krīts
krīts lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
PiemēriKrīta atradnes.
- Krīta atradnes.
- Krīta izmantošana rūpniecībā.
Stabili vārdu savienojumiKrīta periods.
- Krīta periods — mezozoja ēras pēdējais periods.
1.1.No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
PiemēriRakstīt ar baltu vai krāsainu krītu.
- Rakstīt ar baltu vai krāsainu krītu.
- Balsināt griestus ar krītu.
Stabili vārdu savienojumiBāls kā krīts. Krīta bālumā. Krīta papīrs.
- Bāls kā krīts idioma; konstrukcijā: salīdzinājuma konstrukcija — ļoti bāls.
- Krīta bālumā — ļoti bāls.
- Krīta papīrs — krītpapīrs.
- Rakstāmais krīts — krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
Stabili vārdu savienojumiUz krīta.
- Uz krīta novecojis — uz parāda.
Cilme:No viduslejasvācu krite.