potēties
potēties [puõtêtiês] -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds
Refl. → potēt1; tikt potētam.
PiemēriPotēties pret ērču encefalītu.
- Potēties pret ērču encefalītu.
- Riskēt saslimt ar hepatītu A vai potēties pret to?
- Ekskursanti pirms braukšanas uz Āfriku potējās pret malāriju.