Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam rast.

Atrasts vārdos (66):

Atrasts etimoloģijās (24):

No krievu slenga швабра 'sieviete' (parasti nievājoši). (šķirklī švabraks)
No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
No franču existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence)
No franču exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt)
No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
No spāņu canibal(es) (pēc K. Kolumba pārprasta Vestindijas indiāņu cilts nosaukuma). (šķirklī kanibāls)
No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
No franču contraste 'krasi izteikts pretstats'. (šķirklī kontrasts)
Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
No latīņu ordinarius 'parasts'. (šķirklī ordinārs)
No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederastija)
No grieķu pais (ģen. paidos) 'zēns, bērns' un erastēs 'mīlošais, mīlētājs'. (šķirklī pederasts)
Pēc Permas pilsētas nosaukuma Krievijā, kur ir atrasti šā perioda slāņi. (šķirklī perms)
No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
No vācu Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs)
No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
No poļu starastwo. (šķirklī stārastija)
No latīņu sub 'zem, pie' un litoralis (litus (litoris) 'krasts'). (šķirklī sublitorāls)
No latīņu litus (litoris) 'krasts'. (šķirklī litorāls)
No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)

Atrasts normatīvajos komentāros (14):

Atrasts vārdu savienojumos (41):

Atrasts skaidrojumos (400):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata; demisionēt.
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
ačgārns Apgriezts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
uztaustīt Apjaust, pētījot atrast.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
samākties Apmākties, parasti pilnīgi.
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
sašķebināt Apšķebināt (parasti stipri).
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
noķert Apturēt; atrast (lai to iegūtu, izmantotu).
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
atjēgt Aptvert, saprast.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
just Apzināties, saprast; nojaust.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
dzelzasu Ar dzelzs asīm (parasti par ratiem).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
iekravāties Ar iedzīvi ierasties (jaunā dzīvesvietā).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
atindēt Atbrīvot (parasti organismu) no indīgām vielām, toksīniem u. tml.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
atdabūt Atdalīt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
nodabūt Atdalīt nost (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
atdzemdināt Atjaunot (kādu, parasti sabiedriskās dzīves parādību).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
uzķert Atklāt, pamanīt, arī izprast.
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
atkravāties Atkļūt šurp ar iedzīvi (parasti jaunā dzīves vietā).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
atstiept kaulus atpūsties (parasti guļus).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
atdusa Atpūta (parasti miegā).
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
piekasīties Atrast (kam) ko kritizējamu.
sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
atbildēt Atrast (piem., problēmas atrisinājumu, atbildi).
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus.
patverties Atrast patvērumu; paglābties, paslēpties.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
sadzīt vainīgo atrast vainīgo.
uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
sagādāt Atrast, iegūt.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
notvert Atrast, izraudzīties.
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
dabūt rokā atrast, sameklēt; noķert.
dabūt Atrast, sameklēt.
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
sazvejot Atrast.
uziet Atrast.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
iegrimt Atrasties (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt daļēji aizsegtam.
iegult Atrasties (kā vidū, ielokā).
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
būt Atrasties (kā) rīcībā.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
apskaut Atrasties (kam) apkārt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
notupēt Atrasties (kur kādu laiku).
piesēt Atrasties (kur, kādā vietā) lielā daudzumā.
sēdēt Atrasties (kur), būt (kur).
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
ciemoties Atrasties (pie kāda, kur), parasti kādu laiku.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
stāvēt Atrasties atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
pazust bez vēsts atrasties bezvēsts prombūtnē.
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
piegult Atrasties cieši klāt, blakus.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (kādu laikposmu).
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
izciest sodu atrasties ieslodzījumā.
dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
palikt Atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
gulēt Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); būt klusam.
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
(būt) krietni gabalā atrasties samērā tālu.
(būt) krietnā gabalā Atrasties samērā tālu.
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
nosēdēt Atrasties sēdus, sēžot pavadīt (kādu laiku).

Atrasts piemēros (200):

apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
siena 11. novembra krastmalā pie Rīgas pils sienas tika aizdegts tūkstošiem svecīšu.
rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
airēt Airēt laivu uz krastu.
saulesakmens Aistu salas akmeņainajā piekrastē izklaidus stāvēja vairāki simti ļaužu – vīri, sievas, bērni.. Sievām ģērbi bija bagātīgi izrotāti ar saulesakmeni – dzintaru.
priekšplāns Aiz ceļa līkuma pavērās ezera priekšplāns ar gleznainiem krastiem.
aizbrist Aizbrist līdz krastam.
aizgrūst Aizgrūst laivu no krasta.
iemīļots Aiziet līdz iemīļotajai vietai upes krastā.
aizirties Aizirties prom no krasta.
kailcirte Aizliegt kailcirti krasta joslā.
aizmirst Aizmirst ierasties uz sanāksmi.
patāls Aizpeldēt patālu no krasta.
aizstūrēt Aizstūrēt laivu uz krastu.
aizvirzīt Aizvirzīt laivu līdz krastam.
aizzēģelēt Aizzēģelēt līdz upes otram krastam.
gaismēna Akcentēt gaismēnu kontrastus.
akmeņains Akmeņains krasts, tīrums, ceļš.
krāvums Akmeņu krāvumi jūras krastā.
plīvuraste Akvārijā peldēja plīvurastes.
alkšņains Alkšņaini upes krasti.
drabiņas Alus drabiņas, kas parasti zināmas kā alus ražošanas blakusprodukts, savas dziedinošās un pozitīvās iedarbības ziņā varētu ieņemt centrālo vietu.
pievārds Andris Kārkliņš ar neparasto pievārdu el Leton.
anšovs Anšovi parasti nav garāki par 15 cm.
apbūvēt Apbūvēt ezera krastmalu ar dzīvojamām ēkām.
karastāvoklis Apgabali, kuros ir karastāvoklis.
kinoizrāde Apmeklēt neparastu kinoizrādi.
aprast Aprast ar jauno situāciju.
aprast Aprast jaunajā kolektīvā.
aprast Aprast svešajā vietā.
noprast Apsargi lika noprast, ka ēkā neielaidīs.
apsekot Apsekot jūras piekrasti.
atgrūsties Ar airi atgrūsties no krasta.
dusmīgs Ar dusmīgiem cilvēkiem grūti saprasties.
palimpsests Ar īpašas tehnikas palīdzību apskatot kādu senu lūgšanu grāmatu, zem tās rakstu zīmēm atrasts raksts sengrieķu valodā, tā dēvētais Aristoteļa palimpsests.
atstumt Ar kārti atstumt laivu no krasta.
kuteris Ar kuteri pārcelties otrā krastā.
mediators Ar mediatora palīdzību rast konstruktīvu domstarpību risinājumu.
puduris Ar niedru puduriem apaudzis upes krasts.
aprast Ar sāpēm jau aprasts.
saprasties Ar viņu nav iespējams saprasties.
aizvēsturisks Arheoloģiskajos izrakumos atrasti aizvēsturiski priekšmeti.
kliņģerīte Ārstniecības jeb parastā kliņģerīte.
superzvaigzne Astronomiem izdevies atrast neparasti spožu superzvaigzni, kas ir aptuveni 3 miljonus reižu spožāka nekā Saule.
atgrūst Atgrūst laivu no krasta.
atirt Atirt plostu no krasta.
rievsiena Atjaunot rievsienu upes labajā krastā.
atkliegt Atkliegt no otra upes krasta.
atmest Atmest virvi līdz krastam.
izeja Atrast alas izeju.
apslēpt Atrast apslēptu mantu.
manta Atrast apslēptu mantu.
atrast Atrast bērnu aizmigušu.
atrast Atrast brīvu brīdi.
kas Atrast cilvēku, kam var uzticēties.
līdzgājējs Atrast citu līdzgājēju.
piegājiens Atrast citu piegājienu.
nereāls Atrast darbu šobrīd ir diezgan nereāli.
zemnieksaimniecība Atrast darbu zemnieksaimniecībā.
atrast Atrast domubiedrus, piekritējus.
atrast Atrast durvis aizslēgtas.
helikobaktērija Atrast helikobaktērijas.
hlamīdija Atrast hlamīdijas.
pakasīties Atrast iemeslu, kā pakasīties.
ecēties Atrast iemeslu, par ko ecēties.
noblēdīties Atrast iespēju noblēdīties.
iedzelt Atrast iespēju, kā iedzelt.
auksts Atrast istabā jau aukstu.
īsts Atrast īsto ceļu, māju.
īsts Atrast īstos mierinājuma vārdus.
atrast Atrast īstos vārdus.
atrast Atrast izdevīgu darbu.
izdevīgs Atrast izdevīgu vietu veikala celtniecībai.
izklaidēšanās Atrast izklaidēšanos.
ūsas Atrast izkritušu kaķa ūsu.
līgot Atrast jauku vietu, kur līgot.
atrast Atrast jaunas atradnes.
līdzbraucējs Atrast jaunu līdzbraucēju.
atrast Atrast jaunu vakcīnu.
jumis Atrast jumi.
brīvs Atrast kādu brīvu brīdi atpūtai.
piepeļņa Atrast kādu piepeļņu.
sakarīgs Atrast kaut cik sakarīgu darbu.
utenis Atrast ko noderīgu utenī.
ielēkt Atrast kolēģi, kas ielektu lomā.
kompanjons Atrast kompanjonu pastaigai.
kopsaucējs Atrast kopsaucēju.
labs Atrast labu darbu.
haltūra Atrast labu haltūru.
lenčs Atrast laiku nesteidzīgam lenčam.
atrast Atrast laiku teātra apmeklējumam.
palīmēt Atrast laiku, lai paspēlētos ar bērnu, pazīmētu, palīmētu.
laime Atrast laimes ziedu.
mājvieta Atrast mājvietu Pārdaugavā.
pediatrs Atrast mazulim labu pediatru.
uzdancot Atrast meiču, ar ko uzdancot.
atrast Atrast morālu atbalstu.
atrast Atrast neveiksmju cēloni.
atrast Atrast no ērtībām.
atrast Atrast no fiziska darba.
nosalt Atrast nosalušu putnu mežā.
spēkrati Atrast nozagtos spēkratus.
pajumte Atrast pajumti, kur pārgulēt nakti.
atrast Atrast pareizo pieeju.
pieeja Atrast pareizo pieeju.
patvērums Atrast patvērumu klosterī.
atrast Atrast pazudušo atslēgu.
IP Atrast pēc IP adreses.
pielietojums Atrast pielietojumu vecajai skolas ēkai.
atrast Atrast piemērotu dzīvokli.
niša Atrast piemērotu nišu.
rocība Atrast piemērotu un rocībai atbilstošu viesnīcu.
dedzinātājs Atrast rūpnīcas dedzinātāju.
aicinājums Atrast savu aicinājumu.
tirgus Atrast savu nišu Latvijas tirgū.
šovbizness Atrast savu nišu šovbiznesā.
cits Atrast sev citus draugus.
kakts Atrast sev kādu kaktu.
vietnieks Atrast sev vietnieku uz dažām dienām.
piemērots Atrast šādam amatam piemērotu cilvēku.
atslēga Atrast šifra atslēgu.
kārot Atrast to, ko sirds kāro.
tuvs Atrast tuvu nodarbošanos jaunieša interesēm.
ūdensdzīsla Atrast ūdensdzīslu, lai raktu aku.
vieta Atrast un salabot bojājuma vietu elektroierīcē.
globuss Atrast uz globusa Alpu kalnus.
atrast Atrast uz ielas monētu.
trihomonas Atrast uztriepē trihomonas.
internets Atrast vajadzīgās ziņas internetā.
manuskripts Atrast vecu manuskriptu.
fragments Atrast viduslaiku mūra fragmentus.
nogruntēties Atrast vietiņu, kur nogruntēties.
nomesties Atrast vietu, kur nomesties.
noplūst Atrast vietu, kur noplūst gāze.
viņreiz Atrast viņreiz pazaudēto gredzenu.
nodurties Atrast vīrieti nodūrušos.
paslēptuve Atrast zagtu mantu paslēptuvi.
ligzda Atrast zemē kamenes ligzdu.
zemē Atrast zemē naudu.
mājoklis Atrast, iekārtot sev mājokli.
kļūme Atrast, novērst kļūmi.
izlīdzinošs Atrast, pateikt izlīdzinošus vārdus.
piestutēties Atrast, pie kā piestutēties.
optimums Atrast, sasniegt optimumu.
signatūra Atrasta meistara signatūra uz ērģeļu koka stabulēm.
noslepkavot Atrasta noslepkavota sieviete.
palisāde Atrastas 3000 gadu vecas palisādes atliekas.
relikvija Atrastas nozīmīgas kristiešu relikvijas.
attiekties Atrastās senlietas attiecas uz 12. gadsimtu.
neandertālietis Atrasti neandertāliešu skeleti.
šāviņš Atrasti nesprāguši kara laika šāviņi.
uzgalis Atrasti šķēpu un bultu uzgaļi.
aizgādnība Atrasties aizgādnībā.
apcietinājums Atrasties apcietinājumā.
arests Atrasties arestā.
ārkārtējs Atrasties ārkārtējā situācijā.
ārkārtīgs Atrasties ārkārtīgi smagos apstākļos.
hierarhija Atrasties augstu ministrijas hierarhijā.
krustpunkts Atrasties austrumu un rietumu interešu krustpunktā.
bēdīgs Atrasties bēdīgā situācijā.
atrasties Atrasties bezsamaņā.
prombūtne Atrasties bezvēsts prombūtnē.
briesmas Atrasties briesmās.
dreifs Atrasties brīvā dreifā.
atrasties Atrasties ceļā.
drošība Atrasties drošībā.
piekāje Atrasties Eifeļa torņa piekājē.
nostūris Atrasties Eiropas nostūrī.
postenis Atrasties glābšanas dienesta postenī.
stāvoklis Atrasties guļus stāvoklī.
atrasties Atrasties istabā.
jātenisks Atrasties jāteniskā stāvoklī.
kopā Atrasties kopā.
līdzsvars Atrasties līdzsvarā.
atrasties Atrasties mājās, darbavietā.
dziļums Atrasties meža dziļumā.
miermīlīgs Atrasties miermīlīgā sabiedrībā.
stāvoklis Atrasties neērtā stāvoklī.
neizdevīgs Atrasties neizdevīgā situācijā.
nelīdztiesīgs Atrasties nelīdztiesīgā stāvoklī.
nokauts Atrasties nokautā.
nokdauns Atrasties nokdauna stāvoklī.
epicentrs Atrasties notikumu epicentrā.
onlains Atrasties onlainā.
pašhipnoze Atrasties pašhipnozes stāvoklī.
atrasties Atrasties pie loga.
stāvoklis Atrasties reibuma stāvoklī.
centrs Atrasties sabiedrības uzmanības centrā.
sēdus Atrasties sēdus pozā.
dibens Atrasties skatuves dibenā.
zenīts Atrasties slavas zenītā.
komandtiltiņš Atrasties uz kuģa komandtiltiņa.
nebūtība Atrasties uz nebūtības sliekšņa.
rezervists Atrasties uz rezervistu soliņa.

rast citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV