Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plecīgs
plecīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
plecīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
plecīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir plati, spēcīgi pleci.
PiemēriPlecīgs un stalts vīrietis.
  • Plecīgs un stalts vīrietis.
  • Plecīgs jauneklis.
  • Buldogs ir plecīgs suns.
1.1.Tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); padrukns.
PiemēriPlecīgs augums.
  • Plecīgs augums.
  • Durvīs parādījās plecīgs vīrieša stāvs.