Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
harmonijs
harmonijs lietvārds; vīriešu dzimte
Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
PiemēriSpēlēt veco harmoniju.
Cilme:No vācu Harmonium, kam pamatā grieķu harmonia ‘saskaņa’.