ordinārs
ordinārs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
ordināra -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
ordināri apstākļa vārds
Tāds, kas neatšķiras no kā cita; parasts.
PiemēriOrdinārs paņēmiens.
- Ordinārs paņēmiens.
- Ordināra rīcība.
Cilme:No latīņu ordinarius ‘parasts’.