izņēmums
izņēmums [izņȩ̂mùms], [izņȩ̃mùms] lietvārds; vīriešu dzimte
Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
PiemēriIzņēmumi gramatikā.
- Izņēmumi gramatikā.
Stabili vārdu savienojumi(Visi) bez izņēmuma.
- (Visi) bez izņēmuma — pilnīgi visi.