Paplašinātā meklēšana

Meklējam sp.

Atrasts vārdos (926):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9019):

risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
agronoms Agronomijas speciālists.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
aizvākties Aiziet (par karaspēku).
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
aiztaisīt Aizpogāt, aizsprādzēt.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
aizspundēties Aizsprostoties.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
akustiķis Akustikas speciālists.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
alergologs Alergoloģijas speciālists.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
arods Amats; profesija; specialitāte.
anatoms Anatomijas (1) speciālists.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antropologs Antropoloģijas speciālists.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
apspalvoties Apaugt ar spalvām.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
nospalvot Aplipināt ar spalvām.
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
tērps Apspalvojums, apmatojums.
spalvojums Apspalvojums.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
piepūsties Ar gaisa plūsmu izplesties, izspīlēties.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ar godu Ar labu, bez piespiešanas.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
pulsēt Ar periodiski mainīgu spiedienu plūst pa asinsvadiem vai izplūst no tiem (par asinīm).
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
salauzt Ar sitienu, spiedienu u. tml. sadalīt, sašķelt.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
iecirst Ar sparu iesist.
izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
atlauzt Ar spēku izgriezt, sagriezt (kāda roku) aiz muguras.
dzīt Ar spēku virzīt (ko iekšā).
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
lauzt Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
atspert Ar spērienu atgrūst vaļā.
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
drumstalot Ar spiedienu, sitot u. tml. dalīt sastāvdaļās, drumstalās.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
pievelt Ar veltni piespiest, pieblīvēt.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
ar pilnu jaudu ar visiem spēkiem.
pilnā jaudā ar visiem spēkiem.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
arheologs Arheoloģijas speciālists.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
satriecošs Ārkārtīgi iespaidīgs.
spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
ASK Armijas sporta klubs.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
oftalmologs Ārsts, acu slimību speciālists.
endokrinologs Ārsts, endokrinoloģijas speciālists.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
flebologs Ārsts, kurš specializējas vēnu ārstēšanā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
asprātis Asprātīgs cilvēks.
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
virsaste Astes virspuse.
astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
astrometrists Astrometrijas speciālists.
astronoms Astronomijas speciālists.
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
atmesties Atbalstīties, atspiesties.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
būt pa zobam atbilst kāda prasībām, iespējām.
būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām.
atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atspirgt Atgūt veselību, spēkus, atlabt.
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
šmucspainis Atkritumu spainis.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
reminiscence Atmiņas, iespaidi.
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
radikālis Atomu grupa ar lielu reakcijas spēju.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
rekreācija Atpūta, darbaspēju atjaunošana; vides un dabas resursu izmantošana atpūtai, darbaspēju atjaunošanai.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
spert Ātri iet, arī skriet; sperties (3).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
konfiscēt Atsavināt (mantu, īpašumu) piespiedu kārtā bez atlīdzības.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
uztvert Atsist (piemēram, servi), saņemt (piemēram, piespēli).
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
relaksēties Atslābināties, atbrīvoties no sasprindzinājuma, stresa; arī atpūsties.
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
atgaisma Atspīdums, atblāzma.
atmirdzums Atspīdums, atspulgs.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
balstīties Atspiesties.
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
atspulgs Atspoguļojums, atspīdums (kur).
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
rādīt Atspoguļot, tēlot (mākslas darbā).
atspīdēt Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu (kur).
atspulgot Atspoguļoties (kur); mest atspīdumu.
atsisties Atspoguļoties, atblāzmoties (kur).
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
šaudīkla Atspole.
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
spīdēt Atstarot gaismu; būt spožam.
atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
atblāzmot Atstaroties, atspoguļoties (kur).
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
izteiksme Attēlojums, atspoguļojums.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
pieļaut Atzīt par iespējamu (piem., domu, ideju).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
superelite Augstākā līga (sportā).
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
bangas Augsti un spēcīgi viļņi.
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
grīšļu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., grīšļi, meldri, spilves.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
autotransports Automobiļu transports.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
volāns Badmintona bumbiņa ar spalvām.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
sabakstīt Bakstot iespiest, saspraust; sabāzt.
bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
balneologs Balneoloģijas speciālists.
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
gulties Balstīties, spiest ar spēku.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
baltists Baltistikas speciālists.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
tūcīt Bāzt; spiest, spaidīt.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
spodrināt Beržot, tīrot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs, spožs.
pievilkties Bez ārēju spēku iedarbības pievilkt vienam otru.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
bezspēks Bezspēcīgs.
nošļukt Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
biofiziķis Biofizikas speciālists.
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
biologs Bioloģijas speciālists.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
blāvojums Blāva gaisma, blāvs spīdums.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
palsens Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
palss Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
miglains Blāvs, nespodrs.
rēns Blāvs, nespodrs.
šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
atlass Blīvs (piem., zīda) audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
damasts Blīvs audums ar izaustiem spožiem ornamentiem.
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs mākslīgā zīda vai kokvilnas audums.
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
botāniķis Botānikas speciālists.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
nobradāt Bradājot, staigājot atstāt pēdu nospiedumus; nomīdīt.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
preferanss Bridžam līdzīga kāršu spēle.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
zeltbrūns Brūns ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
dribls Bumbas vai ripas vadīšana driblējot (sporta spēlē).
vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
dot Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
lāsot Būt koši spilgtam.
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
iesisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
redzēt Būt redzes spējai.
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
panest Būt spējīgam nest.
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
šķirt Būt spiestam atrasties prom (no kā).
liesmot Būt spilgtā krāsā.
starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
caurlaidība Caurlaišanas spēja.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, dzidrs (parasti par ūdeni).
transparents Caurspīdīgs.
transparence Caurspīdīgums.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
konkurēt Censties panākt pārākumu (kādā jomā), mēģināt pārspēt (kādu).
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
spēkoties Censties pārspēt kādu (piem., atjautībā, zināšanās).
cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
piekļauties Cieši piespiesties.
samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
sažņaugt Cieši saspiest.
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
kost Cieši spiest zobus (kur) parasti sasprindzinājumā.
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
plakt Cieši tuvināties, spiesties klāt.
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
iespēju robežās cik iespējams, pieļaujams.
(uz) to labāko cik labi vien iespējams.
garums Cik vien gari iespējams.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
platums Cik vien plati (arī plaši) iespējams.
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
cik (vien) (ir) iespējams cik vien spēj, var.
iespējams Cik vien var, spēj.
oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
pamuļķis Cilvēks ar mazliet ierobežotām prāta spējām.
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
burātājs Cilvēks, kas burā; sportists, kas specializējies burāšanā.
eksperimentētājs Cilvēks, kas eksperimentē.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
gājējs Cilvēks, kas spēj paiet.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
bandūrists Cilvēks, kas spēlē bandūru.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
personība Cilvēks, kuram piemīt kādas iezīmīgas, parasti pozitīvas, spilgtas īpašības.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
kapāties Cīnīties (parasti sportā).
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
kautiņš Cīņa, kur viens otru sit, spārda u. tml.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
skrulle Cirta, sproga.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
citologs Citoloģijas speciālists.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
nočīgāt Čīgājot nospēlēt.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
daiļamatnieks Daiļamatniecības speciālists.
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
pusjucis Daļēji zaudējis prāta spējas.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
invaliditāte Daļējs vai pilnīgs darbaspēju zudums, piem., slimības vai ievainojuma dēļ.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
slimības lapa darba nespējas lapa.
biļetens Darba nespējas lapa.
slimības nauda darba nespējas pabalsts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
apspēle Darbība --> apspēlēt(1).
apspēle Darbība --> apspēlēt(2).
izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
izspēle Darbība --> izspēlēt.
makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
izspiešana Darbība, process --> izspiest.
saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spiešana Darbība, process --> spiest.
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
datorspēle Datorā ieprogrammēta vai lejupielādējama spēle.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
kompjūterspeciālists Datorspeciālists.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
viss kas daudz no esošā, iespējamā.
kauties ar parādiem daudz pūlēties, lai spētu atdot parādus.
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
poligrāfija Dažādu iespieddarbu izgatavošana.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
debess puse debespuse.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
defektologs Defektoloģijas speciālists.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
divertisments Dejas vai deju svītas iespraudums (baleta, operas izrādē).
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
spēlīte Dem. --> spēle.
spilventiņš Dem. --> spilvens.
spraudīte Dem. --> spraude.
sprīdītis Dem. --> sprīdis.
demogrāfs Demogrāfijas speciālists.
tumšie spēki Dēmoniski spēki.
parādīt klasi demonstrēt izcilas spējas, izcilu prasmi, māku.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
dendrologs Dendroloģijas speciālists.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
saulessvece Deviņvīruspēks.
gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
raibenis Dienas tauriņš ar spilgti raibiem spārniem.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
dietologs Dietoloģijas speciālists.
harisma Dieva dota žēlastība – īpašas spējas, talants.
pašvaks Diezgan nespēcīgs, pavārgs.
dīgstība Dīgtspēja.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
speķots Divd. --> speķot.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
izpildraksts Dokuments par tiesas sprieduma izpildīšanu.
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
bāzt visu vienā maisā domāt, spriest par visiem vienādi.
filozofēt Domāt, spriest, diskutēt par fundamentāli svarīgiem jautājumiem.
funktierēt Domāt; spriest.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
piedāvāt Dot iespēju (ko) izmantot, iegādāties u. tml.
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
nodot Dot iespēju iepazīties (ar ko), novērtēt (to).
nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
sūtīt Dot, nodrošināt iespēju piedalīties (kādā pasākumā).
apdāvinātība Dotības, gara spējas, talants.
dāvana Dotības, spējas.
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
acīmredzot Droši vien; iespējams.
apdrukāt Drukājot (iespiežot) pārklāt ar rakstu zīmēm vai attēliem.
nodrukāt Drukājot, iespiežot izgatavot.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
dūdinieks Dūdas vai dūdu spēlētājs.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
no dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
ierakt Dziļi iespiest.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
potence Dzimumspēja (vīrietim).
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
dzīves prieks dzīvesprieks.
dzīvotprieks Dzīvesprieks.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
ekonomists Ekonomikas speciālists.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
eksperimentators Eksperimentētājs.
mēģinājums Eksperiments; arī izmēģinājums.
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
eksperts Ekspertīzes veicējs.
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
detonēt Eksplodēt, sprāgt; izraisīt sprādzienu.
noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
kapitālists Ekspluatators.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekspresionists Ekspresionisma pārstāvis.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
lampiņa Elektriskā spuldze.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piem., psihē).
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
ņiprs Enerģisks, sparīgs.
entomologs Entomoloģijas speciālists.
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
etimologs Etimoloģijas speciālists.
etnogrāfs Etnogrāfijas speciālists.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
riska faktors faktors, kas palielina riska iespēju.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piem., šahā, dambretē).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
filologs Filoloģijas speciālists.
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
fiziķis Fizikas speciālists.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
fiziologs Fizioloģijas speciālists.
kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
fizioterapeits Fizioterapijas speciālists.
subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
dūre Fizisks spēks.
vara Fizisks spēks.
kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
fizkultūrietis Fizkultūras (sporta) skolotājs.
treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
folklorists Folkloristikas speciālists.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
manierisms Formas pārsmalcinātība, pārspīlējums, samākslotība.
F Formula (autosportā).
nospriest Formulēt (tiesas) spriedumu.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ftiziatrs Ftiziatrijas speciālists.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
seniors Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
aviotransports Gaisa transports.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
blāzma Gaismas atspīdums.
dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
gaismas spēja gaismasspēja.
lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
ģenerāls Galvenais; vispārējs, visu aptverošs.
sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
toniks Gāzēts atspirdzinošs dzēriens.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
gerontologs Gerontoloģijas speciālists.
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gludspiedes tehnika gludspieduma tehnika.
kā lupata gļēvs, nevarīgs, bezspēcīgs.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
golferis Golfa spēlētājs.
golfists Golfa spēlētājs.
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
spektrogramma Grafisks (kā) spektra attēls.
grafologs Grafoloģijas speciālists.
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
ekipāža Grezni vieglie atsperu rati.
spēlētgriba Griba spēlēt (1).
spēlētgriba Griba spēlēt (2).
spēlētgriba Griba spēlēt (3).
raksturs Griba, gribasspēks.
paklājs Grīdas segums (piem., vingrošanā, cīņas sportā) pasargāšanai no traumām.
GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
smelt Gūt (piem., spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
ģeodēzists Ģeodēzijas speciālists.
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
ģeologs Ģeoloģijas speciālists.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
hematologs Hematoloģijas speciālists.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
herpetologs Herpetoloģijas speciālists.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
hidrogrāfs Hidrogrāfijas speciālists.
hidroģeologs Hidroģeoloģijas speciālists.
hidrologs Hidroloģijas speciālists.
hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists.
hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
higiēnists Higiēnas speciālists.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
histologs Histoloģijas speciālists.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
homeopāts Homeopātijas speciālists.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
iespraust Iebāzt, ielikt (šaurā vietā, spraugā).
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
karapūlis Iebrucēju karaspēks.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
zvaigžņu slimība iedomība, savu spēju pārvērtēšana.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
dotības Iedzimtas spējas (kādā nozarē).
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
banka Ieguldītā naudas summa (kāršu spēlē).
acis atveras iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
stāties spēkā iegūt juridisku spēku (piem., par darījumu, līgumu, likumu).
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
gamma spektrometrs iekārta gamma starojuma spektra pētīšanai.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju brīvi pārvietoties, kustēties.
iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā; pielipt (kur) lielākā daudzumā.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
aizpukstēties Iepukstēties; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt.
iesist vārtus ieraidīt (bumbu, ripu u. tml.) vārtos, iegūstot punktu (piem., futbola, hokeja spēlē).
gūt vārtus ieraidot, piem., bumbu vārtos, gūt punktu vai punktus sporta spēlē.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
caurumotājs Ierīce caurumu izspiešanai.
tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
medus sviede ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
medus spiedne ierīce medus izspiešanai no šūnām.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
elles mašīna ierīce, kas rada lielu troksni; spridzeklis.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
saistīt Ierobežot vai atņemt iespēju (kādam) brīvi kustēties, pārvietoties.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
uzmargot Iesākt būt mainīgi spilgtam, krāsainam.
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
iesparkšķēties Iesākt sparkšķēt un pārstāt.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
iespiegties Iesākt spiegt un apklust.
uzspīgot Iesākt spīgot; īsu brīdi spīgot.
iespīguļoties Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi spīguļot.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
iespindzēties Iesākt spindzēt; iesākt spindzēt un pārstāt.
iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
iesprakstēties Iesākt sprakstēt un pārstāt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
iesprakšķēties Iesākt sprakšķēt un pārstāt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
iesprausloties Iesākt sprauslot un pārstāt.
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi sprikstēt.
iespulgoties Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi spulgot.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
uzliesmot Iesākt strauji, spraigi norisēt; īsu brīdi strauji, spraigi norisēt.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (piemēram, par notikumiem).
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzbrāzt Iesākt strauji, spraigi risināties; īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas telpa.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
iestrāva Iespaids, ietekme.
efekts Iespaids; izskats.
pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
pieejamība Iespēja (ko) iegūt vai izmantot.
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
sasniedzamība Iespēja sasniegt (mērķi, rezultātu u. tml.).
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
opcija Iespēja; iespēja ko izvēlēties (no piedāvātā).
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
draudi Iespējamās briesmas.
nobruņoties līdz zobiem iespējami pilnīgi nobruņoties.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
droši vien iespējams, laikam gan.
potenciāls Iespējams, varbūtējs.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
potenciāls Iespēju kopums.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas par kādu ģeogrāfisku vietu.
konfiskācija Iespieddarbu izņemšana no apgrozības; atsavināšana.
klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
loksne Iespiedloksne; autorloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
drukas kļūda iespieduma kļūda.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
pēda Iespiedumi, (kā) nospiedumi.
jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
druka Iespiedums, iespiešana.
piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
iespīlēt Iespiest (piem., spīlēs).
iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
iedrukāt Iespiest [2].
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
drukāt Iespiest tipogrāfiski.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
nodrukāt Iespiest, publicēt.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
iesūkties Iespiesties un saglabāties.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
piespļaut acis iespļaut acīs (kādam).
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
iestumties Iespraukties.
ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
saspriesties Iespriesties (kur) – par kā lielāku daudzumu.
aizspriesties Iespriesties (rīklē) – par ēdienu.
iespundēt Iesprostot.
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
sasprūst Iesprūst (kur) – par kā lielāku daudzumu.
iespiesties Iesprūst, iespriesties.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
iesprādzēt Iestiprināt ar sprādzi.
ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
aizspiesties Iestrēgt (rīklē), aizspriesties.
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam.
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
influence Ietekme, iespaids.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
divkāršot Ievērojami palielināt, kāpināt (piem., spēkus, pūles).
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
iesprostot Ievietot (sprostā, iežogojumā).
uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt.
marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ihtiologs Ihtioloģijas speciālists.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
izmīcīties Ilgāku laiku spaidīties, grūstīties (drūzmā).
izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
izspaidīties Ilgāku laiku, daudz spaidīties.
izspārdīties Ilgāku laiku, daudz spārdīties.
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
izspiegties Ilgāku laiku, daudz spiegt.
izspļaudīties Ilgāku laiku, daudz spļaudīties.
izspoguļoties Ilgāku laiku, daudz spoguļoties.
izspriedelēties Ilgāku laiku, daudz spriedelēt.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
ārējās tirdzniecības bilance importēto un eksportēto preču vērtības attiecība.
imunologs Imunoloģijas speciālists.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
indologs Indoloģijas speciālists.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle (2).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
interjerists Interjera iekārtošanas speciālists.
būvinženieris Inženieris, kas specializējies būvniecībā.
tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
rotadata Īpaša adata apģērba saspraušanai un greznošanai.
saspriegot Īpašā apstrādē (parasti ievērojami) palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
leģions Īpaša karaspēka vienība dažās valstīs.
vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
matu sprādze īpaša saspraude matu sastiprināšanai, arī rotājumam.
ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
spinings Īpaša veida makšķere ar vizuli, ko iemet ūdenī un velk klāt, auklu tinot uz spoles.
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
peisaki Īpašas sasprogotas matu šķipsnas abpus deniņiem (ebrejiem).
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
dižens Īpaši liels; arī spēcīgs.
katafalks Īpaši rati vai automašīna zārka transportēšanai.
kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
pārmantojamība Īpašība, spēja saglabāties nākamajās paaudzēs.
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (2, 3).
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
leģionārs Īpašu karaspēku vienību karavīrs.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
ekspropriācija Īpašuma piespiedu atsavināšana.
nav izslēgts ir iespējams, pieļaujams.
visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
visi ceļi vaļā ir visas iespējas realizēt savus mērķus, centienus.
baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
intermeco Īsa starpspēle operas vai teātra izrādē vai starp skaņdarba daļām.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
pusminūte Īss laika sprīdis.
epigramma Īss satīrisks dzejolis, parasti ar asprātīgu nobeigumu.
anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
uzliesmot Īsu brīdi būt ļoti spožam (piemēram, pārdzīvojumā); īsu brīdi spēji izpausties (piemēram, sejā) – par pārdzīvojumu.
apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
uzplaiksnīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (kur).
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
nospindzēt Īsu brīdi spindzēt un pārstāt spindzēt.
nosprakstēt Īsu brīdi sprakstēt un pārstāt sprakstēt.
nosprakšķēt Īsu brīdi sprakšķēt un pārstāt sprakšķēt.
nosprauslāties Īsu brīdi sprauslāt un pārstāt sprauslāt.
nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
iezalgoties Īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji parādīties (acīs).
paspiest Īsu brīdi, mazliet spiest.
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
izspļaut Izdarīt spļāvienu.
nospļauties Izdarīt spļāvienu.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
noiet Izkrist (par apmatojumu, apspalvojumu).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
izlīdzēties Izmantot, izlietot (kādu paņēmienu); arī atrast iespējas.
izmēģināties Izmēģināt savas spējas, dotības (kādā jomā).
izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
liet Izplatīt (piem., spožu gaismu, siltumu, smaržu).
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zalgot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
mirdzēt Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zaigot Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) – par gaismu.
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
iespiesties Izplatoties ieplūst (pa spraugu, šauru vietu).
monoizrāde Izrāde, kurā spēlē viens aktieris.
atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
izrādīties Izrādīt sevi; demonstratīvi izpaust savas īpašības, spējas u. tml.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
durt Izraisīt sāpju sajūtu (piem., par salu, vēju, spilgtu gaismu).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
(sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
šanse Izredzes, izdošanās, iespējamība, varbūtība.
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
Velns lai parauj! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns parāvis! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns un elle! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
izsolīt Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
izbungot Izspēlēt ar bungām.
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās (matu, apspalvojuma) šķipsnas.
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
kavalērija Jātnieku karaspēks.
steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
vodeviļa Jautra luga ar kuplejām un dejām; dziesmuspēle.
jautrībnieks Jautrs, asprātīgs cilvēks.
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
lucītis Jūras zivs ar gļotām klātu garenu ķermeni, strupu galvu un garu muguras spuru.
lentzivs Jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, garu muguras un anālo spuru.
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
gurt Just nespēku; zaudēt spēkus.
reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
sajūta Kairinātāju izraisīts (kā) atspoguļojums smadzenēs.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
pedikīrs Kāju, arī kāju nagu kopšanas speciālists.
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
nodaļa Karaspēka apakšvienība.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
ešelons Karaspēka vienība.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
karapulks Karaspēks (parasti senatnē).
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
kardiologs Kardioloģijas speciālists.
spoguļkarpa Karpa, kurai raksturīga lielu, spožu zvīņu rinda sānos.
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
uguns Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
trumpot Kāršu spēlē – izspēlēt (parasti vairākus) trumpjus.
stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
zole Kāršu spēle; zolīte (2).
bakara Kāršu spēle.
zolīte Kāršu spēle.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
sacirsties pretī kategoriski iebilst, sākt spītēties.
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
figūra Kauliņš galda spēlēs.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
karakuls Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
kinematogrāfists Kinematogrāfijas speciālists.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kinologs Kinoloģijas speciālists.
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
stiga Klaja josla augstsprieguma līniju izvietošanai, robežu iezīmēšanai u. tml.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
pianisms Klavierspēles māksla.
klavierstunda Klavierspēles nodarbība.
klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
klavierspēle Klavieru spēle.
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
pārkliegt Kliedzot pārspēt skaļumā.
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
stulbt Kļūst nespējīgam aptvert, saprast.
izputēt Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
saspringt Kļūt (parasti ļoti) spraigam (par stāvokli, norisi).
saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam (par skaņām).
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
pastiprināties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
vairoties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
sakuplot Kļūt kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, spēcīgākam, nozīmīgākam.
ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
sačākstēt Kļūt ļoti vārgam, nespēcīgam.
bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam; pastiprināties.
nostiprināties Kļūt spēcīgākam, stiprākam, stabilākam.
atmosties Kļūt spēcīgi jūtamam, aktivizēties.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
atplaukt Kļūt spirgtam, atraisītam, priecīgam.
saspītēties Kļūt spītīgam.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
uzstarot Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās.
sadēdēt Kļūt vājam, nespēcīgam, ļoti panīkt.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
sadilt Kļūt vārgam, vājam, zaudēt spēkus.
atlabt Kļūt veselākam, veselam, atspirgt.
nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
splīnēties Kļūt, arī būt splīnīgam.
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par matiem, bārdu u. tml.).
spuroties Kļūt, arī būt spurainam (par šalli, auklu u. tml.).
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
iekniebt Kniebjot radīt saspiedumu, robu u. tml.
iekniebt Kniebjot sāpīgi iespiest (kur).
kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
laide Koka daļa, spals (šaujamieročiem).
ķeģis Koka spieķis, kūja.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
kokers Kokerspaniels.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
kokosrieksts Kokospalmas auglis.
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
satīns Kokvilnas kārstās dzijas vai ķemmdzijas, kā arī ķīmisku pavedienu audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
līga Komandu grupa (piem., kādā sporta spēlē ) atkarībā no to meistarības.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
tas Kopā ar īpašības vārdu pārākajā pakāpē izsaka vispārākās pakāpes nozīmi.
cauri Kopā ar ko, to pārspējot.
kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
kopnoskaņa Kopējā, vispārīgā noskaņa.
kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
kopskats Kopējs apskats, aplūkojums; vispārējs pārskats.
kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids.
apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
visā visumā kopumā, vispār.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
radiokorespondents Korespondents, kas strādā radio.
kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
kosmetologs Kosmetoloģijas speciālists.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
kosmologs Kosmoloģijas speciālists.
transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas un cilvēku transportēšanai.
košsarkans Koši, spilgti sarkans.
jiftīgs Košs, spilgts (par krāsu, tās toņiem).
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
pasteļtonis Krāsas tonis, kam nav spilgtuma; maigs, gaišs, arī blāvs krāsas tonis.
starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
krāsotājs Krāsošanas darbu speciālists.
kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
pompozs Krāšņs, grezns; pārmērīgi, pārspīlēti svinīgs.
begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
lapta Krievu tautas spēle ar bumbiņu un vālīti.
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
kriminologs Kriminoloģijas speciālists.
kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
kritiķis Kritikas (2) speciālists.
tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
burinieks Kuģis, kam par dzinējspēku izmanto vēju; buru kuģis.
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
tauriņš Kukainis ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
lēlis Kukaiņēdājs naktsputns ar brūnganpelēku apspalvojumu.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
cirmenis Kukaiņu kāpurs ar vāji attīstītām kājām vai vispār bez tām.
divspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst kukaiņi ar diviem spārniem jeb vienu spārnu pāri (piem., odi, knišļi, mušas, dunduri); šīs kārtas kukaiņi.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
kulinārs Kulinārijas speciālists.
kult rakstā kult (ar spriguļiem) ritmiski.
senjora Kundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
senjors Kungs (zemēs, kur runā spāņu valodā).
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
kurortologs Kurortoloģijas speciālists.
jebkurš Kurš katrs, ikviens (no visiem iespējamiem).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
kulstīties Kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
kinemātika Kustība (ģeometriskā aspektā).
apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzeklim).
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
kvarca lampa kvarca spuldze.
ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
vibromasāža Ķermeņa masāža ar speciālu vibrējošu aparātu.
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēku, kas atkarīgs no to masas un savstarpējā attāluma.
ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums eksponētu gaismjūtīgu materiālu attīstīšanai.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
ķirurgs Ķirurģijas speciālists.
pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
tvēriens Labas spējas, laba prasme; ķēriens (3).
ķēriens Labas spējas, laba prasme.
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
intervāls Laika sprīdis (starp notikumiem).
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
laika posms laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana; laikposms.
laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
drošs Laikam gan, iespējams.
konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
iespēlēt Laimēt, iegūt (azarta spēlē).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
korts Laukums tenisa spēlēšanai.
stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
ledus puķes leduspuķes.
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
izlēkāt Lēkājot spēt pārvietoties.
leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
spriest Lemt lietu tiesā, taisīt tiesas spriedumu, pieņemt lēmumu.
verdikts Lēmums, rīkojums, spriedums.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
habanera Lēna kubiešu izcelsmes spāņu deja; šīs dejas mūzika.
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
(tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
aerodroms Lidlauks (piem., sportam).
transportlidmašīna Lidmašīna (kā) transportēšanai; kravas lidmašīna.
triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
monoplāns Lidmašīna ar vienu spārnu pāri; vienplāksnis.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
līdz beidzamajam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
koeksistence Līdzāspastāvēšana.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs (par cilvēku); liels (par dzīvnieku).
gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
Lāčplēsis Liela auguma, spēcīgas miesas būves vīrietis.
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
korpuss Liela operatīvi taktiskā karaspēka vienība.
grūtības Liela piepūle, sasprindzinājums (kādā darbībā).
baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
burtnīca Lielāka iespieddarba atsevišķas daļas brošēts izdevums.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
lidspalvas Lielās spalvas (putna spārnā), kas nodrošina (tā) lidspēju.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
metropole Lielpilsēta vai galvaspilsēta.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
langusts Liels jūras vēzis ar cietu čaulu, bez spīlēm.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
kreiseris Liels un ātrs karakuģis, kas paredzēts jūras kaujām, piejūras karaspēka un desanta atbalstīšanai, patrulēšanai u. tml.
pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
garkājis Liels, divspārņu kārtas ods ar garām, tievām kājām un gariem spārniem.
monumentāls Liels, iespaidīgs, ar nozīmīgu saturu un lielu māksliniecisku vispārinājumu.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
kā zvērs Liels, spēcīgs; izturīgs.
lācītis Liels, spilgtas krāsas naktstauriņš, kura kāpuri klāti brūniem matiņiem.
bolīds Liels, spožs meteors.
emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
valence Lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
aizlīst Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas (kam) lūstot, plaisājot vai gāžoties.
tpu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu, spļaušanas skaņu.
pfu Lieto, lai atdarinātu spļaušanu.
tfu Lieto, lai atdarinātu spļāvienu.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
vai Lieto, lai norādītu, ka no divām minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
ar varu Lietojot fizisku spēku, piespiedu metodes.
lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
blefot Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kantorgrāmata Lietvedībai, speciāliem ierakstiem paredzēta (parasti liela formāta) klade.
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
drafts Līguma slēgšana ar sportistiem; jaunu spēlētāju izvēle.
čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
aizvākt Likt aiziet (karaspēkam).
pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
izsūkt Likt strādāt tik daudz, ka (cilvēks) zaudē (visus) spēkus; izkalpināt tā, ka (cilvēkam) zūd (visi) spēki.
saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
ekshumācija Līķa izrakšana (piem., ekspertīzes veikšanai).
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
limnologs Limnoloģijas speciālists.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
vārtu līnija līnija spēles laukuma galos, kuras vidū novieto vārtus (dažās sporta spēlēs).
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
līpamība Lipšanas spēja (vielai).
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
meklējums Literārs mēģinājums, eksperiments.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
lituānists Lituānistikas speciālists.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
lodene Lodīšu pildspalva.
lodīšpildspalva Lodīšu pildspalva.
logopēds Logopēdijas speciālists.
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
loģiķis Loģikas (1) speciālists.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem; arī galvenā loma.
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots (filmas, lugas u. tml.) personāža raksturs.
ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
zirgkopība Lopkopības nozare – zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
kalnu saule Luminiscences spuldze ultravioletā starojuma iegūšanai.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
mošķis Ļaunais gars; arī spoks.
velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
laist Ļaut brīvi, bez ierobežojumiem izpausties (piem., jūtām, spējām).
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
sakļauties Ļoti cieši piespiesties vienam pie otra.
kā (vēža) spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).
kā (no) dzelzs Ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs.
kristāldzidrs Ļoti dzidrs, spožs.
spilgts Ļoti gaišs, spēcīgs (par gaismu); tāds, kas izstaro stipru gaismu.
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
spoguļains Ļoti gluds, līdzens; tāds, kurā (kas) var atspoguļoties.
šļaugans Ļoti gurdens, nespēcīgs; arī slābans, slābs.
pazaudēt galvu Ļoti iemīlēties, zaudējot spēju loģiski domāt un spriest.
impozants Ļoti iespaidīgs (ar savu ārieni, spilgtām īpašībām, spēku u. tml.).
graujošs Ļoti iespaidīgs; satriecošs.
nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs.
īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
zibenīgs Ļoti īss (par laika sprīdi).
mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
pussekunde Ļoti īss laika sprīdis.
sekunde Ļoti īss laika sprīdis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
spožs Ļoti izcils, ievērojams (par cilvēku, tā personību); arī spilgts (2).
spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
milzis Ļoti liela un spoža zvaigzne.
milža spēks ļoti liels spēks.
dogs Ļoti liels suns ar īsu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
milzīgs Ļoti liels, ļoti spēcīgi izjūtams (piem., par stāvokli, apstākļiem).
kā zirgs Ļoti liels, spēcīgs; veselīgs.
šaušalīgs Ļoti liels, spēcīgs.
pārāks Ļoti liels; spēcīgs.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
kā nopērts ļoti nokaunējies, izjūtot bailes, respektu.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
hiperbolisks Ļoti pārspīlēts.
plīvuraudums Ļoti plāns, caurspīdīgs audums (piem., tills).
gāze Ļoti plāns, caurspīdīgs zīda audums.
zīdpapīrs Ļoti plāns, gandrīz caurspīdīgs papīrs.
enciklopēdisks Ļoti plašs, vispusīgs.
kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi.
caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs.
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
dusmu pērkons ļoti spēcīga dusmu izpausme.
gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
azarts Ļoti spēcīga, bieži ar risku saistīta aizraušanās, kaislība.
stihija Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
līt kā ar spaiņiem ļoti spēcīgi līt.
grandēt Ļoti spēcīgi skanēt; dārdēt.
bangot Ļoti spēcīgi, dinamiski norisēt, izpausties (par jūtām u. tml.).
visā galvā ļoti spēcīgi, skaļi (raudāt, kliegt).
svelmains Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelošs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
svelmīgs Ļoti spēcīgs (par psihisku vai fizoloģisku stāvokli, tā izpausmi).
bargs Ļoti spēcīgs (piem., par negaisu, vētru).
atlantisks Ļoti spēcīgs (spēkā līdzīgs grieķu mīta milzim Atlantam).
svelme Ļoti spēcīgs psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme.
versmīgs Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmains (2).
versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
karsts Ļoti spēcīgs, dedzīgs, kvēls (piem., par jūtām).
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
versmains Ļoti spēcīgs, iedarbīgs (piemēram, par smaržu).
traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
milzīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
milzīgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par parādībām dabā, skaņu u. tml.).
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
spožs Ļoti spēcīgs, žilbinošs; tāds, kas izstaro spēcīgu gaismu.
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
kā nolakots ļoti spožs, spīdīgs.
saspriegts Ļoti spraigs (par norisi, stāvokli).
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs.
traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
saspringts Ļoti spraigs.
kā ar maiglēm ļoti stipri (piem., spiest).
kā maiglēs ļoti stipri (piem., spiest).
gāzt straumēm ļoti stipri, spēcīgi līt.
vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
ass Ļoti stiprs, spēcīgs.
pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
nevaldāms Ļoti straujš, spēcīgs (par dabas parādībām).
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
zilzils Ļoti zils; spilgti zils.
ultramoderns Ļoti, arī pārspīlēti moderns.
uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
jūrskola Mācību iestāde, kas gatavo jūrniecības speciālistus.
tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
transformācija Maiņstrāvas sprieguma pazemināšana vai paaugstināšana, izmantojot transformatoru.
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu.
piedziņa Maksājuma piespiedu iekasēšana.
muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
maksāt nespējīgs maksātnespējīgs.
celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
izspiest kā citronu maksimāli izmantot, likt strādāt tā, ka zūd visi spēki.
raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
akvarelists Mākslinieks, kas specializējies akvareļu glezniecībā.
ekslibrists Mākslinieks, kas specializējies ekslibris darināšanā.
ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
spiningot Makšķerēt ar spiningu.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
katarālā angīna mandeļu virspusējs iekaisums.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja.
masieris Masāžas speciālists.
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
signālmasts Masts, pie kura stiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
kulstāmā mašīna mašīna (linu) šķiedras atbrīvošanai no spaļiem.
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
gludspiede Mašīna iespieddarbiem gludspieduma tehnikā.
ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
spiedne Mašīna, kurā ar spiedienu sablīvē vai saspiež vielu, maina tās formu; prese.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
matemātiķis Matemātikas speciālists.
siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
rocība Materiālās iespējas.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī).
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
sīkt Mazināties, zust (par spēku).
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles, spraiga darba).
paspūris Mazliet izspūris.
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
pietēlot Mazliet pārspīlēti izpaust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
durvju sprauga mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
durvju šķirba mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
iesprēgāt Mazliet, arī vietumis sasprēgāt.
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
kurts Medību suns ar slaidu vidukli, garām kājām un platām krūtīm, kas spējīgs ļoti ātri skriet.
laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apspalvojumu.
internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
transplantoloģija Medicīnas nozare, kas pēta audu un orgānu transplantācijas problēmas.
gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušas, plaušu un bronhu slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskās slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanas un profilakses iespējas.
ftiziatrija Medicīnas nozare, kurā pēta plaušu tuberkulozi un tās ārstēšanas iespējas.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
vilce Mehāniskais spēks, kas izraisa kustību; vilcējspēks.
vinča Mehānisms ar spoli un trosi smaguma celšanai un pārvietošanai.
atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai.
tievēt Mērķtiecīgi (piem., ar diētu, sporta nodarbībām) samazināt ķermeņa masu.
mērnieks Mērniecības speciālists.
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
restes Metāla vai plastmasas izstrādājums ar spraugām gaisa plūsmai.
krāšņvabole Metāliski spīdīga vabole (parasti tropos).
metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
meteorologs Meteoroloģijas speciālists.
metinātājs Metināšanas darbu speciālists.
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
mežinieks Meža nozares speciālists.
mežierīkotājs Mežierīcības speciālists.
bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
mežzinātnieks Mežzinātņu speciālists.
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
mikologs Mikoloģijas speciālists.
mikrobiologs Mikrobioloģijas speciālists.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
sterilizācija Mikroogranismu, to sporu iznīcināšana ar fizikālām vai ķīmiskām metodēm.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
dūnspalvas Mīkstas putna spalvas zem segspalvām; dūnas.
dūnas Mīkstas putna spalvas, kas klāj tā ķermeni zem segspalvām.
čības Mīksti sporta apavi.
maigs Mīksts, gluds, līdzens (piem., par ādu, apmatojumu, apspalvojumu).
pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
kara tiesa militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militāpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā); karatiesa.
karatiesa Militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, arī lietas par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (piem., cariskajā Krievijā).
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
kauja Militāru spēku bruņota sadursme, īpaši organizēta cīņa.
galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
tiranozaurs Milzīgs dinozauru kārtas gaļēdājs rāpulis ar asu redzi un spēcīgiem žokļiem.
ellesmašīna Mīna, bumba; spridzeklis.
izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
mineralogs Mineraloģijas speciālists.
smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
vizla Minerāls ar metālisku spīdumu.
hrizolīts Minerāls, caurspīdīgs olivīna paveids; dārgakmens.
rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
lāsot Mirdzēt, spīdēt.
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
skaidrs Mirdzošs, spožs (par acīm, skatienu).
atmirdzēt Mirdzot atspoguļoties.
atmirgot Mirgojot atspoguļoties.
aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
grifs Mītisks dzīvnieks – spārnots lauva ar ērgļa galvu.
mitologs Mitoloģijas speciālists.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pašgājējs Mobila mašīna, kas pārvietojas ar savu vilcējspēku.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
mocības Mokas, ciešanas; arī spīdzināšana.
izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
montētājs Montāžas (1) speciālists.
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
soloklase Motosportists, kas piedalās sacensībās ar motociklu bez blakusvāģa.
spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
atlētisks Muskuļains, spēcīgs; ar muskuļainu, spēcīgu ķermeni.
rigiditāte Muskuļu stīvums, saspringums.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
šura Musulmaņu sanāksme, apspriede.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
skaņotājs Mūzikas instrumentu skaņošanas speciālists.
klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kura sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā).
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
reperis Mūziķis, kas izpilda repu, ir specializējies repošanā.
multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
obojists Mūziķis, kas specializējies obojas spēlē.
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu, akordeona spēlētājs.
altists Mūziķis, kas spēlē altu (2).
arfists Mūziķis, kas spēlē arfu.
soloģitārists Mūziķis, kas spēlē augsta reģistra ģitāru.
bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
basists Mūziķis, kas spēlē basa instrumentu.
bazūnists Mūziķis, kas spēlē bazūni.
bundzinieks Mūziķis, kas spēlē bungas; cilvēks, kas sit bungas.
čellists Mūziķis, kas spēlē čellu.
ērģelnieks Mūziķis, kas spēlē ērģeles.
fagotists Mūziķis, kas spēlē fagotu.
flautists Mūziķis, kas spēlē flautu.
ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
pūtējs Mūziķis, kas spēlē kādu no pūšaminstrumentiem.
klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu.
pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
lautists Mūziķis, kas spēlē lautu.
mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs.
mežradznieks Mūziķis, kas spēlē mežragu.
instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
sitaminstrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas sitaminstrumentu vai sitaminstrumentus.
tapers Mūziķis, kas spēlē pavadījumus mēmajām filmām.
saksofonists Mūziķis, kas spēlē saksofonu.
stīdzinieks Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri vai kādu citu metāla pūšamo instrumentu.
taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
trombonists Mūziķis, kas spēlē trombonu.
trompetists Mūziķis, kas spēlē trompeti.
tubists Mūziķis, kas spēlē tubu.
vijolnieks Mūziķis, kas spēlē vijoli.
buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
manikīrs Nagu kopšanas speciālists.
vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
šīberis Naktspods guļošam slimniekam; padube.
narkologs Narkoloģijas speciālists.
papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
rekets Naudas izspiešana organizētā grupā.
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
navigators Navigācijas speciālists (parasti kuģa vadīšanā).
uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
nesātīgs Neapmierināms; ļoti intensīvs, spēcīgs.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
nerādīt Nebūt ar redzes spēju (par acīm).
nespīdēt Nebūt iespējamam.
nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
paplest Nedaudz izplest (rokas, kājas, spārnus u. tml.).
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
piespiest (kādu) pie sienas nedot (kādam) izvēles iespēju.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
afēra Negodīgs, spekulatīvs pasākums; blēdīgs darījums.
vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
nereāls Neiespējams.
papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
neirologs Neiroloģijas speciālists; nervu ārsts.
neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
aizlaist gar degunu neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
kā (zemē) iemiets nekustīgs, zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma).
traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
sīkdarbi Neliela apjoma iespieddarbi.
ķīsis Neliela asaru dzimtas saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, gļotainu ķermeni un asām spurām.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
jūrasgrundulis Neliela jūras zivs ar slaidu ķermeni un saaugušām vēdera spurām.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
rauda Neliela saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
stagars Neliela, plēsīga zivs ar dzeloņiem muguras spuras priekšā.
būda Neliela, speciālai vajadzībai būvēta ēka.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
feļetons Neliels asprātīgs, kritisks raksts; attiecīgais publicistikas žanrs.
trīsuļods Neliels bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
ugunskrupis Neliels krupis ar zaļgani pelēku muguru un zilgani melnu vēderu ar spilgtiem oranžsarkaniem plankumiem un baltiem punktiem [Bombina bombina].
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
impresija Neliels skaņdarbs, kas attēlo šādus iespaidus, noskaņas.
spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
tīklspārnis Neliels vai vidēji liels kukainis ar diviem pāriem caurspīdīgu, ļoti dzīslainu spārnu.
raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
izšķērdēt Nelietderīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
izniekot Nelietderīgi izšķiest (piem., spējas, dotības).
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piem., spēkus, laiku).
smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres.
nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
ārprātīgs Neparasti liels, spēcīgs; ārkārtīgs.
mānīt Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli).
samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no šīm iespējamībām.
nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
gļēvs Nesaspriegts, bez spraiguma, vingruma, vārgs.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
kleperis Nespēcīgs, novājējis zirgs.
nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
paralīze Nespēja darboties, funkcionēt.
psiholoģiskā valodas barjera nespēja iedrošināties runāt citā valodā.
tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
maksātnespēja Nespēja pildīt savas maksājumu saistības.
pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
rīcībnespēja Nespēja rīkoties, ko veikt.
aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
bezmiegs Nespēja vai grūtības iemigt un gulēt dziļā, ilgstošā miegā.
nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
nespēks Nespēja; nevarība.
nabagmāja Nespējnieku patversme.
saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist.
sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz vājuma, pārdzīvojuma u. tml.) nokrist, saļimt.
astēnija Nespēks, vispārējs vājums.
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
nozaudēt Nespēt atrast (ko).
apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
aizcietēt Nespēt iztukšoties (par vēderu, zarnām).
glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
uzdot Nespēt normāli darboties pārpūles dēļ (par orgāniem, ķermeņa daļām).
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
ļimt Nespēt noturēties stāvus un krist; kļūt ļenganam.
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
sabrukt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
sagrūt Nespēt pastāvēt, aiziet bojā.
ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
neredzēt tālāk par savu degungalu nespēt tālredzīgi spriest.
neredzēt tālāk par savu deguna galu nespēt tālredzīgi spriest.
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
strādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi strādāt.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
šķīrējtiesa Nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas.
pakustināt Nevarēt (nespēt) kustināt.
ņerga Nevarīgs, nespējīgs cilvēks.
impotents Nevarīgs, nespējīgs.
pesto Nevārīta mērce no saspiestiem garšaugiem un ķiplokiem.
mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piem., lietojot kādas zāles.
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
mirga Nevienmērīgs spīdums, spožums.
lāsmojums Nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
asinssūcējs Nežēlīgs ekspluatators; izsūcējs.
tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts apsakņots stāds.
triko No šāda auduma šūts ķermenim cieši pieguļošs tērps (piem., sportistiem, baletdejotājiem).
kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
atsperties No visa spēka.
atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
sportot Nodarboties ar sportu.
nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei); spēju, spēku u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
katram gadījumam nodrošināties iespējamai vajadzībai.
pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
nolikt uz lāpstiņām nogāzt (kādu) uz muguras (parasti cīņas sportā).
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).
sensoriskais nogurums nogurums, kas rodas, ilgstoši sasprindzinot maņu orgānus.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
nespēt Nolieguma darb. --> spēt.
nespīdēt Nolieguma darb. --> spīdēt.
iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
nolaist asinis nonāvēt; vājināt spēkus.
noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams.
bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam secinājumam, spriedumam.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
nekas Norāda uz vispārīgu (kā) noliegumu.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
tikai Norāda, ka citas iespējamības nav.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
ļoti Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti, spēcīgi, intensīvi.
no- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
pagalam Norāda, ka norise izpaužas spēcīgi, intensīvi.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
funkcija Norise, specifiska darbība (organismā).
brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
viļņoties Norisināties spēcīgi, strauji (par parādībām sabiedrībā, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli).
stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
geto Norobežota pilsētas daļa, kurā piespiedu kārtā tika nometināti ebreji (Otrā pasaules kara laikā).
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
valcēt Noslēgt ar īpašu ierīci, spiežot starp diviem pretēji rotējošiem diskiem.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
nobungot Nospēlēt (uz klavierēm).
nograbināt Nospēlēt.
zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
piespiest Nospiest.
izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
marķēt Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
saspriegot Nospriegot.
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli [1] (1).
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
stāžs Nostrādātais laiks (kādā nozarē, specialitātē, arī darbavietā).
apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
diskurss Noteikts aspekts; teksts.
kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
intriga Notikumu samezglojums, darbības spraiga attīstība (daiļdarbā).
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli).
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
numerologs Numeroloģijas speciālists.
numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
ieskaitīt Ņemt vērā, reģistrēt (sportista sasniegto rezultātu).
murcīt Ņurcīt, spaidīt (piem., rotaļājoties).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
okeanogrāfs Okeanogrāfijas speciālists.
okeanologs Okeanoloģijas speciālists.
kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
keratīns Olbaltumviela – matu, nagu, ragu, spalvu galvenā sastāvdaļa.
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
olimpiāde Olimpiskās spēles.
olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
onkologs Onkoloģijas speciālists.
spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
optometrists Optometrijas speciālists.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piem., saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
aktivitāte Organisma spēja reaģēt uz ārējiem kairinājumiem.
iedzimtība Organisma spēja saglabāt pēcnācējos savas īpašības.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
redze Organisma spēja uztvert un analizēt gaismu.
veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
producents Organisms, kas spēj radīt organiskas vielas.
saformēt Organizēt (piem., bruņoto spēku vienību).
evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
orientālists Orientālistikas speciālists.
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
ornitologs Ornitoloģijas speciālists.
ortodonts Ortodontijas speciālists.
ortopēds Ortopēdijas speciālists.
neaizsalstoša osta osta, kurā visu gadu iespējama navigācija.
otorinolaringologs Otorinolaringoloģijas speciālists.
vicečempions Otrās vietas ieguvējs čempionātā vai olimpiskajās spēlēs.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
pacelt tvaiku paaugstināt tvaika spiedienu.
hipertonija Paaugstināts asinsspiediens.
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
atdzīvināt Padarīt mundru, arī aktīvu, darbīgu; padarīt spraigāku, saistošāku.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
burvju paklājs paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas (pasakās).
dūdot Paklusu dziedāt, spēlēt (ko).
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
dispečerizācija Pakļaušana dispečera vadībai.
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
paleoantropologs Paleoantropoloģijas speciālists.
paleontologs Paleontoloģijas speciālists.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
maksimalizēt Palielināt (līdz ļoti lielam, iespējami vislielākajam).
uzņemt ātrumu palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
heteroze Palielināta (hibrīdu) dzīvotspēja, straujāka (to) attīstība, lielāka ražība (salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem tie cēlušies).
vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
melnā dzilna paliels putns ar melnu apspalvojumu.
erdelterjers Paliels suns (terjers) ar brūnganu un melnu, sprogainu apmatojumu.
eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
nopamatot Pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
pagurt Pamazām zaudēt spēkus, kļūt nespēcīgākam.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
uzrādīt Panākt ar savām spējām, darbu u. tml. (kādas darbības rezultātu).
sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, attīstās vajadzīgās īpašības, zināšanas, spējas u. tml.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehānisks spriegums.
spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (1).
saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti ļoti) spilgts (2).
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst normāls, atbilst vispārpieņemtām normām.
paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprāks, spēcīgāks.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, vārgs.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs.
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
pārsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārsprāgst.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spurkšķ.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., stāvoklis, attiecības) kļūst saspringtas.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
specializēt Panākt, ka (kāds) iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes (kādā darbības nozarē).
nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
sagrozīt galvu Panākt, ka (kāds) sāk domāt, spriest citādi.
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
izklaidēt Panākt, ka (kas) atpūšas, rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
optimizēt Panākt, ka (kas) kļūst optimāls, atbilstošs iespējām, apstākļiem u. tml.
noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
nospīdināt Panākt, ka (kas) nospīd.
pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
iespīdināt Panākt, ka gaisma iespīd (kur iekšā).
lauzt ceļu Panākt, ka ir iespējams virzīties uz priekšu.
sajaukt galvu panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
atrāviens Panāktais pārsvars izcīnītājos punktos (kādā sporta spēles posmā).
sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko pretiniekam izraisa sāpes.
blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
palīgspēki Papildspēki.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
liels Par augsta līmeņa sporta sacensībām.
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
braukt Par transportlīdzekli.
braukāt Par transportlīdzekļiem.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
bezdarbs Parādība, kad daļa strādātspējīgo neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
piesacīt Parādīt, atklāt (savas spējas, talantu u. tml.).
izpaust Parādīt, atklāt savas spējas, talantu, personību u. tml.
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
dīgt Parādīties, sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu u. tml.)
uzdīgt Parādīties, sākt augt (par pamatojumu, apspalvojumu).
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
pārgurums Pārāk liels nogurums, pilnīgs spēku izsīkums.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
handikaps Pārākums, pārsvars (sporta sacensībās).
paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
sprīdis Parasti savienojumā "laika sprīdis": posms starp diviem laika momentiem.
metāls Parasti savienojumā "smagais metāls": rokmūzikas žanrs, kam raksturīgi agresīvi ritmi un spēcīga ģitārspēle.
mitriķis Parasti savienojumā "spēka mitriķis": spēcīgs vīrietis.
paskriet Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) skriet.
vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
parazitologs Parazitoloģijas speciālists.
kolokvijs Pārbaudes forma – mācībspēka pārrunas ar studentiem, lai noskaidrotu viņu zināšanas.
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
pārbaudīties Pārbaudīt savu veselību (pie ārsta, attiecīga speciālista, medicīnas iestādē u. tml.).
izmēģināt spēkus pārbaudīt spēkus.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
pustonis Pārejas tonis starp diviem krāsu toņiem (starp gaišāku un tumšāku, spilgtāku un blāvāku u. tml.).
slimības pabalsts pārejošas darba nespējas pabalsts.
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
pašķidrs Parets (par apmatojumu, apspalvojumu).
odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
bonierēt Pārklāt ar īpašu ziedi vai grīdu vasku un pēc tam spodrināt.
pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
bruģēt Pārklāt, noklāt (piem., ceļu, laukumu) ar speciāliem akmeņiem.
apaugt Pārklāties (ar spalvām, apmatojumu u. tml.).
apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
appelēt Pārklāties (no virspuses) ar pelējumu.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, nopelniem u. tml.).
dzelžaina loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
dzelzs loģika pārliecinoši spriedumi, pierādījumi.
nejēdzīgs Pārlieku liels, ļoti spēcīgs, intensīvs u. tml.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
staigāt Pārmaiņus ceļot kājas, sperot soļus, pārvietoties.
perversija Pārmērība, pārspīlējums.
lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
līdz ūkai pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
klēpjdators Pārnēsājams dators ar atvāžamu plakanu displeju, kas paredzēts darbam jebkurā vietā, arī ceļojumā, novietojot to klēpī.
mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas.
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumu, spriedumu.
izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
pārsist Pārspēt (kādu, ko).
pārtrumpot Pārspēt (kādu, ko).
uzvarēt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
apsteigt Pārspēt (kādu), būt pārākam.
noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
ielikt kloķi pārspēt (kādu).
pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
pārspļaut Pārspēt (ko).
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
uzveikt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās).
noskriet Pārspēt (skriešanā).
nomākt Pārspēt ar savu intensitāti.
mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
aizdziedāt Pārspēt dziedāšanā.
nodziedāt Pārspēt dziedāšanā.
uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
gūt virsroku pārspēt kādu, uzvarēt.
aizrunāt Pārspēt runāšanā.
pārskanēt Pārspēt skaļumā citas skaņas.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
piesist Pārspēt, sakaut (sporta spēlē).
pievārēt Pārspēt, uzvarēt (cīņā, sporta spēlē u. tml.).
piesmiet Pārspēt, uzvarēt (ko).
pieveikt Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
sist pušu pārspēt.
aiziet tālu priekšā pārspēt.
cirst pušu pārspēt.
cirst pāri pārspēt.
sist pāri pārspēt.
hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
šaut pār strīpu pārspīlēt.
pārsālīt Pārspīlēt.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
sīrups Pārspīlēti glaimi; lišķība.
sīrupains Pārspīlēti glaimīgs; ļoti salds.
ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
sacukurot Pārspīlēti izskaistināt.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
pārmoderns Pārspīlēti moderns.
ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slavas dziesmas pārspīlēti slavinājumi, cildinājumi.
dziedāt slavas dziesmas pārspīlēti slavināt, cildināt.
dendijs Pārspīlēti smalki, vienmēr pēc jaunākās modes ģērbies cilvēks; frants, švīts.
klīrīgs Pārspīlēti vai māksloti smalks; kaprīzs; untumains.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums.
litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
uzspīlēts Pārspīlēts.
pārspridzināt Pārsprādzināt.
reflektēt Pārspriest, apcerēt.
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākās instances tiesā; iesniegt apelāciju.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
taimauts Pārtraukums (piem., sporta spēlē).
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
lauzt ceļu Pārvarot lielas grūtības, panākt, ka rodas (kāds stāvoklis, iespēja u. tml.).
apogļoties Pārvērsties par ogli (no virspuses).
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
nopēdot Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
sagrūsties Pārvietojoties spēcīgi saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
izsūtījums Pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā.
sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
lidot Pārvietoties gaisā ar spārnu vai lidplēves palīdzību (parasti par putniem, kukaiņiem).
taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
zelta zivtiņa Pasakās – zivtiņa, kurai piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums, kurā mērojas spēkiem (piem., kādā nodarbē).
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
rehabilitācija Pasākumu kopums darbaspēju, veselības atgūšanai (pēc slimošanas, traumas u. tml.).
kultūrizglītība Pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus.
pamētāt bumbu paspēlēt bumbu.
pakoklēt Paspēlēt, koklēt (kokli).
iespēt Paspēt (ko veikt).
uzspēt Paspēt.
kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
bandrole Pasta sūtījums (iespieddarbi).
gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
līdz ar nagiem Pašā pēdējā brīdī (piem., paspēt kur nokļūt).
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
prozektors Pataloģiskās anatomijas speciālists.
pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
patologs Patoloģijas (1) speciālists.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
aizmiglot Pavājināt, traucēt (acīm) iespēju saredzēt.
aptumst Pavājināties redzes spējai (par acīm).
kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (5).
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
mandrils Paviānu ģints mērkaķis ar iegarenu purnu, spilgti krāsainiem sēžas mīkstumiem un īsu asti [Mandrillus sphinx].
kaut kā Pavirši, ne tā, kā vēlams, bet tā, kā ir iespējams.
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
nobalēt Pazaudēt krāsas spilgtumu, kļūt gaišam; pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam.
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
hipotonija Pazemināts asinsspiediens.
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
piekust Pēc fiziskas piepūles kļūt nespēcīgam (par ķermeņa daļām).
piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
izomorfisms Pēc ķīmiskā sastāva līdzīgu vielu spēja kristalizēties ārēji vienādās formās.
noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
nelaba acs Pēc tautas ticējumiem – skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
pedalizācija Pedāļu izmantošana (klavieru spēlē).
finālspēle Pēdējā izšķirošā spēle (sporta sacensībās).
finālcīņa Pēdējā, izšķirošā cīņa (sporta sacensībās).
beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sporta sacensības.
pediatrs Pediatrijas speciālists; bērnu ārsts.
lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
grūdiens Pēkšņa, spēcīga ierosme, pamudinājums (darbībai, procesam).
panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
uzliesmot Pēkšņi izjust un izpaust spēcīgas jūtas.
iesvelt Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).
iesvelt Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.
iesvelties Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām).
iesvilt Pēkšņi kļūt spēcīgu jūtu, emociju pārņemtam; iedegties.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlmēm); spilgti izpausties (sejā, skatienā).
iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
iedzalkstīties Pēkšņi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem.
sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
iesisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties.
iedegties Pēkšņi, spēcīgi izjust un izpaust (jūtas, vēlmes); sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi nodoties (kam).
peldspura Peldēšanai nepieciešama spura (zivīm).
ūdensizspaids Peldoša ķermeņa (parasti kuģa) izspiestais ūdens daudzums.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
prese Periodisko iespieddarbu (piem., laikrakstu, žurnālu) kopums.
prese Periodisko iespieddarbu izdevēju vai žurnālistu kopums.
pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
biļetens Periodisks izdevums, kurā parasti atspoguļoti kādas iestādes, organizācijas darba rezultāti.
katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
konkurents Persona, kas (kādā jomā) cenšas pārspēt citu personu; sāncensis.
karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
izpētīt Pētot izzināt, iegūt vispusīgu informāciju (parasti zinātnē).
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
uzblīst Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
starts Piedalīšanās, parasti sportā, sacensībās.
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (1); nodarboties ar (kā) spēli (1).
spēlēt Piedalīties (kā) spēlē (2); nodarboties ar (kā) spēli (2).
disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
startēt Piedalīties sporta sacensībās.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
izvest Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
pieeja Piekļūšana, piekļuve; iespēja lietot, izmantot.
uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
pieķīlēt Pielabot (mehānismu, transportlīdzekli u. tml.).
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
sadeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks), kļūst vārgs, vājš, zaudē garīgos spēkus.
zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
lietišķie sporta veidi piem., jāšanas sports, modernā pieccīņa, burāšana.
būt Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām, arī jūtām, pārdzīvojumiem).
krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem).
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
taisīt spriedumu pieņemt spriedumu, nospriest.
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
augt Pieņemties spēkā, kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
aizpildīt Piepildīt (spraugu, dobumu).
pieblāzmot Piepildīties, tikt piepildītam ar gaismu, gaismas atspīdumu.
piepūst vaigus piepildot muti ar gaisu, izspīlēt vaigus.
noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
pretpierādījums Pierādījums, ar ko atspēko kādu citu pierādījumu.
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
parādīt Pierādīt, apliecināt darbībā (ko, piem., spējas).
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
iejūgties Piesaistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai.
sabiedroties Pieslieties, pievienoties (kādam, piem., politiskam, spēkam).
atdot Piespēlēt; pieļaut, ka iegūst.
iespēlēt Piespēlēt.
deportēt Piespiedu kārtā izsūtīt, pārvietot, izraidīt (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
piedzīt Piespiedu kārtā panākt, ka tiek iekasēts.
izsūtīt Piespiedu kārtā pārvietot un nometināt (kur).
sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piem., etnisku vai sociālu grupu, tautu.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
atspiest Piespiest atkāpties.
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
nospiest uz ceļiem piespiest padoties, pakļaut savai varai, arī gribai.
atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt slēpto.
piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
izspiest smaidu piespiest sevi pasmaidīt.
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
padzīt Piespiest, likt atstāt (piem., kādu vietu, darbu).
atdarīt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
atvērt muti piespiest, panākt, lai kāds sāk runāt.
pieplacināt Piespiest, piekļaut (pie kā, kam klāt).
kalpība Piespiesta kalpošana, atkarība, pakļautība, pienākums strādāt kā labā.
pieplakt Piespiesties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt).
spiedpoga Piespiežamā poga.
poga Piespiežama vai pagriežama detaļa, ar ko iedarbina (ierīces, iekārtas, mašīnas u. tml.) slēdzi, regulatoru.
lipināt Piespiežot (ko lipīgu vai pie kā lipīga) saistīt (pie kā).
pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
piesprādzēties Piesprādzēt sevi.
spraude Piespraušanai, saspraušanai paredzēts priekšmets.
piespraude Piespraužama rotaslieta, piespraužams tērpa rotājums.
sodīt Piespriest (kādam) sodu.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
piespraust Piestiprināt (pie kā, kam klāt, piem., ar spraudītēm).
iezīsties Piesūcoties (daļēji) iespiesties (kur iekšā).
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
apturēt Pieturēt (par transportlīdzekli).
kavēties Pieturēt, stāvēt (kādu laiku) – par transportlīdzekļiem.
padot Pievadīt (piem., ar mehānismu); piebraukt (transportlīdzekli) iekāpšanai.
apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
pievizināt Pievest klāt (par transportlīdzekli).
magnētisms Pievilkšanas spēja.
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
noslogot Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
parādīt sevi pilnībā atklāt (piem., savas rakstura īpašības, spējas).
tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
tāpatīgs Pilnīgi atbilstošs, pilnīgi līdzīgs (parasti par jēdzieniem, spriedumiem); arī identisks.
izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos vai garīgos spēkus.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
karaklausība Pilsoņu pienākums dienēt savas valsts bruņotajos spēkos.
garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
ūdens pīpe pīpe, kurā dūmi tiek filtrēti caur dzesējamā traukā ielietu ūdeni; ūdenspīpe.
speķa pīrāgs pīrāgs ar speķa pildījumu.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
pirmizdevums Pirmais (iespieddarba) izdevums.
pirmiespiedums Pirmais (kā) tipogrāfiskais iespiedums.
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
pirotehniķis Pirotehnikas speciālists.
kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
spalvu mākoņi plāni mākoņi, kas pēc formas atgādina putna spalvas.
laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
markizets Plāns, caurspīdīgs kokvilnas audums.
šifons Plāns, viegls, caurspīdīgs (parasti) zīda audums.
šķidrauts Plāns, viegls, parasti caurspīdīgs audums; izstrādājums no šāda auduma; plīvurs.
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
olimpiāde Plaša mēroga (piem., sporta) sacensības.
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
koksnes (šķiedru) plātne plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
noplinkšķināt Plinkšķinot nospēlēt (parasti uz klavierēm).
aizplivināt Plivinot spārnus, aizlidot.
noplivināties Plivinot spārnus, nolidot.
noplucināt Plucinot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
noplūkt Plūcot atdalīt nost (putna kautķermenim spalvas); plūcot atdalīt spalvas (putna kautķermenim).
noplūkāt Plūkājot, raujot noņemt (putnam) spalvas.
noplukt Plūkot pazaudēt krāsas spilgtumu un kļūt gaišam vai gaišākam.
spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
strūkla Plūstošas vielas (piem., šķidruma) samērā tieva, spēcīga plūsma.
iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
tipogrāfija Poligrāfijas uzņēmums, kurā izgatavo iespieddarbus.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
politologs Politoloģijas speciālists.
breiks Populārs ielu dejošanas stils ar akrobātikas elementiem, kas radies Ņujorkā afroamerikāņu iespaidā.
leģenda Populārs, izplatīts stāsts (piem., par kādu notikumu), kurā patiesība mijas ar izdomājumiem, pārspīlējumiem.
P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
geims Posms sporta spēlē, periods (3).
acot Potēt, iespraužot pumpurus aiz auga mizas.
piekrišana Pozitīva atbilde, atļauja, kas rada iespēju kam notikt.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
spēlētprasme Prasme spēlēt (1).
spēlētprasme Prasme spēlēt (3).
maņa Prasme, spēja; iemaņas.
talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
noturēt stūri prast, spēt vadīt automobili.
sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
nopresēt Presējot saplacināt, nospiest (3).
sapresēt Presējot stipri saspiest (ko).
pretinieks Pretējā puse bruņotā cīņā, karā, šās puses bruņotie spēki.
kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums iespaida pastiprināšanai.
sadursme Pretējus spēkus, pretējas puses pārstāvošu cilvēku saskare, izmantojot fizisku iedarbību, arī ieročus, vardarbību.
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (militārā sadursmē).
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
uzvara Pretinieka pārspēšana, sakāve (piemēram, bruņotā sadursmē).
pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlē).
paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
centrbēdzes spēks pretspēks tam spēkam, kas liek ķermenim kustēties pa līkni.
vardarbība Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piem., nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu.
jautrs Priecīgs, līksms, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spēlētprieks Prieks spēlēt (1).
spēlētprieks Prieks spēlēt (2).
spēlētprieks Prieks spēlēt (3).
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls; priekšējais stikls.
priekšspārns Priekšējais spārns kukaiņiem.
priekšdurvis Priekšējās (transportlīdzekļa) durvis.
purns Priekšgals (transportlīdzeklim).
plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
utilizācijas izejvielas priekšmeti, vielas, ko iespējams utilizēt.
saspraude Priekšmets matu saspraušanai.
sejsargs Priekšmets, detaļa sejas aizsargāšanai (darbā, sportā).
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
fetišs Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas, maģiskas spējas; dievināšanas, pielūgsmes objekts.
magnēts Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piem., sporta sacensībās).
klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
ievads Priekšspēle, sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko skaņdarba galvenā tēma.
demokrātija Princips, kas nodrošina sabiedrības, kolektīva locekļiem vienādas tiesības un iespējas.
jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
detonācija Process, kas izraisa eksploziju, sprādzienu; troksnis, kas rodas (kam) detonējot.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
sekrēcija Process, kurā specializētas dziedzeru šūnas veido un izdala sekrētu.
abstrakcija Process, kurā tiek izdalītas un vispārinātas kāda priekšmeta vai parādības būtiskās pazīmes.
karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
raža Produkcija, ko kādā laikposmā iespējams iegūt no augļiem, augiem, kas atrodami brīvā dabā.
tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
izspaidas Produkta (piem., augļu) atliekas, kas palikušas pāri pēc sulas izspiešanas.
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
glezna Programmatisks skaņdarbs vai tā daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda parādība.
filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
programmētājs Programmēšanas speciālists.
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
protēzists Protēžu izgatavošanas speciālists.
sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
psihiatrs Psihiatrijas speciālists, psihisko slimību ārsts.
sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
garā vājš psihiski slims, ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
gars Psihisko īpašību kopums; psihiskās spējas; prāts, domāšana.
atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī domas, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizumu, iespējamību.
nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
mulsums Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (daļējs) zudums.
depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
mazvērtība Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks jūtas mazāk spējīgs, vērtīgs par citiem.
psihologs Psiholoģijas speciālists.
zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
psihopatologs Psihopatoloģijas speciālists.
psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
nopulēt Pulējot nospodrināt.
nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
uzpulēt Pulējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spīdumu, gludumu.
lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
pulmonologs Pulmoloģijas speciālists.
lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas) korpusā.
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
puslaiks Puse no (kādai) sporta spēlei paredzētā laika; sporta spēles daļa, kas norisinās šādā laikā.
pusrats Puse no (transportlīdzekļa) riteņa (rata).
puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlē).
pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
iemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu daļa, ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
raibsvārcis Putns ar raibiem spārniem (parasti dzenis).
kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zosveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst vidēji un lieli ūdensputni ar peldpleznām, plakaniem knābjiem un gariem kakliem [Anseriformes].
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
radiotranslācija Radio tiešraide no kāda notikuma (piem., sporta spēles, koncerta) darbības vietas.
caurspiedīgā radiācija radioaktīvo staru plūsma, kurai piemīt liela caurspiešanas spēja.
radioastronoms Radioastronomijas speciālists.
radiobiologs Radiobioloģijas speciālists.
radiologs Radioloģijas speciālists.
radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
demonstrēt Rādīt (citiem savas spējas).
šķist Radīt (kādu) priekšstatu, iespaidu; likties, izskatīties.
atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
klidzināt Radīt atkārtotas, īsas, samērā spalgas skaņas (par dažiem putniem).
spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas, arī runāt, dziedāt ļoti augstā, spalgā balsī.
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., plīstošiem stikliem).
zvanīt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., putniem).
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piem., par priekšmetiem kustībā); atskanēt šādam troksnim.
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
šņirkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
šņerkstēt Radīt griezīgu, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas (kam) beržoties, tiekot spiestam u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
iespaidot Radīt iespaidu.
riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
kriukšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim.
sprakšķēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt.
sprakstēt Radīt īslaicīgu, asu troksni (piem., par ko degošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
plakšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
plaukšķēt Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piem., par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
brīkšķēt Radīt īsu, diezgan spēcīgu troksni, kāds rodas (piem., lielākam koka priekšmetam) plaisājot, lūstot, gāžoties.
pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
graut Radīt ļoti spēcīgu dobju troksni (par pērkonu, artilērijas šāvieniem u. tml.).
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
mekšķināt Radīt raksturīgas īsas, spalgas balss skaņas (parasti par āzi, kazu).
kviekt Radīt raksturīgas spalgas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piem., par metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, smalku skaņu; atskanēt šādai skaņai.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
gaudot Radīt skaļas, gari stieptas, samērā spalgas skaņas.
žvirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti, berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (piem., par priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
kramšķināt Radīt spalgas, griezīgas balss skaņas (piem., par kraukli, kovārni).
taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
dimdēt Radīt spēcīgas, skaļas samērā zemas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
blīkšķēt Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
brākšķēt Radīt spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (parasti koka) priekšmetiem; atskanēt šādam troksnim.
dimdēt Radīt spēcīgu, dobju troksni (par mehānismiem, braucošiem transportlīdzekļiem).
rībēt Radīt spēcīgu, dobju troksni.
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
rībēt Radīt spēcīgu, skaļu troksni.
zibeņot Radīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
kaukt Radīt stieptas, spalgas, samērā augstas skaņas (piem., par dabas parādībām, mehānismiem); atskanēt šādām skaņām.
dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
bērt pērles cūkām priekšā rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
kreatīvs Radošs, radītspējīgs.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
aizdambēt Radot šķērsli, aizsprostot.
servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
veikla mēle raita, arī asprātīga runa.
spalvaskāts Rakstāmrīka kāts, kurā iestiprina spalvu.
lodīšu pildspalva rakstāmrīks, kura korpusā iepildīta speciāla pasta.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
rakstāmpiederumi Rakstīšanai, arī zīmēšanai, rasēšanai paredzēti piederumi (piem., pildspalvas, zīmuļi, dzēšgumijas, korekcijas līdzekļi).
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
vēstures avoti rakstītie dokumenti un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
piesitiens Raksturīgs (klavieru) taustiņu spēlēšanas veids.
šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
emocijzīme Rakstzīme vai rakstzīmju kopums, ko izmanto displeja ekrānā emociju izpausmei elektroniskās saziņas procesā; smailijs.
parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
raķešu bāze raķešu karaspēka bāze.
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
rēns Rāms, nesteidzīgs, bez spraiguma.
uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
rasetne Rasēšanai nepieciešamo rīku komplekts speciālā plakanā kastē.
velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
pavērties Rasties (iespējai, izdevībai u. tml.).
iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
nokļūt uz skatuves rasties iespējai uzstāties; kļūt par skatuves mākslinieku.
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
spriest Rasties spriedumam, veidot spriedumu.
uzblāzmot Rasties, spēji, spilgti izpausties.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
speķrausis Rausis ar speķa pildījumu; speķa rausis.
speķa rausis rausis ar speķa pildījumu.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
aktīvs Reaģētspējīgs, tāds, kas spēj reaģēt; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
aktivitāte Reakcijas spēja; pastiprināta darbošanās.
izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
reālpsiholoģija Reālistisks cilvēku psihes, raksturu atspoguļojums (teātra mākslā).
reanimatologs Reanimatoloģijas speciālists.
manifestācija Redzama vai spilgta izpausme.
acu gaišums redze, redzes spēja.
acs Redze, redzes spēja.
acugaisma Redze, redzes spēja.
vistas aklums redzes defekts, kad ir vāja redzes spēja tumsā.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
acu gaisma redzes spēja.
ieķīlēties Refl. --> ieķīlēt; iesprūst (par ko grozāmu, bīdāmu u. tml.).
iesperties Refl. --> iespert (4).
pārspiesties Refl. --> pārspiest; tikt pārspiestam.
saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
vizināties Refl. --> vizināt [1]. Braukt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
šķavas Reflektoriska norise, kurā gaiss spēcīgā, īsā izelpā ar troksni izplūst caur degunu un muti; troksnis, kas rodas šādā norisē.
klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
regbists Regbija spēlētājs.
amerikāņu futbols regbijam līdzīga spēle, kurā ovāla bumba jāiesit vārtos vai jānogādā aiz pretinieka vārtu līnijas.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
strēlis Regulārā kājnieku karaspēka karavīrs (Maskavas caristē no 16.–18. gs.).
reimatologs Reimatoloģijas speciālists.
uzdzirkstīt Reizēm spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē, saturā).
svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
rēķinvedis Rēķinvedības speciālists.
maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
teozofija Reliģiski filozofiska mācība par iespēju mistiskas intuīcijas un atklāsmes ceļā nonākt kontaktā ar Dievu.
atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
rentgenogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšana, ar rentgenstaru palīdzību iegūstot uzņēmumu uz speciālas filmas.
restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1).
restaurators Restaurācijas (1) speciālists; restaurētājs.
šķidrs Rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
buržuāziskā revolūcija revolūcija, kuras galvenais virzītājspēks ir sabiedrības vidējais slānis.
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
atspoguļojums Rezultāts --> atspoguļot, atspoguļoties.
blīvējums Rezultāts --> blīvēt; priekšmets, viela, kas novērš vai samazina (kā) noplūdi pa spraugām.
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
rīcībnespējīgs Rīcības nespējīgs.
iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltot visus savus spēkus, laiku, arī dzīvi kā labā, kāda mērķa dēļ.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
spaile Rīks (kā) saspiešanai.
stampa Rīks (koka, metāla u. tml.) ar paresninātu galu kā sasmalcināšanai, blīvēšanai ar sitieniem, grūdieniem, spiedieniem.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
rakstāmrīks Rīks rakstīšanai (pildspalva, zīmulis, flomāsters u. tml.).
kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
sprikstēt Risināties viegli, raiti (piem., par runu); spilgti izpausties (par psihisku stāvokli).
buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
klandi Ritmisku klaudzienu kopums, ko rada, piem., sliežu transportlīdzekļi, to daļas.
melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
ķetna Roka (parasti liela, spēcīga).
elektroniskā grāmata rokā turama ierīce, kas izspīdina grāmatu elektronisko versiju.
zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
rokas spiediens rokas paspiešana, parasti sveicinot.
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
hārdroks Rokmūzikas paveids, kam raksturīgs skaļš, spēcīgs bungu skanējums.
smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
faksimilizdevums Rokraksta vai reta iespieddarba publikācija fotomehāniskā iespiedumā.
kulstīkla Roku darbarīks linu šķiedru attīrīšanai no spaļiem.
epopeja Romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
sīkronis Roņu suga, kas dzīvo Baltijas jūrā [Pusa hispida].
gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
kaleidoskops Rotaļlieta – caurule, kurā krāsaini stikliņi spoguļu prizmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
sakta Rotas lieta, kas lietota tērpa, tā daļu saspraušanai.
broša Rotaslieta, ko var piespraust pie tērpa; piespraude.
propelleris Rotējoša ierīce ar lāpstiņām vilces spēka iegūšanai gaisā.
vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
maijrozīte Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima].
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
svētruna Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
pievērsties Runājot, apspriežot u. tml., veltīt uzmanību (kam), aplūkot (ko).
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
valoda Runas akts, darbība; runas spēja.
retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
sēkt Runāt ar spēcīgu, šņācošu pieskaņu.
asināt mēli runāt asprātības, arī zoboties.
spriedelēt Runāt, spriest (par ko), parasti vispārīgi, bez dziļāka satura vai pamatojuma.
pavārīties Runāties, apspriesties (par ko).
runātājs Runīgs cilvēks; cilvēks, kas spēj labi runāt.
aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
nodrošināt Rūpēties, gādāt, lai (kas) būtu iespējams.
motorūpnīca Rūpnīca, kur ražo motociklus, mopēdus u. tml. spēkratus.
rusists Rusistikas speciālists.
ierūsēt Rūsot ieķerties, iesprūst, kļūt grūti izkustināmam.
sabiezēt Saaugt biezākam (par apspalvojumu, apmatojumu).
satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
korķis Sabiezējums, aizsprostojums.
izbozt Sabozt (matus, spalvas).
saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
sabozt Sacelt stāvus (apmatojumu, spalvas u. tml.).
uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) – par dzīvniekiem; sabozt.
sabozties Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
sabozties Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
rallijkross Sacensības – braukšana ar sporta automobiļiem slēgtā trasē ar mainīgu asfalta un grunts segumu.
divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
sprediķot Sacīt sprediķi (dievkalpojumā).
cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, jūtām u. tml.).
notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
apdurt Sadurt, apspraudīt (kam apkārt).
sastumties Sadurties (par transportlīdzekļiem).
Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
nodrošināt Sagādāt, dot iespēju iegūt (ko).
kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
sasviesties Sagāzties uz sāniem (piem., par transportlīdzekli).
piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
karsts Saistīts ar biežu, operatīvu u. tml. lietojuma iespēju datorsistēmā.
karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, karu, karošanu.
militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
despotisks Saistīts ar despotiju, tai raksturīgs.
ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs; respirators [2].
riskants Saistīts ar iespējamu zaudējumu, neveiksmi; bīstams.
intelektuāls Saistīts ar intelektu, domāšanas spēju.
jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
mokas Saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, spīdzināšanu.
krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs; ļoti spēcīgs, intensīvs.
vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1).
agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; saistīts ar policijas darba specifiku, tai raksturīgs.
krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
rēgains Saistīts ar rēgiem, tiem raksturīgs, tāds, kas iedveš bailes, baisas izjūtas; savāds, spocīgs.
satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
represīvs Saistīts ar sodu, spaidiem, apspiešanu.
spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
spektrāls Saistīts ar spektru, tam raksturīgs.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu; raksturīgs sportam vai sportistam.
vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
(viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
nervi kā striķis saka par cilvēku, kas stresa situācijās spēj palikt mierīgs.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
prātu maizē apēdis saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
tumšais zirdziņš saka par cilvēku, spēlētāju, komandu, par kuru spējām nav īsta priekšstata.
uz visām kantēm saka par daudzpusīgu, vispusīgu cilvēku, dažādām viņa prasmēm.
velna pilns saka par dzīvespriecīgu cilvēku, kam patīk jokot.
ko Dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot.
kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
uzlecošā zvaigzne saka par jaunu, kādā darbības, piem., mākslas, sporta sfērā talantīgu, daudzsološu cilvēku.
tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
kā spogulis saka par ko ļoti gludu, spožu, spīdīgu.
kā ērģeles saka par ko spēcīgu, varenu (piem., balsi).
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
(viss) mirdz un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) spīd un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
nav noslēpums saka par ko vispārzināmu.
labs deguns Saka par labu ožas spēju.
smalks deguns Saka par labu ožas spēju.
kaķa acis saka par labu redzi, spēju redzēt tumsā.
kā ozols saka par liela auguma, staltu, spēcīgu vīrieti.
amoka skrējiens Saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam.
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
vārās kā raganu katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā elles katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā raganu katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā elles katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
(zils un) zaļš metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas ap acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs metas priekš acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)skrien gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)šķīst gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
melns (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
raibs (no)griežas gar acīm saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
(zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
uguns trako saka par spēcīgu uguni, kas strauji izplatās.
sīksts kā krams saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.
spēcīgs kā lācis saka par spēcīgu, liela auguma cilvēku, parasti vīrieti.
kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.) saka par spēcīgu, liela auguma vīrieti.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
acis ir pierē saka par spēju pašam redzēt, spriest.
smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
bērns izkrita saka par spontāno abortu.
vārās kā raganu katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā raganu katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
vārās kā elles katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
dzīve kūsā saka par spraigu, darbīgu dzīvi.
taureņi vēderā saka par stāvokli, kad cilvēks izjūt kutēšanu vēderā (parasti, izjūtot spēcīgas pozitīvas emocijas, piem., iemīlēšanos).
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
kaut vai izstiepies saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
prāts reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
sirds reibst saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
jūra līdz ceļiem saka, ja kādam (piem., reibumā) šķiet, ka viņš visu spēj.
laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja kāds ļoti skaļi, spriedzīgi kliedz.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
uz deguna krizdams (klupdams) saka, ja kāds strādā pārāk daudz, pāri saviem spēkiem.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(iz)līst vai no ādas (ārā) saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
(iz)līst no ādas laukā saka, ja kāds visiem spēkiem pūlas, cenšas (ko realizēt, paveikt).
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
kā mežs Saka, ja kas ir spēcīgi, raženi audzis.
sirds (vai) pamirst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) stājas saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
sirds (vai) (no)tirpst saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek spēcīgi, trokšņaini.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
tvaiks nokrīt saka, ja kļūst mazs tvaika spiediens.
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
ne lūdzams saka, ja nav iespējams ko panākt.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja nav iespējams neko grozīt, mainīt.
ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
skaits nojūk saka, ja nespēj ko saskaitīt.
kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
tvaiks kāpj saka, ja paaugstinās tvaika spiediens.
sirds kūsā saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
sirds kvēlo saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
sirds karst saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
tvaiks krīt saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
tvaiks krītas saka, ja pazeminās tvaika spiediens.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
sagriežas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
sametas tumšs gar acīm saka, ja pēkšņi rodas redzes traucējumi pēc trieciena, spēcīga pārdzīvojuma u. tml.
kaut vai tā saka, ja pieļauj kādu no minētajām iespējām.
(vārās kā) raganu katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
(vārās kā) elles katls saka, ja procesi sabiedrībā vai parādības dabā risinās ar milzu spēku, strauji, postoši.
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
paliek par karstu saka, ja situācija kļūst saspringta, bīstama.
seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
lai maksā ko maksādams saka, ka darīs (ko) katrā ziņā, izmantojot visas iespējas.
atraisās rokas saka, kad pēc šķēršļu novēršanas rodas iespēja brīvi rīkoties.
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
gaidi ar maisu saka, par ko neiespējamu, veltīgām cerībām.
apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
savākt Sakopot (spēkus) noteiktai darbībai.
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
saplīkšķināt Sākt plīkšķināt (spārnus).
saplivināt Sākt plivināt un kādu brīdi plivināt (spārnus).
uzkāpt uz skatuves dēļiem sākt spēlēt (piem., teātri), kļūt par aktrisi (aktieri).
aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
atspīdēt Sākt spīdēt.
saspolēt Sākt spolēt un beigt spolēt.
sagriezties Sākt virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi.
iedegties Sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
uzlējums Salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no augļu un ogu izvilkuma spirtā.
nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
alata Saldūdens zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
ielocīties Saliecoties iespraukties, iesēsties u. tml.
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kura sastāvs un osmotiskais spiediens ir līdzīgs asins sastāvam.
stīvs Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
pavājš Samērā nespēcīgs vārgs; samērā neattīstīts.
nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
atgrūdiens Samērā spēcīga kustība, ar kuru (ko) atgrūž vai atgrūžas (no kā).
dimdēt Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
ņiprs Samērā spēcīgs, ātrs.
nopietns Samērā spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā).
paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (par psihisko stāvokli).
spodrs Samērā spožs.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
apspriede Sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā, izlemj.
konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
sanskritologs Sanskritoloģijas speciālists.
uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
samurcīt Saņurcīt, saspaidīt.
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
sarkansārts Sarkani sārts; spilgti sārts, gandrīz sarkans.
zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
parkšķis Sarkanspārnu sisenis.
gaile Sārtas gaismas atspīdums.
zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu un spīdumu.
zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
liesmains Sārts, spilgts.
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
ierunāt Sarunājot, norunājot panākt, ka kāds iegūst (iespēju, darbu u. tml.).
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
nebrīvs Sasaistīts, piespiests.
sasēst Sasēsties; spēt apsēsties (1).
saspēlēt Saskaņot savu spēli, izpildījumu (ar ko).
frontes līnija saskares līnija starp karojošo pušu karaspēkiem.
gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
finišēt Sasniegt distances galapunktu, mērķi (sporta sacensībās).
izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
samīcīt Saspaidīt, saburzīt (ko).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
klipsis Saspiežama (parasti neliela) matu sprādze.
klipsis Saspiežams aizdares elements (piem., apģērbam, apaviem).
tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
aukstais karš saspīlētas valstu attiecības, kas tomēr nav pāraugušas karā.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
turgors Saspriegums, ko rada šūnu šķidrā satura spiediens uz to apvalkiem.
saspringtums Sasprindzinājums (1).
saspringtums Sasprindzinājums (2).
saspringtums Sasprindzinājums (3).
saspringums Sasprindzinājums.
saspringt Sasprindzināt (1).
saspringt Sasprindzināt (2).
sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
saspriegt Sasprindzināt.
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
saspriegts Sasprindzināts (2).
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties, ieklausīties.
ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
saspriegt Saspringt.
kā elektrizēts saspringts; satraukts.
uzspīlēts Saspringts.
iesprogot Sasprogot.
saspurt Saspuroties (1).
sasprādzēt Sastiprināt ar sprādzi.
aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
sprāgt Sašķīst gabalos, eksplodēt (piem., pēc trieciena strauji mainoties tilpumam).
šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
saritināt gredzenā satīt spirālē, lokā.
saritināties gredzenā satīties spirālē, lokā.
uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos.
kratīt Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
sakratīt Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
taupīt Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
saulpuķe Saulespuķe.
ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
armija Sauszemes karaspēks.
pluskains Savēlies, sapinkojies (par apmatojumu, apspalvojumu).
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piem., par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piem., auklu).
sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (parasti sporta spēlē).
saspēlēties Savstarpēji saskaņot savu spēli, izpildījumu (piem., koncertā, izrādē).
saspēle Savstarpēji saskaņota spēle, izpildījums (starp mūziķiem, aktieriem u. tml.).
saspēlēt Savstarpēji spēlēt (sporta spēli, galda spēli u. tml.).
saspriest Savstarpēji spriežot, izlemt.
pašapziņa Savu spēju, iespēju un savas personības apzināšanās.
pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
mežazoss Savvaļas zoss ar sudrabaini pelēku apspalvojumu; meža zoss [Anser anser].
sažmiegt Sažņaugt; saspiest (1).
scientiologs Scientioloģijas speciālists.
sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piem., tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
deducēt Secināt atsevišķo no vispārīgā.
izsecināt Secinot iegūt (atziņu, spriedumu u. tml.).
kuvērs Segas, arī spilvena pārvalks.
seismologs Seismoloģijas speciālists.
nodzerta seja seja (piem., trula, satūkusi), kurā atspoguļojas pārmērīga alkoholisku dzērienu lietošana.
mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
sperma Sēklas šķidrums, kas satur spermatozoīdus; sēklinieku sekrēts.
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa kuru pārvietojas spermatozoīdi.
dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
seksologs Seksoloģijas speciālists.
seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
rokraksts Sens ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam).
veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
laidiens Sērijveida izdevuma atsevišķs iespiedums.
ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
snaiperis Sevišķi rezultatīvs spēlētājs (futbolā, hokejā u. tml.).
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
iesēdēt Sēžot radīt (iespiedumu).
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
spļaudekļi Siekalas, krēpas, ko izspļauj.
spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
čirka Sīka matu sproga.
lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
virpuļotājvaboles Sīkas ovālas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles.
galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
blusa Sīks, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
trūdodiņš Sīks, neliels tumšs kukainis ar melnīgsnējiem spārniem.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
čirkains Sīksprogains.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe.
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par dārgakmeņiem.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists.
siltumtehniķis Siltumtehnikas speciālists.
siltumvadāmība Siltumvadītspēja.
sinologs Sinoloģijas speciālists.
sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
sirdsvājums Sirds mazspēja.
sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
dauzīt bumbu sist, spert pa bumbu (spēlējot).
apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
trenēties Sistemātiski vingrināties (parasti kādā sporta veidā).
filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums speciālā glabātavā.
knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
nobungot Sitot bungas, nospēlēt.
kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
gaume Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
masas skaitlis skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
drošības koeficients skaitlis, kas rāda, cik reižu izturības robeža pārsniedz pieļaujamo spriegumu.
varbūtība Skaitlis, kas raksturo gadījuma rakstura parādības realizēšanās iespējas.
rezultāts Skaitļos izteikts (sporta spēles) stāvokļa rādītājs; iznākums.
dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
piedauzīt Skaļi, spēcīgi pieklauvēt; skaļi, spēcīgi piesist (pie kā).
rībēt Skaļi, spēcīgi skanēt.
dikts Skaļš, spēcīgs.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
zilbiska skaņa skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
epentēze Skaņas iespraudums vārdā.
runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
picikato Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
rakurss Skatījums, aspekts.
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
divskats Skats, kurā tēlo divi aktieri; divspēle.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
klamburs Skava; sprādze.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
skrien, ko māk skrien, cik ātri spēj, var.
paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
laist, ko māk skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
spārnskrūve Skrūve ar spārniem.
skudru spirts skudrskābes šķīdums etilspirtā.
salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
slāvists Slāvistikas speciālists.
šleperis Slēdzene ar atsperveida mehānismu.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
adatu terapija slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; akupunktūra.
vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs, arī vārgs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vārgulīgs Slimīgs, nespēcīgs, nīkulīgs.
krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
belzt Smagi, spēcīgi sist.
bliezt Smagi, spēcīgi sist.
zvelt Smagi, spēcīgi sist.
aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
smagumspēks Smaguma spēks.
pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
matatspere Smalka spirālveida atspere.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
takts Smalkjūtība, pieklājība, arī citu cilvēku cienīšana, respektēšana.
smalkmehāniķis Smalkmehānikas speciālists.
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
rādīt Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
putināt Snigt, pūšot spēcīgam vējam; puteņot.
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
sociālantropologs Sociālantropoloģijas speciālists.
sociālpsihologs Sociālpsiholoģijas speciālists.
sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
sociologs Socioloģijas speciālists.
melnā sotņa soda ekspedīcija (1905.–1907. g. revolūcijas laikā).
pendele Soda sitiens (futbola spēlē).
nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
spaidu darbi soda veids, ko izcieš, veicot piespiedu kārtā ļoti smagus darbus; katorga.
papildsods Sods, ko piespriež papildus pamatsodam.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
mīcīt Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
knaibīt Spaidīt, spiest.
izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
knaģis Spaile, spīle (veļas piestiprināšanai pie virves).
putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
spara rats spararats.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
ka put vien sparīgi, braši, ātri, viegli.
zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
drošības josta speciāla josta, ko lieto drošībai, piem., strādājot lielā augstumā, lidojot ar lidmašīnu, braucot ar automobili.
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa; speciāli norobežota telpas daļa (kā) novietošanai, glabāšanai.
aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
korektūras zīmes speciālas zīmes, ar kurām norāda labojumus salikumā.
slēpju zābaki speciāli apavi slēpošanai; slēpjzābaki.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
izšujamie diegi speciāli diegi, ko lieto rotājumu veidošanai.
depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem dažos mācību priekšmetos.
parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
telšu pilsētiņa speciāli iekārtota vieta atpūtai ar teltīm.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
treneris Speciālists (kādā sporta veidā), kas trenē sportistu, vada treniņus.
skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
zobu tehniķis speciālists, kas izgatavo zobu protēzes.
finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
sniega dēlis speciāls dēlis braukšanai no kalna pa sniegu; snovbords.
bārdas nazis speciāls nazis bārdas skūšanai.
spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
trako krekls speciāls, garš krekls ar garām piedurknēm psihiski slimu cilvēku savaldīšanai, kustību ierobežošanai.
putnu gripa specifiska gripas vīrusa izraisīta infekcijas slimība, kas skar galvenokārt putnus.
dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
snieggāze Spēcīga, brāzmaina snigšana; spēcīgs, brāzmains sniegs.
šalts Spēcīga, spēja (parasti emocionāla stāvokļa) izpausme.
kaislība Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
sirds iedegas spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
uzspert Spēcīgi uzsist (ar kāju); iespert.
uztriekt dūri galdā spēcīgi uzsist ar dūri pa galdu.
cirst Spēcīgi, sparīgi sist.
izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas spēcīgas emocijas.
spēka zars spēcīgs cilvēks (parasti vīrietis).
ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
kvēls Spēcīgs, spilgts (piem., par pietvīkumu).
spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
mēra sajūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
degamība Spēja degt; degtspēja.
dziedamā rīkle spēja dziedāt.
runas dāvanas spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
sociālā mobilitāte spēja mainīt savu sociālo stāvokli; sociālā stāvokļa mainība.
ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
maksātspēja Spēja pildīt savas maksājumu saistības; spēja samaksāt.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
varējums Spēja; arī iespēja.
darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
uzbangot Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
iezalgoties Spēji, spilgti izpausties (acīs).
plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
uzdzirkstēt Spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē).
iedzirkstēties Spēji, spilgti izpausties.
iezaigoties Spēji, spilgti izpausties.
kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
spēkpilns Spēka pilns; spēcīgs (1).
nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks.
bezspēks Spēka trūkums; nespēks.
izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu saliektu pretinieka pirkstu un cenšoties to atliekt.
centrtieces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz kustībā esošu ķermeni, liekot tam kustēties pa līkni.
smaguma spēks spēks, ar kuru Zeme pievelk jebkuru ķermeni; svars.
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
jauda Spēks, spēja.
krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
spektrālā analīze spektrālanalīze.
spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
spektroskops Spektrālaparāts (kā) spektra vizuālai novērošanai.
prizmatiskais spektrs spektrs, kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
pārspēks Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
domino Spēle ar plāksnītēm, kurā tās savieno rindā pēc punktu skaita (retāk attēliem) plāksnīšu galos; plāksnīšu komplekts šādai spēlei.
snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
acīte Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts.
kuģu lādēšana spēle, kuras dalībnieki pēc kārtas nosauc vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu skaņu.
draudzības sacensības spēle, sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
draudzības spēle spēle, sacensības, ko rīko meistarības celšanai.
nospēlēties Spēlējot (azartspēles), nonākt galīgā nabadzībā, trūkumā.
nospēlēt Spēlējot (azartspēles), pazaudēt (naudu, īpašumu).
iespēlēties Spēlējot iejusties; spēlējot iegūt iemaņas (sporta spēlē).
izspēlēt Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
speleologs Speleoloģijas speciālists.
vārtu laukums spēles laukuma daļa vārtu priekšā (dažās sporta spēlēs).
uzdzenāt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, videospēli).
iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
lēkt klases spēlēt klases.
sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) spēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piem., sporta spēli).
nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli (ar kādu rezultātu).
spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
pārspēlēt Spēlēt vēlreiz, atkārtoti (sporta spēli).
plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
spēļu elle spēļu nams, spēļu namu kopums.
kazino Spēļu nams; spēļu zāle.
saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
saspert Sperot, ar spērienu savainot.
atgūt elpu spēt atkal elpot.
atgūt valodu spēt atkal parunāt.
atgūt runas spējas spēt atkal parunāt.
izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
tikt galā ar ēdienu, dzērienu spēt visu apēst, izdzert.
paspēt Spēt, varēt ierasties pirms (sabiedriskā transportlīdzekļa) atiešanas.
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
mirdzums Spīdums, spožums (piem., priekšmetam).
glance Spīdums, spožums.
dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība.
dzīvsudraba stabiņa milimetrs spiediena mērvienība.
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
izspiegt Spiedzot radīt (skaņas); spiedzot izdziedāt.
nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
murdzīties Spiesties, spaidīties (par cilvēkiem).
berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piem., šķidrumus); spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
nospiest Spiežot, uzspiežot vai spiežoties virsū, nonāvēt.
aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
sarkans kā asinis spilgti sarkans.
ugunīgs Spilgti, koši sarkans; spilgts (par ko sarkanu).
efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piem., kāda parādība.
krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
uzspodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spodrumu (piemēram, tīrības pakāpi, spīdumu).
nospodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs.
greizais spogulis spogulis, kas rāda izkropļotu attēlu.
sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
spoguļvirsma Spoguļa virsma; arī ļoti gluda, spoža (kā) virsma.
reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
reaktors Spole induktīvās pretestības palielināšanai augstsprieguma tīklā.
sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
apvest Sportā – apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
meistarklase Sportā – kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti (sporta meistari).
treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
naglu kurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu.
sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
rīdzinieks Sporta komanda, sportisti, kas pārstāv Rīgu.
konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
T krekls sporta krekls ar īsām piedurknēm.
meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
brīvais stils sporta peldēšanas stils, kurā atļauta brīva peldēšanas veida izvēle.
espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
ledus halle sporta sacensībām paredzēta ēka ar mākslīgā ledus laukumu un skatītāju tribīnēm.
tikt astoņniekā sporta sacensībās iegūt vietu, kas nav zemāka par astoto.
pieccīņa Sporta sacensības vieglatlētikā piecās disciplīnās; sporta sacensības piecos sporta veidos.
meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
memoriāls Sporta sacensības, piem., izcilu sportistu piemiņai.
čempionāts Sporta sacensību kopums labāko sportistu vai komandu noteikšanai; meistarsacīkstes.
kārta Sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli.
pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
softbols Sporta spēle – beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
piespēle Sporta spēlē – bumbas vai ripas padošana, pievirzīšana (savas komandas dalībniekam).
piespēlēt Sporta spēlē – pievirzīt, padot (kam ripu, bumbu), lai (to) virzītu tālāk.
saspēle Sporta spēlē – savstarpēja darbību saskaņošana starp komandas spēlētājiem.
kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
bloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsot ceļu bumbai vai spēles pretiniekam.
presings Sporta spēlēs – cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
presingot Sporta spēlēs – cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
iespēlēt Sporta spēlēs – ieraidīt (bumbu, ripu u. tml. kādā spēles laukuma vietā).
sarunāt spēles rezultātu sporta spēlēs – nelikumīgi vienoties par rezultātu pirms sporta spēles sākuma.
spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
pamatlaiks Sporta spēles norisei paredzētais laiks.
riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
tūre Sporta spēļu, sacensību posms.
stils Sporta veida, arī sporta disciplīnas paveids, kas atšķiras ar kādiem īpašiem paņēmieniem.
tehniskie sporta veidi sporta veidi, kas ir saistīti ar mašīnu, ierīču u. tml. izmantošanu (piem., autobraukšana, aviomodelisms).
ūdensmotosports Sporta veids – braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
ūdens motosports sporta veids – braukšana ar motorlaivām.
autosports Sporta veids – braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem vai speciālajiem krosa automobiļiem.
skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
bobslejs Sporta veids – braukšana ar vadāmām kamanām no kalna pa speciālu ledus trasi ar asiem pagriezieniem.
modelisms Sporta veids – dažādu (piem., transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
bokss Sporta veids – divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
kamaniņu sports sporta veids – nobraucieni ar kamaniņām.
ārmreslings Sporta veids – roku divcīņa, atbalstam izmantojot speciālu galdu.
stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
soļošana Sporta veids – virzīšanās sporta solī.
vingrošana Sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības.
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
loka šaušana sporta veids, kurā šauj pa mērķi ar bultām.
snovbords Sporta, atpūtas veids – braukšana no kalna ar speciāliem dēļiem.
caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
motosportists Sportists, kas nodarbojas ar kādu no motosporta veidiem.
orientierists Sportists, kas nodarbojas ar orientēšanās sportu.
sporta meistars sportists, kas sasniedzis attiecīgajai sporta klasei atbilstošus rezultātus, izpildījis attiecīgā līmeņa prasības.
konkūrists Sportists, kas specializējas konkūrā.
maratonskrējējs Sportists, kas specializējas maratonskrējienā.
skeitbordists Sportists, kas specializējas skeitbordā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeitbordu.
tramplīnlēcējs Sportists, kas specializējas tramplīnlēkšanā.
ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā.
automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
autosportists Sportists, kas specializējies autosportā.
aviomodelists Sportists, kas specializējies aviomodelismā.
badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
basketbolists Sportists, kas specializējies basketbolā.
biatlonists Sportists, kas specializējies biatlonā.
bobslejists Sportists, kas specializējies bobslejā.
bokseris Sportists, kas specializējies boksā.
bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
gokartists Sportists, kas specializējies braukšanā ar gokartu; kartingists.
cīkstonis Sportists, kas specializējies cīņas sportā.
daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā.
daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
dambretists Sportists, kas specializējies dambretes spēlē.
deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
divcīņnieks Sportists, kas specializējies divcīņā (2).
džudists Sportists, kas specializējies džudo cīņā.
futbolists Sportists, kas specializējies futbolā.
gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
handbolists Sportists, kas specializējies handbolā.
hokejists Sportists, kas specializējies hokejā.
sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
izpletņlēcējs Sportists, kas specializējies izpletņlēkšanā.
jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā; jāšanas sporta speciālists.
trekists Sportists, kas specializējies kādā no treka disciplīnām.
ūdenssportists Sportists, kas specializējies kādā no ūdenssporta veidiem.
kanoists Sportists, kas specializējies kanoe airēšanā; kanoe airētājs.
kanoe airētājs sportists, kas specializējies kanoe airēšanā.
karatists Sportists, kas specializējies karatē.
kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
kikbokseris Sportists, kas specializējies kikboksā.
klinšu kāpējs sportists, kas specializējies klinšu kāpšanā.
ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšanā.
tramplīna lēcējs sportists, kas specializējies lēkšanā ar slēpēm no tramplīna.
lidmodelists Sportists, kas specializējies lidmodelismā; aviomodelists.
grūdējs Sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
loka šāvējs sportists, kas specializējies loka šaušanā.
pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
motobolists Sportists, kas specializējies motobolā.
motokrosists Sportists, kas specializējies motokrosā.
floretists Sportists, kas specializējies paukošanā ar floreti.
špagists Sportists, kas specializējies paukošanā ar špagu.
zobenists Sportists, kas specializējies paukošanā ar zobenu.
paukotājs Sportists, kas specializējies paukošanā.
peldētājs Sportists, kas specializējies peldēšanā.
rallists Sportists, kas specializējies rallijā; rallija dalībnieks.
velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
sambists Sportists, kas specializējies sambo.
skeletonists Sportists, kas specializējies skeletonā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeletonu.
skibobists Sportists, kas specializējies skibobā.
skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā; cilvēks, kas nodarbojas ar skijoringu.
slalomists Sportists, kas specializējies slalomā.
slēpotājs Sportists, kas specializējies slēpošanā.
slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
smaiļotājs Sportists, kas specializējies smaiļošanā.
soļotājs Sportists, kas specializējies soļošanā (2).
spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
vingrotājs Sportists, kas specializējies sporta vingrošanā; mākslinieks, kas demonstrē vingrojumus (piem., cirkā).
svarcēlājs Sportists, kas specializējies svarcelšanā.
šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā.
snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
šorttrekists Sportists, kas specializējies šorttrekā.
tāllēcējs Sportists, kas specializējies tāllēkšanā.
tenisists Sportists, kas specializējies tenisā.
triatlonists Sportists, kas specializējies triatlonā.
trīscīņnieks Sportists, kas specializējies trīscīņā.
trīssoļlēcējs Sportists, kas specializējies trīssoļlēkšanā.
ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
ūdens motosportists sportists, kas specializējies ūdensmotosportā.
ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā.
ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
ultramaratonists Sportists, kas specializējies ultramaratonā.
vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
volejbolists Sportists, kas specializējies volejbolā.
voltižētājs Sportists, kas specializējies voltižēšana.
malējais uzbrucējs sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
malējais aizsargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
malējais pussargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
rezervists Sportists, kas vajadzības gadījumā aizstāj citu sportistu.
ekipāža Sportistu grupa, kas piedalās sacensībās ar kopīgu transportlīdzekli.
komanda Sportistu grupa, vienība (parasti sporta spēlēs).
svara kategorija sportistu grupējuma vienība pēc viņu ķermeņa svara.
supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā); supersmagsvars.
supersmagsvars Sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā).
parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
zaigot Spoži spīdēt (par acīm).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
spīd (arī laistās, mirdz u. tml.) kā zelts spoži, žilbinoši spīd.
glancēt Spožs, spīdīgs.
iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
sprādzēties Sprādzēt sevi (pie kā); sprādzēt sev klāt, apkārt (ko).
megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
spridzeklis Sprādziena radīšanai sagatavota sprāgstviela vai īpaša ierīce.
triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
pulveris Sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
kaujas lādiņš sprāgstvielas, kas iepildītas šāviņā.
plīst Sprāgt, eksplodēt.
divcīņa Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
vārdu karš spraiga, skaļa viedokļu izteikšana domstarpību gadījumā.
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
laist gaisā spridzināt.
izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
antitēze Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus pieņemtajam spriedumam.
hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
premisa Spriedums, no kā slēdzienā izsecina jaunu spriedumu.
notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
nospriegot Spriegojot panākt vajadzīgo sprieguma pakāpi.
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
mērīt ar savu olekti spriest (par ko) no sava viedokļa.
mērot ar savu olekti spriest (par ko), vērtēt (ko) tikai no sava viedokļa.
lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
halogēna spuldze spuldze (lampa), kurā iepildīts kāds no halogēniem; halogēnspuldze.
halogēna lampa spuldze (lampa), kurā iepildīts kāds no halogēniem; halogēnspuldze.
dienasgaismas spuldze spuldze, kas izstaro dabiskajai gaismai līdzīgu baltu gaismu.
cietā virza spuļģītis.
nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (2).
uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
stabulnieks Stabules spēlētājs.
iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
vīrs kā briedis stalts, spēcīgs vīrietis.
vīrs kā ozols stalts, spēcīgs vīrietis.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
interlūdija Starpspēle (parasti starp divām skaņdarba daļām).
reprīze Starpspēle; īss (cirka mākslinieku) priekšnesums, ko izpilda starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
statistiķis Statistikas speciālists; statistikas darba veicējs.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
stāvcīņa Stāvoklis (cīņas sportā), kad cīkstoņi cīnās, spēkojas stāvus.
līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
uzvara Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts (pretinieka) punktu skaits.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
auts Stāvoklis sporta spēlē, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
iekāriens Stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
pusdulla galva stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs skaidri domāt, loģiski spriest.
dīkstāve Stāvoklis, kad (kas) netiek nodarbināts; piespiedu nenodarbinātība, stāvēšana dīkā darba laikā.
piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) norisinās intensīvi vai spēcīgi izpaužas.
pārņemtība Stāvoklis, kad (kas) spēcīgi ietekmē (kādu).
nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kad ir iespēja strādāt.
pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
rīcības nespēja stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga; rīcībnespēja.
rīcībnespēja Stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
spēkā neesība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piem., līgumam, likumam).
forma Stāvoklis, kad var pilnīgi izpaust savas spējas, māku, spēkus.
miega bads stāvoklis, kas rodas, ja nav iespējams izgulēties.
zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
invalīdu stāvvieta stāvvieta, kas paredzēta transportlīdzekļiem, ko izmanto personas ar kustību traucējumiem.
trauksme Steiga, rosība, sasprindzinājums.
veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
nostiept Stiepjot iztaisnot, arī nospriegot.
spole Stiepļu spirāle, pa kuru laiž elektrisko strāvu magnētiskā lauka iegūšanai.
plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
terārijs Stiklota tvertne vai īpaši ierīkota vieta abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
sars Stingrs, rupjš mats (cūku apspalvojumā).
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
izpūst no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
izpūst no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no oda ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
iztaisīt no mušas ziloni stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) – par pirkstiem, nagiem.
nodot Stipri, spēcīgi nolīt (par lietu).
degvīns Stiprs alkoholisks dzēriens – ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
liķieris Stiprs, salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
kreptīgs Stiprs; spēcīgs.
stomatologs Stomatoloģijas speciālists.
pārstrādāties Strādājot pāri saviem spēkiem, pārpūlēties.
rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
kalpot Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
apmetējs Strādnieks – apmešanas darbu speciālists.
lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzi (1), frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists.
metāllējējs Strādnieks, kura specialitāte ir metālliešana.
stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
šalts Strauja, spēcīga (gaisa) plūsma.
jonis Strauja, spēcīga kustība; spars.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
izraut Strauji (ar spēku) atdalīt.
izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
iecirsties Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
iecirst galvu (krūtīs) strauji noliekt galvu, piespiežot zodu pie krūtīm.
saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
mutuļot Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt.
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
uzsist Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
pieklupt Strauji, ar sparu cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt).
cirst zobus strauji, ar sparu ēst.
iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
piecirst Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
piespert Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
piešaut Strauji, ar sparu pievienot.
piesviest Strauji, ar sparu pievirzīt.
saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
cirst Strauji, ar sparu vērt.
sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
iegāzties Strauji, sparīgi iesteigties (kur iekšā); ierasties.
mutuļot Strauji, spēcīgi izpausties.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst.
kapāt Strauji, spēcīgi krist zemē.
spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
kulstīt Strauji, spēcīgi maisīt, jaukt.
piegrūst Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
piesist Strauji, spēcīgi pievirzīt, pielikt.
gāzties Strauji, spēcīgi plūst, krist lielā daudzumā lejup.
uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
cirst Strauji, spēcīgi virzīt, triekt, grūst (ko kur).
virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
grūst Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
kūsāt Strauji, spraigi norisināties.
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
drudžains Straujš, nervozi steidzīgs, sasprindzināts.
mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis; strauja, spēcīga ūdens plūsma.
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
universiāde Studentu sporta sacensības.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
piestūrēt Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
sudrabspožs Sudrabaini spožs; ļoti spožs.
pārsūdzība Sūdzība vai protests ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
svina spīdums sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūda; galenīts.
galenīts Sulfīdu grupas zilganpelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūdas galvenā sastāvdaļa.
putnu suns suns (parasti spaniels), ko izmanto putnu (galvenokārt pīļu) medībās.
šnaucers Suns ar atlētisku ķermeņa uzbūvi, asu, cietu spalvu un bārdas kumšķi pie purna.
ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
supravadāmība Supravadītspēja.
surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
surdologs Surdoloģijas speciālists.
surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists.
klasiskā trīscīņa svarcelšana, kas sastāv no abrocīgas spiešanas, abrocīgas raušanas un abrocīgas grūšanas.
skaņa Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
rezonanse Svārstību amplitūdas pieaugums ārēja spēka iedarbībā.
sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
spāru svētki svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
svilpe Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
jods Šā elementa šķīdums spirtā (antiseptisks līdzeklis).
brilles Šādā formā izveidots acu aizsargs, piem., pret spilgtu gaismu, putekļiem, vēju.
stāvs Šāda horizontāla konstruktīva daļa (transportlīdzeklī).
lapa Šāda papīra plātne vai veidlapa speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
medaļa Šādas formas veidojums, ko piešķir par īpašiem nopelniem (piem., sportā).
katorga Šādas izsūtīšanas un smaga, piespiedu darba vieta.
nūja Šādas vai līdzīgas formas rokā turams priekšmets, ko lieto dažās sporta spēlēs vai sporta nodarbībās.
tiesa Šādas valsts varas institūcijas locekļi, kas spriež tiesu.
mēnesis Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
veselība Šāds organisma stāvokļa, norišu un darbības spēju kopums (dzīvniekiem, augiem).
sēne Šāds organisms (sporaugs) ar gaļīgu augļķermeni.
kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
akrobātika Šāds sporta veids.
riteņbraukšana Šāds sporta veids.
kurss Šāds vienas specialitātes studentu, audzēkņu kopums, kas mācību iestādē iestājušies vienā gadā.
kārts Šādu lapiņu pilns komplekts; spēle, kurā izmanto šādu lapiņu komplektu.
radioprogramma Šādu radioraidījumu saraksts iespiestā veidā.
dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
rokāde Šaha spēlē – gājiens, kurā karali pārvieto torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
nomatot Šaha spēlē – panākt, ka (pretinieka karalim) izveidojas mata stāvoklis.
simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem.
šahs Šajā spēlē – uzbrukums karalim.
šamanis Šamanisma speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
pūpēdis Šās sēnes augļķermenis, kurā nogatavojas tumša pulverveida sporu masa, kura pūpēdim pārplīstot, izplatās gaisā
tilts Šasijas daļa (transportlīdzeklim, piem., automobilim, traktoram), kas savieno pretējo pušu riteņus.
uzstobre Šaujamieroča detaļa, kas piestiprināta stobra virspusē.
spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
šaujamlūka Šaušanai un novērošanai iekārtota sprauga (aizsargbūvēs, arī tankos, bruņumašīnās).
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
sēra korķis šī sekrēta sastrēgums, kas aizsprosto ārējo auss eju.
kritika Šīs nozares speciālistu kopums.
ķegļi Šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu).
biljards Šīs spēles galds kopā ar piederumiem.
izšķaidīt Šķaidot saspiest, pārvērst bezveidīgā masā.
plēst Šķeļot (piem., cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
traverss Šķērsošana (parasti sportā).
caurtece Šķidruma plūšana (kam) cauri; spēja laist cauri (šķidrumu) noteiktā laika vienībā.
kapilaritāte Šķidruma spēja pārvietoties pa kapilāriem.
virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
šalts Šķidruma vai šķidras masas kopums, kas strauji, spēcīgi plūst vai tiek raidīts (kādā virzienā).
spaļi Šķiedraugu (piem., linu) apstrādes blakusprodukts – stublāju koksnes daļas.
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
dunēt Šķietami dzirdēt dobjas skaņas (piem., dažādu slimību, noguruma, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) – par ausīm, galvu.
iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
bulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, buldoga un terjera krustojums.
pitbulterjers Šķirnes suns ar īsu spalvu, iegarenu purnu un spēcīgiem žokļiem, suns, ko agresivitātes dēļ nereti izmanto suņu cīņās.
buldogs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, platu un strupu purnu, īsu spalvu.
haskijs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, vidēji garu apmatojumu ar pavilnu, visbiežāk zilām acīm.
pūdelis Šķirnes suns ar sprogainu apspalvojumu, ko parasti speciāli jācērp.
atvadīties Šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu, piem., atsveicināties, paspiest roku, teikt atvadu vārdus.
konditorejas šprice šļircei līdzīgs priekšmets, ar ko iespiež pildījumu, veido dekorējumu u. tml.
pogcaurums Šujmašīnas detaļa, ar ko, parasti automātiski, tiek veidota sprauga, atvere (audumā) pogas ievietošanai, ievēršanai.
pēdiņa Šujmašīnas detaļa, kas piespiež audumu pie šujmašīnas.
fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
fiksācija Šūnu, audu, orgānu u. tml. apstrāde ar speciālām vielām, lai nodrošinātu to saglabāšanos.
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
CH Šveice (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā Tā, ka nav gūts rezultāts (sporta spēlē).
nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
ziema Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
mīksts Tāds (augs), kam kāda daļa (piem., stumbrs) ir samērā viegli saliecama, saspiežama (salīdzinot ar citas tās pašas ģints, sugas augiem).
audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties.
ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
auglīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu; ātri augt; ražīgs.
maztonnāžas Tāds (auto transportlīdzeklis), ar ko var pārvietot mazas tonnāžas kravas.
tukšs Tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu (par cilvēka psihi).
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
neaizstājams Tāds (cilvēks), kas savus pienākumus, amatu u. tml. veic tik ļoti labi, ka ir grūti vai pat neiespējami viņu aizstāt ar citu.
izlēmīgs Tāds (cilvēks), kas spēj (droši, ātri) izlemt; tāds, kurā izpaužas stingrs lēmums.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
darbaspējīgs Tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir labi attīstītas kādas spējas, iemaņas, kam var labi (ko) iemācīt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj radīt daudz pēcnācēju; tāds, kas labi vaislojas.
braucams Tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku.
daudzkanālu Tāds (elektrosakaru veids), kas dod iespēju pārraidīt informāciju vienā sakaru līnijā vienlaicīgi pa vairākiem kanāliem.
dziļš Tāds (fizioloģisks process), kas noris ļoti intensīvi, spēcīgi.
puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
garspalvains Tāds (kažoks, kažokāda u. tml.), kam ir gara spalva.
bezsvara Tāds (ķermeņa) stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
daudzvērtīgs Tāds (lielums), kam iespējamas vairākas vērtības.
nopietns Tāds (mākslas darbs), kam ir dziļš, nozīmīgs saturs, kas izraisa spēcīgu emocionālo pārdzīvojumu.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
dekompensēts Tāds (orgānu vai tā daļu) bojājums, funkciju traucējums, ko organisms nespēj kompensēt.
bikšains Tāds (parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
visurgājējs Tāds (parasti transportlīdzeklis), kam ir liela caurgājība.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
izbraucams Tāds (piem., ceļš), pa ko var izbraukt; tāds, ko iespējams šķērsot braukšus.
darbīgs Tāds (piem., cilvēka dzīves posms), kam raksturīgs spraigs darbs, aktivitāte.
diskutējams Tāds (piem., jautājums), par ko iespējama vai nepieciešama diskusija.
bālasinīgs Tāds (piem., mākslas darbs), kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
kluss Tāds (piem., psihisks stāvoklis), kas nav saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
neaizsniedzams Tāds (piem., sportists), kura veikumu, panākto citiem ir grūti vai pat neiespējami sasniegt.
septiņvietīgs Tāds (piem., transporta līdzeklis), kurā ir septiņas vietas.
virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
aizmotora Tāds (sporta veids), kurā (piem., ar slēpēm, velosipēdu) brauc aiz motocikla.
rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
lieltonnāžas Tāds (transportlīdzeklis, transporta iekārta), ar ko iespējams pārvadāt lielas tonnāžas kravas.
mazbraukts Tāds (transportlīdzeklis), kam ir mazs nobraukums.
zemgrīdas Tāds (transportlīdzeklis), kam ir pazemināta grīda.
ābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
dābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaiši plankumi; ābolains.
vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt; tāds, ko vajag.
atlēts Tāds, kā sportistam, kas nodarbojas ar atlētiku.
pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
pelēks Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma.
svaigs Tāds, kad ir tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
trauksmains Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmā numura tāds, kam (noteiktas spējas, īpašības, iezīmes u. tml.) izpaužas visaugstākajā pakāpē.
stings Tāds, kam (parasti aukstuma iedarbībā) ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
nospuris Tāds, kam atiruši diegu gali; spurains (parasti par apģērbu).
spurains Tāds, kam ir (parasti lielas, asas) spuras (1).
apspuris Tāds, kam ir atiruši diegu gali (piem., par apģērbu); spurains.
militarizēts Tāds, kam ir bruņotajiem spēkiem raksturīgas pazīmes.
reprezentabls Tāds, kam ir cienīgs, iespaidīgs izskats, ārējais veidols; arī vērtīgs, dārgs.
noplucis Tāds, kam ir daļēji izkritis un kļuvis neizskatīgs apmatojums, apspalvojums.
spēcīgs Tāds, kam ir daudz spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
spraugains Tāds, kam ir daudz spraugu.
erudīts Tāds, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
impotents Tāds, kam ir dzimumnespēja.
sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
krēpjains Tāds, kam ir gari, parasti izspūruši, mati.
nepieejams Tāds, kam ir grūti vai neiespējami piekļūt.
necaurejams Tāds, kam ir grūti vai nepiespējami iziet cauri.
maksimāls Tāds, kam ir iespējami vai pieļaujami vislielākā (skaitliskā) vērtība.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
meistarīgs Tāds, kam ir izcila prasme, spējas, arī talants (piem., kādā profesijā, mākslas nozarē).
izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bikšains Tāds, kam ir kupls kāju apspalvojums kā sugas pazīme (parasti par putnu).
redzīgs Tāds, kam ir laba redzes spēja.
stiprs Tāds, kam ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (par ierīcēm, mašīnām, to daļām).
baudkārs Tāds, kam ir liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām; tāds, kurā izpaužas baudkāre.
svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
apdāvināts Tāds, kam ir lielas dotības, gara spējas, talants; spējīgs, talantīgs.
caurs Tāds, kam ir lieli bojājumi, spraugas.
pagaidu Tāds, kam ir likuma spēks, vara līdz tā aizstāšanai ar ko atbilstošu, pastāvīgu.
izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums; tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
mirdzošs Tāds, kam ir mirdzums, spīdums.
motorizēts Tāds, kam ir motors, kas darbojas, pārvietojas ar mehāniska dzinējspēka palīdzību.
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
puskails Tāds, kam ir nepilnīgs, rets apmatojums, apspalvojums.
lāsmains Tāds, kam ir nevienmērīgs, mainīgas nokrāsas spīdums.
tiesīgs Tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām izrietoša darbības, rīcības iespēja.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
manierīgs Tāds, kam ir pārspīlēti smalkas, nedabiskas manieres (1); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stīvs Tāds, kam ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas, lokanība, piem., slimības, zemas temperatūras iedarbībā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
daudzpusīgs Tāds, kam ir plašas, daudzveidīgas intereses, spējas.
platspārnu Tāds, kam ir plati spārni (par dzīvniekiem).
plecīgs Tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
savaldīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja atbilstoši situācijai (piem., spriedzes brīžos, kritiskās situācijās) mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
straujš Tāds, kam ir raksturīgas vienību, posmu u. tml. maiņas pēc īsiem laika sprīžiem (par tempu, ritmu).
trauksmains Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
redzīgs Tāds, kam ir redzes spēja.
pavārgs Tāds, kam ir samērā mazas spējas (ko) veikt; pavājš.
pabāls Tāds, kam ir samērā, arī mazliet bāla krāsa, pavājš spilgtums.
pluskains Tāds, kam ir savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
sīksprogains Tāds, kam ir sīkas sprogas; tāds, ko klāj sīkas sprogas.
spārnveida Tāds, kam ir spārna (1) forma, veids.
spārnots Tāds, kam ir spārni (1); spārnains (1).
spārnains Tāds, kam ir spārni (1).
spārnots Tāds, kam ir spārni (2); spārnains (2).
spārnains Tāds, kam ir spārni (2).
spārnots Tāds, kam ir spārni (3); spārnains (3).
skaļš Tāds, kam ir spēcīga izpausme.
drukns Tāds, kam ir spēcīga ķermeņa uzbūve, plati pleci; paresns.
robusts Tāds, kam ir spēcīga miesas būve, rupji vaibsti; vienkāršs, primitīvs.
kārs Tāds, kam ir spēcīga seksuāla tieksme; tāds, kurā izpaužas šāda tieksme.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
naudaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
varaskārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
zinātkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
neuzņēmīgs Tāds, kam ir spēcīgas organisma aizsardzības spējas; imūns.
muskuļains Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes; izteiksmīgs, tēlains (par mākslas darbu, izteikumu, darbību u. c.).
košs Tāds, kam ir spilgtas krāsas; spilgts, arī krāšņs.
spīļveida Tāds, kam ir spīļu forma, veids.
spirālveida Tāds, kam ir spirāles forma, veids, tāds, kas atgādina spirāli.
kvēls Tāds, kam ir spožs mirdzums.
spraišļots Tāds, kam ir spraišļi.
spraugveida Tāds, kam ir spraugas forma, veids.
izpūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
izspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
paspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
spurains Tāds, kam ir spuras, sīki matiņi, izaugumi u. tml.
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
sudrabains Tāds, kam ir sudrabam raksturīgā (parasti baltā vai pelēkā) krāsa un spīdums; šāds krāsas tonis.
zelts Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīga krāsa, arī spīdums; zeltains.
sudrabs Tāds, kam ir šim cēlmetālam raksturīgais spīdums, krāsa.
tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
draiskulīgs Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draisks.
draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; draiskulīgs.
rīcības spējīgs tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību; rīcībspējīgs.
rīcībspējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību.
tiesībspējīgs Tāds, kam ir tiesībspēja.
nepārvarams Tāds, kam ir tik spēcīga iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja.
trīspadsmitgadīgs Tāds, kam ir trīspadsmit gadu.
mazapdāvināts Tāds, kam ir vājas dotības, spējas.
uzņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsardzības spējas (piemēram, pret kādu slimību).
ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsargspējas; uzņēmīgs.
konceptuāls Tāds, kam ir vispārināta jēdziena, priekšstata raksturs.
zeltains Tāds, kam ir zeltam raksturīgā dzeltenā krāsa un spīdums.
stiprs Tāds, kam ir, parasti daudz, spēka (2), tāds, kas ir fiziski labi attīstījies (par cilvēku); spēcīgs (1).
ribains Tāds, kam izspiežas, ir redzamas ribas.
tiesīgs Tāds, kam likumā nodrošināta iespēja (ko darīt, rīkoties).
dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
sīksprogains Tāds, kam mati, apmatojums ir ar sīkām sprogām (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pliks Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma; kails (2).
kails Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma.
blāvs Tāds, kam nav caurspīdīguma, spilgtuma, spožuma; gaišs, bālgans.
virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks, virspusīgs (1).
nedzirdīgs Tāds, kam nav dzirdes spēju; kurls.
nedzīvs Tāds, kam nav dzīvīguma, možuma; tāds, kas ir bez spilgtuma, izteiksmības.
bezgribas Tāds, kam nav gribasspēka.
bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nekonkrēts Tāds, kam nav konkrēta, reālu faktu atspoguļojoša satura; nenoteikts, neskaidrs.
neizteiksmīgs Tāds, kam nav krāsainības, spilgtu iezīmju.
bālgans Tāds, kam nav krāsas spilgtuma; blāvs, neskaidrs.
bezkrāsains Tāds, kam nav krāsas; tāds, kam nav spilgtas, košas krāsas; gaišs, bālgans.
bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
žulgans Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma (par acīm, skatienu); blāvs.
miglains Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma (par acīm, skatienu); nespodrs, blāvs.
bāls Tāds, kam nav mirdzuma, spožuma.
sekls Tāds, kam nav nozīmīga satura; tāds, kam domu un jūtu dziļuma; virspusējs.
garā pavājš tāds, kam nav pietiekamu prāta spēju.
bezkrāsains Tāds, kam nav raksturīgu iezīmju, spilgtu īpašību.
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju (par aci).
neredzīgs Tāds, kam nav redzes spēju; akls.
akls Tāds, kam nav redzes spēju; neredzīgs.
mēms Tāds, kam nav runas spējas (par cilvēku).
nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
gurdens Tāds, kam nav spēka, enerģijas; tāds, kurā izpaužas nespēks, enerģijas trūkums.
nespēcīgs Tāds, kam nav spēka, fiziski vājš, vārgs.
bezpalīdzīgs Tāds, kam nav spēka, iespēju, izpratnes, lai veiktu ko nepieciešamu, tāds, kam vajadzīga palīdzība; nevarīgs.
bezspēcīgs Tāds, kam nav spēka; vārgs, nespēcīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bāls Tāds, kam nav spilgta krāsas toņa; gaišs.
mazasinīgs Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; bāls, neizteiksmīgs.
bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju; vājš, neizdevies.
matēts Tāds, kam nav spožuma, spīduma; nespodrs, blāvs.
slābans Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
slābs Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
stīvs Tāds, kam nav vingruma, elastīguma, arī piespiests, neatraisīts, lēns (par kustībām); nekustīgs (par stāvokli).
neitrāls Tāds, kam nepiemīt kāda īpaša, specifiska iedarbība un kas neizraisa nevēlamas blakus parādības.
necaurredzams Tāds, kam nevar redzēt cauri; tāds, kas ir tik blīvs, ka tam ir grūti vai neiespējami redzēt cauri.
dzimis Tāds, kam no dzimšanas piemīt kāda īpašība, spēja.
daudzsološs Tāds, kam paredzama veiksmīga karjera, iespējas gūt panākumus (kādā nozarē).
atkarīgs Tāds, kam piemīt atkarība (piem., lietojot narkotiskas vielas, spēlējot azartspēles).
pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamības, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
vienreizīgs Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas (parasti pozitīvas) īpašības; nepārspējams, neparasts.
kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
dēmonisks Tāds, kam piemīt noslēpumaina, parasti ļauna vara, spējas; tāds, kurā izpaužas noslēpumainība, arī ļauna vara, spējas.
burvis Tāds, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
siltumvadošs Tāds, kam piemīt siltumvadītspēja.
vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot.
saprotošs Tāds, kam piemīt spēja iejusties otra domās, izjūtās, izprast otru.
caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
tālredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situāciju nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
gaišredzīgs Tāds, kam piemīt spēja paredzēt, kas notiks nākotnē; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
reaģētspējīgs Tāds, kam piemīt spēja reaģēt.
jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
stiprs Tāds, kam piemīt spēja, parasti ievērojami, pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to grūti vai neiespējami pārspēt; tāds, kam nav līdzīgu.
vadītspējīgs Tāds, kam piemīt vadītspēja.
viegls Tāds, kam piemīt, arī ir raksturīga veiklība, graciozitāte, arī tāds, kas ar savām kustībām rada neliela svara iespaidu (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
ekspresīvs Tāds, kam piemīt, ir raksturīga ekspresija; izteiksmīgs.
slavaskārs Tāds, kam raksturīga spēcīga tieksme pēc slavas.
kaislīgs Tāds, kam raksturīgas spēcīgas, dziļas jūtas, dedzīgums; tāds, kurā izpaužas šādas jūtas.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs dažādiem spilgtiem, satraucošiem notikumiem bagāts sižets.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
pretenciozs Tāds, kam raksturīgs pārspīlēta oriģinalitāte, manierīgums, samākslotība.
vērienīgs Tāds, kam raksturīgs plašums, daudzpusība (par domām, spējām u. tml.).
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
vājredzīgs Tāds, kam stipri pavājinājušās redzes spējas (par acīm).
nomākts Tāds, kam trūkst dzīves prieka, drūms, nospiests.
sājš Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma; garlaicīgs, neinteresants.
vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašu, daudzveidīgu interešu, spēju, zināšanu.
šaurs Tāds, kam trūkst vispusības, plašuma; tāds, kas aptver nelielu, ierobežotu (kā) daļu.
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
sarkangalvains Tāds, kam uz galvas ir sarkans, sarkanīgs, arī ruds laukums, arī apspalvojums, apmatojums.
melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums.
spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piem., par līgumu, likumu).
turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, no reaktīvas sprauslas izplūstot gāzes strūklai.
lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgs, nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena krāsas toņa citā.
paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
stīvs Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams, neelastīgs.
vārgs Tāds, kas (piem., psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
ugunīgs Tāds, kas (piemēram, pēc spožuma) līdzīgs ugunij.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver iedarbību un vāji reaģē uz to (par aparātu, ierīci, vielu).
rezultatīvs Tāds, kas (sporta spēlē) dod rezultātu.
dzīvs Tāds, kas aktīvi reaģē; mundrs, možs, dzīvespriecīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
neticīgs Tāds, kas apšauba (ko), netic (kā reālai iespējai, pastāvēšanai u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
divpusīgs Tāds, kas aptver divus dažādus aspektus.
visaptverošs Tāds, kas aptver visas jomas, visus aspektus, arī tāds, kas aptver visu (kādā jomā, sfērā).
pašapzinīgs Tāds, kas apzinās savas spējas, iespējas un sevi augsti vērtē; arī augstprātīgs.
pārāks Tāds, kas ar kādām īpašībām (piem., talantu, darba prasmi) ir labāks, spējīgāks par citiem, līdzīgiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izcils Tāds, kas ar savām spējām, prasmi u. tml. ļoti atšķiras no citiem līdzīgiem.
smagnējs Tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu; pasmags (1).
parasts Tāds, kas ar savu izskatu, raksturu, spējām u. tml. īpaši neatšķiras no citiem.
notiesātais Tāds, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
kinematogrāfisks Tāds, kas atbilst kinematogrāfijas specifikai, prasībām.
normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
naturāls Tāds, kas atdarina īstenību tieši, kopējot to bez mākslinieciska vispārinājuma.
šahveida Tāds, kas atgādina šaha spēles galdiņu.
atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
padots Tāds, kas atrodas (piem., kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
virspusējs Tāds, kas atrodas, noris (kā) virspusē, daļā, skar (kā) virspusi.
atspirdzinošs Tāds, kas atspirdzina.
psiholoģisks Tāds, kas atspoguļo cilvēka psihi (par mākslas darbu).
sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā.
skarbs Tāds, kas atspoguļo ko grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu).
neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
spilgts Tāds, kas atšķiras ar ko īpašu un paliek atmiņā; tāds, kas atstāj lielu iespaidu; emocionāli iedarbīgs.
transplantoloģisks Tāds, kas attiecas uz transplantoloģiju, saistīts ar to.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli; tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs.
stereofonisks Tāds, kas balstās stereofonijas principos; tāds, kas rada iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
patiess Tāds, kas balstās uz īstenību, atspoguļo (ko) pareizi, atbilstoši realitātei.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
cirtains Tāds, kas cirtojas; sprogains.
hidraulisks Tāds, kas darbojas, ir darbināms ar šķidruma spiedienu, kustību.
vienreizējs Tāds, kas derīgs tikai vienai reizei, ir spēkā tikai vienu reizi.
duplekss Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
audiovizuāls Tāds, kas dod iespēju vienlaikus atveidot attēlu un skaņu.
vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo izglītību, vispārīgās zināšanas, nevis (speciālo) izglītību, speciālās zināšanas.
mazjūtīgs Tāds, kas emocionāli vāji reaģē uz iespaidiem.
virtuāls Tāds, kas fiziskā veidolā nepastāv, bet ir tikai loģiski iespējams; tāds, ko īsteno tikai ar datorprogrammu palīdzību.
nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz redzamās sarkanās gaismas joslas.
pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas, abus gadījumus; kā viens, tā otrs.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
dižmanīgs Tāds, kas īpaši izceļ savu bagātību, varu, iespējas; lielīgs, bravūrīgs.
motorizēts Tāds, kas ir apgādāts ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
atraisīts Tāds, kas ir atbrīvojies no bikluma, kļuvis nepiespiests, dabisks.
spēļatkarīgs Tāds, kas ir atkarīgs no azarta,spēlēm.
uzkrītošs Tāds, kas ir ātri pamanāms, neparasts, atšķiras no pieņemtajām normām, arī spilgts.
zarots Tāds, kas ir attīstījies, kļuvis plašs, spēcīgs.
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis no atmiņas; tāds, kas ir zaudējis spilgtumu, intensitāti.
vārgs Tāds, kas ir fiziski vājš, kam nav laba veselība; nevarīgs, nespēcīgs.
tipoloģisks Tāds, kas ir grupēts pēc noteiktiem kritērijiem, vispārinātiem modeļiem.
pārvietojams Tāds, kas ir iekārtots transportlīdzeklī un var mainīt darbības vietu.
reāls Tāds, kas ir iespējams; tāds, kas var drīzumā piepildīties.
tipogrāfisks Tāds, kas ir iespiests tipogrāfijā.
ražens Tāds, kas ir izaudzis liels, spēcīgs; tāds, kam ir daudz augļu (par augiem, to kopumu).
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
stingrs Tāds, kas ir labi attīstījies, spēcīgs (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
spazmveida Tāds, kas ir līdzīgs spazmām.
spilvenveida Tāds, kas ir līdzīgs spilvenam; mīksts.
spoguļveida Tāds, kas ir līdzīgs spogulim; tāds, kam piemīt spoguļa īpašības.
sprādzienveidīgs Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam; sprādzienveida.
sprādzienveida Tāds, kas ir līdzīgs sprādzienam; sprādzienveidīgs.
satrakots Tāds, kas ir ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
milzu Tāds, kas ir ļoti plaši izvērsts, arī izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par darbību, norisi).
spodrs Tāds, kas ir ļoti tīrs, spožs.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
stingrs Tāds, kas ir nobriedis, labi izveidojies, spēcīgs (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk spēcīgs.
prettanku Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem.
iedzimts Tāds, kas ir pārmantots no iepriekšējām paaudzēm, tāds, kas piemīt kopš dzimšanas (par psihiskām īpašībām, spējām).
salkans Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs, pārspīlēti laipns, maigs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pagrūts Tāds, kas ir paveicams, īstenojams ar samērā lielu fizisku spēku, piepūli; tāds, kura paveikšana, atrisināšana, izlemšana prasa samērā lielu psihisku piepūli.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei; tāds, kas rada uz skatuves emocionālo iespaidu; skatuvisks.
deportētais Tāds, kas ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
pašpārliecināts Tāds, kas ir pilnīgi pārliecināts par sevi, savām spējām, iespējām, rīcības pareizumu u. tml.
mīksts Tāds, kas ir polsterēts, pildīts ar īpašu materiālu (par mēbelēm); tāds, kura polsterējums, pildījums viegli padodas spiedienam.
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
spānisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts spāņu valodā.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piem., kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
nevaļīgs Tāds, kas ir saistīts ar intensīvu, spraigu darbu (par laikposmu).
sasprindzināts Tāds, kas ir saistīts ar palielinātu aktivitāti, koncentrēšanos; spraigs (1).
okults Tāds, kas ir saistīts ar pārdabiskiem spēkiem un parādībām.
gaužs Tāds, kas ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu; tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi.
gaišs Tāds, kas ir samērā dzidrs, caurspīdīgs; tāds, kas nav tumšā krāsā.
stalts Tāds, kas ir samērīgs augumā, arī vingrs, spēcīgs (par dzīvniekiem).
sasprindzināts Tāds, kas ir saspringts.
spokains Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailes ar savu noslēpumainību; arī rēgains, spocīgs.
spocīgs Tāds, kas ir savāds, dīvains, iedveš bailesar savu noslēpumainību; spokains.
nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji tik cieši saistīts, ka nav iespējams šķirt, atdalīt vienu no otra.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
veselīgs Tāds, kas ir spēcīgs, labi attīstīts (par augiem, to daļām).
spirgts Tāds, kas ir spēcīgs, labi aug, attīstās (par augiem, to daļām).
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs samērā ilgi paciest (ko nevēlamu).
vadītspējīgs Tāds, kas ir spējīgs vadīt (1).
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
nepārkāpjams Tāds, kas ir tik augsts vai liels, ka tam ir ļoti grūti vai neiespējami tikt pāri.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
nepārspēts Tāds, kas ir tik izcils, ka to nav bijis iespējams pārspēt; tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
nepiepildāms Tāds, kas ir tik liels, ka to ir ļoti grūti vai neiespējami piepildīt.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni, saskarsmi ar to ir grūti vai neiespējami paciest.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
nepieejams Tāds, kas ir tik pašapzinīgs, neatsaucīgs, ka nerada citiem saskarsmes vēlmi, iespēju.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt, atlīdzināt.
svaigs Tāds, kas ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
memoriāls Tāds, kas ir veltīts, piem., izcila sportista piemiņai.
svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts; tāds, kas ir atjaunojies, atjaunots (piem., pēc atpūtas).
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
mīksts Tāds, kas ir viegli saspiežams, nav blīvs, ciets.
krāsains Tāds, kas ir vienā vai vairākās spektra krāsās; tāds, kas nav balts, pelēks vai melns.
solidārs Tāds, kas ir vienisprātis (ar ko, kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pilnizmēra Tāds, kas ir visā lielumā, maksimāli iespējamais.
pusmiris Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus (spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, fiziskas pārpūles dēļ).
pusdzīvs Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus; ļoti nomocījies, ārkārtīgi noguris.
švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
neizmērojams Tāds, kas ir, piem., tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt.
straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
pirmšķirīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pirmklasīgs Tāds, kas izceļas ar savām spējām, talantu, amata prasmi; arī izcils.
pārpilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) ļoti pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam (kāda īpašība, pazīme) piemīt ļoti izteikti, spēcīgi (par cilvēku).
pilns Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu, parasti postošu, spēku, intensitāti (piem., par parādībām dabā).
stiprs Tāds, kas izpaužas intensīvi (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); spēcīgs (5).
dziļš Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi.
milzu Tāds, kas izpaužas ļoti spēcīgi, ļoti intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
pārmērīgs Tāds, kas izpaužas pārāk spēcīgi, intensīvi, arī pārāk augstā pakāpē.
vētrains Tāds, kas izpaužas spēcīgi (par psihisku stāvokli); arī tāds, kas noris intensīvi, saspringti (piemēram, par rīcību).
prāvs Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi (par darbību, norisi).
liels Tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē.
neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
satriecošs Tāds, kas izraisa ļoti spēcīgu psihisku vai emocionālu pārdzīvojumu.
stindzinošs Tāds, kas izraisa nespēju kustēties, veikt kādas darbības.
samtains Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas; tāds, kas nav spilgts, spožs.
svilīgs Tāds, kas izraisa spēcīgas smeldzošas sajūtas (piem., par aukstu vēju).
nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piem., par apstākļiem).
duļķains Tāds, kas izskatās neskaidrs, nespodrs, blāvs (par acīm).
gaišs Tāds, kas izstaro spožu gaismu; tāds, kas dod spožu apgaismojumu.
familiārs Tāds, kas izturas ļoti nepiespiesti, pārāk brīvi, arī vaļīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atspere Tāds, kas izveidots ar atsperēm.
pārdomāts Tāds, kas izveidots, ņemot vērā dažādus aspektus.
pavājināts Tāds, kas kļuvis vājāks, nespēcīgāks.
labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
pagauss Tāds, kas kustas, darbojas, strādā palēni, bez spraiguma.
dīdzīgs Tāds, kas labi, ātri dīgst; dīgtspējīgs.
daudzsološs Tāds, kas liecina par (kā) veiksmīgu attīstību, iespējamiem panākumiem.
milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
maldīgs Tāds, kas maldās, nepareizi atspoguļo īstenību.
māņi Tāds, kas maldina; tāds, kas paredzēts (kā) maldināšanai (piem., sportā).
mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām).
spazmolītisks Tāds, kas mazina gludās muskulatūras spazmas.
dzīvespriecīgs Tāds, kas mīl dzīvi, saskata tajā labo; optimistisks; tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks.
mirdzošs Tāds, kas mirdz; ļoti spožs.
brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
rets Tāds, kas nav blīvs vai kurā ir caurumi, spraugas.
vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
negudrs Tāds, kas nav gudrs; tāds, kas ir ar vājām uztveres, domāšanas spējām.
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests, ir palicis neskaidrs.
svabads Tāds, kas nav nostiepts, sasprindzināts; brīvs.
neuzkrītošs Tāds, kas nav pārāk spilgts; maigs, klusināts.
samākslots Tāds, kas nav patiess, dabisks; tāds, kas ir pārspīlēts, pārmērīgi izskaistināts.
nespēcīgs Tāds, kas nav pietiekami spēcīgs, stiprs; nevarīgs, nespējīgs, vājš.
necilvēcisks Tāds, kas nav raksturīgs cilvēkam; tāds, kas ir pārmērīgi grūts un pārsniedz cilvēka spēkus.
civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem vai policiju; pretstats – militārs.
mierīgs Tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, satraukumu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neitrāls Tāds, kas nav saistīts ar noteiktu funkcionālu stilu un kam nepiemīt emocionāli ekspresīva nokrāsa; vispārlietojams.
vispārlietojams Tāds, kas nav saistīts ar specifiskām sazināšanās situācijām vai valodas lietošanas sfērām (piem., par vārdu, izteikumu).
parasts Tāds, kas nav specializēts.
vājš Tāds, kas nav spēcīgs, tāds, kas izpausmes intensitātes ziņā nesasniedz ko citu līdzīgu (par parādībām dabā, to izpausmi).
neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
viegls Tāds, kas nav spilgti izteikts (par psihiska stāvokļa izpausmi).
mierīgs Tāds, kas nav spilgts, spožs (piem., par krāsu toņiem, apgaismojumu).
maigs Tāds, kas nav spilgts, spožs, kontrastains.
mīksts Tāds, kas nav spožs, spilgts, arī krass, kontrastains.
viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
kroplīgs Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
kropls Tāds, kas neatbilst kādām vispārpieņemtām normām, kritērijiem.
nenormāls Tāds, kas neatbilst kam parastam, vispārpieņemtam; tāds, kam ir novirzes no normas.
anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai; neparasts.
ārprātīgs Tāds, kas neatbilst vispārpieņemtajām normām; neprātīgs; ļoti neparasts.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
bezbailīgs Tāds, kas nebaidās, spēj pārvarēt bailes; drosmīgs.
drošs Tāds, kas nebīstas, izturas brīvi, nepiespiesti.
kazuāls Tāds, kas nedod pamatu vispārināt; nejaušs, gadījuma rakstura.
rāms Tāds, kas neizceļas ar spilgtumu, spožumu (par gaismu, krāsu).
neliels Tāds, kas neizpaužas spēcīgi.
nesāpīgs Tāds, kas neizraisa sāpes; tāds, kur ir novērsta sāpju izraisīšanās iespēja.
neatslābstošs Tāds, kas nepierimst, nepavājinās, pastāv ilgstoši ar vienādu spēku.
neizveicīgs Tāds, kas neprot, arī nespēj veikli, ātri kustēties, strādāt, darboties.
bezsāpju Tāds, kas nerada sāpes; tāds, kur novērsta sāpju rašanās iespēja.
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
nesapratīgs Tāds, kas nespēj (ko) saprast, izprast; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sterils Tāds, kas nespēj apaugļot vai apaugļoties.
nesavaldīgs Tāds, kas nespēj atbilstoši situācijai mazināt savu psihisko stāvokļu izpausmes vai neizpaust tos.
sasaistīts Tāds, kas nespēj atraisīties, justies brīvi; samulsis, bikls.
neizlēmīgs Tāds, kas nespēj ātri, droši izlemt (ko); tāds, kas nespēj izšķirties (piem., par kādu noteiktu rīcību).
nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi.
bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (kāda veida) nelabvēlīgu iedarbību.
nekāds Tāds, kas nespēj ko veikt pietiekami labi.
slikts Tāds, kas nespēj nodrošināt, veicināt (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējām u. tml.).
tuvredzīgs Tāds, kas nespēj paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
maksātnespējīgs Tāds, kas nespēj pildīt savas maksājumu saistības.
neauglīgs Tāds, kas nespēj radīt pēcnācējus.
rīcībnespējīgs Tāds, kas nespēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
nezilbisks Tāds, kas nespēj veidot zilbes kodolu (par skaņu).
neveikls Tāds, kas nespēj veikli kustēties, darboties.
neveikls Tāds, kas nespēj veikli, ātri kustēties, pārvietoties, ir smagnējs, lempīgs (par dzīvniekiem).
sprādziendrošs Tāds, kas nevar sprāgt; tāds, kas ir aizsargāts pret sprādzienu.
stingrs Tāds, kas nezaudē savu veidu, elastību, spriegumu.
neizsīkstošs Tāds, kas nezaudē spēku, intensitāti.
draudīgs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
draudošs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
spriegs Tāds, kas noris aktīvi, koncentrēti, arī strauji (par darbību, procesu u. tml.); spraigs (1).
aktīvs Tāds, kas noris ātri un spēcīgi (par procesiem, parādībām); tāds, kurā kas noris ātri un spēcīgi.
mierīgs Tāds, kas noris bez satraukuma, sasprindzinājuma, steigas.
straujš Tāds, kas noris īsā laika sprīdī, arī pēkšņi, intensīvi (par darbību, procesu).
rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez spriedzes, konfliktiem (par psihiskām norisēm, rakstura īpašībām u. tml.).
karsts Tāds, kas noris ļoti intensīvi, spraigi; tāds, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu.
karsts Tāds, kas noris ļoti spraigi, dedzīgi.
maksimāls Tāds, kas noris vai izpaužas iespējami vai pieļaujami visintensīvākajā veidā; vislielākais.
svabads Tāds, kas noris viegli, bez sasprindzinājuma.
pagauss Tāds, kas noris, turpinās palēni, bez spraiguma.
intensīvs Tāds, kas norit, tiek veikts ļoti spraigi, ar lielu atdevi.
binokulārs Tāds, kas notiek ar abām acīm reizē (par redzi); tāds, kas dod iespēju aplūkot ar abām acīm reizē (par optiskām ierīcēm).
brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
pēcspēle Tāds, kas notiek, noris pēc sporta spēles beigām.
nepiespiests Tāds, kas notiek, norisinās bez lieka sasprindzinājuma, brīvi, dabiski.
paramilitārs Tāds, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma.
empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj (ķermeni, tā daļu); apspīlēts.
uzgaidāms Tāds, kas paredzēts, iekārtots pasažieru, klientu u. tml. vajadzībām, gaidot (piemēram, transportlīdzekli, pieņemšanu pie kāda).
neaptumšots Tāds, kas pareizi atspoguļo ārējo pasauli.
skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
apspalvots Tāds, kas pārklāts ar spalvām, apmatojumu.
pārcilvēcisks Tāds, kas pārsniedz cilvēka parasto spēju līmeni.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žigls Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
ātrs Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laikā.
straujš Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs (1).
lēns Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
ideāls Tāds, kas pastāv tikai prātā, domās un reāli nav iespējams.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
pirmsekspluatācijas Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms (kā) nodošanas ekspluatācijā.
atdevīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi atdod savus spēkus, spējas (darbam, daiļradei); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varmācīgs Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
sprogains Tāds, kas pēc formas atgādina sprogas.
perlamutrs Tāds, kas pēc krāsas, spīduma ir līdzīgs šādam slānim.
atsperīgs Tāds, kas pēc spiešanas, stiepšanas vai liekšanas ātri, viegli atjauno iepriekšējo stāvokli, formu; elastīgs.
akūts Tāds, kas pēkšņi sākas, spēcīgi izpaužas un strauji progresē; pretstats: hronisks.
sacīkstes Tāds, kas piedalās (sporta) sacensībās, tāds, kas paredzēts (sporta) sacensībām.
varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
apmāt Tāds, kas pilnīgi atrodas (kā) ietekmē un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
pašpaļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi, saviem spēkiem, spējām.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
dzīvespriecīgs Tāds, kas rada dzīvesprieku, optimismu.
efektīgs Tāds, kas rada efektu, piesaista uzmanību; spilgts, iespaidīgs.
vilinošs Tāds, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu; tāds, ko tiecas iegūt.
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
spēcīgs Tāds, kas rada spēku, enerģiju, arī mundrumu, spirgtumu (piem., par barību, gaisu).
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
ākstīgs Tāds, kas raksturīgs ākstam (2); tāds, kas izturas līdzīgi ākstam (2); ārišķīgs, pārspīlēts.
spānisks Tāds, kas raksturīgs spāņiem, spāņu valodai.
ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu).
lojāls Tāds, kas respektē pastāvošo varu, ievēro tās likumus.
pārgalvīgs Tāds, kas rīkojas pārdroši, nedomājot par iespējamām nevēlamām sekām; pārlieku drošs.
pārsteidzīgs Tāds, kas rīkojas spontāni, nepārdomāti, neizvērtējot savas rīcības sekas.
spējš Tāds, kas rodas, noris pēkšņi, arī spēcīgi, strauji.
vispārīgs Tāds, kas saistās ar nedetalizētām, plašām, būtiskām, vispārējām īpašībām, pazīmēm, sakariem, attieksmēm (pretstatā konkrētajam).
bīstams Tāds, kas saistīts ar iespējamu nelaimi, briesmām, risku; tāds, kas var būt par cēloni nelaimei, lielai neveiksmei.
spīvs Tāds, kas saistīts ar lielu spēku, piepūli (par darbību, norisi).
fizikāls Tāds, kas saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, enerģiju, kustību, tām raksturīgs.
tonisks Tāds, kas saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu.
slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
nopietns Tāds, kas saistīts ar spēcīgām, patiesām jūtām, to izpausmi.
dramatisks Tāds, kas saistīts ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
olimpisks Tāds, kas saistīts ar šīm spēlēm vai attiecas uz tām.
relaksējošs Tāds, kas samazina spriedzi, atslābina.
augstākais Tāds, kas sasniedzis iespējamo pilnību, gatavību; visattīstītākais, vissarežģītākais.
alternatīvs Tāds, kas satur alternatīvu, kas pieļauj vienu no divām vai vairākām iespējamībām.
spaļains Tāds, kas satur spaļus; tāds, kam ir spaļu piejaukums.
speķains Tāds, kas satur speķi.
neārstējams Tāds, kas slimo ar slimību, kuru nav iespējams izārstēt; tāds, ko nav iespējams izārstēt.
spitālīgs Tāds, kas slimo ar spitālību.
gargabalu Tāds, kas specializējies garajās distancēs (par sportistu); tāds, kas noris garajās distancēs (piem., par sacensībām).
agresīvs Tāds, kas spēcīgi iedarbojas.
runājošs Tāds, kas spēj atdarināt vai atveidot vārdus, runu.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj bioloģiski eksistēt.
ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
darbaspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
degošs Tāds, kas spēj degt; tāds, kas viegli uzliesmo.
dīgtspējīgs Tāds, kas spēj dīgt, augt (parasti par sēklām).
emocionāls Tāds, kas spēj dziļi pārdzīvot.
patstāvīgs Tāds, kas spēj dzīvot sabiedrībā bez citu palīdzības, vadības.
termofils Tāds, kas spēj eksistēt un vairoties vidē ar samērā augstu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, jūtās, ir uzmanīgs, atsaucīgs.
ietekmīgs Tāds, kas spēj ietekmēt; tāds (cilvēks), kam ir ietekme (sabiedrībā).
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
izturīgs Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
konkurētspējīgs Tāds, kas spēj konkurēt.
veikls Tāds, kas spēj kustēties, darboties ātri, precīzi, arī prasmīgi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām, kājām).
stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt sevi, savas jūtas, sajūtas, vēlēšanās u. tml. sarežģītā situācijā; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
ilgtspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši.
ilgspējīgs Tāds, kas spēj pastāvēt, norisināties samērā ilgu laika posmu.
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (kā) iedarbībai, nereaģēt (uz to); rezistents.
triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
asprātīgs Tāds, kas spēj radīt un trāpīgi lietot humoristiskus, atjautīgus izteicienus; tāds (sacerējums, runas veids u. tml.), kurā izpaužas šādas īpašības.
rīcībspējīgs Tāds, kas spēj rīkoties, darboties, funkcionēt.
sadarbspējīgs Tāds, kas spēj sadarboties un lietderīgi izmantot sadarbībā iegūto informāciju.
maksātspējīgs Tāds, kas spēj samaksāt, pildīt savas maksājumu saistības.
sprādzienbīstams Tāds, kas spēj sprāgt vai detonēt (piem., karsēšanas, trieciena, berzes iedarbībā).
ražīgs Tāds, kas spēj strādāt, darboties ļoti rezultatīvi.
mobils Tāds, kas spējīgs ātri pārvietoties, ātri reaģēt.
zibsnīgs Tāds, kas spīd, mirdz, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
spīdīgs Tāds, kas spīd.
spīdošs Tāds, kas spīd.
tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
spēcīgs Tāds, kas spilgti izpaužas, rada iespaidu, ietekmē (par parādībām sabiedrībā).
dimants Tāds, kas spoži mirdz, laistās.
spulgs Tāds, kas spulgo (par acīm).
spulgs Tāds, kas spulgo; tāds, kura rezultātā izplatās skaidra, dzidra gaisma.
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls vai pārspīlēts, ka to grūti vai neiespējami pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
ārišķīgs Tāds, kas tiecas pēc ārējiem efektiem, pārspīlējuma; neīsts, samākslots; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
patstāvīgs Tāds, kas tiek veikts bez citu palīdzības, saviem spēkiem.
pārcentīgs Tāds, kas tiek veikts pārlieku centīgi, pārspīlēti.
brīvprātīgs Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, piespiešanas, nav obligāts.
spaidi Tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1).
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr ir izsalcis.
jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt.
trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku, psihisku stāvokli u. tml.).
vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
sprāgstošs Tāds, kas var izraisīt sprādzienu, eksploziju.
nevēlams Tāds, kas var negatīvi iespaidot.
kredītspējīgs Tāds, kas var saņemt kredītu, ir spējīgs to atmaksāt.
visspēcīgs Tāds, kas var, spēj visu; arī visvarens.
visuvarens Tāds, kas var, spēj visu; tāds, kam ir neierobežota vara; arī visspēcīgs.
smags Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu; grūts (1).
grūts Tāds, kas veicams, īstenojams, pārvarams ar lielu fizisku vai garīgu piepūli, sasprindzinājumu.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
lokans Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru.
sprādziennedrošs Tāds, kas viegli sprāgst, ir sprādzienbīstams.
jūtīgs Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
applucis Tāds, kas vietām zaudējis spalvas; noplucis.
sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par dzīvnieka apmatojumu); tāds, kam ir sprogas (par dzīvnieku).
sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas; tāds, kam ir sprogas.
pirmējs Tāds, kas vispirms rodas kādas ķīmiskas reakcijas, procesa rezultātā; primārs.
zalgs Tāds, kas zalgo, spīd.
zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
slābs Tāds, kas zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
nevarīgs Tāds, kas zināšanu, iemaņu u. tml. trūkuma dēļ nespēj ko veikt atbilstoši noteiktām prasībām.
žilbīgs Tāds, kas žilbina; tāds, kas žilbinoši spīd; spožs, spilgts.
slābans Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
nepārredzams Tāds, ko (piem., šķēršļu vai lieluma, plašuma dēļ) ir grūti vai neiespējami ietvert savā redzes lokā, pārredzēt.
spēcīgs Tāds, ko dara, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi).
stiprs Tāds, ko dara, tāds, kas noris ar lielu spēku, enerģiju (par darbību, norisi); spēcīgs (2).
pneimatisks Tāds, ko darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi, tāds, kurā izmanto saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
nevaldāms Tāds, ko grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
pārskatāms Tāds, ko iespējams labi pārredzēt.
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
neaizsniedzams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami (piem., pārvietojoties) sasniegt, arī aizsniegt.
neaizstājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizstāt ar ko citu.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami atlīdzināt.
neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
neizsakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos.
nemanāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pamanīt, ieraudzīt.
nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
nenosakāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami precīzi noteikt, konstatēt.
nesamaksājams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samaksāt.
nesamērojams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami samērot, salīdzināt ar ko citu; nesalīdzināms.
neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
pieejams Tāds, ko ir iespējams izmantot, iegādāties.
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
nepiepildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai neiespējami īstenot, realizēt.
neizpildāms Tāds, ko ir ļoti grūti vai pat neiespējami izpildīt, īstenot.
neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
periodisks Tāds, ko izdod regulāri, noteiktos termiņos (par iespieddarbiem).
eksperimentāls Tāds, ko izmanto eksperimentiem, mēģinājumiem; tāds, kur eksperimentē.
solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
viegls Tāds, ko izraisa ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis; tāds, kura saturs atspoguļo ar pozitīvām emocijām saistītu psihisku stāvokli.
stihisks Tāds, ko izraisa dabas parādības; ļoti spēcīgs, postošs (par dabas parādībām).
smags Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo mokoši nepatīkamu psihisku stāvokli, ciešanas.
viegls Tāds, ko nav grūti paveikt, tāds, kas ir realizējams ar nelielu fizisku spēku, piepūli, saspridzinājumu; tāds, kas nav saistīts ar grūtībām, sarežģījumiem, kas neprasa lielu psihisku piepūli.
neatturams Tāds, ko nav iespējams apvaldīt, novērst.
neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt.
neatraidāms Tāds, ko nav iespējams atraidīt, noraidīt.
nenopērkams Tāds, ko nav iespējams iegūt par samaksu.
neatvairāms Tāds, ko nav iespējams novērst, atvairīt.
neglābjams Tāds, ko nav iespējams novērst, kas noteikti notiek.
nelabojams Tāds, ko nav iespējams pāraudzināt, pārveidot.
netulkojams Tāds, ko nav iespējams tiešā veidā ar atbilstošas nozīmes vārdu vai vārdiem pārtulkot.
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
neuzvarams Tāds, ko nevar pārspēt, uzvarēt sacensībās, konkursā u. tml.
nenopērkams Tāds, ko nevar vai nespēj nopirkt, iegādāties.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
nelabojams Tāds, ko vairs nav iespējams labot, vērst par nebijušu.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
pārpilns Tāds, kur (kas) izpaužas ļoti spēcīgi; tāds, kas ir saistīts ar (kā) ļoti spēcīgu izpausmi.
pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
pilns Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
pārpilns Tāds, kur atrodas, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties; tāds, kam ir grūti vai neiespējami pārkļūt.
kuģojams Tāds, kur ir iespējams kuģot.
pakluss Tāds, kur nav daudz cilvēku, dzīvs transporta kustības; samērā nomaļš.
kluss Tāds, kur nav drūzmas, dzīvas transporta kustības (parasti par vietu); arī nomaļš.
kluss Tāds, kur nav spilgtu kontrastu; viegli niansēts, ar nelielām (piem., krāsu toņu) atšķirībām.
straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību); tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
pogains Tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir ieapaļi, gaiši plankumi.
neizteiksmīgs Tāds, kura ārienē neizpaužas nekas spilgts.
radioaktīvs Tāds, kura atomu kodoli spontānā sabrukšanas procesā pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa kodolos.
mīlestība Tāds, kurā attēlotas vai kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
četrtonnīgs Tāds, kura celtspēja ir četras tonnas.
trīstonnīgs Tāds, kura celtspēja ir trīs tonnas.
blīvs Tāds, kura daļas atrodas cieši kopā; bez spraugām, starpām.
ciešs Tāds, kura daļas atrodas ļoti tuvu cita pie citas, tāds, kur nav spraugu, atstarpju.
regulējams Tāds, kura darbību, stāvokli ir iespējams mainīt (piem., pēc augstuma, platuma, noteikta darba režīma).
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
zemsprieguma Tāds, kura elektriskās strāvas spriegums nepārsniedz 250 voltus.
regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu); kārtns.
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
sakņains Tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu).
skaļš Tāds, kurā ir dzirdams stiprs troksnis, spēcīgas skaņas.
ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
skops Tāds, kurā ir nepietiekama daudzveidība (piem., par sugām, ģintīm u. tml.); nepietiekami attīstījies, arī vājš, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
spriegs Tāds, kurā ir vai rodas samērā liels mehānisks, arī spēka spriegums.
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piem., par uzdevumu, ieceri).
multimedijs Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas; multimediāls.
multimediāls Tāds, kurā izmantotas multivides iespējas.
rosīgs Tāds, kurā izpaužas aktivitāte, darbīgums; spraigs, intensīvs.
vaļīgs Tāds, kurā izpaužas brīva, nepiespiesta izturēšanās; tāds, kurā izpaužas pieņemtajām normām neatbilstoša, izlaidīga izturēšanās.
dinamisks Tāds, kurā izpaužas darbības, norises spraigums; straujš, enerģisks.
drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
nebēdīgs Tāds, kurā izpaužas dzīvesprieks, jautrība, draiskulība u. tml.
paviršs Tāds, kurā izpaužas nevērīga, virspusēja attieksme.
salds Tāds, kurā izpaužas pārspīlēta laipnība, arī pieglaimība, lišķība.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgas dusmas, liels sašutums u. tml.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
saprotošs Tāds, kurā izpaužas šāda spēja.
konservatīvs Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; tradicionāls, vispārpieņemts.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
pastīvs Tāds, kurā jūtams saspringums, atraisītības trīkums (piem., par norisi, notikumu).
vadāms Tāds, kura kustību, stāvokli, darbību ir iespējams vadīt.
ļengans Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti.
slābans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
slābs Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans (1).
šļaugans Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans.
tukšs Tāds, kurā nav vai ir ļoti maz braucēju, pasažieru, arī kravas (par transportlīdzekļiem, to daļām).
bezpersonisks Tāds, kurā neizpaužas kāda cilvēka individuālās iezīmes; tāds, kam nav spilgtu iezīmju.
statisks Tāds, kurā neizpaužas kustība, darbība, spraigums, arī attīstība; nemainīgs.
neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām sporta spēlēs).
sasprindzināts Tāds, kurā noris spraiga darbība (par laikposmu).
saspriegts Tāds, kurā noris spraiga darbība (parasti par laikposmu, situāciju).
konkrēts Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
varbūtējs Tāds, kura pastāvēšana ir iespējama; iespējams.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
speķots Tāds, kura piedevā ir speķis.
vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
rezultatīvs Tāds, kura rezultāts nav neizšķirts (piem., par šaha, dambretes spēli).
kutelīgs Tāds, kura risināšanā, apspriešanā u. tml. nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība, iejūtība.
skaļš Tāds, kurā rodas stiprs troksnis, spēcīgas skaņas (par darbību, procesu).
spirtots Tāds, kura sastāvā ir etilspirts.
drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
precīzs Tāds, kura saturs pilnīgi pareizi atspoguļo īstenību (par informāciju, tekstu u. tml.); tāds, kura saturs un forma pilnīgi atbilst noteiktam mērķim (piem., par tekstu, tā elementiem).
uzskatāms Tāds, kura saturs, būtība spēj pārliecināt (par ko).
pārāks Tāds, kurā spēcīgi izpaužas (piem., kāda īpašība).
uguņot Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas kāda īpašība, pazīme.
izteiksmīgs Tāds, kurā spilgti izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības.
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
izšķirošs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirīgs.
izšķirīgs Tāds, kurā tiek izšķirta, izšķiras kāda no vairākām iespējām; tāds, kas izšķir, nosaka (ko); izšķirošs.
straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi).
ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, arī samērā spēcīgā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku.
nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav nepieciešama speciāla sagatavotība.
vaļējs Tāds, kura virsbūvei nav jumta vai arī nav sienu un jumta (par transportlīdzekļiem, to daļām).
spēcīgs Tāds, kuram ir liela jauda, kura darbības īpašības ir spilgti izteiktas, salīdzinot ar ko citu līdzīgu (piem., par mašīnām, ierīcēm, to daļām).
nenogurdināms Tāds, kuru ir grūti vai neiespējami nogurdināt; fiziski izturīgs, aktīvs, enerģijas pilns.
nenomazgājams Tāds, no kā grūti vai neiespējami atbrīvoties.
neizbraucams Tāds, pa kuru braucot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
neizbrienams Tāds, pa kuru ejot, brienot ir grūti vai neiespējami pārvietoties.
sprādzēt Taisīt ar sprādzi (ko ciet vai vaļā), arī stiprināt ar sprādzi (ko pie kā).
vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piem., nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
taksidermists Taksidermijas speciālists.
taktiķis Taktikas (2) speciālists.
T Tango (sporta deju klasifikācijā).
izskata pēc tāpēc, lai rastos labs iespaids.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
izdevējs Tas (iestāde vai persona), kas izdod iespieddarbus.
dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
grīste Tas (piem., dūmi, putekļi), kas vēja, gaisa pūsmas ietekmē pārvietojas spirālveidā vai lieliem vāliem.
iebrucējs Tas (piem., karaspēks, šāda karaspēka karavīrs), kas iebrūk kādā valstī, teritorijā.
konkurents Tas (piem., priekšmets), kas kvalitātes vai citu īpašību dēļ var pārspēt citus.
uzbrucējs Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
rotaļlieta Tas, ar ko (kāds, kas) spēlējas, rotaļājas.
vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
gredzens Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma.
atspirdzinājums Tas, kas atspirdzina, ar ko atspirdzinās.
atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
abstrakcija Tas, kas eksistē tikai teorētiski un reālajā dzīvē nav iespējams.
eksponents Tas, kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
eksportētājs Tas, kas eksportē, izved uz ārzemēm.
veldze Tas, kas garīgi spēcina, iepriecina, rada mierinājumu.
jūgs Tas, kas ierobežo, apspiež (cilvēku); spaidi.
spēļatkarīgs Tas, kas ir atkarīgs, parasti no azarta, spēlēm.
izdevums Tas, kas ir iespiests un izdots; gatavs iespieddarbs vai iespieddarbu kopums.
darbs Tas, kas ir jāprot un jāveic noteiktas profesijas, specialitātes pārstāvim.
pirmais Tas, kas ir minēts iepriekš, vispirms (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
pielikums Tas, kas ir papildus pielikts, pievienots klāt (piem., kādam dokumentam, iespieddarbam).
paradoksālisms Tas, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu; paradoksu izmantojums.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
nīkulis Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
vārgulis Tas, kas ir vāji attīstīts, vārgs, nespēcīgs (par augiem, dzīvniekiem).
emitents Tas, kas izlaiž apgrozībā vērtspapīrus vai naudu.
šķērslis Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanos.
mirdzeklis Tas, kas mirdz, spīd.
autsaiders Tas, kas nav izturējis konkurences cīņā vai sporta sacensībās palicis beigās.
nespējnieks Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
novērotājs Tas, kas novēro; cilvēks, kam ir labas novērošanas spējas.
sudrabs Tas, kas pēc krāsas vai spīduma līdzinās šim cēlmetālam.
trumpis Tas, kas rada priekšrocības, iespējas, ir izdevīgs.
fantastika Tas, kas radīts iztēlē; tas, kas reāli nav iespējams.
brīnums Tas, kas saistās ar pārdabisku spēku iejaukšanos; tas, kas ar prātu nav izskaidrojams.
lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
spēks Tas, kas spēj radīt iespaidu (parasti paužot kādu saturu), ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
ugunsspļāvējs Tas, kas spļauj uguni.
mākoņstūmējs Tas, kas tiecas pēc reāli neiespējamā, fantazē un izturas pašpārliecināti, augstprātīgi.
šķērslis Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
veldze Tas, kas vēsina, rada spirgtuma, svaiguma sajūtu.
eksportprece Tas, ko eksportē, izved uz ārzemēm.
runa Tas, par ko runā, apspriež; arī baumas, tenkas.
valoda Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
lecitīns Taukiem līdzīga organiska viela, ko satur, piem., dzīvnieku aknas, olas dzeltenums, saulespuķu sēklas.
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību.
baltenis Tauriņš ar (parasti) baltiem spārniem.
mūķene Tauriņš ar melni raibiem spārniem, kura kāpuri nograuž koku lapas un skujas.
stiklspārnis Tauriņu kārtas kukainis ar caurspīdīgiem spārniem.
harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
romāņi Tautu grupa Eiropā (piem., franči, itālieši, rumāņi, spāņi), kas runā valodās, kuras izveidojušās no dažādiem latīņu valodas dialektiem.
pirotehnika Tehnikas nozare, kas aptver degošu, eksplozīvu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu un apkalpošanu; speciālu uguņošanai paredzētu eksplozīvu maisījumu kopums.
pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to.
kodoltehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar kodolenerģijas ražošanas un tās praktiskās izmantošanas iespējām, kā arī radioaktīvo vielu īpašību izmantošanu.
sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
pneimatika Tehniska sistēma, kura rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi.
aviomodelisms Tehniskais sporta veids – aviomodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
lidmodelisms Tehniskais sporta veids – lidmodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem; aviomodelisms.
aviosports Tehniskais sporta veids – lidošana ar lidaparātiem.
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
jauda Tehniskas iekārtas ražotspēja, darbības efektivitāte.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
automatizācija Tehnisku, organizatorisku un citu pasākumu komplekss, kas dod iespēju ražošanas procesus vadīt bez tiešas cilvēka līdzdalības.
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
tekstilnieks Tekstilrūpniecības speciālists, arī strādnieks.
tekstologs Tekstoloģijas speciālists.
ievads Teksts (iespieddarba sākumā), kas sagatavo (šā darba lasīšanai); sākuma daļa (daiļdarbam).
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
glezna Tēlains (kā) atspoguļojums, tēlojums (literārā darbā).
sakāmvārds Tēlains izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs kariķējums vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
karikatūra Tēlotājas mākslas (parasti grafikas) žanrs, kam raksturīgs smieklīgs pārspīlējums, lai panāktu komisku efektu; šāds mākslas darbs.
grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
rakurss Tēlotājmākslā – perspektīvs attēloto objektu samazinājums (piem., lai attēlotu kustību, telpu).
gaitenis Telpa (dzīvoklī), cauri kurai iespējams nokļūt citās telpās, istabās.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
personāžs Tēls, darbojošā persona (romānā, izrādē, filmā, spēlē u. tml.).
shematiskums Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
shematisms Tēlu, parādību, īpašību u. tml. vispārināts, vienkāršots atspoguļojums.
karstums Temperamentīgums; stāvoklis, kam raksturīgas spēcīgas jūtas.
tenisa kurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi.
badmintons Tenisam radniecīga sporta spēle, kurā ar raketi sit pāri tīklam nelielu, vieglu bumbiņu ar spalvām.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
teologs Teoloģijas speciālists.
kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību (dinamiku) un stāvokli (statiku) atkarībā no ķermeņiem pieliktajiem spēkiem.
kinemātika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību, neņemot vērā šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
struktūrteorija Teorija, kas atspoguļo (kā) struktūru.
teorētiķis Teorijas (2) speciālists.
terapeits Terapijas (2) speciālists.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
teriologs Terioloģijas speciālists.
ārzona Teritorija (kādā valstī) vai valsts, kurā ir ļoti zemi nodokļi vai to vispār nav.
neitrālā josla Teritorija starp divu valstu robežām, kurā nevienai no tām nav tiesības turēt karaspēku.
zona Teritorija, apgabals ar noteiktu specifiku.
fronte Teritorija, kur noris karadarbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
terminologs Terminoloģijas speciālists.
treniņtērps Tērps, kas paredzēts fizkultūras un sporta nodarbībām.
mantū Tests tuberkulozes baciļu noteikšanai, ar speciālu šļirci ievadot ādā tuberkulīnu.
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
nostiepties Tiekot stieptam, iztaisnoties, izstiepties, tikt nospriegotam.
tiesnesis Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
aizstāvēt Tiesas procesā atspēkot apsūdzību, minēt pierādījumus (kā) labā.
aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērsto apsūdzību, minēt pierādījumus sev par labu.
izspriest Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu.
tiesvedība Tiesas process, tiesas spriešana.
kasācija Tiesas sprieduma vai lēmuma tiesiskuma pārbaude augstākas instances tiesā.
jurisdikcija Tiesības (pilnvaras, kompetence) spriest tiesu un tiesāšanās kārtība.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
juriskonsults Tiesību jautājumu speciālists, kas sniedz konsultācijas.
krimināltiesības Tiesību normas, kas reglamentē, kāda veida darbība kvalificējama par noziegumu, kādi ir sodi par šādas darbības izdarīšanu un kādā kārtībā šie sodi piespriežami; attiecīgā tiesību nozare.
kazuistika Tiesību noteikšana (likumdošanā) pēc konkrētiem gadījumiem, ignorējot vispārējos principus.
subjektīvās tiesības tiesību subjektam no objektīvām tiesībām piešķirts tiesisks pilnvarojums jeb tiesiska iespēja, ko tas var izlietot savās interesēs un aizstāvēt ar tiesiskiem līdzekļiem.
tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
tiesību subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
prejudiciāls Tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
soģis Tiesnesis (sportā).
neitrāls tiesnesis tiesnesis no valsts, kuras sportisti nepiedalās sacensībās.
arbitrs Tiesnesis sporta sacensībās.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
burtisks Tieši, bez pārspīlējuma.
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt (parasti kvēlspuldzēs).
skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
adata Tievs, ass priekšmets ar smailu galu, ko lieto duršanai, saspraušanai, rotājumam u. tml.
stigmiets Tievs, taisns kociņš ar noasinātiem galiem, ko lieto (piem., stigu) nospraušanai.
tiflopedagogs Tiflopedagoģijas speciālists.
jaunizdevums Tikko vai nesen izdots iespieddarbs.
rastrs Tīklveida sistēma, kas sastāv no daudziem noteiktā veidā izvietotiem vienāda tipa elementiem (piem., caurumiem, lēcām, spoguļiem) un sadala gaismas staru plūsmu atsevišķos elementos (izmanto, piem., attēla reproducēšanā); tīklaine.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
tikšķināt Tikšķot, darbojoties mērīt (laika sprīžus).
saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
palikt Tikt atstātam (bez kā), būt spiestam iztikt (bez kā).
pavilkt Tikt galā (ar ko); spēt (darboties, rīkoties u. tml.)
iedurties Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu, triecienu (kur iekšā) – par ko smailu, asu.
ieiet Tikt iesistam, iespiestam u. tml. (kur iekšā).
nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu).
sakārtoties Tikt izvietotam noteiktā kārtībā (piem., par transportlīdzekļiem).
norūdīties Tikt norūdītam (par raksturu, gribasspēku u. tml.).
specializēties Tikt organizētam noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē); tikt specializētam.
zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
pietauvoties Tikt piesaistītam ar tauvu vai tauvām (par ūdens transportlīdzekļiem).
saspiesties Tikt piespiestam vienam pie otra, citam pie cita.
pienākt Tikt sagaidītam (par situāciju, kad kas ir iespējams, var norisināties).
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
saspaidīties Tikt saspaidītam.
saspiesties Tikt saspiestam (1) – par ķermeņa daļām.
samest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
sanest Tikt strauji sagrieztam (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
uziet gaisā tikt uzspridzinātam.
uzlidot gaisā tikt uzspridzinātam.
pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
virzīties Tikt virzītam, pārvietotam (noteiktā virzienā) – par priekšmetiem, transportlīdzekļiem u. tml.
morāle Tikumisks secinājums (no kā), vispārīga tikumiska atziņa.
gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
sociālie tīkli tīmekļa vietnes, kur, reģistrējoties un izveidojot savu individuālo profilu, ir iespējams sazināties ar citiem cilvēkiem.
uztīt Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
stereotips Tipogrāfiskā salikuma vai klišejas kopija – monolīta iespiedforma, ko lieto, piem., atkārtotu izdevumu iespiešanai.
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver grāmatu, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
tirgzinis Tirgzinības speciālists.
pucēt Tīrīt, spodrināt, berzt.
spolēt Tīt (ko) uz spoles; pildīt (spoli) ar ko.
donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
psihe To cilvēka (arī augstāko dzīvnieku) īpašību kopums, kas nevis materiāli vai enerģētiski, bet gan informatīvi regulē izturēšanos un cilvēkam dod iespēju domāt, gribēt un just; dvēsele.
toksikologs Toksikoloģijas speciālists.
pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
topogrāfs Topogrāfijas speciālists.
toponīmists Toponīmijas, toponīmikas speciālists.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
spartakiāde Tradicionālas kompleksās masu sporta sacensības vairākos sporta veidos.
rituāls Tradicionāli izveidojies vai speciāli radīts noteiktu darbību kopums (piem., lai atzīmētu kāda procesa sākumu, noslēgumu vai pāriešanu jaunā kvalitātē).
sietspiedums Trafaretspiedums.
traktorists Traktora vadītājs; speciālists traktora vadīšanā.
plēsuma arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
krūmāju arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks; tramvaja vadītājs.
transplantāts Transplantācijas materiāls.
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
velorikša Transporta līdzeklis – vieglie divriči, pasažieru pārvadāšanai.
autoevakuators Transporta līdzeklis, kas evakuē (parasti avārijā iekļuvušos) automobiļus.
dzelzceļš Transporta veids – pasažieru un kravas pārvadāšana pa sliežu ceļiem; organizācija, kas kārto šādu pārvadāšanu.
aiztransportēt Transportējot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai); ar transportlīdzekli aizvest.
transportlenta Transportiera lenta; arī lentas transportieris.
šķērstransportieris Transportieris, kas darbojas šķērsvirzienā.
tankkuģis Transportkuģis šķidras kravas pārvadāšanai speciālās kravas tilpnēs.
kravnesība Transportlīdzekli raksturojošs lielums – vienā reizē pārvadājamās kravas maksimālā masa (parasti tonnās).
kārba Transportlīdzeklis (piem., laiva).
velosipēds Transportlīdzeklis ar (parasti) diviem riteņiem un pedāļu piedziņu.
refrižerators Transportlīdzeklis ar hermētiski slēgtu kravas telpu, kurā uzstādīta saldēšanas iekārta.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
lunomobilis Transportlīdzeklis braukšanai pa Mēness virsmu.
kamanas Transportlīdzeklis braukšanai pa sniega vai ledus ceļiem.
ratiņkrēsls Transportlīdzeklis krēsla veidā ar rokas vai mehānisko vadību, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem.
ratiņi Transportlīdzeklis krēsla veidā, kas paredzēts personām ar kustību traucējumiem; ratiņkrēsls.
rati Transportlīdzeklis uz diviem vai četriem riteņiem, ko velk zirgi vai citi darba dzīvnieki.
kokvedējs Transportlīdzeklis, aprīkots ar speciālām statnēm un paredzēts kokmateriālu pārvadāšanai.
amfībija Transportlīdzeklis, kas var pārvietoties gan pa sauszemi, gan pa ūdeni.
dīzelis Transportlīdzeklis, ko darbina ar šādu motoru.
satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
transports Transportlīdzeklis; arī transportlīdzekļu kopums.
braucams Transportlīdzeklis.
stūresrats Transportlīdzekļa (kuģa, jahtas) stūre rata formā; stūre.
stūresvīrs Transportlīdzekļa (parasti automašīnas) vadītājs.
stūrmanis Transportlīdzekļa (piem., kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
satiksmes negadījums transportlīdzekļa avārija.
palikt uz ceļa transportlīdzekļa bojājuma dēļ nespēt turpināt ceļu.
reiss Transportlīdzekļa brauciens no maršruta viena galapunkta līdz otram; brauciens ar šādu transportlīdzekli.
pārkare Transportlīdzekļa daļa, kas ir izvirzīta pāri riteņu asij.
ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība virzienā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri.
virāža Transportlīdzekļa pagrieziens ar sānsveri.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
caurgājība Transportlīdzekļa spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos.
tranzītkustība Transportlīdzekļu kustība, kas virzās tranzītā.
satiksme Transportlīdzekļu pārvietošanās pa īpašiem šim nolūkam paredzētiem ceļiem, celtnēm u. tml.; regulāra transportlīdzekļu pārvietošanās pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
līzings Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; izpirkumnoma.
izpirkumnoma Transportlīdzekļu un citu preču noma ar izpirkuma tiesībām, pakāpeniski bankā nomaksājot preces vērtību un noteiktus procentus; līzings.
kavalkāde Transportlīdzekļu vai cilvēku rinda, virkne.
mezgls Transportlīniju, maģistrāļu u. tml. krustošanās vieta; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība.
ūdens transports transports pa ūdensceļiem.
spļaujamtrauks Trauks (kā) iespļaušanai vai krēpu savākšanai.
slauktuve Trauks (spainis) piena ieslaukšanai; slaucene.
slaucene Trauks (spainis) piena ieslaukšanai; slauktuve.
piesta Trauks, kurā ar stampu jeb piestalu sagrūž, saspaida (piem., garšvielas).
traumatologs Traumatoloģijas speciālists.
mototreks Treks motosporta sacensībām (parasti spīdvejam).
ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls, labi darbojas (ķermenis, tā daļas).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, veikls, piemērots (kādu darbību) veikšanai.
satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties, attīstīt (kādu fizisku vai psihisku īpašību, spēju).
velna ducis trīspadsmit (pēc tautas ticējumiem – nelaimīgs skaitlis).
trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
gumijkoks Tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām un pienainu sulu, no kura iegūst kaučuku, šāds augs kā izplatīts telpaugs [Ficus elastica].
papagailis Tropu zemju putns ar košu apspalvojumu, līku, spēcīgu knābi un garu asti.
kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
tulks Tulkotājs, kas mutiski tulko tekstu no vienas valodas citā valodā; speciālists runāta teksta tulkošanā mutvārdos.
papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
tumsa Tumsonība, izglītības, zināšanu trūkums; ļauni, naidīgi spēki.
kā ogle tumšs, spožs (par acīm).
gāzturbīna Turbīna, ko darbina sakarsētu saspiestu gāzu maisījums.
miegt Turēt ciet, cieši spiest.
ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm (piemēram, laivās pa upēm).
aktīvais tūrisms tūrisms, kura dalībnieki pārvietojas, piem., ejot, slēpojot, braucot ar pašu vadītiem transportlīdzekļiem.
pasīvais tūrisms tūrisms, kura dalībniekus pārvadā ar transportlīdzekļiem.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
saturēt Turot (kādu), nepieļaut, ka (tas) kustas, virzās; turot spēt panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
saturēt Turot (ko), spēt panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
nepiesātināts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārkarsēts tvaiks tvaiks, kuram ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu.
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
ūdens krāsa Ūdens dispersijas krāsa (piem., būvniecībai).
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
plosts Ūdens transportlīdzeklis – peldoša platforma.
ūdens motocikls ūdens transportlīdzeklis (parasti vienvietīgs, divvietīgs), kas pārvietojas un tiek vadīts ar ūdensmetēju.
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis bez dzinēja (kravu pārvadāšanai), parasti pārvietojams ar velkoni.
ūdensmetējs Ūdens transportlīdzekļa dzinējs, kas, izmetot ūdens strūklu, rada spēku transportlīdzekļa pārvietošanai.
vīst Ūdens trūkuma dēļ zaudējot šūnu spraigo stāvokli, kļūt ļenganam, izkaltušam (par augiem, to daļām).
bikforda aukla ūdensdroša aukla (ar lēni degošu sastāvu vidū) spridzināmo vielu, ierīču aizdedzināšanai pēc noteikta laika.
uzdambējums Ūdenskrātuve augšpus aizsprosta, dambja (piemēram, upē).
akvaparks Ūdensparks.
ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
laucis Ūdensputns ar melnu apspalvojumu un baltu pieri [Fulica atra].
burāšana Ūdenssporta veids – burāšana ar jahtām.
vindsērfings Ūdenssporta veids – burāšana ar vējdēli.
akvalangisms Ūdenssporta veids – niršana un pārvietošanās zem ūdens, lietojot akvalangu.
ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
bjefs Ūdenstilpes daļa hidrotehniskas būves (aizsprosta, slūžu) abās pusēs.
vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
virsūdens Ūdeņi, kas atrodas zemes virspusē.
olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
platspīļu upesvēzis upesvēzis, kam ir masīvas, iekšmalā robainas spīles un ķermeņa garums ap 20 cm.
šaurspīļu upesvēzis upesvēzis, kas ir mazāks par platspīļu upesvēzi (līdz 14 cm garumā), ar šaurākām, gludām spīlēm.
urbānists Urbānisma (2) pārstāvis; urbānistikas speciālists.
urologs Uroloģijas speciālists.
izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
cekuls Uz augšu sacēlies (matu) kušķis (cilvēkam); kupli, izspūruši mati.
pamirt Uz brīdi sastingt (parasti spēcīgu emociju iespaidā).
batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
apžilbt Uz īsu mirkli zaudēt spēju redzēt, saskatīt (piem., spilgtas gaismas, krāsas ietekmē).
sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
pamirt Uz laiku vai daļēji zaudēt funkcionēšanas spēju.
pakrist Uz neilgu laiku atgulties (parasti nespēkā).
nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
sabraukt Uzbraucot (ar transportlīdzekli), smagi savainot, sakropļot vai nonāvēt.
ofensīva Uzbrūkoša, aktīva darbība (sportā).
atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
izlīst Uzdīgt, izspraukties (par augiem).
spārnuzgrieznis Uzgrieznis ar spārniem.
uzskrullēt Uzgriezt spirālveidā uz augšu; sacirtot.
bīdatslēga Uzgriežņu atslēga, kuras spīļu atvērumu var regulēt.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
uztūnēt Uzlabot (piemēram, pārbūvējot, izdaiļojot) transportlīdzekli (piemēram, standarta automobili, motociklu).
uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
aizlīmēt logu uzlīmēt papīra strēmeles loga apmaļu spraugām.
dzīvināt Uzmundrināt, dot dzīvesprieku.
likviditāte Uzņēmuma spēja noteiktā laikā ieguldītos līdzekļus pārvērst skaidrā naudā; firmas vai bankas spēja laikus nodrošināt savu saistību izpildi.
spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) gatavo, iegūst spiežot, presējot.
izdevniecība Uzņēmums, iestāde, kas izdod iespieddarbus.
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
izkonspektēt Uzrakstīt konspektu.
uzvilkt Uzsākt dziedāt, spēlēt.
atiet Uzsākt kustību (no kādas vietas) – par transportlīdzekļiem.
uzcirst Uzsist, parasti spēcīgi (pa ko, kam, kādu).
aizspriedums Uzskats (parasti iepriekš pieņemts), kas pauž negatīvu attieksmi un traucē objektīvi spriest, pareizi rīkoties.
seksisms Uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; aizspriedumaina, arī noniecinoša attieksme pret otru dzimumu (galvenokārt sievieti).
dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
ideoloģija Uzskatu un ideju sistēma, kas ir kādas politiskas vai ekonomiskas teorijas pamatā un atspoguļo kādas grupas vai šķiras ideālus un intereses.
uzsist kārtis (arī trumpas, pokeru u. tml.) uzspēlēt (kāršu spēli).
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
uzkapāt Uzspēlēt.
uzstrinkšķināt Uzspēlēt.
apzīmogot Uzspiest zīmogu (kam); apstiprināt ar zīmoga nospiedumu.
zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
uzsprēgāt Uzsprakstēt (1).
atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
uzspridzināties Uzspridzināt sevi.
uzberzēt gaisā uzspridzināt.
uzlaist gaisā uzspridzināt.
uzspert gaisā uzspridzināt.
uzspurkšķēt Uzspurgt (1).
uzspurkšķēt Uzspurgt (2).
ziņot Uzstāties (piem., konferencē, sanāksmē) ar samērā īsu publisku runu, kurā sniegts konspektīvs faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāsts.
uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
saspolēt Uztīt (uz spoles).
uzspolēt Uztīt uz spoles.
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
uzturzinātnieks Uzturzinātnes speciālists; dietologs.
dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
saņemt Uztvert sporta spēlē (piem., piespēlētu bumbu, ripu).
uzņemt Uztvert un atsist (piemēram, volejbola, tenisa spēlē bumbas servi).
sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
samaukt Uzvarēt (parasti sporta spēlē).
sasist Uzvarēt sporta spēlē, sacensībā u. tml.
jaņi Uzvarēt, pārspēt (kādu).
uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
uzpeldēt Uzvirzīties (šķidruma, masas) virspusē (piemēram, karsējot).
uzburbuļot Uzvirzīties šķidruma virspusē burbuļu veidā.
uznākt Uzvirzīties ūdens virspusē.
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
ieskicēt Uzzīmēt ar dažām vispārīgām līnijām, kontūrām.
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
bundesvērs Vācijas bruņotie spēki.
vācieši Vācijas karaspēka, arī nacistiskās Vācijas karaspēka karavīrs.
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
skibobs Vadāms velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
komandēt Vadīt (piem., karaspēka vienību).
triekt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā, parasti to nesaudzējot.
trenkt Vadīt (transportlīdzekli) ļoti lielā, arī pārmērīgā ātrumā.
dzīt Vadīt (transportlīdzekli), parasti nesaudzīgi, maksimālā ātrumā.
ripināt Vadīt (transportlīdzekli).
pilotēt Vadīt specifisku transportlīdzekli; būt par pilotu (piem., sacensībās).
šoferēt Vadīt spēkratu.
sēdēt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
būt pie stūres vadīt transportlīdzekli.
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
kapteinis Vadītājs (sporta komandai).
vadāmība Vadītspēja.
izvadīt Vadot (transportlīdzekli), pārvietot, izvest (to no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
ievadīt Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūvē.
drīz Vairāk iespējams; ticamāk.
daudzkārtīgs Vairākas vai daudzas reizes lielāks, spēcīgāks u. tml.
mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
uguņot Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
ducināt Vairākkārt radīt pastipru, dobju, samērā ilgstošu troksni (par pērkonu, šāvieniem tālumā, mašīnām, transportlīdzekļiem).
plosīt Vairākkārt raujot, plēšot (parasti spēcīgi, arī dažādos virzienos), dalīt (ko) daļās, gabalos, radīt (kam) plaisas, caurumus.
piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
cirst Vairākkārt sitot, triecot, veidot (piem., caurumu, spraugu).
zvetēties Vairākkārt spēcīgi sist (vienam otru).
kapāt Vairākkārt spēcīgi sist, cirst.
dauzīt Vairākkārt spēcīgi sist, radot stipru troksni; skaļi klauvēt, klaudzināt.
zvetēt Vairākkārt spēcīgi sist.
sakapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.) vai cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
žņaudzīt Vairākkārt spēcīgi spiest ar rokām.
sisties Vairākkārt spēcīgi, strauji vēcināt (piem., ar kājām, rokām); strauji kustēties šurpu turpu.
sperties Vairākkārt spert kādam, kam.
sperties Vairākkārt spert vienam otru, citam citu.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
košļāt Vairākkārt spiest (piem., lūpas) ar zobiem.
žņaudzīt dūres vairākkārt spiest pirkstus dūrē, parasti aiz dusmām, bezspēcības.
spaidīties Vairākkārt spiest vienam otru, citam citu.
žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
žņaudzīt pirkstus vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piem., izmisumā, bēdās.
saspaidīt Vairākkārt spiežot (pogas, taustiņus u. tml.), panākt nevēlamu rezultātu.
spļaudīt Vairākkārt spļaut.
spļaudīties Vairākkārt spļaut.
spraudīt Vairākkārt spraust (ko kur, arī kādā veidā).
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem).
kratīties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties nelielā amplitūdā augšup, lejup (par transportlīdzekli); braukt transportlīdzeklī, kas krata.
sisties Vairākkārt strauji, spēcīgi skart (ko), atdurties (kur); vairākkārt strauji, spēcīgi skarties (pie kā), triekties (pret ko).
lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām galvas kustībām virzīt (ko satvertu) šurp turp (par dzīvniekiem).
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji, spēcīgi kustināt.
spaidīt Vairākkārt, arī vairākās vietās spiest (piem., mainot kā formu, stāvokli u. tml.).
knaibīt Vairākkārt, ilgstoši kniebt, saspiežot starp pirkstiem.
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
kratīt Vairākkārt, spēcīgi un bieži kustināt (ko satvertu) šurp turp nelielā attālumā.
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
krāt Vairot (spēkus u. tml.), lieki neizšķiežot.
dzirdamības slieksnis vājākās skaņas, ko cilvēks spēj saklausīt.
slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
švaks Vājš, nespēcīgs.
solovakars Vakars, kurā izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) solists.
grāmata Vākos iestiprinātas papīra lapas (piezīmēm, speciāliem ierakstiem u. tml.).
monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot nodokļus, aizņēmuma iespējas u. tml.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
zilbes intonācija valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
zilbes akcents valodā noteiktas skaņu augstuma un spēka maiņas zilbē.
intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas kā ekspresīvo un emocionālo nozīmju izteikšanas līdzeklis.
valodnieks Valodniecības speciālists.
gramatiķis Valodnieks, kas specializējies gramatikā.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
viļāt Valstīt un spaidīt (piem., kumosu mutē).
karaspēks Valsts bruņotie spēki; bruņoto spēku veids ar noteiktu specializāciju, organizāciju.
armija Valsts bruņotie spēki.
valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
tirānija Valsts pārvaldes forma, kuras pamatā ir despotiska valdīšana, varmācība, patvaļa.
militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
apgabals Valsts teritoriālā vienība, ko izveido speciālā nolūkā.
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
hobijs Vaļasprieks, tas, ar ko nodarbojas, aizraujas brīvajā laikā.
vaļas prieks vaļasprieks.
lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
pretvara Vara, kas ir vērsta pret (ko); arī pretspēks (1).
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
varmācība Varas līdzekļu, spaidu patvarīgs lietojums (pret kādu); arī fiziska spēka lietojums (pret kādu); arī vardarbība.
virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
valence Vārda (teikuma locekļa) spēja piesaistīt sev citus vārdus (teikuma locekļus).
brīva vārdkopa vārdkopa, kurā ir iespējams mainīt komponentus un tie saglabā savu nozīmi.
skaidrojošā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar skaidrojumiem tādā pašā valodā, kādā ir šķirkļa vārds.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
kalambūrs Vārdu spēle, kam pamatā vārdu skanējuma līdzīgums.
no rīta rīsi, pusdienā rīsi, vakarā nekā nerīsi vārdu spēle.
vārdu rotaļa vārdu spēle.
skaitāmpantiņš Vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmais pantiņš.
skaitāmais pantiņš vārdu, arī zilbju ritmizēts sakopojums, ko runā spēles norisēs, lai noteiktu dalībnieku kādai spēles darbībai; skaitāmpantiņš.
pārspēks Varens, pārmācošs spēks.
pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
paairēt Varēt (spēt) airēt.
pabraukt Varēt (spēt) braukt.
pacelt varēt (spēt) celt.
padziedāt Varēt (spēt) dziedāt.
paelpot Varēt (spēt) elpot.
pagriezt Varēt (spēt) griezt.
pagrozīt Varēt (spēt) grozīt.
pagrozīties Varēt (spēt) grozīties.
paiet Varēt (spēt) iet.
pakustēties Varēt (spēt) kustēties.
pastaigāt Varēt (spēt) paiet.
papeldēt Varēt (spēt) peldēt.
parakstīt Varēt (spēt) rakstīt.
parāpot Varēt (spēt) rāpot.
paraudāt Varēt (spēt) raudāt.
iznākt Varēt, būt iespējamam.
nogulēt Varēt, spēt atrasties guļus stāvoklī.
palidot Varēt, spēt lidot.
kusls Vārgs, nespēcīgs; trausls, nīkulīgs.
gaudens Vārgs, nespēcīgs.
dēdēt Vārgt, nīkuļot; kļūt arvien vājākam un nespēcīgākam.
ar ļaunu varmācīgi, piespiedu kārtā.
krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
mūžamaize Veca, darba nespējīga u. tml. cilvēka nodrošinājums ar eksistences līdzekļiem līdz mūža galam; šāda veida eksistences līdzekļi.
senilitāte Vecīgums; vecuma nespēks.
vēdināt Vēcināt (spārnus); luncināt (asti).
plivināt Vēcināt (spārnus).
vēdīt Vēcināt (spārnus).
peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
kraķis Vecs, vājš, nespēcīgs cilvēks.
prese Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, palielinās spiediens vēdera dobumā.
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
pavest Vedot (ar transportlīdzekli) pārvietot (nelielu attālumu).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli) vai liekot iet sev līdzi, nogādāt.
atvest Vedot (ar transportlīdzekli), atgādāt šurp (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.); atgādāt šurp (ko) – par transportlīdzekļiem.
izvest Vedot (ar transportlīdzekli), izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nobraukt gar (ko), garām (kam).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko kādā vietā).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) lejā, zemē.
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
ievest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur iekšā).
ievizināt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kur, kur iekšā).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko).
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt, aizgādāt (ko) prom (no kurienes).
pievest Vedot (ar transportlīdzekli), piegādāt (ko).
savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
izvest Vedot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli.
uzvest Vedot nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekli.
pavest Vedot pārvietot (nelielu attālumu) – par transportlīdzekli.
apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
nobarikādēt Veidojot, ceļot barikādes, aizšķērsot, nosprostot (ielu, ceļu u. tml.).
zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (kā) aizzīmogošanai.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
maketēt Veidot (iespieddarba) maketu.
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
cirtot Veidot (matus) cirtainus; sprogot.
velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
ilustrēt Veidot ilustrācijas (iespieddarbam).
kombinēt Veidot kombinācijas (sporta spēlēs).
vīties Veidot lokus, spirāli; augot kārtoties (cirtās, sprogās).
vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piemēram, par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
sprogot Veidot sprogas.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
briest Veidoties, pieaugt spēkā.
aizsteigties Veikt (ko) ātrāk par citiem; pārspējot citus, izvirzīties priekšgalā.
finišēt Veikt distances beigu daļu (sporta sacensībās).
spēlēties Veikt kādas spēlei (2) raksturīgas darbības (parasti par bērniem); rotāļāties (1).
manevrēt Veikt manevru (par karaspēka vienību).
rehabilitēt Veikt pasākumu kopumu, lai cilvēks atgūtu darbaspējas, veselību.
rotaļāties Veikt rotaļai nepieciešamo darbību kopumu, pavadīt laiku rotaļā; spēlēties.
strādāt Veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē).
aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
rezultāts Veikums, sasniegums (sporta sacensībās).
dzērvju zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
pievilkt Velkot (ko) sev klāt, saspriegt (to).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
uzvilkt Velkot, arī, piemēram, griežot mehānisma detaļu, saspriegt (kā) stiegru, atsperi u. tml., sagatavojot (to) darbībai.
pinkoties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
ieguldīt Veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim).
venerologs Veneroloģijas speciālists.
vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
savērpt Vērpes deformācijā palielināt (kā) spriegumu, parasti ievērojami.
nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
laidiens Vērtspapīru kārtējais iespiedums.
fiziskā kultūra veselības nostiprināšana un fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem vai sporta nodarbībām.
pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgi veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt.
dzestrs Vēss, spirgts (par gaisu, vēju u. tml.)
vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
transportēt Vest, pārvietot (ko) – par transportlīdzekļiem.
vizināt Vest, vadāt ilgāku laiku (ar transportlīdzekli), lai izklaidētos, atpūstos.
vēsturnieks Vēstures (3) speciālists.
veterinārs Veterinārijas speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
platspīļu Vēzis, kam ir raksturīgas platas spīles; upes vēzis.
borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
zaļā dzilna vidēja lieluma putns ar zaļganīgu apspalvojumu.
dalmācietis Vidēja lieluma suns ar īsu, baltu spalvu un tumšiem (parasti melniem) plankumiem; šāda suņu šķirne.
bokseris Vidēja lieluma šķirnes suns ar īsu, brūnu spalvu un strupu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
medicīnas skola vidējā speciālā mācību iestāde medicīnas darbinieku sagatavošanai.
licejs Vidējā vispārizglītojošā mācību iestāde.
ķerra Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, pagarinātām pakauša spalvām un (mātītēm) baltu laukumu pie knābja [Aythya marila].
gārgaļveidīgie Vidēji lieli vai lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni un īsām kājām ķermeņa pakaļgalā.
sienāzis Vidēji liels kukainis ar pelēkzaļu vai zaļu ķermeni, gariem taustekļiem un spēcīgām pakaļkājām, kas piemērotas lēkšanai.
pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
sloka Vidēji liels rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti [Scolopax rusticola].
smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
zobspārnis Vidēji liels, naktī lidojošs tauriņš, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis.
centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
vidējs Vidusposms (par laikposmu).
vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
fokuss Viduspunkts, centrs.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
gaisma Viedoklis, aspekts, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; veids, kādā (kas) parādās, tiek attēlots.
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
izslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvietojoties, izvirzīties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju, ko airē ar divlāpstiņu airi, izdarot vēzienus pēc kārtas vienā un otrā laivas pusē.
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un (parasti caurspīdīgu) šķērssienu aiz šofera sēdekļa.
kājnieku kaujas mašīna vieglām bruņām klāts kāpurķēžu transportlīdzeklis ar lielgabalu un ložmetēju (piem., padomju armijas bruņojumā).
fanu telts vieglas konstrukcijas pajumte, kas izveidota, lai kolektīvi skatītos kādas sporta spēles čempionātu televizorā un izklaidētos.
šķēpmetējs Vieglatlēts, kas specializējies šķēpa mešanā.
acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
bužināt Viegli skarot, jaukt (matus, dzīvnieka spalvu); viegli paberzēt, piem., galvu.
dzirkstēt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (par jūtām).
dzirkstīt Viegli, raiti risināties (par runu); spilgti izpausties (piem., par jūtām).
tills Viegls, caurspīdīgs tīklveida kokvilnas vai sintētisks audums.
degviela Viela (piem., benzīns, petroleja, nafta, spirts), ko lieto iekšdedzes dzinēju darbināšanai vai kā kurināmo.
teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem, vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
līmviela Viela ar stiprām saistīšanas spējām, ko var izmantot (kā) līmēšanai, līmes pagatavošanai u. tml.
supravadītājs Viela, kam piemīt supravadītspēja.
kodolsprāgstviela Viela, kas noteiktu fizikāli ķīmisku reakciju rezultātā izraisa kodolsprādzienu.
žultsdzinējs Viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā.
filozofu akmens viela, kas pēc alķīmiķu domām spējusi melnos metālus pārvērst zeltā vai sudrabā, kā arī būt par universālu ārstniecības līdzekli.
absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
skābe Viela, kuras molekulas satur ūdeņraža atomus un kura spēj veidot stabilus sāļus ar metāliem.
sprāgstviela Viela, vielu maisījums, kurā ārējas iedarbības rezultātā noris momentāna ķīmiska reakcija, radot sprādzienu.
difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
polimorfisms Vielas spēja kristalizēties dažādās modifikācijās, pastāvot vienam un tam pašam ķīmiskajam sastāvam.
šķīdība Vielas spēja veidot šķīdumu ar citu vielu.
laka Vielas šķīdums gaistošā organiskā šķīdinātājā, kas žūstot veido caurspīdīgu pārklājumu.
segspalva Viena no (putna vai dzīvnieka) spalvām, kuras funkcija ir segt ķermeņa, tā daļas virsmu.
ziemeļi Viena no četrām debespusēm (pretēja dienvidiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
dienvidi Viena no četrām debespusēm (pretēja ziemeļiem); teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
alternatīva Viena no divām (vai vairākām) iespējamībām, kas viena otru izslēdz.
stūresspalva Viena no lielajām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
ido Viena no mākslīgajām valodām, esperanto paveids.
jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
kristietība Viena no visplašāk izplatītajām pasaules reliģijām, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum – Dieva Dēlam, viņa mācībai, kas radusies Romas impērijā mūsu ēras 1. gs.; kristiānisms.
vienā laikā vienā un tajā pašā laika momentā, laika sprīdī.
prātis Vienādās, tādās pašās domās, uzskatos; vienisprātis.
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
naudulis Viengadīgs krustziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem.
saulgrieze Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju un lielu dzeltenu ziedu, kura vidū nogatavojas melnas sēklas; saulespuķe [Helianthus annuus].
samtene Viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem ar specifisku smaržu.
sūrene Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem ziediem ķekarveida, vārpveida vai skarveida ziedkopā.
kebs Vienjūga atsperrati cilvēku pārvadāšanai par samaksu (Anglijā).
svira Vienkāršs mehānisms – ciets ķermenis, kas var pagriezties ap kādu savu punktu (piem., pie atbalsta) un ir noderīgs spēka pārnešanai.
paātrinājumtaustiņš Vienlaicīgi nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija, kas nodrošina noteiktas funkcijas izpildi.
kopējais starts vienlaicīgs starts veselai sportistu grupai.
jahta Vienmasta buru laiva (piem., sportam).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
aizslīdēt Vienmērīgā gaitā aizvirzīties (par ūdens transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
plūst Vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem).
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve; stāvoklis, kad nav krasu pārmaiņu, spilgtu notikumu.
ļurināt Vienmuļīgi spēlēt.
konsenss Vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, meklējot savstarpēju kompromisu iespējas; vispārēja piekrišana, vienošanās (strīdīgos jautājumos).
spiediens Vienreizēja iedarbība ar spēku, arī svaru (kur, kādā virzienā).
vēciens Vienreizēja īslaicīga (piem., rokas, spārnu) kustība (kādā virzienā).
atspēriens Vienreizēja paveikta darbība --> atsperties.
belziens Vienreizēja paveikta darbība --> belzt; spēcīgs sitiens.
grūdiens Vienreizēja paveikta darbība --> grūst; straujš, spēcīgs pieskāriens vai sitiens.
sitiens Vienreizēja paveikta darbība --> sist; straujš, spēcīgs pieskāriens vai grūdiens.
spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (1).
spēriens Vienreizēja paveikta darbība --> spert (2).
spļāviens Vienreizēja paveikta darbība --> spļaut; tas (parasti siekalas, krēpas), ko izspļauj vienā reizē.
sprādziens Vienreizēja paveikta darbība --> sprāgt (1); īslaicīgs, vienreizējs troksnis, kas rodas (kam) sprāgstot.
vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
pastorāle Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
sāncensis Viens no cilvēkiem, kuri tiecas pēc viena un tā paša, cenšoties cits citu pārspēt.
segspārns Viens no diviem kukaiņu (piem., vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo spārnu.
spārnulis Viens no diviem spārnainiem augļiem, kas izveidojušies pēc kopējā augļa nogatavošanās.
kauliņš Viens no elementiem galda spēles komplektā (piem., neliela plāksnīte, klucītis, simbolisks veidojums).
režīms Viens no iespējamiem datora vai programmatūras darbības stāvokļiem.
pamatspēlētājs Viens no komandas galvenajiem spēlētājiem.
līdzspēlētājs Viens no komandas, grupas locekļiem, dalībniekiem (piem., sporta spēlēs).
spārns Viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem).
metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
uzsprauslot Vienu vai vairākas reizes sprauslot.
metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
skuters Vienvietīga ātrgaitas sporta laiva ar plakanu dibenu un piekarināmu iekšdedzes motoru.
deltaplāns Vienvietīgs lidaparāts bez dzinēja ar trijstūrveida spārnu un iekari pilotam zem tā.
riņķa dziesma viesību spēle, kad katram dalībniekam pēc kārtas jāsāk dziedāt kāda dziesma.
virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
naktsmājas Vieta (parasti ārpus savas dzīves vietas), kur iespējams pārnakšņot.
stāvvieta Vieta (skatītāju zālē, transportlīdzeklī u. tml.), kurā jāstāv kājās.
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
pagalvis Vieta, guļvietas daļa zem gulētāja galvas; tas (parasti spilvens), kas palikts gulētājam zem galvas.
stāvvieta Vieta, kas ir paredzēta pasažieru iekāpšanai sabiedriskajā transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā.
stāvvieta Vieta, kas paredzēta transportlīdzekļu novietošanai.
piesaule Vieta, ko apspīd saule.
nesaule Vieta, ko neapspīd saule.
būvētava Vieta, kur būvē (parasti transportlīdzekļus).
ieskrietuve Vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus.
pārkāpe Vieta, kur iespējams šķērsot kalnu grēdu.
pozīcija Vieta, kur izvietots karaspēks un kaujas līdzekļi (cīņai ar pretinieku).
karstais punkts vieta, kur noris intensīva, spraiga darbība (parasti karadarbība).
ēna Vieta, kur tiešā veidā nespīd saules stari.
depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
vulkāns Vieta, kur zemes virspusē izplūst magma.
lejasgala krautuve vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos; lejaskrautuve.
lejaskrautuve Vieta, kurā no meža izvestos stumbrus mehāniski apstrādā un iekrauj transportlīdzekļos.
krautuve Vieta, laukums, kur saved, sakrauj tālākai transportēšanai vai apstrādei (parasti kokmateriālus).
komandpunkts Vieta, no kurienes vada karaspēku, tā daļas kaujā.
eja Vieta, pa kuru iespējams kājām iekļūt (kur) un izkļūt (no kurienes).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota atkritumu noglabāšanai.
poligons Vieta, teritorija, kas speciāli iekārtota tehnisko līdzekļu, kaujas līdzekļu un ieroču izmēģināšanai, kā arī karaspēka apmācībām.
cirta Vijīga, viļņaina matu šķipsna; sproga.
vijoļspēle Vijoles spēle.
vijoļskola Vijoļspēles skola.
vilcējs Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
vilkmes spēks vilces spēks, vilcējspēks.
ešelons Vilciena sastāvs (parasti karaspēka pārvietošanai).
ātrums Vilkmes spēka pārnesums automobiļos, traktoros u. tml.
stiept Vilkt (ko) ar spēku gareniskā virzienā.
rauties Vilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, sasprindzināt muskuļus (piem., lai aizņemtu mazāk vietas, mazinātu aukstuma sajūtu).
saviļāt Viļājot saspiest.
krūzots Viļņains, sprogains.
automātisms Vingrinājumos iegūta spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
atlētika Vingrinājumu kopums, kas attīsta spēku un veiklību.
atlētiskā vingrošana vingrinājumu sistēma muskuļu masas un spēka palielināšanai; kultūrisms.
elastīgs Vingrs, atsperīgs.
sausais vīns vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas, bez spirta, cukura piedevām.
dzimumnespēja Vīrieša nespēja veikt dzimumaktu; impotence.
dzimumspēja Vīrieša spēja veikt dzimumaktu; potence.
maika Vīriešu apakškrekliņš bez piedurknēm, sporta krekliņš.
varoņtenors Vīriešu balss – tenors ar baritonam līdzīgu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
zvērināts vecpuisis vīrietis (parasti padzīvojis), ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
brunču mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
pauti Vīrišķais pāra dzimumorgāns (cilvēkam vai dzīvniekam), kurā veidojas spermatozoīdi; sēklinieks.
sēklinieks Vīrišķais pāra dzimumorgāns, kurā veidojas spermatozoīdi.
universālvirpa Virpa, kuru iespējams izmantot ļoti dažādu tehnoloģisko operāciju veikšanai (piemēram, gan cilindrisku un konisku virsmu apstrādei, gan vītņu griešanai).
apvirpot Virpojot apstrādāt (visapkārt, no virspuses).
augša Virsa, virspuse.
jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
augsne Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
virsa Virsējā, augšējā daļa, arī virspuse, ārpuse (piem., priekšmetam, veidojumam).
kapteinis Virsnieka dienesta pakāpe (Latvijas un daudzu citu valstu bruņotajos spēkos); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas kazaku karaspēka daļās; virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
noradrenalīns Virsnieru hormons, kas sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu, stimulē ogļhidrātu maiņu.
konverts Virspalags.
ārpuse Virspuse (apģērbam).
kreiss Virspusei, ārpusei pretējā puse (piem., audumam, apģērbam); pretstats: labā puse.
virspusīgs Virspusējs (1).
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta konstrukcija ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu dēstu, agrīno dārzeņu u. tml. izaudzēšanai.
virusologs Virusoloģijas speciālists.
bakas Vīrusu izraisīta infekcijas slimība ar drudzi un specifiskiem izsitumiem, kuras sekas ir rētas sejas ādā.
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
fovisms Virziens franču glezniecībā 20. gs. sākumā, kam raksturīgs spilgtu, dekoratīvu krāsu laukumu lietojums.
rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
vērt Virzīt (ko) cauri (caurumam, spraugai u. tml.).
manevrēt Virzīt transportlīdzekli, bieži mainot (tā) kustības virzienu.
kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
spīlēt Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
urbt Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
krist Virzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
griezties Virzīties apļveidā, spirālveida kustībā.
vērpties Virzīties riņķveidā, spirālveidā (piemēram, par ūdeni, dūmiem, putekļiem).
soļot Virzīties sporta solī.
peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem); atrasties kustībā šurp.
braukt Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
rāpot Virzīties, pārvietoties lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
šķaidīt Virzot ko smagu, saspiest, iznīcināt.
ievirzīt Virzot panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk (kur iekšā, virzās pa kurieni).
pavirzīties Virzoties veikt nelielu attālumu – par mehānismiem, transportlīdzekļiem u. tml.
rībēt Virzoties, pārvietojoties radīt spēcīgu, skaļu troksni.
sprūst Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
distribūcija Visas iespējamās valodas vienības (fonēmas, morfēmas, vārda) pozīcijas, kurās šī vienība var atrasties.
cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
rekords Visaugstākais rezultāts (kādā sporta veidā).
mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
pārņemt Viscaur, pilnībā ietekmēt, iespaidot.
sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
sprāgt no ādas ārā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
lēkt no ādas ārā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
sprāgt no ādas laukā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
lēkt no ādas laukā Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
numur viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
numurs viens Vislabākais, visizcilākais, vispopulārākais u. tml. (kādā kopumā).
maksimums Vislielākais iespējamais vai pieļaujamais daudzums; visaugstākā pakāpe.
kritiskā masa vismazākā kodoldegvielas masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
vispārīgs Vispār.
visvairāk Vispārākā pakāpe --> daudz [1].
superlatīvs Vispārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
vispārcilvēcīgs Vispārcilvēcisks.
piekrišana Vispārēja atzinība; pieprasījums.
baznīca Vispārējais kristiešu kopums ‒ Jēzus dibinātā visu aicināto svētsapulce.
sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piem., klasē, skolā).
meti Vispārējās aprises, iezīmes (piem., daiļdarbam).
pašsajūta Vispārējs apzināts cilvēka fiziskais un psihiskais stāvoklis.
astēnisks stāvoklis vispārējs nogurums, vājums.
reputācija Vispārējs pozitīvs priekšstats (par ko).
aina Vispārējs priekšstats, ko dod, piem., kādu faktu kopums.
ieskats Vispārējs priekšstats, pārskats.
marasms Vispārējs progresējošs spēku izsīkums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās.
ģenerālstreiks Vispārējs streiks.
frontāls Vispārējs, visu objektu aptverošs.
intelekts Vispārīgās prāta spējas; prāts un sapratne.
stāvs Vispārīgās stratigrāfiskās skalas vienība – nogulumi, kas veidojušies kādā ģeoloģiskajā laikmetā.
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
galvenos vilcienos vispārīgi, bez atsevišķām detaļām, sīkumiem.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
kategorija Vispārīgs jēdziens (zinātnes nozarē), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases būtiskākās pazīmes, priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
nojēgums Vispārīgs, aptuvens priekšstats.
elementārs Vispārīgs.
kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
uzskats Vispārināta atziņas pārliecība (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
asums Vispārināta īpašība --> ass [1].
atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs.
atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (3); vaļsirdība.
augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
baltums Vispārināta īpašība --> balts (1).
banalitāte Vispārināta īpašība --> banāls; banāls izteiciens.
bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs.
bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs.
bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs.
biezums Vispārināta īpašība --> biezs; blīvuma, piesātinātības pakāpe.
blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs.
daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš.
dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs, šīs īpašības konkrēta izsauksme.
dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains.
draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs.
dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (2).
draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
dullums Vispārināta īpašība --> dulls.
dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs; asa, dzēlīga, arī nicinoša piezīme, izteikums.
dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks; šīs īpašības konkrēta izpausme; dīvainība, savādība.
ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks; ekspansijas politikas īstenošana.
erotisms Vispārināta īpašība --> erotisks; pastiprināta seksuāla juteklība.
ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs.
gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks.
greznums Vispārināta īpašība --> grezns; greznība.
greznība Vispārināta īpašība --> grezns; greznums.
grūtums Vispārināta īpašība --> grūts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
ierobežojums Vispārināta īpašība --> ierobežots.
ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots.
iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2).
impulsivitāte Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tendence rīkoties impulsīvi, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
īsums Vispārināta īpašība --> īss.
izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šis īpašības konkrēta izpausme.
jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), pozitīvo morālo īpašību konkrēta izpausme.
labilitāte Vispārināta īpašība --> labils, šīs īpašības konkrēta izpausme.
labums Vispārināta īpašība --> labs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kvalitāte.
labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība.
laipnība Vispārināta īpašība --> laipns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
leģitimitāte Vispārināta īpašība --> leģitīms, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumīgums.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārmērība, izšķērdība.
līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīga, šīs īpašības konkrēta izpausme.
liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
lielums Vispārināta īpašība --> liels.
liesums Vispārināta īpašība --> liess.
ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns; šīs īpašības konkrēta izpausme; viss, kas slikts vai kaitīgs.
masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
melnums Vispārināta īpašība --> melns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
mobilitāte Vispārināta īpašība --> mobils, šīs īpašības konkrēta izpausme; kustīgums, pārvietošanās spēja.
moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (1).
nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs.
negantība Vispārināta īpašība --> negants.
negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1).
neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs.
nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs.
nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs; kārtības, arī tīrības trūkums.
nekaunība Vispārināta īpašība --> nekaunīgs.
nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns.
neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs.
nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens.
nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts.
nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2); imperfektivitāte.
nepacietība Vispārināta īpašība --> nepacietīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams.
nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs; intransivitāte, intransitīvums.
nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams.
nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nepareizība.
nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2); stāvoklis kad ir neapmierinošas sekmes mācībās.
netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs; netikumīga izturēšanās, rīcība.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības, kārtības trūkums.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība.
netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs.
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3).
nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3).
nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns.
normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls; normālums.
objektīvisms Vispārināta īpašība --> objektīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; objektivitāte (2).
pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2); perfektivitāte.
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1).
pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2).
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārdroša izturēšanās.
pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs vai pārgatavojies.
pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs; tas, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, normu.
pasivitāte Vispārināta īpašība --> pasīvs [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktivitātes trūkums, arī bezdarbība, vienaldzība.
piedauzība Vispārināta īpašība --> piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība.
pilnums Vispārināta īpašība --> pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neskartība.
plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains; šīs īpašības konkrēta izpausme.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs (3); šīs īpašības konkrēta izpausme.
plašums Vispārināta īpašība --> plašs; šīs īpašības konkrēta izpausme; liela platība, teritorija.
popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
precizitāte Vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
predikativitāte Vispārināta īpašība --> predikatīvs [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme; zemkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no kādas platības noteiktā laikposmā.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (1), šīs parādības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs (3), šīs parādības konkrēta izpausme.
realitāte Vispārināta īpašība --> reāls [1] (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
revolucionārisms Vispārināta īpašība --> revolucionārs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš (4); nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens, nepieklājīga, rupja izturēšanās.
saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionāls (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums.
saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šis īpašības konkrēta izpausme.
saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme: zema temperatūra: aukstums (1).
samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams.
sārtums Vispārināta īpašība --> sārts [2], šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas plankums, laukums.
savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tas, kas īstenojas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu.
savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
seklums Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība.
siltums Vispārināta īpašība --> silts (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
skābums Vispārināta īpašība --> skābs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskam ideālam, izraisa estētiskas jūtas.
skaistums Vispārināta īpašība --> skaists (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
smagums Vispārināta īpašība --> smags; šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība.
smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs [2], šīs īpašības konkrēta izpausme.
stiprība Vispārināta īpašība --> stiprs (6).
svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3).
svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (2), tās konkrēta izpausme.
tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1).
tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība.
treknums Vispārināta īpašība --> trekns.
tuvums Vispārināta īpašība --> tuvs; šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā mazs attālums, atstatums.
utainība Vispārināta īpašība --> utains; utu esamība (kādam); pedikuloze.
utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2).
uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs.
vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
viltība Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
visuvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
klausība Vispārināta īpašība, šīs īpašības konkrēta izpausme --> klausīgs.
elitārisms Vispārināta īpatnība --> elitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātīga, snobiska attieksme.
viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
internātskola Vispārizglītojoša skola, kur audzēkņi dzīvo un mācās.
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un kurā mācās strādājošie.
vidusskola Vispārizglītojoša vai specializēta mācību iestāde, kurā iegūst vidējo izglītību.
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatzināšanas un galvenās prasmes.
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
ortogrāfija Vispārpieņemta rakstības noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; pareizrakstība.
augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
stereotips Vispārpieņemts uzskats.
konvencionāls Vispārpieņemts, tradicionāls.
stereotipisks Vispārpieņemts; šablonisks.
revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
truisms Vispārzināma patiesība, nodeldēts izteikums.
īsts Vispiemērotākais dzīvesbiedrs.
pirmkārt Vispirms, arī galvenokārt.
pa priekšu Vispirms; arī iepriekš, agrāk.
(vis)pirmā kārtā vispirms; galvenokārt.
vispirmām kārtām vispirms; galvenokārt.
pirmām kārtām vispirms.
papriekš Vispirms.
pirmāk Vispirms.
olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
universālisms Vispusība; visu viedokļu savienošana.
apcere Vispusīga pārdomāšana; apcerēšana.
apdoma Vispusīga situācijas, rīcības un iespējamu seku apsvēršana.
apcerēt Vispusīgi aplūkot, iztirzāt (kādu jautājumu).
izlemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt lēmumu, izšķirt (piem., kādu jautājumu).
lemt Vispusīgi apsverot, pārdomājot, pieņemt, izvēlēties kādu no vairākām iespējām.
apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
universāls Vispusīgs (par cilvēku, tā īpašībām).
apcerējums Vispusīgs kāda jautājuma aplūkojums, iztirzājums (parasti garākā rakstā).
bagātīgs Vispusīgs, labi attīstīts.
izsmeļošs Vispusīgs, pamatīgs.
dūzis Visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā kāršu sugā (vairākās kāršu spēlēs).
laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
vīteņsausserdis Vīteņaugs, kas vijas ap balstu un kura ziedu krāsa variē no dzeltenbaltas līdz iesarkanai ar pāreju violetos toņos, ziediem ir garas putekšņlapas un tie patīkami un spēcīgi smaržo [Lonicera caprifolium].
Edisona vītne vītnes sistēma spuldzes piestiprināšanai, kuru 1909. gadā izveidoja Tomass Edisons savai izgudrotajai kvēlspuldzei.
patrona Vītņota detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi.
kārkls Vītola krūms (krūmveida forma) ar lokaniem zariem, veselām garenām lapām un ziediem stāvās spurdzēs (pūpolos).
šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
apse Vītolu dzimtas lapu koks ar garkātainām lapām un ziediem nokarenās spurdzēs.
pūpols Vītolu un kārklu ziedkopa – mīksts, pūkains, balts spilvu veidojums stāvā spurdzē.
izvizināt Vizinot (ar transportlīdzekli), izvest (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
aizvizēt Vizot attālināties, aizvirzīties (par gaismu, ko spožu, gaišu).
pludmales volejbols volejbols, kura spēle norisinās smilšainā pludmalē vai smilšainā laukumā.
vulkanologs Vulkanoloģijas speciālists.
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
trusis Zaķu dzimtas zālēdājs, mājas vai savvaļas dzīvnieks, kuram ir garas ausis, īsa aste (ļipa), biezs, mīksts apspalvojums un kurš pārvietojas lecot.
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti spoguļi.
sisenis Zaļgans vai brūngans augēdājs kukainis ar taustekļiem, kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem.
sudrabzaļš Zaļš ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zaļi un sudrabaini krāsu laukumi.
zeltzaļš Zaļš ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
paspēle Zaudējums (sporta spēlē u. tml.).
pazaudēt Zaudēt (ko), nespējot (to) saglabāt, nosargāt.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
pazaudēt Zaudēt (piem., spēli, tiesas procesu).
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pagrūst Zaudēt (sporta spēli, sporta spēlē).
pakāst Zaudēt (sportā).
sašļukt Zaudēt enerģiju, dzīvesprieku.
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, audiem u. tml.); atmirt.
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, dzīvotspēju.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi; ļauties mazdūšībai, izmisumam.
brukt Zaudēt iespēju īstenoties.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
beigties Zaudēt ietekmi, nespēt ietekmēt (piem., par varu).
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu.
apdzist Zaudēt izteiksmību, spraigumu, intensitāti (par seju, acīm, balsi u. tml.).
izsmelt Zaudēt jaunrades, attīstības spējas, ierosmi, idejas turpmākam darbam.
balēt Zaudēt krāsu vai tās spilgtumu; kļūt baltam vai gaišam (piem., saules, lietus ietekmē).
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
sajukt Zaudēt prātu, skaidras domāšanas spējas.
atvilgt Zaudēt saspringumu, kļūt labvēlīgam, atmaigt.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
noiet Zaudēt spilgtumu, izzust (par krāsu).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu.
liekties Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties.
satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
sudrabainā karūsa zeltainajai karūsai līdzīga (Latvijā aklimatizēta) zivs ar pelēcīgām zvīņām un spurām.
zelts Zeltainums; spoži zeltaina krāsa.
absolūtā nulle zemākā iespējamā temperatūra (-273,15° C).
atašejs Zemākais diplomātiskais rangs; šāda ranga darbinieks, kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis.
tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
spradzene Zemeņu ģints savvaļas augs ar sarkanām, saldām ogām, kas raujot notrūkst ar īpatnēju sprakšķi [Fragaria viridis].
mēness Zemes dabiskais pavadonis, kas naktī atspoguļo saules gaismu.
virszeme Zemes virsa, virspuse.
šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
piensaimniecība Zemnieku saimniecība, kas specializējusies piena lopkopībā piena iegūšanai.
niršana Zemūdens sporta veids – peldēšana zem ūdens.
torpēda Zemūdens šāviņš, kas pildīts ar sprāgstvielām.
zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
zenītartilērists Zenītartilērijas karaspēka karavīrs.
zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
zeperis Zēns (parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs), aptuveni līdz 11 gadu vecumam; arī pusaudzis.
iezibēties Zibot parādīties (acīs) – piem., par asarām, mirdzumu, spīdumu.
brokāts Zīda audums, kurā ieausti spoži metāliski pavedieni.
pārnadži Zīdītāju kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu [Artiodactyla].
ronis Zīdītāju kārtas jūras dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un spurām līdzīgām ekstremitātēm.
putekšņi Ziedauga sporas ar vīrišķām dzimumšūnām.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
tramplīnlēkšana Ziemas sporta sacensību veids – lēkšana ar slēpēm no tramplīna.
biatlons Ziemas sporta veids – divcīņa, kurā slēpošana mijas ar šaušanu.
slidošana Ziemas sporta veids – pārvietošanās pa ledu ar slidām.
slēpošana Ziemas sporta veids – pārvietošanās pa sniegu ar slēpēm.
ātrslidošana Ziemas sporta veids – slidošana speciālā skrejceļā dažādās distancēs.
šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos (piem., tundrā) izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai pa sniegu piemērotām kājām [Rangifer tarandus].
salātene Ziemotspējīga nezāle ar nedaudziem dzelteniem ziediem skrajās skarās sakārtotos kurvīšos [Lapsana communis].
zilā lampa zilas krāsas spuldze, ko izmanto siltuma terapijā.
lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā – nesaspriegta.
akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
sudrabzils Zils ar sudrabainu spīdumu un nokrāsu; tāds, kam ir zili un sudrabaini krāsu laukumi.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļa vadītāju un gājēju informēšanai (piem., par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumiem).
ceļa zīme zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai; ceļazīme (2).
vēstnesis Zīme, pazīme, kas liecina (par kā) iespējamību, tuvošanos.
simbols Zīme, zīmju kopums (piem., attēls, priekšmets, krāsa), kas nosacīti atspoguļo ideju, parādību sabiedrībā u. tml.
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
štempelis Zīmogs; spiedogs.
mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
filozofija Zinātne par esamības, īstenības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām, būtību.
bionika Zinātne, kas pētī iespējas izmantot dzīvu sistēmu darbības principus un bioloģiskos procesus tehnikas attīstībā.
epidemioloģija Zinātne, kas pētī infekcijas slimību izcelšanās iemeslus, izplatīšanās likumsakarības un to apkarošanas iespējas.
agrobioloģija Zinātnes nozare par vispārīgajām bioloģiskajām likumsakarībām, kuras izmantojamas augkopībā un lopkopībā.
sociālantropoloģija Zinātnes nozare, kas pēta dažādas kultūras un sabiedrības sistēmas salīdzinošā aspektā.
augu embrioloģija zinātnes nozare, kas pētī augu apaugļošanos, dīgļa un endospermas attīstību.
fizika Zinātnes nozare, kas pētī dabas parādību vispārīgās likumsakarības, matērijas īpašības, kustības un mijiedarbības likumus.
sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
mineraloģija Zinātnes nozare, kurā pēta minerālus, to sastāvu, īpašības un rašanos, kā arī izmantošanas iespējas.
siltumtehnika Zinātnes un tehnikas nozare, kas atpver siltuma enerģijas iegūšanas metodes, tās pārvēršanu citos enerģijas veidos, sadali, transportēšanu un izmantošanu.
tipoloģija Zinātniskās izziņas metode, kurā pētāmo objektu grupē pēc vispārinātiem modeļiem.
aspirantūra Zinātnisko darbinieku un augstskolu mācībspēku gatavošanas forma; attiecīgā institūta vai augstskolas nodaļa.
bibliogrāfija Zinātņu un praktiskas darbības nozare, kurā ietilpst grāmatu un citu iespieddarbu reģistrēšana, sistematizēšana un mērķtiecīga lasītāju informēšana.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
zirgspēks Zirgspēja.
ragavas Zirgu vilkts transportlīdzeklis ar sliecēm kravu vešanai pa sniegu vai ledu; kamanas.
inkubācija Zivju ikru turēšana ūdenstilpnē speciālā aparātā zivju mazuļu iegūšanai.
zobārsts Zobārstniecības speciālists; stomatologs.
dentists Zobārstniecības speciālists.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem; spēcīgi attīstīts zobs (dzīvniekiem).
nozombēt Zombējot panākt, ka (kāds) tiek psihiski un psiholoģiski iespaidots, ietekmēts.
zoologs Zooloģijas speciālists, kas pēta dzīvniekus.
zoopsihologs Zoopsiholoģijas speciālists, kas pētī dzīvnieku psihi.
gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.
maiņzvaigzne Zvaigzne, kuras spožums mainās.
nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi pieaug tūkstošiem un miljoniem reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās.
supernovas atlikums zvaigznes eksplozijas triecienviļņa izveidots gāzu un putekļu apvalks.
S Zviedrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spēcīgu, galā krustenisku knābi.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
aizžņaugt Žņaudzot aizspiest.
žoklis Žokļveida detaļa, elements (iekārtai, rīkam u. tml.) kā satveršanai, saturēšanai, saspiešanai.
ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
mazais svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns zvirbuļa lielumā ar sārtbaltu vēderu, tumšbrūniem spārniem un asti.
dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
amadīna Žubīšu dzimtas putns ar samērā īsu, spīdīgu trīsstūrveida knābi; punduržubīte.
žults Žultspūslis (dzīvniekiem).
apžūt Žūstot kļūt sausākam, arī gandrīz sausam (no virspuses, visapkārt).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa sp.