veclaicīgums
veclaicīgums [vȩclaĩcîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
Vispārināta īpašība → veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriInterjera arhitektonisko detaļu veclaicīgums.
- Interjera arhitektonisko detaļu veclaicīgums.
- Dievinu veclaicīgumu.
- Izcelt ēkas veclaicīgumu.