Paplašinātā meklēšana
Meklējam ik.
Atrasts vārdos (200):
- cik:1
- čiks:1
- čiks:2
- čiku:1
- ariks:1
- baika:1
- baiks:1
- bikls:1
- bikts:1
- cikls:1
- cikos:1
- čiksa:1
- dikti:1
- dikts:1
- afikss:1
- Āfrika:1
- aplikt:1
- apnikt:1
- arnika:1
- aspiks:1
- atlikt:1
- atlikt:2
- atliku:1
- batika:1
- bikini:1
- bikses:1
- biktēt:1
- bobiks:1
- bosiks:1
- breiks:1
- cikāde:1
- ciktāl:1
- čiksts:1
- daikts:1
- diktēt:1
- aizlikt:1
- aiztikt:1
- aiztikt:2
- Amerika:1
- Arktika:1
- atteikt:1
- bašliks:1
- batikot:1
- beisiks:1
- bikstīt:1
- bionika:1
- boikots:1
- brikete:1
- brikšņi:1
- cigeika:1
- ciklons:1
- ciklops:1
- delikts:1
- dikcija:1
- diktāts:1
- diktors:1
- aerobika:1
- afrikāņi:1
- afrikāta:1
- aizlaiki:1
- akustika:1
- aplikums:1
- apnikums:1
- aprikoze:1
- aprikšot:1
- apsveikt:1
- artikuls:1
- aseptika:1
- atlētika:1
- atlikums:1
- atpalikt:1
- baikeris:1
- baravika:1
- barikāde:1
- bazilika:1
- baziliks:1
- biksītes:1
- bikšains:1
- bikšturi:1
- boikotēt:1
- bojeviks:1
- botānika:1
- brikšķēt:1
- brikšķis:1
- bukolika:1
- ciklisks:1
- cikloīda:1
- datorika:1
- delikāts:1
- dinamika:1
- aizlaikus:1
- aizrikšot:1
- amerikāņi:1
- anglikāņi:1
- antikvārs:1
- antikvārs:2
- aplikties:1
- artikulēt:1
- asfiksija:1
- atlikties:1
- atlikties:2
- atomlaiks:1
- atteikums:1
- badalaiki:1
- balalaika:1
- balzamiko:1
- bezsaikļa:1
- bikšainis:1
- biktstēvs:1
- biofizika:1
- boļševiks:1
- bonistika:1
- brīvlaiks:1
- ciklamena:1
- diatonika:1
- didaktika:1
- diktators:1
- diktatūra:1
- diktofons:1
- aizlikties:1
- aiztikšķēt:1
- akrobātika:1
- antikrists:1
- aplikācija:1
- aplikators:1
- aplikatūra:1
- apsveikums:1
- arābistika:1
- aritmētika:1
- ārpolitika:1
- atomfizika:1
- atribūtika:1
- atteikties:1
- automātika:1
- ballistika:1
- baltistika:1
- biotehnika:1
- brikšķināt:1
- darbalaiks:1
- delikatese:1
- dialektika:1
- diksilends:1
- aeronautika:1
- agrikultūra:1
- agrotehnika:1
- akvanautika:1
- anatomikums:1
- anticiklons:1
- antiseptika:1
- apakšbikses:1
- apoloģētika:1
- astrofizika:1
- atplaiksnīt:1
- badastreiks:1
- baletmūzika:1
- benediktīns:1
- bikarbonāts:1
- bikškostīms:1
- biktskrēsls:1
- biofizikāls:1
- būvmehānika:1
- civillikums:1
- diagnostika:1
- diplomātika:1
- diskomūzika:1
- aerodinamika:1
- aeromehānika:1
- aizbarikādēt:1
- amerikānisks:1
- amerikanizēt:1
- antibiotikas:1
- antikvariāts:1
- apokaliptika:1
- artikulācija:1
- astronautika:1
- atomlaikmets:1
- autoplastika:1
- autosatiksme:1
- beletristika:1
- benediktieši:1
- bezkonfliktu:1
- bradikardija:1
- bruņutehnika:1
- cukurfabrika:1
- datorgrafika:1
- datortehnika:1
- diktatorisks:1
- afroamerikāņi:1
- antikoloniāls:1
- antikomunists:1
- antroponīmika:1
- arhitektonika:1
- astrofizikāls:1
- autiņbiksītes:1
- atplaiksnīties:1
- antiamerikānisks:1
- antikomunistisks:1
- diskvalifikācija:1
- autointoksikācija:1
- antikonstitucionāls:1
Atrasts etimoloģijās (634):
- No itāļu virtuoso, latīņu virtus 'teikums, talants'. (šķirklī virtuozs)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No latīņu musica, grieķu mousikē (technē) 'mūzu māksla'. (šķirklī mūzika)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No franču finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No viduslaiku latīņu perfectivus. (šķirklī perfektīvs)
- No latīņu architectura, grieķu architektonikē. (šķirklī arhitektūra)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- No grieķu sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks)
- No viduslejasvācu glas 'stikls, glāze'. Aizguvums latviešu valodā minēts 17. gs. vārdnīcās. (šķirklī glāze)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No latīņu formula 'forma, noteikta kārtība'. (šķirklī formula)
- No latīņu statutum 'noteikumi'. (šķirklī statūti)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No vācu Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika)
- No latīņu sub 'zem, pie' un viduslaiku latīņu polaris (polus), grieķu polos 'pols'. (šķirklī subpolārs)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No viduslaiku latīņu narrativus 'vēstījošs'. (šķirklī naratīvs)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No grieķu sphairikos. (šķirklī sfērisks)
- No dienvidāfrikāņu apartheid 'nošķirtība'. (šķirklī aparteīds)
- No vācu syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Pēc šīs diktatūras nodibinātāja un ideologa Ādolfa Hitlera uzvārda. (šķirklī hitlerisms)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhajs)
- No vācu Artikel. (šķirklī artiķelis)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No grieķu a (nolieguma partikula) un grieķu stigma, stigmatos 'punkts'. (šķirklī astigmatisms)
- No grieķu diakritikos 'atšķirības-'. (šķirklī diakritisks)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No grieķu ekleiptikē, ekleipsis 'aptumsums'. (šķirklī ekliptika)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No viduslaiku latīņu feodalis, feudalis. (šķirklī feodālis)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No grieķu melōidikos 'melodisks, dziesmas'. (šķirklī melodika)
- No latīņu myastenia (grieķu mys 'muskulis', a 'nolieguma partikula', stenos 'spēks'). (šķirklī miastēnija)
- No grieķu mikros 'mazs' un kephalē 'galva'. (šķirklī mikrocefālija)
- No angļu mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija)
- No viduslaiku latīņu postpositio. (šķirklī postpozīcija)
- No franču rendez-vous 'satikšanās'. (šķirklī randiņš)
- No grieķu rhēma 'vārds, izteikums'. (šķirklī rēma)
- No franču sans-culottes 'bez īsām biksēm'. (šķirklī sankiloti)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- J. Neikena darināts jaunvārds. (šķirklī vienskaitlis)
- Pēc amerikāņu džipu ražotāja Willys nosaukuma. (šķirklī vilītis)
- No grieķu chrōmatikos. (šķirklī hromatisks)
- No grieķu diurētikos. (šķirklī diurētisks)
- No grieķu esōterikos 'iekšējs'. (šķirklī ezoterisks)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No viduslaiku latīņu abbatia. (šķirklī abatija)
- No latīņu abolitio 'atcelšana, likvidēšana'. (šķirklī abolīcija)
- No viduslaiku latīņu abracadabra (buramvārds, ko lietoja, lai atvairītu slimību). (šķirklī abrakadabra)
- No grieķu aēr 'gaiss' un grieķu dynamikos, dynamis 'spēks'. (šķirklī aerodinamika)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No grieķu akoustikos 'dzirdes'. (šķirklī akustika)
- No grieķu allēgoria, allēgorein 'citādi pateikt'. (šķirklī alegorija)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu analytikos. (šķirklī analītisks)
- No latīņu antarcticus, grieķu antarktikos 'pretējs ziemeļiem'. (šķirklī antarktisks)
- No angļu antibiotic, franču antibiotique; no anti 'pret' un grieķu biōtikos 'derīgs dzīvei' (bios 'dzīvība'). (šķirklī antibiotikas)
- No latīņu antiqua 'senlaiku'. (šķirklī antīkva)
- No latīņu applicatio 'pielikums'. (šķirklī aplikācija)
- No grieķu apologētikos 'aizstāvošs'. (šķirklī apoloģēts)
- Pēc atēniešu likumdevēja Drakona (7. gs. p. m. ē.) vārda. (šķirklī drakonisks)
- No vācu Aprikose. (šķirklī aprikoze)
- No vācu Arabistik. (šķirklī arābistika)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arheo-)
- No grieķu architektonikē 'celtniecības māksla'. (šķirklī arhitektonika)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No grieķu arktikos 'ziemeļu', no arktos 'lācis' (Lielais Lācis). (šķirklī Arktika)
- No vācu aromatisch, kam pamatā latīņu aromaticus, grieķu arōmatikos. (šķirklī aromātisks)
- No grieķu a 'bez' un sēptikos 'puvumu izraisošs'. (šķirklī aseptika)
- No latīņu asceticus, grieķu askētikos. (šķirklī askētisks)
- No astro un grieķu nautikē 'kuģa vadīšana'. (šķirklī astronautika)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu emphatikos. (šķirklī emfātisks)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No grieķu atmos 'tvaiks' un sphaira 'lode'. (šķirklī atmosfēra)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No grieķu nolieguma partikulas a un trophē 'barība'. (šķirklī atrofija)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No grieķu aisthētikos. (šķirklī estētisks)
- No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No grieķu autonomia; autos 'pats' un nomos 'likums'. (šķirklī autonomija)
- No amerikāņu izgudrotāja I. Babita (I. Babbitt) uzvārda. (šķirklī babīts)
- No angļu biker. (šķirklī baikeris)
- No angļu bike (saīsinājums no angļu bicycle). (šķirklī baiks)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No grieķu bibliothēkē (biblion 'grāmata' un thēkē 'krātuve, noliktava'). (šķirklī bibliotēka)
- Pēc vietvārda Bikini (atols Māršala salās). (šķirklī bikini)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства 'bez noteiktas dzīvesvietas'. (šķirklī bomzis)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No amerikāņu konstruktora R. Brauninga uzvārda. (šķirklī brauniņš)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No planētas Cecera nosaukuma, kuru atklāja vienā laikā ar cēriju. (šķirklī cērijs)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No latīņu cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms)
- No hindi catni 'pikants'. (šķirklī čatnijs)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- No sanskrita dharma 'likums'. (šķirklī darma)
- No latīņu definitio 'noteikšana'. (šķirklī definīcija)
- No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
- No latīņu depositum 'noliktais'. (šķirklī depozīts)
- No latīņu determinare 'norobežot, noteikt'. (šķirklī determinēt)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No grieķu diagnōsis 'noteikšana, uzzināšana'. (šķirklī diagnoze)
- No grieķu dia 'caur' un chronos 'laiks'. (šķirklī diahronija)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- No vācu Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika)
- No grieķu diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika)
- No vācu Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts)
- No latīņu dictare 'diktēt'. (šķirklī diktēt)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No latīņu dis- un kvalifikācija. (šķirklī diskvalifikācija)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No spāņu tautas teiku varoņa un literārā tēla dona Huana vārda. (šķirklī donžuāns)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
- No grieķu dramatikos. (šķirklī dramatisks)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No angļu jazz-band, pēc pirmā džezbenda organizētāja un vadītāja Amerikā Džozbo Brauna vārda. (šķirklī džezbends)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No franču éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No vācu Ökonom, kam pamatā grieķu oikonomos. (šķirklī ekonoms)
- No viduslaiku latīņu experimentalis. (šķirklī eksperimentāls)
- No krievu экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts)
- No latīņu expressio 'izteiksme'. (šķirklī ekspresija)
- No franču expressionisme, expression 'izteiksme, izpausme'. (šķirklī ekspresionisms)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No latīņu oecumenicus, kam pamatā grieķu oikumenikos 'visas pasaules'. (šķirklī ekumenisks)
- No grieķu elastikos 'staipāms, lokāms'. (šķirklī elastīgs)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No grieķu elleiptikos. (šķirklī eliptisks)
- No grieķu epikos 'vēstījošs'. (šķirklī episks)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu energētikos. (šķirklī enerģisks)
- No grieķu epikentros (epi 'virs', kentron 'viduspunkts'). (šķirklī epicentrs)
- No grieķu epikos 'vēstījošs', epos 'vēsts, ziņa'. (šķirklī epika)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No grieķu epitheton 'pielikums'. (šķirklī epitets)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No grieķu ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika)
- No lejasvācu etik. (šķirklī etiķis)
- No grieķu ethnikos. (šķirklī etnisks)
- No grieķu phantastikos 'iztēlē radies'. (šķirklī fantastisks)
- No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
- No viduslaiku latīņu fata Morgana 'feja Morgāna'. (šķirklī fatamorgāna)
- No franču fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja)
- No grieķu phlegmatikos. (šķirklī flegmatiķis)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No franču flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons)
- No grieķu physikos. (šķirklī fizikāls)
- No angļu foxtrot (fox 'lapsa' un trot 'rikši, steidzīgi soļi'). (šķirklī fokstrots)
- No grieķu phōnetikē. (šķirklī fonētika)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No vācu Frikadelle. (šķirklī frikadele)
- No angļu freak bike. (šķirklī frīkbaiks)
- No latīņu frustratio 'neveiksme, vilšanās'. (šķirklī frustrācija)
- No vācu Fusel 'slikts degvīns'. (šķirklī fūzelis)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
- No grieķu gynē, gynaikos 'sieviete' un logos 'mācība'. (šķirklī ginekoloģija)
- No vācu Glasur (Glas 'stikls'). (šķirklī glazūra)
- No grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnosticisms)
- No latīņu gnosticus, grieķu gnōstikos 'izzinošs'. (šķirklī gnostiķis)
- No grieķu graphikos 'ar rakstīšanu, zīmēšanu saistīts; uzzīmēts'. (šķirklī grafisks)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No latīņu grammatica, grieķu grammatikē (technē) 'rakstu, valodas (zīmes)'. (šķirklī gramatika)
- No latīņu gratulari 'apsveikt'. (šķirklī gratulēt)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No grieķu gennētikos 'ar izcelšanos saistīts'. (šķirklī ģenētika)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No viduslaiku latīņu habilitare 'pierādīt spējas'. (šķirklī habilitēt)
- No vācu Heroik, kam pamatā grieķu hērōikos. (šķirklī heroika)
- No vācu Harmonika, kam pamatā latīņu harmonica, grieķu harmonikos 'harmonisks, saskanīgs'. (šķirklī harmonikas)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- No angļu happening 'notikums, gadījums'. (šķirklī hepenings)
- No vācu Heraldik, kam pamatā latīņu heraldus. (šķirklī heraldika)
- No grieķu hydraulikos (hudōr 'ūdens' un aulos 'caurule'). (šķirklī hidraulika)
- No grieķu hērōikos. (šķirklī heroisks)
- No grieķu hieroglyphikos 'hieroglifu' (hieros 'svēts' un glyphē 'gravējums, grebums'). (šķirklī hieroglifs)
- No grieķu hypothetikos. (šķirklī hipotētisks)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No grieķu hysterikos. (šķirklī histērisks)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Hospital, kura pamatā viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams'. (šķirklī hospitālis)
- No grieķu chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika)
- No latīņu chronologia, no grieķu chronos 'laiks' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī hronoloģija)
- No grieķu chronos 'laiks' un metron 'mērs'. (šķirklī hronometrs)
- No grieķu chronikos. (šķirklī hronisks)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No viduslaiku latīņu identicus. (šķirklī identisks)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No japāņu ikebana 'dzīvie ziedi'. (šķirklī ikebana)
- No latīņu icon, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls'. (šķirklī ikona)
- No grieķu eikōn 'attēls' un graphō 'rakstu'. (šķirklī ikonogrāfija)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No viduslejasvācu kiken. (šķirklī ķīķerēt)
- No viduslaiku latīņu installare. (šķirklī instalēt)
- No viduslaiku latīņu intoxicare 'saindēt'. (šķirklī intoksikācija)
- No viduslaiku latīņu intonare. (šķirklī intonēt)
- No viduslaiku latīņu irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls)
- No viduslaiku latīņu irregularis. (šķirklī iregulārs)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No grieķu iōdēs 'violets' – pēc tā tvaiku krāsas. (šķirklī jods)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- No latīņu jurisdictio (jus, jur – 'likums' un dictio 'teikšana'). (šķirklī jurisdikcija)
- No latīņu jurisprudentia (jus, jur – 'likums' un prudentia 'zināšanas'). (šķirklī jurisprudence)
- No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- Mūsdienu nozīme izveidojusies pēc A. Kronvalda ieteikuma. (šķirklī kaislība)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No viduslaiku latīņu camphora. (šķirklī kampars)
- No grieķu canonikos. (šķirklī kanonisks)
- No angļu country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa'. (šķirklī kapela)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds (ieviesies 20. gs. 70.–80. gados). (šķirklī karsējs)
- No angļu carting (cart 'ratiņi, mikroautomobilis'). (šķirklī kartings)
- No angļu cart 'ratiņi, mikroautomobilis' un grieķu dromos 'skrejceļš'. (šķirklī kartodroms)
- LZA Terminoloģijas komisijas ieteiktais jaunvārds (anglicisma kārtridžs vietā). (šķirklī kasetne)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No viduslaiku latīņu castellānus (castellum 'pils'). (šķirklī kastelāns)
- No vācu Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolicisms)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolikoss)
- No vācu Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika)
- No grieķu kinētikos 'ar kustību saistīts'. (šķirklī kinētika)
- No grieķu kynikoi 'sunim līdzīgs'. (šķirklī kiniķi)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No latīņu clericus, grieķu klērikos 'ar garīdzniecību saistīts'. (šķirklī klēriķis)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No vācu Kniff 'triks'. (šķirklī knifs)
- No grieķu kōlikē (nosos) 'zarnu slimība, sāpes zarnās'. (šķirklī kolikas)
- No grieķu kōlon 'loceklis, teikuma daļa'. (šķirklī kols)
- No vācu Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos. (šķirklī komiķis)
- No latīņu comicus, grieķu kōmikos 'jautrs, smieklīgs' (kōmos 'jautrs gājiens maskās Dionīsa svētkos'). (šķirklī komisks)
- No latīņu componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt)
- No latīņu compositio 'sastādīšana, sacerēšana; salikums'. (šķirklī kompozīcija)
- No vācu Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists)
- No latīņu condicio (condicionis) 'noteikums; stāvoklis'. (šķirklī kondīcija)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No latīņu conglomeratio 'savelšana pikā'. (šķirklī konglomerācija)
- No latīņu congressus 'satikšanās, sapulce'. (šķirklī kongress)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu conjunctio 'savienojums, saiklis'. (šķirklī konjunkcija)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu constitutio (constituere 'nodibināt, noteikt'). (šķirklī konstitūcija)
- No latīņu constituere 'noteikt'. (šķirklī konstituēt)
- No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
- No latīņu conventionalis 'atbilstošs līgumam, noteikumiem'. (šķirklī konvencionāls)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No kosmoss un grieķu nautikē 'kuģu vadīšana'. (šķirklī kosmonautika)
- No grieķu kosmikos 'Visuma; pasaules'. (šķirklī kosmisks)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No grieķu kritikos 'kritisks vērtējums'. (šķirklī kritiķis)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvantums)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No vācu Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Quotient, kam pamatā latīņu quotiens 'cikreiz'. (šķirklī kvocients)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No vācu Chemiker. (šķirklī ķīmiķis)
- Pēc Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. (šķirklī labradors)
- No grieķu Lakōnikos (Lakōn 'spartietis'). (šķirklī lakonisks)
- No franču légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija)
- No latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legāls)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No latīņu legitimus 'likumīgs'. (šķirklī leģitimācija)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No afrikāņu okapi. (šķirklī okapi)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No grieķu lexikon 'vārdnīca' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī leksikogrāfija)
- No grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī leksikoloģija)
- No grieķu lexikon. (šķirklī leksikons)
- Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai. (šķirklī leņķis)
- No latīņu Lyceum, grieķu Lykeion 'Likejs' (vieta Atēnu tuvumā pie Apollona tempļa, kur mācīja Aristotelis). (šķirklī licejs)
- No viduslaiku latīņu licentiatus 'apgādāts ar atļauju'. (šķirklī licenciāts)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No grieķu lyrikos 'lirisks, liras pavadībā dziedāts'. (šķirklī lirika)
- No grieķu logikē (technē). (šķirklī loģika)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No vācu Lust 'prieks, patika, izprieca'. (šķirklī luste)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No latīņu machinatio 'viltība, viltus; veikls paņēmiens'. (šķirklī mahinācija)
- Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- No vācu Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No šā ložmetēja radītāja – amerikāņu izcelsmes britu izgudrotāja Hairama Stīvensa Maksima (Hiram Stevens Maxim 1840–1916) vārda. (šķirklī maksims)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Aizguvums no viduslejasvācu māltīt 'noteikts ēšanas laiks'. (šķirklī maltīte)
- No viduslaiku latīņu mandragora, grieķu mandragoras. (šķirklī mandragora)
- No latīņu manifestatio 'atklāšana, izteikšana'. (šķirklī manifestācija)
- No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No grieķu mathēmatikē (mathēma 'mācība'). (šķirklī matemātika)
- No angļu mountain bike. (šķirklī mauntinbaiks)
- No angļu maser, saīsinājums no microwave amplification by the stimulated emission of radiation 'mikroviļņu pastiprināšana ar inducēto starojumu'. (šķirklī māzers)
- Valodnieces R. Grīsles ieteikts termins. (šķirklī mazspēja)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No latīņu menstruus 'ikmēneša'. (šķirklī menstruācija)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu methodikos. (šķirklī metodisks)
- No grieķu methodikē. (šķirklī metodika)
- No grieķu metrikē '(pantu) mērīšanas māksla' (metron 'mērs'). (šķirklī metrika)
- No franču péjoratif, kam pamatā latīņu peior 'sliktāks'. (šķirklī pejoratīvs)
- No grieķu mikros 'mazs'. (šķirklī mikro-)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve', un logos 'mācība'. (šķirklī mikrobioloģija)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No grieķu mikros 'mazs' un phagos 'ēdājs'. (šķirklī mikrofāgi)
- No mikro- un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī mikrometrs)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No grieķu mimikos 'atdarinošs'. (šķirklī mīmika)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistika)
- No angļu meeting (to meet 'satikties, sapulcēties'). (šķirklī mītiņš)
- No grieķu mystikos 'ar mistēriju saistīts, noslēpumains'. (šķirklī mistisks)
- No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No latīņu modificare 'noteikt pareizu mēru'. (šķirklī modificēt)
- No grieķu moira 'liktenis'. (šķirklī moiras)
- No franču montage 'uzstādīšana, salikšana'. (šķirklī montāža)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāle)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī moralitē)
- No latīņu moralis 'tikumīgs'. (šķirklī morāls)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No vācu Musikalität. (šķirklī muzikalitāte)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un logos 'mācība'. (šķirklī narkoloģija)
- No grieķu narko(tikos) 'apdullinošs, stingumu radošs' un mania 'ārprāts'. (šķirklī narkomānija)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- Saīsinājums no angļu (amerikāņu) National Aeronautics and Space Administration. (šķirklī NASA)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No vācu Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants)
- No grieķu oikos 'māja' un onyma 'vārds'. (šķirklī oikonīms)
- No angļu ombudsman, zviedru ombudsman 'likuma pārstāvis' (ombud 'pilnvarotais' un man 'vīrs'). (šķirklī ombudsmens)
- No grieķu onomastikos 'ar nosaukumiem saistīts' (onoma 'vārds, nosaukums'). (šķirklī onomastika)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī optika)
- No latīņu ordinatio 'noteikšana, norīkošana'. (šķirklī ordinācija)
- No viduslaiku latīņu oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No grieķu pan 'viss' un optikos 'redzams'. (šķirklī panoptiks)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No vācu Pathetik. (šķirklī patētika)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No grieķu peristaltikos '(visapkārt) savelkošs, aptverošs'. (šķirklī peristaltika)
- Aizguvums no igauņu valodas (J. Endzelīns) vai vidusholandiešu pertich 'viltīgs, manīgs, kustīgs, veikls' (K. Karulis). (šķirklī pērtiķis)
- No latīņu pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- No viduslaiku latīņu pilarius (latīņu pila 'stabs'). (šķirklī pīlārs)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No latīņu plastica, grieķu plastikē 'veidošana'. (šķirklī plastika)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No viduslaiku latīņu plenarius 'pilns'. (šķirklī plenārs)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No grieķu poiētikē (technē) 'dzejas sacerēšanas māksla'. (šķirklī poētika)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No grieķu politikos 'valstsvīrs'. (šķirklī politiķis)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No Amerikas spāņu poncho. (šķirklī pončo)
- No viduslaiku latīņu porphyreum, grieķu porphyreos 'purpurkrāsas'. (šķirklī porfīrs)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No vācu Praktikant. (šķirklī praktikants)
- No vācu Praktikum. (šķirklī praktikums)
- No grieķu pragmatikos. (šķirklī pragmatisks)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No latīņu praedicativus 'izteikts'. (šķirklī predikativitāte)
- No viduslaiku latīņu praemissa (proposita) 'priekšā likts' (priekšlikums). (šķirklī premisa)
- No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
- No viduslaiku latīņu praetensio. (šķirklī pretenzija)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No latīņu privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču prothèse, grieķu pro(s)thesis 'pielikums'. (šķirklī protēze)
- Pēc amerikāņu diplomāta Žoela Robertsa Puanseta (Joel Robert Poinsett, 1779–1851) uzvārda, kurš šo augu ieviesa ASV. (šķirklī puansetija)
- No franču pointiller 'punktēt, likt punktu'. (šķirklī puantilisms)
- No vācu Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- No angļu radar, saīsinājums no ra(dio) d(etection) a(nd) r(angin)g 'atrašanās vietas un attāluma noteikšana ar radio palīdzību'. (šķirklī radars)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- No latīņu tropicus, grieķu tropikos, tropos 'pagrieziens'. (šķirklī tropisks)
- No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No viduslaiku latīņu rehabilitare. (šķirklī reabilitēt)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No viduslaiku latīņu reagere 'darboties pretī, atsaukties'. (šķirklī reaģēt)
- No vācu Realpolitik. (šķirklī reālpolitika)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No latīņu regula 'noteikums, norma'. (šķirklī regula)
- No viduslaiku latīņu registratio 'ierakstīšana'. (šķirklī reģistrācija)
- No viduslaiku latīņu registrare 'ierakstīt'. (šķirklī reģistrēt)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio. (šķirklī rehabilitācija)
- No viduslaiku latīņu recollectio 'atjaunošanās'. (šķirklī rekolekcijas)
- No japāņu reiki. (šķirklī reiki)
- No amerikāņu angļu to rap 'runāt, pļāpāt'. (šķirklī repot)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No latīņu rhetorica, grieķu rhētorikē (technē). (šķirklī retorika)
- No latīņu residentia (residere 'palikt uz vietas, uzturēties'). (šķirklī rezidence)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No franču régime 'noteikta kārtība, pārvalde'. (šķirklī režīms)
- Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
- No zviedru riksdag. (šķirklī Riksdags)
- No japāņu jinrikisia (jin 'cilvēks', riki 'spēks' un sia 'transportlīdzeklis'). (šķirklī rikša)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No grieķu rhythmikos 'ar ritmu saistīts'. (šķirklī ritmika)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No vācu Romanik, kam pamatā latīņu Romanus 'romiešu'. (šķirklī romānika)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- Atvasinājums no biedrs, biedrība. Vārds sabiedrība valodā iesakņojies ar rakstu krājumu "Pūrs" (1891) un laikrakstu "Dienas Lapa". (šķirklī sabiedrība)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Pēc amerikāņu ārsta Daniela Elmera Salmona (Daniel Elmer Salmon) vārda. (šķirklī salmonellas)
- No vācu Sanguiniker, kam pamatā latīņu sanguis 'asinis'. (šķirklī sangviniķis)
- No franču sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija)
- Vārds radies kā saīsinājums no Svētais Nikolajs. (šķirklī Santaklauss)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No latīņu usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija)
- No lietuviešu sueiga, suėjimas 'satikšanās, sapulce', poļu Sejm. (šķirklī seims)
- No vācu Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No grieķu sēptikos 'pūšanas-' un haima 'asinis'. (šķirklī septicēmija)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septiks)
- No grieķu sēptikos. (šķirklī septisks)
- No franču certificat, kam pamatā latīņu certus 'noteikts'. (šķirklī sertifikāts)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu'. (šķirklī sholastika)
- No latīņu scholasticus, grieķu sholastikos 'saistīts ar skolu' (grieķu scholē 'skola'). (šķirklī sholastiķis)
- No viduslaiku latīņu signatura (signare 'apzīmēt, norādīt'). (šķirklī signatūra)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No grieķu syllogistikos 'uz siloģismu attiecīgs'. (šķirklī siloģistika)
- No vācu symptomatisch, kam pamatā grieķu symptomatikos. (šķirklī simptomātisks)
- No grieķu synodikos. (šķirklī sinodisks)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No krievu синоптик, vācu Synoptiker. (šķirklī sinoptiķis)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No vācu Syntagmatik, angļu syntagmatic. (šķirklī sintagmātika)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- Terminu spēlfilma ir ieviesis režisors Arvīds Krievs, padomju laikā šajā nozīmē lietoja terminu mākslas filma. (šķirklī spēlfilma)
- No viduslaiku latīņu hospitale 'nabagu un slimnieku nams' otrās daļas – spitale. (šķirklī spitālība)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No grieķu statikos 'stāvošs' un grieķu statikē 'mācība par svaru, līdzsvaru'. (šķirklī statika)
- No vācu Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika)
- No franču stage 'pārbaudes laiks; prakse'. (šķirklī stāžs)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No angļu strike. (šķirklī streiks)
- No latīņu substituere 'likt kā vietā, aizstāt'. (šķirklī substituēt)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu substitutus 'nolikts kā vietā'. (šķirklī substitūts)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu chronikos. (šķirklī subhronisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu klinikos (klinē 'gulta'). (šķirklī subklīnisks)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No franču souffler 'elpot, pūst; teikt priekšā'. (šķirklī suflēt)
- No latīņu suggestus 'izteikts priekšlikums, doma'. (šķirklī suģestija)
- No latīņu super 'pār, virs' un viduslaiku latīņu realis 'priekšmetisks, vielisks'. (šķirklī superreālisms)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No latīņu surdus 'kurls' un grieķu technikos 'prasmīgs' (technē 'māksla, meistarība'). (šķirklī surdotehnika)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No angļu shopping (shop 'veikals'). (šķirklī šopings)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No literārā varoņa Švauksta vārda R. un M. Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki". (šķirklī švauksts)
- Tautas pašnosaukums tadžik. (šķirklī tadžiki)
- No latīņu taxatio 'cenas noteikšana, novērtēšana'. (šķirklī taksācija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā' un nomos 'likums'. (šķirklī taksonomija)
- No grieķu taxis 'izvietojums noteiktā kārtībā'. (šķirklī taksons)
- No grieķu taktika. (šķirklī taktika)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No grieķu tektonikē (technē) 'celtniecības māksla'. (šķirklī tektonika)
- Latīņu tempus 'laiks'. (šķirklī temps)
- No grieķu theos 'theos' un dikē 'tiesības, taisnīgums'. (šķirklī teodiceja)
- Pēc serbu izcelsmes amerikāņu izgudrotāja N. Teslas (1856–1943) vārda. (šķirklī tesla)
- No grieķu typhlos 'akls' un tehnika. (šķirklī tiflotehnika)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- No grieķu triptychos 'trīskārtīgi salikts'. (šķirklī triptihs)
- Vārds latviešu valodā varētu būt ienācis ap 2010. gadu, lai aizstātu aizguvumu frīkbaiks. (šķirklī ērmritenis)
- No vācu Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No krievu академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis)
- No viduslaiku latīņu almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
- No vācu Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No grieķu emphasis 'izteiksmība'. (šķirklī emfāze)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No vācu Jurist, latīņu jurista (jus, jur – 'likums'). (šķirklī jurists)
- No vācu sik kliren. (šķirklī klīrēties)
- No latīņu Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No grieķu lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No viduslaiku latīņu recommendatio. (šķirklī rekomendācija)
- No viduslaiku latīņu recommendare. (šķirklī rekomendēt)
- No latīņu relictus 'atlikums'. (šķirklī relikts)
- No viduslaiku latīņu subordinatio 'pakārtošana'. (šķirklī subordinācija)
- No grieķu traumatikós 'saistīts ar ievainojumu, brūci'. (šķirklī traumatisks)
- No latīņu Thule 'Tūle' (teiksmaina salu valsts Eiropas galējos ziemeļos). (šķirklī tūlijs)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- Viduslaiku mediķa Paracelza (1493–1541) darināts vārds no latīņu unda 'vilnis'. (šķirklī undīne)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- Ata Kronvalda ieteikts vārds. (šķirklī veids)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No vācu Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No senskandināvu vikingr. (šķirklī vikingi)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- No angļu zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No itāļu brutto 'slikts, netīrs'. (šķirklī bruto)
- No grieķu oikonomikē (technē) 'saimniecības vadīšanas māksla'. (šķirklī ekonomika)
- No latīņu paralyticus, grieķu paralytikos. (šķirklī paralītisks)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No krievu vārda меньшенство 'mazākums', jo 1903. gadā Krievijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija sadalījās, izveidojot meņševiku (mazinieku) un boļševiku (lielinieku) virzienus. (šķirklī mazinieks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
Atrasts normatīvajos komentāros (130):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī čija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Šis termins lietojams salikteņa formā datubāze. (šķirklī datu bāze)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Latviešu valodā izplatīts ir saikļa jeb lietojums saikļa vai vietā: brauksim jeb iesim kājām? Šādos gadījumos pareizāk lietot saikli vai: brauksim vai iesim kājām? (šķirklī jeb)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Vārdkopas krāsainais televizors vietā pareizāk ir teikt krāsu televizors. (šķirklī krāsains)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Praksē ir izplatīta arī forma kvadracikls, retāk kvadrocikls. (šķirklī kvadricikls)
- Vārds līgumreiss lietojams salikteņa čarterreiss vietā. (šķirklī līgumreiss)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Anglicisma miksēt vietā būtu vēlams lietot citus vārdus. (šķirklī miksēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Par atbilstošu latviešu literārās valodas normām atzīta vienīgi forma paliktnis. (šķirklī paliktnis)
- Pēc pašlaik pastāvošajām pareizrakstības normām vārds panda lietojams vīriešu dzimtē, taču praksē to biežāk lieto kā sieviešu dzimtes vārdu. (šķirklī panda)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Vārda vadīties lietojums otrajā nozīmē latviešu valodā ieviesies krievu valodas vārda руководствоваться ietekmē. Tā vietā vēlams lietot citu, latviskāku izteiksmi – piem., ievērot, ņemt vērā, rīkoties: Vienmēr ievērot likumu. Stipendijas piešķirs, ņemot vērā sekmes. Rīkoties pēc savas pārliecības. (šķirklī vadīties)
- Pareizrakstības normām atbilstošā forma ir zeķbikses. (šķirklī zeķbikses)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē pārsvarā lieto salikteni ziepjukoks. (šķirklī ziepjkoks)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klases darbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: mājasdarbs – mājās veicams skolas uzdevums; mājas darbs – mājās veicams sadzīves darbs. (šķirklī mājasdarbs)
- 2019. gada 13. martā (sēdes protokols Nr. 3) Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija, atbildot uz skolotāju ierosinājumu, vienojās par šādu salikteņu un vārdkopu nozīmes šķīrumu: klasesdarbs – klasē veicams uzdevums; klases darbs – klases kā kolektīva veikts darbs. (šķirklī klasesdarbs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ar) plikām rokām
- (ie)likt lombardā
- (ir) kur (savu) galvu nolikt
- (iz)likt kārtis
- (kurā) katrā laikā
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (tikko) dzīvību vilkt
- (tikko) vilkt dzīvību
- (tikko) vilkt garu
- (tikko) vilkt kājas
- (tikpat) kā divreiz divi
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts
- (uz)likt šuves
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- aiz gara laika
- aizlikt (labu) vārdu
- aizlikt kāju priekšā (kādam)
- aizlikt priekšautu (priekšā)
- akmens laikmets
- akmens nav uz galvas uzlikts
- amerikāņu futbols
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- Amerikas ūdele
- apgalvojuma teikums
- apiet likumu ar līkumu
- aplaist riksi
- apnikt līdz kaklam
- aprikožu ģints
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.)
- ar laiku
- ar pliku galvu
- ārējā politika
- arniku ģints
- ārpus katras kritikas
- ārpus laika un telpas
- ārstnieciskā kosmētika
- artikulēta runa
- atklāt Ameriku
- atlantiskais laiks
- atrasties notikumu vidū
- atstāstījuma izteiksme
- atstāt likteņa varā
- atstāt likteņa žēlastībai
- atstāt likteņa ziņā
- augu sistemātika
- auklas keramika
- auru laiks
- bada streiks
- banānu republika
- baziliku ģints
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bez laika
- bezpersonas teikums
- bikforda aukla
- bikini zona
- bikšainais apogs
- bikšu kostīms
- briļļu stikli
- brīvā strofika
- brīvie radikāļi
- bronzas laikmets
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā
- būt notikumu vidū
- cietvielu fizika
- cik (tik) uziet
- cik (tik) vēderā lien
- cik (vien, tik) lien
- cik (vien) (ir) iespējams
- cik (vien) jaudas
- cik garš, tik plats
- cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām
- cik ļoti
- cik necik
- cik reiz
- cik reižu
- cik tālu vien acis sniedzas
- cik tālu vien skatiens sniedzas
- cik tālu vien skats sniedzas
- cik tik ādā lien
- cik tikai ādā lien
- Cik tur vajag!
- cik uziet
- cik zināms
- cikāžu dzimtas
- ciklamenu ģints
- cikliskie savienojumi
- ciklopu apakškārta
- civilā laika skaitīšana
- dabūt (ar) siksnu
- deju mūzika
- dienas laikraksts
- distributīvais likums
- dobspiedes tehnika
- dokumentu unifikācija
- domāt (tikai) par savu ādu
- doroniku ģints
- dot pa biksēm
- drošības tehnika
- dzelžaina loģika
- dzelzs laikmets
- dzelzs likums
- dzelzs loģika
- dzīva enciklopēdija
- dzīvā mūzika
- dzīve visu noliks savās vietās
- dzīvo (sveiks un) vesels
- Dzīvo sveika!
- Dzīvo sveiks!
- dzīvot līdzi laikam
- džungļu likumi
- eikaliptu ģints
- elektronu un jonu optika
- enciklopēdiska vārdnīca
- ēnu ekonomika
- ēriku dzimta
- esiet tik laipni
- esiet tik laipns
- estrādes mūzika
- fizikālā atmosfēra
- fizikālā ķīmija
- fizikālā terapija
- fizikālais lielums
- formālā loģika
- franču manikīrs
- funkcijas grafiks
- gadi visu noliks savās vietās
- gadsimta notikums
- gaišā dienas laikā
- galotņu tikšanās
- garantijas laiks
- garš laiks
- gāzes fabrika
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija
- gludspiedes tehnika
- grāmatvedības uzskaites unifikācija
- iegūt laiku
- iekšējā politika
- ielas puika
- ielikt atzīmi
- ielikt bankā
- ielikt kloķi
- ielikt pieci (arī četri u. tml.)
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.)
- ielikt sirdi
- ielikties gultā
- ielikties slimnīcā
- ielikts šūpulī
- iet pie bikts
- iet uz slikto pusi
- ik brīdi
- ik uz soļa
- ik uz stūra
- ikkatru acumirkli
- ikkatru brīdi
- ikkatru mirkli
- iks stunda
- informatīvā grafika
- instrumentālā mūzika
- īsināt laiku
- īss laiks
- izaicināt likteni
- izdot pēdējo kapeiku
- iziet sveikā
- izlaist riksi
- izlēkt no biksēm
- izlikt cilpas
- izlikt kārtis
- izlikt lamatas
- izlikt sirdi uz delnas
- izlikt slazdus
- izlikties neredzam
- izlikties par beigtu
- izmest ikrus
- izotopiskie indikatori
- izsaukuma teikums
- izsludināt ārpus likuma
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu
- izsūtāmais puika
- izteiksmes līdzekļi
- iztikas minimums
- iztikt no zila gaisa un mīlestības
- jaunie laiki
- jautājuma teikums
- joslu laiks
- juku laiki
- justies slikti
- kā fēnikss no pelniem
- kā likts
- kā maikste
- kā maiksts
- kā pie bikts
- kā štiks
- kā zilonis trauku veikalā
- kāda kapeika
- kapeikas dvēsele
- katrā laikā
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
- akustiķis Akustikas speciālists.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- jeņķis Amerikānis.
- amīši Amerikāņi.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- kolts Amerikāņu parauga revolveris.
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- antibiotiķi Antibiotikas.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- trusenes Apakšbikses.
- priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
- pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
- aplauzums Aplauzts salikums.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
Atrasts piemēros (200):
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- ikviens ..ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- krikstēt ..žvadzēja dzelzs ķēdes, krikstēja dzelzs asis..
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- vertikāls "..notikumi [sabiedrībā] drūzmējas vertikāli."
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
- puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- jūsmot "Cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- jautāt "Cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- hetmanis "Hetmanis nikni sarāva sirmos uzačus, klausīdamies Poplavska ziņojumu".
- pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
- līmenisks "Ja tīk, vari likties līmeniski tanī zvilnī un skaitīt četrstūrus griestos."
- karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
- iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
- liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
- nošņākties "Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. Nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- novaicāt "Nu, kā patika hokejs?" viņš novaicā.
- tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- pag "Paga, paga, cik tad gadu pagājis?"
- tikmēr "Pasēdi tepat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
- nosvepstēt "Piedodiet," viņš bikli nosvepstēja.
- ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
- sveiciens "Salam Aleikum" ir tradicionāls musulmaņu sveiciens.
- koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- sveiciens "Sveiciens! Tik sen neesam tikušies!"
- sveiki "Sveiki! Prieks tevi satikt!"
- sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- ūnikums "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
- tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
- nosmiet "Tas bija tikai joks," kaimiņš nosmej.
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
- novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
- plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- žēl "Tu nevari atnākt? Cik žēl!"
- ū "Ū, kas par laiku!"
- uhū "Uhū!" viņš iesaucas. "Kur tu paliki?"
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
- pret- (Tvaika) pretspiediens.
- siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
- pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
- solomotocikls 125 cm³ solomotocikls.
- jogot 15. augustā aicinu jogot arī uz veselības klīniku Medeora.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- svērtuve 17. gs. celtajā svērtuvē tika turēti precīzi svari tirgotāju vajadzībām.
- vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
- pārtautoties 19. gs. bija laiks, kad izglītots latvietis centās pārtautoties par vācieti vai krievu.
- sēta 19. gs. otrajā pusē vairumam sētu bija tikai 5 līdz 10 ha zemes.
- stražņiks 1905. gada rudenī uz muižu tika atsūtīti uradņiki un stražņiki.
- cionistisks 1919. gadā Latgalē notika aresti pret cionistiski noskaņotajiem ebrejiem.
- sultanāts 1922. gadā Ataturks Turcijā likvidē sultanātu.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
- saspridzināt 1944. gadā nams tika saspridzināts.
- zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
- barikāde 1991. gada barikādes Rīgas ielās.
- nikerbokeri 20. gs. 30. gadu modes kliedziens – nikerbokeri.
- amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
- datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
- senraksts 22. septembris ir diena, kad saskaņā ar senrakstu ziņām 1236. gadā notika Saules kauja.
- streiks 24 stundas ilgs streiks.
- straujš 30. gados modē nāca deju mūzika, kam bija raksturīgi strauji ritmi – rumba, čarlstons, rokenrols.
- novelete Ā. Geikina novelete.
- virpot A. Ušpeļa virpotās māla vāzes un krūzes tika liktas ceplī.
- šķirt Abas valstis šķir tikai upe.
- papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
- līdzvainīgs Abi braucēji līdzvainīgi notikušajā avārijā.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
- dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
- žūt Ābolus var likt žūt cepeškrāsnī.
- emuārs Abonēt emuāru publikācijas.
- abonēt Abonēt laikrakstu "Diena".
- zibsnīt Aceņu stikli zibsnī.
- acetons Acetonu izmanto organiskā stikla ražošanā.
- atplaiksnīties Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
- izteikt Acīs izteikts prieks.
- dzalkstīt Acis niknumā dzalkstī.
- nodzirkstīt Acis nodzirkstīja aiz briļļu stikliem.
- noplaiksnīt Acīs noplaiksnīja naidīgas ugunis.
- plaiksnīt Acīs plaiksnī zibeņi.
- uzplaiksnīt Acīs uzplaiksnī interese.
- tiks Acs plakstiņa tiks.
- stiklķermenis Acs stiklķermeņa slimības.
- kosmētika Acu kosmētika.
- mikroķirurģija Acu mikroķirurģijas centrs.
- noplaiksnīt Acu priekšā noplaiksnī gaismas stars.
- stādīties Acu priekšā stādās vakardienas notikumi.
- dzelt Acu zibšņi jau no tālienes nikni dzēla.
- aculiecinieks Aculiecinieku izteikumi.
- acumirklis Acumirklī man nav laika.
- sarkanīgs Āda saulē palikusi sarkanīga.
- adadžo Adadžo no Čaikovska baleta "Gulbju ezers".
- antiseptika Ādas antiseptika.
- plastika Ādas plastika.
- sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
- saturēt Adatiņa bija tik sīka, ka grūti saturēt to pirkstos.
ik citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV