ilgtermiņa Ilgākā laika posmā.
- gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
- diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
- izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
- nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
- nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
- izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
- izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku grabināties.
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- saelpoties Ilgāku laiku ieelpot (ko) lielākā daudzumā.
- nomeklēties Ilgāku laiku intensīvi meklēt.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (2).
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- kravāties Ilgāku laiku kravāt (ko).
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
- izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
- čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izsmelgties Ilgāku laiku smelgt un pārstāt.
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
- noblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- nodancoties Ilgāku laiku, daudz dancot.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt, gaiņāt.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt (1).
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot, prātot.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
- nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt; izlēkāties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- norakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
- nostaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- iztrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
- iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt.
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti izvārgt.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- izlepoties Ilgāku laiku, ļoti lepoties.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nonervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
- gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus.
- izknaibīt Ilgāku laiku, viscaur knaibīt.
- nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
- depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
- sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
- atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
- plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt, arī plīkšķināt.
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
- zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
- periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
- garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- špricēties Injicēt sev narkotikas.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
- kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
- celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
- salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
- gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
- ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
- eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
- uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
- kristālstikls Īpaši izturīgs mākslīgais stikls.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
- sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
- kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- tosts Īsa apsveikuma runa.
- ātri Īsā laika posmā; īsā laikā un viegli.
- izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
- pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- mazs Īss (par laiku, laikposmu).
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
- biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- piezīme Īss izteikums; aizrādījums.
- klips Īss kinofilmas fragments; īsa muzikāla vai reklāmas filma.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- pusminūte Īss laika sprīdis.
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- brīdis Īss, neilgs laika posms.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
- kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- nobrikšķēt Īsu brīdi brikšķēt un pārstāt brikšķēt.
- noklikšķēt Īsu brīdi klikšķēt un pārstāt klikšķēt.
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- noknikšķināt Īsu brīdi knikšķināt un pārstāt knikšķināt.
- nokrikšķēt Īsu brīdi krikšķēt un pārstāt krikšķēt.
- noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
- notikšķēt Īsu brīdi tikšķēt un pārstāt tikšķēt.
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
- nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
- sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
- izgarot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- iztvaikot Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
- čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
- (iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
- nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- izveikties Izdoties, veikties.
- pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
- sabojāt Izjaukt, pasliktināt.
- samaitāt Izjaukt, pasliktināt.
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
- dievināt Izjust ārkārtīgi lielu patiku.
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
- riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
- šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
- pārkārtot Izkārtot citā laikā.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- maskarāde Izlikšanās.
- izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
- pievērt acis izlikties (ko) neredzam, nemanām.
- aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
- skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
- iebāzt galvu smiltīs izlikties neredzam, nemanām (ko).
- notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
- izlikties neredzam izlikties, ka neredz.
- rādīt kumēdiņus izlikties, muļķoties.
- spēlēt komēdiju izlikties.
- spēlēt aklās vistiņas izlikties.
- izrādīties Izlikties.
- iztaisīties Izlikties.
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
- špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
- sanākt Iznākt; notikt.
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
- izmest ikrus iznērst ikrus.
- nodzīt Iznīcināt, likvidēt.
- nozūmēt Iznīcināt, likvidēt.
- izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
- izkravāt Izņemt, izlikt ārā (ko).
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- svingot Izpildīt džeza mūziku svinga (1) stilā.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
- saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
- izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
- klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt priekšā.
- iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
- dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
- vilināt Izraisīt (kādā) patiku; valdzināt.
- iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
- inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
- likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
- patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
- imponēt Izraisīt patiku, simpātijas (pret sevi).
- tikt Izraisīt patiku.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
- iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam.
- saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
- kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
- jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
- jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
- izsist logu izsist loga stiklu.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- izbradāt Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
- izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
- šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
- nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
- mods Izteiksme.
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- lokans Izteiksmīgs, niansēts.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
- formulēt Izteikt (kādu domu, lēmumu u. tml.).
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
- sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- celt ierunas izteikt iebildumus.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- komandēt Izteikt komandu.
- izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- atsacīt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.).
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- riet Izteikt pārmetumus (kādam).
- nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- likt priekšā izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- nosacīt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- noteikt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
- novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
- zobgaļot Izteikt zobgalības.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- izrunāt Izteikt, pateikt.
- izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
- nodot Izteikt.
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- kā zāģa zobi izteikti nelīdzens, negluds, robains.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
- izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
- izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
- sisties cauri iztikt ar grūtībām.
- tikt cauri iztikt ar grūtībām.
- iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
- pārtikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
- grauzt sausu garozu iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
- pieciest Iztikt bez (kā).
- izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
- izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
- izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
- transpirēt Iztvaikot (par šķidrumu augos, to daļās).
- nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus) – par zivīm, abiniekiem.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
- izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
- celt Izvirzīt, izteikt.
- nospraust Izvirzīt, noteikt.
- iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
- izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
- sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
- izčākstēt Izzust, pazust; netikt īstenotam.
- ļaunākajā gadījumā ja notiktu visļaunākais.
- nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
- nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
- (kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
- katrā laikā jebkurā laikā.
- kurā katrā laikā Jebkurā laikā.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
- sprādze Jostas, siksnas u. tml. aizdares mehānisms.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
- autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
- spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
- advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
- nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
- filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
- starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
- respekts Kā (piem., likumu, noteikumu) ievērošana, ņemšana vērā.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- viennakt Kādā (noteiktā) naktī.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē; kādreiz, reiz.
- putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
- melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
- riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
- toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
- maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
- koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
- ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
- cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
- paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
- pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- noballēties Kādu laiku ballēties un beigt ballēties.
- noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
- mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
- pasalt Kādu laiku būt salam, aukstumam.
- sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
- nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
- nodauzīties Kādu laiku draiskuļoties, blēņoties, dauzīties.
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- padzīvot Kādu laiku dzīvot; nodzīvot.
- paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
- nokliegties Kādu laiku kliegt, skaļi raudāt.
- pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
- izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- pavazāt aiz deguna kādu laiku mānīt, muļķot.
- nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
- samurgot Kādu laiku murgot.
- panīkt Kādu laiku nīkt (2).
- pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
- pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt lēkājot.
- iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
- pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt.
- izkāzoties Kādu laiku svinēt kāzas, būt kāzās.
- palauzties Kādu laiku tielēties, liekulīgi (ko) noraidīt.
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- paucināt Kādu laiku ucināt; ucinot paauklēt.
- paūjināt Kādu laiku ūjināt, piem., lai sasauktu kādu.
- pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
- pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
- aizvadīt Kādu laiku veikt (ko).
- pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
- pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
- panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
- vienu laiku kādu laiku.
- pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
- pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
- pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
- sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
- skāde Kaitējums (1), zaudējums; sliktums.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- (pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
- kantrimūzika Kantri mūzika.
- piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
- kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
- sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
- dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
- sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
- siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
- kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- formēt Kārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
- nokasīt Kasot, skrāpējot likvidēt (ko).
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
- ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
- diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- daudz maz kaut cik.
- kautrs Kautrīgs; bikls.
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
- kavēt pagastu kavēt citus, likt gaidīt citiem.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
- nercs Kažokzvērs – Amerikas ūdele.
- svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- krūka Keramikas pudele (alkoholiskajam dzērienam).
- kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
- kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
- kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
- noklaiņot Klaiņot, klīst (kādu laiku).
- dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
- moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- izklāt Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- klases darbs Klases kā kolektīva veikts darbs.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- klāties plāni klāties slikti.
- klausības laiki klaušu laiki.
- čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
- klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- zulusi Klejotāju cilts Dienvidāfrikā.
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- noklepot Klepot (kādu laiku).
- klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
- noklibot Klibojot veikt (kādu attālumu).
- nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
- klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- noklimst Klimstot pavadīt (kādu laikposmu).
- privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
- vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
- naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
- noklumburot Klumburojot veikt (kādu attālumu).
- nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
- ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
- kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
- nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
- bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
- trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
- pavārgs Kluss, tikko sadzirdams.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
- korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
- sapīkt Kļūt (parasti pēkšņi) piktam, īgnam.
- nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- raukties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- sarauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
- svīst Kļūt mitram, pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem, atdziestot tvaikiem.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- pievienoties Kļūt par dalībnieku (kopīgas darbības veikšanai).
- nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
- atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- izretināties Kļūt retākam; tikt izretinātam.
- pielaisties Kļūt siltākam (par laikapstākļiem).
- noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
- novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
- samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
- pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
- saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam.
- knikstēt Knikšķēt.
- noknosīties Knosoties pavadīt (kādu laikposmu).
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
- neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
- kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
- kodolatbruņošanās Kodolieroču krājumu samazināšana vai pilnīga likvidēšana.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
- dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- piekombinēt Kombinējot pievienot, pielikt (ko kam klāt).
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- piekomponēt Komponējot radī (kam mūziku).
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- komunisms Komunistiskās partijas politika un ideoloģija; politisks režīms, kurā valda šāda ideoloģija.
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
- funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- ķilda Konflikts (parasti sadzīviska rakstura), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds.
- konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- marinēt Konservēt pārtikas produktus marinādē.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- nosacīt Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
- sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
- saldo Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- norēķinu konts konts bankā, no kura var veikt dažādus maksājumus.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
- kopdevums Kopējais darba produkts (piem., kādā laika posmā).
- prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- sendienis Kopš seniem laikiem; izsenis.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
- šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
- verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
- smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
- smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
- pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
- lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- balzams Kosmētikas līdzeklis.
- špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
- grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
- acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- astronautika Kosmonautika.
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
- piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
- silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- batikot Krāsot (audumu) batikas tehnikā.
- smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
- lakmuss Krāsviela, ko iegūst no dažiem augiem (ķērpjiem) un ko laboratorijās izmanto par indikatoru.
- revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
- zārdot Kraut, likt zārdā.
- pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
- Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- kremlis Krievijas valdība, tās politika.
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- krislītis Kriksītis.
- krikstēt Krikšķēt.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
- nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
- kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
- kristālfizika Kristalogrāfijas sastāvdaļa, kas pēta kristālu fizikālās īpašības, struktūru.
- altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
- Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
- kriticisms Kritikas (1) izteikšana; kritiskums.
- kritiķis Kritikas (2) speciālists.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
- pakārties Krītot aizķerties (kur, aiz kā) un palikt karājoties.
- nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- piegāzt Krītot, gāžoties (kam), tikt piepildītam vai noklātam lielā daudzumā (ar to).
- iekārties Krītot, gāžoties aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
- kubiks Kubikmetrs.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
- kuģa puika kuģapuika; junga.
- tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
- nokuģot Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- fasete Kukaiņu saliktās acs atsevišķais elements regulāra sešstūra formā.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- maizes kule kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- kultūrpolitika Kultūras politika.
- pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
- augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
- seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- izkunkstēt Kunkstot izteikt.
- piekūpēt Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- kūre Kurss, pilns (piem., ārstniecisku procedūru) cikls.
- jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
- fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
- kategorija Kvalifikācijas pakāpe (piem., amatniekam kādā arodā).
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija.
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- nokvernēt Kvernot, esot bezdarbībā, pavadīt (kādu laikposmu).
- pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
- fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
- alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
- ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
- dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
- sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- lāzerķirurģija Ķirurģisku operāciju veikšana, izmantojot lāzeru.
- iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
- lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
- zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
- sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
- aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
- ar gadiem laika gaitā.
- ar laiku laika gaitā.
- ar dienām laika gaitā.
- rezerve Laika ietaupījums.
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
- stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
- minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
- pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
- badalaiki Laika periods, kad ir pilnīgs vai daļējs bads.
- peldsezona Laika periods, kad var peldēties atklātās ūdenstilpēs.
- straume Laika plūsma.
- ceturksnis Laika posma ceturtdaļa.
- dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- atstarpe Laika posms (starp diviem momentiem, kādiem notikumiem u. tml.).
- finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
- ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
- aizgavēnis Laika posms pirms Lieldienu gavēņa sākšanās.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
- karalaiks Laika posms, kad notiek karš.
- latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
- ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- darbalaiks Laika posms, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
- periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
- cēliens Laika posms.
- laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
- laika upe laika ritums, plūsma.
- hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
- Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
- kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
- gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
- intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
- laika biedrs laikabiedrs.
- drošs Laikam gan, iespējams.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- bronzas laikmets laikmets, kad cilvēki darbarīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- pirms Laikposmā, kurā vēl nav sākusies kāda darbība, norise, iestājies kāds stāvoklis.
- nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
- stunda Laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli u. tml.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
- atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
- pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
- priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
- nakts Laikposms no vakara līdz rītam.
- pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
- jonis Laikposms, brīdis.
- apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
- pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- nevaļa Laikposms, kad ir šāds stāvoklis.
- gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
- vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
- navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- trīsgade Laikposms, kas ilgst trīs gadus.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
- mūžs Laikposms, kurā (kas) pastāv, ir derīgs, izmantojams.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
- sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
- garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
- strēķis Laikposms.
- RB Laikraksts "Rīgas Balss".
- dienas laikraksts laikraksts, kas iznāk katru dienu.
- vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
- nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
- nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
- pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
- ziedu laiki laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- ziedu laiks laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
- astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
- zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- ogu laiks laiks, kad nogatavojas ogas; kad jāievāc ogu raža.
- slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- pļaujas laiks laiks, kad var gūt peļņu.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai).
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
- priekšlaikus Laikus, savlaicīgi.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- salāpīt Lāpot likvidēt (caurumu, izdilumu).
- ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
- lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
- tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
- latīņamerikāņi Latīņamerikas valstu iedzīvotāji.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- LMA Latvijas Mūzikas akadēmija.
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LR Latvijas Republika.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- saeima Latvijas Republikas augstākā valsts varas institūcija, kurai pieder likumdošanas tiesības.
- NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
- Satversme Latvijas Republikas pamatlikums.
- RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
- graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- aizlēkt Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
- ledus laikmets leduslaikmets.
- asins vēzis leikēmija.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- baltie asinsķermenīši leikocīti.
- nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
- nolēkāt Lēkājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- leksikons Leksika.
- leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
- leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
- homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
- leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
- habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
- iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- atčāpot Lēni, neveikliem soļiem atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- smagnējs Lēns, neveikls.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- letonistika Letonika (1).
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- nolidot Lidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- līdz šim līdz pašreizējam laika posmam.
- šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- dorsālais līdzskanis līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
- slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
- labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
- pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
- slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
- raudāt krokodila asaras liekuļot līdzjūtību; izlikties nožēlojam (ko).
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
- nojoņot Lielā ātrumā veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- elevators Liela, mehanizēta labības noliktava.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
- diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
- olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- mēslos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
- sūdos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- lielveikals Liels pašapkalpošanās veikals.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
- trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
- akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
- lamzīgs Liels un neveikls, lempīgs.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- lamzacīgs Liels; neveikls.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- nolīst Lienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
- ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
- labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
- kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
- kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
- kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- perorāls Lietojams caur muti (par medikamentiem).
- izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
- aizmidzināt Lietojot medikamentus, iemidzināt.
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
- mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- kvota Likme.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
- punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- notrenkāt Likt (kādam) daudz kustēties, skraidīt.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
- nozvērināt Likt (kādam) nodot zvērestu.
- sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- piecelt Likt (kādam) piecelties.
- zvērināt Likt (kādam) solīt.
- nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīt (ko).
- zvērināt Likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu.
- guldināt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
- guldīt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
- ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- uzdot Likt (ko veikt, apgūt u. tml.) saistībā ar mācību procesu.
- siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
- strādināt Likt (parasti daudz) strādāt.
- atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- lādēt Likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu.
- aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
- aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
- jozt zobenu likt ap ķermeni un sastiprināt siksnu kopā ar zobena maksti un zobenu.
- aizvērties Likt apklust (kādam).
- nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
- apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
- likt pie arkla likt art; likt strādāt.
- vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
- izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
- iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
- nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā.
- izstrādināt Likt daudz strādāt; izkalpināt.
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
- izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
- raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
- notrenkt Likt doties kur lejā, zemē u. tml.; nodzīt.
- pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
- salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
- uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- uzkraut uz (kāda) pleciem likt gādāt, rūpēties (par ko).
- klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
- iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
- saukt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, lai tiktu tiesāts.
- nākt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- iesildīt Likt iesildīties (1); panākt, ka iesildās (1).
- noteikt Likt ievērot, norādīt.
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
- izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- parādīt durvis likt kādam aiziet, izraidīt (kādu); noraidīt (kāda) lūgumu.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
- izkalpināt Likt kādam smagi, grūti strādāt (par mazu atlīdzību vai bez atlīdzības).
- pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
- pielikt Likt klāt, pievienot.
- sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- vilkt ādu pār acīm likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
- maukt (nost) ādu (pār acīm) likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu.
- plēst Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
- dīrāt Likt maksāt, atlīdzināt (par daudz); plēst.
- sviest Likt nonākt (kādā vietā, apstākļos).
- mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- nostāvināt Likt nostāvēties (2).
- kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- pārstrādināt Likt pārāk daudz strādāt.
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- noplēst Likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz).
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- likt just likt saprast (ko).
- izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
- likt darbā Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- kalpināt Likt strādāt; izmantot.
- nostrādināt Likt strādāt; panākt, ka (kāds) nostrādājas.
- pielikt pie darba likt strādāt.
- ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- bojāt nervus likt uztraukties, nervozēt.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
- rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
- stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
- slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
- polsterēt Likt, iešūt (apģērbā) polsteri (2).
- segt Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
- segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
- attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atstāt Likt, lai paliek (bez kā).
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- mulčēt Likt, noklāt mulču.
- krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- kraut Likt, novietot (parasti lielā daudzumā).
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- krāmēt Likt, novietot.
- izlikt Likt, panākt, ka atstāj, atbrīvo (dzīvokli, telpas u. tml.).
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- sacīt Likt, pavēlēt, pamudināt, arī brīdināt.
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- stīpot Likt, vilkt (kam) stīpu.
- maskoties Likt, vilkt sev masku, tērpties maskā; piedalīties masku gājienā.
- bāzt Likt, virzīt (pie kā, kam klāt).
- bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
- fatāls Liktenīgs; nenovēršams.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- atgādināt Likties līdzīgam.
- domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
- domāties Likties, šķist.
- izlikties Likties, šķist.
- mālēties Likties; šķist.
- likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
- likuma burts likuma formālā puse.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- sankcija Likuma panta daļa, kurā paredzēts par attiecīgo pārkāpumu piemērojamais sods.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- leģislatūra Likumdevēju institūciju kopums (dažās valstīs).
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā no 1906. līdz 1917. gadam un pēc 1991. gada.
- dome Likumdošanas vai pašvaldības institūcija.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- leģitimitāte Likumīgas tiesības (monarham) mantot troni.
- leģitīms Likumīgi atzīts, atbilstošs likumam.
- oficiāls Likumīgs, legāls, juridiski apstiprināts.
- delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums likums, kas nosaka patērētāju tiesības attiecībās ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- likums Likumsakarība, likumība.
- likumība Likumsakarība.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- dzēst Likvidēt (audio, video ierakstu).
- mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- nodzēst Likvidēt (parādu, to samaksājot vai anulējot).
- atkaļķot Likvidēt kaļķus (piem., kā sastāvā).
- nožņaugt Likvidēt, iznīcināt.
- izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
- padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- aizklapēt Likvidēt, pārtraukt (kā) darbību.
- atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
- ekshumācija Līķa izrakšana (piem., ekspertīzes veikšanai).
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir sārmu metālu silikāti.
- saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- nolīņāt Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanra darbs – dzejisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
- teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
- balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt pārklātam (ar to).
- pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam.
- salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
- epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- lituānists Lituānistikas speciālists.
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- gaismas koeficients logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
- slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
- loģiķis Loģikas (1) speciālists.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- riebšana Ļauna, slikta darīšana.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieļaut Ļaut (kam) notikt, nenovērst (to).
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- špricēties Ļaut injicēt sev medikamentus.
- laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
- padoties Ļaut sevi pieveikt; pārstāt cīnīties, sacensties.
- repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
- laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
- laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
- palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
- palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
- apnikt līdz kaklam ļoti apnikt.
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri (laika ziņā).
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- ka nemetas ļoti ātri, veikli, bez kavēkļiem.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
- briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
- šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
- cik uziet ļoti daudz, cik vēlas.
- raibas lietas ļoti dažādi notikumi.
- nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties.
- nomirt no garlaicības ļoti garlaikoties.
- verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- vergu darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- katorgas darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
- mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
- milzīgs Ļoti ilgs (par laiku, laikposmu).
- mūžība Ļoti ilgs laikposms.
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
- mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
- acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
- moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
- pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
- sekunde Ļoti īss laika sprīdis.
- zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
- noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
- milzīgs Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
- varens Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- plēsonīgs Ļoti naidīgs, nikns, nežēlīgs.
- brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
- riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
- kā lapsene ļoti nikns, dusmīgs.
- nikns kā pūķis ļoti nikns.
- nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
- nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvnikiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- gadsimta notikums ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- noraudāties Ļoti raudāt (kādu laiku).
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
- neķītrība Ļoti rupjš, piedauzīgs izteikums.
- sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
- nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- nez kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- sensenis Ļoti sen; no seniem laikiem.
- diez kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
- aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
- putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
- sīkbūtne Ļoti sīks, mikroskopisks organisms; mikroorganisms.
- krass Ļoti skaidri uztverams, ļoti izteikts.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- dārdēt Ļoti skaļi skanēt (piem., par cilvēka balsi, mūzikas instrumentu).
- brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
- dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
- leģenda Ļoti slavens, populārs cilvēks; ievērojams, izcils fakts, notikums.
- šaušalīgs Ļoti slikts, briesmīgs.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- nožēlojams Ļoti slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
- riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
- suns Ļoti slikts, smags, grūts.
- krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
- ārpus katras kritikas ļoti slikts.
- zem katras kritikas ļoti slikts.
- šausmīgs Ļoti slikts.
- zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
- norēkt Ļoti smieties (kādu laiku).
- traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- nokaitināt Ļoti stipri satraukt, saniknot (dzīvnieku).
- ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
- rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
- šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
- mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
- kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- metrika Mācība par pantmēra likumībām un dzejas ritmu.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
- politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
- metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
- mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
- rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
- subtils Maigs; smalks; delikāts.
- maiksts Maikste.
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- konvertēt Mainīt aizņēmuma noteikumus.
- griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
- pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
- modulēt Mainīt skaņas, balss fizikālās īpašības.
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
- grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
- sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
- konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
- ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- izspiest kā citronu maksimāli izmantot, likt strādāt tā, ka zūd visi spēki.
- lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
- biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
- neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- esperanto Mākslīga starptautiska valoda ar ļoti vienkāršu gramatiku un izrunu.
- kultūra Mākslīgi izaudzēts (piem., mikroorganismu) kopums.
- imitēt Mākslīgi radīt, piem., situāciju, notikumu pēc kāda parauga; tēlot.
- parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
- sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
- franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
- rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- nomaršēt Maršējot veikt (kādu attālumu).
- pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- masēties Masēt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt masētam.
- nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
- pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
- spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
- gludspiede Mašīna iespieddarbiem gludspieduma tehnikā.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
- atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
- atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- kvantitatīvā lingvistika matemātiskā lingvistika
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- matstikls Matētais stikls.
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
- pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
- mazākais kopīgais dalāmais mazākais skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar visiem dotajiem skaitļiem.
- vannot Mazgāt vannā (kādu); veikt (kādas ķermeņa daļas) peldi.
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- valgs Mazliet mitrs (par lūpām, acīm); mikls.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- remdens Mazliet, tik tikko silts.
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
- vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
- internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
- šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
- dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta aknu un žultsceļu slimību cēloņus, diagnostiku un ārstēšanu.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- sarežģījums Medicīniska komplikācija.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
- valsts kompensētie medikamenti medikamenti, kuru iegādi daļēji vai pilnīgi sedz valsts.
- recepšu medikamenti medikamenti, kurus pārdod tikai pret ārsta izrakstīto recepti.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- nomierinošs līdzeklis medikaments, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
- miega zāles medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
- korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- klasiskā mehānika mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
- būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
- aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu kustību un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem.
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
- hidromehānika Mehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- meistarstiķis Meistarīgs veikums, izcils sasniegums.
- šedevrs Meistarīgs, izcils veikums.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
- burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
- tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
- ornamentācija Melodijas izgreznojumi, izrotājumi; ornamentika (2).
- šlāgeris Melodiska dziesma (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- pūst Melst, teikt (ko).
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
- tenzometrija Mērīšanas tehnika, kurā izmanto tenzometrus.
- kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
- mikromēslojums Mēslojums, kas satur mikroelementus.
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- smagie metāli metāli (piem., varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
- pritons Midzenis (2); netiklības perēklis (3).
- nomiglot Miglojot nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
- mikologs Mikoloģijas speciālists.
- mikriņš Mikroautobuss.
- mikrobiologs Mikrobioloģijas speciālists.
- gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
- gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
- sterilizācija Mikroogranismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa (kādu) slimību.
- mikrobs Mikroorganisms (parasti baktērija, kas izraisa slimību).
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām (antiseptiskām) vielām.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
- tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- zarnu flora mikroorganismu kopums zarnās.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- aglutinācija Mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana.
- čips Mikroshēma.
- sēnīte Mikroskopiska sēne (1).
- pelējumsēne Mikroskopiska sēne, kas rada pelējumu.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi.
- infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
- mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
- tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms.
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
- māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- džersijs Mīksts smalkvilnas vai zīda trikotāžas audums.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- boa Milzu žņaudzējčūska (Dienvidamerikā) [Boa constrictor].
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
- perlīts Minerāls, vulkāniskais stikls.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- nomīt Mīt pedāļus (kādu laiku).
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
- reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- reps Modernās mūzikas stils, kam raksturīga ātra, ritmiska runāšana mūzikas pavadījumā.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
- sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
- piemontēt Montējot pielikt, piestiprināt.
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; netikumība.
- netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- pagrimt Morāliski degradēties, zaudēt pozitīvas tikumiskās īpašības.
- ētika Morālo principu un tikumisko normu kopums.
- atalgojums Morāls gandarījums, atzinība par paveikto.
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- kulba Motocikla blakusvāģis.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- solomotocikls Motocikls bez blakusvāģa.
- mocis Motocikls.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
- soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
- spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- nomuldēt Muldēt, runāt (kādu laiku).
- sasaistītība Mulsums, biklums; sasaistība.
- sasaistība Mulsums, biklums.
- multene Multiplikācijas filma; multfilma.
- multfilma Multiplikācijas filma.
- muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
- mūjābelis Muļķis; arī neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
- Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
- minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- baletmūzika Mūzika no baleta izrādēm.
- instrumentālā mūzika mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- deju mūzika mūzika, kas paredzēta deju pavadījumam.
- dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
- ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem.
- dzīvā mūzika mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
- koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
- skaņu māksla mūzika.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- frāzējums Muzikālās frāzes izcēlums (skaņdarba atskaņojumā).
- reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
- librets Muzikāli dramatiska darba (piem., operas) teksts.
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
- opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
- skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- EMI Mūzikas ierakstu kompānijas nosaukums.
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- sitaminstruments Mūzikas instruments, kuram skaņa rodas pašā instrumentā, ja uz to iedarbojas mehāniski.
- zvagulis Mūzikas instruments; dzelzs ietvara grabekļi.
- štruments Mūzikas instruments.
- manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
- tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
- signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
- klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs.
- mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
- saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
- nošu raksts mūzikas skaņu pierakstīšanas sistēma; notācija.
- skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
- džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- folkmūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- šlāgermūziķis Mūziķis, kas sacer vai izpilda šlāgermūziku.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
- etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
- rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
- popgrupa Mūziķu grupa, ansamblis, kas izpilda popmūziku.
- rokgrupa Mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- vārāmais sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- vārāmā sāls nātrija hlorīds, pārtikas sāls.
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
- uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam).
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- juaņa Naudas vienība (Ķīnas Tautas Republikā); attiecīgā naudas zīme.
- peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- lats Naudas vienība Latvijas Republikā (1922–1940, 1993–2013); attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- nav kur (savu) galvu nolikt nav kur apmesties, palikt.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- tikvien Ne tikai.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- atteikties Necensties, netīkot (pēc kā), upurēt (ko); iztikt (bez kā); atsacīties.
- ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
- ne graša necik, nemaz.
- ne par grasi necik, nemaz.
- iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
- noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
- steberēt Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
- ķibele Negadījums, nepatikšanas.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- cūkas laime negaidīta, necerēta veiksme.
- cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
- uzrasties Negaidīti atrasties, tikt novietotam (kur).
- piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
- gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
- izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- kaite Negatīva parādība, īpašība; ļaunums, sliktums.
- liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
- negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
- kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
- pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
- kavēt Neierasties laikā, novēlot.
- sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
- pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- laist vējā Neievērot (teikto).
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
- palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- paelpot Neilgu laiku elpot (ko).
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- pažāvēt Neilgu laiku kaltēt.
- pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- paķerstīt Neilgu laiku ķerstīt.
- palīksmoties Neilgu laiku līksmot, priecāties.
- pamācīties Neilgu laiku mācīties.
- pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
- pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
- paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
- pameklēt Neilgu laiku meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
- panīkuļot Neilgu laiku nīkuļot.
- parakņāties Neilgu laiku pameklēt.
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam).
- paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- aprunāties Neilgu laiku sarunāties; parunāties (ar kādu).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
- pasvīst Neilgu laiku svīst.
- patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
- pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
- paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
- pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
- pavārīties Neilgu laiku vārīties.
- pavēcināt Neilgu laiku vēcināt.
- paviesoties Neilgu laiku viesoties.
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- pazvilnēt Neilgu laiku zvilnēt.
- pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
- pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, dažas reizes glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
- pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
- palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
- glīzdains Neizcepies, slikti izrūdzis.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- atturēt Neizteikt.
- paturēt Neizteikt.
- draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
- rupucis Nejauks, slikts cilvēks.
- nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
- uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
- sadurties Nejauši, pēkšņi satikt (kādu), nonākt saskarē (ar kādu).
- sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
- rezistence Nejutība (pret antibiotikām, zāļu vielām u. tml.).
- ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
- kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
- grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
- sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
- kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- nelaikus Nelaikā.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
- labils Nelīdzsvarots, arī ciklisks (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piem., dārza nožogojumā.
- kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
- pikucis Neliels (kā mīksta) gabals; pika.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- busiņš Neliels autobuss; mikroautobuss.
- mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
- tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs ātrā izpildījuma manierē; arī skice.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
- lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
- lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
- īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
- pastarpa Neliels starplaiks.
- motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
- piparbodīte Neliels veikals.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
- glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sasmalcināti pārtikas produkti.
- izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
- uzurpācija Nelikumīga (kā) varas sagrābšana vai cita tiesību piesavināšanās.
- malu medniecība nelikumīga medniecība; malumedniecība.
- malumedniecība Nelikumīga medniecība.
- melnā ekonomika nelikumīga peļņas gūšana, nereģistrējot saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus u. tml.
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļošana Nelikumīga rīcība – kukuļa (3) došana un tā pieņemšana.
- malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība.
- maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
- nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- malu medības nelikumīgas medības, malumedības.
- malumedības Nelikumīgas medības.
- kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
- ielauzties Nelikumīgi iekļūt, pieslēgties.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
- uzurpēt Nelikumīgi sagrābt (varu) vai piesavināties (cita tiesības).
- pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
- pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
- kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
- slengs Neliterāra leksika; žargons.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
- iezagties Nemanāmi iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- kust Nemanot tikt izdotam.
- proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
- ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
- nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
- ne par matu nemaz, necik.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
- grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
- izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
- mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ne cepts, ne vārīts nenoteikts.
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- atkrist Nenotikt, netikt īstenotam.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi.
- neordinārs Neparasts, neikdienišķs.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
- plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
- caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- mizantropija Nepatika pret cilvēkiem.
- rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- netīksme Nepatika.
- nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
- nelabi Nepatīkami, slikti.
- nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
- rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
- sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- šķērms Nepatīkams, slikts (par ēdienu, tā garšu).
- šķērms Nepatīkams, slikts (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- riebīgs Nepatīkams, slikts (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
- mēsli Nepatikšanas.
- sūds Nepatikšanas.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- iziet plāni nepaveikties, beigties slikti.
- iziet greizi nepaveikties, norisēt kļūmīgi.
- no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
- neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
- nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
- ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- mest ikrus nērst ikrus.
- palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- rūkt bārdā neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā zem deguna neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā caur zobiem neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
- kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
- atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
- panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- rīcībnespēja Nespēja rīkoties, ko veikt.
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
- nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
- aplinks Netiešs, apslēpts (domu izteikšanas) veids.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
- netiklis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- nostāvēt dīkā netikt izmantotam, lietotam.
- aizkavēties Netikt līdzi citiem; būt vēlākam par citiem.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
- iegult Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- iegulties Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
- trums Netikums, negatīva parādība (sabiedrībā).
- velns Netikums.
- atšūties Netraucēt, likt mieru, aiziet u. tml.
- pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
- netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
- noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- izklunkurot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
- uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
- tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Neveikliem, smagnējiem soļiem pieiet, pienākt.
- muļļa Neveikls, arī gauss cilvēks; tūļa.
- tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
- tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
- lācis Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
- čamma Neveikls, tūļīgs cilvēks; tūļa.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tizls Neveikls; nesaprātīgs.
- kokains Neveikls; sasaistīts, neatraisīts.
- lempīgs Neveikls; smagnējs.
- kļūme Neveiksme, liksta; arī kļūda.
- fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
- neraža Neveiksme.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
- neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- epilācija Nevēlamo matu likvidēšana.
- nereize Nevēlams, slikts brīdis.
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- neskati vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai no ārienes.
- klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
- uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
- ielikties Neviļus tikt ieliktam.
- iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- rādīt pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
- spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
- plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pikts Nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
- dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem).
- sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- negants Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem).
- žultains Nikns, ļauns (par cilvēku).
- kā zvērs Nikns, negants, agresīvs.
- dusmas Niknums (dzīvniekiem).
- žults Niknums, ļaunums (pret kādu); sarūgtinājums.
- nonīkt Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
- nonivelēt Nivelējot noteikt.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
- novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- no laika gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
- zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- no skolas sola No skolas laikiem.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- zivju pirkstiņi no zivju gaļas un subproduktiem pagatavots pusfabrikāts – taisnstūraini, rīvmaizē panēti gabaliņi.
- ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
- atbērt Nobērt (kādu daļu) citur; atlikt (kādam nolūkam).
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ziņo par jaunākajiem, aktuālākajiem notikumiem.
- kurss Nodarbību cikls kvalifikācijas celšanai, kādas prasmes, iemaņu iegūšanai.
- kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
- veikot Nodarboties ar veikbordu.
- noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
- nodancot Nodejot (kādu laikposmu).
- piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
- uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
- nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
- apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
- nofotografēties Nofotografēt sevi; tikt nofotografētam.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- nokrākt Nogulēt miegā (kādu laiku).
- nošņākt Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
- māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
- nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
- nokāsēt Noklepot (kādu laiku).
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- noridāt Nokopt, nolikt vietā.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
- likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
- nelikt Nolieguma darb. --> likt.
- nelikties Nolieguma darb. --> likties.
- nepalikt Nolieguma darb. --> palikt.
- nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
- neteikt Nolieguma darb. --> teikt.
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
- atlikt Nolikt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- novietot Nolikt, nogādāt (ko kādā vietā).
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- nogrūst Nolikt, novietot.
- nodilt Nolupt, tikt noberztam.
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
- rotēt Nomainīties, tikt nomainītam ar kādu citu.
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
- palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
- iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
- krist (kāda) rokās nonākt (kāda) varā; tikt ieņemtam (piem., par pilsētu).
- (sa)vārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- iekulties ziepēs nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- ievārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- ievārīt putru nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
- dabūt mācību nonākt pie pamācošas atziņas (parasti pēc kaut kāda notikuma).
- sastapties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; satikties (2).
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
- rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
- vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
- pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
- tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
- nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
- pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
- iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
- ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- pa- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
- vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
- ārpus- Norāda, ka nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeļmotoru.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir tūkstoš.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- -mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- rekomendācija Norādījums, pamācība; ieteikums.
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- nokaukt Noraudāt (kādu laikposmu).
- nopinkšķēt Noraudāt (kādu laiku).
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
- piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
- kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- iziet Norisēt, notikt (kā).
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
- iet Noritēt, notikt (piem., par parādībām, norisēm).
- iet savu gaitu noritēt, notikt neatkarīgi ne no kā.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
- sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- noskūties Noskūt sev (bārdu); tikt noskūtam.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- grēks Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
- piecelt Nostādīt vertikālā stāvoklī.
- piecelties Nostāties stāvus, ieņemt vertikālu stāvokli (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
- nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
- atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
- cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
- racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
- normēt Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
- uzcenot Noteikt (precei) uzcenojumu.
- skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- nospraust kursu Noteikt darbības, attīstības virzienu.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
- pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- nosacīt Noteikt, norādīt.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
- noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- pasacīt Noteikt; pateikt (2).
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
- klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- gars Noteiktā veidā.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
- togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
- tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
- tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
- tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
- tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
- tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- toviet Noteiktā, zināmā vietā.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- nekādā ziņā noteikti nē.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- kā likts noteikti, bez šaubām.
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- uz galvošanu noteikti, katrā ziņā.
- kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
- obligāts Noteikti; katrā ziņā.
- visādā ziņā Noteikti.
- konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
- konkrētisms Noteiktība, tiešums; konkrētība.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- tradīcija Noteikts (kā) pastāvēšanas, esamības veids.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- diskurss Noteikts aspekts; teksts.
- konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
- diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- kārta Noteikts posms (piem., pasākuma) norises secībā.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- ciets Noteikts, negrozāms; ciešs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- eksakts Noteikts, precīzs.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms.
- stingrs Noteikts, strikts.
- tvirts Noteikts, vingrs (par kustībām).
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- regula Noteikums, norma; (rīcības) likums.
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
- risināties Notikt (par darbību, norisi); ritēt (3).
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- notikties Notikt [1] (1).
- lēkties Notikt, atgadīties (kam).
- klāties Notikt, atgadīties (piem., kādu iemeslu dēļ).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
- nākties Notikt, gadīties.
- norisināties Notikt, īstenoties (par procesu, darbību).
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- noiet Notikt, norisēt (kā, kādā veidā).
- noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
- noritēt Notikt, norisināties (par darbību, procesu).
- norisēt Notikt, norisināties; noritēt.
- būt Notikt, norisināties.
- zibēt Notikt, noritēt ātri, nomainot vienam otru, citam citu.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- iznākt Notikt, realizēties.
- ritēt Notikt, risināties (par darbību, norisi).
- kinoieraksts Notikuma, parādības u. tml. fiksējums kinolentē.
- nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
- iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
- pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
- nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
- nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
- jezga Notikums, situācija, kas saistīta ar ilgstošu rosīšanos, darbošanos, daudziem cilvēkiem u. tml.
- fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos.
- annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
- intriga Notikumu samezglojums, darbības spraiga attīstība (daiļdarbā).
- vēstures rats notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- vēstures ritenis notikumu vēsturiskā attīstība, vēsturiskās attīstības process.
- ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
- sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
- notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
- noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- nostaigāt Novalkāt (kādu laiku).
- noviļāties Novāļāties, nogulšņāt (kādu laiku).
- izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
- sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- aizmēzt Novērst, likvidēt (ko negatīvu sabiedrības dzīvē).
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
- iznīcināt Novērst, likvidēt.
- pagriezt muguru novērsties, atteikties (no kā, no kāda).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- taksācija Novērtēšana, cenas noteikšana.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- nobalansēt Novietot (ko) līdzsvarā; veikt (kā) līdzsvarošanu.
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
- apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt.
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
- notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- rindot Novietot, likt rindā.
- nostatīt Novietot, nolikt stāvus, stateniski.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- likties Novietoties, palikt, tverties.
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- gulties Novietoties, tikt novietotam horizontālā stāvoklī, klāties.
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
- anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
- kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
- kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piem., kādā pasākumā, nozarē).
- tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- nožņaugties Nožņaugt sevi (ko cieši savelkot ap kaklu); tikt nožņaugtam (kam cieši savelkoties ap kaklu).
- numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
- nule Nupat, tikko.
- noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
- rēķināties Ņemt vērā, paredzēt (piem., kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
- noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
- izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
- soda mērs oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
- nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- proklamēt Oficiāli un publiski paziņot (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu), pasludināt.
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
- proklamācija Oficiāls publisks paziņojums (piem., par kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- komunikē Oficiāls valsts paziņojums par starptautisku sarunu rezultātiem, valstu vienošanos, militārām operācijām vai citiem svarīgiem notikumiem.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- glikolīze Ogļhidrātu (galvenokārt glikozes) noārdīšanās process šūnās.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- deokupācija Okupācijas pārtraukšana; okupācijas un tās seku likvidēšana.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- antroponīmika Onomastikas nozare, kas pētī antroponīmus jeb personvārdus.
- rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
- komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
- toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
- opermūzika Operu mūzika, mūzika no operu izrādēm.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- monoklis Optisks instruments – acs dobumā iestiprināma apaļa stikla lēca.
- minets Orālā seksa tehnika – dzimumorgānu kairināšana ar muti.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
- pleksistikls Organiskais stikls.
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
- glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
- rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
- fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
- vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- orientālists Orientālistikas speciālists.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
- pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
- ornamentācija Ornamentika (1).
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- apkārt Otrādi (aplikt).
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
- tostarp Pa to laiku, tikmēr.
- tikmēr Pa to laiku.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
- pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
- izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
- saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
- kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
- sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
- PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
- krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
- laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- apkārt Pagājis (par laiku).
- retrostils Pagājušā laikposma stils.
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
- viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
- pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
- retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
- leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
- pakrākt Pagulēt (neilgu laiku).
- aizlīgot Paiet (par laikposmu).
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizritēt Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
- aizšalkt Paiet (par laiku, laikposmu).
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
- aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
- degradācija Pakāpeniska pasliktināšanās; pagrimums.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
- virsū Pakāpeniski iestāties, tuvoties, rasties u. tml. (piem., par notikumiem, parādībām, norisēm).
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
- stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
- slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
- izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
- paīsināt laiku pakavēt laiku.
- atskatīties Pakavēties (domās, runās, rakstos pie kā pagātnē notikuša).
- noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
- nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
- nočīkstēt Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
- raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- uztaisīt kniksi pakniksēt.
- bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
- asistēt Palīdzēt veikt kādu darbu.
- lupa Palielināmais stikls.
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- piedot gāzi palielināt degvielas padevi (vadot automašīnu, motociklu u. tml.).
- trieciendeva Palielināta (parasti medikamentu) deva.
- attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
- leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros.
- palikties Palikt [2] (1).
- turēties prātā palikt atmiņā.
- turēties galvā palikt atmiņā.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
- pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
- pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
- zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
- palikt kājniekos palikt bez braucamā.
- nonākt uz ielas palikt bez pajumtes.
- pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
- izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- atpalikt Palikt iepakaļ (gājienā, braucienā u. tml.).
- palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- karāties gaisā palikt nenokārtotam, neatrisinātam, neīstenotam.
- iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
- palikt meitās palikt neprecētai.
- palikt sēdot palikt neprecētai.
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- aizķerties Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- cerības Paļāvība (ka notiks vēlamais).
- paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- nopikot Pamatīgi apmētāt, nomētāt (kādu) ar sniega pikām.
- Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- piecelt Pamodināt, likt atstāt guļasvietu.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk galēji sliktā stāvoklī, aiziet bojā, zudībā.
- nogremdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst pikts, īgns.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klikšķ.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) knikšķ.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nav tik straujš, attīstās lēnāk.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārstāj degt; dzēšot likvidēt degšanu.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka sākas (kāda darbība, notikumi u. tml.).
- atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās (par vadātāju).
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
- sataisīt Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
- mērcēties Panākt, ka (kas atrodas ūdenī); tikt mērcētam.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
- iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- notikšķināt Panākt, ka (kas) notikšķ.
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
- ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
- dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
- uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
- vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- iztvaicēt Panākt, ka iztvaiko.
- potēt Panākt, ka kāds iegūst (piem., pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
- izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
- pagrimt Panīkt, pasliktināties.
- rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
- blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
- darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
- metodika Paņēmienu, metožu kopums (kā) veikšanai.
- aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
- teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
- kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
- klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
- piemest Papildus pielikt.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- saldais pipars paprika.
- pirms laika par agru, nelaikā.
- priecīgs Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- skumjš Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
- spiedīgs Par laikposmu.
- pilns Par laiku, laika posmu.
- viegls Par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu.
- iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
- izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
- iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- lieta Parādība (piem., notikums), apstāklis.
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
- pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
- ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
- sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- strādāt Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
- kontroldiktāts Pārbaudes diktāts.
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- kulinārija Pārdošanai paredzēti ēdieni vai to pusfabrikāti.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- pareģot Paredzēt (piem., gaidāmo laiku).
- pravietot Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
- īpašs Paredzēts noteiktam nolūkam.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
- pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
- nonākt konfliktā ar likumu pārkāpt likumu.
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
- demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
- aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
- iesnigt Pārklāties ar sniegu, tikt apņemtam ar sniegu.
- oksidēties Pārklāties, tikt pārklātam ar oksīda kārtu.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- transponēt Pārlikt skaņdarbu citā tonalitātē, aranžēt.
- pārstatīt Pārlikt, pārvietot.
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
- spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
- laikagrieži Pārmaiņu pagrieziena posmi laika ritumā.
- pāriet Pārmantot, tikt pārmantotam.
- revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
- resorisms Pārmērīgas rūpes tikai par savu resoru; rīcības nesaskaņošana, nesadarbošanās.
- puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- leijerkaste Pārnēsājams mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- suņudienas Pārošanās laiks (suņiem).
- auru laiks pārošanās laiks dažiem dzīvniekiem.
- brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas.
- atgriezums Pārpalikumi, kas radušies (ko) atgriežot, izgriežot u. tml.
- atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- pārstatīt Pārregulēt; pārlikt citā stāvoklī.
- pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
- konta izraksts pārskats par bankas klienta ieņēmumiem un izdevumiem kādā laika posmā.
- pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- uzvarēt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
- hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
- izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- noņemt masku pārstāt izlikties, atklāt savu īsto dabu, būtību.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- līgumiskā pārstāvība pārstāvniecība, kas noteikta līgumā.
- likumiskā pārstāvība pārstāvniecība, ko nosaka likums.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- ceļamaize Pārtika ceļam, ceļojumam.
- suņusēne Pārtikā nelietojama sēne.
- proviants Pārtika, pārtikas krājums.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
- ēdamlietas Pārtikas produkti.
- pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- sausiņš Pārtikas produkts – kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēle ar vai bez piedevām.
- putraimi Pārtikas produkts – sasmalcināti (retāk veseli) lobīto graudu izstrādājumi.
- piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
- ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
- pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
- siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.
- biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
- vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kura nodarbojas ar vīna ražošanu.
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
- kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
- nomest masku pārtraukt izlikšanos, parādīt savu īsto dabu, būtību.
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
- apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
- žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- pievārēt Pārvarēt, uzveikt.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
- izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
- pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
- grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
- izgarot Pārvērsties tvaikos (par vielu); iztvaikot.
- iztvaikot Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
- kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
- lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
- sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
- loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
- desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- pacelt Pārvietot no horizontāla stāvokļa vertikālā vai slīpā stāvoklī.
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
- ceļot Pārvietoties; tikt pārvietotam.
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- darbība Pasākumi, rīcība, ko veic tiesvedībā saskaņā ar likumu.
- pēcpusdiena Pasākums, kas noris šajā laika posmā.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
- skola Pasākumu kopums kvalifikācijas celšanai, arī kādu prasmju iegūšanai.
- darbība Pasākumu kopums, ko savas pastāvēšanas laikā realizē, piem., kāda iestāde, organizācija.
- izglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- paglābties Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
- makropasaule Pasaule lielā, kosmiskā mērogā, Visums; pretstats: mikropasaule.
- Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
- pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
- ātrvilciens Pasažieru vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- sačukstēties Paslepus runāt (piem., par kādu notikumu).
- bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
- bojāt Pasliktināt, vājināt (piem., veselību, kāda orgāna darbību).
- saasināt Pasliktināt.
- bojāties Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
- maitāties Pasliktināties, bojāties.
- bojāties Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
- iet uz leju pasliktināties.
- iet uz slikto pusi pasliktināties.
- saasināties Pasliktināties.
- zust Pasliktināties.
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
- iespēt Paspēt (ko veikt).
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- iesniegties Pastāvēt (kādā laika posmā, no kāda laika posma).
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- pieturēties Pastāvēt, ilgt (par laikapstākļiem).
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
- sakurtēt Pastāvot ilgu laiku, kļūt vecam.
- reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- tāds Pastiprina vārda nozīmi izsaukuma teikumos.
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- gāzes (organismā) pastiprināta gāzu uzkrāšanās kuņģī un zarnās vai tikai zarnās; meteorisms.
- lauka pasts pasts, kas kara laikā nodrošina sūtījumu piegādi karavīriem un atpakaļ.
- storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
- kā nomērīts pašā laikā; precīzi atbilstošs.
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
- patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
- šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- mūslaiki Pašreizējais laikposms.
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
- nobuldurēt Pateikt (ko citā valodā).
- nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
- atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
- nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- pārmīt Pateikt viens otram (ko).
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- piesacīt Pateikt, norādīt (kādam).
- noteikt Pateikt, nosacīt (ko).
- nosacīt Pateikt, noteikt (ko).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
- piezīmēt Pateikt, piebilst (ko).
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- palaist Pateikt.
- tencināt Pateikties (par ko).
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- teikt paldies pateikties.
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
- jauks Patīkams (par laiku, laika apstākļiem).
- patikties Patikt (2).
- iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
- mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
- brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
- piesavināt Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
- piesavināties Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt sev (ko); nozagt.
- teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- uzklupt Paust asu, arī naidīgu kritiku, nosodījumu.
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
- lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
- lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
- rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
- atspoguļot Paust, izteikt.
- uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu kritiku, nosodījumu.
- lādēties Paust, teikt lāstus.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laikposmu).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
- uzgaidīt Pavadīt kādu laiku gaidot.
- nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
- dzīvoties Pavadīt laiku (kur), rotaļājoties vai nodarbojoties ar kaut ko (parasti par bērniem).
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri.
- uzdzīvot Pavadīt laiku uzdzīvē.
- kavēties Pavadīt laiku, rotaļāties (ar ko, ar kādu).
- beigt Pavadīt līdz galam (pēdējo laika posmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.).
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, atlicināt (laiku).
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
- apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- piekopt mājas soli paveikt ikdienišķos mājas darbus.
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- savilkt galus kopā Paveikt, nokārtot.
- apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
- apkampiens Paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- auklējums Paveikta darbība --> auklēt.
- garnējums Paveikta darbība --> garnēt; ēdiena rotājums.
- iebūvējums Paveikta darbība --> iebūvēt; iebūvētā daļa, nodalījums, ierīce u. tml.
- iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko iemaksā (par ko); daļa no kādas samaksas.
- iepirkums Paveikta darbība --> iepirkt.
- iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
- iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt; iešķelta, padziļināta vieta.
- gājiens Paveikta darbība --> iet.
- izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piem., priekšmets), ar ko izgrezno.
- izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt; izliektā (priekšmeta, ķermeņa) daļa.
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- kāpums Paveikta darbība --> kāpt.
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (1).
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (2).
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1); naudas summa, ko maksā, pārskaita.
- pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- grozījums Paveikta darbība--> grozīt (1).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; adīšanas veids.
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
- apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
- atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt [2].
- atraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt; noraidījums.
- atrisinājums Paveikta darbība, rezultāts --> atrisināt.
- atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
- barojums Paveikta darbība, rezultāts --> barot.
- cepums Paveikta darbība, rezultāts --> cept.
- cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst.
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt.
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
- ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
- gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
- gleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> gleznot; pabeigts glezniecības darbs.
- grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt.
- greznojums Paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1); rotājums.
- griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt [2] (1).
- grupējums Paveikta darbība, rezultāts --> grupēt.
- iegruvums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt.
- ielūgums Paveikta darbība, rezultāts --> ielūgt.
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt; priekšlikums.
- iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (2); vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt.
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt; ievirzīšana.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (2).
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt.
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst.
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt [1] (1).
- izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (1).
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2); atveidojums; atskaņojums.
- izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, produkts.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- izšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> izšūt; izšūts rotājums.
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst [1] (1).
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst [1] (3).
- kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (1).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2, 3).
- kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
- kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot.
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (2); uzklātais slānis, kārta; segums.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1].
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
- ķērums Paveikta darbība, rezultāts --> ķert.
- ķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķitēt.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpītā vieta.
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1].
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- lobijs Paveikta darbība, rezultāts --> lobēt.
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- mēģinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt (1).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt.
- mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- mezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> mezglot; šādā veidā darināts priekšmets.
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt.
- mistifikācija Paveikta darbība, rezultāts --> mistificēt (1).
- nobarojums Paveikta darbība, rezultāts --> nobarot.
- noberzums Paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt.
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusī vieta.
- noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot; noēnota vieta.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1); (kā) noraidījums, neatzīšana.
- nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt.
- nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot; atveidojums (mākslas darbā).
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot; (kā) atrašanās vieta.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt; masas zudums, kas rodas (kam) uzglabājoties un žūstot.
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt.
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt.
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2).
- pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
- pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt.
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (2).
- paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt; pareģojums.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties; paresninātā, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; grozījums; arī pārmaiņa.
- pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2); negatīva, sodāma rīcība.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); izplatības zona.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5); šāds skaņdarbs.
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt; tas, ko pārvadā.
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt.
- peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt; piedāvāto preču, pakalpojumu u. tml. klāsts.
- pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstīšana.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pierakstīšanās, reģistrācija.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pieraksts (2), pierakstīšanās.
- piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt; krāsojums, gleznojums.
- pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (2).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1): arī polsteris (1).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2), arī polsteris (2).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (1).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt.
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (1).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (2).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2); tas, kas rokot iegūts.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; izvirzījumu un padziļinājumu rinda, kopums.
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1); priekšmets, veidojums, ko izmanto rotāšanai.
- rūtojums Paveikta darbība, rezultāts --> rūtot.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt.
- sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (1); sadalīties.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
- saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
- sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2); maisījums.
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
- salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
- sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt (1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1); trieciena radīta vibrācija.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (2).
- savērsums Paveikta darbība, rezultāts --> savērst.
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (2).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5); arī krokojums.
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
- saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot (1).
- savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); (finansiāls) nodrošinājums.
- skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
- slavinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slavināt.
- slēgums Paveikta darbība, rezultāts --> slēgt.
- smērējums Paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (2).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt; attiecīgais teksts.
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt.
- spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (5).
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (2).
- strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (4).
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot; izbūve, kas šķērso (ko).
- šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; šķīdums.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt.
- tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1); attiecīgais teksts.
- tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3); adījuma iesākums.
- uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
- uzsējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1).
- uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
- uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
- vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt; vārot izgatavotais produkts, viela.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1); izteikums, ar kuru ko vēl.
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
- vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (1).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
- grozījums Paveikta darbība, rezutāts-->grozīt (2). Izmaiņa.
- malums Paveikta darbība; rezultāts --> malt; vienā reizē samaltais.
- konts Paveiktajā.
- rēķins Paveiktajā.
- iziet sveikā paveikties, palikt nesodītam.
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- Rokas nost! pavēle neaiztikt, likt mierā.
- komanda Pavēle, rīkojums veikt kādu darbību.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
- paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
- apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu).
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
- pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
- pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
- draņķīgs Pavisam slikts, nederīgs.
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- drena Pazemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai; caurule šāda vada salikšanai.
- nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
- kristies Pazemināties, kļūt sliktākam (par parādībām sabiedrībā).
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
- signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
- zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- drīzumā Pēc īsa, neilga laika; drīz.
- drīz Pēc īsa, neilga laika.
- iziet Pēc izvērtēšanas tikt apstiprinātam (piem., kādā instancē).
- beidzot Pēc kāda (ilgāka) laika (piem., darbības, norises, rezultātā).
- pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
- ātri Pēc neilga laika; drīz [1].
- žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- vēlāk Pēc tam, turpmāk; pēc kāda laikposma.
- pēc (sirds) patikas pēc vēlēšanās, cik un kā vēlas.
- beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
- atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
- subboreāls Pēcleduslaikmeta klimatiskais periods pirms 4700–2800 gadiem.
- subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
- nobeigums Pēdējā daļa (laikposmā).
- beigas Pēdējais (laika) posms; pēdējais (norises, darbības) posms.
- finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
- kļūt stāvus bagātam pēkšņi (īsā laikā) kļūt ļoti bagātam.
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- aizdegties Pēkšņi kļūt ļoti satrauktam, saniknotam.
- paraut Pēkšņi likt doties (kur, kur līdz).
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- izlēkt no eņģēm pēkšņi notikt, norisināties ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
- apsviesties Pēkšņi pārmainīties (par laiku, vēju).
- sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
- šauties prātā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties galvā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- šauties atmiņā pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
- izraut Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
- gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
- sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
- peldbikses Peldei paredzētas bikses.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- nopeldēt Peldēt (kādu laiku).
- nopeldēt Peldot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
- izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
- numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- nopērt Perot (pirtī ar pirtsslotu), veikt ķermeņa masāžu.
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
- augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
- firziķis Persiks.
- nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
- likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskas darbības dēļ.
- pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- kara noziedznieks persona, kas kara laikā izdarījusi starptautiski atzītu kara likumu pārkāpumu.
- komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
- uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
- talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- vicot Pērt, sist ar vicu, siksnu u. tml.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- ekspedīcija Pētnieciskā nolūkā veikts brauciens.
- nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
- saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
- pieāķēties Pieāķēt sevi (pie kā, kam klāt); tikt pieāķētam, piekabinātam.
- piebadīt Piebakstīt, piebikstīt.
- sabikstīties Piebikstīt vienam otru, citam citu.
- pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
- piecgade Piecu gadu ilgs laikposms.
- piecminūte Piecu minūšu ilgs laika posms.
- nokarot Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
- polemizēt Piedalīties polemikā.
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
- uzkāpt uz korķa piedzerties; ilgāku laiku žūpot.
- raibraibs Piedzīvojumiem, notikumiem ļoti bagāts.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- pievadīt Piegādāt (pa vadiem, komunikācijām u. tml.).
- blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
- pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
- sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
- jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
- piekosties Pieķerties uz āķa uzliktajai ēsmai (par zivi).
- oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- izmēģināt Pielaikot (ko), lai izvēlētos piemērotāko, derīgāko.
- piemērīt Pielaikot.
- svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
- pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
- iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
- piespert uguni pielikt uguni, aizdedzināt.
- piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
- piejozt Pielikt, piestiprināt ar jostu.
- piegrūst Pielikt, pievienot.
- piedurt Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
- piecenojums Pielikums pie (preces, pakalpojuma u. tml.) cenas.
- atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
- nolaist Pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- īstā brīdī piemērotā, izdevīgā laikā.
- atcere Pieminēšana, godināšana (atzīmējot nozīmīgu notikumu).
- atcerēties Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
- laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
- pietuvoties Pienākt, iestāties (piem., par laiku, laikposmu).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- klausība Pienākums veikt noteiktus darbus.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- aizņemt Piepildīt (laika posmu ar kādu darbību).
- piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
- pūst Piepildīt ar gāzi (piem., kuņģi, zarnas) – par atsevišķiem pārtikas produktiem.
- pielīt Piepildīties, tikt piepildītam (ar gaismu, skaņām u. tml.).
- uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam (piemēram, par tilpni).
- pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
- pieiet Piepildīties, tikt piepildītam.
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
- ņemt Pieprasīt, likt maksāt.
- noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru kādu laiku, censties vienoties par abām pusēm pieņemamu cenu.
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
- miezeris Piesta (parasti no metāla, keramikas).
- piestiprināties Piestiprināt sevi; tikt piestiprinātam.
- orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
- politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- kvalificēt Piešķirt kvalifikāciju (1).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- piesacīt Pieteikt.
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- piemeldēties Pieteikties.
- piesacīties Pieteikties.
- prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
- atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
- diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
- kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- pievārēt Pieveikt (2).
- apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt.
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
- piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
- piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
- piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
- pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
- pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
- piekļūt Pievirzoties tikt klāt.
- kunkulis Pika (piem., no kā sakaltuša).
- picka Pika.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- soļanka Pikanta gaļas zupa ar šķiņķi, skābētiem gurķiem, olīvām u. c. piedevām.
- tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
- šelzivs Pikša.
- puktīgs Pikts; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piem., vingrošanai).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- krahs Pilnīga neveiksme, neizdošanās.
- indulgence Pilnīga vai daļēja grēku atlaišana; grēku atlaišanas raksts (katoļu baznīcā viduslaikos).
- bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez (maizes, pārtikas).
- izžūt Pilnīgi iztvaikot (par šķidrumu).
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- ar pilnām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar pilnīgām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar visām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- līdz pēdējam kumosam pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
- apaļš Pilnīgs, izteikts.
- kurss Pilns cikls (piem., ārstnieciskai procedūrai).
- mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
- vesels Pilns, noteikts laikposms.
- apaļš Pilns, vesels (par laika vienību, mērvienību u. tml.).
- akreditācija Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
- nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- jaunie ļeņinieši pionieru organizācijas biedri (padomju laikā).
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- pirmpublikācija Pirmā (kā) publikācija.
- ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
- nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
- sen Pirms ilga vai samērā ilga laika.
- nesen Pirms neilga laika.
- agrāk Pirms parastā laika.
- pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
- prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
- plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
- pirotehniķis Pirotehnikas speciālists.
- krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
- izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
- čipkarte Plāna plāksnīte, kurā iestrādāta mikroshēma.
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
- bītlene Plāns trikotāžas svīteris ar augstu, kaklam pieguļošu apkakli; polo džemperis.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
- kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
- taktika Plānveidīga rīcība noteikta mērķa sasniegšanai.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam (par vārdiem).
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- komentēt Plašsaziņas līdzekļos stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- noplenderēt Plenderējot pavadīt (kādu laika posmu).
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- plikpaurains Plikgalvains.
- plikpaurība Plikgalvība.
- plikpauris Plikgalvis.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- noplītēt Plītējot (pavadīt kādu laikposmu).
- bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
- pārplūst Plūdu, palu laikā tikt pārklātam ar ūdeni.
- noplunčāties Plunčāties kādu laiku un beigt plunčāties; nopeldēties.
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
- pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
- pieplūst Plūstot tikt piegādātam.
- nopļāpāt Pļāpājot pavadīt (kādu laikposmu).
- nopļēgurot Pļēgurojot pavadīt (kādu laika posmu).
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- strofika Poētikas nozare, kas pēta panta formas.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
- reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
- reālpolitiķis Politiķis, kas realizē reālpolitikas principus.
- politika Politiskā dzīve, politiskie notikumi.
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- politiskā pārvalde politiskās drošības iestāde Latvijas brīvvalsts laikā no 1920.–1940. gadam.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā).
- krakovjaks Poļu deja divu ceturtdaļu taktsmērā ar sinkopētu ritmu; šīs dejas mūzika.
- mazurka Poļu tautas deja ¾ taktsmērā, kas 19. gs. sākumā bija populāra balles deja; šīs dejas mūzika.
- pops Popmūzika.
- grupa Popmūzikas, rokmūzikas u. tml. ansamblis.
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
- leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- kritums Posms (melodijā), kurā pazeminās skaņas vai tiek pakāpeniski klusināta dinamika.
- laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
- cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
- pozicionējums Pozīcijas noteikšana.
- piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme; ieteikums.
- optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
- baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
- nosacījums Prasība, noteikums.
- laika pārbaude prasības, kurām (kas) atbilst attiecīgajā laikposmā.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
- pieprasīt Prasīt (kam) noteiktu sodu.
- rakstītmāka Prasme izteikties labā rakstu valodā.
- talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
- veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
- nags Prasme, veiklība (kādā nodarbē).
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- koloniālprece Prece, kas tika ievesta no kolonijām (piem., kakao, kafija, rīsi, tēja).
- pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- pirmās nepieciešamības priekšmeti preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- matemātisks Precīzs, noteikts.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- spīķeris Preču noliktava.
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
- sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
- priecāties Priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties.
- svētki Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin; svinības.
- dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
- apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
- vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
- priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
- aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
- šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- rīks Priekšmets kāda darba vai kādas darbības veikšanai.
- instruments Priekšmets mūzikas skaņu radīšanai.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
- liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
- piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- premisa Priekšnoteikums.
- kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
- Alpu vijolīte prīmulu dzimtas daudzgadīgs augs; ciklamena.
- vaučers Privatizācijas sertifikāts valstīs (Čehijā, Krievijā u. c.).
- augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
- iztvaice Process --> iztvaicēt; iztvaikošana.
- sorbcija Process – gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā.
- aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
- iztvaikojums Process, rezultāts --> iztvaikot.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iegūst no kultūraugiem.
- raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
- ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- kakao sviests produkts, ko iegūst no kakao pupiņu eļļas un ko lieto kosmētikā un šokolādes gatavošanai.
- profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
- meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
- mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
- lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
- lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
- uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- autisms Psiholoģisks stāvoklis, kam raksturīga noslēgšanās sevī, ierobežota komunikācija ar ārpasauli.
- simptomātiskās psihozes psihozes, kas rodas dažādu somātisku un infekcijas slimību dēļ, intoksikācijas u. tml. gadījumos.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
- izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- priekšnesums Publisks (piem., skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās publikas priekšā.
- blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
- kuranti Pulkstenis (parasti tornī) ar noteiktā toņu secībā skanošiem zvaniem.
- hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
- pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
- sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
- četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
- divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
- četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
- divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
- desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
- nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
- septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
- deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
- astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
- piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
- trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
- trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
- vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
- pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
- pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
- mērpulkstenis Pulksteņveida indikators – mehāniska ierīce ar ciparnīcai līdzīgu skalu un rādītāju.
- milti Pulverveida pārtikas produkts, ko iegūst, samaļot labības graudus.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- uzbužināt Purinot, sabikstot, cilājot u. tml., panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt (ko).
- junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
- puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
- pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
- pusrikšiem Pusrikšus.
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
- mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
- āžrags Pūšamais tautas mūzikas instruments, kas darināts no (parasti āža) raga.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
- iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- fotoradars Radars (2) ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu.
- jakobīņi Radikālākais politiskais grupējums Lielās franču revolūcijas laikā.
- revolūcija Radikālas, straujas un būtiskas izmaiņas (sabiedrības dzīvē, kādā nozarē u. tml.).
- radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
- radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
- revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
- radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
- radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
- veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
- stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piem., par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem).; atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt.
- džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
- zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
- disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
- šķindēt Radīt dzidru, samērā skaļu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- pliukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
- uz kara takas (nostāties, iziet u. tml.) radīt konfliktu, sākt cīņu (ar kādu).
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- lūlot Radīt paklusas, liegas skaņas (par cilvēkiem); paklusu, liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piem., par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- sagatavoties Radīt sevī (gaidāmajam notikumam, situācijai) atbilstošu attieksmi, noskaņojumu.
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piem., par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
- tvaikot Radīt tvaiku (piem., par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- sagatavot ceļu (kādam) radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
- sabats Raganu, burvju u. tml. sapulcēšanās kopā un tikšanās ar velnu.
- raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
- izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
- raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
- radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
- pārrakstīt Rakstīt (piem., mūzikas ierakstu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna.
- protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
- skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
- skrīvēt Rakstīt, parasti veikli.
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
- zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (kas radusies kāda notikuma, procesa u. tml. rezultātā).
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
- jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
- laikmetīgs Raksturīgs, atbilstošs pašreizējam laikmetam; mūsdienīgs, moderns.
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- norāpot Rāpojot vai rāpus veikt (kādu attālumu).
- stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
- gūt Rast (atzinību, ievērību u. tml.) – piem., par priekšlikumu, publikāciju, darbības veidu.
- saņemt dūšu rast drosmi, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu.
- mest tiltu rast saikni, veidot sakarus (starp ko).
- iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
- palikt Rasties vai tikt radītam un saglabāties.
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kādu darbības nozari).
- misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- krist Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
- nogaudot Raudāt (kādu laiku).
- noraudāt Raudāt (kādu laiku).
- ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
- atrauties Raujoties atbrīvoties; atdalīties, tikt atrautam.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piem., par seju); kļūt krunkainam.
- neraža Ražas trūkums vai slikta, maza raža.
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; veiksmīgs, rezultatīvs.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
- agars Recekļveida produkts, ko iegūst no dažām jūras aļģēm un ko lieto pārtikas un farmācijas rūpniecībā, mikrobioloģijā (barotnēm).
- ievadraksts Redakcijas raksts laikraksta vai žurnāla sākumā par kādu aktuālu jautājumu, notikumu.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- aizlocīties Refl. --> aizlocīt; tikt aizlocītam.
- aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
- austies Refl. --> aust [2]; tikt austam.
- bārstīties Refl. --> bārstīt; tikt bārstītam.
- durties Refl. --> durt (1), tikt durtam (kur iekšā, arī kam cauri).
- ieberzties Refl. --> ieberzt; tikt ieberztam.
- iegriezties Refl. --> iegriezt [1] (2), tikt iegrieztam.
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslieties Refl. --> iesliet, tikt ieslietam.
- iesmelties Refl. --> iesmelt; tikt iesmeltam.
- ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
- izbāzties Refl. --> izbāzt (1); tikt izbāztam (1).
- izrakstīties Refl. --> izrakstīt (4); tikt izrakstītam.
- izstiepties Refl. --> izstiept (1); tikt izstieptam.
- izstiepties Refl. --> izstiept (2); tikt izstieptam.
- izšauties Refl. --> izšaut (3); tikt izšautam.
- izšķilties Refl. --> izšķilt; tikt izšķiltam.
- izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
- izšļakstīties Refl. --> izšļakstīt; tikt izšļakstītam.
- iztaisnoties Refl. --> iztaisnot; tikt iztaisnotam.
- izvalkāties Refl. --> izvalkāt; tikt izvalkātam.
- izvārīties Refl. --> izvārīt; tikt izvārītam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (1), piem., par priekšmetu; tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (2); tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (3), tikt izveidotam.
- izveidoties Refl. --> izveidot (6); tikt izveidotam.
- izvērsties Refl. --> izvērst [1] (1); tikt izvērstam.
- izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
- izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
- klāties Refl. --> klāt [1] (1); tikt klātam.
- koncentrēties Refl. --> koncentrēt (1); tikt koncentrētam.
- krustoties Refl. --> krustot [2]; tikt krustotam.
- kulstīties Refl. --> kulstīt (1); tikt kulstītam.
- kulties Refl. --> kult (1); tikt kultam.
- lādēties Refl. --> lādēt [1] (2); tikt lādētam.
- malties Refl. --> malt; tikt maltam.
- mežģīties Refl. --> mežģīt (1); tikt mežģītam.
- nodriskāties Refl. --> nodriskāt; tikt nodriskātam.
- noenkuroties Refl. --> noenkurot; tikt noenkurotam.
- nolietoties Refl. --> nolietot; tikt nolietotam.
- nolocīties Refl. --> nolocīt; tikt nolocītam.
- noplivināties Refl. --> noplivināt; tikt noplivinātam.
- norobežoties Refl. --> norobežot; tikt norobežotam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt; tikt nostiprinātam.
- nosusināties Refl. --> nosusināt (1); tikt nosusinātam.
- notīrīties Refl. --> notīrīt; tikt notīrītam.
- novārtīties Refl. --> novārtīt; tikt novārtītam.
- novirzīties Refl. --> novirzīt (4); tikt novirzītam.
- papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
- pārmainīties Refl. --> pārmainīt (2); tikt pārmainītam.
- pārrauties Refl. --> pārraut; tikt pārrautam.
- pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
- pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
- pasisties Refl. --> pasist (2); tikt pasistam.
- pazemināties Refl. --> pazemināt (1); tikt pazeminātam, samazinātam.
- piejaukties Refl. --> piejaukt, tikt piejauktam; pievienoties klāt.
- pielīmēties Refl. --> pielīmēt (1); tikt pielīmētam.
- pielocīties Refl. --> pielocīt (1); tikt pielocītam.
- piepildīties Refl. --> piepildīt; tikt piepildītam.
- pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
- piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
- piešauties Refl. --> piešaut (2); tikt piešautam.
- pievienoties Refl. --> pievienot (3); tikt pievienotam (piem., kādai organizācijai).
- pīties Refl. --> pīt (1); tikt pītam.
- plivināties Refl. --> plivināt. Tikt plivinātam.
- potēties Refl. --> potēt (1); tikt potētam.
- raisīties Refl. --> raisīt (1); tikt raisītam.
- raukties Refl. --> raukt (1); tikt rauktam.
- saausties Refl. --> saaust (1); tikt saaustam kopā.
- saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
- saistīties Refl. --> saistīt (1); tikt saistītam; tikt sastiprinātam, turēties kopā (ar ko), arī klāt (pie kā).
- sajaukties Refl. --> sajaukt (1); tikt sajauktam.
- sajaukties Refl. --> sajaukt (2); tikt sajauktam.
- sakārtoties Refl. --> sakārtot (3); tikt sakārtotam.
- sakļauties Refl. --> sakļaut (1); tikt sakļautam.
- sakoncentrēties Refl. --> sakoncentrēt (1); tikt sakoncentrētam.
- sakrampēties Refl. --> sakrampēt; tikt sakrampētam.
- saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
- saliekties Refl. --> saliekt (1); tikt saliektam.
- salocīties Refl. --> salocīt (1); tikt salocītam.
- saritināties Refl. --> saritināt; tikt saritinātam.
- saskaldīties Refl. --> saskaldīt (4); tikt saskaldītam.
- saskaloties Refl. --> saskalot (1); tikt saskalotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (2); tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (4); tikt saskaņotam.
- saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
- saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
- saslēgties Refl. --> saslēgt (1); tikt saslēgtam.
- sastiprināties Refl. --> sastiprināt; tikt sastiprinātam.
- sasummēties Refl. --> sasummēt; tikt sasummētam.
- sašķiebties Refl. --> sašķiebt; tikt sašķiebtam.
- satīties Refl. --> satīt (1); tikt satītam.
- satuvināties Refl. --> satuvināt (1); tikt satuvinātam.
- sautēties Refl. --> sautēt; tikt sautētam.
- savelties Refl. --> savelt (1); tikt saveltam.
- savelties Refl. --> savelt (2); tik saveltam.
- savērpties Refl. --> savērpt (1); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt (2); tikt savērptam.
- savērpties Refl. --> savērpt (3); tikt savērptam.
- savienoties Refl. --> savienot (1); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
- savilkties Refl. --> savilkt (4); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt (5); tikt savilktam.
- savilkties Refl. --> savilkt (6); tikt savilktam.
- savīties Refl. --> savīt (1); tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt (2); tikt savītam.
- sieties Refl. --> siet, tikt sietam (vaļā, ciet).
- sijāties Refl. --> sijāt (1); tikt sijātam.
- skaldīties Refl. --> skaldīt; tikt skaldītam.
- slēgties Refl. --> slēgt (1); tikt slēgtam.
- stiepties Refl. --> stiept (1); tikt stieptam.
- stumties Refl. --> stumt; tikt stumtam.
- sutināties Refl. --> sutināt (1); tikt sutinātam; sautēties.
- šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
- šķelties Refl. --> šķelt (3); tikt šķeltam.
- šķelties Refl. --> šķelt (4); tikt šķeltam.
- šķiesties Refl. --> šķiest (1); tikt šķiestam.
- tīrīties Refl. --> tīrīt; tikt tīrītam.
- triepties Refl. --> triept; tikt trieptam.
- vazāties Refl. --> vazāt (1); tikt vazātam.
- velties Refl. --> velt (2); tikt veltam.
- velties Refl. --> velt (3); tikt veltam.
- vērpties Refl. --> vērpt (1); tikt vērptam.
- vīties Refl. --> vīt; tikt vītam.
- vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
- uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
- veidoties Refleksīvs --> veidot (3); tikt veidotam.
- vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (1); tikt vērstam.
- vērsties Refleksīvs --> vērst [1] (2); tikt vērstam.
- vērties Refleksīvs --> vērt (1); tikt vērtam.
- vēsināties Refleksīvs --> vēsināt; tikt vēsinātam.
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- anabaptisti Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustība, kas prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
- noiet Regulāri (kādu laiku) iet, apmeklēt mācību iestādi, darbu u. tml.
- satikties Regulāri satikt vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (par pretēja dzimuma cilvēkiem).
- kalpot Regulāri vadīt reliģiskās ceremonijas un veikt citus ar baznīcu un draudzi saistītus pienākumus (parasti par mācītājiem).
- slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
- ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
- noregulēt Regulējot nodrošināt (noteiktus apstākļus).
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- pārregulēt Regulēt vēlreiz, no jauna; regulējot pārveidot, pielāgot citādu darbību veikšanai.
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, fiksēt.
- pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- matrikulēt Reģistrēt matrikulā.
- pierakstīties Reģistrēties (noteiktā dzīvesvietā).
- pierakstīties Reģistrēties, pieteikties.
- dullums Reibums, reibonis (piem., no alkohola, narkotikām).
- līdztekus Reizē, vienlaikus.
- brīžiem Reizēm, dažreiz; laiku pa laikam.
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
- aprēķināt Rēķinot noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu).
- atommasa Relatīvs lielums, kas rāda, cik reižu ķīmiskā elementa atoma masa lielāka par pieņemtu standartvienību.
- laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
- ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
- maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
- misija Reliģiska organizācija kristietības izplatīšanai un labdarības veikšanai.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
- baznīcas dziesmas reliģiskas dziesmas, ko parasti dzied dievkalpojuma laikā.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
- bauslis Reliģiski ētiska pamatnorma, likums.
- mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
- pieremontēt Remontējot (ko), novērst nelielus defektus; veikt nelielus remontdarbus.
- garantijas remonts remonts garantijas laikā atklāto trūkumu novēršanai.
- kompjūtertomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst ķermeņa vai tā daļu attēlus šķērsgriezumā; datortomogrāfija.
- lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
- Prezidentāla republika republika, kurā izpildvara pieder tautas vēlētam prezidentam, kas izveido valdību.
- parlamentāra republika republika, kurā parlaments veido valdību un kontrolē tās darbu.
- republikānis Republikāniskas valsts iekārtas atzinējs, piekritējs; pretstats: monarhists.
- republikānis Republikāņu partijas biedrs.
- aklā zarna resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- izretušēt Retušējot likvidēt.
- revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
- aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- noraidījums Rezultāts --> noraidīt; atteikums.
- sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (2); pārtikas produkta sadegusī daļa.
- margas Režģveida vai no vertikāliem stabiņiem sastāvoša konstrukcija (kā) norobežošanai.
- orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- demaršs Rīcība, pasākums (diplomātijā, politikā), arī pretrīcība kāda notikuma sakarā.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
- rafiņš Rīgas autobusu fabrikā izgatavotais mikroautobuss "Latvija".
- RAF Rīgas autobusu fabrika.
- nosmelt krējumu rīkojoties veikli, savtīgi u. tml. paņemt, iegūt (kā) labāko daļu.
- pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
- nosargāt Rīkojoties, darbojoties panākt, ka (kam) nenotiek kas slikts; pasargāt (no kā nevēlama).
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- turēt Rīkot, veikt (pasākumu, darbību u. tml.).
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ievērot Rīkoties saskaņā (ar noteikumiem, norādījumiem, principiem u. tml.).
- prast kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- prasties kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
- nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
- sargāt savu ādu rīkoties, domājot tikai par sevi.
- stāties Rīkoties, lūgt, iesniedzot dokumentus u. tml., lai tiktu pieņemts, iesaistīts (darbā, amatā, kādās attiecībās), arī lai kļūtu par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- šiverēties Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties; arī saimniekot.
- šiverēt Rīkoties, rosīties, veikli, izmanīgi darboties.
- darboties Rīkoties, veikt (ko sabiedriski nozīmīgu), piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pātaga Rīks, parasti dzīvnieku skubināšanai, arī pēršanai – kāts ar tam piestiprinātu auklu, siksnu u. tml.
- instruments Rīks, piederums (kāda darba veikšanai).
- darbarīks Rīks, priekšmets, kas paredzēts kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
- ierikšot Rikšojot ievirzīties (kur iekšā).
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
- aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
- norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
- parikšot Rikšojot, rikšiem paskriet (par dzīvniekiem).
- pierikšot Rikšojot, rikšiem pievirzīties (par dzīvnieku).
- uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
- tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
- aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
- kustināt Risināt, kārtot (piem., kādu ilgāk atliktu jautājumu).
- turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- virzīties Risināties, attīstīties (piem., par notikumiem, norisēm).
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu).
- iet Ritēt, paiet (par laiku, laika posmu, arī par mūžu, mūža posmu).
- ritmika Ritma izpausmju kopums (daiļdarbā, mūzikā u. tml.).
- sekstole Ritmiska mūzikas figūra, kas rodas, vienu nošu vienību sadalot sešās vienlīdzīgās daļās.
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
- demarkācija Robežu noteikšana, iezīmēšana dabā.
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt (parasti ievērojami) kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- baltie darbi rokdarbu tehnika – izšūšana ar baltajiem diegiem.
- izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- makramē Rokdarbu veids – mezglošana; šādā tehnikā darināts izstrādājums.
- roks Rokmūzika.
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs; tās cienītājs.
- pankroks Rokmūzikas paveids (radās 20. gs. 70. gados), kam raksturīgs skaļš, ātrs un agresīvs izpildījums.
- hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
- ārtroks Rokmūzikas paveids.
- smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- metālists Rokmūziķis, kas muzicē smagā metāla mūzikas stilā; šī stila cienītājs.
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- faksimilizdevums Rokraksta vai reta iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
- triforijs Romānikā, gotikā – trīsdaļīgs arkveida logs vai aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu jomu.
- epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
- pāvests Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna valsts galva.
- pontifikāts Romas pāvesta vara, darbība; pāvesta amata izpildīšanas laiks.
- pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības; panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
- kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- rūgt Rūgšanas procesā mikroorganismu iedarbībā iegūt vēlamās īpašības.
- galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- norunāt Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kā veikšanai).
- stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
- iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- grabēt Runāt (parasti daudz, ilgāku laiku).
- stostīties Runāt ar grūtībām, neveikli (parasti svešā valodā).
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa gaisu runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
- mēle metas runāt neveikli, stostoties.
- pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
- jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- burties Runāt, skaitīt maģiskus vārdus, veikt maģiskas darbības.
- murmuļot Runāt, teikt (ko).
- pļurkstēt Runāt, teikt (ko).
- verkšķēt Runāt, teikt (ko).
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- ķert no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- runāt skaidru valodu runāt, teikt patiesību.
- runāt atklātu valodu runāt, teikt patiesību.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
- kopt Rūpēties (par ķermeni, tā daļām), veicot dažādas higiēnas, kosmētikas procedūras.
- skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- domāt (tikai) par savu ādu rūpēties, gādāt tikai par sevi, savu drošību.
- piesargāt Rūpēties, gādāt, lai (ar ko) nenotiek kas nevēlams, slikts.
- kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- remontrūpnīca Rūpnīca remontdarbu veikšanai.
- metāllietuve Rūpnīca vai cehs, kur lejot (kausētu metālu) izgatavo metāla detaļas vai pusfabrikātus.
- motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. spēkratus.
- rusists Rusistikas speciālists.
- saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
- pieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- ieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- pieliet eļļu ugunij saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
- skandāls Sabiedrībā negatīvi vērtējama rīcība vai notikums.
- komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
- muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
- zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kurā cenšas sasniegt noteiktu mērķi.
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu (piem., par verdzības atcelšanu).
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
- flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
- zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
- piebikstīt Sabikstīt.
- satrūkties Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- dziesmu kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
- koru kari sacensības kora dziedāšanā Dziesmu svētku laikā.
- (antīkās) olimpiskās spēles sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
- ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
- ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
- uzrakstīt Sacerēt un fiksēt nošu rakstā.
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
- zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
- kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
- sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
- ķēķis Sadzīves rūpes, ikdiena.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
- taisīt ziepes sagādāt nepatikšanas.
- (sa)vārīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
- taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba, aroda veikšanai); šādas sagatavotības pakāpes atzīšana.
- sarīkoties Sagatavoties (kā) veikšanai.
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
- noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā).
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
- ruinēt Sagraut; likvidēt.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piem., darba, pasākuma veikšanai.
- konjunkcija Saiklis.
- saskare Saikne (ar ko).
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- sasauksme Saikne, saistība (ar ko).
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- uzņēmējdarbība Saimnieciska darbība (preču ražošana, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība u. tml.), kas tiek veikta peļņas gūšanai.
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
- pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
- asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
- dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- toties Saista patstāvīgu teikumu ar kontekstu.
- tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
- tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
- tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
- vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
- tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
- kālab Saista salikta sakārtota teikuma daļas; tālab.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
- kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
- turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- tā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
- tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
- līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
- kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
- kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kad Saista salikta teikuma daļu ar nosacījuma palīgteikumu; ja.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
- jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
- ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- ja Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- vai Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
- tā Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
- kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa un mēra apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
- līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
- kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- un Saista salikta teikuma vienlīdzīgus palīgteikumus.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
- ja Saista teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
- drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
ik citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV