Paplašinātā meklēšana
Meklējam sp.
Atrasts vārdos (200):
- aspiks:1
- apspēle:1
- aspekts:1
- atspere:1
- atspert:1
- atspole:1
- despots:1
- disputs:1
- aizspert:1
- apspēlēt:1
- apspīdēt:1
- apspiest:1
- apspīlēt:1
- apspļaut:1
- apsprāgt:1
- apspuris:1
- asparāgs:1
- aspirēts:1
- asprātis:1
- ātrspēle:1
- atspaids:1
- atspēkot:1
- atspīdēt:1
- atspiest:1
- atspirgt:1
- atspītēt:1
- atsprāgt:1
- atsprukt:1
- atspulgs:1
- atspurgt:1
- bezspēks:1
- diaspora:1
- disperss:1
- displejs:1
- disponēt:1
- disputēt:1
- divspēle:1
- eksperts:1
- eksponēt:1
- eksports:1
- aizspiest:1
- aizspļaut:1
- aizsprāgt:1
- aizsprukt:1
- aizspurgt:1
- apspraust:1
- apspriede:1
- apspriest:1
- aspirants:1
- asprātība:1
- asprātīgs:1
- atsperīgs:1
- atspraust:1
- atspulgot:1
- celtspēja:1
- darbspēja:1
- debespuse:1
- degtspēja:1
- despotija:1
- dīgtspēja:1
- dispečers:1
- disponēts:1
- divspārņi:1
- dobspiede:1
- eksplicēt:1
- eksplodēt:1
- eksponāts:1
- eksportēt:1
- ekspresis:1
- ekspromts:1
- ekspromts:2
- aizspraust:1
- aizsprosts:1
- aizspundēt:1
- apspalvots:1
- apspiedējs:1
- apspļaudīt:1
- apsprādzēt:1
- apspraudīt:1
- ārpusplāna:1
- asinspirts:1
- aspirācija:1
- aspirācija:2
- atspēriens:1
- atsperties:1
- atspoguļot:1
- atsprādzēt:1
- autosports:1
- aviosports:1
- azartspēle:1
- bezspēcīgs:1
- cēlējspēks:1
- darbaspēks:1
- datorspēle:1
- despotisks:1
- despotisms:1
- dispansers:1
- dispepsija:1
- dispersija:1
- dūnspalvas:1
- ekspansija:1
- ekspansīvs:1
- ekspertīze:1
- eksplicīts:1
- eksplozija:1
- eksplozīvs:1
- ekspluatēt:1
- eksponents:1
- ekspresija:1
- ekspresīvs:1
- endosperma:1
- aizspindzēt:1
- aizsprādzēt:1
- aizspraudīt:1
- aizspriņģot:1
- aizsprostot:1
- apspiestība:1
- aspirantūra:1
- atspēlēties:1
- atspiesties:1
- caurspīdīgs:1
- darbaspējas:1
- darbnespēja:1
- dīgtspējīgs:1
- dispozīcija:1
- dobspiedums:1
- drošumspēja:1
- dubultspēle:1
- dzimumspēja:1
- dzinējspēks:1
- dzīvotspēja:1
- dzīvotspēks:1
- ekspedīcija:1
- ekspeditors:1
- ekspozīcija:1
- ekspropriēt:1
- aizspiesties:1
- aizspriedums:1
- apspalvojums:1
- apspalvoties:1
- apspriesties:1
- atspirdzināt:1
- caurspiedīgs:1
- darbaspējīgs:1
- dziesmuspēle:1
- dzīvesprieks:1
- eksperiments:1
- eksplikācija:1
- eksponometrs:1
- eksportētājs:1
- eksportprece:1
- aizspraukties:1
- aizspriesties:1
- aizspundēties:1
- atspirdzinošs:1
- atspoguļojums:1
- atspoguļoties:1
- augstspiedums:1
- autosportists:1
- bilancspējīgs:1
- darbnespējīgs:1
- dispanserizēt:1
- disproporcija:1
- dzimumnespēja:1
- dzīvotspējīgs:1
- eksperimentēt:1
- ekspluatācija:1
- ekspluatators:1
- aiztransportēt:1
- asinsspiediens:1
- augstspriegums:1
- autoinspekcija:1
- autoinspektors:1
- autotransports:1
- aviotransports:1
- bezperspektīvs:1
- blakusprodukts:1
- civilspriedums:1
- deviņvīruspēks:1
- dzīvespriecīgs:1
- ekspansionisms:1
- eksperimentāls:1
- ekspresionisms:1
- ekspresionists:1
- ekspropriācija:1
- aizspriedumains:1
- antiperspirants:1
- asinspārliešana:1
- atspirdzinājums:1
- desantkaraspēks:1
- dispečerizācija:1
- datorspeciālists:1
- dispanserizācija:1
- eksperimentators:1
- eksperimentētājs:1
- ekspansionistisks:1
- eksponentfunkcija:1
- ekspresionistisks:1
- elektrovadītspēja:1
- bruņutransportieris:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (antīkās) olimpiskās spēles
- (ar) kopējiem spēkiem
- (būt) (kā) spārnos
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) spļaut jūrā
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (nav) spiesta lieta
- (sa)spicēt ausis
- (viss) spīd un laistās
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- apcirpt spārnus
- apgriezt sprandu
- ar pilnu sparu
- ar pilnu spēku
- ar vienu spalvas vilcienu
- asaras izsprāgst no acīm
- asparāgu dzimta
- atgūt runas spējas
- atsperes nosēde
- ballistiskā ekspertīze
- balss sprauga
- beigu spēle
- bērnu spēle
- bruņotie spēki
- būt spīlēs
- caurspiedīgā radiācija
- ceļgali spīd
- celties spārnos
- centrbēdzes spēks
- centrtieces spēks
- cik (vien) (ir) iespējams
- cīņas sports
- darba nespējas lapa
- darbnespējas lapa
- daudzkrāsu iespiedmašīna
- deviņvīruspēka ģints
- diastoliskais asinsspiediens
- dienas gaismas spuldze
- dienasgaismas spuldze
- dīgšanas spars
- divspārņu kārta
- dobspiedes tehnika
- draudzības spēle
- durvju sprauga
- dziesmu spēle
- dzīvais vilcējspēks
- dzīvības spēja
- ēdiens iespiežas rīklē
- ēdiens iesprūst rīklē
- elektriskais spriegums
- elkoņi spīd
- gaisa karaspēks
- gaisa spēki
- gaisa spiediens
- gaisa spilvens
- gaismas spēja
- galotņu apspriede
- galva kā spainis
- gamma spektrometrs
- gāzt kā ar spaiņiem
- glaudīt pa spalvai
- gludspiedes tehnika
- greizā spogulī
- greizais spogulis
- greznoties ar cita spalvām
- greznoties ar svešām spalvām
- halogēna spuldze
- hidrodinamiskais spiediens
- hipotētisks spriedums
- iespēju robežās
- iespļaut ģīmī
- iespļaut sejā
- iesprausta skaņa
- iesprausts vārds
- iesprausts vārdu savienojums
- indukcijas spole
- izlīdzināt spēli
- izmēģināt spēkus
- izput kā spaļi vējā
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi
- izspēlēt joku
- izspēlēt kārti
- izspēlēt numuru
- izspiest caur zobiem
- izspiest kā citronu
- izspiest kukuli
- izspiest smaidu
- izsprāgst kā korķis
- izsprukt (sveikā) ar veselu ādu
- izsprukt cauri ar veselu ādu
- izsprukt no (kāda) nagiem
- izsprukt pār lūpām
- jāšanas sports
- kā (ar) vēja spārniem
- kā (vēža) spīlēs
- kā ar putna spārniem
- kā atspole
- kā izspļauts
- kā lācis (stiprs, spēcīgs, liels u. tml.)
- kā no ķēdes pasprucis
- kā par spīti
- kā pērkona spēriens
- ka spalvas vien pajūk
- ka spalvas vien put
- kā spēlēdamies
- kā spogulī
- kā spogulis
- kā sprostā
- ka tevi pērkons nospertu
- ka tevi pērkons saspertu
- kā zibens (spēriena) ķerts
- kā zibens spēriens
- kamaniņu sports
- ķerties pie spalvas
- kokospalmu ģints
- kumoss aizspriežas kaklā
- kumoss iespiežas rīklē
- kumoss iespriežas kaklā
- kumoss iesprūst kaklā
- kumoss iesprūst rīklē
- kumoss spriežas kaklā
- kumoss sprūst kaklā
- kur (vien) kāju sper
- kur vien kāju sper
- kurpe spiež
- lai jods sasper mani
- Lai jods sasper!
- lai pērkons mani nosper
- lai pērkons mani sasper
- lai zibens mani nosper
- lai zibens mani sasper
- laimes spēle
- lasīt sprediķi
- lausks sper
- ledus spīdvejs
- lepoties ar cita spalvām
- lepoties ar svešām spalvām
- līdz pēdējai iespējai
- lietišķie sporta veidi
- likt uz spēles
- līt kā ar spaiņiem
- lodīšu pildspalva
- mācību spēks
- maksāt nespējīgs
- matu sprādze
- medus spiedne
- mespilu ģints
- mest sprunguļus ceļā
- mest sprunguļus kājās
- mest sprunguļus riteņos
- mest sprunguļus starp kājām
- mest sprunguļus zem kājām
- militārā ekspansija
- milža spēks
- mucā audzis, pa spundi barots
- nav kur kāju (pa)spert
- nav kur kāju spert
- nav kur soli (pa)spert
- ne par sprīdi
- ņemt (rokā) spalvu
- ņemt rokā spalvu
- neona spuldzes
- nepaspēj ne aci nomirkšķināt
- nepaspēj ne acis nomirkšķināt
- nespējnieku nams
- nespert (ne) soļa
- nespert (ne) soli
- nespēt par lūpu pārspļaut
- nespēt pār lūpu pārspļaut
- nespēt vien nopriecāties
- nevar ne kāju (pa)spert
- nevar ne soli (pa)spert
- nevarēt pār lūpu pārspļaut
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties
- no pirmsplūdu laikiem
- no smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- no virspuses
- nolaist spārnus
- nospiedošs vairākums
- nospiest pie zemes
- nospiest sirdi
- nospiest uz ceļiem
- nospraust ceļu
- nospraust dzīves ceļu
- nospraust kursu
- notiesājošs spriedums
- olimpiskās spēles
- osmotiskais spiediens
- ožamais spirts
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.)
- pacelties spārnos
- par spīti
- par sprīža tiesu
- pārspēt kādu viltībā
- pārspēt pašam sevi
- paspert ar kāju
- paspiest roku
- pēc iespējas
Atrasts skaidrojumos (200):
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- kamara Āda (žāvētai gaļai, speķim).
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
- eksaltācija Aizgrābtība; pārspīlēta jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts; pārspīlēti jūsmīgs.
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- ieķerties Aizķerties, iesprūst u. tml.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- aiztaisīt Aizpogāt, aizsprādzēt.
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- obstrukcija Aizsprostojums, nosprostojums.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt (piemēram, upi), radot (tajā) ūdenskrātuvi.
- noštopēt Aizsprostot, nosprostot.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept.
- samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
- aizspundēties Aizsprostoties.
- ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
- ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
- samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
- aizšķūtēt Aizvest (piespiedu kārtā).
- aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
- vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
- antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
- akustiķis Akustikas speciālists.
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- alergologs Alergoloģijas speciālists.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
- mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- anatoms Anatomijas (1) speciālists.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
- levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- antropologs Antropoloģijas speciālists.
- boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
- aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
- rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- apspalvoties Apaugt ar spalvām.
- apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
- apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
- motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
- bruņoties Apgādāt ar ieročiem, piem., valsti, tās bruņotos spēkus.
- plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
- lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- kājsargs Apģērba piederums kāju aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs).
- roksargs Apģērba piederums roku aizsargāšanai pret traumām (piem., sporta spēlēs); roku sargs (biežāk).
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
- apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
- safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
- atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
- pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
- nospalvot Aplipināt ar spalvām.
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
- grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
- tērps Apspalvojums, apmatojums.
- spalvojums Apspalvojums.
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
- aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
- novaldīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- nospiestība Apspiestība, nebrīve.
- debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
- diskutēt Apspriest strīdīgu jautājumu, piedalīties diskusijā.
- pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
- kulstīt Apstrādāt (linus) ar kulstīklu, lai atdalītu šķiedru no spaļiem.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
- apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
- saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
- apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
- atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- trumpa .. viesiem jau no paša agra rīta bija trumpas rokā. spēlējām līdz pusdienām..
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- vienprātība ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- nolauzīt ..mūsu barku mastus nolauzīja spāņu lielgabali..
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
- pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
- lietussargs ..Plaukst lietussargu daudzkrāsainās puķes, – Vispēdējās no visiem rudens ziediem...
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- tumšs ..tu pēkšņi sajūti viņa tumšos, dārdošos sirdspukstus.
- tvanot ..tvanoja krāsns un petrolejas spuldze..
- vertikāle ..ūdens klajuma līnija ieplūda vēl tālu debesīs bārkstainām, spurainām vertikālēm.
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
- noģist ..viņš noģida, ka nedz spēj, nedz vairs grib sevi valdīt..
- plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- arīdzan "Esam veseli, bērni arīdzan spirgti.."
- nodārdināt "Gatavais spoks!" viņš nodārdina savā varenajā basā.
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- labi "Ja Mērija spēj man Alfrēdu atņemt – labi, lai ņem!"
- iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
- spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
- pļāpāt "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
- kristāltīrs "Kristāltīrais cilvēks..." Kas es, sasodīts, par kristāltīro? Nomazgāja baltu, uzspodrināja, uzlika oreolu virs galvas..
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- pfu "Pagaidām viss izdevies labi! Pfu, pfu, pfu!" viņa nospļāvās pār plecu.
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
- spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- pret- (Tvaika) pretspiediens.
- eksponents 10 pakāpes rādītājs jeb eksponents.
- spicenes 13 cm augstas spicenes.
- summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
- rasties 1894. gadā radās Aspazijas luga "Vaidelote".
- sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
- saspridzināt 1944. gadā nams tika saspridzināts.
- antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
- urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
- romānists 20. gs. latviešu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
- zirgspēja 200 zirgspēju jauda.
- ellesmašīna 408 zirgspēku ellesmašīna.
- trotils 600 gramu smags trotila spridzeklis ar detonatoru.
- magnitūda 7,4 magnitūdu spēcīga zemestrīce.
- sasprāgt 73 minūtes pēc pacelšanās kosmosa kuģis sasprāga gabalos.
- uznākt Abas spēlētāju komandas uznāk uz laukuma.
- vispār Ābeles vispār vēl nav ziedējušas.
- piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
- abrocīgs Abrocīgā grūšana, raušana, spiešana.
- spektrofotometrija Absorbcijas spektrofotometrija.
- abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
- līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
- atspoguļot Acis atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli.
- atspoguļoties Acīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
- atspulgot Acīs atspulgo prieks.
- iedzalkstīties Acīs iedzalkstās spīta dzirkstelīte.
- iesist Acīs iesit spilgta gaisma.
- iesisties Acīs iesitas spilgta gaisma.
- iespīdēties Acis iespīdējās kā žagatai.
- iesprāgt Acīs iesprāga asaras.
- iespulgoties Acis iespulgojas sajūsmā.
- iezalgoties Acīs iezalgojās naidīgs spīdums.
- iezvēroties Acīs iezvērojās ļauns spīdums.
- spogulis Acis ir cilvēka dvēseles spogulis.
- dvēsele Acis ir dvēseles spogulis.
- novērsties Acis novērsās no spoguļa.
- saskarīgs Acis spārēm ir uzkrītoši lielas, saskarīgas.
- maniakāls Acīs spīd maniakāls prieks.
- spīdēt Acis spīdēja no prieka.
- spīdēt Acīs spīdēja prieks.
- spīdošs Acīs spīdoša gaisma.
- spulgot Acīs spulgo prieks.
- vizēt Acis vizēja un spīdēja kā silti saules stariņi.
- paspūris Acis zem paspurušajām uzacīm lūkojās žirgtas un vērīgas.
- iekšējs Acs iekšējais spiediens.
- spēja Acs lēcas spēja mainīt izliekumu.
- fokuss Acs spēja mainīt fokusu.
- pārslīdēt Acu skats paspēj pārslīdēt spidometram: gandrīz simts.
- tonometrs Acu spiediena mērīšana ar tonometru.
- raupjš Āda uz elkoņiem sasprēgājusi, raupja.
- respirācija Ādas elpošana jeb respirācija.
- spilventiņš Adatu spilventiņš.
- spēks Adopcija paliek spēkā.
- valdziņš Adot nosprūk valdziņš.
- aerodinamika Aerodinamikas speciālists.
- suspendēt Aerosols satur suspendētu pulveri.
- stroncijs AES notika divi sprādzieni, kas atmosfērā izmeta desmitiem tonnu radioaktīvo izotopu – urāna, stroncija un citus.
- agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
- eksponometrs Agrāk fotoaparātos bija iebūvēti eksponometri, kuri mērīja gaismu luksos.
- piesvempties Agrāk par pusdienas laiku viņa nebija spējīga piesvempties no gultas.
- locīt Agrāk talantīgā sportista vārdu locīja vien speciālisti.
- pretspēlētājs Agresīvi pretspēlētāji hokejā.
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- raksturdejotājs Aija Baumane ir spožākā latviešu raksturdejotāja.
- atspert Airējot atspert kājas pret laivas brangām.
- brangas Airējot atspiest kājas pret brangām.
- vilkties Airējot spēcīgi vilkties ar airiem uz priekšu un atpakaļ.
- dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
- augt Aitai aug sprogaina vilna.
- spiesties Aitas grūstījās un spiedās pie aploka vārtiem.
- pasprukt Aitas pasprukušas ārā no aploka.
- spindele Aitu spindele.
- aizkari Aiz aizkara spēlēja mūzika.
- uzsprāgt Aiz dusmām uzsprāgu kājās.
- spelgonis Aiz loga spalgoņa.
- pārbīlis Aiz pārbīļa nespēt pakustēties.
- pasprukt Aiz prieka mātei acīs paspruka asaras.
- spunde Aizbāzt mucu ar spundi.
- lupata Aizbāzt spraugas ar lupatām.
- vīkšķis Aizbāzt spraugu starp baļķiem ar pakulu vīkšķi.
- ieliktnis Aizdarīt spraugu ar koka ieliktni.
- spička Aizdedzināt, nodzēst spičku.
- aizdrīvēt Aizdrīvēt logu spraugas.
- uzsperties Aizelsušies uzsperamies kalnā.
- nožēla Aiziet no lielā sporta bez nožēlas.
- šīpasaule Aiziet no šīspasaules.
- pilnbrieds Aiziet spēku pilnbriedā.
- aizkavēt Aizkavēt karaspēka virzīšanos uz priekšu.
- spēlīte Aizkulišu spēlītes.
- aizķert Aizķert kādu ar savām asprātībām.
- aizķert Aizķert spēles taktikas jautājumus.
- aizķitēt Aizķitēt spraugas.
- tiesa Aizlēkt sprīža tiesu tālāk.
- aizlīdzināt Aizlīdzināt spraugas grīdā ar tepi.
- aizliet Aizliet spraugas starp plāksnēm ar šķidru cementa javu.
- aizlikt Aizlikt spilvenu aiz muguras.
- spurgt Aizlikušas roku priekšā, meitenes spurdza.
- aizlodēt Aizlodēt caurumu spainī.
- aizmiegt Aizmiegt acis spilgtajā saulē.
- aizmirst Aizmirst spēlēt klavieres.
- aizmugure Aizmugures karaspēka daļas.
- civilspriedums Aizmugurisks civilspriedums.
- aizpildīt Aizpildīt brīvo laiku ar sporta spēlēm.
- aizplīst Aizplīsis koka spals.
- aizplivināt Aizplivināt spalvas pa vējam.
- speleoloģija Aizrauties ar speleoloģiju.
- aizrauties Aizrauties ar sportu.
- ar Aizrauties ar sportu.
- aizrautīgs Aizrautīgs sportists.
- pazaudēt Aizsargu kļūdas dēļ komanda pazaudēja trešo spēli pēc kārtas.
- aizsiet Aizsiet sporta somu.
- aizspert Aizspert bumbu līdz laukuma galam.
- aizspert Aizspert prom akmentiņu.
- aizspiest Aizspiest asiņojošu brūci.
- aizspiest Aizspiest ausis ar pirkstiem.
- auss Aizspiest ausis.
- aizspiest Aizspiest ciet šļūtenes galu.
- nāss Aizspiest nāsis.
- aizspiesties Aizspiesties drūzmā līdz izejai.
- aizspļaut Aizspļaut ķiršu kauliņu.
- aizsprādzēt Aizsprādzēt jostu.
- aizsprādzēt Aizsprādzēt kurpju sprādzes.
- kabata Aizsprādzēt mugursomas kabatu.
- aizsprādzēt Aizsprādzēt mugursomu.
- josta Aizsprādzēt, savilkt jostu.
- aizspraudīt Aizspraudīt zarus aiz sijas.
- aizspraukties Aizspraukties citiem garām.
- aizspraukties Aizspraukties līdz priekšējiem soliem.
- aizspraust Aizspraust blūzi ar saspraudi.
- aizspraust Aizspraust puķi aiz cepures.
- aizspraust Aizspraust sev priekšā salveti.
- aizspriedumains Aizspriedumaini apgalvojumi.
- aizspriedumains Aizspriedumaini vērtēt.
- aizspriedumains Aizspriedumains cilvēks.
- ragana Aizspriedumi par to, ka vīramātes ir īstas raganas, kļuvuši par klasiku.
- savažot Aizspriedumu savažoti cilvēki.
- atvere Aizsprosta atvere.
- slieksnis Aizsprosta slieksnis.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sp.