Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
savēcināt
savēcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
PiemēriDzērve savēcina spārnus.
  • Dzērve savēcina spārnus.
  • Runādams vīrs savēcināja rokas.
  • Asari savēcina astes un pazūd dzelmē.