Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
blīkšķēt
blīkšķēt 3. pers. blīkšķ, pag. blīkšķēja intransitīvs, darbības vārds
Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
PiemēriTālumā blīkšķ šāvieni.