plebejs
plebejs lietvārds
plebejiete dsk. ģen. -šu lietvārds
1.vēsturisks Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
PiemēriPlebeju aristokrātija.
2.Zemas kārtas cilvēks.
Cilme:No latīņu plebeius, kam pamatā plebs ‘vienkāršā tauta’.