bliezt sarunvaloda
bliezt bliežu, bliez, bliež, pag. bliezu darbības vārds; intransitīvs
blieziens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Smagi, spēcīgi sist.
PiemēriBliezt ar nūju.
- Bliezt ar nūju.
- Bliezt ar dūri pa muguru.