Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
blīkšķēt
blīkšķēt 3. pers. blīkšķ, pag. blīkšķēja darbības vārds; intransitīvs
Radīt spēcīgu atsitiena, kritiena u. tml. troksni.
PiemēriTālumā blīkšķ šāvieni.