Paplašinātā meklēšana
Meklējam la.
Atrasts vārdos (1000):
- la:1
- lai:1
- lai:2
- ala:1
- ola:1
- labi:1
- labs:1
- laga:1
- lajs:1
- laka:1
- lakt:1
- lama:1
- lama:2
- lapa:1
- lapi:1
- laso:1
- lata:1
- late:1
- lats:1
- lava:1
- laža:1
- aila:1
- aula:1
- cila:1
- čala:1
- čūla:1
- dūla:1
- iela:1
- igla:1
- kola:1
- kūla:1
- ķīla:1
- mala:1
- mīla:1
- sala:1
- sula:1
- urla:1
- labad:1
- labot:1
- lagot:1
- laide:1
- laids:1
- laika:1
- laikā:1
- laiks:1
- laiks:2
- laime:1
- laims:1
- laipa:1
- laist:1
- laiva:1
- lakot:1
- lakta:2
- lakta:1
- lakto:1
- laķēt:1
- lamas:1
- lamāt:1
- lampa:1
- lando:1
- lanka:1
- lapot:2
- lapot:1
- lapsa:1
- lapta:1
- largo:1
- lasis:1
- lasīt:1
- lasīt:2
- lasts:1
- latot:1
- lauce:1
- lauce:2
- laukā:1
- lauki:1
- lauks:1
- lauma:1
- laurs:1
- lauta:1
- lauva:1
- lauza:1
- lauzt:1
- lazda:1
- aukla:1
- bulla:1
- colla:1
- čaula:1
- ebola:1
- josla:1
- kalla:1
- koala:1
- migla:1
- mīkla:2
- mīkla:1
- mirla:1
- mulla:1
- nagla:1
- piala:1
- sēkla:1
- skala:1
- skola:1
- stēla:1
- stola:1
- susla:1
- šķila:1
- tesla:1
- ūvula:1
- viela:1
- villa:1
- villa:2
- viola:1
- vizla:1
- vobla:1
- alata:1
- ālava:1
- ālava:2
- allaž:1
- aplam:1
- blats:1
- flaga:1
- glazē:1
- labējs:1
- labība:1
- labils:1
- labrīt:1
- labums:1
- ladans:1
- lafete:1
- lagūna:1
- laidne:1
- laikam:1
- laikot:1
- laikus:1
- laimēt:1
- laipns:1
- laipot:1
- laisks:1
- laivot:1
- laizīt:1
- lakāda:1
- lakats:1
- laksis:1
- laksts:1
- lakūna:1
- lapele:1
- lapene:1
- lapiņa:1
- lapots:1
- laputs:1
- lasāms:1
- latatā:1
- latiņa:1
- latīņi:1
- latols:1
- latvji:1
- laucis:2
- laucis:1
- laudas:1
- lauķis:1
- laulāt:1
- laupīt:2
- laupīt:1
- lauska:1
- lausks:1
- lauzīt:1
- laužņi:1
- lavašs:1
- lavīna:1
- ampula:1
- ārmala:1
- atkala:1
- cīpsla:1
- dzīsla:1
- ežmala:1
- fabula:1
- iegula:1
- kabala:1
- kapela:1
- kapela:2
- krēsla:1
- māksla:1
- nožēla:1
- pārsla:1
- pilula:1
- regula:1
- rukola:1
- sagula:1
- tabula:1
- tecīla:1
- tekila:1
- upmala:1
- uzkala:1
- uzmala:1
- vaisla:1
- vēnula:1
- ālants:1
- alauns:1
- aplams:1
- atlabt:1
- atlase:1
- atlass:1
- belašs:1
- blakām:1
- blakne:1
- blakts:1
- blakus:1
- blamēt:1
- blanka:1
- blanko:1
- blašķe:1
- blaukš:1
- flangs:1
- flauta:1
- glabāt:1
- glaimi:1
- glance:1
- glauns:1
- glaust:1
- glazēt:1
- gulags:1
- gulašs:1
- ielakt:1
- labdien:1
- labiāls:1
- labināt:1
- labisks:1
- labprāt:1
- labrīts:1
- lacītis:1
- laicīgs:1
- laidars:1
- laidens:1
- laidnis:1
- laidums:1
- laikiem:1
- laimība:1
- laimīgs:1
- laimiņš:1
- laiskot:1
- laistīt:2
- laistīt:1
- laiviņa:1
- lakacis:1
- lakmuss:1
- lakrica:1
- lakross:1
- laktoze:1
- lalināt:1
- lamatas:1
- lambada:1
- lampass:1
- lampiņa:1
- lamzaks:1
- lamzīgs:1
- lancete:1
- lanckas:1
- langets:1
- lantāns:1
- lapains:1
- lapaugs:1
- lapbire:1
- lapegle:1
- lapkoks:1
- laponis:1
- lapotne:1
- lappuse:1
- lapsāda:1
- lapsene:1
- lapsēns:1
- laptops:1
- latekss:1
- latents:1
- laterna:1
- latgaļi:1
- lauciņš:1
- laukums:1
- laulāts:1
- laulene:1
- laulība:1
- launags:1
- lauvene:1
- lauvēns:1
- lauzējs:1
- lauznis:1
- lavanda:1
- lazanja:1
- lazdājs:1
- alveola:1
- bezgala:1
- ceļmala:1
- cimbala:1
- čaumala:1
- drumsla:1
- fistula:1
- formula:1
- gaigala:1
- gondola:1
- gorilla:1
- granula:1
- humpala:1
- jūrmala:1
- kapsula:1
- kārtula:1
- kritala:1
- kuitala:1
- locīkla:1
- mandala:1
- matiola:1
- mežmala:1
- paipala:1
- pārmala:1
- pastila:1
- patmīla:1
- pergola:1
- piesala:1
- povidla:1
- prātula:1
- prīmula:1
- pussala:1
- pustula:1
- radiola:1
- rodiola:1
- rozeola:1
- sāniela:1
- sānmala:1
- sētmala:1
- sibilla:1
- stadula:1
- strūkla:1
- šūnsula:1
- upurala:1
- vadīkla:1
- vadmala:1
- vakuola:1
- vedekla:1
- žogmala:1
- ablauts:1
- allažiņ:1
- aplaist:1
- aplamāt:1
- aplasīt:1
- aplausi:1
- aplauzt:1
- atlaide:1
- atlaist:1
- atlants:1
- atlapot:1
- atlasīt:1
- atlauzt:1
- atplakt:1
- balanda:1
- balanss:1
- balasts:1
- bezlape:1
- bezlapu:1
- bilance:1
- blakus-:1
- blamāža:1
- blanšēt:1
- burlaks:1
- celaine:1
- cielava:1
- čūlains:1
- eglaine:1
- falanga:1
- flakons:1
- flambēt:1
- galants:1
- glaimot:1
- glancēt:1
- glaudīt:1
- glazūra:1
- ielabot:1
- ielaist:1
- ielasīt:1
- ielasīt:2
- ielauzt:1
- ieplaka:1
- ieplakt:1
- labdaris:1
- labdiena:1
- labietis:1
- laboties:1
- labrocis:1
- labskaņa:1
- labvakar:1
- labvēlis:1
- laidelēt:1
- laidiens:1
- laidināt:1
- laikmets:1
- laimests:1
- laineris:1
- laipnība:1
- laisties:1
- lakatiņš:1
- lakojums:1
- lamaisms:1
- lamberts:1
- lamblija:1
- lamināts:1
- lampions:1
- lanckari:1
- landrāts:1
- landtāgs:1
- langusts:1
- lanolīns:1
- lapainis:1
- lapidārs:1
- lapojums:1
- lapsaste:1
- lapveida:1
- larkšķēt:1
- lasāmība:1
- lasījums:1
- lasītājs:1
- lasītava:1
- lasīties:2
- lasīties:1
- laškrāsa:1
- laterāls:1
- latvānis:1
- latvieši:1
- latvisks:1
- laukaugs:1
- laukirbe:1
- laukmala:1
- laulenis:1
- laureāts:1
- lautists:1
- lauzties:1
- lauztuve:1
- lavierēt:1
- lavīties:1
- lazarete:1
- lazdaine:1
- lazurīts:1
- ajatolla:1
- augšmala:1
- birztala:1
- blastula:1
- degaukla:1
- degviela:1
- ezermala:1
- fibrilla:1
- gladiola:1
- grāvmala:1
- iekšmala:1
- jēlviela:1
- jūrskola:1
- karavela:1
- klauzula:1
- kokakola:1
- kutikula:1
- līmviela:1
- mēraukla:1
- molekula:1
- nokrēsla:1
- pakrēsla:1
- parabola:1
- paskvila:1
- piensula:1
- piestala:1
- pļavmala:1
- postilla:1
- pretmīla:1
- purvmala:1
- ragviela:1
- sarsuela:1
- sētsmala:1
- sienmala:1
- sprausla:1
- strimala:1
- šaudīkla:1
- šinšilla:1
- vienpola:1
- virsmala:1
- zāļviela:1
- ablatīvs:1
- ābolains:1
- aizlaiki:1
- aizlaist:1
- aizlakot:1
- aizlasīt:1
- aizlauzt:1
- allažība:1
- apglabāt:1
- apglaust:1
- aplaimot:1
- aplaizīt:1
- aplaudēt:1
- aplaupīt:1
- aplauzīt:1
- apslacīt:1
- atglaust:1
- atlaidas:1
- atlaipot:1
- atplaukt:1
- balagāns:1
- balamute:1
- balansēt:1
- bērzlape:1
- biolauks:1
- blakšķēt:1
- blandoņa:1
- deklamēt:1
- deklarēt:1
- delamais:1
- dīgļlapa:1
- divlauku:1
- dublants:1
- duelants:1
- dzēšlapa:1
- elastīgs:1
- enčilada:1
- flamenko:1
- flamings:1
- flanelis:1
- garlaiks:1
- glaciāls:1
- glaimīgs:1
- glaudīgs:1
- glaukoma:1
- ieblakus:1
- ielaipot:1
- ielaizīt:1
- ieslacīt:1
- ieslaukt:1
- ieslavēt:1
- implants:1
- izblamēt:1
- izglaust:1
- izklačot:1
- izklaide:1
- labdabīgs:1
- labdarība:1
- labdarīgs:1
- labestība:1
- labestīgs:1
- labirints:1
- laborants:1
- labpatika:1
- labpatikt:1
- labradors:1
- labsajūta:1
- labticīgs:1
- labturība:1
- labvēlīgs:1
- laikarats:1
- laikazobs:1
- laikposms:1
- laikrādis:1
- laimētava:1
- laimēties:1
- laiskulis:1
- laivveida:1
- laizītava:1
- laizīties:1
- lakonisks:1
- lakonisms:1
- lakstains:1
- lakstaugs:1
- laktācija:1
- lamblioze:1
- lamentozs:1
- lamuvārds:1
- lamzacīgs:1
- landgrāfs:1
- lapiņsēne:1
- lapkritis:1
- lapoņaugi:1
- laringīts:1
- lasītkāre:1
- latīnisks:1
- latviskot:1
- laukkopis:1
- laukšpats:1
- laulāties:1
- laupījums:1
- laupītājs:1
- lauzīties:1
- antiviela:1
- apakšmala:1
- arodskola:1
- autoskola:1
- barkarola:1
- bronhiola:1
- debesmala:1
- drumstala:1
- džindžala:1
- garšviela:1
- hiperbola:1
- imūnviela:1
- izejviela:1
- karambola:1
- karaskola:1
- krastmala:1
- krāsviela:1
- kulstīkla:1
- magnetola:1
- matrikula:1
- melnkakla:1
- mežaskola:1
- miecviela:1
- mocarella:1
- partikula:1
- pepsikola:1
- pildviela:1
- pirmskola:1
- pirmviela:1
- platkakla:1
- popmāksla:1
- preambula:1
- pretviela:1
- puskrēsla:1
- reālskola:1
- robežmala:1
- rūgtviela:1
- saldviela:1
- sausmigla:1
- seradella:1
- smērviela:1
- suņanagla:1
- šaurkakla:1
- šķērsiela:1
- tautskola:1
- tievkakla:1
- ūdensmala:1
- urīnviela:1
- zemstikla:1
- ziežviela:1
- aizglaust:1
- aizklapēt:1
- aizlaikus:1
- aizlaipot:1
- aizplanēt:1
- aizplaukt:1
- akvalangs:1
- alabastrs:1
- ambulance:1
- apglaudīt:1
- aplaistīt:1
- aplauzējs:1
- aplauzums:1
- applaucēt:1
- apslaucīt:1
- ārlaulība:1
- atomlaiks:1
- badalaiki:1
- bakalaurs:1
- baklažāns:1
- balalaika:1
- beladonna:1
- bilabiāls:1
- blandonis:1
- blarkšķēt:1
- blaugznas:1
- blaukšķēt:1
- bļodlaiža:1
- brīvlaiks:1
- caurlaide:1
- cekulains:1
- ciklamena:1
- cīpslains:1
- četrklašu:1
- četrlauku:1
- dābolains:1
- dalailama:1
- deklasēts:1
- dzīslains:1
- elastisks:1
- esplanāde:1
- filadelfs:1
- flagmanis:1
- flautists:1
- flažolets:1
- fotoplate:1
- gabalains:1
- gadalaiks:1
- galaktika:1
- galaktoze:1
- galasiena:1
- galavārds:1
- garlaikot:1
- glabātava:1
- glabāties:1
- glausties:1
- hlamīdija:1
- ieklaiņot:1
- ielabināt:1
- ielaidums:1
- ieplaisāt:1
- ieslaucīt:1
- implantēt:1
- īslaicīgs:1
- izglaudīt:1
- labializēt:1
- labierīkot:1
- labilitāte:1
- labināties:1
- labklājība:1
- labklājīgs:1
- labprātīgs:1
- labsirdīgs:1
- labskanība:1
- labskanīgs:1
- labsvakars:1
- laikmetīgs:1
- laikraksts:1
- laiskoties:1
- laistīties:2
- laistīties:1
- laivinieks:1
- lakatveida:1
- lakstīgala:1
- lakstoties:1
- laktometrs:1
- lambetvoks:1
- lambrekens:1
- lancetisks:1
- landesvērs:1
- landstings:1
- lapgrauzis:1
- lasāmviela:1
- latgalieši:1
- latgalisks:1
- latvietība:1
- laucinieks:1
- laukakmens:1
- laukkopība:1
- lauvmutīte:1
- lavīnveida:1
- lavīnveidā:1
- augstskola:1
- baletskola:1
- fotomāksla:1
- karamāksla:1
- kinomāksla:1
- korpuskula:1
- lecamaukla:1
- opermāksla:1
- palīgskola:1
- pamatskola:1
- pamatviela:1
- pirmsskola:1
- priekšmala:1
- puskuitala:1
- robežjosla:1
- saistviela:1
- sākumskola:1
- skrimstala:1
- smaržviela:1
- stājmāksla:1
- starpjosla:1
- strautmala:1
- tarantella:1
- trihinella:1
- vakarskola:1
- vidusskola:1
- viengabala:1
- vijoļskola:1
- ziedpārsla:1
- aizslaucīt:1
- apakšklase:1
- aplaisties:1
- apslacināt:1
- apslapināt:1
- arlaburītu:1
- arlabvakar:1
- ārlatvieši:1
- atlaboties:1
- atlaidināt:1
- atlaisties:1
- atlaisties:2
- atlantisks:1
- atlantisks:2
- atlavīties:1
- autoplacis:1
- balamutīgs:1
- bālasinīgs:1
- blandīties:1
- būvlaukums:1
- celmlauzis:1
- ceļmallapa:1
- centrālais:1
- citoplazma:1
- darbalaiks:1
- darbalauks:1
- desmitlatu:1
- disbalanss:1
- divlaulība:1
- eskalators:1
- filantrops:1
- filatēlija:1
- galaktisks:1
- galamērķis:1
- galapunkts:1
- garlaicība:1
- garlaicīgs:1
- glaciologs:1
- gladiators:1
- glaimojošs:1
- glaudīties:1
- glaukonīts:1
- gļotvielas:1
- holandieši:1
- ielaisties:1
- ielaisties:2
- ielasīties:1
- ielasīties:2
- ielasmeita:1
- ielauzties:1
- ielavīties:1
- ieslacināt:1
- ieslapināt:1
- ilglaicīgs:1
- islandieši:1
- izbalansēt:1
- labdzimtība:1
- labiekārtot:1
- laidelēties:1
- laikabiedrs:1
- laikagrieži:1
- laiviņveida:1
- lakricsakne:1
- lamentācija:1
- laminārijas:1
- lancetnieks:1
- landmaršals:1
- landsknehts:1
- laparoskops:1
- lasītprasme:1
- latifundija:1
- bezalkohola:1
- bla-bla-bla:1
- komercskola:1
- metālmāksla:1
- pagastskola:1
- pavārmāksla:1
- pektīnviela:1
- privātskola:1
- sastāvviela:1
- sniegpārsla:1
- ūdensdzīsla:1
- videomāksla:1
- zaķapastala:1
- aizklaudzēt:1
- aizlaisties:1
- aizlasīties:1
- aizlasīties:2
- aizlauzties:1
- aizlavīties:1
- akumulators:1
- apklaušināt:1
- arlabunakti:1
- ārpusklases:1
- ārpusskolas:1
- atplaiksnīt:1
- balansieris:1
- basklarnete:1
- blakusvāģis:1
- blarkšķināt:1
- blaugznains:1
- blaukšķināt:1
- brīvlaišana:1
- caurlaidība:1
- caurlaidīgs:1
- cukurvielas:1
- četrklasīgs:1
- deklamācija:1
- deklamētājs:1
- deklarācija:1
- deklaratīvs:1
- divlatnieks:1
- filatēlists:1
- galantērija:1
- galastacija:1
- garkaklains:1
- glaubersāls:1
- hloroplasti:1
- ieglausties:1
- ieklabēties:1
- ielauzīties:1
- ieslacīties:1
- inkunābulas:1
- izblamēties:1
- izkladzināt:1
- labierīcības:1
- labiodentāls:1
- laboratorija:1
- laikapstākļi:1
- lakmuspapīrs:1
- laparotomija:1
- laringoskops:1
- lasāmgrāmata:1
- lasītpratējs:1
- latifundists:1
- latviskoties:1
- aizsargjosla:1
- aizsargviela:1
- bezhlorofila:1
- grammolekula:1
- makšķeraukla:1
- minerālviela:1
- pretalkohola:1
- sprāgstviela:1
- akmeņlauzīte:1
- akvalangisms:1
- akvalangists:1
- apklausīties:1
- atklausīties:1
- atomlaikmets:1
- autoplastika:1
- balastvielas:1
- blakusleņķis:1
- brīvlaistais:1
- civilapģērbs:1
- civillaulība:1
- daiļlasīšana:1
- deviņklasīgs:1
- divdīgļlapji:1
- drumstalains:1
- filantropija:1
- flagmaņkuģis:1
- galaktometrs:1
- galaprodukts:1
- garlaikoties:1
- glacioloģija:1
- grenlandieši:1
- ieklaigāties:1
- ieklausīties:1
- ieklauvēties:1
- imobilaizers:1
- izblandīties:1
- labializācija:1
- laboratorisks:1
- laikietilpīgs:1
- laparoskopija:1
- lauciniecisks:1
- lauksaimnieks:1
- dīzeļdegviela:1
- internātskola:1
- kodoldegviela:1
- kontrastviela:1
- makromolekula:1
- olbaltumviela:1
- stereoradiola:1
- tekstilmāksla:1
- tēlotājmāksla:1
- aizblandīties:1
- aizklausīties:1
- akmeņlauztuve:1
- ambulatorisks:1
- atomledlauzis:1
- bilancspējīgs:1
- centrālapkure:1
- dubultlaušana:1
- filantropisks:1
- fitoplanktons:1
- galarezultāts:1
- grāmatplaukts:1
- ieklabināties:1
- ieklaudzēties:1
- ieslapstīties:1
- laparoskopisks:1
- laringoskopija:1
- lasītnepratējs:1
- latīņamerikāņi:1
- laukstrādnieks:1
- arodvidusskola:1
- elementārskola:1
- juveliermāksla:1
- aizslapstīties:1
- atkritumvielas:1
- atplaiksnīties:1
- blakusprodukts:1
- blakustiesības:1
- brīvklausītājs:1
- deklamatorisks:1
- deklaratīvisms:1
- devītklasnieks:1
- eiroatlantisks:1
- ekstraktvielas:1
- iekladzināties:1
- ieplaiksnīties:1
- izgarlaikoties:1
- lauksaimniecība:1
- stereomagnetola:1
- struktūrformula:1
- gaiscaurlaidīgs:1
- lauksaimniecisks:1
- izpildītājmāksla:1
- deltaplanierisms:1
- deltaplanierists:1
- fotolaboratorija:1
- heterosillabisks:1
- kodolsprāgstviela:1
- atkalapvienošanās:1
- rentgenkontrastviela:1
- eiroparlamentārietis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9997):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- robežmala (Kā) robežas mala.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Dziesmotā revolūcija 1988.–1991. gada notikumi Latvijā, kurus pavadīja plaši iedzīvotāju mītiņi ar dziedāšanu.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- aiztīties Aizlavīties, aizbēgt.
- nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (šaurā, garā joslā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- apsēt Aizņemt (kādu zemes platību) ar sējumiem.
- aizpildīt Aizņemt (laikposmu ar kādu darbību, norisi).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
- aizstiepties Aizņemt lielu platību, garu joslu.
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
- kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- kalpone Algota laukstrādniece.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
- kaimans Aligatoru dzimtas rāpulis (līdz 4,5 m garš – Dienvidamerikā, Centrālamerikā).
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
- allažiņ Allaž.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
- tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- ratene Apaļa vīriešu platmale.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
- kupls Apaļīgs, plaši izpleties.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- manēža Apaļš izrāžu laukums cirkā.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- trumulis Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
- gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
- pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
- sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
- apguldīt Apbedīt, apglabāt.
- guldīt Apbedīt, apglabāt.
- saguldīt Apbedīt, apglabāt.
- apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
- Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- ciems Apdzīvota vieta laukos.
- izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
- apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
- landstings Apgabala vietējā pašvaldība (Zviedrijā).
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
- norakt Apglabāt, apbedīt.
- pabāzt zem zemes apglabāt.
- atdot zemei apglabāt.
- atdot zemes klēpim apglabāt.
- apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
- piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
- mērogs Apjoms, arī vēriens, plašums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
- pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
- padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
- padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
- nejēdzība Aplamības, muļķības.
- tukši māņi aplamības.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- sist plaukstas aplaudēt.
- plaudēt Aplaudēt.
- aplauzums Aplauzts salikums.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
- aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
- kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
- mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
- nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
- sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
- blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
- apbrucināt Applaucēt.
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
- apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
- zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
- manšete Aproce (blūzei, kreklam).
- apriet Apsaukāt, nolamāt; norāt.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- nosēt Apsēt (kādu platību).
- sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
- apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
- konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- kultivēt Apstrādāt (lauku, tīrumu u. tml.) ar kultivatoru.
- kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
- kodināt Apstrādāt (sēklas) ar ķimikālijām, lai novērstu slimību izraisītājus.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- hlorēt Apstrādāt vielu ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu šīs vielas atvasinājumus.
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- ierobežot Apturēt (kā) izplatību; pavājināt, samazināt (kā norisi, darbību).
- noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- aizņemt Aptvert (kādu platību).
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
- sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
- art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- salaist Apvienot (platības, telpas).
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
- auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- baltraibs Ar baltiem plankumiem.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
- ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
- sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
- pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolu).
- polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
- pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
- konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
- pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
- apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
- ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
- sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izsist Ar grūtībām panākt (labvēlīgu risinājumu).
- plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
- izboksterēt Ar grūtībām, lēni izlasīt.
- boksterēt Ar grūtībām, lēni lasīt.
- saboksterēt Ar grūtībām, lēni salasīt.
- izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
- kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
- dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
- masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- garšīgs Ar labu ēstgribu, ar baudu; kāri.
- brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
- labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
- lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
- aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
- ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
- leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
- mīļuprāt Ar lielu patiku, labprāt.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
- piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
- izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
- iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
- majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
- palīgā Ar nolūku palīdzēt; lai palīdzētu.
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
- ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
- uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
- prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
- izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
- pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
- vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
- rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
- spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
- lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
- aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
- iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
- kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
- sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- zīļu vainags ar stikla pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
- pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
- virmot Ar šādām gaisa strāvām izplatīties (piem., par smaržu, siltumu).
- karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
- iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
- trīsplakņu Ar trim plaknēm.
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
- aplaupīt Ar varu atņemt vai ielaužoties (kur), piesavināties (kāda) mantu, īpašumu.
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
- piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
- konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
- nošaut divus zaķus reizē ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādu labumu.
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
- zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
- bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
- ārmala Ārējā mala.
- apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
- bandu bērns ārlaulībā dzimis bērns.
- bastards Ārlaulības bērns.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
- arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
- benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
- garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
- pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- fenols Aromātiskie savienojumi, benzola derivāti.
- pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
- rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
- vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
- saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
- apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- a Ārs (zemes platības mērvienība).
- dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
- izārstēties Ārstējoties kļūt veselam.
- ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
- ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
- diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
- reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
- menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
- polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
- dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
- slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
- patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
- transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
- dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
- gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
- aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
- dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
- šķemba Ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
- astoņsimtgade Astoņsimt gadu ilgs laikposms.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
- atspiest Atbalstīt, lai ieņemtu ērtāku stāvokli.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
- būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām.
- piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
- attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
- laist Atbrīvot, atlaist (no darba).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
- nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
- izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
- pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
- atgriezt Atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- atlapot Atdalīt lapas (augiem).
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
- attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
- atlīdzināt Atdarīt ar labu.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- karpačo Atdzesēta un ļoti plānās šķēlēs sagriezta, jēla liellopu gaļas fileja.
- renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
- garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
- atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
- atlaist muguru atgulties, lai atpūstos.
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus, atlabt.
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
- ū Atkārtojumā "ū-ū" vai savienojumā "u-ū": lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
- riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
- notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- ņirgt sejā atklāti, klaji ņirgt, ņirgāties.
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
- atlaboties Atlabt.
- atsaldēt Atlaidināt.
- palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
- atpestīt Atlaist brīvībā, atbrīvot.
- atsvabināt Atlaist brīvībā; palaist vaļā; atbrīvot.
- atbrīvot Atlaist brīvībā; palaist vaļā.
- atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
- patriekt Atlaist, atbrīvot (piem., no darba, amata pienākumu pildīšanas).
- nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
- reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
- prove Atlase (aktieru).
- provēt Atlasīt (aktieri).
- filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
- pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
- savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
- ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
- rezervēt Atlicināt, ierēķināt (laiku).
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- atlaist Atļaut doties prom; atbrīvot, palaist vaļā.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
- kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
- brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- atplaiksnīt Atplaiksnīties.
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
- birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
- notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
- ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- piegult Atrasties cieši klāt, blakus.
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
- snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- nostāvēt Atrasties stāvus, stāvēt (kādu laiku).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotam izklaidus.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
- apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
- skriet Ātri izplatīties (par uguni, liesmām).
- skriet Ātri izplatīties (piem., par ziņām); ātri kļūt zināmam.
- aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
- pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (kur).
- lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
- aiztraukt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- aiztraukties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- zibēt Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- lidot Ātri skriet, ritēt (par laiku, laikposmu).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
- nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
- rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
- izbraukt Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
- lasīt pa diagonāli ātri, pavirši lasīt.
- pāršļūkt Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
- pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
- piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
- stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
- upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
- klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
- tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- celiņš Atsevišķa josla.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (kā) daļa.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
- kompozīcija Atsevišķu daļu, elementu izkārtojums (piem., tēlotājas mākslas darbos).
- montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
- buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
- morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
- rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
- paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
- ielāps Atšķirīgs laukums, plankums (kādā vietā).
- nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
- atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
- intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
- ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
- aberācija Attēla kropļojums optiskajās sistēmās.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
- skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
- puse Attiecīgais gadalaiks.
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
- materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
- remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
- leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
- cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
- izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
- akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
- dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
- balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
- autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
- pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
- vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (tie) labi augtu.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
- lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
- veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
- slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
- sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
- sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
- viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
- sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
- kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
- neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
- mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
- paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
- nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
- sēklaudzis Augs, kas izaudzis no sēklas.
- ēnmīlis Augs, kas labāk aug ēnainās vietās.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
- saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- gardibene Augsta vīriešu filca platmale.
- cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
- masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
- paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
- prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- gastronomija Augstākās klases pavārmāksla.
- ekstra klases augstākās klases, labuma, kvalitātes u. tml.
- gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
- primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
- lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
- rektorāts Augstskolas vadības darba telpas.
- rektors Augstskolas vadītājs.
- impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
- nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
- elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
- sarūgtēt Augšanas laikā kļūt rūgtam (par augiem).
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
- apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- augšmala Augšējā mala.
- galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
- lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
- gandreņu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., pelargonijas, ģerānijas.
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- pašizsēja Augu sēklu dabiskā izplatīšanās.
- nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
- lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
- skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
- sienams Aukla, stieple u. tml., ko izmanto (kā) sasiešanai, aptīšanai.
- atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
- šņore Aukla.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- jonis Aumaļām, vienlaikus lielā daudzumā.
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
- vāģis Automobilis (parasti vieglais).
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- borts Automobiļa kravas kastes mala.
- kravas kaste automobiļa platforma ar bortiem (kravas pārvadāšanai).
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
- dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
- nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
- nobadoties Badoties (kādu laiku); badoties (līdz iestājas kāds stāvoklis).
- piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
- zelta ādere bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots.
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
- trīcēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- drebēt par savu ādu baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību.
- BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
- balodenes Balandām līdzīgs augs (nezāle).
- biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
- izbalansēt Balansējot noturēt sevi līdzsvarā.
- nobalansēt Balansējot noturēt, saglabāt (līdzsvaru).
- variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
- klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
- gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
- salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
- askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji (igauņi, latvieši, lietuvieši).
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
- sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
- bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- zalktis Baltu etnogrāfijā – ornamentāla zīme [∾].
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
- diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
- sadot sutu bargi norāt, arī izlamāt.
- sadot pirti bargi norāt, arī izlamāt.
- ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
- guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
- nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- svētīt Bārt, lamāt; arī pērt.
- batālija Batālā žanra mākslas darbs.
- mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
- baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
- draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
- virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
- kreņķi Bēda; nelaime.
- tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
- nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
- akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- rakaris Bērns (parasti mazs, arī palaidnīgs).
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
- bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
- neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
- rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
- manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
- alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
- lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
- silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- a cappella Bez instrumentāla pavadījuma.
- tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
- aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
- pa pliko bez neviena apģērba gabala.
- kā pa diedziņu Bez sarežģījumiem; ļoti labi, gludi.
- negribot Bez vēlēšanās, nelabprāt.
- kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
- porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
- varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- masa Bezformīga viela, vielu maisījums.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
- urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
- kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
- nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
- sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- bulta Bīdāms (parasti metāla) stienis aizvērtu durvju, vārtu u. tml. nostiprināšanai; aizbīdnis, aizšaujamais.
- dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
- korporācija Biedrība, (piem., profesionāla) savienība.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
- noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
- iedzert Bieži, labprāt lietot alkoholiskus dzērienus; sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus.
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
- kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
- bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
- kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
- bioloģiskais lauks biolauks.
- hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
- mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
- biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- blakām Blakus (1).
- fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
- fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
- skrimslis Blīva, elastīga (piem., skeleta, dažu orgānu) sastāvdaļa.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
- smaga augsne blīva, mālaina augsne.
- smaga zeme blīva, mālaina zeme.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- sēsties Blīvēties, plakt (par vielām, to kopumu).
- pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; lielas ūdens masas radītais postījums.
- laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
- raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
- sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
- priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- nobraukāt Braukājot pavadīt (kādu laikposmu).
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
- piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
- kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
- raftings Braukšana ar plostu, gumijas laivu u. tml. pa (parasti strauju, krāčainu) upi.
- akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nobraukt Braukt (kādu laikposmu).
- laivot Braukt ar laivu.
- nākt Braukt šurp (ar laivu, kuģi).
- lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
- braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
- trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
- pārbriest Briestot pārsniegt vajadzīgo vai vēlamo gatavības pakāpi.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
- degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
- ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
- suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
- atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
- brīvdiena Brīvlaiks.
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums darba laikā.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- iekškvartāls Brīvs laukums ēku kvartāla vidū.
- vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
- reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
- švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
- umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
- serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
- maģija Burvju māksla.
- piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
- gulēt Būt apglabātam kapā.
- būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
- tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
- slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
- zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
- nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
- izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
- piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
- kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
- izturēt Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
- izvilkt Būt dzīvam, saglabāt dzīvību.
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
- izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
- zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
- turēties Būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
- kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušam kāda būtību, raksturu.
- pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
- būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
- raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
- lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
- krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
- raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu).
- būt plecos būt nodzīvotam (par laikposmu).
- nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- izmētāt Būt novietotam, atrasties izklaidus, dažādās vietās.
- nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
- klausīt Būt paklausīgam.
- pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
- sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības zonu.
- atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
- nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
- mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
- traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
- sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
- būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
- uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
- atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
- iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
- nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
- beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- sliet ragus pretī būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
- uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
- izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
- klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
- ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
- spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
- žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
- dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
- kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
- saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
- dārdēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās šāds troksnis.
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
- mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
- sulot Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula (1) – par augiem, to daļām.
- kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- būt pie durvīm Būt tuvu, tuvoties (par laiku).
- klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
- ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
- būt uz kājām Būt veselam (pēc slimības).
- turēties pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- būt pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
- nosēdēt Būt, atrasties (kur kādu laiku).
- izklaidēt Būt, atrasties izklaidus.
- patupēt Būt, atrasties kādu laiku (kur); pasēdēt.
- zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
- būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku.
- salt Būt, pastāvēt salam, aukstumam.
- substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
- būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
- doks Būve (ostā), kurā ievieto kuģi, lai atsegtu tā zemūdens daļu, vai kurā būvē jaunu kuģi.
- kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
- caurlaidība Caurlaišanas spēja.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
- vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- C Celsija (temperatūras) skala.
- dot Celt ar dakšām (sienu, labību).
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- aizskart godu celt neslavu; pazemot.
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
- kūpēt Celties augšup, izplatīties (par kā sīkām, smalkām daļiņām).
- klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
- safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
- noceļot Ceļot (kādu laikposmu).
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- turēties kopā Censties būt blakus.
- meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
- piebraukt Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
- spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
- karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
- konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
- konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
- muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
- piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
- laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- magaričas Cienasts, mielasts (ar iedzeršanu), slēdzot savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- aizmiegt Cieši aizvērt (acu plakstiņus).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- kopā Cieši blakus; līdzās; vienuviet.
- drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
- iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
- iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
- dūre Cieši kopā savilkta plauksta.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
- ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
- ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
- garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
- pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
- plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- čaumala Ciets apvalks (olai).
- čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
- čaumala Ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
- rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
- dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- (uz) to labāko cik labi vien iespējams.
- platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
- kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
- oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
- krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
- konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
- burka Cilindrisks stikla trauks.
- cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
- uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
- biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
- sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
- marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
- uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
- intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
- melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- bomzis Cilvēks bez pastāvīgas dzīvesvietas; klaidonis.
- biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
- klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
- klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
- solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
- nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
- baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
- izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
- stiprinieks Cilvēks, kam ir laba veselība.
- lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
- narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
- toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
- pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
- bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
- nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
- vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
- neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
- estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
- labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
- aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
- lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
- pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
- galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
- malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
- rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
- filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
- staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
- laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
- līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
- kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
- izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
- cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
- ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
- mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
- grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
- dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
- deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
- donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
- kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
- tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
- laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
- līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
- slavenība Cilvēks, kas ieguvis slavu.
- izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
- improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
- brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
- krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
- vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
- izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
- kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
- klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
- nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
- lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
- referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
- laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
- dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
- patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
- audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
- dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
- akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
- pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
- lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
- stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
- šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
- ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
- marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- popularizētājs Cilvēks, kas popularizē.
- fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
- modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
- lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt [1] (1).
- sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
- seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
- karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
- bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
- diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
- skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
- sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
- kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
- diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
- šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
- laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
- līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
- ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
- bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
- nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
- āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
- izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
- labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
- siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
- nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
- laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
- hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
- sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
- kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
- cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
- kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
- ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
- dzīsla Cīpsla.
- dzīsla Cīpsla.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- skruļļains Cirtains; skrullains.
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
- lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
- ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
- apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- defekācija Cukurbiešu jēlsulas attīrīšana.
- apvalks Čaula.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
- lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
- auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
- trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
- paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
- tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
- šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
- apčurāt Čurājot apslapināt.
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- piečurāt Čurājot saslapināt.
- sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
- piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
- raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
- vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
- puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
- apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
- puslabs Daļēji labs.
- ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
- ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
- puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
- ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
- simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- Rigsdags Dānijas parlaments (līdz 1953. g.).
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- slimības lapa darba nespējas lapa.
- biļetens Darba nespējas lapa.
- īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- darbs Darbalaiks.
- cirvis Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
- ķeksis Darbarīks – pagarš kāts ar nosmailinātu metāla kāsi galā.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- lauznis Darbarīks laušanai – dzelzs stienis ar asu galu.
- lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
- adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
- podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
- atlase Darbība --> atlasīt; atlasīšana.
- refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
- slaukšana Darbība --> slaukt.
- rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- izplešanās Darbība, process --> izplesties; paplašināšanās, palielināšanās.
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
- pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (2); programmatūras ielaišana datorā.
- plaukums Darbība, rezultāts --> plaukt (1); pumpuru raisīšanās, ziedēšanas laiks.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- ampluā Darbības lauks.
- dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
- supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
- nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
- tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
- sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
- izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
- rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
- uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
- klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
- ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
- raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
- plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
- nest Darīt pieejamu, izplatīt.
- popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- aiznest Darīt zināmu; izplatīt.
- laist Darīt zināmu; izplatīt.
- afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
- klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
- slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
- staigātājs Darītājs --> staigāt; arī klaiņotājs.
- uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- sīpolloki Dārza sīpola loki.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
- interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
- tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
- superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
- serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
- urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
- nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
- kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
- noskraidīties Daudz skraidīt, arī staigāt (parasti līdz nogurumam); daudz skraidot vai staigājot pavadīt (kādu laikposmu).
- saslavēt Daudz slavēt, lielīt.
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
- cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
- sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
- kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
- vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
- pirkstainais grīslis daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs ar tievu, stāvu stublāju un ziediem vārpiņā.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
- villainā gundega daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs.
- krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
- kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
- pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
- rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
- silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
- pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
- kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
- astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
- zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
- ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
- tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- raganzālīte Daudzgadīgs naktssveču dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem.
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- retējs Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, kura dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
- baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- vanagu vīķis daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
- ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- tulpe Daudzgadīgs, liliju dzimtas sīpolaugs ar (parasti) vienu krāšņu ziedu stublāja galā; šā auga zieds ar stublāju.
- lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
- smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
- grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- timotiņš Daudzgadīgs, vidējs vai liels graudzāļu dzimtas lakstaugs.
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- ilgs Daudzi (par laika posmiem).
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
- vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
- šaurums Daudzpusības, plašuma, dziļuma u. tml. trūkums; šaurība.
- tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
- ektoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa ārējais slānis – ārējā dīgļlapa.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
- zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
- kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu izlase.
- turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
- raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
- krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
- sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
- mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- pamale Debess josla pie horizonta.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
- aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
- kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
- vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
- sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
- dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
- degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
- gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
- izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
- bāka Degvielas tvertne.
- benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
- steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
- horeogrāfija Dejas māksla.
- striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
- nodejot Dejojot pavadīt (kādu laikposmu).
- diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
- horeogrāfija Deju un dejisku izrāžu radīšanas un iestudēšanas māksla.
- disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- lasīt Deklamēt.
- deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
- nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
- frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
- karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
- kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
- metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
- gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
- sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
- sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
- floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
- puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
- kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
- vedekla Dēla sieva.
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
- brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
- laiviņa Dem. --> laiva.
- lakatiņš Dem. --> lakats.
- lampiņa Dem. --> lampa.
- lapiņa Dem. --> lapa.
- latiņa Dem. --> lata.
- lauciņš Dem. --> lauks.
- maciņš Dem. --> maks; maza somiņa (kā, parasti naudas) glabāšanai.
- nagliņa Dem. --> nagla.
- plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
- saliņa Dem. --> sala.
- sudmaliņas Dem. --> sudmalas.
- tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
- tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
- populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- parādīt klasi demonstrēt izcilas spējas, izcilu prasmi, māku.
- tautas kalps deputāts (piem., parlamentā).
- lieti Derīgi; labi.
- kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
- dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
- desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
- nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
- apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- aksesuārs Detaļa (piem., mākslas darbā).
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- mēlīte Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
- lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- devītklasnieks Devītās klases skolēns.
- nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
- pa dienu dienā; dienas laikā.
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
- rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
- pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
- tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
- koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
- baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
- harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
- Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- pasalts Diezgan bezjūtīgs, arī nelaipns.
- pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
- vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
- DVD Digitālais video.
- digitalizācija Digitālas tehnoloģijas ieviešana.
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists, sliņķis.
- dienas zaglis dīkdienis, slaists.
- nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- limbs Diska mala (debess spīdeklim).
- optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
- logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
- mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
- finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
- mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
- dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
- diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
- galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
- kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
- virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
- šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
- binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- divlatnieks Divu latu monēta.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
- polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
- sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
- laulības gulta divvietīga laulāto gulta.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
- ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
- gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
- pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
- kinoapraksts Dokumentāla īsfilma (par reāliem notikumiem, personām).
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
- hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
- arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
- biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
- darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
- saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
- pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
- nest augļus dot labumu, kādu rezultātu.
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- gausināt Dot svētību; dot pārticību, labklājību.
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
- mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
- vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
- iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
- tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
- iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
- spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
- tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
- tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
- nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
- nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
- izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
- putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- drumsla Drumstala.
- jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
- pieducināt Ducinot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
- manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
- kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
- poēzija Dzeja; dzejas māksla.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
- piedzemdēt Dzemdējot laist pasaulē.
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
- nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
- uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
- slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
- pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
- nodzert Dzerot, žūpojot pavadīt (kādu laiku).
- lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
- lāpīties Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
- švunka Dzērumā, alkohola reibumā.
- štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
- šmiga Dzērums, alkohola reibums.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- dzēšpapīrs Dzēšlapa.
- tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
- trallināt Dziedāt bez vārdiem, parasti, atkārtojot zilbes "tra la lā", arī jautri dziedāt.
- lalināt Dziedāt, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- nodziedāt Dziedot pavadīt (kādu laikposmu).
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
- šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
- posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
- salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
- sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
- kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
- skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
- zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
- grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
- erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
- masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
- nodzīrot Dzīrojot pavadīt (kādu laikposmu).
- dzīslots Dzīslains.
- sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
- šajā saulē dzīves laikā, šajā pasaulē.
- ceļš Dzīves laiks; dzīves gaita.
- karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
- viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
- oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
- neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
- kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
- platradzis Dzīvnieks ar platiem ragiem.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
- vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
- zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
- kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
- suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
- salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
- koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
- protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
- bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
- istaba Dzīvojamā māja (laukos).
- karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- apdzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
- (ap)dzīvojamā platība dzīvošanai paredzētā platība (mājā, dzīvoklī).
- dzīvot līdzi laikam dzīvot atbilstoši laikmeta prasībām.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
- satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
- mājot Dzīvot, mitināties (parasti pastāvīgi, ilgāku laiku).
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
- šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
- bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- ciedru rieksti ēdamas ciedru čiekuru sēklas (dažām sugām).
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
- suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla, prasme; ēdienu gatavošana.
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
- vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
- Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
- būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- rija Ēka labības žāvēšanai, arī kulšanai.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
- vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
- sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
- ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- štrumbante Elastīga gumijas lente.
- lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
- lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa.
- vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
- spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
- elektroterapija Elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
- jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
- spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskā lauka avots.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
- diode Elektronu lampa ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
- triode Elektronu lampa ar trim elektrodiem.
- radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
- elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
- traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
- bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
- pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
- līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
- līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- garastāvoklis Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
- žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
- kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
- komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
- slīdošās kāpnes eskalators.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- ezermala Ezera mala, krasts; vieta ap ezeru.
- sniedze Ezera salaka [Osmerus eperlanus].
- stinte Ezera salaka.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- F Fārenheita (temperatūras) skala.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
- muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
- lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
- konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
- šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās rašanos un izplatīšanos.
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
- sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- uzkačāt Fiziski uztrenēt (ķermeni, ķermeņa daļu), palielināt (muskulatūras, muskuļa) masu.
- uzkačāties Fiziski uztrenēt savu ķermeni, palielināt muskulatūras masu.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
- kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
- flagmanis Flagmaņkuģis; lielākais, labākais kuģis (flotē, kuģu grupā).
- parķis Flanelis.
- spārns Flangs.
- fleita Flauta.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- F Formula (autosportā).
- leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
- salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- doplerogrāfija Funkcionāla asinsvadu izmeklēšanas metode.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- stūra sitiens futbolā – sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
- telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
- motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
- minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
- strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
- dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
- veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- gadskārta Gadalaiks.
- rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
- guldīt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
- guldināt Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldīt (1).
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
- cerības Gaidas, ilgas pēc kā laba īstenošanās.
- nogaidīt Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
- nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
- cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā laba).
- slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma (parasti viegla).
- mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
- velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
- oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
- rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
- terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
- refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
- gaismēna Gaišāku un tumšāku laukumu mija (gleznā, zīmējumā).
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
- korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
- kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
- ietve Gājējiem paredzēta, mazliet paaugstināta josla gar brauktuves malu.
- gaita Gājums, ritums (laikposmam, mūžam).
- pēdējais vārds Galavārds kādā jautājumā.
- gala vārds galavārds.
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
- ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- ideja Galvenā doma, problēma (mākslas darbā).
- pamatprodukts Galvenā izejviela (kā) pagatavošanai.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija (šoseja, plata iela u. tml.).
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- flagmaņkuģis Galvenais (parasti lielākais, labākais) kuģis (kuģu grupā).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
- maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
- giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- ieblakus Gandrīz blakus, tuvu.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
- gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes josla.
- josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
- štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
- vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
- lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
- lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
- valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
- sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- gaudīgs Gari stiepts, žēlabains.
- biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
- meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
- garlaiks Garlaicība.
- aiz gara laika garlaicības dēļ.
- džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
- ilgs Garš (par laika posmu).
- krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
- kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
- mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
- mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
- paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
- krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
- kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
- ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
- vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka augļiem.
- sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
- sumahs Garšviela, ko iegūst no šī krūma augļiem.
- raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
- gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
- vaids Gaudas, žēlabas.
- nogaudot Gaudot (kādu laiku).
- GNP Gaujas Nacionālais parks.
- aerosols Gāze, kurā sīku daļiņu veidā atrodas kāda viela.
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
- kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
- turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
- aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- krāt Glabāt; saglabājot vairot.
- glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
- salda mēle glaimojoša, lišķīga runa.
- ziest (arī triept, smērēt) medu uz lūpām glaimot.
- paijāt Glāstīt, glaudīt.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- apglaudīt Glaudot apmīļot.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- ķemmēt Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
- sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
- sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- aizglaust Glaužot aizlikt (aiz kā).
- apglaust Glaužot apmīļot.
- atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
- izglaust Glaužot izlīdzināt.
- pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
- sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
- zemglazūra Gleznojums zem glazūras.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
- kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
- gliemežnīca Gliemeža čaula.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
- gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- krietna sirds godīgums, labsirdība.
- grīns Golfa laukuma zāliens.
- minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
- gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
- lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
- taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
- grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
- apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
- klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
- rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
- mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
- sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
- bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- absolūcija Grēku piedošana, atlaišana.
- smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
- smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
- mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
- mērcēties Gremdēties; būt, atrasties kādu laiku (ūdenī, ūdenstilpē).
- sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotāji.
- grenlandieši Grenlandes salas iedzīvotājs.
- koljē Grezna kaklarota.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
- krētieši Grieķijas salas Krētas pamatiedzīvotāji.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
- stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
- lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
- galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
- floristika Griezto ziedu sakārtošanas māksla.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu no kā vesela).
- nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
- izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
- iegrozīt Grozot iedabūt, ievietot vēlamā stāvoklī.
- iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
- nogrozīties Grozoties pavadīt (kādu laikposmu).
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
- izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- kategorija Grupējuma, iedalījuma vienība, klase.
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- cieti slaukt grūti slaukt.
- aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- nebaltas dienas grūts dzīves laiks.
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- nogulēt Gulēt miegā (kādu laikposmu).
- nogulēties Gulēt miegā (kādu laikposmu).
- gulšņāt Gulēt pussnaudā, bieži pamostoties; pavadīt laiku bezdarbībā, guļus stāvoklī.
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- likties slīpi gulties, lai gulētu miegā.
- aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
- pārgulēt Guļot pārlaist (nakti).
- nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
- ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- iet labumā gūt labumu; radīt svara pieaugumu.
- tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
- profitēt Gūt peļņu, ienākumu, arī kādu labumu.
- uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
- plūkt laurus gūt slavu, panākumus.
- tikt galā Gūt vēlamo rezultātu (kādā darbā, pasākumā).
- nogvelzt Gvelžot pavadīt (kādu laikposmu).
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
- ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
- laiks Ģeohronoloģiskā vienība – laikmeta daļa.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
- daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
- Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
- ģipša merģelis ģipšakmens un māla maisījums.
- bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
- zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
- ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
- sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
- slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
- dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete.
- līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
- dzimumhormoni Hormoni, kurus izdala dzimumdziedzeri.
- psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
- kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
- idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
- mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- sirot Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- sirojums Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
- imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
- atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
- sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
- aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
- atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
- uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
- mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
- urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- iemūrēt Ieglabāt, ielikt u. tml. mūrējumā.
- peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
- iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
- saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
- iegulums Iegula.
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
- atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- šekums Iegurņa josla, kājstarpes augšējā daļa.
- iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
- noslaukt Iegūt (naudu, materiālos labumus), paņemot to (no kā).
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
- izlozēt Iegūt izlozē; laimēt.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu.
- nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
- saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
- iejava Iejauta mīkla.
- sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
- mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sēt Iekaisīt un iestrādāt augsnē (kā) sēklas.
- pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
- komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
- spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
- elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
- ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
- apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
- sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
- autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
- iekšmala Iekšējā mala.
- tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
- vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
- diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
- botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
- strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
- bruģis Ielas, laukuma u. tml. segums ar bruģakmeņiem.
- ielas meita ielasmeita.
- ielene Ielasmeita.
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
- aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
- ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
- noguldīt Iemaksāt (naudu) uzglabāšanai (bankā).
- apauši Iemaukti bez laužņiem.
- samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
- ielidināt Iemest (parasti ar slaidu metienu).
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
- garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- sasprāgt Ieplaisāt.
- subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
- iesprāgt Ieplīst, ieplaisāt.
- pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
- ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
- ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
- bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
- programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
- aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
- derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
- agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
- imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- aizpildīt Ierakstīt (piem., veidlapā, ailē).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
- nokavēties Ierasties (kur) vēlāk par paredzēto laiku.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- likties slimnīcā ierasties slimnīcā, lai ārstētos.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
- ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
- adapters Ierīce elektroatskaņotāja skaņuplatē ierakstītās skaņas reproducēšanai.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
- dzirnavas Ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
- pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
- balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
- tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
- kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
- televīzijas kamera ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
- ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
- elektrofons Ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
- krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
- ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
- deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
- grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
- vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
- multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
- metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
- fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
- tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
- centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
- sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
- karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
- savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
- sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
- tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
- bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
- apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
- tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
- pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
- gals Ierobežojums (piem., laikā, telpā).
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
- gāzes pistole ierocis gāzes strūklas izšaušanai.
- loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
- iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
- impulss Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
- uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
- iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
- iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (piem., par lampu); īsu brīdi izstarot gaismu.
- ieklabēties Iesākt klabēt; īsu brīdi klabēt.
- ieklabināties Iesākt klabināt un pārstāt.
- iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
- ieklaigāties Iesākt klaigāt; īsu brīdi klaigāt.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt; īsu brīdi klaudzēt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un pārstāt.
- nolamāties Iesākt lamāties un pārstāt lamāties.
- ielasīt Iesākt lasīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
- ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
- ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
- uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
- aizplaukt Iesākt plaukt.
- ieplīst Iesākt plīst, rasties plaisai, bojājumam; vietumis pārplīst.
- uzdvest Iesākt plūst, izplatīties; īsu brīdi plūst, izplatīties.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
- piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
- aizmest mezglu iesiet mezglu diegā, auklas galā.
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- ieslacināt Ieslacīt.
- saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
- piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens.
- iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
- glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- droši vien iespējams, laikam gan.
- grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
- iesūkties Iespiesties un saglabāties.
- difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
- birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
- centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
- sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
- kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
- sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
- apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
- stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
- pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
- iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
- iestiklot Iestiprināt rāmī, ietvarā stikla plāksni; iestiprināt ietvarā zem stikla.
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
- ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
- ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
- vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
- nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
- rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
- brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
- ielogs Ietvars (gleznai, attēlam).
- logāts Ietvars (piem., gleznai, attēlam).
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- granulēt Ietvert (sēklas) minerālvielu, balastvielu apvalkā.
- aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
- pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
- iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- notikums Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
- iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
- spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
- ievākt Ievietot (kur, piem., glabāšanai).
- uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
- uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
- iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
- ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
- elpot Ievilkt gaisu plaušās un to izpūst.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
- iestigot Iezīmēt (parasti meža nogabala) robežas (piem., ar stigām, mietiņiem).
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
- norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
- skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
- brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- ilgtermiņa Ilgākā laika posmā.
- gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
- diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
- kapāties Ilgāku laiku (parasti daudz) strādāt, darboties.
- nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur).
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- izbadināt Ilgāku laiku badināt.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
- dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
- kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
- izblandīties Ilgāku laiku blandīties; blandoties pabūt (daudzās vietās).
- nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
- nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
- noņemties Ilgāku laiku daudz darboties, strādāt, nopūlēties u. tml.
- izklaudzināties Ilgāku laiku daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- norakties Ilgāku laiku daudz rakt, strādāt zemes darbus.
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
- izgaidīties Ilgāku laiku gaidīt (parasti veltīgi).
- grabināties Ilgāku laiku grabināt.
- izgrabināties Ilgāku laiku grabināties.
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur); ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
- saelpoties Ilgāku laiku ieelpot (ko) lielākā daudzumā.
- nomeklēties Ilgāku laiku intensīvi meklēt.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
- sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
- sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
- knibināties Ilgāku laiku knibināt.
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (2).
- noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
- kravāties Ilgāku laiku kravāt (ko).
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- izjusties Ilgāku laiku ļoti just līdzi (kādam).
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties (pa gultu).
- nomētāties Ilgāku laiku mētāties, klīst (pa kurieni), atrasties, būt (kādā vietā).
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
- sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
- noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
- izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt, iedzīvoties (kādā vietā).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
- izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
- čabināties Ilgāku laiku radīt paklusu, čaukstošu troksni.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izsmelgties Ilgāku laiku smelgt un pārstāt.
- izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- nostāvēties Ilgāku laiku stāvēt (kur) vai ilgi būt, atrasties (kādā vietā).
- izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
- uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
- mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
- noslaistīties Ilgāku laiku vai kādu laiku slaistīties.
- nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet vārāmajā produktā.
- kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
- izmīcīties Ilgāku laiku, ar grūtībām iet, pārvietoties (pa staignu vietu).
- izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
- sadejot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot.
- sadzīvot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; nodzīvot.
- saganīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt.
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- noadīties Ilgāku laiku, daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
- izālēties Ilgāku laiku, daudz ālēties.
- izamizēties Ilgāku laiku, daudz amizēties.
- izauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt.
- izauroties Ilgāku laiku, daudz aurot; izbļaustīties, izklaigāties.
- izballēties Ilgāku laiku, daudz ballēties.
- izbizoties Ilgāku laiku, daudz bizot.
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz blēņoties (parasti par bērniem).
- noblēties Ilgāku laiku, daudz blēt.
- izbļauties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
- izbļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties; izklaigāties.
- izbradāties Ilgāku laiku, daudz bradāt.
- izbraukāties Ilgāku laiku, daudz braukāt.
- izkuģoties Ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi.
- izbraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- nobraukties Ilgāku laiku, daudz braukt.
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu); izkliegties.
- izbristies Ilgāku laiku, daudz brist.
- izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
- izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
- nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
- izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
- nodancoties Ilgāku laiku, daudz dancot.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izdebatēties Ilgāku laiku, daudz debatēt.
- izdejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- nodejoties Ilgāku laiku, daudz dejot.
- izdiskutēties Ilgāku laiku, daudz diskutēt.
- izdižoties Ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties.
- izdomāties Ilgāku laiku, daudz domāt.
- izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties.
- izdraudzēties Ilgāku laiku, daudz draudzēties.
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- izdzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt, gaiņāt.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
- izdziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt.
- izdzīroties Ilgāku laiku, daudz dzīrot.
- izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
- izfantazēties Ilgāku laiku, daudz fantazēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēt.
- izfilmēties Ilgāku laiku, daudz filmēties.
- izfilozofēties Ilgāku laiku, daudz filozofēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēt.
- izfotografēties Ilgāku laiku, daudz fotografēties.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
- izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
- izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
- gludināties Ilgāku laiku, daudz gludināt (1).
- izgozēties Ilgāku laiku, daudz gozēties.
- izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
- izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- izgudroties Ilgāku laiku, daudz gudrot, prātot.
- izgulšņāties Ilgāku laiku, daudz gulšņāt.
- izieties Ilgāku laiku, daudz iet.
- izjādelēties Ilgāku laiku, daudz jādelēt.
- izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
- izjūsmoties Ilgāku laiku, daudz jūsmot.
- izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
- kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
- izkāpelēties Ilgāku laiku, daudz kāpelēt.
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
- nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
- izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
- izklaigāties Ilgāku laiku, daudz klaigāt.
- izklaiņoties Ilgāku laiku, daudz klaiņot.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izklejoties Ilgāku laiku, daudz klejot.
- izklepoties Ilgāku laiku, daudz klepot.
- izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
- izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
- izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
- izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
- izkraukāties Ilgāku laiku, daudz kraukāt.
- izkrēpoties Ilgāku laiku, daudz krēpot.
- izkunkstēties Ilgāku laiku, daudz kunkstēt.
- izkustēties Ilgāku laiku, daudz kustēties.
- izķengāties Ilgāku laiku, daudz ķengāties.
- izlasīties Ilgāku laiku, daudz lasīt.
- izlēkāties Ilgāku laiku, daudz lēkāt.
- izlēkties Ilgāku laiku, daudz lēkt; izlēkāties.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot.
- izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
- izlīksmoties Ilgāku laiku, daudz līksmoties.
- izlodāties Ilgāku laiku, daudz lodāt.
- izložņāties Ilgāku laiku, daudz ložņāt.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, daudz makšķerēt.
- izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldīties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- izmieloties Ilgāku laiku, daudz mieloties.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- izmuļķoties Ilgāku laiku, daudz muļķoties.
- iznašķēties Ilgāku laiku, daudz našķēties.
- iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
- izniķoties Ilgāku laiku, daudz niķoties.
- izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
- izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
- izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
- izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
- izplosīties Ilgāku laiku, daudz plosīties (piem., par vēju).
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt.
- izprātoties Ilgāku laiku, daudz prātot, domāt.
- izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- izrakņāties Ilgāku laiku, daudz rakņāt.
- izrakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- norakstīties Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
- izrēkties Ilgāku laiku, daudz rēkt.
- izrieties Ilgāku laiku, daudz riet.
- izrikšoties Ilgāku laiku, daudz rikšot.
- izriņķoties Ilgāku laiku, daudz riņķot.
- izrotaļāties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz rotaļāties.
- izrūkties Ilgāku laiku, daudz rūkt.
- izrumulēties Ilgāku laiku, daudz rumulēties.
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
- norunāties Ilgāku laiku, daudz runāt; savstarpēji runāties (kādu laikposmu).
- izrušināties Ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties.
- izsāpēties Ilgāku laiku, daudz sāpēt.
- izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsauļoties Ilgāku laiku, daudz sauļoties.
- izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
- izsēņoties Ilgāku laiku, daudz sēņot.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
- izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
- izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
- izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
- izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
- izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
- izskraidīties Ilgāku laiku, daudz skraidīt.
- izskrāpēties Ilgāku laiku, daudz skrāpēt.
- izskrieties Ilgāku laiku, daudz skriet.
- izslēpoties Ilgāku laiku, daudz slēpot.
- izslidināties Ilgāku laiku, daudz slidināties.
- izslidoties Ilgāku laiku, daudz slidot.
- izslimoties Ilgāku laiku, daudz slimot.
- izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- izsmelties Ilgāku laiku, daudz smelt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
- izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
- izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
- izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
- izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
- izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
- izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- izvazāties Ilgāku laiku, daudz staigāt, klīst, pabūt dažādās vietās.
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt; pastaigāties.
- nostaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt.
- izstāvēties Ilgāku laiku, daudz stāvēt.
- nostrādāties Ilgāku laiku, daudz strādājot, ļoti nopūlēties.
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
- izstrādāties Ilgāku laiku, daudz strādāt.
- izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties.
- izšaudīties Ilgāku laiku, daudz šaudīt.
- izšķaudīties Ilgāku laiku, daudz šķaudīt.
- izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
- izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
- izšūpoties Ilgāku laiku, daudz šūpoties.
- izšūties Ilgāku laiku, daudz šūt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- iztērzēties Ilgāku laiku, daudz tērzēt.
- iztiesāties Ilgāku laiku, daudz tiesāties.
- izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- iztrenkāt Ilgāku laiku, daudz trenkāt; izdzenāt.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties, arī izskraidīties.
- izubagoties Ilgāku laiku, daudz ubagot.
- izūjināties Ilgāku laiku, daudz ūjināt.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
- izvaimanāties Ilgāku laiku, daudz vaimanāt.
- izvalkāties Ilgāku laiku, daudz valkāt.
- izvāļāties Ilgāku laiku, daudz vāļāties, bezdarbībā gulšņāt.
- izvandīties Ilgāku laiku, daudz vandīties.
- izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
- izvergoties Ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt.
- izvidžināties Ilgāku laiku, daudz vidžināt.
- izviļāties Ilgāku laiku, daudz viļāties.
- izvingroties Ilgāku laiku, daudz vingrot.
- izvizināties Ilgāku laiku, daudz vizināties.
- izzāģēties Ilgāku laiku, daudz zāģēt.
- izzoboties Ilgāku laiku, daudz zoboties.
- izzvanīties Ilgāku laiku, daudz zvanīt (parasti veltīgi).
- izzvejoties Ilgāku laiku, daudz zvejot.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz zviegt.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
- iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- nogaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt.
- izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
- izvārgties Ilgāku laiku, ļoti izvārgt.
- izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
- izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
- izlepoties Ilgāku laiku, ļoti lepoties.
- iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- nonervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
- izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
- izvārdzināt Ilgāku laiku, ļoti vārdzināt.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
- izpūsties Ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju).
- izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
- gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus.
- izknaibīt Ilgāku laiku, viscaur knaibīt.
- nobizoties Ilgāku vai kādu laiku daudz bizot (parasti par govīm).
- nobļauties Ilgāku vai kādu laiku ļoti kliegt, bļaut, raudāt.
- klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
- ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
- sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
- vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- mirkt Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt.
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt.
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
- periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
- garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
- kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- ķīmiskais ierocis indīga kaujas viela.
- tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
- luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
- rīcins Indīga viela, ko satur šī auga sēklas.
- toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
- nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
- dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
- čūskogas Indīgs liliju dzimtas lakstaugs ar vienu zilganmelnu ogu mieturī.
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
- respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība, kurā skolotājs māca privāti, par maksu.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
- pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
- portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
- rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
- pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
- epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
- Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
- medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
- pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
- svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
- līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
- romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
- optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
- ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
- vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
- sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
- dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
- zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
- manšete Īpaša profila, mīksta materiāla blīvgredzens.
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
- septiks Īpaša tvertne neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
- laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
- vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
- medaunieks Īpašas formas māla trauks medus glabāšanai (Austrumlatvijā).
- vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
- ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
- lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
- lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
- kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
- skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
- elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- superplāns Īpaši labs, efektīvs plāns.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- izcilība Īpaši talantīgs, labs sniegums (kādā jomā).
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
- pārmantojamība Īpašība, spēja saglabāties nākamajās paaudzēs.
- attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai.
- ziepju trauks īpašs trauks ziepju gabala novietošanai vai šķidro ziepju ieliešanai.
- ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
- formula Īpašu sacīkšu automašīnu klase.
- konfiskācija Īpašuma atsavināšana bez atlīdzības par labu valstij.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
- kaitēt Ir labi.
- visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
- aglomerāts Irdena iežu, lavas gabalu masa.
- viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
- pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
- noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
- ātri Īsā laika posmā; īsā laikā un viegli.
- izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
- rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
- brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- šautra Īslaicīga, strauja (zibens) virzība.
- lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
- scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
- impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
- ģībonis Īslaicīgs samaņas zudums.
- bļāviens Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
- brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
- šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
- tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
- sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
- mirklīgs Īslaicīgs, ātrs.
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
- knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
- tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
- sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
- altings Islandes (Īslandes) parlaments.
- mazs Īss (par laiku, laikposmu).
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- klips Īss kinofilmas fragments; īsa muzikāla vai reklāmas filma.
- moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
- pusminūte Īss laika sprīdis.
- džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- brīdis Īss, neilgs laika posms.
- bagatelle Īss, rotaļīgs skaņdarbs (parasti klavierēm).
- lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
- mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.
- kā Dieva sūtīts īstajā laikā ieradies, parādījies.
- kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
- noblarkšķēt Īsu brīdi blarkšķēt un pārstāt blarkšķēt.
- noblaukšķēt Īsu brīdi blaukšķēt un pārstāt blaukšķēt.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un beigt blaukšķināt.
- noklabēt Īsu brīdi klabēt un pārstāt klabēt.
- noklabināt Īsu brīdi klabināt un pārstāt klabināt.
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- noklakšķēt Īsu brīdi klakšķēt un pārstāt klakšķēt.
- noklakšķināt Īsu brīdi klakšķināt un pārstāt klakšķināt.
- noklaudzēt Īsu brīdi klaudzēt un pārstāt klaudzēt.
- noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
- noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt.
- noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
- noplandīt Īsu brīdi plandīt, plandīties un pārstāt plandīt, plandīties.
- nobolīt Īsu brīdi plati ieplest un grozīt (acis).
- noplaukšķēt Īsu brīdi plaukšķēt un pārstāt plaukšķēt.
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
- nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
- nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
- provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
- provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu).
- terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
- uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
- maestrīna Izcila mūziķe.
- korifejs Izcila personība (kādā nozarē).
- liels cilvēks izcila personība.
- fenomens Izcila, neparasta parādība.
- kinozvaigzne Izcila, slavena kinoaktrise; izcils, slavens kinoaktieris.
- talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
- epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- superfinišs Izcili labs finiša rezultāts.
- dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
- gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
- gars Izcils cilvēks, liela personība.
- šedevrs Izcils mākslas darbs; meistardarbs.
- meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
- ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
- prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
- stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
- krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
- elpot Izdalīt, izplatīt, piem., mitrumu, gaisu, smaržu.
- izdvašot Izdalīt, izplatīt.
- izdvest Izdalīt, izplatīt.
- izelpot Izdalīt, izplatīt.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- lāsot Izdalīties, sūkties laukā pa lāsēm.
- čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
- sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
- sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
- piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
- sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
- iznākt Izdīgt, izplaukt (par augiem, to daļām).
- blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
- paveikties Izdoties; palaimēties.
- izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- koksne Izejviela, ko parasti iegūst no nozāģētu koku stumbriem.
- jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
- jēlviela Izejviela.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
- pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
- gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
- vemt Izgrūst pa muti kuņģa saturu ar kuņģa muskulatūras krampjainām kustībām.
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- izpostīt Izjaukt; aizlaist bojā.
- kaifot Izjust labsajūtu, baudu, tīksmi.
- justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
- šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
- izdzert rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iztukšot rūgto biķeri izjust smagus pārdzīvojumus, lielas bēdas.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu, vienam pret otru).
- nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- pārkārtot Izkārtot citā laikā.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- klubs Izklaidējoša rakstura iestāde.
- kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
- šovs Izklaidējoša televīzijas programma.
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija.
- īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
- popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
- naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
- grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
- izklaide Izklaidēšanās.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- klaidēt Izklaidēt.
- aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
- kaisīt Izklaidus berot (ko), apbārstīt.
- izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
- kaisīt Izklaidus, pa daļām bērt, bārstīt.
- izkliedus Izklaidus.
- klaids Izklaidus.
- izklaiņot Izklaiņoties.
- izmētāties Izklaiņoties.
- izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- izklaušināt Izklausīt.
- izsēt Izkliedēt (pa visu organismu); izplatīt (organismā).
- izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
- tikt uz kājām Izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
- būt uz kājām Izkļūt no materiālām grūtībām, iegūt labklājību.
- izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- izkoriģēt Izlabot, precizēt.
- izpirkt Izlabot, vērst par labu (savu rīcību, izturēšanos).
- izlīdzināt Izlabot; samazināt (piem., savu vainu, kļūdu).
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
- lakūna Izlaidums (tekstā).
- štempelēt Izlaist (ko) lielā daudzumā.
- emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
- nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- izsunīt Izlamāt, izbārt.
- izgānīt Izlamāt.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- aizlasīt Izlasīt (līdz kādai vietai).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
- izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
- izspiesties Izlauzties (piem., par skaņu).
- izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
- noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- ņemt Izmantot (ko savā labā, savām vajadzībām).
- ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
- izspēlēt kārti izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
- pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
- ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
- noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
- izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
- iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā).
- pateikt Izpaust, attēlot (piem., mākslas darbā).
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- ieskanēties Izpausties (mākslas darbā).
- aptvert Izpausties, izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt (daudzus vai visus).
- saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
- izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- atradne Izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- izkladzināt Izplatīt (baumas, ziņas).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- plūdināt Izplatīt (piem., smaržu, gaismu, skaņu).
- liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
- raidīt Izplatīt (skaņu, gaismu).
- izgarot Izplatīt (smaržu).
- izsmaržot Izplatīt (smaržu).
- mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
- nest gaismu izplatīt garīgās vērtības.
- mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
- sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piem., gaismu, smaržu).
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
- smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
- sabiedriskot Izplatīt sabiedrībā.
- ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- garot Izplatīt smaržu; smaržot.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
- zalgot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
- mirdzēt Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- zaigot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- tenkot Izplatīt tenkas.
- ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
- palaist Izplatīt, panākt, ka izplatās.
- pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
- sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
- izlaist Izplatīt.
- matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
- dīleris Izplatītājs, pārdevējs.
- buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- uzklīst Izplatīties (kādā vietā).
- ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
- ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
- iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
- krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
- izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
- spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
- izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
- spīdēt Izplatīties (par gaismu, uguni).
- versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
- lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
- aizplūst Izplatīties (par skaņām).
- vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
- klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- līt Izplatīties (piem., par gaismu).
- paklīst Izplatīties (piem., par ziņām).
- versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
- pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
- pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
- velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- noskriet Izplatīties lejup pa ķermeni.
- izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
- piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
- pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
- plūsmot Izplatīties, arī plūst.
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
- nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
- pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
- pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
- mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
- iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam.
- iet Izplatīties, kļūt zināmam.
- vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
- ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
- cirkulēt Izplatīties, pāriet no viena pie otra.
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
- lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
- vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
- traukt Izplatīties, virzīties.
- traukties Izplatīties, virzīties.
- klīst Izplatīties; plūst.
- uzlidot Izplatīties.
- ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
- piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
- svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
- piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
- pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
- novējot Izplatoties (piem., ar vēja plūsmu) būt īsu brīdi sajūtamam.
- aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
- pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- apstaigāt Izplatoties aptvert.
- atlidot Izplatoties atkļūt šurp.
- atklīst Izplatoties atkļūt.
- atnākt Izplatoties atplūst šurp.
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piem., par smaržu).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
- iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
- nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
- nonākt Izplatoties nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
- nolīt Izplatoties nonākt lejā, zemē.
- pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
- piekļūt Izplatoties sasniegt.
- uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
- saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
- atvērties Izplaukt.
- izraisīties Izplaukt.
- lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
- aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
- lutināt Izrādīt ļoti saudzīgu, labvēlīgu attieksmi.
- liekt deviņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
- liekt trijos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
- liekt septiņos līkumos Izrādīt padevību, glaimot.
- dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
- šekelis Izraēlas naudas pamatvienība.
- knesets Izraēlas parlaments.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
- taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- stindzināt asinis izraisīt (lielas) bailes, šausmas.
- garlaikot Izraisīt garlaicību.
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku, vēlmi vērot (parasti krāšņu ainavu).
- šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
- urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
- garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
- lauzt Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
- izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
- izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
- Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
- Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
- izsaukt pie tāfeles izsaukt (skolēnu) klases priekšā.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
- ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
- izslacināt Izslacīt.
- pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
- noslaukt Izslaukt (daļu piena no govs).
- izslavināt Izslavēt.
- eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
- galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- galerija Izstādīto mākslas darbu kopums.
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
- izstrāvot Izstarot, izplatīt (ko).
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
- sildīt Izstarot, izplatīt siltumu.
- spīdēt Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
- sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- izlaisties Izstiepties guļus; arī atlaisties.
- metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
- dārglietas Izstrādājumi (piem., rotaslietas) no dārgmetāla, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem.
- gumija Izstrādājums no šā materiāla.
- silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
- kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
- pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
- šinšillāda Izstrādāta šinšillas (1) āda (kažokāda).
- elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
- glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
- notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
- izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
- izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
- izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
- caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
- eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
- eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
- izlaist Izvietot izklaidus; izklāt.
- izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
- izsvaidīt Izvietots izklaidus, izkliedēts.
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
- dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- izkaltēt Izžāvēt (piem., slapjas drēbes, apavus).
- tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
- upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
- mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
- puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
- jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā).
- kāzu ceļojums jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
- atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
- stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- (kurā) katrā laikā jebkurā laikā; vienmēr.
- katrā laikā jebkurā laikā.
- kurā katrā laikā Jebkurā laikā.
- uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
- birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
- mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
- tropu josla josla starp šiem riņķiem.
- subtropi Josla starp tropu un mēreno joslu.
- birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
- uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
- vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
- Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
- nokare Jumta pārkaru mala.
- kore Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne.
- čukurs Jumta plakņu savienojuma vieta; kore.
- šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
- jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
- lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
- nigliņš Jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
- skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
- ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
- šķirt Juridiskā procedūrā anulēt (laulību).
- šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- laulības šķiršana juridisks process, kurā šķir laulātos.
- mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
- reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
- reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
- būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- garlaikoties Justies garlaicīgi.
- justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
- naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
- kulons Juvelierizstrādājums, ko iekar ķēdītē, metāla stīpā u. tml. un nēsā ap kaklu.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- mutautiņš Kabatlakatiņš.
- mutauts Kabatlakats.
- nēzdogs Kabatlakats.
- reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
- mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
- slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
- melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- toreiz Kādā no pagājušajiem laikposmiem.
- maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
- starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
- cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
- recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
- apoteoze Kādas personas slavināšana, godināšana.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
- substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
- dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
- pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- noballēties Kādu laiku ballēties un beigt ballēties.
- noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
- mirkt Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
- pasalt Kādu laiku būt salam, aukstumam.
- sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
- nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
- nodauzīties Kādu laiku draiskuļoties, blēņoties, dauzīties.
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- padzīvot Kādu laiku dzīvot; nodzīvot.
- paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
- nokliegties Kādu laiku kliegt, skaļi raudāt.
- pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
- izlidināties Kādu laiku lidināties (kur ārā).
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- pavazāt aiz deguna kādu laiku mānīt, muļķot.
- nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
- samurgot Kādu laiku murgot.
- panīkt Kādu laiku nīkt (2).
- pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
- pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt daudz dejojot; nodejoties.
- nolēkāties Kādu laiku pavadīt lēkājot.
- iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
- pasalt Kādu laiku salt, izjust aukstumu.
- palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
- pasēdēt Kādu laiku sēdēt.
- izkāzoties Kādu laiku svinēt kāzas, būt kāzās.
- palauzties Kādu laiku tielēties, liekulīgi (ko) noraidīt.
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- paucināt Kādu laiku ucināt; ucinot paauklēt.
- paūjināt Kādu laiku ūjināt, piem., lai sasauktu kādu.
- pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
- pavazāt Kādu laiku valkāt šurpu turpu, vilkt līdzi (pa zemi).
- aizvadīt Kādu laiku veikt (ko).
- pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
- pakrāt Kādu laiku, mazliet krāt.
- panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
- vienu laiku kādu laiku.
- apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
- pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
- pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
- pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- kailfoto Kaila cilvēka foto.
- pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
- akts Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums tēlotājmākslā.
- nūdisms Kaila ķermeņa kults.
- pelde Kaila ķermeņa vai tā daļu pakļaušana saules, gaisa, ūdens, dūņu u. tml. iedarbībai.
- erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
- sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
- eocēns Kainozoja ēras terciārā perioda vidējā epoha, kad parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
- Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- grenadieris Kājnieku izlases vienības karavīrs.
- paklājs Kājslauķis, celiņš.
- kāju slaukāmais kājslauķis.
- kakao pupiņas kakao koka sēklas.
- skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
- pakakle Kakla daļa zem zoda; arī pazode.
- rīkle Kakla iekšējā daļa.
- tonsilīts Kakla mandeļu iekaisums.
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
- pakakle Kakla priekšdaļa (dzīvniekam).
- krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
- kakla rota kaklarota.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- šlipse Kaklasaite.
- opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- kālabad Kālab.
- noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
- potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
- meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidru masu, slapjiem priekšmetiem.
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- kalums Kalts (metāla) priekšmets, piederums.
- čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
- prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
- degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
- kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
- kameropera Kamerstila opera.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- izvadkanāls Kanāls (kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
- dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
- lejkanna Kanna ar snīpi un sietiņu laistīšanai.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
- kapitalizācija Kapitāla summas aprēķināšana pēc ienākuma no tā.
- investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
- buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
- kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
- uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
- pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
- ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
- galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
- rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
- kāpt uz kakla kāpt uz kakla
- kapu lauks kapulauks.
- āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
- lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
- kara klausība karaklausība.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- karakula aita karakulaita.
- karakuljērs Karakulaitas jērs.
- stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
- kursants Karaskolas audzēknis; jūrskolas audzēknis.
- kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
- garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
- gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
- karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
- karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
- kakla karbonāde karbonāde no dzīvnieka kakla daļas.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- lasītkāre Kāre lasīt [1] (1).
- vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
- plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
- kauss Karote smelšanai (parasti liela).
- atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- vārīt Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
- suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
- krēmšnite Kārtainās mīklas kūka ar krēma pildījumu.
- kruasāns Kārtainās sviesta mīklas radziņš; franču radziņš.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
- kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
- trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- kartupelājs Kartupeļu lauks.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
- cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
- videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
- šķirsts Kaste ar veramu vāku dažādu mantu un produktu glabāšanai.
- nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
- izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
- komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
- gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
- karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
- īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
- ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
- diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
- koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
- asaru gāze kaujas viela, kas izraisa acu asarošanu.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
- sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
- kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- periostīts Kaula plēves iekaisums.
- osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
- dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
- kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
- sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
- zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
- storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
- pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
- jebšu Kaut arī, lai gan.
- Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
- manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
- mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
- inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
- kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
- velnaģīmis Kaza, vella ģīmis.
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
- lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
- trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
- kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
- kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- kino Kinomāksla; kinematogrāfija.
- kinofilma Kinomākslas darbs; filma.
- filma Kinomākslas darbs; kinofilma.
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
- kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķi.
- kinofestivāls Kinomākslas darbu skate.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
- kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare – dokumentālo filmu veidošana.
- kinovēsture Kinomākslas vēsture.
- kinožanrs Kinomākslas žanrs.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- sakladzināties Kladzinot sazināties.
- klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
- blandoņa Klaidonis.
- blandonis Klaidonis.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
- saklaigāties Klaigājot sazināties.
- bļaustīties Klaigāt, skaļi runāt.
- klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
- ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
- izklaiņot Klaiņojot, klīstot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- noklaiņot Klaiņot un beigt klaiņot.
- noklaiņot Klaiņot, klīst (kādu laiku).
- klenderēt Klaiņot, klīst; staigāt.
- dauzīties riņķī klaiņot, klīst.
- mētāties riņķī klaiņot, klīst.
- dauzīties Klaiņot, klīst.
- valkāties Klaiņot, klīst.
- blandīties Klaiņot.
- klaiņāt Klaiņot.
- dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
- stiga Klaja josla augstsprieguma līniju izvietošanai, robežu iezīmēšanai u. tml.
- esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
- laukums Klaja zemes platība; atsevišķa vieta (kādā platībā).
- lēkt gaisā Klaji izpaust negatīvas emocijas.
- lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- afišēt Klaji izrādīt.
- balti meli klaji meli.
- salti meli klaji meli.
- skaidri meli klaji meli.
- moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
- moralizēt Klaji, uzmācīgi pamācīt (kādu).
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- klaids Klajums; plašums.
- klaidums Klajums.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- klases darbs Klases kā kolektīva veikts darbs.
- klasicists Klasicisma pārstāvis.
- vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
- saklasificēt Klasificējot sakārtot.
- dalīt Klasificēt, grupēt pēc kādām pazīmēm.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
- tilināt Klāt (linus) kādā vietā, lai (tos) balinātu.
- tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
- lakot Klāt ar laku.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
- klidzināt Klaudzināt.
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, saklausa.
- uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
- izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
- saklaudzināties Klaudzinot sazināties.
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
- klaunāde Klauna vai klaunu priekšnesums.
- cirks Klaunāde; joks, joku taisīšana.
- auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
- klausīt Klausīties (1).
- klausīties ar vaļēju muti klausīties ar lielu interesi.
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
- pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
- izklausīt Klausoties pārbaudīt.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
- noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
- noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- klausības laiki klaušu laiki.
- klaušu gaitas klaušu pildīšana.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
- saklauvēties Klauvējot sazināties.
- uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
- sisties Klauvēt, klaudzināt.
- klapēt Klauvēt.
- klapēties Klauvēt.
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
- klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
- čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
- klavieru pavadījums klavierpavadījums.
- pianisms Klavierspēles māksla.
- klavierstunda Klavierspēles nodarbība.
- klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
- klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
- klavierpavadījums Klavieru pavadījums (dziedātājam, korim, solo instrumentam).
- klavierspēle Klavieru spēle.
- klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- noklepot Klepot (kādu laiku).
- mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
- klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
- smidzināt Kliedēt, izplatīt sīkiem pilieniem.
- klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- noklimst Klimstot pavadīt (kādu laikposmu).
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni).
- kulties Klīst, klaiņot.
- maldīties Klīst, klaiņot.
- aizkulties Klīstot, klaiņojot nonākt, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
- naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
- ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
- noklakstēt Klusi noklakšķēt.
- ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
- atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
- piegrabināt Klusu pieklauvēt.
- sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
- korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
- storno Kļūdu labošanas veids grāmatvedības uzskaitē.
- saslapt Kļūt (parasti viscaur) slapjam.
- slīgt alkoholismā kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
- bālēt Kļūt bālam (par cilvēku).
- nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
- nobālēt Kļūt bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
- nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
- sakuplot Kļūt daudzveidīgam, bagātam, plašam.
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
- saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
- skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
- raukties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- sarauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
- izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
- sakuplot Kļūt kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
- atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam.
- kust Kļūt laipnam, maigam (pret kādu).
- legalizēties Kļūt legālam.
- izplesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot arvien lielāku platību.
- plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
- paplesties Kļūt lielākam, platākam (par ķermeņa daļām).
- sakuplot Kļūt lielam, plašam.
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
- uzblīst Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
- izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
- palaisties Kļūt mazliet izlaidīgam.
- migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
- apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
- uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam (par dzīvnieku).
- apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- sašūpoties Kļūt nestabilam, nedrošam.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- saļodzīties Kļūt nestabilam.
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē).
- sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
- saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
- nolaisties Kļūt nolaidīgam (darbā, mācībās).
- aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
- sazarot Kļūt plašam, daudzveidīgam.
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piem., ar radošu darbu).
- izskanēt Kļūt plaši zināmam.
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- iziet pasaulē kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
- aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
- pielaisties Kļūt siltākam (par laikapstākļiem).
- noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
- mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
- mirkt Kļūt slapjam nokrišņu vai šķidruma iedarbībā.
- novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
- sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
- novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
- klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
- uzzelt Kļūt tādam, kur augi labi saauguši, sazaļojuši.
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
- plaisāt Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
- saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
- saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
- notrulināties Kļūt trulam, neasam.
- notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
- aptrult Kļūt trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
- notrulināties Kļūt trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
- (sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
- novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
- atlabt Kļūt veselākam, veselam, atspirgt.
- dzīt Kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
- dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam.
- zilēt Kļūt zilam (mainot savu sākotnējo krāsu).
- nozilēt Kļūt zilam vai zilganam.
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
- samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
- platknaibles Knaibles ar platiem galiem.
- plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- noknosīties Knosoties pavadīt (kādu laikposmu).
- nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
- zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
- kocene Koka laiva.
- oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
- dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
- rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
- kola Kokakola.
- zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
- vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
- bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
- aleja Kokiem apstādīts ceļš vai iela; gatve.
- apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
- palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
- bērzs Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
- kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
- skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
- platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
- kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
- pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- lapainis Koks vai krūms, kam ir lapas.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
- gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
- lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
- mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
- snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
- mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
- satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
- kolaborants Kolaboracionists.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
- popkultūra Komerciāla, plašu sabiedrības masu pieprasīta kultūra.
- komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- CD-ROM Kompaktdisks lietošanai (lasīšanai) datoros.
- spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
- rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
- deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
- daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
- konceptuālisms Konceptuālā māksla.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
- bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
- konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- fotokonkurss Konkurss par labāko foto darbu.
- konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
- ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- vicekonsuls Konsula vietnieks.
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
- kontaktvads Kontakttīkla elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
- A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
- mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
- folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
- direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
- konkubināts Kopdzīve starp vīrieti un sievieti bez laulībām.
- lietderīgā platība kopējā (mājas, dzīvokļa) platība.
- izdiena Kopējais algotā darbā nostrādātais laiks; algota darba stāžs.
- kopdevums Kopējais darba produkts (piem., kādā laika posmā).
- koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- internāts Kopmītne, telpas dzīvošanai skolas audzēkņiem.
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- sendienis Kopš seniem laikiem; izsenis.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
- kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
- smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
- ēna Kosmētiskā krāsa plakstiņiem.
- magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- rezerve Krājums (piem., izejvielas, naudas līdzekļi), kas paredzēts izmantošanai vajadzības gadījumā.
- laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
- polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
- izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- korektors Krāsojoša viela (kā) nomaskēšanai, aizkrāsošanai.
- piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
- pigments Krāsviela, kas atrodas dzīvo organismu audos.
- pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
- lakmuss Krāsviela, ko iegūst no dažiem augiem (ķērpjiem) un ko laboratorijās izmanto par indikatoru.
- dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
- jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- apcirknis Krātuve, glabātava.
- ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
- gubot Kraut, mest gubās (parasti, piem., labību).
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- kravāties Kravāt savas mantas (parasti, lai kur dotos).
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
- bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- krējumlaiža Krējumlaizis.
- kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
- pūderkrēms Krēms ar pūdera piejaukumu; tonālais krēms.
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
- galvturis Krēsla detaļa galvas atbalstam.
- notumsa Krēsla.
- sirmā stunda krēslas stunda, mijkrēslis.
- atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu un sānu malām roku atbalstīšanai.
- Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- bajāns Krievu tautas mūzikas instruments – palielas harmonikas ar podziņu klaviatūru.
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
- sintētiskie kristāli kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
- vīnakmens Kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai.
- kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
- granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
- kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
- krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
- sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
- kritenis Kritala.
- recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- apkrist Krītot nonākt pretējā stāvoklī, piem., no vertikāla stāvokļa horizontālā.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
- žabo Krokots mežģīņu vai smalka auduma rotājums apģērba krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
- kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
- irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
- purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
- aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
- krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
- rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kuģa skrūve kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
- motorlaivas skrūve Kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
- borts Kuģa ārsienas augšmala; kuģa, lidaparāta sāni.
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
- tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
- pirātisms Kuģa, lidaparāta vardarbīga sagrābšana un aplaupīšana, piesavināšanās.
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- nokuģot Kuģojot pavadīt (kādu laikposmu).
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
- lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
- plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- kukluksklanietis Kukluksklana organizācijas loceklis.
- abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- kult riju kult labību, kas atrodas rijā.
- nokultivēt Kultivējot apstrādāt (lauku, tīrumu).
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
- bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
- festivāls Kultūras un mākslas svinīga skate, svētki.
- renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
- pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- tehniskās kultūras kultūras, no kurām iegūst izejvielas rūpniecībai.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
- apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
- virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
- KKF Kultūrkapitāla fonds.
- tīrkūlējs Kuļmašīna, kas graudus attīra no pelavām.
- kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
- iekult Kuļot iegūt (piem., labību, sēklas).
- piekult Kuļot labību, piepildīt (ar graudiem ko).
- kuņģa jēlums kuņģa sienas bojājums; kuņģa čūla.
- pepsīns Kuņģa sulas ferments, kas piedalās olbaltumvielu šķelšanā.
- šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (piem., zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- čemurs Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
- puduris Kupla, kopā saugusi krūmu grupa.
- kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
- krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
- kuprainais lasis kuprlasis.
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
- platformenes Kurpes ar ļoti biezu zoli; platformas kurpes.
- kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
- pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
- svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
- grācija Kustību vieglums, plastiskums.
- ritmoplastika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas un ķermeņa plastiskuma attīstīšanai.
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- skalināt Kustinot trauku, jaukt (šķidrumu); kustināt trauku, lai jauktu (tajā) šķidrumu.
- sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
- čākstēt Kūstot saplakt, kļūt irdenam.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
- riktīgs Kvalitatīvs, labs.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- nokvernēt Kvernot, esot bezdarbībā, pavadīt (kādu laikposmu).
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- gaismas avots ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu; vieta, no kuras izplatās gaisma.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
- sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
- plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
- pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- pieķerties Ķerties (pie kā, kam klāt), piem., lai pieturētos.
- ķīviņš Ķilda (parasti neliela).
- alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- insekticīds Ķīmiska viela kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai.
- patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
- kodne Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodinātājs.
- kodinātājs Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodne.
- indiferenta viela ķīmiska viela, kas vāji reaģē ar citām vielām.
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
- jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
- titāns Ķīmiskais elements – plastisks, pelēks metāls [Ti].
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
- kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
- ķimikālijas Ķīmiski produkti, ķīmiskas vielas.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
- ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids.
- rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
- estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
- vazektomija Ķirurģiska kontracepcijas metode – sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana.
- pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
- trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
- sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
- lāpstiņa Ķirurģisks instruments – šaura metāla plātne ar īsu kātu.
- drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
- tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- smalkas ausis laba dzirde, arī uztvere.
- Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
- labas acis laba redze.
- gaišas acis laba redze.
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
- zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
- zelta dzīve laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
- stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
- pa labi labajā pusē; uz labo pusi.
- dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (3).
- ķēriens Labas spējas, laba prasme.
- teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- strādnieku aristokrātija labi atalgoto, kvalificēto strādnieku slānis.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
- likt aiz auss labi iegaumēt.
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
- tālredzīgs solis labi pārdomāta rīcība.
- kā putns zara galā labi, bezrūpīgi.
- kā circenis aizkrāsnē labi, bezrūpīgi.
- piesiet dūšu labi, sātīgi paēst.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- druva Labības (arī linu) lauks.
- pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
- taisīties klāt (kādam) labināties ap kādu.
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- salabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; izlabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; salabot.
- izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
- korekcija Labošana; labojums.
- griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
- (ar) mīļu prātu labprāt.
- turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- ar labu (prātu) labprātīgi; arī miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- no laba prāta labprātīgi.
- lāga Labs, atbilstošs normālam stāvoklim, normālai norisei.
- zaļas dienas labs, bezrūpīgs laiks, laba, bezrūpīga dzīve.
- zelta gabaliņš labs, ļoti patīkams, arī mīļš cilvēks.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- labestība Labsirdība, labvēlība.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- eifonija Labskanīgums; labskaņa.
- novēlīgs Labvēlīgs, labu vēlošs.
- labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
- laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
- lāga Lādzīgs, labsirdīgs.
- joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
- uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
- ar gadiem laika gaitā.
- ar laiku laika gaitā.
- ar dienām laika gaitā.
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
- diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
- ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
- pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
- veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
- inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
- starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
- darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
- latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
- ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
- darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
- laikarats Laika ritums, plūsma; laika rats.
- laika upe laika ritums, plūsma.
- hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
- Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
- Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
- Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
- mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
- gadsimts Laika skaitīšanas vienība – simt gadu ilgs laika posms.
- sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
- laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
- laika biedrs laikabiedrs.
- slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- bronzas laikmets laikmets, kad cilvēki darbarīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
- putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
- atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- pēcpusdiena Laikposms no pusdienlaika līdz vakaram.
- pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
- vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
- sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
- vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
- dienas laikraksts laikraksts, kas iznāk katru dienu.
- vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā.
- nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
- maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
- slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- palaunadža laiks laiks starp pusdienām un vakariņām.
- nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
- pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
- ziedu laiki laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- ziedu laiks laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, kļūst populārs, gūst ievērību.
- astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis (ļoti agri rītā) mēdz dziedāt; ļoti agri.
- zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- ogu laiks laiks, kad nogatavojas ogas; kad jāievāc ogu raža.
- slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
- pļaujas laiks laiks, kad var gūt peļņu.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
- priekšlaikus Laikus, savlaicīgi.
- pilna loze laimējusi loterijas biļete.
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
- laimīgā kārtā laimīga gadījuma dēļ.
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- baltas dienas laimīgs dzīves posms.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- laist uz riņķi laist apkārt.
- pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- slacīt Laistīt smalkām strūklām, sīkām, šķīstošām lāsēm (parasti ar roku); šādi laistot, mitrināt.
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
- aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
- nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
- pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
- plakandibene Laiva ar plakanu dibenu.
- izlaizīt Laizot izēst (ēdienu); laizot iztukšot (trauku).
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlakot Lakot un pabeigt lakot; nolakot.
- gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
- lakricsakne Lakrica; lakricas sakne.
- kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
- dadzis Lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām.
- asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
- mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
- rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
- neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
- tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- piena cukurs laktoze.
- nolalināt Lalinot vai lallinot nodziedāt (ko).
- sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
- naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
- galda lampa lampa, ko novieto uz galda.
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
- sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas.
- karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
- petrolejas lampa lampa, kurā par degvielu izmanto petroleju.
- priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
- aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
- karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
- salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
- vienkārša lapa lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī.
- pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
- lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
- salāpīt Lāpot salabot (piem., apģērba gabalu, apavus).
- lapas puse lappuse.
- lapsa kūmiņš lapsa.
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
- platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
- mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- lapu utis laputis.
- lektīra Lasāmviela (parasti viegla satura).
- recitācija Lasīšana priekšā, deklamēšana.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
- lasīt oriģinālā lasīt oriģinālvalodā.
- burtot Lasīt pa atsevišķiem burtiem un zilbēm; ar grūtībām lasīt.
- recitēt Lasīt priekšā, deklamēt.
- lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt.
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
- lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
- sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
- omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
- salsa Latīņamerikā izplatīts mūzikas stils, arī deja.
- tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
- nolatot Latot un pabeigt latot.
- lāču stabule latvānis.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
- daina Latviešu klasiskā tautasdziesma.
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
- trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
- rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar īpašu refrēnu.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- sleņģene Latviešu tautastērpa metāla josta.
- letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
- zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotāji pretstatā latgaliešiem.
- čiuļi Latvijas citu novadu iedzīvotājs pretstatā latgalietim.
- LFF Latvijas Futbola federācija.
- nelatvieši Latvijas iedzīvotājs, kas nav latvietis.
- LMA Latvijas Mākslas akadēmija.
- LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- rugāji Lauks pēc labības novākšanas; rugaine.
- elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
- sēklas lauks lauks, kurā augus audzē sēklas iegūšanai.
- elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
- gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- kuļmašīna Lauksaimniecības mašīna graudu un augu sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas valsts uzņēmums; sovhozs.
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- zemnieks Lauku iedzīvotājs, kas nodarbojas ar lauksaimniecību.
- sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
- rančo Lauku māja; īpašums laukos.
- rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- ferma Lauku saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmums.
- lauku mājas lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- māju vārds lauku saimniecības nosaukums.
- mājvārds Lauku saimniecības, lauku māju nosaukums.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
- kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- sektors Laukums, ko ierobežo radiālas līnijas.
- iet pie altāra laulāties.
- leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
- jauktā laulība laulība starp dažādu tautību pārstāvjiem.
- civillaulība Laulība, kas noslēgta valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē (pretstatā baznīcas laulībai).
- jaukta laulība laulība, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
- laulības osta laulība.
- laulības riņķis laulības gredzens.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
- salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
- izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
- lozberlapa Lauru lapa.
- leopards Lauvu ģints plēsējs ar dzelteni melnu plankumainu apmatojumu [Leo pardus].
- nolauzīt Lauzot nolauzt.
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- lazdaine Lazdām apaugusi vieta; lazdājs.
- kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
- atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
- piesala Ledus josla (pie ūdenstilpes krasta).
- apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
- ledus laikmets leduslaikmets.
- saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
- veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
- nolēkāt Lēkājot pavadīt (kādu laikposmu).
- vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
- lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
- slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
- izurbties Lēnām, rūpīgi izlasīt, izpētīt; arī izstudēt.
- braucīt Lēni berzēt, glaudīt (ar plaukstu ķermeņa daļu).
- kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
- līst Lēni virzīties, izplatīties.
- izburtot Lēni, ar grūtībām izlasīt.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- linu jumis lentveidīgs, plakans lina stiebrs.
- rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
- ārējais leņķis leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
- sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
- pludmale Lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- liberālis Liberālas partijas biedrs.
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- aerodroms Lidlauks (piem., sportam).
- triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
- uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
- hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
- aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
- nolidot Lidojot pavadīt (kādu laikposmu).
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- līdz kapa malai līdz mūža galam.
- uz mūžu līdz mūža galam.
- līdz kapam līdz mūža galam.
- līdz šim līdz pašreizējam laika posmam.
- šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
- pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
- uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
- afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piem., latviešu valodā c, č, dz, dž).
- slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
- pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
- elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs.
- glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
- skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
- kataklizma Liela (parasti dabas) katastrofa.
- vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
- kaisme Liela aizrautība, dedzība.
- korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- projekts Liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
- kinoindustrija Liela apjoma kinoražošana.
- lielražošana Liela apjoma ražošana.
- lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
- lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
- pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
- Goliāts Liela auguma cilvēks; milzis.
- pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs (par cilvēku); liels (par dzīvnieku).
- lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- palaco Liela ēka; pils (Itālijā).
- rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
- rijams Liela ēstgriba; apetīte.
- mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- gūsts Liela ietekme, pakļautība.
- lielforma Liela izmēra mākslas darbs.
- lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
- grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
- artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
- blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
- kalns Liela kaudze, krāvums.
- ikri Liela kauliem piegulošie kāju muskuļi.
- ceplis Liela krāsns (piem., maizes cepšanai).
- varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- megaprojekts Liela mēroga projekts.
- impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
- vāts Liela muca.
- haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
- juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
- bardaks Liela nekārtība; haoss.
- traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
- ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
- aizņemtība Liela nodarbinātība.
- korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
- sarene Liela ota ar samērā rupjiem sariem.
- strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
- lāma Liela peļķe.
- lielais rublis liela peļņa; liela alga.
- grūtības Liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā).
- lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
- masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
- paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
- gaviles Liela prieka skaļa izpausme (piem., izsauciens, smieklos); liels prieks, sajūsma.
- entuziasms Liela sajūsma, aizrautība, pašatdeve.
- kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
- bigbends Liela sastāva džeza orķestris.
- slavas augstumi liela slava, slavas augstākā pakāpe.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
- baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- bagātība Liela turība, pārticība.
- bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
- tanks Liela tvertne, cisterna.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
- žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- kaila nabadzība liela, acīmredzama nabadzība.
- liela nauda liela, arī ļoti liela naudas summa.
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- elevators Liela, mehanizēta labības noliktava.
- māksla Liela, meistarīga prasme, māka.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- automaģistrāle Liela, plata šoseja.
- haizivs Liela, plēsīga jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- menca Liela, saimnieciski nozīmīga jūras zivs ziemeļu puslodes ūdeņos.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
- furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
- boze Liela, smaga runga ar resnu, apaļu galu.
- milna Liela, smaga runga.
- dumbrs Liela, staigna peļķe, dūņām, dubļiem pilna bedre; staigna, muklaina vieta; dūksts.
- dūksts Liela, staigna peļķe; staigna, muklaina vieta.
- ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- majuskulis Lielais burts.
- lauks Lielāka platība, kurā kas atrodas, kurā kas norisinās.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- acis kā pogas lielas acis.
- oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
- flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
- prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- apvērsums Lielas, būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- monumentālā māksla lielformāta tēlotājas mākslas (parasti tēlniecības vai glezniecības) darbi ar sabiedriski nozīmīgu saturu.
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
- liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- drukātie burti lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
- ef Lieliski, ļoti labi.
- tip-top Lieliski, ļoti labi.
- fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
- barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- izlielīt Lielot izslavēt; izdaudzināt.
- nolielīt Lielot noslavēt (kādu, ko).
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
- pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
- balons Liels (parasti stikla) trauks šķidruma glabāšanai.
- seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
- monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
- miežubrālis Liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar violetas nokrāsas ziediem garā, šaurā skarā [Phalaroides arundinacea].
- ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
- zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
- urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
- akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
- kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
- dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
- ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
- šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
- maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- alus vēders liels vēders, kas it kā rodas no lielas alus dzeršanas.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- villaine Liels vilnas plecu lakats kā latviešu tautastērpa piederums; liels vilnas plecu lakats.
- vāls Liels, blīvs vilnis, arī liela ūdens masa.
- tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
- muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
- kroņlukturis Liels, grezns vairākžuburu svečturis vai liela, grezna, vairākžuburu lustra.
- panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
- bluķis Liels, masīvs (piem., akmens, metāla) gabals.
- leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
- zilonis Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
- monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
- plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
- ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
- kupls Liels, plašs.
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- brangs Liels, varens, arī labs.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- džuta Liepu dzimtas tropu augs, no kura šķiedras izgatavo, piem., maisus, auklas.
- mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- lietavas Lietains laiks, lietains laikposms.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piem., par laikposmu, dzīvi).
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs, tāds, kas dod vēlamo rezultātu (par darbību, rīcību).
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
- metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
- urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- bļāviens Lieto kā krievu lamuvārda "bļaģ" aizstājēju.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- palīgā Lieto, lai aicinātu palīdzēt.
- klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
- iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
- virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
- priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
- bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
- tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
- eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
- sevišķs Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
- vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu (parasti mazu bērnu) soļu troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu asu, īsu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, vēzienu.
- žvikt Lieto, lai atdarinātu ātru kustību.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- ruk Lieto, lai atdarinātu cūkas rukšķēšanu.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena, kritiena u. tml. troksni.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanu (sarunājoties ar bērnu).
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- mū Lieto, lai atdarinātu govs balss skaņas.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu troksni, kas rodas, piem., ja kas strauji deg.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kāds rodas, piem., no sitiena, kritiena, šāviena.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kāds rodas, piem., lūstot zaram, plaisājot ledum.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena troksni.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, lūstot vai plīstot kam plānam, cietam, trauslam.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., darbojoties motoram, mehānismam.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- murr Lieto, lai atdarinātu kaķa murrāšanu.
- mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
- čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, paskarbas putnu balss skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu raksturīgas, pazemas putnu balss skaņas.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
- klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
- klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
- klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
- kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu smaga kritiena, arī sitiena troksni.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni, kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
- pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- pif Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu šķēru, naža grieziena troksni.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., klauvējot.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
- tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
- jā Lieto, lai atsauktos (kādam).
- Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusēšanu.
- cst Lieto, lai noklusinātu troksni vai panāktu pilnīgu klusumu.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- otrs Lieto, lai norādītu savstarpēju saistību, sakaru.
- otrs Lieto, lai norādītu secību, saistību.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
- pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
- tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
- vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
- vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
- savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
- viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
- oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
- viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
- proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
- kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
- attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
- basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
- Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
- Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
- opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
- āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
- ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
- āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
- lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
- mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
- jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
- tā vien lieto, lai pastiprinātu (parasti verba), nozīmi.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- Ak vai! lieto, lai pastiprinātu izsaukumu.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- nebūt Lieto, lai pastiprinātu noliegumu.
- nu Lieto, lai pastiprinātu pieļāvuma, ierobežojuma vai nosacījuma nozīmes niansi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- gluži Lieto, lai pastiprinātu vai pavājinātu niansējamā vārda nozīmi; itin.
- Ak jā! Lieto, lai pastiprinātu vārda "jā" nozīmi.
- ak nē Lieto, lai pastiprinātu vārda “nē” nozīmi.
- lai Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izceltu to starp pārējiem vārdiem.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
- tāpat Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi; arī [1] (1).
- viens Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vēlējuma nozīmes niansi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
- au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
- he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
- Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
- nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
- ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
- uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
- uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
- klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
- saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
- ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
- edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
- pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
- paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
- paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
- redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
- re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
- nē Lieto, lai precizētu un pastiprinātu kādu pieņēmumu.
- spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (piem., putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
- cip Lieto, lai sauktu cāļus, vistas.
- u Lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu.
- uš Lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas.
- tib Lieto, lai sauktu vistas.
- jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
- prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
- brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
- ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
- klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
- pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
- mobilā aplikācija lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- mobilā lietotne lietojumprogrammatūra, kas darbojas viedtālruņos, planšetdatoros u. tml.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, izpratni (kādā jomā).
- saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
- nolīgot Līgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
- līksmot Līksmi pavadīt laiku.
- līksmoties Līksmi, jautri pavadīt laiku.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- izmantot Likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
- siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- salikt Likt ēdienu (kur) parasti vēlākam laikam, ziemai.
- saukt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, lai tiktu tiesāts.
- nākt tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
- izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
- segt Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
- segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
- attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsūtīt Likt, lai ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atstāt Likt, lai paliek (bez kā).
- atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
- padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
- hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
- tīģerlilija Liliju dzimtas krāšņumaugs ar oranžiem ziediem, kas klāti ar melniem vai sarkaniem punktiem [Lilium lancifolium].
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
- trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
- mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- linsēklas Linu sēklas.
- nolīņāt Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
- sērga Lipīga, postoša slimība, kas ātri izplatās.
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- līpamība Lipšanas spēja (vielai).
- melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
- kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
- grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
- pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
- nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- radiolasījums Literāra darba lasījums radio.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- gregoriāņu dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- gregoriskie dziedājumi liturģiski dziedājumi, kuri tika iedibināti Romas pāvesta Gregorija I darbības laikā.
- nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
- ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
- žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
- gaismas koeficients logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
- motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
- manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
- pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
- spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
- sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
- pielūgt Lūdzot (kādu), censties panākt (no tā) vēlamu rīcību.
- izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
- nabagot Lūgt žēlastības dāvanas, ubagot.
- ubagot Lūgt žēlastības dāvanas.
- diedelēt Lūgt žēlastības dāvanu, arī ubagot.
- atvainoties Lūgt, lai neļaunojas, piedod.
- izlūgt Lūgt, līdz panāk, iegūst (vēlamo, gribēto).
- pielūgties Lūgt, lūgties (kādam), lai piedod.
- diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
- pakaulēt Lūgt, prasīt (parasti kādu laiku), piem., samazināt cenu, iegūt labvēlīgākus nosacījumus u. tml.
- nolūgties Lūgties, lai piedod.
- atlūgties Lūgties, līdz panāk, ka atbrīvo, atlaiž.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
- mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- nešķīstenis Ļauna maģiska būtne, ļauns, atbaidošs radījums; velns, nelabais.
- nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- neslavas celšana ļaunprātīga apmelošana, apzināta apmelojumu izplatīšana.
- laist Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (kur) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- pieņemt Ļaut, lai (kāds) iesniedz, nodod.
- aizaudzēt Ļaut, lai (kas) aizaug.
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets.
- pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
- uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
- noaudzēt Ļaut, lai (mati, bārda) izaug (kādā veidā).
- audzēt Ļaut, lai aug (piem., mati).
- iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
- atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
- milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs.
- balzametiķis Ļoti aromātisks, saldens etiķis, ko gatavo no koncentrētas vīnogu sulas, nogatavinot to īpašās mucās.
- kā (ar) vēja spārniem Ļoti ātri (laika ziņā).
- cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt (ko); slavēt.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., vietas, ainavas vērtējums).
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- cik uziet ļoti daudz, cik vēlas.
- nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties.
- nomirt no garlaicības ļoti garlaikoties.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
- mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
- milzīgs Ļoti ilgs (par laiku, laikposmu).
- mūžība Ļoti ilgs laikposms.
- kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
- mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
- acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
- moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
- pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
- sekunde Ļoti īss laika sprīdis.
- zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
- kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš.
- kārns Ļoti kalsns, kaulains, arī ļoti novājējis.
- spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
- plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
- acis kā kaķim ļoti laba, asa redze.
- ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
- pazīt kā savus piecus pirkstus ļoti labi pazīt, pārzināt.
- redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms.
- zināt kā (savus) piecus pirkstus ļoti labi zināt, pārzināt.
- pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
- zināt kā vienreizvienu ļoti labi zināt.
- pieci ar krustu ļoti labi, izcili (ko novērtējot).
- kā pa kāzām ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā kāzās ļoti labi, ļoti pārticīgi (piem., dzīvot).
- kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
- redzēt kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzēt.
- kā Dieva ausī ļoti labi; netraucēti, ērti.
- labāk par labu ļoti labi.
- ar devīgu roku ļoti labprāt, bagātīgi, dāsni.
- kā konfekte ļoti labs, arī skaists.
- izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs; izmeklēts.
- kolosāls Ļoti labs, izcils, lielisks.
- ekselents Ļoti labs, izcils.
- brīnišķīgs Ļoti labs, lielisks.
- kruts Ļoti labs, moderns, stilīgs, arī dārgs, vērtīgs.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- perfekts Ļoti labs, pilnīgs, ideāls.
- foršs Ļoti labs; labs.
- uz goda ļoti labs; ļoti labi.
- feins Ļoti labs.
- pārāks Ļoti labs.
- teicams Ļoti labs.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
- pārlaimīgs Ļoti laimīgs.
- izmeklēti laipns ļoti laipns.
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- vilka apetīte ļoti liela apetīte.
- vilka ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga apetīte ļoti liela apetīte.
- bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
- milzis Ļoti liela auguma cilvēks; milzenis.
- milzenis Ļoti liela auguma cilvēks.
- milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
- milzīga nauda ļoti liela naudas summa.
- milzu nauda ļoti liela naudas summa.
- barga nauda ļoti liela naudas summa.
- traka nauda Ļoti liela naudas summa.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
- cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
- olimpisks miers ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība.
- mēnesszivs Ļoti liela silto jūru zivs ar augstu, apaļu ķermeni un īsu asti.
- puspasaule Ļoti liela teritorija.
- jūra Ļoti liela ūdenstilpe (liels ezers, arī mākslīga ūdenskrātuve).
- milzis Ļoti liela un spoža zvaigzne.
- melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
- nāves bailes Ļoti lielas bailes.
- zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
- mokas Ļoti lielas, neciešamas sāpes, fiziskas ciešanas.
- grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, daudzums, kam šķietami nav robežu.
- jūra Ļoti liels plašums.
- milzīgs Ļoti liels, plaši izvērsts (piem., par darbību, norisi).
- nebeidzams Ļoti liels, plašs, bezgalīgs.
- olimpisks Ļoti liels, plašs, varens.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- miniatūra Ļoti maza formāta mākslas darbs (piem., zīmējums, glezna).
- punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
- miniatūrs Ļoti mazs, sīks (piem., par tēlotājas vai lietišķās mākslas darbu).
- nomocīties Ļoti mocīties (kādu laiku); izjust fiziskas mokas, ciešanas.
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs (2).
- pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
- sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
- nolūzt Ļoti nogurstot, pārtraukt iesākto un doties atpūsties; no liela noguruma aizmigt.
- nosunīt līdz pēdējam ļoti nolamāt.
- nokalpināt Ļoti nostrādināt (kādu); likt (kādam) strādāt savā labā.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- kā medū mērcēts ļoti patīkams, glaimojošs, mīlīgs.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs.
- noraudāties Ļoti raudāt (kādu laiku).
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- trīsstāvīgi lamuvārdi ļoti rupji lamuvārdi.
- trīsstāvīgi vārdi ļoti rupji lamuvārdi.
- daudzstāvīgs lamu vārds ļoti rupjš lamu vārds.
- glabāt kā aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu.
- sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
- nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- nez kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- sensenis Ļoti sen; no seniem laikiem.
- diez kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
- aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
- aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
- korpuskula Ļoti sīka (kā, piem., vielas) daļiņa.
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- rožains Ļoti skaists, ļoti labs, bez trūkumiem.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- slapjš kā mārks ļoti slapjš, izmircis.
- slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš, izmircis.
- leģenda Ļoti slavens, populārs cilvēks; ievērojams, izcils fakts, notikums.
- leģendārs Ļoti slavens, populārs.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
- norēkt Ļoti smieties (kādu laiku).
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
- traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
- nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
- spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
- šauties Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
- pirmatne Ļoti tāla senatne; (kā) sākotne.
- pasaules mala ļoti tāla vieta.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
- rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
- dūkanbērs Ļoti tumši brūns, gandrīz melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
- līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
- izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- atklātā stunda mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
- sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- brīvlaiks Mācību, arī citu nodarbību pārtraukuma laiks (mācību iestādēs).
- pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
- pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
- šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
- lieglaime Maiga, patīkama laimes izjūta.
- glāstīties Maigi, glāstoši skarties klāt; glausties.
- nodūdot Maigi, mīlīgi runājot, pavadīt (kādu laiku).
- metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
- grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
- bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
- grozīties Mainoties kļūt citādam (par vēju, laiku).
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
- neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- plaucēta maize maize, kas gatavota no plaucētiem miltiem.
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
- rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
- konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
- kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- gruntsnoma Maksa par zemi, zemes gabala lietošanu; zemes nodoklis.
- vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
- vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- daile Māksla, daiļrade.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- formālisms Mākslas darba formas akcentēšana, mazāku vērību pievēršot tā saturam.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
- kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
- kopija Mākslas darba precīzs atveidojums.
- kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
- ļeņiniāna Mākslas darbi, kas veltīti V. Ļeņinam, attēlo viņa personību (padomju laikā).
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
- kompozīcija Mākslas darbs (tēlotājā mākslā, lietišķajā mākslā).
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
- dubultportrets Mākslas darbs, kurā attēloti divu cilvēku portreti.
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- galerists Mākslas galerijas īpašnieks.
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
- dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
- biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
- tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
- paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
- menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
- abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
- kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- gaismas ķermenis mākslīgā apgaismojuma avots (piem., lampa).
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- datorgrafika Mākslinieciska attēla iegūšana ar datoru; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
- performance Māksliniecisks priekšnesums (sabiedriskā vietā, uz ielas u. tml.).
- daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
- raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
- interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
- plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālajā žanrā.
- monumentālists Mākslinieks, kas strādā monumentālās mākslas nozarē.
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
- piecirst Makšķerējot strauji paraut auklu, lai āķis ieķertos zivs mutē.
- makšķeraukla Makšķeres aukla.
- vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
- ūda Makšķerēšanas rīks – aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu auklas rezervi.
- kaļķītis Māla pīpe.
- tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- kleķis Māla vai kaļķu, dažādu liesinātāju (piem., salmu) un ūdens maisījums, kas izkalstot sacietē.
- sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
- līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
- mālaugsne Mālaina augsne.
- māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- klunkšķis Malks; neliels (šķidras vielas) daudzums.
- kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
- franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
- krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
- rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
- mantnīca Mantu, dārgumu glabātava.
- vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavību.
- iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (kāda viela).
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- kostīms Masku balles, karnevāla tērps.
- lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
- celmu lauzējs mašīna celmu laušanai.
- spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
- ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
- pļaujmašīna Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai.
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- kūlīšu sējējs mašīna, kas labību, linus u. tml. sasien kūlīšos.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
- mašīnzāle Mašīntelpa (parasti liela).
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- (naudas)maka biezums materiālais stāvoklis.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
- skropstas Matiņi acs plakstiņu malās.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- kaķactiņa Maza (piem., petrolejas) lampa.
- reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- vašbļoda Mazgājamā bļoda; liela bļoda.
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā ēkā, telpā vai telpās.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- paslapināt Mazliet apslapināt.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- pakust Mazliet izkust (siltuma, kādas vielas iedarbībā).
- palamāt Mazliet lamāt.
- palamāties Mazliet lamāties.
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- palielīt Mazliet lielīt (kādu); paslavēt.
- palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- piekoriģēt Mazliet pielabot, precizēt.
- savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- pakoriģēt Mazliet precizēt, palabot.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
- skumīgs Mazliet skumjš (2) – par laiku, vietu, notikumu.
- pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- pusvirus Mazliet, daļēji vaļā pavērts (piem., par acīm, plakstiņiem, muti).
- palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
- piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
- piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- autiņš Mazs paladziņš (zīdaiņa ietīšanai).
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks.
- blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
- mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
- būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
- ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
- bufete Mēbele ar plauktiem trauku un dažu pārtikas produktu novietošanai.
- plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
- šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
- dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
- dermatoloģija Medicīnas nozare par ādas slimībām, to profilaksi un ārstēšanu.
- farmācija Medicīnas nozare par ārstniecības preparātu iegūšanu, izgatavošanu, to uzglabāšanu, izsniegšanu u. tml.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu slimību pētīšanu, ārstēšanu un profilaksi.
- seksoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka dzimumdzīves un laulības jautājumiem.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar zobu un smaganu slimību ārstēšanu un profilaksi; stomatoloģija.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- serotoloģiskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins plazmas sastāvu un īpašības.
- klīniskā hematoloģija medicīnas nozare, kas pēta asins slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
- onkoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audzējus, to rašanās cēloņus, ārstēšanu un profilaksi.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pēta bērnu veselību bērna attīstības procesā, bērna fizioloģiju, kā arī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
- fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- traumatoloģija Medicīnas nozare, kurā nodarbojas ar traumu diagnostiku, ārstniecību un profilaksi.
- ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
- subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
- magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
- avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
- masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis plastmasas vai metāla ietvarā.
- onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
- lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- lūkot Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
- trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
- sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un sarkanas krāsas laukumi.
- sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
- zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un zaļganas krāsas laukumi.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- kontrapunkts Melodija, kas skan vienlaikus ar doto tēmu.
- solmizācija Melodiju dziedāšana ar skaņu nosaukumiem (pēc skaņu relatīvā vai absolūtā augstuma).
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- muzikāls Melodisks, labskanīgs.
- muzikalitāte Melodiskums, labskanīgums.
- izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
- megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
- mērs Mēraukla; arī kritērijs.
- nomērcēt Mērcējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
- nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
- sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
- lagot Mērīt ar lagu.
- krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- nomērīt Mērot iegūt datus par (kā) garumu, platumu u. tml.
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
- gravīra Metāla (parasti vara) grebums; attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
- bruņas Metāla aizsargkārta, kas klāj karakuģus, militāras mašīnas u. tml.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- bruņas Metāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās cīņās aizsargātu.
- metālliešana Metāla izstrādājumu iegūšana, lejot izkausētu metālu veidnēs.
- metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana, kaļot metālu.
- silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
- metālkausēšana Metāla kausēšana.
- enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
- monēta Metāla naudas gabals (parasti apaļš).
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
- zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
- tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
- dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
- baritons Metāla pūšamais instruments.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
- eifonijs Metāla pūšaminstruments – tenora tuba.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
- bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
- amalgama Metāla sakausējums ar dzīvsudrabu.
- tamtams Metāla sitaminstruments, liels gongs, pa kuru sit ar vālīti, radot dobju, izskaņā salcošu skaņu.
- stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
- poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- restes Metāla vai cita materiāla režģis.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
- rags Metāla vai koka pūšamais instruments ar konusveida paplašinājumu galā.
- restes Metāla vai plastmasas izstrādājums ar spraugām gaisa plūsmai.
- žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- cēlmetāls Metāls (piem., zelts, platīns), kas nerūsē.
- ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
- dārgmetāls Metāls (zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
- bleķis Metāls, metāla izstrādājums.
- metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
- stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
- krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- sēklaudze Meža audze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
- cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu.
- dūkņa Meža meita; lauma.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts medībām ar dzinējiem.
- izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt.
- nomēzt Mēžot notīrīt; aizvākt prom; noslaucīt.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
- nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
- tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
- apkūlības Mielasts, svinības pēc labības kulšanas darbu pabeigšanas.
- divkanšu Mieži ar plakanu vārpu.
- Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- krustvārdu mīkla mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- maize Mīkla.
- pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
- sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
- mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- lovelass Mīlas dēku meklētājs, donžuāns, pavedējs.
- donžuāns Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
- kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
- rezervētā cena minimālā cena, par kādu pārdevējs vēlas pārdot savu preci izsolē.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
- dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- nomīt Mīt pedāļus (kādu laiku).
- ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
- grifs Mītisks dzīvnieks – spārnots lauva ar ērgļa galvu.
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
- mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam.
- sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
- pašgājējs Mobila mašīna, kas pārvietojas ar savu vilcējspēku.
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- mobilais tālrunis mobilais telefons.
- mobils Mobilais telefons.
- reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
- konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
- imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
- stilīgs Moderns; valdošajam modes stilam atbilstošs.
- paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
- izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
- makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
- sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
- sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
- galaktoze Monosaharīds – piena cukura jeb laktozes sastāvdaļa.
- panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
- kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- notācija Morāla pamācība.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
- goda jūtas morālas, ētiskas jūtas.
- netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
- kulba Motocikla blakusvāģis.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- solomotocikls Motocikls bez blakusvāģa.
- līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
- soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
- rīdīt Mudināt, lai (suns) uzbrūk.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
- kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
- astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
- spondilīts Mugurkaula skriemeļa iekaisums.
- disks Mugurkaula skrimslis.
- radikulīts Mugurkaula smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
- rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
- rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- nomuldēt Muldēt, runāt (kādu laiku).
- dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
- šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
- komūna Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
- nomurgot Murgojot pavadīt (kādu laikposmu).
- ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
- muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
- ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
- burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
- džihāds Musulmaņu cīņa (svētais karš) par islama ticību.
- hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
- parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
- nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
- kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
- stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
- sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
- slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
- sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
- memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
- dzīvā mūzika mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
- melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
- operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
- konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
- perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
- klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
- skaņdarbs Mūzikas mākslas darbs.
- saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
- flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
- klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
- klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu.
- pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
- lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
- kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
- ziemciete Mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
- mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
- buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
- avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
- kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
- efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- miltene Mūžzaļš pundurkrūms ar sīkām, iegareni ovālām lapām un sarkanām, miltainām ogām (kauleņiem).
- vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
- brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
- sārtene Mūžzaļš sīkkrūms ar sīkām skujveida lapām un nokareniem sārti violetiem ziediem [Erica tetralix].
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
- olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
- vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- dzērvene Mūžzaļš, ložņājošs puskrūms ar sīkām lapām un sarkanām, skābām ogām.
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- NKP Nacionālais kopprodukts.
- NT Nacionālais teātris.
- konference Nacionālas vai starptautiskas organizācijas vadošā institūcija.
- fašists Nacistiskās Vācijas armijas karavīrs (Otrā pasaules kara laikā).
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- krekings Naftas un tās frakciju pārstrāde, kurā iegūst motordegvielu (parasti benzīnu) un ķīmijas rūpniecības izejvielas.
- sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
- ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
- šķilties Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- kāzu nakts nakts pēc laulībām.
- nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
- kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
- pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
- heroīns Narkotiska viela – morfīna atvasinājums.
- narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
- zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
- hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- kanabiss Narkotiskā viela, ko iegūst no šā auga.
- morfijs Narkotiska viela, ko medicīnā lieto sāpju remdināšanai.
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts – balta, kristāliska, pulverveida viela.
- sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
- emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
- Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
- ne par kapeiku labāks nav it nemaz labāks.
- ne par kapeiku sliktāks nav it nemaz labāks.
- šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
- garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
- ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu).
- laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību.
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
- tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- nelikties mierā neatlaidīgi censties ko panākt.
- urķēties pakaļ neatlaidīgi censties noskaidrot.
- lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
- tiept Neatlaidīgi censties pārliecināt (par ko).
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
- sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
- urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- mākties Neatlaidīgi tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
- uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
- uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
- bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
- mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
- vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
- ciešs Neatlaidīgs, vērīgs.
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
- izvalbīt Nedabiski plati izplest un izgrozīt (acis); izbolīt.
- iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
- piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
- paņemt rokā grāmatu nedaudz palasīt; arī iesākt lasīt.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- pataisīt Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
- uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
- palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
- palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
- Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
- snauda Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
- sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
- rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
- klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
- ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- iekulties Negaidīti nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
- piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
- žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
- nepatika Negatīva emocionāla attieksme (pret ko).
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
- vājība Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
- bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
- afēra Negodīgs, spekulatīvs pasākums; blēdīgs darījums.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- kavēt Neierasties laikā, novēlot.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
- pārslīdēt Neievērot, izlaist.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- mīksta ola neilgi vārīta ola.
- mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
- palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- paelpot Neilgu laiku elpot (ko).
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- pažāvēt Neilgu laiku kaltēt.
- pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- paķerstīt Neilgu laiku ķerstīt.
- palīksmoties Neilgu laiku līksmot, priecāties.
- pamācīties Neilgu laiku mācīties.
- pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
- pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
- paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
- pameklēt Neilgu laiku meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
- panīkuļot Neilgu laiku nīkuļot.
- parakņāties Neilgu laiku pameklēt.
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam).
- paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- aprunāties Neilgu laiku sarunāties; parunāties (ar kādu).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
- pasvīst Neilgu laiku svīst.
- patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
- pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
- paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
- pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
- pavārīties Neilgu laiku vārīties.
- pavēcināt Neilgu laiku vēcināt.
- paviesoties Neilgu laiku viesoties.
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- pazvilnēt Neilgu laiku zvilnēt.
- pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
- pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, dažas reizes glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
- pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
- palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- eģe Neirstošā mala (audumam).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- iegravēt Neizdzēšami saglabāt.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- aizlaist gar degunu neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- īss Neizvērsts, lakonisks.
- draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
- aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
- patrāpīties Nejauši izdoties; palaimēties.
- ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
- negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
- nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
- nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
- nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- nevīžīgs Nekārtīgs, nolaidīgs (pret sevi, savu ārieni u. tml.).
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- kāpt uz galvas Neklausīt, galīgi neņemt kādu vērā.
- ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
- nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
- nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
- hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
- kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
- jupis Nelabais, velns, ļaunais gars.
- būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
- ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme pret kādu.
- grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- ar šķību aci nelabvēlīgi, neuzticīgi.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs.
- nelaikus Nelaikā.
- liksta Nelaime, negadījums.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
- spurains Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs.
- aizturēt Nelaist cauri (ūdeni, vēju, gaismu u. tml.)
- nelaist pāri slieksnim nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- nelaist pār slieksni nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- turēt Nelaist sev cauri (parasti mitrumu).
- turēt ciet nelaist vaļā.
- spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
- narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
- melnais tirgus nelegāla tirdzniecība.
- točka Nelegāla tirdzniecības vieta.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- ķeburains Nelīdzens, ar izvirzījumiem; grūti salasāms.
- pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- sēklgrauzis Neliela (līdz pieciem milimetriem gara), drukna vabole, kaitēklis, kas mitinās pākšaugos.
- mazauto Neliela (mazlitrāžas) automašīna.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
- flotile Neliela (parasti viena tipa) kuģu kopa.
- tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
- šūniņa Neliela (piem., organizācijas) grupa, pamatvienība.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- miests Neliela apdzīvota vieta.
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- sīkdarbi Neliela apjoma darbi.
- sīkdarbi Neliela apjoma iespieddarbi.
- koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
- madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
- simfonieta Neliela apjoma simfonija.
- miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs.
- pastāsts Neliela apjoma stāsts.
- šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
- sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- dzejolis Neliela apjoma, saistītā valodā rakstīts daiļdarbs.
- ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
- doktorāts Neliela ārstniecības iestāde.
- ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
- korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
- pundurpriede Neliela auguma, maza priede.
- čirka Neliela auguma, sīka meitene.
- kapela Neliela baznīca vai telpa dievkalpojumiem; lūgšanu telpa.
- lūgšanu nams neliela baznīca.
- pusbēda Neliela bēda; arī daļa no lielākas problēmas, sarežģījuma.
- brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
- aksesuārs Neliela butaforija; rekvizīts.
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
- stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
- skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
- karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- grāmatiņa Neliela formāta piezīmju klade.
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
- maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
- rozīte Neliela galviņa (piem., ziedu kāpostiem, Briseles kāpostiem).
- glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- piekrāsa Neliela īpatnība, savdabība.
- meitas istabiņa neliela istaba, kas paredzēta kalponei.
- dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
- jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
- pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- kārniņš Neliela keramiska vai cementa plāksne (jumta segumam).
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
- krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
- ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida bārda uz zoda.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- mazsaimniecība Neliela lauku saimniecība; sīksaimniecība.
- sīksaimniecība Neliela lauku saimniecība.
- viesu māja neliela lauku viesnīca.
- uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
- kavatīne Neliela liriska ārija (operā).
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- dzirnaviņas Neliela mājsaimniecības ierīce (piem., kafijas, piparu) malšanai.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- baseins Neliela mākslīga ūdenstilpe (parkā, dārzā u. tml.).
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
- mučele Neliela muca; muciņa.
- roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
- sīknauda Neliela naudas summa (attiecībā pret ļoti lielu naudas summu).
- kabatas nauda neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
- kāda kapeika neliela naudas summa.
- lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
- lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
- tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
- lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
- serūzis Neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību.
- treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- blociņš Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
- rauda Neliela saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
- asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
- mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- piano Neliela skaņas intensitāte.
- simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
- vīķe Neliela slaida karpu dzimtas saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru, sudrabaini baltiem sāniem un vēderu [Alburnus alburnus].
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- repsis Neliela sudrabaina lašu dzimtas saldūdens zivs [Coregonus albula].
- kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
- kambaris Neliela telpa (dzīvošanai, darbam, saimnieciskām vajadzībām u. tml.).
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- skabūzis Neliela telpa.
- puduris Neliela tuvu augošu augu grupa.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
- mazvalsts Neliela valsts.
- sēdvanna Neliela vanna ar paaugstinājumu sēdēšanai.
- kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
- paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
- kotedža Neliela vienstāva vai divstāvu māja (piem., viesu izmitināšanai).
- kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
- skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
- lapene Neliela, atpūtai paredzēta nojume (piem., dārzā, parkā), kas pasargā no lietus un saules.
- vēdlodziņš Neliela, atsevišķi atverama loga daļa.
- malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- pompadūra Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
- bišķis Neliela, maza daļa (no kā).
- būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- etvija Neliela, plakana kārbiņa (parasti tabakas izstrādājumu glabāšanai).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- stagars Neliela, plēsīga zivs ar dzeloņiem muguras spuras priekšā.
- grundulis Neliela, saldūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs.
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- moiva Neliela, slaida jūras zivs ar ļoti sīkām zvīņām [Mallotus villosus].
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- būda Neliela, speciālai vajadzībai būvēta ēka.
- brētliņa Neliela, sudrabaini balta siļķu dzimtas zivs ar zilganzaļu muguru.
- standziņa Neliela, šaura stienīša formas kulinārijas izstrādājums.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
- pīrāgs Nelielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- sīkforma Nelielas formas mākslas darbs.
- pozitīvs Nelielas portatīvas ērģeles (no 13. līdz 18. gs.) ar vienu manuāli un dažiem reģistriem.
- hercogiene Nelielas valsts vai provinces valdniece (feodālās sadrumstalotības laikā).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
- ballīte Nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
- ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
- viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
- bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- šņauciens Neliels (kādas vielas) daudzums.
- doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
- saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
- kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
- aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
- mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
- tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
- čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
- introdukcija Neliels ievads lielas formas skaņdarba sākumā.
- plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
- raudze Neliels kādas vielas daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
- lauce Neliels klajums (mežā).
- smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
- kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
- ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
- kāpņu platforma neliels laukums starp kāpņu posmiem.
- skatlodziņš Neliels logs (kā) vizuālai kontrolei.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
- taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
- baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
- valgums Neliels mitrums, slapjums.
- staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
- piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
- kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- skārdene Neliels plāna metāla trauks škidrum uzglabāšanai; skārda kārba.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
- lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
- naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
- slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
- svilpe Neliels rīks, arī akustiska signālierīce, kurā skaņu (parasti vienā augstumā) rada gaisa strūkla.
- humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
- mitrums Neliels slapjuma daudzums.
- pastarpa Neliels starplaiks.
- foksterjers Neliels suns (terjers), kuru sākotnēji izmantoja lapsu izcelšanai no alām.
- tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
- motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
- cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai.
- tintnīca Neliels trauks rakstīšanai paredzētās tintes uzglabāšanai.
- sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
- sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
- saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
- zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- vagonete Neliels vagons vai platforma kravas pārvadāšanai pa šaursliežu, trošu u. tml. ceļiem.
- laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
- tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
- zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
- atraitnīte Neliels vijolīšu ģints lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
- lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
- blašķe Neliels, līdzi nēsāšanai piemērots, plakans un blīvi noslēdzams trauks.
- noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
- sermulis Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, lokanu ķermeni.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- frāze Neliels, relatīvi pabeigts skaņdarba, melodijas posms.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
- žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
- izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- izniekot Nelietderīgi pavadīt (laika posmu).
- nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
- nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
- taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm).
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
- bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres.
- ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
- iezagties Nemanāmi iestāties (par laika posmu, parādībām dabā).
- matgalvis Nematožu klases parazīts (parasti cilvēka organismā).
- trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
- grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- ņemt par labu nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
- sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
- parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
- aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
- gaistošs Nenoturīgs, īslaicīgs, ātri zūdošs.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
- jumts Neoficiāla aizsargstruktūra (parasti noziedzīgām organizācijām).
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
- baumas Neoficiālas ziņas, kas izplatās sabiedrībā.
- jaunklasicisms Neoklasicisms.
- sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
- pasakains Neparasti skaists, labs; brīnišķīgs.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- iegadīties Neparedzēti iznākt, notikt (parasti kāda laika posmā).
- starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- ačgārns Nepareizs, aplams.
- maldi Nepareizs, aplams.
- maldīgs Nepareizs, aplams.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
- caurs Nepārtraukti, visu laika posmu.
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
- lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
- sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
- nemīlīgs Nepatīkams, nelaipns.
- muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
- ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
- plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- žāvāties Nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piem., ja nāk miegs, māc garlaicība).
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- paass Nepiekļāvīgs, nelaipns.
- apturēt Nepieļaut, aizkavēt (kā) izplatīšanos.
- neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
- nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
- palaisties Nepiepūlēties; kļūt slinkam, laiskam.
- saspiestība Nepietiekama platība; šaurība.
- pusmeita Nepilngadīga kalpone lauku saimniecībā.
- puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks lauku saimniecībā.
- nokrēsla Nepilnīga krēsla; vāja, patumša gaisma.
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
- mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
- neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
- punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
- sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
- aizmirst Nesaglabāt atmiņā (datus, faktus u. tml.).
- burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
- raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
- panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa.
- pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
- vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks; klaidonis.
- netiklis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
- kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piem., par vēstuli, ziņu).
- palikt Netikt izlietotam, saglabāties.
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- šļura Netīrs šķidrums, slapjums.
- necelt Neuzlabot, nepalielināt.
- kreisie soļi neuzticība (laulībā).
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
- lācis Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- vaina Nevēlama (piem., rakstura, personības) īpašība.
- mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
- dirsa Nevēlamā situācijā.
- indeve Nevēlama tieksme, paradums.
- lamatas Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (kādu) šādā situācijā.
- slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
- neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
- sērga Nevēlama, plaši izplatīta parādība (sabiedrībā).
- ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
- tumšās puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.
- mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
- sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- uzmākties Nevēlami izplatīties, traucējot (kam citam) – par parādībām dabā.
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- uzblīst Nevēlami palielināties apjomā.
- uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
- epilācija Nevēlamo matu likvidēšana.
- niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
- traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
- blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
- sprukas Nevēlams, sarežģīts, parasti pēkšņi radies, stāvoklis, situācija, no kura grūti izkļūt.
- nereize Nevēlams, slikts brīdis.
- melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
- atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
- ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
- nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
- sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- balanda Nezāle ar mīkstām, pelēcīgi zaļganām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- palikt Nezust, saglabāties (par domām, sajūtām, emocijām).
- apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
- nīderlandieši Nīderlandes iedzīvotāji; holandieši.
- druskas no (kāda) galda niecīga, pazemojoša atlīdzība, šķietama labdarība.
- noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
- urogrāfija Nieru un urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrasvielas.
- nonīkt Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
- kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
- celiņš No abām pusēm iezīmēta josla.
- no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram.
- akrils No akrilskābes iegūta sintētiska viela.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
- maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
- šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra.
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- no putna lidojuma no ļoti liela augstuma.
- no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem.
- bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
- metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- maize No mīklas krāsnī cepts pārtikas produkts (parasti klaipa, kukuļa formā); šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta melna viela.
- opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
- klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
- šķēle No pārtikas produkta (piem., maizes klaipa, siera, gaļas) atdalīts samērā plāns gabals.
- no laika gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
- tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
- čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
- no vāka līdz vākam no sākuma līdz beigām (izlasīt).
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
- sīksīpoliņi No sēklas izaudzēti nelieli, sīki sīpoli stādīšanai.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- no skolas sola No skolas laikiem.
- smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
- nunataks No sniega un ledus brīvs klinšu atsegums, kas paceļas pār ledāju (piem., Grenlandē, Antarktīdā).
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- vērmele No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- negližē No viegla, mīksta auduma darināts sieviešu rīta tērps.
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piem., kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
- vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
- priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
- meža resursu atražošana nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
- bagāžnieks Nodalījums (vieglajā automašīnā) bagāžas pārvadāšanai.
- nogriezt Nodalīt (kādu daļu no zemes gabala).
- gabals Nodalīta (zemes) platība, lauka daļa.
- izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
- pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu bez materiālas atlīdzības.
- kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
- kārtot Nodarboties (piem., ar kādu jautājumu), lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- nodancot Nodejot (kādu laikposmu).
- norunāt Nodeklamēt.
- sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
- sapīties Nodibināt tuvas, intīmas (parasti ārpuslaulības) attiecības.
- nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
- saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
- deponēt Nodot glabāšanā kā depozītu; iemaksāt, noguldīt.
- sekularizēt Nodot laicīgās varas pārziņā un pārvaldīšanā reliģiskajām institūcijām piederošus īpašumus.
- nolīgoties Nodrebēt, notrīcēt (piem., no satricinājuma, liela trokšņa).
- sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
- sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
- sargāt Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
- pasargāties Nodrošināties pret ko nevēlamu, ļaunu.
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
- nogult Noglabāt; tikt noglabātam (kur).
- apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- partijas (iekšējā) opozīcija nogrupējums, kas regulāri pauž partijas oficiālai nostājai pretēju viedokli.
- nokrākt Nogulēt miegā (kādu laiku).
- nošņākt Nogulēt miegā, nosnaust (kādu laikposmu).
- pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
- mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
- jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
- ģipšakmens Nogulumiezis, kas sastāv galvenokārt no ģipša ar māla, dolomīta u. c. piemaisījumiem.
- merģelis Nogulumiezis, kas sastāv no karbonātiem un māla dažādās attiecībās.
- slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu Zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
- lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
- kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
- nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
- nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
- novazāties Noklaiņot; nostaigāties.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- novāpēt Noklāt ar vāpi, glazūru.
- noplāt Noklāt; plaši novietot (uz kā).
- nokāsēt Noklepot (kādu laiku).
- iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
- nokrēslis Nokrēsla.
- nokūlums Nokultā labība, izkulto graudu kopums.
- šļaups Nolaideni slīps, ieslīps.
- aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
- izčurāties Nolaist urīnu.
- nodurt Nolaist, vērst uz leju.
- nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
- piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
- piezemēties Nolaisties (par putniem).
- nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
- apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, uzmesties.
- nolaistīties Nolaistīt sevi.
- noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
- nolaizīties Nolaizīt ar mēli savu ķermeņa daļu.
- aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
- nogānīt Nolamāt; nomelnot.
- nosunīt Nolamāt.
- aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
- noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
- aiznest Nolaupīt (par dzīvniekiem).
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- nenoklausīties Nolieguma darb. --> noklausīties.
- nenolaist Nolieguma darb. --> nolaist.
- nenolasīties Nolieguma darb. --> nolasīties.
- nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
- šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
- noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
- sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes; arī sagulēties.
- atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
- smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- nostūris Nomaļa, arī attāla vieta; nomale.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
- akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
- ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
- datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
- iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
- atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- 3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
- uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
- palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
- iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
- iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
- iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
- krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
- krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- iekļūt Nonākt (parasti nevēlamā stāvoklī).
- krist par upuri Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
- noslīkt Nonākt kādā nevēlamā, nomācošā stāvoklī, apstākļos.
- sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) – par cilvēkiem; sarast, nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) – par dzīvniekiem.
- iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
- mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
- iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
- kļūt par karstu nonākt nevēlamā, bīstamā stāvoklī.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- iet ļaudīs nonākt saskarē ar plašāku sabiedrību.
- sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
- būt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- tikt zirgā nonākt, nokļūt labā, izdevīgā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- kaut Nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku) saimnieciskai izmantošanai.
- piebeigt Nonāvēt; nonāvēt līdz galam.
- nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
- klasiskā mūzika nopietnā mūzika pretstatā vieglajai un estrādes mūzikai.
- pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
- noplaucēties Noplaucēt (2) sevi, savas ķermeņa daļas.
- nobrucināt Noplaucēt.
- noplucināt Noplaucēt.
- appļaut Nopļaut (visu, visā platībā).
- rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
- ar Norāda (kā) sākumu (laika, vietas ziņā).
- uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- uz Norāda laikposmu, kas norobežo kā norisi, pastāvēšanu.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
- bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
- par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
- uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
- pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
- ie- Norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
- uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
- sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
- aiz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, īslaicīgumu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
- nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
- vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
- no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
- starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
- vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
- pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
- vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
- te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
- pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
- priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
- pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
- mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
- pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
- lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
- pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
- no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
- pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
- sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
- līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
- nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
- priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
- piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
- līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
- pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
- tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
- tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
- priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
- sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
- aiz- Norāda, ka ar darbību rezervē, saglabā vai nodrošina (ko).
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
- sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
- iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
- pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- nokaukt Noraudāt (kādu laikposmu).
- nopinkšķēt Noraudāt (kādu laiku).
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
- ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- sabrukums Normāla, līdzsvarota psihiskā stāvokļa zudums.
- sliede Normāla, parasta norišu gaita.
- sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- nodalīt Norobežot (telpu, platību).
- nodalījums Norobežota (telpa, platības) daļa; norobežota daļa (priekšmetam).
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
- kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
- geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
- telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
- lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
- stortings Norvēģijas parlaments.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
- nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
- tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
- ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
- nolaisties Nosēsties, nogulties; atlaisties.
- dabūt (kādu) savā pusē noskaņot (kādu) sev par labu.
- iesildīt Noskaņot emocionāli pozitīvi, labvēlīgi, uzmundrinoši.
- nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
- noslaucīties Noslaucīt sevi, savu ķermeni vai tā daļu.
- izslaucīt Noslaucīt, nosusināt.
- sareģistrēties Noslēgt laulību (parasti dzimtsarakstu nodaļā).
- sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
- apprecēties Noslēgt laulību.
- laulāties Noslēgt laulību.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
- sfinksa Noslēpumains, mīklains cilvēks.
- nokrist Noslīdēt, nolaisties.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- nobungot Nospēlēt (uz klavierēm).
- likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
- noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
- iegaumēt Nostiprināt, saglabāt atmiņā.
- sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselību.
- nobraukt Nostrādāt (kādu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
- nokalpot Nostrādāt (kādu laikposmu).
- nolauzt Nostrādāt, nodzīvot (kādu laikposmu), parasti pārvarot grūtības, piepūloties.
- stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
- cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
- pietašķīt Notašķīt lielā daudzumā, lielā platībā (ko).
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
- sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
- sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
- sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
- vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots ceturtdaļai.
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienas veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru.
- dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm).
- noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
- nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
- nostaigāt Novalkāt (kādu laiku).
- noviļāties Novāļāties, nogulšņāt (kādu laiku).
- laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
- ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
- sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
- sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
- aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
- paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
- atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piem., lai kāds saņemtu).
- ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
- kārt Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
- nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
- nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
- rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
- noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
- iekārtoties Novietoties (kur), ieņemt vēlamo stāvokli.
- piegulties Novietoties guļus, apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
- slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
- paslēpties Novietoties tā, lai pasargātos (no kā); patverties.
- atbalstīties Novietoties vai novietot ķermeņa daļu tā, lai kas balstītu.
- nomaukt stabuli novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
- akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
- ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
- medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
- kriminalitāte Noziedzība; noziegumu daudzums (kādā vietā, laikā u. tml.).
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
- nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
- līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
- tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarāt.
- lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
- tarāt Ņemt zivis ārā no tīkla; atbrīvot tīklu no nozvejotajām zivīm; tarot.
- smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
- bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
- universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
- pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
- komunistiskā sestdienas talka obligāts bezmaksas papildu darbs sabiedrības labā (kādā no aprīļa sestdienām).
- ģerbonis Oficiāla (piem., valsts, pilsētas) emblēma.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- brīvlaišana Oficiāla atbrīvošana no verdzības vai dzimtbūšanas.
- sankcija Oficiāla atļauja (piem., kratīšanai).
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
- prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
- audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
- relīze Oficiāla informācija presei.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- tarifs Oficiāla likme (darba algai, maksai par dažādiem pakalpojumiem, nodokļiem u. tml.).
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- soda mērs oficiāla sankcija par likuma pārkāpumu.
- pakete Oficiāla satura vēstule īpašā iesaiņojumā.
- reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
- pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
- nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
- paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
- rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
- dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
- protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
- protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- dīķis Okeāns (parasti Atlantijas).
- plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- padēklis Ola, kas atstāta mājputna ligzdā, lai tas tur dētu vienmēr.
- cieta ola ola, kurai vārot sarecējis gan baltums, gan dzeltenums.
- pauti Ola.
- olbaltums Olas baltums.
- keratīns Olbaltumviela – matu, nagu, ragu, spalvu galvenā sastāvdaļa.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
- olbaltums Olbaltumviela.
- translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
- spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
- kristāloptika Optikas un kristālfizikas starpnozare, kas pēta gaismas izplatīšanos kristālos (piem., gaismas laušanu, polarizāciju).
- polariskops Optiska ierīce gaismas polarizācijas novērošanai.
- polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu.
- videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- monoklis Optisks instruments – acs dobumā iestiprināma apaļa stikla lēca.
- stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
- lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
- serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
- vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
- pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
- spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
- ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
- aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- naftalīns Organisks savienojums – balta kristāliska viela ar asu smaku.
- kaprolaktams Organisks savienojums – izejviela kaprona ražošanai.
- teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
- krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
- perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
- fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
- striktūra Organisma kanāla vai cauruļveida orgāna sašaurinājums.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
- saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
- kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
- starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
- pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) violetiem vai sarkaniem ziediem vārpās.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
- dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
- otorinolaringologs Otorinolaringoloģijas speciālists.
- papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
- B Otrais labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
- otrklasnieks Otrās klases skolēns.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- zīle Ozola auglis.
- ozolkoks Ozola koksne.
- ozollapa Ozola lapa.
- ozolzīle Ozola zīle.
- dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
- ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
- tostarp Pa to laiku, tikmēr.
- tikmēr Pa to laiku.
- katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
- vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
- katafalks Paaugstinājums zārka novietošanai (sēru ceremonijas laikā).
- pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- tīrraksts Pabeigts, izlabots teksts.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
- apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- padot Pacelt (piem., ar dakšām sienu, labību).
- putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
- šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis.
- palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
- iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
- pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
- apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
- krievu laiki padomju varas laiks (Latvijā).
- baltais karogs padošanās vai pamiera zīme (kara laikā).
- aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- iedot vilka pasi padzīt, atlaist no darba.
- nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- apkārt Pagājis (par laiku).
- retrostils Pagājušā laikposma stils.
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu).
- viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
- pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
- retromūzika Pagājušo laiku populāri skaņdarbi (parasti vieglās mūzikas žanrā).
- čupa Pagalam.
- piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
- leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
- pakrākt Pagulēt (neilgu laiku).
- aizlīgot Paiet (par laikposmu).
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu).
- aizritēt Paiet (par laiku, laikposmu, norisi u. tml.).
- aizšalkt Paiet (par laiku, laikposmu).
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu).
- atbrīvot ceļu Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- aiziet Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu, notikumu).
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu).
- pagriezt ceļu paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām.
- griezt ceļu paiet, pabraukt sāņus, lai palaistu kādu garām.
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu).
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
- veseļoties Pakāpeniski atgūt labāku vai labu veselības stāvokli.
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) – par parādībām dabā.
- stiepties Pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu).
- novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
- tribīne Pakāpeniski paaugstināta būve ar solu rindām skatītājiem (piem., stadionā, lielu pasākumu laukumā).
- virsū Pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu).
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
- zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
- izkārt Pakārt, izlikt (publiskā vietā) lasīšanai, skatīšanai (piem., ziņojumu).
- paīsināt laiku pakavēt laiku.
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
- rāms kā jēriņš paklausīgs, padevīgs, lēnīgs.
- klausīgs Paklausīgs.
- noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
- čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
- nočīkstēt Paklusu, žēli raudāt (kādu laiku).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
- likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- pakārtojums Pakļautība (svarīgākajam, plašākajam), atkarība (no svarīgākā).
- pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- stirāji Pākšaugu, arī dažu labību stublāji, salmi.
- resgalība Palaidnība, nerātnība.
- stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
- resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
- bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
- resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
- razbainieks Palaidnis.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
- uzšaut Palaist Zemes orbītā.
- katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
- izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
- palakties Palakt.
- apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
- paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
- uzturēt dzīvību palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- uzturēt pie dzīvības palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.
- nolīdzināt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) sasniegt vēlamo, novērst šķēršļus.
- uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- degunradžvabole Paliela (2–4 cm) vabole ar ragam līdzīgu izcilni uz galvas.
- afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
- ēdamkarote Paliela karote zupas u. tml. ēšanai.
- gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
- pīrāgs Palielas formas cepts mīklas izstrādājums ar pildījumu vai augļu, ogu u. tml. piedevu.
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku.
- maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
- uzdot gāzi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes dzinējā).
- piedot gāzi palielināt degvielas padevi (vadot automašīnu, motociklu u. tml.).
- minivens Palielinātas ietilpības vieglais automobilis.
- augt Palielināties (skaitā, apjomā); pieaugt; vērsties plašumā.
- uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
- vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
- pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- modelis Palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
- izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (pēc pārējā izlietošanas, izzušanas u. tml.).
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- aizķerties Palikt, saglabāties (atmiņā, prātā u. tml.).
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
- kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
- rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
- rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
- cerības Paļāvība (ka notiks vēlamais).
- sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
- didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
- didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzbāzīgi) (2).
- paskolot Pamācoties attīstīt, uzlabot (ko).
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- pamatskolēns Pamatskolas skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas skolnieks.
- celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā.
- krēslot Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
- nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
- dabūt Panākt (ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- noturēt grožos panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt (pār kādu).
- ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- izplūdināt Panākt, arī ļaut, lai izplūst.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
- noņemt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., vielas kārta) atdalās nost, izzūd.
- slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
- piedvakot Panākt, būt par cēloni tam, ka dvaka izplatās, piepilda (ko).
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) izmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības) kļūst labākas.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs, vēlas darboties.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), piem., pārmērīgi strādājot, pārpūlas.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
- pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- nogāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī, nokrīt (zemē).
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izraisās, izplatās.
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
- sildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzlabojas.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
- izplatīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģiskais un psihiskais stāvoklis) kļūst labāks.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izmācīt Panākt, būt par cēloni, ka iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties, arī īsu brīdi izplatās.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, vēsma).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- kristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka viela pāriet kristāliskā stāvoklī.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
- vadāt Panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās (par vadātāju).
- novaldīt Panākt, ka (cilvēks) paklausa, izturas disciplinēti; savaldīt.
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) izdzīvo, saglabā dzīvību.
- labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- palielināt Panākt, ka (kā) lielums, platība kļūst lielāka.
- kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
- specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
- pārlatviskot Panākt, ka (kāds) kļūst latvisks, pārlatviskojas.
- latviskot Panākt, ka (kāds) latviskojas.
- noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
- salabināt Panākt, ka (kāds) salabst.
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- nobriedināt Panākt, ka (kas) iegūst vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- izraudināt Panākt, ka (kas) ilgāku laiku, daudz raud.
- pilnīgot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošāks kādām prasībām, iegūst labāku kvalitāti.
- pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
- aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
- noklaudzināt Panākt, ka (kas) noklaudz.
- noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
- aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- nosargāt Panākt, ka (kas) saglabājas, nezūd.
- novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
- novārīties Panākt, ka (kas) vāroties iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
- atrīt Panākt, ka (norītais) nokļūst atpakaļ mutē (piem., lai sagremotu, barotu mazuļus u. tml.).
- nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
- novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
la citās vārdnīcās:
LLVV
MEV