Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzurķēt
uzurķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Uzbikstīt.
PiemēriUzurķēt ogles krāsnī.
  • Uzurķēt ogles krāsnī.
2.sarunvaloda Sameklēt, atrast.
PiemēriPamēģini uzurķēt dziesmas nosaukumu!
  • Pamēģini uzurķēt dziesmas nosaukumu!
  • Uzurķēt viņa vārīgās vietas.