Paplašinātā meklēšana
Meklējam S.
Atrasts vārdos (46):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9773):
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- tribūns Amatpersona Senajā Romā.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- zvejniekciems Apdzīvota vieta Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
- vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
- ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- vendeta Asinsatriebība (piemēram, Korsikā, Sardīnijā).
- acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
- šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
- jenkijs ASV iedzīvotājs, amerikānis.
- kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
- Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
- CNN ASV televīzijas kompānija.
- uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- Nopelnu leģions atzinības zīme ASV.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
- hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
- senāts Augstākā valsts padome Senajā Romā.
- departaments Augstākās valsts pārvaldes iestāde dažās valstīs (piem., ASV).
- barels Beramu vielu (Lielbritānijā, ASV) un šķidruma (ASV) tilpuma mērs.
- pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
- Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
- sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
- mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
- pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
- gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
- seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
- elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
- dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- krievi Dienests PSRS armijā.
- baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
- ES Eiropas Savienība.
- Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
- Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
- eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
- ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- eirokrāts Ierēdnis kādā no Eiropas Savienības iestādēm.
- eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
- telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceremonija (Senajā Romā).
- reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- staļinisms J. Staļina iedibinātais totalitārais režīms Padomju Savienībā, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
- oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- Bībele Jūdaistu un kristiešu Svētie Raksti.
- tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
- sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
- rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
- mise Katoļu dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
- koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
- saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
- blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
- komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
- ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
- kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
- gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
- mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- Svētā Trīsvienība kristietībā – Dieva būtība trijās personās – Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars.
- trīsvienība Kristietībā – Dieva trīs personas: Dievs Tēvs, Dievs Dēls (Jēzus Kristus), Dievs Svētais Gars.
- Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
- skandijs Ķīmiskais elements – reti sastopams viegls metāls [Sc].
- alva Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls [Sn].
- ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
- saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
- saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
- Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
- astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
- pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
- taimiņš Lašu ģints zivs ar pelēku punktainu muguru un gaišākiem punktainiem sāniem [Salmo trutta].
- romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
- latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
- nepilsonis Latvijas iedzīvotājs, bijušās PSRS pilsonis, kam nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsonības.
- sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
- LPSR Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LSK Latvijas Sarkanais Krusts.
- LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (Senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
- kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību (SI) sistēmā [T].
- vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI mērvienību sistēmā [Wb].
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- kilograms Masas (svara) mērvienība starptautiskajā SI mērvienību sistēmā – 1000 gramu [kg].
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
- kohorta Militāra vienība Senās Romas karaspēkā.
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
- Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
- kantri Mūzikas stils (radies 20. gs. 20. gados ASV), kam pamatā amerikāņu fermeru tautas mūzika ar tai raksturīgiem instrumentiem – vijoli, bandžo, ģitāru; šāda stila mūzika.
- regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
- ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
- NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- dolārs Naudas vienība (ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs), kas vienāda ar 100 centiem; attiecīgā naudaszīme.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- piastrs Naudas vienība (piem., Sīrijā, Ēģiptē); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- kapeika Naudas vienība Krievijā un bijušajā Padomju Savienībā – rubļa simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- rublis Naudas vienība Krievijā un PSRS; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- červoncs Naudas vienība Padomju Savienībā (no 1922.–1947. gadam 10 rubļu vērtībā); attiecīgā naudas zīme.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
- ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, pēc kuras Otrā pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, pārtiku, medikamentus u. c. preces.
- Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
- gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
- halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- Sarkanā armija Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukums no 1918. līdz 1946. gadam.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
- sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija (vadošā politiskā organizācija bijušajā Padomju Savienībā).
- politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
- Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
- PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- sērmūkslis Parastais pīlādzis [Sorbus aucuparia].
- perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
- Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
- sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
- poļitruks Politiskais propagandists (PSRS).
- rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
- asesors Pretora, tiesneša palīgs Senajā Romā.
- kooperators Privātais uzņēmējs (PSRS 80. gadu beigās).
- paskāls Programmēšanas valoda PASCAL.
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- tautas komisariāts PSRS centrālā nozares pārvaldīšanas institūcija līdz ministriju nodibināšanai 1946. gadā.
- centrālkomiteja PSRS kompartijas augstākais lēmējorgāns.
- kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu (no 1917.–1946. gadam).
- prezidijs PSRS valsts varas institūcija.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
- vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
- mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
- eiharistija Rituāls (piem., Romas katoļu baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā), kad dievkalpojumā iesvēta un izdala Svēto Vakarēdienu; svētītā dievmaize un vīns kā Kristus miesas un asiņu simbols.
- psihodēliskais roks rokmūzikas žanrs, kas radās 1960. gadu vidū Lielbritānijā un ASV un kuru iespaidoja psihodēlijas kultūra un mēģinājumi atveidot sajūtas, kas rodas lietojot psihodēliskās vielas.
- saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
- sadakterēt Saārstēt.
- parodēt Saasināti, parasti komiski atdarināt.
- samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam.
- parodija Saasināts, parasti komisks atdarinājums.
- sabiezēt Saaugt biezākam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- sasaldēties Saaukstēties.
- saauties Saaut sev kājas; saaut sev (zeķes, apavus).
- sabadīties Sabadīt vienam otru.
- uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
- sabadīt Sabakstīt, sadurstīt.
- sabārties Sabārt vienam otru, citam citu.
- sagrūst Sabāzt (kur iekšā).
- sastūķēt Sabāzt (kur).
- satūcīt Sabāzt (saspiežot, saburzot u. tml.).
- sastumt Sabāzt.
- samukt Sabēgt.
- sabendēt Sabeigt (1).
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
- biezenis Saberztu, samaltu u. tml. dārzeņu vai augļu masa.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- skandāls Sabiedrībā negatīvi vērtējama rīcība vai notikums.
- pieklājība Sabiedrībā pastāvošo uzvedības normu kopums.
- patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u. tml.
- patrons Sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas publiski atbalsta, piem., kādu pasākumu; atbalstītājs.
- nihilisms Sabiedrībā pieņemto normu, principu un vērtību neatzīšana, noraidīšana.
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
- komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
- cilvēks Sabiedrība, ļaudis.
- vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
- ārpasaule Sabiedrība, vide, kas atrodas (kā) ārpusē.
- atklātība Sabiedrība; apstākļi, kuros kas var kļūt zināms, pieejams sabiedrībai.
- antisociāls Sabiedrībai naidīgs vai kaitīgs.
- muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
- aristokrātija Sabiedrības augstākais slānis vai labākie (tās) pārstāvji.
- spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
- starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
- kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, kam pieder neliels privātīpašums.
- sīkgruntniecība Sabiedrības slānis, kurā ietilpst nelielu lauku zemju īpašnieki.
- šķira Sabiedrības slānis, ļaužu grupa ar kopīgu sociālo vai ekonomisko stāvokli.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- buržuāzija Sabiedrības vidējais, mantīgais slānis.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kurā cenšas sasniegt noteiktu mērķi.
- sociālisms Sabiedriskā iekārta, kas izveidota saskaņā ar šādu mācību.
- vergturība Sabiedriska iekārta, kurā valda vergu (1) darbs.
- sistēma Sabiedriskā iekārta, sabiedriskās iekārtas forma.
- šefība Sabiedriskā kārtā (kādam vai kam) sniegts atbalsts, palīdzība.
- abolicionisms Sabiedriska kustība par kāda likuma atcelšanu (piem., par verdzības atcelšanu).
- pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
- nodibinājums Sabiedriska organizācija (bez biedriem) mantiska kopuma pārvaldīšanai; fonds.
- Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
- arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
- savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- konduktors Sabiedriskā transportlīdzekļa (vilciena, tramvaja, trolejbusa u. tml.) pavadonis; biļešu pārdevējs transportlīdzeklī.
- goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
- verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
- PR Sabiedriskās attiecības.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kas ietver līdzdalību sabiedrības un valsts vadīšanā un valsts lietu kārtošanā; attiecības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, dažādām tautām un valstīm.
- ēdnīca Sabiedriskās ēdināšanas iestāde, kur dabūjami silti ēdieni.
- virtuve Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
- picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
- formācija Sabiedriskās iekārtas veids; sabiedrības organizācijas forma.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
- uzsaukums Sabiedriski aktuāla satura aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu un publicētu darbu kopums.
- nometne Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
- flešmobs Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst; zibakcija.
- zibakcija Sabiedrisko attiecību pasākums, kad cilvēku grupa pēkšņi sanāk kopā publiskā vietā, īsu laika sprīdi veic kādu darbību un pēc tam ātri izklīst.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpašu programmu, tematisku ievirzi).
- nevalstisks Sabiedrisks.
- sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- sarecēt Sabiezējot kļūt (parasti viscaur) biezam, recekļainam.
- korķis Sabiezējums, aizsprostojums.
- receklis Sabiezējusi, sarecējusi masa; šādas masas gabals.
- kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
- satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
- savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
- kondensēt Sabiezināt, koncentrēt (vielu).
- piebikstīt Sabikstīt.
- birzumi Sabirzušas (kā) sīkas daļiņas.
- satrūkties Sabīties; tikt (parasti pēkšņi) izbiedētam.
- klons Sablietēts (māla, zemes u. tml.) slānis; grīda, kas veidota no šāda slāņa.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai; sablīvējoties kam, tikt traucētam (par plūsmu).
- nosēsties Sablīvēties, noplakt.
- sasēsties Sablīvēties, saplakt (piem., par augsni).
- sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
- sajāt Sabojāt (ko).
- salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
- sacūkot Sabojāt, izbojāt.
- saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
- iznerrot Sabojāt, izniekot.
- sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
- sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
- piebeigt Sabojāt, sabeigt.
- sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
- izbojāt Sabojāt.
- izķēpāt Sabojāt.
- izkropļot Sabojāt.
- sadirst Sabojāt.
- sadraņķēt Sabojāt.
- sadrāzt Sabojāt.
- sanerrot Sabojāt.
- saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
- saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- nojūgties Sabojāties, salūzt.
- nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
- saiet sviestā Sabojāties.
- saiet dēlī Sabojāties.
- saiet tūtā Sabojāties.
- saiet tūtē Sabojāties.
- noplīst Sabojāties.
- salūzt Sabojāties.
- izbozt Sabozt (matus, spalvas).
- uzbozties Sabozties.
- sabristies Sabrist savus apavus, kājas.
- pašsabrukšana Sabrukšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- sagrūt Sabrukt, izjukt.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- kaps Sabrukums, gals.
- krahs Sabrukums, izputēšana; bankrots.
- saņurcīt Saburzīt, arī burzot saspaidīt.
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- sačammāt Saburzīt, sagumzīt.
- saburnīt Saburzīt.
- sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
- dumpis Sacelšanās, nemieri.
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
- saspicēt Sacelt ausis, parasti uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- sabozt Sacelt stāvus (apmatojumu, spalvas u. tml.).
- uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sasliet Sacelt stāvus (ķermeņa daļas).
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) – par dzīvniekiem; sabozt.
- sabozties Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
- uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko).
- sasliet Sacelt uz augšu (ko).
- sabozties Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
- mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
- konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
- rallijkross Sacensības – braukšana ar sporta automobiļiem slēgtā trasē ar mainīgu asfalta un grunts segumu.
- divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
- dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- maratons Sacensības ļoti garā distancē.
- supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
- trīscīņa Sacensības trijās disciplīnās vai trīs sporta veidos.
- viencīņa Sacensības vienā disciplīnā vai vienā sporta veidā.
- izcīnīt Sacensībās, konkursā u. tml. iegūt, sasniegt (ko).
- aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
- pusfināls Sacensības, konkurss u. tml., kurā izcīna tiesības piedalīties finālā.
- turnīrs Sacensības, kurās dalībnieki vai komandas cīnās viens ar otru.
- rodeo Sacensības, kurās kovboji demonstrē savu prasmi jāšanā ar mustangu, laso mešanā u. tml.
- divcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
- daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
- treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
- ceturtdaļfināls Sacensības, sacensību posms, kurā nosaka pusfināla dalībniekus.
- koprezultāts Sacensību galīgo rezultātu summa, apkopojums.
- priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla.
- neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
- ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
- ātršaušana Sacensību veids šaušanas sportā – šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei.
- duelēties Sacensties (par diviem cilvēkiem, divām komandām u. tml.).
- skrieties Sacensties skriešanā.
- sviesties Sacensties sviešanā.
- domraksts Sacerējums (skolā).
- vārsmojums Sacerējums saistītā valodā.
- paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
- sadzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
- sadzejot Sacerēt (ko, parasti pantu (pantus) ar atskaņām).
- uzdzejot Sacerēt (parasti diletantisku pantu (pantus) ar atskaņām).
- komponēt Sacerēt (skaņdarbu).
- dzejot Sacerēt dzejas darbus.
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
- sarakstīt Sacerēt un ar rakstu zīmēm fiksēt (daiļdarbu, skaņdarbu u. tml.).
- uzrakstīt Sacerēt un fiksēt nošu rakstā.
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu).
- vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot.
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
- uzrakstīt Sacerēt, izveidot un fiksēt ar rakstības līdzekļiem (piemēram, daiļdarbu, zinātnisku darbu).
- rīmēt Sacerēt, veidot ar atskaņām (ko).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- kankālis Sacietējis (zemes, māla u. tml.) gabals.
- sapropelīts Sacietējis sapropelis.
- garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- kantētājs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir blakusvāģī; līdzbraucējs.
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- sprediķot Sacīt pamācības, parasti gari, uzmācīgi.
- sprediķot Sacīt sprediķi (dievkalpojumā).
- sukāde Sacukurots auglis, augļa miza.
- sačervelēt Sačervelēties.
- izplēst Sadabūt ar grūtībām (ko).
- sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
- sagrābāt Sadabūt, sameklēt.
- sagrābstīt Sadabūt.
- sagramstīt Sadabūt.
- stāvojums Sadalījums stāvos (augu audzei).
- stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
- distribūcija Sadalīšana; izvietošana.
- saskaldīt Sadalīt (4).
- sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) samērā nelielās daļās.
- drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- sagrafēt Sadalīt (ko) ailēs.
- frakcionēt Sadalīt (ko) frakcijās.
- dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- saārdīt Sadalīt (ko), izjaucot (tā) kopumu.
- pārdalīt Sadalīt (ko), parasti divos gabalos, divās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
- decentralizēt Sadalīt centralizētu sistēmu atsevišķās sīkākās daļās; veikt (kā) decentralizāciju.
- graduēt Sadalīt iedaļās (piem., skalu, instrumentu).
- izformēt Sadalīt mazākās vienībās vai likvidēt (kādu organizētu kopumu).
- segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
- sasīkumot Sadalīt nelielos posmos, sadrumstalot.
- izjaukt Sadalīt sastāvdaļās (piem., ierīci, mehānismu).
- sašķelt Sadalīt sastāvdaļās.
- zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- sašķērēt Sadalīt.
- kopra Sadalīti un izžāvēti kokosriekstu kodoli.
- saskaldīties Sadalīties (2).
- diferencēties Sadalīties (dažādos paveidos, variantos).
- sabrukt Sadalīties (par vielu, tās elementārdaļiņām, to saistījumu).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piem., lūstot, brūkot, plīstot).
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piem., atsitoties pret ko).
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
- sairt Sadalīties sastāvdaļās (mehāniskas, ķīmiskas u. tml. iedarbības rezultātā); šādā veidā sadaloties, pārvērsties par ko.
- izirt Sadalīties sastāvdaļās.
- sazaroties Sadalīties sazarojumos.
- noslāņoties Sadalīties slāņos.
- noslāņoties Sadalīties sociālos slāņos, grupās (par sabiedrību).
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas (parasti) divi gabali, divas daļas.
- sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
- saslāņoties Sadalīties, izveidoties slāņos.
- izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piem., izārdot, salaužot, sagraujot), likvidēt.
- izkomplektēt Sadalot izbeigt (kāda kopuma) pastāvēšanu.
- izklīst Sadaloties izzust (parasti par mākoņiem, miglu).
- paklīst Sadaloties izzust, izklīst.
- izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
- izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
- kolaboracionisms Sadarbība ar okupantiem, okupācijas režīmu.
- pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
- kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- kontakts Sadarbība, savstarpēji sakari.
- kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
- kooperēties Sadarboties viena un tā paša darba vai savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- sastrādāties Sadarboties.
- sasvilināt Sadedzināt.
- sagruzdēt Sadegt, pārogļoties.
- sasvilt Sadegt.
- apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
- sadancot Sadejot.
- sadancoties Sadejoties.
- sapasēt Saderēt (savā starpā), būt saderīgam.
- sapasīgs Saderīgs, saskanīgs.
- sadrāklēt Sadiegt.
- sanākt Sadīgt.
- sadisks Sadistisks.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- sagrūst Sadot lielākā daudzumā (zāles).
- sašķaidīt Sadragāt; sagraut.
- sačomoties Sadraudzēties.
- sačupoties Sadraudzēties.
- sadraudze Sadraudzība.
- sadrūvēties Sadrūmt, saskumt.
- sabirdināt Sadrupināt (ko birzīgu).
- izlauzīt Sadrupināt, sadalīt gabalos.
- sabirzt Sadrupt (sīkās daļās).
- sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
- apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
- sabuntoties Sadumpoties.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- sadure Sadursme (2).
- cīņa Sadursme (starp pretējiem spēkiem, jūtām u. tml.).
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- kauja Sadursme; cīņa.
- izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
- apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
- uzdurt Sadurt (ko bojājot, ievainojot).
- apdurt Sadurt, apspraudīt (kam apkārt).
- sastumties Sadurties (par transportlīdzekļiem).
- sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
- aizdot dusmas Sadusmot (kādu).
- saērcināties Sadusmoties, kļūt īgnam, ķildīgam.
- apskaisties Sadusmoties.
- saērcināts Sadusmots, īgns, ķildīgs.
- sadūšināt Sadūšot.
- sakost Sadzelt (par kukaiņiem).
- satempties Sadzerties (1).
- sadziedināt Sadziedēt.
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
- aizrepēt Sadzīstot pārklāties ar negludu, raupju kreveli.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- saaugt Sadzīt, pārklāties ar jauniem audiem.
- rētoties Sadzīt, veidojoties rētai – par brūci.
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- ķēķis Sadzīves rūpes, ikdiena.
- notikums Sadzīvisks atgadījums; arī negadījums.
- sādžinieks Sādžas iedzīvotājs.
- Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
- pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
- sadzejot Safantazēt; arī samelot.
- sabildēt Safotografēt.
- safočēt Safotografēt.
- izblamēt Sagādāt (kādam) negodu; apkaunot (kādu).
- iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
- izblamēties Sagādāt (sev) negodu; apkaunot (sevi).
- izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
- samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (citiem).
- rūpēt Sagādāt rūpes (1).
- noēst matus no galvas Sagādāt rūpes, raizes.
- sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
- sarūpēt Sagādāt, arī nodrošināt (ko).
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- nodrošināt Sagādāt, dot iespēju iegūt (ko).
- dot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
- iedot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
- piespēlēt Sagādāt, piedāvāt (kādam ko).
- nest Sagādāt, radīt.
- ievākt Sagādāt, uzkrāt barību – par dzīvniekiem.
- saraudzīt Sagādāt; salūkot.
- saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
- novaktēt Sagaidīt.
- pirmskola Sagatavošanās klase pirms mācību uzsākšanas skolā.
- sastrādāt Sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- ieziemot Sagatavot (bišu saimes) ziemas guļai.
- iesvaidīt Sagatavot (īpašam darbam), iepazīstināt (ar amata noslēpumiem).
- sapost Sagatavot (kādam nolūkam).
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
- iejaut Sagatavot (mīklu), iejaucot miltus (ierauga) šķidrumā.
- savīkšt Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (1), sarūpēt (ko).
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) (piem., smalcinot, mīcot); šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- inscenēt Sagatavot (piem., lugas, operas) izrādi (parasti skatuviski sarežģītu, ar lielu personāžu).
- sataisīt Sagatavot lietošanai (piem., ēdienu).
- apstrādāt Sagatavot lietošanai, tālākai pārstrādei.
- bruņoties Sagatavot sevi ar nepieciešamajām zināšanām, īpašībām u. tml.
- ielikt Sagatavot un ievietot (piem., uzglabāšanai).
- izlaist Sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
- iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
- ieskābēt Sagatavot uzglabāšanai, izraisot (produktos) skābšanas procesus.
- iekonservēt Sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
- ziemināt Sagatavot ziemas periodam, pārziemošanai.
- sataisīt Sagatavot, ierīkot izmantošanai, sakārtot lietošanai.
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- sačabināt Sagatavot, sagādāt.
- organizēt Sagatavot, sarīkot (piem., pasākumu).
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba, aroda veikšanai); šādas sagatavotības pakāpes atzīšana.
- sarīkoties Sagatavoties (kā) veikšanai.
- saspļaut Sagatavoties (kāda, parasti smaga) darba veikšanai; saņemties, sasparoties.
- saposties Sagatavoties (kādam nolūkam).
- sakārtoties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- sataisīties Sagatavoties (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
- ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
- sataisīties Sagatavoties, lai dotos ceļā.
- savīkstīties Sagatavoties, sataisīties (pasākumam, braucienam u. tml.).
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- sagatave Sagatavotu datu, paraugu, sastāvdaļu u. tml. kopums (kā) izveidošanai, pagatavošanai.
- sasviest Sagāzt uz sāniem.
- sasviesties Sagāzties uz sāniem (piem., par transportlīdzekli).
- sagrūt Sagāzties, pārvērsties drupās, gruvešos; sabrukt (1).
- sabrukt Sagāzties, pārvērsties drupās; sagrūt (1).
- piemineklis Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
- sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām.
- noturēties Saglabāt (iegūto) stāvokli; būt, pastāvēt (esošajā stāvoklī kādu laiku).
- palikt Saglabāt (kādu savu īpašību).
- aizturēt Saglabāt (ko), sekmēt (kā) saglabāšanos.
- noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
- iedzemdēt Saglabāt (pēcnācējos) savas īpašības.
- iznest Saglabāt (piem., jūtas, uzskatus, attieksmes).
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piem., kāda atmiņā, domās, jūtās).
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
- paturēt Saglabāt.
- iegulties Saglabāties (apziņā).
- izdzīvot Saglabāties, neizzust.
- turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā).
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku.
- nogult Saglabāties.
- uzglabāties Saglabāties.
- saglaudīt Saglaust (1).
- saķemmēt Saglaust, sakārtot ar ķemmi (matus); sasukāt.
- sasukāt Saglaust, sakārtot ar ķemmi, suku (matus, arī bārdu, ūsas).
- samālēt Sagleznot.
- nokampt Sagrābt (sev ko).
- sakasīt Sagrābt (sienu).
- sabumbot Sagraut (ar aviobumbām); sabombardēt.
- nopostīt Sagraut, iznīcināt (ko).
- noslaucīt Sagraut, iznīcināt.
- pārraut Sagraut, sašķelt (aizsprostu, dambi u. tml.) – par ūdeņiem, straumi.
- ruinēt Sagraut; likvidēt.
- nogāzt Sagraut; sagāžot nojaukt, noārdīt.
- savajadzēties Sagribēties.
- piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
- sašķērēt Sagriezt (parasti ar nazi).
- sašķērēt Sagriezt (parasti ar šķērēm).
- savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sašķēlēt Sagriezt šķēlēs.
- piegriezt Sagriezt un pievienot.
- čokuroties Sagriezties, savilkties kopā (piem., no karstuma); kļūt nelīdzenam, grumbuļainam.
- piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
- samesties Sagrīļoties, aizķerties u. tml.
- vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
- savagot Sagrumbot (parasti seju, tās daļas); izvagot (3).
- pārgrupēt Sagrupēt, izvietot (ko) citādi.
- sadalīt Sagrupēt, norīkot (cilvēkus), piem., darba, pasākuma veikšanai.
- sadalīt Sagrupēt, parasti domās (pēc kādām pazīmēm).
- sagrūstīties Sagrūsties (1).
- sadurstīties Sagrūstīties (ar rokām), piem., pievēršot kam uzmanību.
- saprātot Sagudrot, izdomāt.
- samudrīt Sagudrot; pārgudri, nevajadzīgi sarežģīt.
- saguldināt Saguldīt (1).
- salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
- sačupt Sagumt.
- sagubt Sagumt.
- izķert Sagūstīt, saķert (daudzus vai visus).
- savaņģot Sagūstīt.
- mēle Sagūstīts karavīrs, no kura var iegūt militāru informāciju.
- pārtuntuļot Saģērbt (kādu) pārāk silti.
- pārģērbt Saģērbt (kādu) tā, ka (tas) izskatās pēc kā cita.
- izģērbties Saģērbties (kā); arī pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
- pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piem., karnevālā, masku gājienā).
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- savilkties Saģērbties.
- rūgumpods Saīdzis cilvēks; īgņa.
- tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
- ievietoties Saiet, ietilpt.
- konjunkcija Saiklis.
- saskare Saikne (ar ko).
- sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
- sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- sasauksme Saikne, saistība (ar ko).
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto).
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- lielsaimniecība Saimniecība ar lielu zemes platību, arī ar lielāka apjoma lauksaimniecisku ražošanu.
- zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
- kokaudzētava Saimniecība, kurā audzē augļu koku, meža koku, ogulāju, dekoratīvo koku un krūmu stādus.
- zvēraudzētava Saimniecība, kurā audzē kažokzvērus.
- sēklaudzētava Saimniecība, kurā nodarbojas ar augu sēklu iegūšanu.
- šķūnis Saimniecības celtne lopbarības, malkas, darbarīku u. tml. glabāšanai.
- kūts Saimniecības ēka mājlopu un mājputnu mitināšanai.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
- ekonoms Saimniecības vadītājs, pārzinis.
- uzņēmējdarbība Saimnieciska darbība (preču ražošana, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība u. tml.), kas tiek veikta peļņas gūšanai.
- komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants; uzņēmējdarbība.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
- tehnogēns Saimnieciskas darbības rezultāts.
- merlūza Saimnieciski nozīmīga jūras zivs – heks.
- rēķinvedība Saimniecisko darījumu reģistrēšana, iegrāmatošana, norēķinu operāciju uzskaite.
- komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
- apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
- pats Saimnieks, saimniece; vīrs, sieva.
- saimniekpaps Saimnieks.
- pašsaindēšanās Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās paša organismā; autointoksikācija.
- autointoksikācija Saindēšanās ar indīgām vielām, kas radušās pašā organismā; pašsaindēšanās.
- asinssaindēšanās Saindēšanās, ko izraisa asinīs iekļuvušie mikrobi.
- sazāļot Saindēt.
- pekele Sainis, nesamais; arī lieta.
- pārsaiņot Saiņot vēlreiz, no jauna.
- paunoties Saiņot, kravāt mantas (parasti gatavojoties ceļam).
- pakot Saiņot.
- dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
- sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
- sadalīties Sairt.
- destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjukšana.
- abreviatūra Saīsinājums nošu rakstā.
- kupīra Saīsinājums, izlaidums (parasti skaņdarbā).
- kupēt Saīsināt, apgriezt dzīvniekam (asti, ausis).
- apraut Saīsināt.
- īsums Saīsinātā veidā, nedaudzos vārdos; īsi.
- pārstāstīt Saīsināti atstāstīt; izstāstīt.
- pārstāstījums Saīsināts (kā) atstāstījums.
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- toties Saista patstāvīgu teikumu ar kontekstu.
- tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
- tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
- tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
- vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
- tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
- kālab Saista salikta sakārtota teikuma daļas; tālab.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
- kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
- turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- tā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
- tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
- līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
- kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
- kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kad Saista salikta teikuma daļu ar nosacījuma palīgteikumu; ja.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
- jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
- ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- ja Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- vai Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
- tā Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
- kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa un mēra apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
- līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
- kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- un Saista salikta teikuma vienlīdzīgus palīgteikumus.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
- ja Saista teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- jeb Saista vienādas nozīmes vārdus.
- vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
- drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
- gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
- taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz taukšūnu.
- taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
- lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
- cīpsla Saistaudu veidojums, ar ko muskulis piestiprināts pie kaula.
- saite Saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- lokālisms Saistība, (kā) saistīšana, ierobežošana ar noteiktu teritoriju, vietu.
- parādsaistības Saistības, kas rodas, saņemot aizdevumu un parakstot attiecīgu dokumentu (piem., līgumu).
- līgumsaistības Saistības, ko uzņemas pildīt līgumslēdzējs.
- priekšmetiskums Saistījums (parādībai, darbībai, stāvoklim u. tml.) ar priekšmetu; stāvoklis, situācija, kad (kas) kļūst par priekšmetu, tiekot iesaistīts subjekta darbībā.
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
- sasaiste Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
- sasaistība Saistījums.
- asociēt Saistīt (apvienībā, kopā, grupā u. tml.).
- attiecināt Saistīt (ar ko); piemērot (kam).
- savalgot Saistīt (kā) uzmanību, interesi u. tml.
- ņemt Saistīt (kādu) darbā; līgt, algot (kāda darba veikšanai).
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- turēt Saistīt (piem., cilvēkus, parādības, citu ar citu).
- pīt Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- saskaņot Saistīt (valodas vienības) saskaņojumā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- biedrot Saistīt biedriskās attiecībās.
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
- pielaulāt Saistīt laulībā (vienu pie otra).
- laulāt Saistīt laulības attiecībās reliģiskā ceremonijā.
- laulāt Saistīt laulības attiecībās, reģistrējot laulību valsts iestādē.
- pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
- jūgties Saistīt sevi (pie transportlīdzekļa, darbarīka) vai satvert (to) vilkšanai (par cilvēku).
- pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- aizraut Saistīt, interesēt.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- slēgt Saistīt, savienot (ko).
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
- kūlītis Saistīta (piem., audu, šūnu) kopa.
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona.
- kopums Saistīta, vienota (kā) grupa.
- legato Saistīti, plūstoši.
- savienoties Saistīties (4).
- asociēties Saistīties (ar ko domās, iztēlē u. tml.).
- biedroties Saistīties (ar noteiktu locījuma formu).
- biedroties Saistīties biedriskās attiecībās, draudzēties.
- mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
- lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) dibināšanu, veidošanu.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- termināls Saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piem., norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (organisma) darbību, tai raksturīgs.
- galds Saistīts ar (parasti kopīgu) maltīti, viesībām.
- steigpilns Saistīts ar (parasti lielu) steigu, tai raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
- kompozicionāls Saistīts ar (piem., daiļdarba) kompozīciju, tai raksturīgs.
- formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
- tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
- administratīvs Saistīts ar administrāciju, (kā) pārvaldi, vadīšanu.
- aerodinamisks Saistīts ar aerodinamiku, tai raksturīgs.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agresīvs Saistīts ar agresiju.
- agroķīmisks Saistīts ar agroķīmiju, tai raksturīgs.
- agronomisks Saistīts ar agronomiju, tai raksturīgs.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- ainavisks Saistīts ar ainavu, tai raksturīgs.
- lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
- akrobātisks Saistīts ar akrobātiku, ar akrobātikas elementiem.
- akustisks Saistīts ar akustiku (1), tai raksturīgs.
- alerģisks Saistīts ar alerģiju, tai raksturīgs.
- algebrisks Saistīts ar algebru, tai raksturīgs.
- algoritmisks Saistīts ar algoritmu, tam raksturīgs.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojās uz analīzi (1).
- analītisks Saistīts ar analīzi (2).
- anatomisks Saistīts ar anatomiju (2), tai raksturīgs.
- anēmisks Saistīts ar anēmiju, tai raksturīgs.
- animistisks Saistīts ar animismu, tam raksturīgs.
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- antropoloģisks Saistīts ar antropoloģiju, tai raksturīgs.
- antropomorfisks Saistīts ar antropomorfismu, tam raksturīgs.
- siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
- apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
- serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
- garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
- arheoloģisks Saistīts ar arheoloģiju, tai raksturīgs.
- ārisks Saistīts ar āriešiem (1).
- ārisks Saistīts ar āriešiem (2), tiem raksturīgs.
- aristokrātisks Saistīts ar aristokrātiju, raksturīgs aristokrātijai, aristokrātiem; izsmalcināts.
- aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar Arktiku, tai raksturīgs.
- ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
- ārstniecisks Saistīts ar ārstēšanu; lietojams ārstēšanā; dziedniecisks.
- dziedniecisks Saistīts ar ārstniecību, ārstēšanu; lietojams ārstniecībā, ārstēšanā; ārstniecisks.
- arteriāls Saistīts ar artērijām, tām raksturīgs.
- aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.
- asociatīvs Saistīts ar asociāciju (1), tai raksturīgs.
- astēnisks Saistīts ar astēniju, tai raksturīgs.
- astmatisks Saistīts ar astmu, tai raksturīgs.
- astrofizikāls Saistīts ar astrofiziku, tai raksturīgs.
- astroloģisks Saistīts ar astroloģiju, tai raksturīgs.
- astronomisks Saistīts ar astronomiju, tai raksturīgs.
- aterosklerotisks Saistīts ar aterosklerozi, tai raksturīgs.
- atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
- reproduktīvs Saistīts ar atmiņas procesu, (kā) atveidošanu.
- meteoroloģisks Saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem.
- atrofisks Saistīts ar atrofiju, tai raksturīgs.
- pedagoģisks Saistīts ar audzināšanu, izglītošanu, izglītību.
- autobiogrāfisks Saistīts ar autora dzīvi, arī autobiogrāfiju.
- avantūristisks Saistīts ar avantūru vai avantūristu, raksturīgs avantūrai vai avantūristam.
- gaiss Saistīts ar aviāciju.
- azartisks Saistīts ar azartu, raksturīgs azartam.
- aziātisks Saistīts ar aziātiem, raksturīgs aziātiem.
- ballistisks Saistīts ar ballistiku.
- balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
- barokāls Saistīts ar baroku, tam raksturīgs.
- beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
- bengālisks Saistīts ar bengāļiem, tiem raksturīgs.
- bibliogrāfisks Saistīts ar bibliogrāfiju, tai raksturīgs.
- bibliotekārs Saistīts ar bibliotēku (1), tai raksturīgs.
- karsts Saistīts ar biežu, operatīvu u. tml. lietojuma iespēju datorsistēmā.
- enerģētisks Saistīts ar bioenerģiju.
- biofizikāls Saistīts ar biofiziku, tai raksturīgs.
- biogrāfisks Saistīts ar biogrāfiju, tai raksturīgs.
- bioķīmisks Saistīts ar bioķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar dzīvās dabas fizikāli ķīmiskajām un ķīmiskajām parādībām.
- bioloģisks Saistīts ar bioloģiju, tai raksturīgs.
- bioelektrisks Saistīts ar biostrāvu, tai raksturīgs.
- biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
- bizantisks Saistīts ar Bizantiju vai bizantiešiem.
- bohēmisks Saistīts ar bohēmu, tai raksturīgs.
- boļševistisks Saistīts ar boļševismu, tam raksturīgs.
- botānisks Saistīts ar botāniku; tāds, kas attiecas uz augiem, augu valsti.
- karš Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, karu, karošanu.
- militārs Saistīts ar bruņotajiem spēkiem, tiem raksturīgs; saistīts ar karadarbību, tai raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar bruņoto spēku vai policijas vienībām, to darbību.
- bukolisks Saistīts ar bukoliku, tai raksturīgs.
- buržuāzisks Saistīts ar buržuāziju, tai raksturīgs.
- carisks Saistīts ar carismu, tam raksturīgs.
- cēlonisks Saistīts ar cēlonību, tai raksturīgs.
- celtniecisks Saistīts ar celtniecību, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci, naudu, īpašumu.
- morāls Saistīts ar cilvēka garīgo dzīvi.
- morālisks Saistīts ar cilvēka garīgo pasauli; morāls (2).
- sociāls Saistīts ar cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, tām raksturīgs; arī sabiedrisks (1).
- antropoloģisks Saistīts ar cilvēku un cilvēku rasu fizisko uzbūvi.
- cinkogrāfisks Saistīts ar cinkogrāfiju, tai raksturīgs.
- cionistisks Saistīts ar cionismu, tam raksturīgs.
- citoloģisks Saistīts ar citoloģiju, tai raksturīgs.
- dabaszinātnisks Saistīts ar dabaszinātnēm, tām raksturīgs.
- daiļamata Saistīts ar daiļamatniecību.
- daktiloskopisks Saistīts ar daktiloskopiju, tai raksturīgs.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- elektronisks Saistīts ar datoru vai datortīklu.
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar dažādu (parasti mākslīgu) vielu praktisku izmantošanu.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- deistisks Saistīts ar deismu, tam raksturīgs.
- dejisks Saistīts ar deju, tai raksturīgs.
- dekadentisks Saistīts ar dekadenci, dekadentismu, raksturīgs dekadencei, dekadentismam.
- deklamatorisks Saistīts ar deklamāciju, tai raksturīgs.
- demogrāfisks Saistīts ar demogrāfiju, tai raksturīgs.
- dendrohronoloģisks Saistīts ar dendrohronoloģiju, tai raksturīgs.
- dendroloģisks Saistīts ar dendroloģiju, tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (1), tai raksturīgs.
- depresīvs Saistīts ar depresiju (2), tai raksturīgs.
- despotisks Saistīts ar despotiju, tai raksturīgs.
- diabētisks Saistīts ar diabētu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku.
- diagonāls Saistīts ar diagonāli, tai raksturīgs.
- diakonisks Saistīts ar diakoniju, raksturīgs tai.
- dialektisks Saistīts ar dialektiku, tai raksturīgs.
- dialektoloģisks Saistīts ar dialektoloģiju, tai raksturīgs.
- dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
- diastolisks Saistīts ar diastoli.
- didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
- dietoloģisks Saistīts ar dietoloģiju, tai raksturīgs.
- diētisks Saistīts ar diētu, pareizu un veselīgu uzturu.
- dievišķs Saistīts ar Dievu, Dieva izpausmi; pārdabisks.
- diftongisks Saistīts ar diftongu, tam raksturīgs.
- diplomātisks Saistīts ar diplomātiju.
- distrofisks Saistīts ar distrofiju, tai raksturīgs.
- dodekafonisks Saistīts ar dodekafoniju, tai raksturīgs.
- dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
- dokumentāls Saistīts ar dokumentu (2), tam raksturīgs.
- dorisks Saistīts ar doriešiem – sengrieķu cilšu grupu.
- dozimetrisks Saistīts ar dozimetriju, tai raksturīgs.
- dramaturģisks Saistīts ar dramaturģiju (1), tai raksturīgs.
- dramatisks Saistīts ar drāmu, tai raksturīgs.
- tumšs Saistīts ar drūmu, nomācošu psihisku stāvokli (piem., par domām, jūtām); tāds, kurā izpaužas šāds psihisks stāvoklis.
- duālistisks Saistīts ar duālismu (1), tam raksturīgs.
- dvēselisks Saistīts ar dvēseli (2).
- dzejisks Saistīts ar dzeju, tai raksturīgs.
- perinatāls Saistīts ar dzemdībām un 10 dienu periodu pēc dzemdībām.
- dziļūdens Saistīts ar dziļiem ūdens slāņiem.
- dzimtbūtniecisks Saistīts ar dzimtbūšanu, tai raksturīgs.
- seksuāls Saistīts ar dzimumdzīvi, dzimumattiecībām, dzimumaktu.
- veģetatīvs Saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs.
- bioloģisks Saistīts ar dzīvību, dzīvības procesiem, dzīvās matērijas organizāciju.
- epizootoloģisks Saistīts ar dzīvnieku infekcijas slimībām, to apkarošanu.
- organisks Saistīts ar dzīvo dabu, pie dzīvnieku vai augu valsts piederīgs.
- ebrejisks Saistīts ar ebrejiem vai jūdaismu.
- eiharistisks Saistīts ar eiharistiju.
- eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
- eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
- ekoloģisks Saistīts ar ekoloģiju, ar organisma un vides attiecībām.
- zaļš Saistīts ar ekoloģiju, vides aizsardzību.
- ekonomisks Saistīts ar ekonomiku (3), tai raksturīgs.
- eksistenciāls Saistīts ar eksistenci.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- eksotisks Saistīts ar eksotiku, tālām, svešām zemēm.
- ekspansionistisks Saistīts ar ekspansiju, tai raksturīgs.
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- ekspresionistisks Saistīts ar ekspresionismu, tam raksturīgs.
- ekstātisks Saistīts ar ekstāzi, nonākšanu ekstāzē.
- eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti.
- ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
- elastisks Saistīts ar elastību.
- elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; skumjš, grūtsirdīgs.
- elektromagnētisks Saistīts ar elektrību un magnētisko lauku; saistīts ar elektromagnētismu.
- elektrisks Saistīts ar elektrību, tai raksturīgs.
- galvanisks Saistīts ar elektriskās strāvas rašanos ķīmiskā reakcijā, kas noris starp elektrolītu un elektrodiem.
- elektroķīmisks Saistīts ar elektroķīmiju, tai raksturīgs.
- elektrolītisks Saistīts ar elektrolītu vai elektrolīzi.
- elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku.
- respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs; respirators [2].
- respirators Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
- embrionāls Saistīts ar embriju, embrija stadijā.
- emocionāls Saistīts ar emocijām, tām raksturīgs.
- māksla Saistīts ar emocionāli tēlainu darbu radīšanu, estētiska baudījuma gūšanu.
- empīrisks Saistīts ar empīrismu.
- enciklopēdisks Saistīts ar enciklopēdiju, tai raksturīgs.
- endoskopisks Saistīts ar endoskopiju; tāds, ko veic ar endoskopu.
- enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
- episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
- epileptisks Saistīts ar epilepsiju, tai raksturīgs.
- epizodisks Saistīts ar epizodi (2), tai raksturīgs.
- epopejisks Saistīts ar epopeju (1), tai raksturīgs.
- erotisks Saistīts ar erotiku, tai raksturīgs.
- faktogrāfisks Saistīts ar faktogrāfiju, tai raksturīgs.
- faktoloģisks Saistīts ar faktu apkopošanu.
- fanātisks Saistīts ar fanātismu, tam raksturīgs.
- fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
- farmakoloģisks Saistīts ar farmakoloģiju, tai raksturīgs.
- fašistisks Saistīts ar fašismu, tam raksturīgs.
- fatālistisks Saistīts ar fatālismu, tam raksturīgs.
- feodāls Saistīts ar feodālismu, tam raksturīgs.
- feromagnētisks Saistīts ar feromagnētismu, tam raksturīgs.
- filantropisks Saistīts ar filantropiju, tai raksturīgs.
- filoģenētisks Saistīts ar filoģenēzi, tai raksturīgs.
- filoloģisks Saistīts ar filoloģiju, tai raksturīgs.
- fizioloģisks Saistīts ar fizioloģiju, tai raksturīgs.
- folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku; tāds, kas raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
- folklorisks Saistīts ar folkloru, tai raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar formālismu, tam raksturīgs.
- fotogrāfisks Saistīts ar fotogrāfiju, tai raksturīgs.
- fotoķīmisks Saistīts ar fotoķīmiju, tai raksturīgs; saistīts ar ķīmiskām reakcijām, kuras izraisa gaisma, tām raksturīgs.
- fotomehānisks Saistīts ar fotomehāniku, tai raksturīgs.
- futūrisks Saistīts ar futūrismu, tam raksturīgs.
- futuroloģisks Saistīts ar futuroloģiju, tai raksturīgs.
- galaktisks Saistīts ar galaktiku.
- gangrenozs Saistīts ar gangrēnu, tai raksturīgs; tāds, ko skārusi gangrēna.
- klerikāls Saistīts ar garīdzniecību, arī klerikālismu.
- kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
- gastronomisks Saistīts ar gastronomiju.
- ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
- glezniecisks Saistīts ar glezniecību (1), tai raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar gnozeoloģiju, tai raksturīgs.
- gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
- grafoloģisks Saistīts ar grafoloģiju, tai raksturīgs.
- gripozs Saistīts ar gripu, tai raksturīgs; gripas izraisīts.
- ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju, tai raksturīgs.
- ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
- ģeofizikāls Saistīts ar ģeofiziku, ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un procesiem; šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- ģeomagnētisks Saistīts ar ģeomagnētismu, tam raksturīgs.
- ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- heraldisks Saistīts ar ģerboņiem vai citām līdzīgām simboliskām zīmēm, tām raksturīgs.
- harmonisks Saistīts ar harmoniju (2); tai raksturīgs.
- hēdonisks Saistīts ar hēdonismu, tam raksturīgs.
- heliocentrisks Saistīts ar heliocentrismu, tam raksturīgs.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar hidroģeoloģiju.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (1), tai raksturīgs.
- hierarhisks Saistīts ar hierarhiju (2), tai raksturīgs.
- hieroglifisks Saistīts ar hieroglifiem, līdzīgs hieroglifiem.
- hipertonisks Saistīts ar hipertoniju, tai raksturīgs.
- hipnopēdisks Saistīts ar hipnopēdiju, tai raksturīgs.
- hipnotisks Saistīts ar hipnozi, tai raksturīgs.
- hipotonisks Saistīts ar hipotoniju, tai raksturīgs.
- histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
- historiogrāfisks Saistīts ar historiogrāfiju, tai raksturīgs.
- homeopātisks Saistīts ar homeopātiju, tai raksturīgs.
- horeogrāfisks Saistīts ar horeogrāfiju, tai raksturīgs.
- hormonāls Saistīts ar hormoniem, tiem raksturīgs.
- hromatisks Saistīts ar hromatismu, tam raksturīgs.
- humānistisks Saistīts ar humānismu, tam raksturīgs.
- ideālistisks Saistīts ar ideālismu, tam raksturīgs.
- ideoloģisks Saistīts ar ideoloģiju; tāds, kurā izpaužas kāda ideoloģija.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- idiomātisks Saistīts ar idiomu (idiomām), tai (tām) raksturīgs; tāds, kas satur idiomu.
- saldkārs Saistīts ar iekāri, tai raksturīgs.
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- praktisks Saistīts ar iemaņu, prasmju iegūšanu mācību, arī darba procesā.
- oficiāls Saistīts ar ieņemamo amatu, dienesta stāvokli.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- ierēdniecisks Saistīts ar ierēdņiem, tiem raksturīgs.
- riskants Saistīts ar iespējamu zaudējumu, neveiksmi; bīstams.
- ihtioloģisks Saistīts ar ihtioloģiju, tai raksturīgs.
- ikonogrāfisks Saistīts ar ikonogrāfiju, tai raksturīgs.
- ikonisks Saistīts ar ikonu, tai raksturīgs.
- imperatorisks Saistīts ar imperatoru, tā varu.
- imperiālistisks Saistīts ar imperiālismu, tam raksturīgs.
- impresionistisks Saistīts ar impresionismu, tam raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (1), tai raksturīgs.
- induktīvs Saistīts ar indukciju (2), tai raksturīgs.
- infekciozs Saistīts ar infekciju; tāds, kas izraisa infekciju.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (1), tai raksturīgs.
- infiltratīvs Saistīts ar infiltrāciju (2), tai raksturīgs.
- institucionāls Saistīts ar institūciju vai institūtu, tam raksturīgs.
- instruktīvs Saistīts ar instrukciju, tai raksturīgs.
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, domāšanas spēju.
- intonatīvs Saistīts ar intonāciju, tai raksturīgs.
- literārs Saistīts ar īpaši koptu un normētu valodas formu.
- īpašniecisks Saistīts ar īpašnieku, tam raksturīgs.
- iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu, tam raksturīgs.
- islāmisks Saistīts ar islāmu, raksturīgs tam.
- izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
- kontraceptīvs Saistīts ar izsargāšanos no grūtniecības.
- predikatīvs Saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs.
- gnozeoloģisks Saistīts ar izziņas procesu, tam raksturīgs.
- kognitīvs Saistīts ar izziņu, zināšanu apguvi; tāds, kā pamatā ir izziņa, zināšanu apguve.
- jauns Saistīts ar jaunību; raksturīgs cilvēkam jaunībā.
- jaunstrāvniecisks Saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu, tiem raksturīgs.
- marīns Saistīts ar jūru, tai raksturīgs.
- juvelierisks Saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, tai raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- kadastrāls Saistīts ar kadastru, tajā sakopotajiem datiem.
- veclaiku Saistīts ar kādu no pagājušajiem laikposmiem, tam raksturīgs.
- vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, (kā) atrašanās vietu.
- kakofonisks Saistīts ar kakofoniju, tai raksturīgs.
- kalambūrisks Saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs.
- kalns Saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs.
- kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (1), tam raksturīgs.
- kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (2), tam raksturīgs.
- kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
- karalisks Saistīts ar karali, tā varu; tāds, kas raksturīgs karalim, tā varai.
- kardioloģisks Saistīts ar kardioloģiju, tai raksturīgs.
- kariozs Saistīts ar kariesu, tam raksturīgs.
- karjeristisks Saistīts ar karjerismu, karjerismam raksturīgs.
- karmisks Saistīts ar karmu, tai raksturīgs.
- karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
- kartogrāfisks Saistīts ar kartogrāfiju, tai raksturīgs.
- katatonisks Saistīts ar katatoniju, tai raksturīgs.
- katolisks Saistīts ar katolicismu, tam raksturīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku, tai raksturīgs.
- keramisks Saistīts ar keramiku, tai raksturīgs.
- kinemātisks Saistīts ar kinemātiku, tai raksturīgs.
- kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju un fotogrāfiju.
- kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju, fotogrāfiju un skaņu ierakstīšanu.
- kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju, tai raksturīgs.
- kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
- klimaktērisks Saistīts ar klimaksu, tam raksturīgs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- klimatisks Saistīts ar klimatu (1), tam raksturīgs.
- balts Saistīts ar ko labu (par laikposmu).
- salds Saistīts ar ko ļoti patīkamu, priecīgu.
- melns Saistīts ar ko negatīvu, nosodāmu, nelikumīgu.
- nebalts Saistīts ar ko nevēlamu, grūtiem, smagiem apstākļiem.
- kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
- nukleārs Saistīts ar kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kolaboracionistisks Saistīts ar kolaboracionismu, tam raksturīgs.
- kolektīvs Saistīts ar kolektīvu, tam raksturīgs; kopīgs, kopējs.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (1) vai koloniālismu, raksturīgs kolonijai (1) vai koloniālismam.
- koloniāls Saistīts ar koloniju (4), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
- koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (1), tai raksturīgs; tāds, ko nosaka kādu parādību kopa.
- kombinatorisks Saistīts ar kombināciju (2), tai raksturīgs.
- kombinatorisks Saistīts ar kombinatoriku, tai raksturīgs.
- komēdijisks Saistīts ar komēdiju (1), tai raksturīgs.
- komisks Saistīts ar komēdiju, tai raksturīgs; tāds, kas izraisa smieklus, rada jautrību.
- komerciāls Saistīts ar komerciju, ar peļņas ieguvi.
- kompilatīvs Saistīts ar kompilāciju, tai raksturīgs; tāds, kas radies kompilējot.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [1]; tai atbilstošs.
- konstitucionāls Saistīts ar konstitūciju [2], tai raksturīgs.
- konstruktīvs Saistīts ar konstrukciju (1), tai raksturīgs.
- konsulārs Saistīts ar konsulu un konsulātu tiesībām, darbību.
- kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
- kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tā iekšieni, tam raksturīgs.
- kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
- kontrrevolucionārs Saistīts ar kontrrevolūciju, tai raksturīgs.
- konisks Saistīts ar konusu, tam raksturīgs.
- konvulsīvs Saistīts ar konvulsijām, tām raksturīgs, krampjains.
- kooperatīvs Saistīts ar kooperāciju vai kooperatīvu [1], tiem raksturīgs.
- korporatīvs Saistīts ar korporāciju, uzņēmumu, organizāciju u. tml.
- koruptīvs Saistīts ar korupciju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar kosmētiku, tai raksturīgs.
- kosmetoloģisks Saistīts ar kosmetoloģiju, skaistumkopšanu, sejas izskatu.
- kosmogonisks Saistīts ar kosmogoniju, tai raksturīgs.
- kosmopolītisks Saistīts ar kosmopolītismu; tāds, kurā izpaužas kosmopolītisms.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās kosmosā.
- krampjains Saistīts ar krampjiem, krampju lēkmēm, tām raksturīgs.
- kreolisks Saistīts ar kreoliem, tiem raksturīgs.
- kretīnisks Saistīts ar kretīnismu (1), tam raksturīgs.
- kriminoloģisks Saistīts ar kriminoloģiju, tai raksturīgs.
- kristietisks Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- kristīgs Saistīts ar kristietību, tai raksturīgs.
- pektorāls Saistīts ar krūtīm vai krūšukurvi.
- kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
- kultisks Saistīts ar kultu, tam raksturīgs.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- kultūrvēsturisks Saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs.
- kulturāls Saistīts ar kultūru (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (1), tai raksturīgs.
- kumulatīvs Saistīts ar kumulāciju (2), tai raksturīgs.
- kursīvs Saistīts ar kursīvu [1], tam raksturīgs.
- dinamisks Saistīts ar kustību, attīstību; tāds, kas atrodas kustībā, attīstībā.
- kvadrofonisks Saistīts ar kvadrofoniju, tai raksturīgs.
- kvalitatīvs Saistīts ar kvalitāti (1, 3), tai raksturīgs.
- kvantitatīvs Saistīts ar kvantitāti (1), tai raksturīgs.
- kvartārs Saistīts ar kvartāru [1], tam raksturīgs.
- ķeizarisks Saistīts ar ķeizaru, tā varu; tāds, kas raksturīgs ķeizaram, tā varai.
- ķermenisks Saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs.
- ķīmisks Saistīts ar ķīmiju (1), tai raksturīgs.
- ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
- labdarīgs Saistīts ar labdarību, tai raksturīgs; filantropisks.
- korektīvs Saistīts ar labošanu, precizēšanu.
- pārticīgs Saistīts ar labu materiālo nodrošinājumu.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
- mierlaika Saistīts ar laikposmu, kad nav kara, bruņotas sadursmes.
- temporāls Saistīts ar laiku [1], tam raksturīgs.
- glaciāls Saistīts ar ledus laikmetu; tāds, kas radies, veidojies ledāju iedarbībā.
- leiboristisks Saistīts ar leiboristu partiju, tai raksturīgs.
- leikozs Saistīts ar leikozi; tāds (dzīvnieks), kas slimo ar leikozi.
- leksikogrāfisks Saistīts ar leksikogrāfiju, tai raksturīgs.
- lesbisks Saistīts ar lesbismu; tāds, kam piemīt lesbisms.
- letarģisks Saistīts ar letarģiju, tai raksturīgs.
- mokas Saistīts ar lielām fiziskām ciešanām, spīdzināšanu.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- limfātisks Saistīts ar limfu, tai raksturīgs.
- limnoloģisks Saistīts ar limnoloģiju, tai raksturīgs.
- liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- loģisks Saistīts ar loģiku (1), tai raksturīgs; loģikas (1) likumiem atbilstošs.
- lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
- labiodentāls Saistīts ar lūpām un zobiem (par skaņu).
- labiāls Saistīts ar lūpām, to darbību (par skaņu).
- luterānisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs; luterisks.
- luterisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs.
- nešķīsts Saistīts ar ļaunām maģiskām būtnēm, velnu; velnišķīgs.
- briesmīgs Saistīts ar ļaunumu, briesmām, bailēm, arī lielām grūtībām.
- skarbs Saistīts ar ļoti smagiem, sarežģītiem apstākļiem; ļoti grūts, smags.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- mafiozs Saistīts ar mafiju; raksturīgs mafijai.
- magnētisks Saistīts ar magnētismu, tam raksturīgs.
- maģisks Saistīts ar maģiju, tai raksturīgs.
- mājamatniecisks Saistīts ar mājamatniecību, tai raksturīgs.
- mājrūpniecisks Saistīts ar mājrūpniecību, tai raksturīgs.
- makjavellisks Saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs.
- makromolekulārs Saistīts ar makromolekulu, tai raksturīgs.
- maksimālistisks Saistīts ar maksimālismu, tam raksturīgs.
- formālistisks Saistīts ar mākslas darba formas akcentēšanu.
- saturisks Saistīts ar mākslas darba saturu, tam raksturīgs.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- mantisks Saistīts ar mantu, tās valdījumu.
- māņticīgs Saistīts ar māņticību.
- marasmatisks Saistīts ar marasmu (1), tam raksturīgs.
- marksistisks Saistīts ar marksismu, tam atbilstošs.
- svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
- eksakts Saistīts ar matemātiku, matemātiskām metodēm.
- materiālistisks Saistīts ar materiālismu, tam raksturīgs.
- merkantils Saistīts ar materiālu labumu gūšanu sev, savās interesēs.
- mazohistisks Saistīts ar mazohismu, tam raksturīgs.
- mažors Saistīts ar mažoru [1], tam raksturīgs.
- operatīvs Saistīts ar medicīnisku operāciju, tai raksturīgs.
- meditatīvs Saistīts ar meditāciju, meditēšanu.
- melioratīvs Saistīts ar meliorāciju, tai raksturīgs.
- melnsimtniecisks Saistīts ar melnsimtniekiem; galēji reakcionārs.
- melodisks Saistīts ar melodiju, tai raksturīgs.
- lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
- menstruāls Saistīts ar menstruāciju, tai raksturīgs.
- meņševistisks Saistīts ar meņševismu, tam raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
- merkantilistisks Saistīts ar merkantilismu (1), tam raksturīgs.
- metabolisks Saistīts ar metabolismu, tam raksturīgs.
- metaforisks Saistīts ar metaforu, tai raksturīgs.
- metodisks Saistīts ar metodiku (1), noteiktu metožu ievērošanu.
- metodoloģisks Saistīts ar metodoloģiju, tai raksturīgs.
- metonīmisks Saistīts ar metonīmiju, tai raksturīgs.
- metrisks Saistīts ar metriku [1] (2), tai raksturīgs.
- statisks Saistīts ar miera vai līdzsvara stāvokli, tam raksturīgs; tāds, kas atrodas miera vai līdzsvara stāvoklī.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- mikroklimatisks Saistīts ar mikroklimatu, tam raksturīgs.
- mikrobioloģisks Saistīts ar mikroorganismiem, tiem raksturīgs.
- minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
- minorīgs Saistīts ar minoru, raksturīgs tam.
- mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
- modāls Saistīts ar modalitāti, tai raksturīgs.
- molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, tām raksturīgs; saistīts ar vielas mikrouzbūvi.
- monarhisks Saistīts ar monarhiju, tai raksturīgs.
- monarhistisks Saistīts ar monarhismu, tam raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (1), tai raksturīgs.
- monogāms Saistīts ar monogāmiju (2), tai raksturīgs.
- monokristālisks Saistīts ar monokristāliem, tiem raksturīgs.
- monopolistisks Saistīts ar monopolu, tam raksturīgs.
- monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
- morāls Saistīts ar morāli (1), tai raksturīgs.
- motorisks Saistīts ar motoriku, tai raksturīgs; tāds, kas liek kustēties, darbina.
- spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm; mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
- muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
- murgains Saistīts ar murgiem (3), tiem raksturīgs.
- krampjains Saistīts ar muskuļu sasprindzinājumu (par kustībām, ķermeņa stāvokli); savilkts, sasprindzināts.
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
- nacionālistisks Saistīts ar nacionālismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālisms.
- nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
- nacionālsociālistisks Saistīts ar nacionālsociālismu, tam raksturīgs.
- nacistisks Saistīts ar nacismu vai tam līdzīgu ideoloģiju.
- naivistisks Saistīts ar naivismu (1), tam raksturīgs.
- naivistisks Saistīts ar naivismu (2), tam raksturīgs; naivs.
- narcistisks Saistīts ar narcismu, tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (1), tam raksturīgs.
- naturālistisks Saistīts ar naturālismu (2), tam raksturīgs.
- monetārs Saistīts ar naudu, naudas sistēmu.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
- negatīvs Saistīts ar negatīvu [1]; tāds, ko izmanto negatīva [1] iegūšanai.
- diktatorisks Saistīts ar neierobežotu varu; valdonīgs.
- neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
- neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
- neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
- neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
- neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
- nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
- neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
- neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
- neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
- neokoloniāls Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
- neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
- neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
- nihilistisks Saistīts ar nihilismu, tam raksturīgs.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- nostalģisks Saistīts ar nostaļģiju, tai raksturīgs.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- novadpētniecisks Saistīts ar novadpētniecību, tai raksturīgs.
- novadniecisks Saistīts ar novadu [1], tam raksturīgs.
- noziedzīgs Saistīts ar nozieguma izdarīšanu.
- kriminogēns Saistīts ar noziegumiem; noziedzīgs.
- numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
- odisks Saistīts ar odu, tai raksturīgs; cildinošs.
- ogļskābs Saistīts ar ogļskābi, tai raksturīgs.
- okeānisks Saistīts ar okeānu, tam raksturīgs.
- oligarhisks Saistīts ar oligarhiju, tai raksturīgs.
- operetisks Saistīts ar opereti, tai raksturīgs.
- oratorisks Saistīts ar oratora runu, darbību, tām raksturīgs; retorisks.
- organisks Saistīts ar organismu vai orgānu, tā funkcijām.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūtu (ko izraisa, piem., psihisks stāvoklis).
- pacifistisks Saistīts ar pacifismu; pacifisma uzskatiem atbilstošs.
- pagānisks Saistīts ar pagānismu vai pagānu (1), raksturīgs pagānismam vai pagānam (1).
- pāreja Saistīts ar pakāpenisku pārmaiņu procesu, šādu stāvokli.
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs; ļoti spēcīgs, intensīvs.
- parabolisks Saistīts ar parabolu (2), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (1), tai raksturīgs.
- paradigmatisks Saistīts ar paradigmu (2), tai raksturīgs.
- paradīzisks Saistīts ar paradīzi, tai raksturīgs.
- paradoksāls Saistīts ar paradoksu, tam raksturīgs.
- parafrastisks Saistīts ar parafrāzi; aprakstošs.
- paralītisks Saistīts ar paralīzi, tai raksturīgs.
- paranojāls Saistīts ar paranoju, tai raksturīgs.
- parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
- parlamentārs Saistīts ar parlamentārismu, parlamentu; parlamentārismam, parlamentam raksturīgs.
- parodisks Saistīts ar parodiju (1), tai raksturīgs.
- pārstāvniecisks Saistīts ar pārstāvniecību (2), tai raksturīgs.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kura šādus izstrādājumus ražo, arī šai nozarei raksturīgs.
- partizānisks Saistīts ar partizāniem, to darbību; raksturīgs partizāniem, to darbībai.
- spastisks Saistīts ar pastiprinātiem refleksiem, ar atsevišķu muskuļu vai muskuļu grupu ritmiskām, ātrām kontrakcijām.
- pašnāvniecisks Saistīts ar pašnāvību, tai raksturīgs.
- šāgada Saistīts ar pašreizējo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā gadā.
- šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
- šolaiku Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs.
- šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
- komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
- patoloģisks Saistīts ar patoloģiju (1), tai raksturīgs.
- patvaldniecisks Saistīts ar patvaldību; raksturīgs patvaldniekam.
- hidroģeoloģisks Saistīts ar pazemes ūdeņiem.
- auksts Saistīts ar pazeminātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- vēlākais Saistīts ar pēdējo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- perspektīvs Saistīts ar perspektīvu (1).
- pētniecisks Saistīts ar pētniecību.
- petrogrāfisks Saistīts ar petrogrāfiju.
- sufiksāls Saistīts ar piedēkli.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas (etnosa).
- taktils Saistīts ar pieskārienu (cilvēka ādai).
- pilsētbūvniecisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, tai raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar pilsētbūvniecību, urbānismu (2), tam raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsoni, tā tiesisko stāvokli, pilsonim, tā tiesiskajam stāvoklim raksturīgs.
- pilsonisks Saistīts ar pilsonību (2), tai raksturīgs.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu (1), tam raksturīgs.
- pirātisks Saistīts ar pirātismu (2), tam raksturīgs; nelegāls.
- pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
- agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
- lineārs Saistīts ar pirmo pakāpi.
- pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
- planetārs Saistīts ar planētām, tām raksturīgs.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu Komunistiskās partijas ideoloģijas garā (bijušajā Padomju Savienībā).
- plebejisks Saistīts ar plebeju (1), tam raksturīgs.
- plebejisks Saistīts ar plebeju (2), tam raksturīgs.
- polemisks Saistīts ar polemiku, tai raksturīgs.
- policejisks Saistīts ar policiju, tai raksturīgs; saistīts ar policijas darba specifiku, tai raksturīgs.
- polifons Saistīts ar polifoniju (1), tai raksturīgs.
- poligāms Saistīts ar poligāmiju, tai raksturīgs.
- poligrāfisks Saistīts ar poligrāfiju, tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (1), tai raksturīgs.
- polimetrisks Saistīts ar polimetriju (2), tai raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (1), tam raksturīgs.
- polimorfs Saistīts ar polimorfismu (2), tam raksturīgs.
- politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
- politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- polārs Saistīts ar polu vai poliem, tiem raksturīgs.
- populistisks Saistīts ar populismu, tam raksturīgs.
- pornogrāfisks Saistīts ar pornogrāfiju, tai raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (1), tam raksturīgs.
- portāls Saistīts ar portālu [1] (2), tam raksturīgs.
- portretisks Saistīts ar portretu (1), tam raksturīgs.
- postimpresionistisks Saistīts ar postimpresionismu, tam raksturīgs.
- postmoderns Saistīts ar postmodernismu, tam raksturīgs.
- postpozitīvs Saistīts ar postpozīciju, tai raksturīgs.
- silts Saistīts ar pozitīvām emocijām, to izpausmi.
- praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
- racionāls Saistīts ar prātu, intelektu; loģisks.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
- predikatīvs Saistīts ar predikātu (2), tam raksturīgs.
- prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
- priekškalnu Saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs.
- lietisks Saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
- naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (1), tam raksturīgs.
- priekšmetisks Saistīts ar priekšmetu (2), tam raksturīgs.
- krava Saistīts ar priekšmetu, masas transportēšanu.
- priecīgs Saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību (par pasākumu, norisi, darbību, procesu).
- prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
- prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
- prizmatisks Saistīts ar prizmu (2).
- profesionāls Saistīts ar profesiju, tās iegūšanu; tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju gūtās zināšanas, prasme.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (1), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (2), tai raksturīgs.
- profilaktisks Saistīts ar profilaksi (3), tai raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (1), tai raksturīgs.
- programmatisks Saistīts ar programmu (2), tai raksturīgs.
- proletārisks Saistīts ar proletariātu, tam raksturīgs.
- propagandisks Saistīts ar propagandu, tai raksturīgs.
- proporcionāls Saistīts ar proporciju (2), tai raksturīgs.
- protestantisks Saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs.
- provinciāls Saistīts ar provinci (1), tai raksturīgs.
- provokatīvs Saistīts ar provokāciju (1), tai raksturīgs; tāds, kurā slēpjas provokācija (1).
- pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
- psihisks Saistīts ar psihi, tai raksturīgs.
- psihiatrisks Saistīts ar psihiatriju, tai raksturīgs.
- psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (1), tai raksturīgs.
- psiholoģisks Saistīts ar psiholoģiju (2), tai raksturīgs.
- psihomotorisks Saistīts ar psihomotoriku, tai raksturīgs.
- psihopātisks Saistīts ar psihopātiju, tai raksturīgs.
- publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
- pulmonoloģisks Saistīts ar pulmonoloģiju, tai raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (1), tam raksturīgs.
- pūristisks Saistīts ar pūrismu (2), tam raksturīgs.
- purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- raganisks Saistīts ar raganām, to darbību.
- rahītisks Saistīts ar rahītu, raksturīgs rahītam.
- rasistisks Saistīts ar rasismu, tam raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar realitāti, matēriju, tai raksturīgs.
- receptors Saistīts ar receptoru [1], tam raksturīgs.
- rečitatīvs Saistīts ar rečitatīvu [1], tam raksturīgs.
- redakcionāls Saistīts ar rediģēšanu, tai raksturīgs; tāds, ko veic rediģējot.
- reduktīvs Saistīts ar redukciju (3), tai raksturīgs.
- rēgains Saistīts ar rēgiem, tiem raksturīgs, tāds, kas iedveš bailes, baisas izjūtas; savāds, spocīgs.
- satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- reimatisks Saistīts ar reimatismu, tam raksturīgs; arī tāds, ko izraisījis reimatisms.
- rekreatīvs Saistīts ar rekreāciju, atpūtas nodrošināšanu.
- reliģiozs Saistīts ar reliģiju, ar reliģisku saturu.
- garīgs Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
- sakrāls Saistīts ar reliģisko kultu, tam raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar represijām, to veikšanu, īstenošanu.
- retorisks Saistīts ar retoriku (1), tai raksturīgs.
- revanšistisks Saistīts ar revanšismu, tam raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (1), tai raksturīgs.
- revolucionārs Saistīts ar revolūciju (2), tai raksturīgs.
- režisorisks Saistīts ar režiju, režisora darbu; režijai, režisora darbam raksturīgs.
- industriāls Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs; rūpniecisks.
- rūpniecisks Saistīts ar rūpniecību, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sabiedrisks Saistīts ar sabiedrību kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem.
- socio- Saistīts ar sabiedrību, sociālajām parādībām.
- sadistisks Saistīts ar sadismu, tam raksturīgs.
- sadomazohistisks Saistīts ar sadomazohismu, tam raksturīgs.
- sadzīvisks Saistīts ar sadzīvi, tai raksturīgs.
- salonisks Saistīts ar salonu (1), tam raksturīgs.
- sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
- sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanismu.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; ļoti ļauns, viltīgs.
- solārs Saistīts ar Sauli, tai raksturīgs.
- salīdzināms Saistīts ar savstarpējā sakara noskaidrošanu starp parādībām.
- komunikatīvs Saistīts ar saziņu, cilvēku saskarsmi.
- sazvērniecisks Saistīts ar sazvērestību, tai raksturīgs.
- scenogrāfisks Saistīts ar scenogrāfiju, tai raksturīgs.
- seismoloģisks Saistīts ar seismoloģiju, tai raksturīgs.
- kosmētisks Saistīts ar sejas, ķermeņa izskatu, arī ar skaistumkopšanu.
- sektantisks Saistīts ar sektantismu, tam raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
- semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
- jonisks Saistīts ar sengrieķu cilti – joniešiem.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
- vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
- separātisks Saistīts ar separātismu, tam raksturīgs.
- sezonāls Saistīts ar sezonu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris konkrētā sezonā.
- sibīrisks Saistīts ar Sibīriju, sibīriešiem, Sibīrijai, sibīriešiem raksturīgs.
- sievietīgs Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sifilitisks Saistīts ar sifilistu, tam raksturīgs.
- siloģisks Saistīts ar siloģismu.
- siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģiju, tās iegūšanu.
- siltumfizikāls Saistīts ar siltumfiziku.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- simbiotisks Saistīts ar simbiozi, tai raksturīgs.
- simbolistisks Saistīts ar simbolismu, tam raksturīgs.
- simbolisks Saistīts ar simbolu, tam raksturīgs.
- simfonisks Saistīts ar simfonismu, tam raksturīgs.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (2), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (1), tam raksturīgs.
- sinkrētisks Saistīts ar sinkrētismu (2), tam raksturīgs.
- sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
- sintaktisks Saistīts ar sintaksi, tai raksturīgs.
- sinusoidāls Saistīts ar sinusoīdu, tai raksturīgs.
- sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
- lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
- termodinamisks Saistīts ar sistēmu stāvokli un īpašībām dažādos siltuma procesos, šādiem sistēmu stāvokļiem un īpašībām raksturīgs.
- sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
- sistolisks Saistīts ar sistoli.
- situatīvs Saistīts ar situāciju, tai raksturīgs.
- sižetisks Saistīts ar sižetu, tam raksturīgs.
- skaitlisks Saistīts ar skaitli (1), tam raksturīgs; tāds, ko izsaka, kas izpaužas skaitļos.
- kubisks Saistīts ar skaitļa trešo pakāpi.
- numerāls Saistīts ar skaitļiem, cipariem; skaitlisks.
- dekoratīvs Saistīts ar skatuves noformējumu.
- skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
- sklerotisks Saistīts ar sklerozi, tai raksturīgs.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- slepkavīgs Saistīts ar slepkavību, slepkavu, tiem raksturīgs.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- klīnisks Saistīts ar slima cilvēka stāvokli, ārstēšanu, kopšanu.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
- noziedzīgs Saistīts ar smagiem tiesību normu pārkāpumiem.
- sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautsaimniecību.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- sociāldemokrātisks Saistīts ar sociāldemokrātiju, tai raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
- socioloģisks Saistīts ar socioloģiju, tai raksturīgs.
- socio- Saistīts ar socioloģiju.
- sociometrisks Saistīts ar sociometriju, tai raksturīgs.
- socionisks Saistīts ar socioniku, tai raksturīgs.
- represīvs Saistīts ar sodu, spaidiem, apspiešanu.
- sofistisks Saistīts ar sofismu, tam raksturīgs.
- sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
- solidārs Saistīts ar solidaritāti, tai raksturīgs.
- sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
- spartisks Saistīts ar spartiešiem, tiem raksturīgs.
- spazmatisks Saistīts ar spazmu, tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (1), tai raksturīgs.
- spektrometrisks Saistīts ar spektrometriju (2), tai raksturīgs.
- spektroskopisks Saistīts ar spektroskopiju, tai raksturīgs.
- spektrāls Saistīts ar spektru, tam raksturīgs.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (1), tai raksturīgs.
- spekulatīvs Saistīts ar spekulāciju (2), tai raksturīgs.
- spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
- sportisks Saistīts ar sportu vai sportistu; raksturīgs sportam vai sportistam.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (1), tai raksturīgs.
- stagnatīvs Saistīts ar stagnāciju (2), tai raksturīgs.
- statistisks Saistīts ar statistiku, tai raksturīgs; tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas paņēmieniem.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- stilistisks Saistīts ar stilu (1), tam raksturīgs.
- stilistisks Saistīts ar stilu (2), tam raksturīgs.
- stoicisks Saistīts ar stoicisma (1) filozofiju.
- stoisks Saistīts ar stoicismu (1), tam raksturīgs.
- strofisks Saistīts ar strofu, strofiku, tām raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar strukturālismu, tam raksturīgs.
- strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
- studentisks Saistīts ar studentiem, tiem raksturīgs.
- subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs.
- subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs.
- suģestīvs Saistīts ar suģestiju; tāds, kas iedveš, rada kādu priekšstatu.
- sunisks Saistīts ar suni, tam raksturīgs.
- svētdienīgs Saistīts ar svētdienu, tai raksturīgs; svinīgs, pacilāts.
- svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs; tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
- šāpavasara Saistīts ar šā gada pavasari, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada pavasarī.
- šārudens Saistīts ar šā gada rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada rudenī; šīrudens.
- šāsvasaras Saistīts ar šā gada vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada vasarā; šīsvasaras.
- šāsziemas Saistīts ar šā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada ziemā; šīsziemas.
- sakars Saistīts ar šādas sazināšanās organizēšanu, vadīšanu, nodrošināšanu, tām raksturīgs.
- tiesa Saistīts ar šādas valsts varas institūcijas darbību, tai raksturīgs.
- briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
- karš Saistīts ar šādu bruņotu cīņu, tai raksturīgs.
- mūsdienas Saistīts ar šādu laikposmu, laikmetu; tāds, kas pastāv šajā laikposmā, laikmetā.
- šarlatānisks Saistīts ar šarlatānismu, tam raksturīgs.
- šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
- šizofrēnisks Saistīts ar šizofrēniju, tai raksturīgs.
- šlāgerisks Saistīts ar šlāgeri, tam raksturīgs.
- šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
- šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
- šīgada Saistīts ar šo gadu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā gadā; šāgada.
- šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
- šīsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā naktī; šāsnakts.
- šāsnakts Saistīts ar šo nakti, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā naktī; šīsnakts.
- eiropeīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- mongoloīds Saistīts ar šo rasi, tai raksturīgs.
- šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
- šīrudens Saistīts ar šo rudeni, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā rudenī; šārudens.
- šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
- šīsvasaras Saistīts ar šo vasaru, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā vasarā; šāsvasaras.
- šīsziemas Saistīts ar šo ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā ziemā; šāsziemas.
- šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
- šovinistisks Saistīts ar šovinismu, tam raksturīgs.
- rektāls Saistīts ar taisno zarnu.
- taksonomisks Saistīts ar taksonomiju, tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
- taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
- taukains Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (1), tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (2), tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
- tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- tēlniecisks Saistīts ar tēlniecību, tai raksturīgs.
- grafisks Saistīts ar tēlotājmākslas veidu – grafiku, tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- tembrāls Saistīts ar tembru, tam raksturīgs.
- temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- terciārs Saistīts ar terciāru [1], tam raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- teroristisks Saistīts ar teroru, terorismu, tiem raksturīgs.
- testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
- tiesībsargājošs Saistīts ar tiesībaizsardzību.
- tiesisks Saistīts ar tiesībām (1), tām raksturīgs.
- juridisks Saistīts ar tiesību normām un likumdošanu.
- tiesībzinātnisks Saistīts ar tiesību zinātni, tai raksturīgs.
- tiesmedicīnisks Saistīts ar tiesu medicīnu, tai raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- tifozs Saistīts ar tīfu, tam raksturīgs; tīfa izraisīts.
- tīksmīgs Saistīts ar tīksmi, tai raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- tilpumisks Saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
- tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
- vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
- vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
- traumatoloģisks Saistīts ar traumatoloģiju, tai raksturīgs.
- traumatisks Saistīts ar traumu, tai raksturīgs.
- trigonometrisks Saistīts ar trigonometriju, tai raksturīgs.
- trīsvienīgs Saistīts ar Trīsvienību (1), tai raksturīgs.
- trofisks Saistīts ar trofiku, tai raksturīgs.
- tuberkulozs Saistīts ar tuberkulozi, tai raksturīgs.
- tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (piem., ezera, jūras) piekrasti.
- ultimatīvs Saistīts ar ultimātu (1), tam raksturīgs.
- ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
- ultrasonogrāfisks Saistīts ar ultrasonogrāfiju, tai raksturīgs.
- urāpatriotisks Saistīts ar urāpatriotismu, tam raksturīgs.
- urbānisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (1), tam raksturīgs.
- urbānistisks Saistīts ar urbānismu (2), tam raksturīgs.
- urēmisks Saistīts ar urēmiju, tai raksturīgs.
- urogrāfisks Saistīts ar urogrāfiju, tai raksturīgs.
- uroloģisks Saistīts ar uroloģiju, tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
- utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
- uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
- vāci Saistīts ar vāciešiem, tiem raksturīgs.
- vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
- vagarisks Saistīts ar vagaru, tam raksturīgs.
- vakarīgs Saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs.
- fonemātisks Saistīts ar valodas skaņām, tām raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- valodniecisks Saistīts ar valodniecību, tai raksturīgs.
- valodisks Saistīts ar valodu, tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- semantisks Saistīts ar vārda nozīmi.
- saruna Saistīts ar vārdisku sazināšanos, tai raksturīgs; saistīts ar sarunvalodas stilu, tam raksturīgs.
- līgo Saistīts ar vasaras saulgriežu svētkiem un dziesmām ar šādu refrēnu.
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- vecs Saistīts ar vecumu; raksturīgs cilvēkam vecumā.
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- veikalniecisks Saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs.
- vektoriāls Saistīts ar vektoru, tam raksturīgs.
- velnišķs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs.
- velnišķīgs Saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķs.
- veloergometrisks Saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs.
- venozs Saistīts ar vēnām, tām raksturīgs.
- veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
- verdzisks Saistīts ar verdzību, tai raksturīgs.
- veristisks Saistīts ar verismu, tam raksturīgs.
- sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu; tāds, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
- epistulārs Saistīts ar vēstulēm, saraksti.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (1), tai raksturīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (2), tai raksturīgs, nozīmīgs.
- vēsturisks Saistīts ar vēsturi (3), tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- vētrains Saistīts ar vētru, tai raksturīgs.
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- viņpasaulīgs Saistīts ar viņpasauli, tai raksturīgs.
- vīrišķīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
- vīrietīgs Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; vīrišķīgs.
- virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- voluntārs Saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs.
- vulkanoloģisks Saistīts ar vulkanoloģiju, tai raksturīgs.
- vulkānisks Saistīts ar vulkānu, vulkāniem, tiem raksturīgs.
- zaķisks Saistīts ar zaķi (3), tam raksturīgs.
- antarktisks Saistīts ar Zemes dienvidu polāro apvidu.
- ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
- ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
- tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
- kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- piemājas Saistīts ar zemnieka māju, saimniecību.
- ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
- humanitārs Saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, šīm zinātnēm raksturīgs.
- zinātnisks Saistīts ar zinātni, tai raksturīgs.
- dentāls Saistīts ar zobiem.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zooģeogrāfisks Saistīts ar zooģeogrāfiju, tai raksturīgs.
- zooloģisks Saistīts ar zooloģiju, tai raksturīgs.
- zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
- žanrisks Saistīts ar žanru, tam raksturīgs.
- lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
- vārsmot Saistīts, ritmisks (parasti par dzejas valodu).
- atrakcija Saistoša izprieca sabiedriskās atpūtas vietās, sabiedriskos pasākumos.
- pievilcīgs Saistošs, interesants.
- ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- satamborēt Saistot vienu ar otru, izveidot.
- java Saistvielu, pildvielu (piem., smilts, grants) un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē.
- bunte Saišķis.
- buntīte Saišķītis.
- pavada Saite suņa vešanai, piesiešanai.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
- links Saite, kas nodrošina datorprogrammu savienošanu.
- štripe Saite, lente.
- josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
- aizsaitēt Saitējot aizsiet.
- piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
- stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
- šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
- kopā Sajaucot, sajaukumā.
- samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
- samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
- saputrot Sajaukt.
- savandīt Sajaukt.
- uzjaukt Sajaukt.
- murskulis Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
- mikslis Sajaukums, maisījums, arī (kā) kombinācija.
- rasols Sajaukums.
- saiet sviestā Sajukt prātā.
- saiet dēlī Sajukt prātā.
- saiet tūtā Sajukt prātā.
- saiet tūtē Sajukt prātā.
- jukas Sajukums, juceklis (piem., nezināšanas, pārpratuma dēļ).
- pielūgsme Sajūsmas, apbrīnas, cieņas un mīlestības izpausme (pret kādu).
- aizraut Sajūsmināt, valdzināt.
- bis Sajūsminātas publikas sauciens izpildītājam – lūgums atkārtot priekšnesumu.
- apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- sasmaržot Sajust (kā) smaržu.
- atpūsties Sajust atvieglojumu, mieru (atbrīvojoties no kā traucējoša).
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
- apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt.
- manīt Sajust, just.
- atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
- samatīt Sajust, uztvert.
- izjust Sajust.
- pamanīt Sajust.
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
- aukstums Sajūta, ka kļūst auksti; sajūta, ka kļūst auksts; drebuļi.
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, kļūst karsts (ķermenis, tā daļa).
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka (ķermenis, tā daļa) kļūst silts.
- dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
- žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
- izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
- sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
- izjūta Sajūta.
- juška Sajūta.
- pieskāriens Sajūtama (kā) iedarbība.
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- Lai dzīvo! Saka kādu apsveicot, novēlot laimes.
- (kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
- sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
- kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par bālu, slimīga izskata cilvēku.
- nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
- nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
- kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
- kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
- ne dzīvs, ne miris Saka par cilvēku, kas zaudējis spējas darboties, reaģēt.
- mīksta gulēšana Saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
- amoka skrējiens Saka par intensīvu lielā steigā un satraukumā veiktu darbību.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
- kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
- pieķeras kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- pielīp kā dadzis Saka par kādu, kas izjūt lielas simpātijas, mīlestību pret kādu.
- kā negudrs Saka par kādu, kas ko dara ļoti intensīvi.
- kā dēlis Saka par kalsnu, vāju sievieti, par mazākām, plakanām krūtīm.
- kā medus maize Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā medus uz maizes Saka par ko kādam ļoti patīkamu, glaimojošu.
- kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
- tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
- ne gala, ne malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- nedz gala, nedz malas Saka par ko tādu, kas aizņem ļoti lielu platību.
- labs deguns Saka par labu ožas spēju.
- smalks deguns Saka par labu ožas spēju.
- amoka skrējiens Saka par ļoti ātru skrējienu līdz spēku izsīkumam.
- kā lops Saka par ļoti netīru, nevīžīgu cilvēku.
- kā ēna Saka par ļoti novājējušu cilvēku.
- ne dzīvs, ne miris Saka par ļoti pārbijušos cilvēku.
- kā skaida Saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti.
- pinas kā vista pa pakulām Saka par neveiklu cilvēku.
- kuļas kā vista pa pakulām Saka par neveiklu cilvēku.
- vārās kā raganu katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- vārās kā elles katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- vārās kā raganu katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- vārās kā elles katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
- mute līdz ausīm Saka par platā smaidā atvērtu muti.
- iet kā pulkstenis Saka par precīzu, darbīgu cilvēku.
- raibs metas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
- raibs griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem (piem., no pārpūles).
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš metas ap acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš metas priekš acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm Saka par redzes traucējumiem pēc trieciena, fiziskas pārpūles, spēcīga pārdzīvojuma.
- mīksta mēle Saka par runas traucējumiem, kas parasti rodas dzērumā.
- acis sprāgst no pieres laukā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
- acis sprāgst no pieres ārā Saka par sasprindzinātu, ziņkāres pilnu skatienu.
- dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un piedzērušu cilvēku.
- vārās kā raganu katls Saka par sīvām kaujām.
- vārās kā elles katls Saka par sīvām kaujām.
- vārās kā raganu katlā Saka par sīvām kaujām.
- vārās kā elles katlā Saka par sīvām kaujām.
- labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
- smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
- vārās kā raganu katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- vārās kā elles katls Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- vārās kā raganu katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- vārās kā elles katlā Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
- kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
- pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
- kā pielipis Saka par to, kas atrodas (kam) cieši klāt.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
- gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
- Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
- Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
- lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, draudot atmaksāt.
- bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, neatbilstību kādām prasībām.
- bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
- acis satumst Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
- skats satumst Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
- skatiens satumst Saka, ja (kāds) kļūst skumjš.
- kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
- raibs metas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- raibs griežas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
- iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- rādīt zobus Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
- galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
- galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai emocionāla stāvokļa iedarbību.
- galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.
- trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
- nav gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- vēders burkšķ Saka, ja gribas ēst.
- trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
- nav gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- iet kā pa elli Saka, ja ir liela kņada, troksnis.
- elle vaļā Saka, ja ir liels troksnis, kņada, juceklis.
- kā pa elli Saka, ja ir liels troksnis, kņada, juceklis.
- stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
- stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
- dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
- kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
- kā moris Saka, ja kādam āda kļuvusi tumša (iedegot vai nosmērējoties).
- dziesma ir nodziedāta Saka, ja kādam ir jāmirst.
- (pats) velns dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
- pinas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
- kuļas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
- acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kāds intensīvi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs.
- kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
- mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
- kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
- sirds (sa)stingst Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
- kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
- mute vārstās Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
- kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja kāds ļoti skaļi, spriedzīgi kliedz.
- palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav uzņemts, piem., kādā mācību iestādē.
- palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav varējis kur iekļūt, palicis ārā.
- kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
- kā no gaisa nokritis Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti ir kur ieradies, parādījies.
- mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
- kā moris Saka, ja kāds strādā smagu fizisku darbu.
- uzlikt ragus Saka, ja kāds vīrietis krāpj otru vīrieti, pārkāpjot laulību ar tā sievu.
- kā mežs Saka, ja kas ir lielā skaitā.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
- kā mežs Saka, ja kas ir spēcīgi, raženi audzis.
- kā pimberis Saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek spēcīgi, trokšņaini.
- kā skaida Saka, ja kas šķiet ļoti viegls.
- iet kā smērēts Saka, ja kas veicas labi, bez sarežģījumiem.
- tā lieta iet Saka, ja kas veicas.
- kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
- iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
- līst galvā Saka, ja ko var viegli, ātri iemācīties.
- pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
- nav gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
- kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- vēders burkšķ Saka, ja no izsalkuma iekšējie orgāni rada neskaidru roksni.
- (nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
- sirds (sa)stingst Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.
- ēdiens iesprūst rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- kumoss iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- ēdiens iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis.
- pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
- pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
- acis satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
- skats satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
- skatiens satumst Saka, ja redze kļūst vāja.
- galva griežas riņķī Saka, ja reibst galva.
- galva iet riņķī Saka, ja reibst galva.
- uzlikt ragus Saka, ja sieva krāpj vīru, pārkāpjot laulību.
- sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- acis sprāgst no pieres laukā Saka, ja stipri salst.
- acis sprāgst no pieres ārā Saka, ja stipri salst.
- kā bez rokām Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
- elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
- Ak jā! Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
- ak nē Saka, kad runātājs pēkšņi ko atceras.
- jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
- Kas vainas? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
- Kas par vainu? Saka, norādot, ka (kam) nav trūkumu.
- kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
- uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
- kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
- lai Dievs (stāv klāt) žēlīgs Saka, vēlot kādam vai vēloties būt pasargātam no ļauna.
- ieērcināt Sakaitināt.
- iekalst Sakalst (kur iekšā).
- apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
- kauls Sakaltuši dažu augu stublāji.
- ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
- nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
- dzimumuzbudinājums Sakāpinātas dzimumtieksmes stāvoklis.
- ultramodernisms Sakāpināts, galējs modernisms.
- sarāpties Sakāpt (kur).
- komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
- asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
- korelācija Sakarība, savstarpēja atbilstība (starp priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
- jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
- sakabināt Sakarināt.
- piekārt Sakarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt aizņemt (ko).
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- čakārnis Sakārnis.
- sarindot Sakārot (noteiktā secībā).
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
- rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
- piekarsēt Sakarsēt (piemēram, ūdeni) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- nokaitēt Sakarsēt.
- siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
- siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
- degt Sakarst (mitrumā) – par sieru, zaļbarību, nopļautu zāli u. tml.
- satvīkt Sakarst (piem., karstumā, tveicē).
- nokaist Sakarst tā, ka kļūst sarkans, arī balts; ļoti sakarst.
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
- sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
- sakarināt Sakārt.
- kopojums Sakārtojums, apvienojums.
- uztaisīt Sakārtot (guļasvietu).
- sakrāmēt Sakārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
- sakravāt Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot (ko) iekšā.
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
- sapost Sakārtot, izgreznot (kādu).
- sapost Sakārtot, izgreznot (piem., telpu, teritoriju).
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
- sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
- sačubināt Sakārtot, saremontēt.
- ranžēt Sakārtot, sarindot (kādā vērtējumā, rangā).
- salikt Sakārtot, savirknēt (piem., vārdus teikumā); arī sacerēt.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- uzpravīt Sakārtot; uzlabot.
- čubināt Sakārtot.
- saridāt Sakārtot.
- saposties Sakārtoties, izgreznoties.
- sarindoties Sakārtoties, sastāties rindā (parasti par cilvēkiem).
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piem., par telpu, priekšmetu).
- telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
- radiotelefonija Sakaru sistēma, kas tiek nodrošināta ar radioviļņu palīdzību.
- telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
- radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
- sakasīties Sakasīt (1) sevi.
- sasist Sakaut (pretinieku).
- nokautēt Sakaut, uzvarēt.
- saplēsties Sakauties (biežāk par dzīvniekiem).
- sabļaut Sakliegt.
- sabļaustīties Sakliegties, saklaigāties.
- locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
- saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
- saglaust Sakļaut, pieglaust (ausis) – par dzīvniekiem.
- aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes.
- piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
- zemesstumbrs Saknenis.
- dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī.
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- sakne Sakņaugi; sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi.
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- sakompromitēties Sakompromitēt sevi.
- sakoncentrēties Sakoncentrēt savu uzmanību.
- turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- mobilizācija Sakopošana, koncentrēšana kāda uzdevuma veikšanai.
- koncentrēt Sakopot (ko) lielākā daudzumā vienā un tai pašā vietā.
- kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
- savākt Sakopot (spēkus) noteiktai darbībai.
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
- koncentrēt Sakopot un vērst uz noteiktu objektu.
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piem., vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- saņemt Sakopot, sakoncentrēt.
- kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
- uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
- sakopties Sakopt sevi, savu apģērbu.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- piekopt Sakopt, uzkopt; piekārtot.
- sagremot Sakošļājot apēst.
- izdīgt Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties (piem., par pirmajiem bārdas rugājiem).
- iebraukt Sākot braukt ar jaunu transportlīdzekli, darbināt (to) īpašā braukšanas režīmā.
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties; pārteikties.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- iemēģināt Sākot lietot, pārbaudīt (kā) derīgumu, piemērotību; izmēģināt.
- ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
- pārteikties Sakot, runājot (ko) kļūdīties, pasakot ko citu iecerētā vietā.
- pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
- pirmmatērija Sākotnējā, pirmatnējā matērija.
- pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, zīmējuma u. tml.) variants, ideju fiksējums.
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
- pirmmantinieks Sākotnējais mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- sākumsastāvs Sākotnējais sastāvs.
- nulle Sākotnējais stāvoklis, sākuma stadija.
- pamatteksts Sākotnējais teksts.
- mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums; skice.
- pirmcēlonis Sākotnējais, arī galvenais (kā) cēlonis.
- pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
- prototips Sākotnējais, vienkāršākais (kā) veidojums, izmēģinājuma modelis.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- pirmais Sākotnējais; tāds, kas ir noris pašā sākumā, iesākumā.
- indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
- pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
- uzskicēt Sākotnēji, vispārināti attēlot, iezīmēt (piemēram, daiļdarbā).
- indoeiropieši Sākotnējie Eiropas un Āzijas iedzīvotāji.
- priekšlīgums Sākotnējs līgums.
- postulāts Sākotnējs pieņēmums, atzinums kādā praktiskā darbības jomā.
- pirmējs Sākotnējs; iepriekšējs.
- pirmējs Sākotnējs; pirmreizējs; pirmais.
- pirmatnējs Sākotnējs.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
- bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- ziedaļa Sakranraiba govs, arī govs ar sīkiem raibumiem.
- samālēt Sakrāsot.
- piekrāt Sakrāt (naudu) papildus.
- piekrāt Sakrāt naudu pietiekamā daudzumā (piem., kā iegādei).
- sastāties Sakrāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par šķidrumu.
- nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
- saripot Sakrāties, ienākt (par naudu).
- sadakšot Sakraut ar dakšām.
- sagubot Sakraut gubās.
- iekrauties Sakraut sev apkārt.
- sačupot Sakraut, salikt kaudzē; savākt vienuviet.
- sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
- sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
- sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
- sakrāmēt Sakravāt, sakraut; arī sakārtot.
- sakrāmēties Sakravāties.
- klapēt Sakrist, saskanēt.
- saskanība Sakritība, identiskums.
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piem., audumu, apģērbu).
- piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
- sakši Saksijas iedzīvotāji.
- uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
- iesākt Sākt (kādu laika posmu).
- stāties Sākt (ko darīt, veikt).
- iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
- ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
- ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
- sagrīļoties Sākt (parasti pēkšņi) grīļoties; īsu brīdi grīļoties.
- sagrozīties Sākt (parasti pēkšņi) grozīties; īsu brīdi grozīties.
- satumst Sākt (parasti pēkšņi) izpaust naidu, arī drūmumu (piem., par skatienu, seju).
- sapiktoties Sākt (parasti pēkšņi) piktoties.
- saraustīties Sākt (parasti pēkšņi) raustīties un īsu brīdi raustīties – par ķermeni, tā daļām.
- sasāpēties Sākt (parasti pēkšņi) sāpēt.
- saskaisties Sākt (parasti pēkšņi) skaisties.
- sašaubīties Sākt (parasti pēkšņi) šaubīties; īsu brīdi šaubīties.
- sašūpot Sākt (parasti pēkšņi) šūpot; īsu brīdi šūpot.
- sašūpoties Sākt (parasti pēkšņi) šūpoties; īsu brīdi šūpoties.
- satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
- mesties Sākt aktīvi, enerģiski nodarboties (ar ko), pievērsties (kam).
- atzelt Sākt atkal zelt, zaļot (pēc panīkuma).
- raisīties Sākt attīstīties, veidoties.
- dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
- nākt Sākt augt.
- saausīties Sākt ausīties; īsu brīdi ausīties.
- ataust Sākt aust (par gaismu); iestāties (par rītu, dienu).
- atblāzmot Sākt blāzmot.
- stāties pretī Sākt cīņu ar uzbrucēju.
- stāties pretim Sākt cīņu ar uzbrucēju.
- stāties pret Sākt cīņu ar uzbrucēju.
- iziet Sākt darboties (kādā jomā), iesaistīties (kur).
- ienākt Sākt darboties (piem., mākslā).
- spert pirmo soli Sākt darboties jaunā nozarē.
- nodalīties Sākt darboties, dzīvot, funkcionēt atsevišķi.
- sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
- ņemt priekšā Sākt darīt (ko).
- spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- iedegties Sākt degt (par ko aizdedzinātu, aizkurtu); rasties (par liesmu).
- pārdēvēties Sākt dēvēt sevi citādi (citā vārdā, uzvārdā u. tml.).
- sadrebēt Sākt drebēt; īsu brīdi drebēt.
- iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
- iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
- aizriest Sākt dzīt (asnus, pumpurus).
- pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
- iedžinkstēties Sākt džinkstēt un pārstāt.
- likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- aizkost Sākt ēst (ko), nokožot vienu vai dažus kumosus.
- ķerties Sākt ēst, dzert (ko).
- sagriezt Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
- sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
- satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
- uznīst Sākt ienīst.
- startēt Sākt ieskrējienu, pacelšanos gaisā (parasti par lidaparātiem).
- sailgoties Sākt ilgoties, sajust ilgas (pēc kā).
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- mesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli); pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
- pierast Sākt izjust (ko) par ikdienišķu, parastu.
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- iemīlēt Sākt izjust mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
- iziet Sākt izmantot (ko savu mērķu sasniegšanai).
- apgūt Sākt izmantot un ietvert savas darbības lokā (piem., kādu teritoriju).
- iesākt Sākt izpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sadrūmt Sākt izpaust drūmumu.
- ieskanēties Sākt izpausties, kļūt dzirdamam (arī iztēlē).
- iesākt Sākt izpausties, norisināties (par parādībām dabā).
- iepazīt Sākt izprast, gūt priekšstatu (par kādu).
- iepazīties Sākt izprast, iegūt priekšstatu (par kādu, kāda raksturu u. tml.).
- aizdegties Sākt izstarot gaismu.
- iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
- iekalst Sākt kalst; mazliet nokalst.
- aizkalst Sākt kalst; panīkt sausuma dēļ (par augiem).
- palaist rokas Sākt kauties.
- iekost Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
- sakustēties Sākt kustēties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to kopumu).
- sakustēties Sākt kustēties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- sakustēties Sākt kustēties.
- sadraudzēties Sākt lietot (ko); iegūt prasmi izmantot (ko).
- iesākt Sākt lietot, izmantot.
- skart Sākt lietot, izmantot.
- laist Sākt lietot; iedarbināt, ieslēgt.
- aizskart Sākt lietot.
- saļodzīties Sākt ļodzīties; īsu brīdi ļodzīties.
- atmirdzēt Sākt mirdzēt.
- atmirgot Sākt mirgot.
- izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
- pievērsties Sākt nodarboties (ar ko).
- sajukt Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
- apvīst Sākt novecot (piem., par seju, ādu).
- pārņemt savās rokās Sākt pārvaldīt, vadīt (ko).
- sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
- iesākt Sākt pierast (ko darīt).
- uzpīpināt Sākt pīpināt (parasti ar transportlīdzekļa skaņas signālu); īsu brīdi pīpināt.
- atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
- saplīkšķināt Sākt plīkšķināt (spārnus).
- saplivināt Sākt plivināt un kādu brīdi plivināt (spārnus).
- saplivināt Sākt plivināt, raustīt (ko), parasti piepeši, īsu brīdi.
- sapūžņot Sākt pūžņot, strutot; kļūt tādam, no kura izdalās pūžņi, strutas.
- saraizēties Sākt raizēties un kādu laiku raizēties.
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piem., par jūtām).
- saraudāties Sākt raudāt un stipri, ilgāku laiku raudāt.
- sariebties Sākt riebties.
- pieķerties Sākt risināt, sākt darīt (ko).
- sarīstīties Sākt rīstīties; īsu brīdī rīstīties.
- sarosīties Sākt rosīties; kļūt rosīgākam, aktīvākam, darbīgākam.
- uzņemt Sākt runāt (par kādu tematu, arī noteiktā veidā), arī sākt dziedāt (dziesmu).
- aizrietēt Sākt samazināt piena daudzumu (slaukšanas vai zīdīšanas periodam beidzoties).
- atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam.
- saskurināt Sākt skurināt un īsu brīdi skurināt.
- saskurināties Sākt skurināties; īsu brīdi skurināties.
- aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
- atspīdēt Sākt spīdēt.
- saspolēt Sākt spolēt un beigt spolēt.
- saņemt Sākt strauji pārņemt (kādu) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sastrutot Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas.
- sasvārstīties Sākt šaubīties, svārstīties.
- uztīkot Sākt tīkot, vēlēties.
- satrakoties Sākt trakot, plosīties (par dzīvnieku).
- sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
- uzvārīties Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
- laist Sākt veidot, radīt (skaņas, vārdus).
- aizmesties Sākt veidoties; attīstīties.
- sēsties Sākt veikt (kādu darbu, darbību) parasti sēdus.
- piesēsties Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot.
- pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
- sagriezties Sākt virpuļot.
- uzņemt Sākt virzīties (piemēram, ko saožot, redzot un nosakot vajadzīgo virzienu) – par dzīvniekiem.
- startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
- sagriezties Sākt virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi.
- apvīst Sākt vīst; apkalst, apžūt.
- sazvalstīties Sākt zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
- saminstināties Sākt, parasti pēkšņi minstināties; īsu brīdi minstināties.
- samulst Sākt, parasti pēkšņi mulst.
- sadusmoties Sākt, parasti pēkšņi, dusmoties.
- sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
- sagrabināt Sākt, parasti pēkšņi, grabināt.
- sagražoties Sākt, parasti pēkšņi, gražoties; īsu brīdi gražoties.
- sakaunēties Sākt, parasti pēkšņi, kaunēties.
- sakautrēties Sākt, parasti pēkšņi, kautrēties.
- sakratīt Sākt, parasti pēkšņi, kratīt (piem., ko satvertu, kur ievietotu); īsu brīdi kratīt.
- salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
- samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
- sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
- sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties; sastomīties.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- savēcināt Sākt, parasti pēkšņi, vēcināt; īsu brīdi vēcināt.
- savēzēt Sākt, parasti pēkšņi, vēzēt; īsu brīdi vēzēt.
- savicināt Sākt, parasti pēkšņi, vicināt; īsu brīdi vicināt.
- saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
- sazvāroties Sākt, parasti pēkšņi, zvāroties; īsu brīdi zvāroties.
- pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
- atiet Sākties (kur); nogriezties, nozaroties (piem., no lielāka ceļa).
- celties Sākties (par dabas parādībām).
- iesākties Sākties (par laika posmu).
- iedegties Sākties un kļūt spraigam (par cīņu, sacensībām u. tml.).
- aust Sākties, iestāties (kļūstot gaišam) – par rītu, dienu.
- rasties Sākties, parādīties (piem., par domām, idejām).
- rasties Sākties, parādīties, būt izjūtamam (par stāvokli, norisi u. tml.).
- saputot Sakult; kuļot sajaukt (ko).
- pamatne Sākuma daļa (orgānam, organisma veidojumam).
- galva Sākuma daļa.
- ievaddaļa Sākuma daļa.
- priekšspēle Sākuma epizode, kas ievada kādu skaņdarbu; ievads.
- medusmēnesis Sākuma posms (piem., savstarpējās attiecībās), kad viss šķiet ideāli.
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- izejpozīcija Sākuma pozīcija.
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- nullpunkts Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā).
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes līnijai).
- galastacija Sākuma vai beigu stacija.
- pirmizglītība Sākumizglītība, arī pirmsskolas izglītība.
- kumps Sakumpis, salīcis (parasti par cilvēku).
- kumpains Sakumpis, salīcis.
- starts Sākums (parasti darbībai, norisei).
- atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
- gals Sākums vai nobeigums (garenam priekšmetam, gareniskam veidojumam); daļa, kas veido šo sākumu vai nobeigumu.
- vārti Sākums, arī robeža (kam).
- prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
- sadīdīties Sakustēties.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- saķemmēties Saķemmēt sev matus; sasukāties.
- saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
- sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
- saķīlēt Salabot (mehānismu).
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- sačabināt Salabot (parasti pavirši, nekvalitatīvi).
- salāpīt Salabot, saremontēt; savest kārtībā.
- saremontēt Salabot.
- sataisīt Salabot.
- salaistīties Salaistīt (1) sevi (ar ko) lielākā daudzumā.
- salamāties Salamāt vienam otru, citam citu.
- aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
- nolāpīt Salāpīt, aizlāpīt (ko) daudzās vietās.
- salinieks Salas iedzīvotājs.
- salasīties Salasīt [2] sev (ko).
- aplasīt Salasīt, nolasīt (daudz vai visu).
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas).
- galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido ieapaļas galviņas.
- dresings Salātu mērce.
- ielauzt Salaužot ievirzīt (lauzuma vietu uz iekšu, uz leju).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- nuga Salda riekstu vai mandeļu masa, ko izmanto, piem., šokolādes konfekšu pildījumos.
- medus Salda, aromātiska, sīrupveidīga viela, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, kamenes.
- cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
- ambrozija Saldais ēdiens – rupjmaizes kārtojums.
- zupa Saldais ēdiens ar zupai līdzīgu konsistenci.
- uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
- ķīselis Saldais ēdiens, kas parasti gatavots no augļiem, ogām un iebiezināts ar cieti.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- suflē Saldais ēdiens, ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
- deserts Saldais ēdiens, ko pasniedz maltītes beigās.
- putukrējums Saldais krējums; saputots saldais krējums.
- želeja Saldēdiens, ko gatavo, piem., no augļu sulas, piena un želatīna.
- ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
- plombīrs Saldējums, ko gatavo no putukrējuma (parasti pievienojot piedevas).
- refrižerators Saldēšanas iekārta.
- piekniebt Saldēt (parasti stipri) – par salu.
- kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
- saldētava Saldētājkamera.
- kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
- uzlējums Salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no augļu un ogu izvilkuma spirtā.
- medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piem., laputis).
- desertvīns Salds vīns.
- nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
- pumperniķelis Salds, ciets cepums, parasti ar riekstiem, rozīnēm un kanēli.
- datele Salds, tumši brūns, ovāls dateļpalmas auglis.
- saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
- kvass Saldskābs raudzēts bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no rupjmaizes, rudzu miltiem vai speciāla iesala.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
- sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
- zutis Saldūdens zivs ar garu, čūskai līdzīgu ķermeni, kas klāts ar sīkām zvīņām.
- karpa Saldūdens zivs ar lielām zeltainām, tumši plankumotām zvīņām, iezaļganu muguru un garu muguras spuru, ko (parasti) audzē dīķos [Cyprinus carpio].
- alata Saldūdens zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru.
- anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo Vidusjūrā un Anglijas kanālā.
- saldme Saldums.
- salicilāti Salicilskābes sāļi.
- sakucis Salīcis; arī sarāvies.
- sanākt Salidot, sapeldēt.
- priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
- blakus Salīdzinājumā (ar ko tuvu esošu).
- attiecība Salīdzinājumā (ar ko).
- salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
- par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
- sastats Salīdzinājums, sastatījums.
- komparatīvistika Salīdzināmā pētniecība (humanitārajās zinātnēs).
- sastatīt Salīdzināt (vienu ar otru).
- samērīties Salīdzināt auguma garumu (vienam ar otru, piem., nostājoties cieši blakus ar mugurām).
- samērot Salīdzināt pēc izmēriem (piem., garuma).
- iztaisnot Salīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml.
- stādīt blakus Salīdzināt, lai novērtētu.
- stādīt līdzās Salīdzināt, lai novērtētu.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
- notupties Saliecot ceļgalus, novietoties tupus.
- ielocīt Saliecot iedabūt (kur) iekšā (piem., ķermeni, kājas).
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- ielocīties Saliecoties iespraukties, iesēsties u. tml.
- konsolidācija Saliedēšanās, (kam) apvienojoties, vienojoties (par ko).
- sacementēt Saliedēt (piem., cilvēku kopumu).
- konsolidēt Saliedēt, apvienot.
- salocīt Saliekams (3).
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt pie tā locekļus, arī galvu (piem., guļot, sēžot) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos – par čūskām, tārpiem u. tml.
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- uzmest kūkumu Saliekt muguru.
- izlocīties Saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
- salīkt Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
- samesties Saliekties, savilkties u. tml.
- dzintele Saliekts metāla stienītis vai cilpa (piem., atslēgas piekāršanai); cemme.
- sapīpēties Salietoties narkotiskās vielas.
- sarunāt Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbu, darbavietu).
- saderēt Salīgt (kādu) darbam.
- nolīgt Salīgt (pie kāda) darbā.
- saderēt Salīgt darbā (pie darba devēja).
- saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- sastumt Salikt, sabīdīt.
- sagumt Salīkt, saliekties; pazaudēt staltu, stingru stāju.
- sasaiņot Salikt, satīt saiņos.
- kazeīns Salikta olbaltumviela, kas veidojas, pienam sarecot (biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa).
- virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
- palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
- paka Salikta, sasieta, pārvietošanai paredzēta (priekšmetu) kopa; sainis.
- lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
- kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
- salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- pakaiši Salmi, kūdra u. tml., ko izkaisa mājdzīvnieku mītnēs.
- salmenīca Salmu cepure, parasti ar platām malām.
- pants Salmu, siena krāvums šķūnī, kūtsaugšā u. tml.
- salns Salnis.
- aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
- hlorīds Sālsskābes sāls.
- izsalt Salstot kļūt viscaur ļoti aukstam.
- piesalt Salstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- saltomortāle Salto.
- filipīnieši Salu valsts Filipīnu iedzīvotāji.
- indonēzieši Salu valsts Indonēzijas iedzīvotāji.
- servjete Salvete.
- akmeņsāls Sāļš, ūdenī viegli šķīstošs minerāls, ko izmanto vārāmā sāls ieguvei.
- izpeļņa Samaksa, atlīdzība (par darbu); alga.
- atalgojums Samaksa, atlīdzība (par padarīto).
- apmaksa Samaksa, atlīdzība.
- peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- atlīdzināt Samaksāt (piem., par zaudējumiem, pakalpojumu).
- aizlikt Samaksāt cita vietā.
- pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
- atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
- nokārtot Samaksāt; izpildīt.
- nopiķot Samaksāt; sapiķot.
- aizmaksāt Samaksāt.
- sapiķot Samaksāt.
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
- puķains Samākslots, izskaistināts (piem., par vārdiem, tekstu).
- stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
- stīvs Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
- sacopēt Samakšķerēt.
- nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
- redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
- sašaurināt Samazināt (apjomā).
- nolaist Samazināt (cenu).
- ierobežot Samazināt (daudzumu, skaitu u. tml.) līdz kādai normai.
- noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
- saīsināt Samazināt (kā, parasti priekšmeta) garumu, piem., atdalot kāda (tā) daļu, detaļu.
- izkliedēt Samazināt (kā) blīvumu, koncentrāciju.
- izretināt Samazināt (kā) daudzumu.
- atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
- reducēt Samazināt (kā) oksidēšanās pakāpi.
- atslogot Samazināt (kā) veicamos uzdevumus, noslogojumu; atvieglot (kā darbību).
- zaudēt Samazināt (ķermeņa masu).
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
- minimizēt Samazināt (logu) līdz tas kļūst par ikonu.
- ierobežoties Samazināt (piem., izdevumus).
- samīt Samazināt (savstarpēji).
- saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- atmagnetizēt Samazināt magnētiskās īpašības.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- relaksēt Samazināt spriedzi, sasprindzinājumu.
- apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
- atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
- nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
- atsāļot Samazināt, likvidēt sāls, sāļu daudzumu (piem., ūdenī, augsnē).
- nogriezt Samazināt, noņemt (kādu daļu no kā).
- sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
- minimizēt Samazināt; minimalizēt.
- apšņāpt Samazināt.
- nomest Samazināt.
- nošņāpt Samazināt.
- piegriezt Samazināt.
- reducēt Samazināt.
- oligūrija Samazināta urīna izdalīšanās.
- miniatūra Samazinātā veidā, samazinātā apjomā.
- sarukt Samazināties (par attālumu).
- sarukt Samazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
- sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
- rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
- saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu).
- sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
- apsīkt Samazināties vai izzust (par ūdeni upē, ezerā u. tml.).
- noplakt Samazināties, arī izzust.
- atsalt Samazināties, izaust.
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi u. tml.).
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- nobālēt Samazināties, izzust.
- krist Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
- kristies Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.).
- noplakt Samazināties, pavājināties (piem., par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- aptumšoties Samazināties, pazust.
- noplakt Samazināties; tikt izlietotam.
- reducēties Samazināties.
- leikopēnija Samazināts leikocītu skaits asinīs.
- hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
- leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
- globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
- modelis Samazināts, precīzs (kāda priekšmeta) atveidojums.
- reducēts Samazināts, vienkāršots.
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
- piemeklēt Sameklēt (ko piemērotu, atbilstošu).
- uzurķēt Sameklēt, atrast.
- notvert Sameklēt, censties sastapt (kādu).
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- samakšķerēt Sameklēt, iegūt.
- izraut Sameklēt, sadabūt.
- sadzenāt Sameklēt, sadabūt.
- sadzīt Sameklēt, sadabūt.
- saganīt Sameklēt, sadabūt.
- salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
- sadakšot Samelot.
- sadirst Samelot.
- paagrs Samērā agrs.
- paapaļš Samērā apaļš.
- labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
- krietns Samērā apjomīgs, liels.
- paass Samērā ass.
- paātrs Samērā ātrs.
- savrup Samērā attālu (no kā cita, parasti līdzīga).
- pavēss Samērā atturīgs, noslēgts.
- augstbūve Samērā augsta (6–12 stāvu) būve.
- strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, smalka skaņa, ko rada, piem., saspriegts metāla priekšmets; skaņa, ko rada strinkšķināmie mūzikas instrumenti.
- slaids Samērā augsts, stāvs (par reljefa veidojumiem); nolaidens.
- paaugsts Samērā augsts.
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- nereti Samērā bieži; dažkārt.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- pavalkāts Samērā daudz valkāts.
- labi Samērā daudz; tā, ka pietiek.
- desmitkārt Samērā daudzas reizes.
- rīkle Samērā dziļš atvērums, arī dobums.
- snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
- monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
- nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts zars vai tievs koka stumbrs; šāds priekšmets, ko ejot izmanto atbalstam; spieķis.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- pagarš Samērā garš; tāds, kas mazliet pārsniedz parasto, arī vajadzīgo garumu; pretstats: paīss.
- paglīts Samērā glīts.
- pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, padevīgs.
- pašaurs Samērā ierobežots.
- laikmets Samērā ilgs laika posms ar tam raksturīgiem notikumiem, parādībām, norisēm sabiedrības attīstībā.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
- sardele Samērā īsa, paresna vārāmā desiņa.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. ml.).
- tuvums Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.).
- pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
- pajauns Samērā jauns.
- pasauss Samērā kalsns, vājš (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- sausnējs Samērā kalsns, vājš.
- švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
- pakluss Samērā kluss; tāds, kur (arī kad) ir samērā klusas skaņas.
- paklusām Samērā klusu; arī paslepus; paklusi, paklusu.
- pakorpulents Samērā korpulents.
- pakupls Samērā kupls (par apģērbu, tā daļām).
- pakupls Samērā kupls (par apmatojumu).
- pakupls Samērā kupls (par augiem, to daļām).
- vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
- vidusslānis Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums.
- palabs Samērā labs.
- palēnām Samērā lēnām; pakāpeniski, pamazām.
- pakūtrs Samērā lēns, gauss, arī slinks.
- mierīgs Samērā lēns, nesteidzīgs.
- palepns Samērā lepns.
- palēts Samērā lēts.
- tāls Samērā lielā attālumā (redzēt, dzirdēt, veikt).
- nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
- plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
- bļauris Samērā lieli, garspalvaini Dienvidamerikas un Centrālamerikas kalnu un lietus mežos mītoši pērtiķi ar raksturīgu skaļu balsi.
- pagarinājums Samērā liels (skaņas) izrunas paildzinājums atbilstoši valodas likumiem.
- daudz kas Samērā liels daudzums (no esošā, zināmā, minētā u. tml.).
- daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
- dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
- forts Samērā liels militārs nocietinājums (parasti kā nocietinājumu sistēmas sastāvdaļa).
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- sfings Samērā liels tauriņš ar druknu ķermeni, gariem, slaidiem spārniem (priekšējie spārni ievērojami garāki par pakaļējiem).
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- zirgs Samērā liels zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (piem., pēc skaitliskās vērtības).
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piem., naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- pakupls Samērā liels; paliels.
- palabs Samērā liels.
- paslinks Samērā mazkustīgs.
- pakluss Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
- pasīks Samērā mazsvarīgs, nenozīmīgs.
- palēts Samērā mazvērtīgs, bezgaumīgs, banāls.
- mīksts Samērā mērens, neliels (par sodu).
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
- starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
- pašvaks Samērā neizturīgs, pavājš.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- pastarpa Samērā neliela atstarpe (starp ko).
- iepakaļ Samērā nelielā atstatumā, aizmugurē.
- saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
- pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- piemīlīgs Samērā neliels, patīkams, glīts.
- pavājš Samērā nespēcīgs vārgs; samērā neattīstīts.
- paskops Samērā niecīgs.
- pabaigs Samērā nomācošs, drūms.
- paliels Samērā nozīmīgs, vērtīgs (kādā darbības nozarē).
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- paliels Samērā pieaudzis.
- pabiezs Samērā piesātināts, blīvs; patumšs.
- labi Samērā pilnīgi, samērā lielā mērā, arī pastiprināti (izpausties darbībai, norisei, parādībām dabā).
- tuvs Samērā pilnīgs, sīks, arī detalizēts.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- paplāns Samērā plāns.
- zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- paplats Samērā plats.
- paprāvs Samērā prāvs; paliels.
- virve Samērā resns šķiedru, auklu savijums.
- paretam Samērā reti.
- parupjš Samērā rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
- smagnējs Samērā sarežģīts, grūti uztverams.
- sausnējs Samērā sauss (1).
- pasekls Samērā sekls.
- pasen Samērā sen.
- pasens Samērā sens.
- smalce Samērā sīka, līdz 20 gadiem vecu kokaugu audze.
- pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
- pasīks Samērā sīks (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- pasīks Samērā sīks, neliels.
- pasīks Samērā sīks, smalks.
- mīksts Samērā silts, patīkams.
- siltens Samērā silts; arī remdens.
- paskaļš Samērā skaļš.
- paass Samērā skarbs, aizskarošs.
- skopulīgs Samērā skops.
- paslaids Samērā slaids.
- paslaiks Samērā slaiks; paslaids.
- paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
- paslepus Samērā slepus, tā, ka citi nepamana.
- paslikts Samērā slikts.
- nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
- atgrūdiens Samērā spēcīga kustība, ar kuru (ko) atgrūž vai atgrūžas (no kā).
- dimdēt Samērā spēcīgi, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma.
- ņiprs Samērā spēcīgs, ātrs.
- nopietns Samērā spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā).
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (par psihisko stāvokli).
- spodrs Samērā spožs.
- paciets Samērā stingrs, noteikts.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- strūkla Samērā šaura gaismas plūsma.
- sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- pašaurs Samērā šaurs.
- tālīns Samērā tāls (1).
- tālīns Samērā tāls (2).
- tālīns Samērā tāls (3).
- patāls Samērā tāls (no kādas vietas).
- patāls Samērā tāls, arī pasens (par laikposmu, norisi u. tml.).
- tālums Samērā tālu (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida priekšmets.
- stobriņš Samērā tievs cauruļveida veidojums (organismā).
- stīga Samērā tievs, garš veidojums (stieple, pavediens u. tml.).
- rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
- miets Samērā tievs, pagarš koka gabals ar nosmailinātu galu.
- paskops Samērā trūcīgs, niecīgs.
- paknaps Samērā trūcīgs; nepietiekams (piem., par iztiku, naudas līdzekļiem).
- pilnīgs Samērā tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- patukls Samērā tukls.
- patukšs Samērā tukšs (par vietu, telpu u. tml.).
- patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
- melngans Samērā tumšs, gandrīz melns.
- tumsnējs Samērā tumšs.
- tuvīns Samērā tuvs (1); tuvējs (1).
- tuvējs Samērā tuvs (1); tuvīns (1).
- tuvīns Samērā tuvs (2); tuvējs (2).
- tuvējs Samērā tuvs (2); tuvīns (2).
- līdzās Samērā tuvu; blakus.
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- paliess Samērā vājš, kalsns (par lopiem).
- paviegls Samērā vieglprātīgs, nenopietns, bez stingras morālās stājas (par cilvēku).
- paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
- traktieris Samērā zemas klases viesnīca, arī iebraucamā vieta ar krogu vai restorānu.
- pazems Samērā zems (par skaņu).
- sulīgs Samērā zems, tembrāli bagāts (par skaņu).
- pazems Samērā zems.
- paviegls Samērā, arī diezgan plāns (par apģērbu).
- paslapjš Samērā, arī diezgan slapjš.
- pasmags Samērā, arī diezgan smags.
- patauks Samērā, arī diezgan tauks; patrekns.
- pavecs Samērā, arī diezgan vecs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
- pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
- pabāls Samērā, arī mazliet bāls.
- pabargs Samērā, arī mazliet bargs.
- pablāvs Samērā, arī mazliet blāvs.
- padobjš Samērā, arī mazliet dobjš.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- pakautrs Samērā, arī mazliet kautrs.
- palaisks Samērā, arī mazliet laisks.
- panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
- pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
- paraibs Samērā, arī mazliet raibs.
- paraupjš Samērā, arī mazliet raupjš.
- paremdens Samērā, arī mazliet remdens.
- parūgts Samērā, arī mazliet rūgts.
- paskumjš Samērā, arī mazliet skumjš.
- paslims Samērā, arī mazliet slims.
- paslinks Samērā, arī mazliet slinks.
- pastāvs Samērā, arī mazliet stāvs.
- pastrups Samērā, arī mazliet strups.
- pastulbs Samērā, arī mazliet stulbs (par cilvēku, dzīvnieku).
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu).
- patievs Samērā, arī mazliet tievs.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pastingrs Samērā, arī pietiekami stingrs (piem., par vielu, priekšmetu).
- palekns Samērā, diezgan lekns.
- palēns Samērā, diezgan lēns.
- pieklājīgs Samērā, diezgan liels; pietiekams.
- pamaz Samērā, diezgan maz.
- paresns Samērā, diezgan resns; pretstats: patievs.
- pasalts Samērā, diezgan salts, auksts.
- pasāļš Samērā, diezgan sāļš.
- pasarkans Samērā, diezgan sarkans.
- pasārts Samērā, diezgan sārts.
- pasīksts Samērā, diezgan sīksts.
- pasilts Samērā, diezgan silts.
- paskarbs Samērā, diezgan skarbs.
- pastīvs Samērā, diezgan stīvs.
- pasvešs Samērā, diezgan svešs.
- patrausls Samērā, diezgan trausls.
- patrekns Samērā, diezgan trekns.
- pakupls Samērā, diezgan tukls, resns.
- pavārgs Samērā, diezgan vārgs.
- pavēls Samērā, diezgan vēls.
- pavēss Samērā, diezgan vēss.
- pazaļš Samērā, diezgan zaļš.
- puslīdz Samērā, diezgan.
- relatīvs Samērā, salīdzinājumā (ar ko).
- simetrija Samērība, savstarpēja atbilstība, saskaņa (par parādībām dabā, sabiedrībā).
- attiecīgs Samērīgi.
- regularitāte Samērīgums, kārtība; atkārtošanās pēc vienāda laika; ritmiskums.
- samērīt Samērot (1).
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- sastiķēt Samest naudu (parasti kopējai iedzeršanai).
- izlīdzinājums Samierinājums, nesaskaņu novērsums.
- vidutājs Samierinātājs.
- iztikt Samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
- paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
- sadzīvot Samierināties (ar ko), pielāgoties (kam).
- ciest Samierināties; paciest.
- apmierināties Samierināties.
- samurcīt Samīļot (dzīvnieku), parasti saņemot (to) rokās; šādā veidā (dzīvnieku) pārāk nogurdināt.
- samīļoties Samīļot (vienam otru).
- pamīļot Samīļot, apmīļot.
- samīlēt Samīļot.
- sabužināties Samīļoties, samīļot kādu, parasti bužinot matus, apmatojumu u. tml.
- saminstīties Saminstināties.
- aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
- samērcēties Samirkt, izmirkt (parasti par cilvēkiem).
- sažulgt Samirkt.
- apliekamais Samitrināta drāna, komprese, ko uzklāj, apklāj ap (ķermeni, tā daļu).
- komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
- sagriezt Samudžināt, parasti griežot.
- samežģīt Samudžināt.
- sapiņķerēt Samudžināt.
- samesties Samudžināties, samezgloties.
- samežģīties Samudžināties.
- dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
- sadulbt Samulst, apjukt.
- samurdzīt Samurcīt.
- kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
- apspriede Sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā, izlemj.
- konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
- saiets Sanāksme, sapulce; sapulcēšanās.
- salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
- sanākšana Sanāksme; arī sapulcēšanās.
- čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
- sadoties Sanākt kopā, apvienoties, parasti kopīga pasākuma veikšanai.
- tusēt Sanākt kopā, izklaidēties (piem., ballītē, klubā).
- saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
- klikatas Sandales ar koka zoli; vieglas, vaļējas sandales.
- zandales Sandales.
- sānzars Sāneja.
- sastiept Sanest (ko, parasti lielākā daudzumā).
- sanesas Saneši.
- uznesums Saneši.
- džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
- fūrija Saniknota, dusmīga sieviete.
- iešķībs Sāniski, no sāniem (piem., skatīties).
- saēsties Sanīsties, sanaidoties.
- sanitārtehnika Sanitārā tehnika.
- santehnika Sanitārā tehnika.
- sanitārvilciens Sanitārais vilciens.
- sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
- santehniķis Sanitārtehniķis.
- santehnisks Sanitārtehnisks.
- aizsanēt Sanot aizvirzīties.
- profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
- sanskritologs Sanskritoloģijas speciālists.
- sānlēciens Sānsolis.
- sandalkoks Santalkoks.
- mala Sānu daļa vai sānu daļas augšējā josla (priekšmetam, veidojumam ar padziļinājumam).
- spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
- zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- brangas Sānu pamatkonstrukcijas (laivai, kuģim).
- zem Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū, iet, vest, turēt u. tml.
- dabūt Saņemt (pasta sūtījumu).
- uztvert Saņemt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.).
- izciest Saņemt (sodu); atrasties soda režīmā.
- dabūt Saņemt (to, kas pienākas, kas nopelnīts).
- izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- kotēties Saņemt augstāku vai zemāku vērtējumu (sabiedrībā, kādā sociālā grupā u. tml.).
- nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
- apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
- sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
- sagūstīt Saņemt gūstā (ko).
- izņemt Saņemt īpašumā, lietošanā.
- dabūt pa galvu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa kaklu Saņemt rājienu, bargu kritiku.
- pieņemt Saņemt, būt ar mieru (ko) saņemt; atzīt par labu.
- saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
- iešūpoties Saņemties, sagatavoties, koncentrēties u. tml., lai iesāktu (kādu darbu).
- sapurināties Saņemties, uzmundrināties.
- saspuroties Saņemties.
- reģistrs Saņemto, nosūtīto dokumentu, lietu, īpašumu u. tml. saraksts, reģistrācijas žurnāls.
- samurcīt Saņurcīt, saspaidīt.
- saņurkāt Saņurcīt.
- nopampt Sapampt (ļoti, viscaur).
- pampums Sapampusī vieta; tūska.
- aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
- aplēkt Sapārot.
- sapelnīties Sapelnīt sev.
- saperināt Saperēt.
- saslānīt Sapērt; piekaut.
- galvassāpes Sāpes galvā, piem., pierē, deniņos, pakausī.
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- vēdersāpes Sāpes vēderā.
- izsāpēt Sāpēs, pārdzīvojumos radīt, izveidot (ko).
- nosāpēt Sāpēt (īsu brīdi) un pārstāt sāpēt.
- vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
- knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); kniebt.
- kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
- dedzināt Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
- apdedzināt Sāpīgi sakairināt (par sauli, vēju, aukstumu u. tml.).
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko).
- apdauzīt Sāpīgi sasist (piem., ķermeņa daļu).
- cirsties Sāpīgi sisties (sejā, acīs).
- kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
- aizvainot Sāpināt, sarūgtināt.
- saviļāties Sapinkāties, savelties.
- savelties Sapinkāties.
- sapirkties Sapirkt sev.
- satīties Sapīties.
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- sasprēgāt Saplaisāt (par stiklu).
- finieris Saplāksnis.
- saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
- sadīrāt Saplēst.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par logu stiklu).
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- pieplūkt Saplūkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
- sajaukties Saplūst – par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
- sajaukties Saplūst (kopā, kādā kopumā).
- sapnīgs Sapņains.
- sasapņoties Sapņojot nonākt kādā (psihiskā, emocionālā) stāvoklī.
- izsapņot Sapņot un pabeigt sapņot.
- sapucēt Sapost.
- sataisīties Saposties, apģērbties.
- sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
- sapucēties Saposties.
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
- saprasties Saprast (vienam otru, citam citu).
- zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
- redzēt Saprast, apzināties.
- zināt Saprast, būt skaidrībā (par ko).
- aptvert Saprast, izprast.
- nojēgt Saprast, sajēgt.
- rubīt Saprast.
- sajēgt Saprast.
- maņa Saprašana, sapratne.
- racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
- stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
- loģisks Sapratīgs, pamatots, likumsakarīgs.
- ziņa Saprātīgums, izpratne; gudrība.
- loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
- saprašana Sapratne; izpratne.
- saprasme Sapratne.
- jēga Saprāts; prāts.
- sajēga Saprāts; prāts.
- savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
- galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
- safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi).
- sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
- pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
- kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
- saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
- piepulcināt Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcēt.
- piepulcēt Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcināt.
- sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
- salasīties Sapulcēties, parasti pakāpeniski.
- novākties Sapulcēties, salasīties.
- nolasīties Sapulcēties, sanākt vienkopus; salasīties [2].
- salidot Sapulcēties.
- savākties Sapulcēties.
- savākt Sapulcināt.
- samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
- saskurināt Sapurināt, sakratīt.
- pieputināt Saputināt lielā daudzumā (sniegu).
- sakult Saputot.
- krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu masa (piem., ēdienu rotāšanai, pildīšanai); šāds saldais ēdiens.
- sadraudzēt Saradināt (dzīvniekus).
- sarafānsvārki Sarafāns.
- čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
- korespondence Sarakste, vēstuļu apmaiņa.
- kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
- reģistrs Saraksts, rādītājs; datu sakopojums.
- liste Saraksts, veidlapa.
- radināties Sarast, pierast.
- sabrēcināt Saraudināt.
- rūgušpiens Saraudzēts piens; rūpnieciski raudzēts skābpiena produkts.
- savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) – par vielām.
- sašķiebt Saraukt (seju, tās daļu).
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļu); būt par cēloni, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās daļās); sagrumbot.
- saraut Saraukt.
- sašķiebties Saraukties (par seju, tās daļu).
- pieraust Saraust (naudu, mantu) lielākā daudzumā; saraust tā, ka piepilda (ko).
- saspringt Sarauties, savilkties – par muskuļiem, muskuļaudiem; kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas – par ķermeni, tā daļām.
- sačokuroties Sarauties, savilkties (čokurā, kamolā u. tml.).
- sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
- pieražot Saražot (ko) lielā vai pietiekamā daudzumā.
- sanest Saražot (medu) – par bitēm.
- uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
- iegūt Saražot, izstrādāt, izveidot.
- partija Saražotais (kādas produkcijas) kopums.
- kinoprodukcija Saražoto kinofilmu kopums (kur, kādā laikposmā).
- vakts Sardze (2).
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
- želeja Sarecējis gaļas, zivju vai sēņu novārījums; savā novārījumā sarecējusi gaļa, zivs vai sēnes.
- saželēt Sarecēt želejveidā.
- saželēt Sarecināt želejveidā.
- samatīt Saredzēt.
- savilkt galus kopā Sarēķināt (ienākumus, izdevumus).
- sarēķināties Sarēķināt savus izdevumus; norēķināties.
- krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piem., uz auga daļām).
- konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (piem., starptautiskajās attiecībās); arī militāra sadursme.
- komplikācija Sarežģījums (kādā norisē).
- mezgls Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
- mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
- bezizeja Sarežģīta situācija, stāvoklis, kurā nav izejas.
- mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
- sistēmanalīze Sarežģītas sistēmas izpēte.
- mezgloties Sarežģīties, neveikties.
- samežģīties Sarežģīties; kļūt neskaidram.
- mudžeklis Sarežģīts (dažādu psiholoģisku norišu) kopums.
- arabeska Sarežģīts stilizētu augu motīvu un ģeometrisku formu ornaments, kas raksturīgs Tuvo Austrumu tautām.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- komplicēts Sarežģīts; daudzveidīgs.
- labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
- pasargāt Sargājot (no kā) panākt, ka nenotiek kas nevēlams, slikts.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
- atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
- pasargāties Sargājoties novērst ko nevēlamu, sliktu.
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- slēpt Sargāt no ārējas iedarbības.
- sargāties Sargāt sevi (no kā nevēlamas iedarbības).
- glabāt Sargāt; nepieļaut, ka izzūd.
- vudū Sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem.
- vairīties Sargāties (no kā).
- sargbūda Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
- sargzaldāts Sargkareivis.
- vārtsargs Sargs pie vārtiem.
- stundinieks Sargs, sardzes karavīrs.
- cerbers Sargs.
- sardze Sargu grupa.
- sapucināt Sarīdīt (1).
- ūsas Sariem līdzīgi taustekļi (piemēram, kukaiņiem).
- sapumpurot Sariest pumpurus (par augiem, to daļām).
- mielasts Sarīkojuma daļa, kurā tiek pasniegti ēdieni un dzērieni; ēšana un dzeršana (viesībās).
- pasodoble Sarīkojuma deja (Latīņamerikas deju grupā), kurā dejotāji attēlo toreadora cīņu ar vērsi; šīs dejas mūzika.
- karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu (parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku svinēšanai).
- bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
- vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
- balle Sarīkojums, kura lielāko daļu aizņem dejas.
- izrīkojums Sarīkojums.
- tango Sarīkojumu deja 2/4 vai 4/8 taktsmērā, kurai raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības; šīs dejas mūzika.
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- čačača Sarīkojumu deja ar Latīņamerikas tautu dejas elementiem; šīs dejas mūzika.
- lambetvoks Sarīkojumu deja lēnā solī (populāra 20. gs. 30.–40. gados).
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja, kam raksturīga garu un īsu soļu mija.
- izrīkot Sarīkot (svinības, viesības u. tml.).
- uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
- uztaisīt Sarīkot, noorganizēt (piemēram, pasākumu).
- iztaisīt Sarīkot, noorganizēt, arī paveikt (kādu pasākumu).
- sabīdīt Sarīkot, noorganizēt; izveidot.
- sataisīt Sarīkot; izraisīt.
- uzrīkot Sarīkot; panākt, ka izraisās.
- uzriktēt Sarīkot.
- salocīt Saritināt, satīt (piem., auklu, vadu) lokveidā, gredzenveidā.
- satīties Saritināties (2).
- ieritināties Saritināties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pieritināties Saritināties (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sagriezties Saritināties, sačokuroties.
- sarkanums Sarkanā daļa (piem., auglim).
- sarkanums Sarkanas krāsas laukums; sarkans plankums.
- alksnene Sarkanbrūna ēdama sēne ar sīvu piensulu [Lactarius rufus].
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
- rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- sarķe Sarkanbrūns, sarkanīgs, arī ruds mājdzīvnieks, parasti zirgs.
- henna Sarkandzeltena augu krāsviela.
- rusls Sarkani brūns; pelēcīgi brūns; brūni pelēks; brūngans; rūsgans.
- sarkansārts Sarkani sārts; spilgti sārts, gandrīz sarkans.
- eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
- kaparkrāsa Sarkanīgi brūna krāsa.
- rāva Sarkanīgi brūns purva ūdens ar paaugstinātu dzelzs saturu.
- slieka Sarkanīgs, gluds posmtārps, kas dzīvo galvenokārt augsnē.
- kaparsarkans Sarkans ar brūnganu nokrāsu.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- oranžsarkans Sarkans ar oranžu nokrāsu.
- rūsgansarkans Sarkans ar rūsganu nokrāsu; rūsgani sarkans.
- zeltsarkans Sarkans ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilisarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- zilsarkans Sarkans ar zilu nokrāsu.
- cinobrs Sarkans minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- koraļļsarkans Sarkans, kā koraļļi; koraļļu sarkanumā.
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis.
- bordo Sarkanvīna šķirne, šīs šķirnes vīns.
- burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
- zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
- zaimi Sarkastisks izsmiekls, ļaunas nievas, kas vērstas (parasti) pret ko svētu, godājamu; arī šāds izsmiekls, nievas, kas vērstas pret cilvēku.
- nosarkt Sarkstot kļūt sārtam (par seju, arī cilvēku ar šādu seju).
- sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
- apsarmojums Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem un to daļām; apsarme.
- apsarme Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem vai augu daļām.
- sarmojums Sarmai līdzīgs klājums, veidojums (uz augiem, to daļām).
- apsarmojums Sarmas kārta (uz kā).
- sārmi Sārmmetālu un ūdenī šķīstošo sārmzemju metālu (piem., bārija, kalcija, nātrija) hidroksīdi.
- sārmmetāls Sārmu metāls.
- gaile Sārtas gaismas atspīdums.
- svilgalviņa Sārtgalvītis.
- rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
- dzeltensārts Sārts ar dzeltenu nokrāsu.
- oranžsārts Sārts ar oranžu nokrāsu; oranži sārts.
- purpursārts Sārts ar viegli violetu nokrāsu.
- violetsārts Sārts ar violetu nokrāsu.
- zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un zaļganas krāsas laukumi.
- zeltainsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu un spīdumu.
- zeltsārts Sārts ar zeltainu nokrāsu, arī spīdumu.
- zilgansārts Sārts ar zilganu nokrāsu.
- zilsārts Sārts ar zilu nokrāsu.
- liesmains Sārts, spilgts.
- apsārtums Sārtums, kas radies iekaisuma rezultātā.
- gaile Sārtums, ko izstaro, piem., kvēlojošas ogles.
- piesārtums Sārtums; viegls piesarkums.
- sārtme Sārtums.
- nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
- apvainot Sarūgtināt, aizskart, pazemot (ar vārdiem vai rīcību).
- ķerties pie sirds Sarūgtināt, aizvainot.
- atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
- telefonsaruna Saruna pa telefonu, telefona saruna.
- dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
- intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
- konversācija Saruna; sarunāšanās.
- valoda Saruna.
- ierunāt Sarunājot, norunājot panākt, ka kāds iegūst (iespēju, darbu u. tml.).
- nonākt Sarunājoties pievērsties (kam), skart (kādu tēmu).
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
- sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
- samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt.
- pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
- vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
- sapakot Sasaiņot, sakravāt.
- sapaunot Sasaiņot, sakravāt.
- savīt Sasaistīt (2).
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas), ierobežojot (dzīvnieka) kustības.
- savažot Sasaistīt (par emocijām, jūtām u. tml.).
- savažot Sasaistīt, saslēgt ar važu vai važām.
- saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
- sastīgot Sasaistīt.
- savīties Sasaistīties (2).
- sastērķelēt Sasaistīts, nebrīvs.
- nebrīvs Sasaistīts, piespiests.
- jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
- savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
- sašņorēt Sasaitēt, sasiet ar auklu, saiti (piem., apavus).
- sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) – parasti par salu.
- sorbets Sasaldēta sula vai kāds cits saldināts dzēriens.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- sasalt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- sastingt ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam.
- iesalt Sasalt (kur iekšā).
- aizsalt Sasalt (kur) ūdenim (par caurulēm, ierīcēm).
- piesalt Sasalt.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
- kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
- satvīkt Sasarkt.
- tvīksme Sasarkums, pietvīkums.
- sastūķēt Sasēdināt (kur) lielākā daudzumā.
- sasēst Sasēsties; spēt apsēsties (1).
- savalgot Sasiet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
- mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
- kūlītis Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
- kūlis Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
- fašīna Sasiets zaru kūlis, ko lieto ceļu ierīkošanai purvainā apvidū u. tml.
- piesildīt Sasildīt (ūdeni) vajadzīgajā daudzumā un temperatūrā.
- iesildīties Sasildīties dzerot vai ēdot (ko siltu).
- lauska Sasista priekšmeta (piem., trauka) gabals.
- apsisties Sasisties.
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
- uzskaisties Saskaisties, parasti mazliet.
- izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu).
- summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
- pārskaitīt Saskaitīt vēlreiz, no jauna; skaitīt visu (kā) kopumu.
- pieskaldīt Saskaldīt (malku) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
- atbilst Saskanēt (ar ko); būt piemērotam (kam).
- harmonēt Saskanēt; būt saskanīgam, samērīgam.
- sadejot Saskanīgi dejot kopā (ar kādu).
- iekomponēt Saskanīgi iekļaut (kur).
- iederēties Saskanīgi, labi iekļauties (kur), būt īstajā, piemērotajā vietā.
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties.
- harmonisks Saskanīgs, samērīgs, līdzsvarots.
- noformēt Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
- harmonija Saskaņa, samērīgums, līdzsvars.
- nesaskaņa Saskaņas, savstarpējas atbilstības trūkums.
- nesaskaņa Saskaņas, vienprātības trūkums; ķildas, strīdi.
- pieskaņot Saskaņojot (2) pielāgot (kam).
- saziņa Saskaņojot, sazinoties (ar ko).
- koordinēt Saskaņot darbības, norises u. tml., radīt (starp tām) atbilstību, arī pakārtot (tās) citu citai.
- savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- saspēlēt Saskaņot savu spēli, izpildījumu (ar ko).
- pārskaņot Saskaņot vēlreiz, no jauna.
- apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
- izsvarotība Saskaņotība, (kā) vienmērīgs sadalījums; līdzsvarotība.
- kongruence Saskaņotība, atbilstība.
- rīmēties Saskaņoties, saderēt kopā.
- saskarsme Saskare (1).
- sadure Saskare (piem., starp dažādām zinātnes nozarēm).
- saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
- saskarsme Saskare.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu).
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- satiksme Saskarsme, savstarpēji kontakti (starp cilvēkiem).
- komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
- darīšana Saskarsme; attiecības (ar ko).
- kontakts Saskaršanās, cieša saskare (piem., priekšmetiem, vielām).
- sastapties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- satikties Saskarties (par ķermeņa daļām).
- saraudzīt Saskatīt.
- saskrambāties Saskrambāt, savainot sevi.
- saskrāpēties Saskrāpēt, savainot sevi.
- sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- nosiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām.
- saslapēt Saslapināt.
- čužas Saslaukas, gruži, dažādi atkritumi.
- saslavināt Saslavēt.
- satīklot Saslēgt vienotā (parasti sakaru) tīklā.
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna pilnīgs trūkums organismā.
- influence Saslimšana; slimība.
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- noķert Saslimt (ar ko).
- apslimt Saslimt (par daudziem vai visiem).
- iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- iegulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- sasirgt Saslimt.
- sarīvēt Sasmalcināt (ko) ar rīvi.
- stampāt Sasmalcināt, blīvēt ar stampu.
- sablendēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi.
- sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- sadrumstalot Sasmalcināt.
- kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto piem., papīra ražošanai.
- gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
- šķelda Sasmalcināti koksnes gabaliņi.
- sasmaržoties Sasmaržot sevi; savas ķermeņa daļas.
- sasmaržināt Sasmaržot.
- sasmaržināties Sasmaržoties.
- sapīpēties Sasmēķēties.
- sasmelties Sasmelt, iegūt sev.
- samiglot Sasmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
- izcīņa Sasniegšana, iegūšana ar cīņu; izcīnīšana.
- iegūt Sasniegt (ar darbu, cīņu u. tml. kādu stāvokli, mērķi).
- iesniegties Sasniegt (kādu daudzumu, skaitu).
- pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
- aizsniegt Sasniegt (ko iecerētu).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- aizsniegt Sasniegt (piem., apjomu, svaru).
- uzkāpt Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- izbeigties Sasniegt beigas (par darbību, procesu).
- nobeigties Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
- finišēt Sasniegt distances galapunktu, mērķi (sporta sacensībās).
- nobriest Sasniegt fizisku vai garīgu briedumu; pilnībā izveidoties.
- nobriest Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
- nogatavoties Sasniegt lietošanas gatavību.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- izlidot Sasniegt pēdējo attīstības stadiju un iesākt lidot (par spārnotiem kukaiņiem).
- nogatavoties Sasniegt pilnīgu gatavību (par augiem, to daļām).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu; izbeigties.
- iekāpt Sasniegt vecumu (attiecīgu minētajam gadu skaitam).
- nobriest Sasniegt vēlamo, vajadzīgo gatavības pakāpi.
- iekarot Sasniegt, izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
- nosnigt Sasnigt.
- sakrist Sasnigt.
- samīcīt Saspaidīt, saburzīt (ko).
- dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
- kompresija Saspiešana, arī saspiedums (kādai ķermeņa daļai, orgānam).
- klipsis Saspiežama (parasti neliela) matu sprādze.
- klipsis Saspiežams aizdares elements (piem., apģērbam, apaviem).
- tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- turgors Saspriegums, ko rada šūnu šķidrā satura spiediens uz to apvalkiem.
- saspringtums Sasprindzinājums (1).
- saspringtums Sasprindzinājums (2).
- saspringtums Sasprindzinājums (3).
- saspringums Sasprindzinājums.
- saspringt Sasprindzināt (1).
- saspringt Sasprindzināt (2).
- sastrēdzināt Sasprindzināt (2).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- savilkt Sasprindzināt (muskuļus) kādā ķermeņa daļā; sasprindzināt (kādas ķermeņa daļas) muskuļus.
- sakost zobus Sasprindzināt spēkus.
- pūlēties Sasprindzināt, koncentrēt fiziskos, garīgos spēkus, arī aktīvi darboties (lai ko veiktu, sasniegtu).
- saspriegt Sasprindzināt.
- saspriegts Sasprindzināts (2).
- ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties, ieklausīties.
- ar varu Sasprindzinot fiziskos un garīgos spēkus.
- izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
- saspriegt Saspringt.
- uzspīlēts Saspringts.
- iesprogot Sasprogot.
- saspurt Saspuroties (1).
- kartografēt Sastādīt (kā) karti; atzīmēt, iezīmēt kartē; kartēt (1).
- tāmēt Sastādīt tāmi.
- noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
- atrast Sastapt (kur); ieraudzīt, ka (kāds, kas) atrodas (kur, kādā stāvoklī).
- sastapties Sastapt vienam otru, citam citu; satikties (1).
- sadurties Sastapties (rīcībā, darbībā).
- atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
- piestāstīt Sastāstīt (kādam ko).
- sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
- saborēt Sastāstīt.
- sastāt Sastāties (1).
- izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
- stalažas Sastatnes.
- analīze Sastāva noteikšana (vielai).
- prospekts Sastāvdaļa (kā).
- ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
- komponents Sastāvdaļa; materiāla, priekšmeta, parādības, procesa u. tml. daļa, elements.
- rekombinācija Sastāvdaļu savienošanās citā kārtībā.
- sasteidzināt Sasteigt.
- sastaipīt Sastiept (1).
- stagnācija Sastingums, apsīkums (sabiedriskā dzīvē, kultūrā u. tml.).
- sastīpot Sastiprināt (ko) ar stīpu vai stīpām.
- sacementēt Sastiprināt (piem., ar cietējošu masu).
- mūrēt Sastiprināt (piem., ķieģeļus, akmeņus) ar javu, celt (ko), veidot.
- sasprādzēt Sastiprināt ar sprādzi.
- brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
- stīpot Sastiprināt, nostiprināt ar stīpu.
- sasist Sastiprinot ar naglām, izveidot (ko).
- sasist Sastiprinot ar naglām, savienot (ko).
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- izstrādāt Sastrādāt (augsni).
- iestrādāt Sastrādāt, sagatavot (augsni, zemi) sēšanai, stādīšanai.
- malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
- stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
- saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
- saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
- sakasīties Sastrīdēties.
- saķerties Sastrīdēties.
- salēkties Sastrīdēties.
- saplēsties Sastrīdēties.
- sarieties Sastrīdēties.
- sasukāties Sasukāt sev matus.
- rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
- sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
- apsveicināties Sasveicināties.
- pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
- kantēt Sasveroties, izliecoties sāņus u. tml., veicināt (piem., jahtas, laivas, motocikla) kustību.
- sazvelt Sasvērt (2).
- kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri, arī sagrūt.
- sazvelties Sasvērties.
- sastrīpot Sasvītrot.
- sažmauga Sašaurinājums (kādā vietā, teritorijā).
- čoks Sašaurinājums bises stobra galā.
- īsināt Sašaurināt apjomā, piem., tekstu.
- iežmauga Sašaurināta (piem., ķermeņa, priekšmeta) daļa; sašaurinājums.
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (transportlīdzeklim).
- kakls Sašaurināta vieta priekšmeta (piem., trauka) augšdaļā; sašaurināta (orgāna) daļa (pie citas daļas, orgāna).
- kājiņa Sašaurināta, garena priekšmeta daļa, ar kuru to piestiprina, balsta (pret ko).
- aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums (dzīvniekiem).
- sašauties Sašaut (1) sevi.
- hidrolizēt Sašķelt ķīmisku savienojumu daļās, izmantojot hidrolīzi.
- sašķetināt Sašķeterēt.
- šķībs ģīmis Sašķiebta seja.
- sagumt Sašķiebties.
- sprāgt Sašķīst gabalos, eksplodēt (piem., pēc trieciena strauji mainoties tilpumam).
- sajukt Sašķīst, izjukt, pārvērsties mīkstā masā.
- izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā.
- sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- saļodzīties Sašūpoties, kļūt nestabilam.
- sašūdināt Sašūt (1).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- pietaisīt Sataisīt, sagatavot (ēdienu) lielākā vai pietiekamā daudzumā, tā, ka piepilda (ko).
- samunsturēt Sataisīt, salabot.
- uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
- saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām.
- sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- satece Sateka.
- satelīts Satelīttelevīzija.
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mierīgs Saticīgs, draudzīgs.
- stiprs Sātīgs; tāds, kam ir pievienotas asas garšvielas.
- kuģniecība Satiksme ar kuģiem pa ūdenstilpēm.
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss), kas brauc ar palielinātu ātrumu, bez pieturām vai ar dažām pieturām.
- brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
- līnija Satiksmes maršruts; īpaša veida ceļš, iekārta šādam maršrutam.
- korķis Satiksmes sastrēgums.
- atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
- satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1).
- saskrieties Satikties (parasti negaidīti).
- saskrieties Satikties (parasti, lai pavadītu kopā laiku).
- saiet Satilpt.
- šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
- satīņāt Satīstīt.
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- saritināt Satīt ritulī, kamolā u. tml.
- sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam.
- savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
- ritulis Satīts vai saritināts priekšmets, veidojums.
- fice Satīts, iegarens (dzijas, diegu) veidojums.
- uztracināt Satracināt.
- dēka Satraucošs notikums, ar dažādiem starpgadījumiem bagāts piedzīvojums.
- ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt.
- izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; izbaidīt.
- sadauzīties Satraukties, ilgāku laiku trokšņaini skraidot, draiskuļojoties.
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
- uzvilkties Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
- kaislība Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- satrauksme Satraukums.
- iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
- uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
- uztrūkties Satrūkstoties pacelties spārnos.
- uztrūkties Satrūkstoties strauji piecelties.
- iztrunēt Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
- prauli Satrupējis koka gabals; satrupējusi koksne.
- iztrupēt Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
- sapūt Satrupēt.
- satrupt Satrupēt.
- samilzt Satūkt (parasti rodoties sastrutojumam).
- samelnēt Satumst.
- forma Satura izpausmes veids (piem., mākslas darbam).
- ietvert Saturēt (sevī, savā sastāvā).
- titāns Saturna lielākais pavadonis.
- sabrāļoties Satuvināties.
- ietverties Satverot (ko) turēties; ieķerties.
- ķerties Satverot (piem., makšķeres) ēsmu, tikt noķertam (par zivīm); veikties makšķerēšanā, zvejā.
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- uzķerties Satverot makšķeres, zvejas rīka ēsmu ar āķi, uzdurties (uz tā).
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties vienam otru nogāzt zemē; cīkstēties.
- SAB Satversmes aizsardzības birojs.
- aizķert Satvert (ko) ar asu, garu priekšmetu.
- pieķerties Satvert (par ēsmu).
- saņemt Satvert (parasti ar rokām), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
- paņemt Satvert ar roku vai rokām (ko), lai (to) iegūtu, paturētu, pārvietotu u. tml.
- uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķeras (uz, piemēram, makšķeres, āķa).
- purināt Satvert un bieži, strauji kustināt (parasti cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- kratīt Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
- sakratīt Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
- uztvert Satvert, aizturēt (par ierīcēm, priekšmetiem).
- paņemt Satvert, ierīt (ēsmu) – par zivīm.
- aizķert Satvert, saņemt (aiz gala, malas u. tml.).
- pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
- satvarstīt Satvert.
- urravas Saucieni "urrā".
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu).
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert kādu; urravot (2).
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird un atsaucas, reaģē.
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- atsaukt Saucot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- nosaukties Saucot pateikt (ko).
- piesaukt Saucot pieaicināt (pie kā, kam klāt).
- pasaukt Saucot uzaicināt.
- nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
- sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
- iesaukt Saucot, ar saucienu ieaicināt (kur iekšā).
- pasaukt Saucot, ar saucienu paaicināt, pieaicināt.
- izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- žēlastība Saudzējoša, piedodoša, rūpju pilna attieksme (pret kādu); šādas attieksmes izrādīšana.
- pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
- taupīt Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
- lolot Saudzēt, saglabāt (ko, piem., ar pūlēm izveidotu, radītu).
- taupīt Saudzēt.
- pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
- glabāt Saudzīgi lietot (ko).
- riekšava Sauja.
- nosaukt Saukt (kādu) raksturīgas (arī šķietamas) pazīmes, īpašības vārdā.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- dēvēt Saukt kādā vārdā, iesaukā.
- paņemt priekšā Saukt pie atbildības.
- saukties Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā).
- saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko).
- saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko).
- dēvēt Saukt, apzīmēt (par ko).
- aicināt Saukt, mudināt.
- SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
- markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
- Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
- saullēkts Saules lēkts.
- saulriets Saules riets.
- Marss Saules sistēmas ceturtā planēta.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- Jupiters Saules sistēmas lielākā planēta.
- zemeslode Saules sistēmas planēta Zeme.
- zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no saules.
- Neptūns Saules sistēmas planēta.
- Saturns Saules sistēmas sestā un pēc lieluma otrā planēta, kurai raksturīga ļoti plata un blīva gredzenu sistēma.
- kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā.
- saulesstars Saules stars.
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- korona Saules vainags – augsti jonizētas, stipri retinātas plazmas apgabals ap Sauli.
- apollons Saules, zemes auglības un mākslas dievs (grieķu un romiešu mitoloģijā).
- saulene Saulesbrilles.
- saulpuķe Saulespuķe.
- saulsargs Saulessargs.
- saulene Saulgrieze.
- saulespuķe Saulgrieze.
- saulene Saulgriezes auglis, sēkla.
- solstīcija Saulgrieži (1), saulstāvji.
- sauleskrēsliņš Saulkrēsliņš.
- ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
- sauleslēkts Saullēkts.
- sviestene Saulpurene.
- sviestpurene Saulpurene.
- norietis Saulrietenis.
- saulesriets Saulriets.
- apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg.
- cepināties Sauļoties karstā saulē ilgāku laiku.
- saborēt Saurbt.
- sausbarība Sausā barība (dzīvniekiem).
- kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
- sauna Sausā gaisa pirts; somu pirts.
- sausgultne Sausa gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
- skābulis Sausais vīns.
- kserokss Sausās fotokopēšanas aparāts; kopētājs.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
- rolkeris Sauskravas kuģis, kurā krava tiek ievesta un izvesta caur vārtiem kuģa korpusā.
- muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
- rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- veronis Sauss auglis, kas, sēklām nogatavojoties, atveras.
- pogaļa Sauss daudzsēklu auglis, kas attīstās no augšējās sēklotnes un nogatavojies atveras.
- sēklenis Sauss vienas sēklas auglis, kas nogatavojies neatveras.
- apdegt Sausumā un karstumā apkalst, kļūt brūnam.
- sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
- krasts Sauszeme (pretstatā jūrai).
- līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
- cietzeme Sauszeme.
- zeme Sauszeme.
- spēkrati Sauszemes bezsliežu rati ar spēkiekārtu vilces spēka radīšanai (piem., automobilis, traktors, motocikls).
- līcis Sauszemes daļa šāda lokveida ievirzījuma krastā.
- pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
- armija Sauszemes karaspēks.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- imorteles Sausziedes.
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sautējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko); sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
- šķovēt Sautēt (ēdienu).
- šmorēt Sautēt pēc apcepšanas.
- sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
- pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (ko).
- kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
- novadpētniecība Sava novada vēstures, kultūras u. tml. pētīšana, ko veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji.
- zem sevis Savā pakļautībā.
- pašsavaldīšanās Sava psihiskā stāvokļa, tā izpausmes pārvarēšana.
- savureiz Savā reizē; dažreiz.
- klans Savā starpā cieši saistītu cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, nodarbošanos u. tml.
- epopeja Savā starpā saistītu notikumu virkne.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- dīvains Savādi, neizprotami.
- ekscentrisks Savāds, dīvains, no citiem atšķirīgs.
- ērmots Savāds, jocīgs, dīvains; ērmīgs.
- ērmīgs Savāds, neparasts, jocīgs; ērmots.
- savaibstīties Savaibstīt savu seju, tās daļas.
- savaikstīt Savaibstīt.
- savaikstīties Savaibstīties.
- savainoties Savainot sevi.
- savaislot Savairot.
- saviesties Savairoties (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
- savaisloties Savairoties.
- sakrāt Savākt (ko) un izveidot kolekciju.
- pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
- uzvākt Savākt (piemēram, ko nokritušu, izlijušu).
- salasīt Savākt kopā.
- savākties Savākt savas mantas; sakravāties.
- novākt Savākt un aizgādāt projām no lauka, dārza.
- apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
- uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
- salasīt Savākt, sakomplektēt (ko).
- saskrubināt Savākt, sakrāt.
- saskribināt Savākt; sakrāt.
- nest Savākt.
- sapulcēties Savākties (parasti lielā) barā, pulkā.
- izturēts Savaldīgs, emocionāli noturīgs.
- ieturēts Savaldīgs, korekts.
- apvaldīts Savaldīgs, līdzsvarots; mierīgs, nesteidzīgs.
- apvaldīt Savaldīt, panākt, ka aprimst, nedara (ko).
- saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
- apvaldīties Savaldīties.
- novaldīties Savaldīties.
- apburt Savaldzināt, sajūsmināt.
- savaņģot Savaldzināt; piesaistīt sev.
- sagrozīt galvu Savaldzināt.
- nokantēt Savaldzinot atņemt (kādam draugu vai draudzeni, sievu vai vīru).
- sanēsāt Savalkāt.
- renegātisms Savas agrākās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- pašizpausme Savas būtības, personības izpausme.
- sevis Savās domās, klusībā, nepaužot uz āru.
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
- pašsaglabāšanās Savas dzīvības saglabāšana, sevis pasargāšana no bojā ejas.
- kanibālisms Savas sugas indivīdu ēšana (par dzīvniekiem).
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- saliecenis Savāžamais kabatas nazis.
- šarms Savdabīga pievilcība, valdzinājums.
- šarmants Savdabīgi pievilcīgs, elegants (par cilvēkiem).
- pipariņš Savdabīgs akcents.
- savdabis Savdabīgs cilvēks.
- savdabis Savdabīgs dzīvnieks, augs.
- savdabs Savdabīgs.
- oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
- saveldrēt Saveldrēties.
- pluskains Savēlies, sapinkojies (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nopluskāts Savēlies, sapinkojies; pluskains (par dzīvnieka apmatojumu).
- sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piem., par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piem., auklu).
- sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
- filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
- saverkšķēt Saverkšķīt.
- saverkšķināt Saverkšķīt.
- sagriezt Savērpjot, savijot, satinot izveidot (ko).
- dzija Savērptas (parasti vilnas) šķiedras kopums.
- sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot aušanai (verot nītīs šķērus).
- uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
- apstrādāt Savest kārtībā; apkopt.
- pārot Savest kopā (dzīvnieku tēviņu ar mātīti) pēcnācēju iegūšanai.
- saverkšķīt Saviebt (seju, tās daļas).
- saviebties Saviebt savu seju, tās daļas.
- saverkšķīties Saviebties (par seju, tās daļām).
- ij Savieno vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus; ir – ir; gan – gan.
- sēža Savienojamo elementu, detaļu sasvstarpējās piekļaušanās atbilstība.
- loceklis Savienojoša detaļa, elements.
- posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
- noraukt Savienojot adījuma valdziņus, samazināt (valdziņu) skaitu.
- naglot Savienojot ar naglām detaļas, veidot (ko).
- misija Savienojuma ar "diplomātisks": diplomātiskā pārstāvniecība (ārvalstīs).
- šuve Savienojuma josla.
- kaktiņš Savienojuma vieta (parasti lūpām, plakstiņiem); organisma daļa ar šo vietu.
- nodaba Savienojumā: "savā nodabā": netraucēti, bez steigas, esot vienam pašam.
- bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
- lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana" vai "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
- neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
- neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
- kā Savienojumos "lai kā", "lai vai kā" u. tml.: saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
- transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
- bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- pušplēsts Savienojumos "ne pušplēsta vārda", "ne ar pušplēstu vārdu": neviena vārda, ne ar vienu vārdu.
- bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
- sniegt Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
- sniegt Savienojumos "sniegt palīdzību", "sniegt atbalstu" u. tml.; palīdzēt, atbalstīt.
- viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- pabērns Savienojumos ar "likteņa", "dzīves": cilvēks, kam dzīvē neveicas, neklājas viegli.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
- hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
- trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
- sastats Savienojums, sastatījums.
- oksidācija Savienošana vai savienošanās ar skābekli.
- kopulācija Savienošanās dzimumaktā.
- pavadīt Savienot (kādu darbību ar citu darbību).
- oksidēt Savienot (kādu vielu) ar skābekli; atņemt elektronus.
- sasaistīt Savienot (ko, piem., ar saistvielu).
- saslēgt Savienot (piem., elektriskās iekārtas, vadus).
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- kniedēt Savienot ar kniedēm; veidot (savienojumu) ar kniedēm.
- satapot Savienot ar tapu vai tapām.
- iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
- stepēt Savienot audumu un starpkārtu ar nošuvēm.
- šūt Savienot kopā (kādas detaļas, priekšmetus).
- sakniebt Savienot kopā.
- metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- kombinēt Savienot, apvienot (ko).
- samaukt Savienot, apvienot vienā kopumā.
- savilkt Savienot, apvienot.
- kombinēt Savienot, likt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- līmēt Savienot, piestiprināt, klāt ciet u. tml. (ko) ar līmi.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piem., parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- sakombinēt Savienot, sakopot kādā veselumā.
- sakombinēt Savienot, salikt kopā atsevišķas sastāvdaļas, veidojot kopumu, veselumu.
- saķepināt Savienot, sasaistīt (ko).
- sajūgt Savienot, savstarpēji saistīt vienā sistēmā.
- satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, ielām u. tml.).
- uzgriezties Savienoties ar cita virziena ceļu, taku.
- oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
- kopoties Savienoties dzimumaktā (par cilvēkiem); arī pāroties (par dzīvniekiem).
- blīvēties Savienoties, apvienoties, veidojot lielu masu.
- saliedēties Savienoties, saistīties (cilvēkiem) noteiktā, stabilā grupā.
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- kopulatīvs Savienots, saistīts.
- saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
- burziņš Saviesīgs pasākums.
- groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem.
- sadzīt Savietot (ko) lielākā daudzumā (kur iekšā).
- satūcīt Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
- satilpt Savietoties, ietilpt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
- savīkšķīt Savīkšt.
- kontrakcija Savilkšanās, saraušanās (piem., muskuļiem, locekļiem, orgāniem).
- sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
- sačokurot Savilkt čokurā.
- raukt Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
- sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
- kontrahēt Savilkt, saraut (piem., muskuļus, locekļus, orgānus).
- sarauties Savilkties (3); strauji sakustēties.
- sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
- savālot Savirzīt, novietot vālā, vālos.
- sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
- sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
- salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
- satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
- satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.).
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
- sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
- sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
- saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- savīkstīt Savīstīt.
- savīkstīties Savīstīties.
- saausties Savīties, sasaistīties kopā.
- savērpties Savīties; samudžināties.
- savlaikus Savlaicīgi.
- grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
- izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
- savrupstādījums Savrups augu stādījums.
- savrupējs Savrups.
- pašpalīdzība Savstarpēja (kādas cilvēku grupas) palīdzība.
- saskaņa Savstarpēja atbilstība, harmonija, arī vienprātība (starp cilvēkiem).
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa.
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
- mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
- saskaņot Savstarpējā sadarbībā panākt, vienoties, ka (kas) kļūst pieņemams, akceptējams.
- kontakts Savstarpēja saistība, sadarbība, savstarpēji sakari (starp cilvēkiem, cilvēku grupām).
- kopsakarība Savstarpēja sakarība, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakars.
- saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
- saspēle Savstarpēja saskaņa.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar iepriekš noteiktiem saucieniem, signāliem.
- saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
- sarunvaloda Savstarpējā sazināšanās mutvārdos.
- noruna Savstarpēja vienošanās (par ko).
- līkopi Savstarpēja vienošanās par darījumu, ko (parasti) atzīmē ar iedzeršanu.
- konfigurācija Savstarpējais (kā) izvietojums, kārtojums.
- attiecība Savstarpējais sakars, saistība (starp parādībām, priekšmetiem, pazīmēm).
- attieksme Savstarpējais sakars, saistība; attiecība.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), panākt savstarpēju saprašanos.
- rēķins Savstarpējas pretenzijas.
- partnerattiecības Savstarpējās sadarbības izpausme, attiecības (starp valstīm).
- sasauciens Savstarpējas sazināšanās sauciens.
- pulks Savstarpēji (parasti organizatoriski) saistītu (cilvēku) kopums.
- apmainīties Savstarpēji apmainīt.
- sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar tādu pašu rīcību; apmainīties.
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panākt savstarpēju vienošanos.
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā.
- saķiķināties Savstarpēji ķiķināties.
- mainīties Savstarpēji mainīt (1).
- mīties Savstarpēji mainīt (ko).
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
- izlīdzēties Savstarpēji palīdzēt.
- pierīvēties Savstarpēji pielāgoties, pieskaņoties.
- pieslīpēties Savstarpēji pielāgoties, pieskaņoties.
- cikls Savstarpēji saistīts (dzejoļu, dziesmu, lekciju u. tml.) kopums.
- klasteris Savstarpēji saistīts (līdzīgu objektu) kopums, kopa, grupa; puduris.
- komplekss Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
- mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
- gamma Savstarpēji saistītu harmonisku krāsu toņu kopums.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- mezgls Savstarpēji saistītu objektu kopums, kas atrodas vienā vietā.
- attiecība Savstarpēji sakari, saistība, mijiedarbība (piem., starp cilvēku grupām, valstīm).
- samainīties Savstarpēji samainīt (1); apmainīties.
- proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
- saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
- bilance Savstarpēji saskaņojamu rādītāju sistēma, kuras abām pusēm optimāli jābūt vienādām, līdzsvarotām.
- saskaņoties Savstarpēji saskaņot (1).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (parasti sporta spēlē).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savu spēli, izpildījumu (piem., koncertā, izrādē).
- saspēle Savstarpēji saskaņota spēle, izpildījums (starp mūziķiem, aktieriem u. tml.).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu sistēma.
- saķerties Savstarpēji satvert (vienam otra, citam cita roku).
- sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
- sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- saspēlēt Savstarpēji spēlēt (sporta spēli, galda spēli u. tml.).
- saspriest Savstarpēji spriežot, izlemt.
- sasvilpties Savstarpēji svilpot.
- sašalkties Savstarpēji šalkt.
- nodrāzties Savstarpēji veikt dzimumaktu.
- apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
- salīgt Savstarpēji vienoties par saistībām, noteikumiem, samaksu u. tml.
- mikroklimats Savstarpējo attiecību kopums, vide, apstākļi (piem., kolektīvā).
- kanāls Savstarpējo sakaru vai informācijas ieguves veids, līdzeklis.
- proporcija Savstarpējs daļu, elementu samērs, savstarpēja attiecība.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
- sasaiste Savstarpējs saistījums (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- kopsakars Savstarpējs sakars, ciešas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
- savstarpīgs Savstarpējs.
- saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
- merkantilistisks Savtīgi veikalniecisks; merkantils.
- pielīmēties Savtīgos nolūkos (kam) pieslieties, pievienoties.
- piesmērēties Savtīgos nolūkos iegūt (kā) labvēlību, pievienoties (kādai organizācijai, ļaužu grupai u. tml.).
- lišķēt Savtīgos nolūkos liekulīgi runāt (kādam) ko patīkamu, glaimojošu.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
- merkantilisms Savtīgs veikalnieciskums.
- onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
- veterāns Savu laiku nokalpojis karavīrs Senajā Romā.
- aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs.
- egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- pašapziņa Savu spēju, iespēju un savas personības apzināšanās.
- pašatdeve Savu spēju, jūtu u. tml. atdeve (piemēram, darbam, daiļradei).
- atkal Savukārt.
- savuties Savukārt.
- sūrābele Savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
- laksis Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
- mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
- savvaļnieks Savvaļas augs, dzīvnieks.
- medības Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana, tos nonāvējot.
- muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., Vidusjūras salās [Ovis ammon].
- ceļteka Savvaļas lakstaugs ar rozetē sakopotām lapām un sīkiem ziediem vārpveida skarā.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- simtlapu Savvaļas roze ar parastiem vai kupliem ziediem [Rosa centifolia].
- mežroze Savvaļas roze ar vienkāršiem sārtiem (retāk baltiem) ziediem un sarkaniem augļiem [Rosa canina un citas sugas].
- zvērs Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
- mustangs Savvaļas zirgs (Amerikas prērijās).
- mežazoss Savvaļas zoss ar sudrabaini pelēku apspalvojumu; meža zoss [Anser anser].
- sazagties Sazagt sev.
- sasperties Sazagties.
- sagriezt Sazāģēt.
- sašķērēt Sazāģēt.
- uzzaļot Sazaļot; kļūt zaļam.
- žākle Sazarojuma vietas starpa (kokaugiem, to zariem); divžuburu zars, stumbrs; šādi izveidots koka priekšmets.
- stakle Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
- izšķirties Sazaroties; sadalīties.
- zelmenis Sazēlis (labības, zālāju) lauks.
- saziepēties Saziepēt sevi, sava ķermeņa daļas.
- saeļļot Saziest (ko) ar eļļu.
- saziepēt Saziest (ko) ar ziepēm, ziepju putām.
- saziesties Saziest sevi, sava ķermeņa daļas.
- sasmērēt Saziest.
- sasmērēties Saziesties.
- sarakste Sazināšanās rakstveidā; rakstisku vēstu (vēstuļu, īsziņu u. tml.) kopums.
- komunikācija Sazināšanās, informācijas pārraide (ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību).
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- saziņa Sazināšanās.
- sačivināties Sazināties (piem., tviterī).
- skaipot Sazināties ar interneta programmas Skype starpniecību.
- saskatīties Sazināties ar skatieniem.
- sarakstīties Sazināties raktveidā.
- sasvilpoties Sazināties svilpojot.
- sazvanīties Sazināties telefoniski.
- saūjināties Sazināties, izdodot raksturīgas skaņas (par putniem).
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, žestus, izturēšanās veidu u. tml.
- sazvanīties Sazināties, zvanot no datora.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- valoda Saziņas savstarpējo signālu kopums (dzīvniekiem).
- sazvejoties Sazvejot sev.
- sazvērnieks Sazvērestības dalībnieks.
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- sažmiegt Sažņaugt; saspiest (1).
- sažmaugt Sažņaugt.
- scenārists Scenārija autors.
- scientiologs Scientioloģijas speciālists.
- scientologs Scientoloģijas piekritējs, sekotājs.
- kārta Secība, rinda; vieta secībā, rindā.
- sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piem., tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
- mija Secīga (kā) nomaiņa, aizstāšana (ar ko citu); secīga (kā) rašanās, veidošanās (kā cita vietā).
- gājiens Secīga (kā) norise.
- gājums Secīga (kā) norise.
- pavediens Secīga (kā) virkne; tas, kas saista (ko) secīgā virknē.
- mija Secīga atrašanās (citam aiz cita).
- pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piem., mācību procesā).
- process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
- pēctecība Secīga turpināšanās.
- norise Secīga, pakāpeniska (kā) stāvokļa, stadiju maiņa, arī darbības ritums, gaita.
- sadura Secīgi izkārtotu valodas vienību (piem., skaņu, zilbju) saskares vieta.
- plūst Secīgi izpausties (piem., runā), arī secīgi risināties (par domām, atmiņām u. tml.).
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
- mīties Secīgi nomainīt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
- ieiet Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
- skraidīt Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- multiplikācija Secīgi sakārtotu zīmējumu vai figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka filmētie objekti kustas.
- skaitīt Secīgi saukt skaitļus.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- sērija Secīgs (piem., notikumu, darbību) kopums, virkne.
- plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums.
- apraksts Secīgs attēlojums, izklāsts.
- apskats Secīgs pārskats (par kādu tēmu, notikumiem u. tml.).
- līnija Secīgs sastāvdaļu, īpatnību kopums, parādību virkne (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- kāpnes Secīgs, pakāpenisks (kā) izkārtojums.
- process Secīgu darbību kopums, virkne (noteikta rezultāta sasniegšanai).
- šuve Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
- vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
- indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
- pārliecināties Secināt (ko).
- deducēt Secināt atsevišķo no vispārīgā.
- izsecināt Secinot iegūt (atziņu, spriedumu u. tml.).
- nosēkties Sēcošā balsī ko noteikt, pateikt.
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki.
- segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam).
- atzveltne Sēdekļa aizmugures daļa muguras atbalstīšanai.
- krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- sasēdēt Sēdēt (kādu laiku).
- tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
- čurnēt Sēdēt ilgāku laiku sakņupušam, nolaistu galvu; atrasties ilgāku laiku vienā vietā.
- nokūkot Sēdēt, nīkt, pavadīt nomodā (kādu laikposmu).
- piesēdināt Sēdinot (kur iekšā vairākus, daudzus) panākt, ka piepilda (ko).
- papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
- rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sasegt Sedzot pārklāt (ar ko); apsegt; nosegt.
- apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
- nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
- aizsegt Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- lupatsega Sega, ko darina, saaužot vecu, nolietotu drēbju sloksnes.
- lupatsega Sega, ko darina, sašujot kopā nelielus drēbes gabaliņus.
- deķis Sega.
- kuvērs Segas, arī spilvena pārvalks.
- periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
- spārnlapa Seglapa.
- sedli Segli.
- kāpslis Segliem piestiprināts jātnieka kāju atbalsts.
- sedlinieks Seglinieks.
- sedlot Seglot.
- desegregācija Segregācijas likvidēšana.
- skujkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un skujām; skuju koks.
- lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
- apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
- bruņot Segt ar bruņām (2).
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
- pasāža Segta pāreja (starp ēkām); šāda pāreja ar abās pusēs izvietotiem veikaliem, kafejnīcām u. tml.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- klātne Segums (piem., ceļam).
- sedzene Seģene.
- seismogramma Seismisko viļņu izraisīto svārstību pieraksts, ko veic seismogrāfs.
- seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
- seismologs Seismoloģijas speciālists.
- vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
- šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
- rindsēja Sēja, kurā sēklas izsēj rindās.
- smeceris Seja; arī deguns.
- vaigs Seja; arī vaibsti.
- mute Seja; sejas daļa ap lūpām.
- ģīmis Seja; sejas izteiksme.
- mūlis Seja.
- purns Seja.
- sejs Seja.
- maska Sejas aizsegs (elpošanas orgānu aizsargāšanai).
- ūsas Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
- vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
- vizāža Sejas izskats, ko veido ar kosmētiskiem līdzekļiem un grimu.
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
- vizāžists Sejas kosmetologs, grima mākslinieks.
- mīmika Sejas muskuļu kustības, kas atspoguļo psihiskos stāvokļus, emocijas.
- apsējības Sējas nobeigums, tam sekojošais mielasts, svinības.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- lemesītis Sējmašīnas detaļa izsēto sēklu ierušināšanai zemē.
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai mēslojuma vienmērīgai izkaisīšanai.
- iesēt Sējot ievietot (sēklu kur iekšā), lai augtu.
- uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- gāzmaska Seju nosedzoša maska aizsardzībai pret indīgām gāzēm, radioaktīviem putekļiem u. tml.
- Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
- kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
- grauds Sēkla (dažiem augiem).
- brasls Sekla vieta (parasti upē), pa kuru var pārbrist, pārbraukt.
- sēklis Sekla vieta ūdenstilpē.
- seklums Sekla vieta.
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
- endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- pieņi Sēklas dziedzeri (zivju tēviņiem).
- sēja Sēklas ielikšana un iestrādāšana augsnē.
- ejakulācija Sēklas izplūšana no dzimumlocekļa.
- izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus.
- sperma Sēklas šķidrums, kas satur spermatozoīdus; sēklinieku sekrēts.
- kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas vaļēji uz sēklzvīņām.
- segsēkļi Sēklaugi, kuru sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, nogatavojoties sēklām, attīstās auglis.
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- zieds Sēklaugu vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
- sēklvads Sēklinieka (2) kanāls, pa kuru pārvietojas spermatozoīdi.
- šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta.
- lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
- seklūdens Sekls ūdens.
- šķirties Sekmēties, veikties.
- augšupeja Sekmīga attīstība, uzplaukums; progress.
- karjera Sekmīga darbošanās, izvirzīšanās (kādā nozarē).
- karjera Sekmīga izvirzīšanās, ieņemot darbā arvien augstākus amatus.
- sešinieks Sekmju novērtējums – gandrīz labi (desmit ballu sistēmā).
- četrinieks Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā); četri.
- četri Sekmju vērtējums – gandrīz viduvēji (desmit ballu sistēmā), labi (piecu ballu sistēmā).
- desmitnieks Sekmju vērtējums – izcili; desmit.
- septiņi Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- septiņnieks Sekmju vērtējums – labi (10 ballu sistēmā).
- divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
- divnieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji; divi.
- piecnieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā) vai viduvēji (10 ballu sistēmā).
- piecinieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā), arī viduvēji (10 ballu sistēmā).
- deviņnieks Sekmju vērtējums – teicami, deviņi.
- deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
- pieci Sekmju vērtējums – viduvēji (10 ballu sistēmā), teicami (piecu ballu sistēmā).
- viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- desmit Sekmju vērtējums, atzīme – izcili; desmitnieks.
- astoņnieks Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņi.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- panākt Sekojot kādam, kas pārvietojas, sasniegt (to).
- dzīt Sekot (kādam); meklēt.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- kanclers Sekretārs baznīcas konsistorijā, kūrijā.
- privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas sevišķus uzdevumus.
- piens Sekrēts, ko izdala īpaši dziedzeri un kas paredzēts bērnu un dzīvnieku mazuļu barošanai.
- seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
- seksologs Seksoloģijas speciālists.
- seksopatologs Seksopatoloģijas speciālists.
- orgasms Seksuālā apmierinājuma kulminācija dzimumaktā.
- pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
- sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
- dzimumtieksme Seksuāla tieksme pret otru (pretēja dzimuma) indivīdu.
- uzkniebējs Seksuālais partneris.
- uzšāvējs Seksuālais partneris.
- priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
- frigiditāte Seksuālas dziņas trūkums sievietēm.
- tekulis Seksuāli pārmērīgi aktīvs vīrietis.
- pievilināt Seksuāli piesaistīt (pretējā dzimuma pārstāvi).
- nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene.
- sifiliss Seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa baktērija – bālā treponēma.
- prostitūcija Seksuālie pakalpojumi par samaksu.
- praids Seksuālo minoritāšu (geju, lesbiešu u. tml.) gājiens.
- svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- sektants Sektas loceklis.
- s Sekunde.
- mikrosekunde Sekundes miljonā daļa.
- milisekunde Sekundes tūkstošā daļa – 0,001 sekunde.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- izkultivēt Selekcionējot izveidot, izaudzēt.
- modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
- seminārists Semināra (2) audzēknis.
- seminārists Semināra (2) audzēknis.
- darbseminārs Seminārs, kurā notiek praktiskas nodarbības.
- semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
- pragmatika Semiotikas nozare, kurā pēta attieksmes starp zīmju sistēmām un to lietotājiem.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
- senlaikus Sen, no seniem laikiem.
- izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem.
- dālderis Sena (parasti sudraba) monēta.
- skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība – aptuveni 70 kubikdecimetri.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- mizete Sena franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- ekijs Sena franču zelta vai sudraba monēta.
- sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
- olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
- lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
- reiki Sena ķīniešu dziedniecības metode cilvēka garīgai un fiziskai pilnveidošanai.
- pūrvieta Sena laukuma mērvienība – aptuveni 0,37 hektāri.
- unce Sena masas mērvienība vairākās valstīs (piemēram, angļu mērvienību sistēmā vienai uncei atbilst 28,35 g) [oz].
- timpa Sena metāla monēta (piektdaļa no dāldera).
- senkaps Sena mirušo apbedījuma vieta.
- grasis Sena monēta (Vācijā, Krievijā u. c. valstīs).
- šiliņš Sena monēta (viduslaiku Eiropā).
- livrs Sena naudas vienība Francijā.
- mārka Sena naudas vienība Livonijā.
- dukāts Sena naudas vienība; attiecīgā (sudraba vai zelta) monēta.
- vērdiņš Sena naudas vienība; attiecīgā monēta.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- ekosēze Sena skotu deja.
- sarabanda Sena spāņu tautas deja, kas 17.–18. gs. kļuva par galma deju; šīs dejas mūzika.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
- reāls Sena sudraba monēta (Spānijā, Meksikā, Portugālē).
- pimberis Sena sudraba monēta.
- talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
- puspūrs Sena tilpuma mērvienība – puse no pūra [1].
- sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
- vecgultne Sena upes gultne; sengultne.
- sengultne Sena upes gultne.
- senleja Sena upes ieleja; senieleja.
- annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
- unce Sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā).
- ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
- senatne Sena, tāla pagātne.
- komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
- pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- sibilla Senajā Grieķijā un Senajā Romā – pareģe.
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
- pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- satelīts Senajā Romā – bruņots algotnis, kas pavadīja savu kungu.
- gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
- reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
- pretoriānis Senajā Romā – imperatora miesassargs; gvardes karavīrs.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
- imperators Senajā Romā – karavadoņa goda tituls, vēlāk – valdnieks.
- matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
- legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
- podijs Senajā Romā – tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
- triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
- konsuls Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā).
- nobilis Senajā Romā –patriciešu un plebeju aristokrātijas pārstāvis, kas ieņēma kādu no augstākajiem valsts amatiem.
- barbars Senajiem grieķiem un romiešiem – cittautietis; arī zemāk attīstītas tautas piederīgais.
- sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
- pitekantrops Senākais vēl pērtiķveidīgais fosilais cilvēks.
- priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
- aizvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību.
- ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
- ēģiptieši Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
- stratēgs Senās Grieķijas polisās – karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
- toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, apmetnis.
- romieši Senās Romas valsts iedzīvotāji.
- semīti Senās tautas Āzijas dienvidrietumu daļā un Āfrikas ziemeļaustrumos (piem., ebreji, arābi, asīrieši, feniķieši).
- trojieši Senās Trojas iedzīvotāji.
- maķedonieši Senās valsts Maķedonijas iedzīvotāji.
- senators Senāta (1) loceklis.
- senators Senāta (2) loceklis.
- senators Senāta (3) loceklis.
- senators Senāta (4) loceklis.
- linga Senatnē – metamais ierocis (cilpa, kurā ievieto akmeni vai īpaši sagatavotu lodi); šāda veida rotaļu rīks.
- tēvs Senči (cilvēkiem).
- tēvutēvi Senči; tēvu tēvi.
- žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
- pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
- mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
- celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
- piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
- lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
- senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
- cepurīte Sēnes augļķermeņa augšējā daļa.
- kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
- augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas.
- stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
- grieķi Sengrieķi.
- hellēņi Sengrieķi.
- jonieši Sengrieķu cilts.
- tantals Sengrieķu dieva Zeva dēls, kurš par noslēpumu izpaušanu tika sodīts ar mūžīgām bada un slāpju ciešanām pazemes valstībā.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
- ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
- Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
- Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
- Trītons Sengrieķu mitoloģijā – jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- ciklops Sengrieķu mitoloģijā – milzis ar vienu aci.
- kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
- Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
- himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
- Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
- titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- lira Sengrieķu strinkšķināmais mūzikas instruments ar izliektām rāmja daļām un 7–11 stīgām; vēlāki tā paveidi.
- orhestra Sengrieķu teātrī – apaļš laukums, kur izrādes laikā atradās koris.
- proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
- korifejs Sengrieķu traģēdijā – kora vadītājs un priekšdziedātājs.
- koris Sengrieķu traģēdijā vai komēdijā – izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied.
- Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
- senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
- senlaiki Seni laiki; senatne.
- Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
- Meteņi Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; Vastlāvis.
- senči Seni priekšteči.
- vecvectēvs Seni priekšteči.
- pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
- grafiti Seni uzraksti uz sienām vai priekšmetiem.
- upanišadas Senindiešu filozofiskie un reliģiskie sacerējumi sanskritā, kas skaidro vēdu jēgu.
- sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- sūtra Senindiešu rakstos – īsa iegaumējama tēze, teiciens.
- kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
- dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
- petroglifs Seno cilvēku atstāts zīmējums, iekalums klints sienā.
- kartāgieši Seno feniķiešu kolonijas Kartāgas iedzīvotāji.
- bards Seno ķeltu dziesminieks.
- Māra Seno latviešu dievība – sieviešu aizstāve, auglības un svētības devēja, govju sargātāja.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
- bakhanālijas Seno romiešu svētki par godu Bakham.
- skalds Seno skandināvu dziesminieks.
- vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
- prūši Senprūši.
- kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
- senkrasts Sens (ūdenstilpes) krasts.
- rokraksts Sens ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam).
- muca Sens beramu vielu un šķidrumu tilpuma mērs.
- sprigulis Sens darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā auklā piesietas vāles.
- kitāra Sens grieķu strinkšķināminstruments, kas sastāv no korpusa un uz tā uzvilktām 7–18 stīgām.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
- ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
- kodekss Sens rokraksts, rakstu kopums, kas nav satīts rullī.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- senraksts Sens teksts, sens dokuments.
- mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai).
- vitriols Sens vairāku sērskābes sāļu (sulfātu) nosaukums.
- apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
- antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
- izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
- sentimentālisms Sentimentālitāte.
- salds Sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu); arī lirisks.
- kapulauks Senu apbedījumu vieta.
- epigrāfika Senu uzrakstu (uz akmens plāksnēm, klintīm, priekšmetiem u. tml.) pētīšana.
- bukinists Senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
- sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (lielāku daudzumu sēņu).
- piesēņot Sēņojot piepildīt (ko).
- melnplauka Sēņu ierosināta graudzāļu slimība, kas pilnīgi iznīcina graudu.
- sēņotne Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; micēlijs.
- micēlijs Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; sēņotne.
- separātists Separātisma piekritējs.
- krejot Separējot dalīt (pienu) krējumā un vājpienā.
- septicēmija Sepses veids – mikrobu toksīnu nokļūšana asinīs un audu deģenerācija.
- septiņkārt Septiņām kārtām, septiņkārtīgi.
- septiņkārtīgs Septiņas reizes lielāks.
- septiņreiz Septiņas reizes.
- septiņkārt Septiņreiz.
- septiņnieks Septiņu (cilvēku, priekšmetu u. tml. kopa).
- nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
- G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība.
- septītdaļa Septītā daļa no kāda veseluma vai kopuma.
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
- zēvele Sēra masas slānis (ar ko pārklāj, piem., sērkociņa kārbiņas malu un pret ko uzšķiļ uguni).
- sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
- serde Serdenis (2).
- sērfs Sērfings.
- laidiens Sērijveida izdevuma atsevišķs iespiedums.
- sērkoks Sērkociņš.
- spička Sērkociņš.
- špicka Sērkociņš.
- filumēnija Sērkociņu kārbiņu, to etiķešu kolekcionēšana.
- sermulis Sermuļāda.
- ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
- āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
- vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
- sulfīts Sērpaskābes sāls.
- serpentīnceļš Serpentīnveida kalnu ceļš.
- serpentīns Serpentīnveida kalnu ceļš.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- sulfāts Sērskābes sāls.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- resertifikācija Sertifikāta atkārtota izsniegšana.
- rekviēms Sēru mesa par mirušo dvēselēm; vokāli instrumentāls skaņdarbs mirušo piemiņai.
- sēru lente Sēru zīme – melna lente.
- gremdserve Serve, kurā bumbu pretinieka laukumā raida virzienā uz leju.
- uzservēt Servēt [1] un pabeigt servēt [1].
- sestdaļa Sestā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
- la Sestā nots diatoniskajā gammā, kas sākas ar do.
- sestdien Sestdienā.
- seškārt Sešām kārtām; seškārtīgi.
- sētuve Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
- sējmateriāls Sēšanai paredzētais materiāls; sēkla.
- seškārtīgs Sešas reizes lielāks.
- sešreiz Sešas reizes.
- sešatā Seši cilvēki kopā.
- heksametrs Sešpēdu daktila vārsma.
- seškārt Sešreiz.
- sešinieks Sešu (cilvēku, priekšmetu u. c.) kopa.
- pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms.
- izsēt Sēt un pabeigt sēt.
- pārsēt Sēt vēlreiz, no jauna.
- kaisīt Sēt.
- sētsmala Sētmala.
- zem sevis Sev apakšā.
- pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
- klusībā Sevī, savās domās.
- pašaizsardzība Sevis aizsardzība (pret ko).
- pašiedvesma Sevis iedvesmošana; pašsuģestija.
- pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
- pašiznīcināšanās Sevis iznīcināšana.
- egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
- paškontrole Sevis kontrolēšana, savas rīcības, uzvedības vērtēšana un regulēšana.
- pašapmāns Sevis maldināšana, arī ilūzija.
- atdevība Sevis nodošana.
- pašapkalpošanās Sevis paša apkalpošana sadzīvē.
- pašatjaunošanās Sevis paša atjaunošanās.
- pašraksturojums Sevis raksturojums.
- pašreklāma Sevis reklamēšana.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- pašsuģestija Sevis suģestija.
- pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
- pašnovērtējums Sevis, savas darbības rezultātu novērtējums; pašvērtējums.
- pašslavināšanās Sevis, savas darbības slavināšana; pašslavināšana.
- pašslavināšana Sevis, savas darbības slavināšana; pašslavināšanās.
- pašanalīze Sevis, savas darbības, rīcības, psihiskā stāvokļa u. tml. analīze.
- pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere.
- pašatklāsme Sevis, savu domu, jūtu izpausme.
- pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
- aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- vājība Sevišķa patika (uz ko).
- superskaitļotājs Sevišķi ātras darbības skaitļotājs.
- superātrs Sevišķi ātrs.
- superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- superaugsts Sevišķi augsts.
- superblīvs Sevišķi blīvs.
- kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
- kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
- superciets Sevišķi ciets.
- luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piem., par priekšmetiem, telpām).
- superelastīgs Sevišķi elastīgs.
- supergarš Sevišķi garš.
- trekns kumoss Sevišķi garšīgs, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens;
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
- superizturīgs Sevišķi izturīgs.
- superjaudīgs Sevišķi jaudīgs.
- superjutīgs Sevišķi jutīgs.
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
- superjauda Sevišķi liela jauda.
- superlielvalsts Sevišķi liela un ietekmīga valsts.
- superliels Sevišķi liels.
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- supermazs Sevišķi mazs.
- supermīksts Sevišķi mīksts.
- supermoderns Sevišķi moderns; pārmoderns.
- superizturīgs Sevišķi noturīgs (pret ko).
- superplāns Sevišķi plāns.
- superplastisks Sevišķi plastisks.
- superprecīzs Sevišķi precīzs.
- superradikāls Sevišķi radikāls; pārāk radikāls.
- snaiperis Sevišķi rezultatīvs spēlētājs (futbolā, hokejā u. tml.).
- izmeklēts Sevišķi rūpīgi izraudzīts; augstām prasībām atbilstošs; izsmalcināts.
- supersmags Sevišķi smags.
- afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
- svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams.
- supertāls Sevišķi tāls.
- supertīrs Sevišķi tīrs.
- superviegls Sevišķi viegls.
- kārs kumoss Sevišķs gardums.
- diezin kāds Sevišķs; īstens.
- īpašs Sevišķs.
- dirsa Sēžamvieta; anālā atvere.
- išiass Sēžas nerva iekaisums.
- sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (ko).
- iesēdēt Sēžot radīt (iespiedumu).
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sesija Sēžu periods (piem., pārstāvības institūcijām, kurām sēdes notiek periodiski un regulāri).
- plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
- struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
- sholastiķis Sholastiskās filozofijas pārstāvis.
- sibīrieši Sibīrijas iedzīvotāji.
- sicīlieši Sicīlijas pamatiedzīvotājs.
- aizsīkt Sīcot aizvirzīties.
- slienains Siekalains (1).
- spļaudekļi Siekalas, krēpas, ko izspļauj.
- slienas Siekalas.
- slienāties Siekaloties.
- vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
- gabana Siena kaudze (parasti iegarena).
- sienakaudze Siena kaudze.
- sienalaiks Siena laiks.
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- sānsiena Siena, kas atrodas (kā) sānu daļā.
- spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
- galasiena Siena, kas norobežo (ēku, telpu) garenvirzienā.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- spraudkontakts Sienas rozete, kontakts.
- apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
- sasiet Sienot (kā) saites, aiztaisīt, sastiprināt (to).
- piesiet Sienot (kādu, ko), ierobežot (tā) kustības brīvību.
- sasiet Sienot (ko) izveidot (kādu kopumu, veidojumu).
- sasieties Sienot (ko), izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu).
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
- aizsiet Sienot aizklāt ciet.
- apsiet Sienot apņemt (ar ko).
- pārsiet Sienot apņemt, apsiet (ko).
- iesiet Sienot iestiprināt; sienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- iesiet Sienot ieveidot (piem., mezglu).
- sasiet Sienot izveidot (ko).
- uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
- aizsiet Sienot nostiprināt, sastiprināt (ko sev priekšā).
- uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
- piesiet Sienot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (ko).
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot (ko piesietu).
- raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- cisas Siens, salmi, guļasvieta; guļasvieta uz salmu vai siena maisa.
- stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
- sierniecība Siera ražošana.
- siernieks Siera ražotājs.
- siernīca Sierotava.
- rokfors Siers ar asu smaržu un garšu, kura gatavošanā izmantotas zaļās pelējuma sēnītes.
- jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, kā arī ķimeņu piedevu un ko nav nepieciešams īpaši nogatavināt.
- raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
- sievele Sieva (1).
- sievene Sieva (1).
- laulene Sieva.
- vecene Sieva.
- sievasbrālis Sievas brālis; svainis.
- sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
- sievasmāte Sievas māte.
- sievastēvs Sievas tēvs.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- svaine Sievas vai vīra māsa, arī brāļa vai vīra brāļa sieva.
- sievene Sievasmāte.
- stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
- biksītes Sieviešu apakšbikses.
- sarafāns Sieviešu apģērba gabals – svārki kopā ar augšdaļu bez piedurknēm –, zem kura velk blūzi.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
- blūze Sieviešu apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma.
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
- korsete Sieviešu apģērba gabals, kas stingri apņem krūtis un vidukli.
- mēteļkleita Sieviešu apģērba gabals, ko var valkāt gan kā kleitu, gan kā mēteli.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piem., vieglas, pagaras blūzes veidā.
- kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
- meitene Sieviešu dzimuma (dzīvnieku) mazulis.
- meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
- meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība.
- harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
- laiviņa Sieviešu kurpes ar padziļu ovālu izgriezumu bez sprādzēm, siksniņām u. tml.
- baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
- nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem.
- maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piem., uzvedībā).
- lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, kupli); brunči.
- brunči Sieviešu svārki.
- kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes un svārkiem.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
- dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
- zeķturis Sieviešu veļas gabals – īpaša josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
- krūšturis Sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- nedēļniece Sieviete 6–8 nedēļas ilgā laikposmā pēc dzemdībām.
- seksbumba Sieviete ar izteikti seksuālu ārieni.
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- grūtniece Sieviete grūtniecības stāvoklī.
- dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
- partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
- mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
- civilsieva Sieviete, kas dzīvo civillaulībā.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- sieva Sieviete, kas nodarbojas (ar ko), tirgo (ko).
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- mājsaimniece Sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecību; sieviete, kas nestrādā algotu darbu.
- namamāte Sieviete, kas savā ģimenē nodarbojas ar mājsaimniecību.
- namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
- mājstrādniece Sieviete, kas veic mājsaimniecības darbus; mājkalpotāja.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
- kalpone Sieviete, ko algo mājas saimniecības darbu veikšanai.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- sieviņa Sieviete, parasti veca.
- meitietis Sieviete; jauniete.
- kundze Sieviete.
- mātīte Sieviete.
- sieva Sieviete.
- sievele Sieviete.
- sievietis Sieviete.
- sievišķa Sieviete.
- sievišķis Sieviete.
- vecene Sieviete.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- sievietība Sievietei raksturīga āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievišķība.
- sievišķība Sievietei raksturīgu āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievietība.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
- knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
- daiļums Sievietes ķermenim raksturīgās formas.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
- krāšņums Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta (kādu ēkas daļu).
- ola Sievišķā dzimumšūna, no kuras attīstās jauns īpatnis.
- olšūna Sievišķā dzimumšūna.
- olnīca Sievišķais dzimumdziedzeris, kurā attīstās olšūnas.
- sievišķs Sievišķīgs.
- roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem).
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
- signālsvilpe Signāla raidīšanai paredzēta svilpe.
- signāltaure Signāla raidīšanai paredzēta taure.
- signāluguns Signāla raidīšanai paredzēts gaismas signāls.
- signālzvans Signāla raidīšanai paredzēts zvans.
- zvans Signālierīce.
- zvans Signālierīces radīta skaņa.
- signalizators Signalizācijas ierīce, iekārta.
- signalizētājs Signalizators.
- signālkarogs Signalizēšanai paredzēts karogs.
- pīpināt Signalizēt (ar automašīnas skaņas signālu).
- stopsignāls Signāls (parasti sarkana gaisma luksoforā, semaforā u. tml.), kas aizliedz transportlīdzekļu kustību.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
- signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
- radiosignāls Signāls, ko rada, izmantojot radiotehniskus līdzekļus.
- adapters Signālu devējs; sensors.
- signalizācija Signālu raidīšana.
- retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana; programmu, raidījumu tālākizplatīšana.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
- iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
- pārsijāt Sijājot pārklāt (ar ko).
- uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
- pārsijāt Sijāt (ko) visu, viscaur.
- sīkdaļa Sīka (kā) daļa.
- frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
- sīkdetaļa Sīka (kā) detaļa.
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- ņirba Sīka (ūdens) viļņošanās.
- ņirboņa Sīka (ūdens) viļņošanās.
- pora Sīka atvere (organisma, tā daļās virsmā).
- sīkaļa Sīka auguma cilvēks, arī dzīvnieks.
- drumstala Sīka daļa, kas atdalījusies no kā (tam drūpot, plīstot u. tml.).
- drupata Sīka daļa, kas radusies, kam (parasti pārtikas produktam) drūpot.
- druska Sīka daļa, kas radusies, kam drūpot, plīstot u. tml.; drupata, drumstala.
- tīklērce Sīka ērce, kas sūc augu sulu, parasti veidojot attiecīgajās vietās tīklojumu.
- plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
- čirka Sīka matu sproga.
- mizgrauzis Sīka melna vai brūna vabole, kas dzīvo zem koku mizas, retāk mizā vai koksnē, un kuras kāpuri veido koksnē cilindriskas ejas.
- sīkplaisa Sīka plaisa (parasti defekts).
- daļiņa Sīka sastāvdaļa (piem., atoma); mikrodaļiņa.
- obols Sīka sudraba (vēlāk – vara) monēta Senajā Grieķijā.
- sestercijs Sīka sudraba (vēlāk bronzas) monēta Senajā Romā.
- ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- sīkblakts Sīka vai vidēji liela blakts ar četrposmu taustekļiem.
- spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
- sīkums Sīka, maznozīmīga detaļa, sastāvdaļa.
- putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
- kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
- kapilārs Sīkākais asinsvads starp artēriju un vēnu sazarojumiem.
- izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids; šī valodas paveida izpausmes forma.
- sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
- gramšļi Sīkas atliekas, pabiras.
- sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās (kam) birstot, drūpot.
- zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- kruzuļi Sīkas krokas; sīki volāni.
- virpuļotājvaboles Sīkas ovālas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles.
- blēņas Sīkas palaidnības, nerātnības.
- smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
- burzguļi Sīkas šļakatas, putas, burbuļi (ūdenī).
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam rotāšanai.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- sīkgraudu Sīkgraudains (1).
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- sikhs Sikhisma piekritējs.
- airkāji Sīki (1–3 mm) vēzīši bez čaulas.
- rasa Sīki (ūdens) pilieni, sīkas (sviedru, asaru) lāses.
- galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
- gruži Sīki atkritumi, pabiras (no kā).
- sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
- sīkdzīvnieki Sīki dzīvnieki.
- bārkstis Sīki izaugumi (piem., dzīvniekiem, augiem).
- detalizēt Sīki izstrādāt; sīki iztirzāt, analizēt.
- detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
- detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
- detalizēts Sīki izstrādāts; sīki iztirzāts, izanalizēts.
- zobiņš Sīki izvirzījumi, robiņi (piem., augam).
- dūrējutis Sīki parazītiski bezspārnu kukaiņi, kuri sūc cilvēka vai dzīvnieka asinis.
- izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- izpurināt Sīki pārmeklēt; arī izkratīt.
- liberiņi Sīki priekšmeti, apģērba gabali u. tml.
- manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
- aprakstīt Sīki raksturojot, reģistrēt īpašā aktā (kādam piederošu mantu).
- pulveris Sīki saberzts ārstniecības līdzeklis; viena šāda līdzekļa doza.
- kruzuļains Sīki sakrokots; ar sīkiem volāniem.
- sadrāzt Sīki sasmalcināt.
- dziedātājputni Sīki un vidēja lieluma putni ar attīstītu balss aparātu.
- trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
- krūzots Sīki viļņots, ar izciļņiem (par augiem, to lapām u. tml.).
- kruzuļots Sīki viļņots; krūzots.
- dzeļmatiņi Sīki, ar kodīgu šķidrumu pildīti matiņi (dažiem augiem).
- pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
- simfilas Sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini posmkāji bez acīm, kas dzīvo augsnē zem akmeņiem.
- ķidāt Sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., notikumus cilvēka personīgajā dzīvē).
- izklāstīt Sīki, detalizēti izstāstīt, izskaidrot.
- izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu vietu).
- izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (ko).
- izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
- pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
- iekurs Sīki, sausi kokmateriāli, ar ko iekurina.
- nopratināt Sīki, stingri iztaujāt, izprašņāt.
- trīsas Sīki, viegli drebuļi.
- vižņi Sīki, vizuļojoši ledus kristāli.
- zoobentoss Sīkie dzīvnieki, kas dzīvo ūdenstilpes gruntī un uz tās.
- čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām apaugusi purvaina vieta.
- aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
- pusteciņus Sīkiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
- pusrikšus Sīkiem, straujiem soļiem; gandrīz rikšus.
- sīkmanis Sīkmanīgs cilvēks.
- sū Sīknaudas vienība Francijā no 18. gs.
- vaskulīts Sīko asinsvadu iekaisums.
- duša Sīkos pilienos izkliedēta mazgājamā ūdens strūkla; ierīce, kas rada šādu strūklu; mazgāšanās ar šādu ierīci.
- sīkpilsonis Sīkpilsoņu kārtas pārstāvis.
- sīkporains Sīkporu.
- amatniecība Sīkražošana, kam pamatā roku darbs un vienkārši darbarīki.
- pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
- grafiks Sīks (piem., kādas darbības, norises) iedalījums laikā; attiecīgais dokuments.
- ievilkums Sīks auduma sakrokojums apģērbam, tā daļai.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- miģele Sīks divspārņu asinssūcējs kukainis ar garām kājām.
- moskīts Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos).
- knislis Sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas atgādina mušu.
- ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
- matiņš Sīks epidermas izaugums (augiem).
- pūslītis Sīks gāzes vai gaisa veidojums (kādā masā, šķidrumā).
- grumbulis Sīks izcilnis, nelīdzenums, negludums.
- sīkizstrādājums Sīks izstrādājums, piem., rotaslieta.
- kapilārs Sīks matveida kanāls (vielā, materiālā, masā u. tml.); sīka pora (augsnē).
- skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
- radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
- spožlapsene Sīks plēvspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) kāpuros un kūniņās.
- ciklops Sīks saldūdens vēzītis ar cilindrisku ķermeni un vienu aci.
- kode Sīks tauriņš, pelēcīgā krāsā, kura kāpuri, izgraužot ejas, sabojā vilnas drēbes, graudus u. tml.
- racējlapsene Sīks vai vidēji liels kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs.
- lemurs Sīks vai vidēji liels puspērtiķis ar smailu purniņu un garu, kuplu asti, kas dzīvo mežos Madagaskarā un Komoru salās.
- ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
- blusa Sīks, bezspārnains asinssūcējs kukainis, kas pārvietojas lecot.
- ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- izklāsts Sīks, detalizēts stāstījums, izskaidrojums.
- trūdodiņš Sīks, neliels tumšs kukainis ar melnīgsnējiem spārniem.
- sīkmanis Sīks, nenozīmīgs cilvēks.
- rasa Sīks, smalks lietus.
- pūte Sīks, strutains ādas audu iekaisums.
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
- pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
- štripe Siksniņa (apaviem).
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
- čirkains Sīksprogains.
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; skopulis.
- sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
- ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- fitoplanktons Sīku augu kopums, kas peld ūdeņu augšējos slāņos; augu planktons.
- sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
- kvēpi Sīku melnu oglekļa daļiņu produkts, ko ražo īpašā veidā (piem., gumijas rūpniecībai).
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
- mikrofauna Sīku, mikroskopisku dzīvnieku kopums (kādā vidē).
- utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
- mazzemnieks Sīkzemnieks.
- ledenīte Sīkziedu begonija, leduspuķe.
- leduspuķe Sīkziedu begonija.
- mārtiņroze Sīkziedu krizantēma.
- sīkzobu Sīkzobains (1).
- sīkzobu Sīkzobains (2).
- sīkzobu Sīkzobains (3).
- silaine Silājs.
- konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
- sildāmiekārta Sildiekārta.
- sildāmierīce Sildierīce.
- perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem).
- radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
- iesildīt Sildot panākt, būt par cēloni, ka kļūst silts, iesilst.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- kupināt Sildot recināt.
- sakupināt Sildot sarecināt.
- atkausēt Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
- silīcijtērauds Silicēts tērauds.
- karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
- silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
- silikāti Silīcijskābju sāļi.
- rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju.
- granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par dārgakmeņiem.
- silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns vai zaļgans minerāls.
- silkss Silksnis.
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo temperatūru; kļūt siltam.
- dienvidi Siltā klimata zemes.
- atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
- satuntulēties Silti saģērbties; satīstīties.
- velteņi Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
- nosiltināt Siltinot panākt, ka tiek samazināta vai novērsta siltuma aizplūšana.
- svīteris Silts džemperis.
- fēns Silts un sauss vējš, kas pūš no kalniem ielejās.
- mīlīgs Silts, patīkams.
- siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
- siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
- kalorija Siltuma daudzuma mērvienība – 4,1868 džouli.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
- termoenerģija Siltuma enerģija.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
- izkust Siltuma iedarbībā kļūt šķidram.
- konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
- kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
- siltumpiegāde Siltumapgāde.
- siltumtrase Siltumapgādes trase.
- siltumterapija Siltumdziedniecība.
- tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
- siltumfiziķis Siltumfizikas speciālists.
- siltumkapacitāte Siltumietilpība.
- fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
- akmensvate Siltumizolācijas materiāls.
- siltumizolators Siltumizolācijas materiāls.
- siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
- siltme Siltums.
- siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
- siltumtehniķis Siltumtehnikas speciālists.
- sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
- siltumvadāmība Siltumvadītspēja.
- alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
- akants Siltzemju augs ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- veidols Siluets, kontūru kopums.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
- simbolists Simbolisma pārstāvis.
- simbolika Simbolisms.
- simbolika Simbols un tā nozīme, šādu simbolu un to nozīmju kopums (piem., ģerbonis, logotips, karogs, himna).
- asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
- simfonists Simfoniķis.
- simptomātika Simptomu (1) kopums.
- kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
- sindroms Simptomu kopums.
- gadsimts Simt gadu ilgs laika posms (skaitot no jebkura gada).
- simtgade Simt gadu ilgs laikposms.
- simts grami Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
- simts gramu Simt mililitru (parasti alkoholiska dzēriena).
- simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
- simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
- simtreiz Simt reižu.
- simtnieks Simt vienību kopa.
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- simtdaļa Simtā daļa.
- sinhrons Sinhronisks (2).
- sinjorita Sinjorīna.
- sinologs Sinoloģijas speciālists.
- sinonīmika Sinonīmu kopums, sistēma.
- sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
- skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
- barbitūrskābe Sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
- neilons Sintētiska polimēru šķiedra; izstrādājums (piem., audums) no šādas šķiedras.
- bakelīts Sintētiska viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā izolācijai.
- sintētika Sintētiska viela, šo vielu kopums; izstrādājums vai izstrādājumu kopums no sintētiskām izejvielām.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā.
- vanilīns Sintētiski iegūts balts kristālisks pulveris ar intensīvu vaniļas smaržu.
- poliamīdi Sintētiski polimēri – baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piem., mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
- akrilšķiedra Sintētisks materiāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- spaiss Sintētisks narkotisko vielu maisījums.
- polivinilhlorīds Sintētisks polimērs – balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piem., šķiedras, plēves.
- polietilēns Sintētisks polimērs – bezkrāsaina, puscaurspīdīga viela, ko iegūst, polimerizējot etilēnu.
- polipropilēns Sintētisks polimērs – cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- poliesteris Sintētisks polimērs, no kā iegūst sevišķi izturīgas līmes, lakas, sveķus u. c.
- sintoists Sintoisma piekritējs.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- vairsīpoliņš Sīpoliņš, kas attīstās no tāda žākļu pumpura, kas parasti ieriešas starp sīpola zvīņām.
- sīpolklopsis Sīpolsitenis.
- šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
- perikardīts Sirds apvalka iekaisums.
- perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
- sirdsvājums Sirds mazspēja.
- miokards Sirds muskuļaudi.
- miokardīts Sirds muskuļaudu iekaisums.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
- sirdspuksts Sirds puksts.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
- mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
- endokards Sirds sienas iekšējā kārta.
- endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
- kardioskleroze Sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- sirdstoņi Sirds toņi.
- sirdstrokšņi Sirds trokšņi.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- motors Sirds.
- sirdsbalss Sirdsapziņa.
- sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto skaņu grafisks pieraksts.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
- sirdsšķīstība Sirdsskaidrība.
- sirdsšķīsts Sirdsskaidrs.
- sīrieši Sīrijas pamatiedzīvotāji (galvenokārt arābi).
- sudraboties Sirmot; iegūt sudrabotu toni.
- sudrabot Sirmot.
- balts Sirms.
- sarma Sirmums.
- sudrabs Sirmums.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
- sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
- sirreāls Sirreālistisks.
- irsis Sirsenis.
- lirisms Sirsnība, maigums, jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
- mīļums Sirsnības, mīlestības jūtas; šo jūtu izpausme.
- no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
- mīļš Sirsnīgs, laipns.
- lirisks Sirsnīgs, maigs, jūtīgs (par cilvēku, tā psihi).
- lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
- čirkstēt Sisināt.
- samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
- krāmēt Sist (kādam).
- zilināt Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; piekaut.
- klapēt Sist (par sirdi); pukstēt.
- dunkāt Sist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- pletnēt Sist ar pletni.
- bungot Sist bungas.
- klapēt Sist plaukstas, applaudēt.
- aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
- sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
- knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
- likt Sist, cirst.
- dungot Sist, klaudzināt.
- pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
- pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- ģērēt Sist, pērt.
- kaut Sist, pērt.
- šaustīt Sist, pērt.
- sist dūri galdā Sist, triekt ar dūri pa galdu.
- triekt dūri galdā Sist, triekt ar dūri pa galdu.
- klapēt Sist; dauzīt.
- kult Sist; pērt.
- dot Sist; šaut.
- maukt Sist.
- vilkt Sist.
- mehānisms Sistēma (piem., kādu darbību veikšanai).
- televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
- signālsistēma Sistēma signālu (1) pārraidīšanai, uztveršanai un fiksēšanai.
- rezonators Sistēma vai ķermenis, kurā ārējs impulss var ierosināt rezonansi.
- apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
- slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- parlamentārisms Sistēma, kurā augstākā valsts vara pieder parlamentam.
- kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
- multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
- subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
- lietojamība Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var iemācīties tās izmantošanu; strādāt ar to.
- sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
- sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- trenēties Sistemātiski vingrināties (parasti kādā sporta veidā).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- sasistematizēt Sistematizējot sakārtot (ko).
- kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
- kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
- fototēka Sistematizēts fotoattēlu krājums, krātuve.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums speciālā glabātavā.
- kodekss Sistematizēts likumu krājums kādā tiesību nozarē.
- diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
- tastatūra Sistematizēts taustiņu kopums (piem., datoram, telefona aparātam); klaviatūra (2).
- koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
- triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
- zvans Sitamais mūzikas instruments, kuru veido skaņotas metāla caurules, kas iekārtas metāla vai koka rāmī.
- kāviens Sitieni; stiprs pēriens.
- dunka Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
- pliķis Sitiens ar plaukstu (parasti pa seju); pļauka.
- pļauka Sitiens ar plaukstu (parasti pa vaigu).
- pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
- knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
- knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
- spēriens Sitiens; trieciens.
- izšķaidīt Sitienu, triecienu rezultātā tikt sadragātam, iznīcinātam.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu) dalīt, drupināt nost.
- piesist Sitot (ar naglām) piestiprināt.
- izsist Sitot (kādu), panākt vēlamo rezultātu.
- piesist Sitot (piem., ar kāju), atveidot (ritmu).
- klauvēt Sitot (piem., pie durvīm, loga), radīt troksni, lai signalizētu.
- aizsist Sitot aizdarīt.
- kalt Sitot ar āmuru, apstrādāt (metālu); šādā veidā strādāt.
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
- izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
- izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
- nobungot Sitot bungas, nospēlēt.
- sašķindināt Sitot kopā, radīt šķindoņu.
- sasist Sitot saplēst.
- sadauzīt Sitot savainot (cilvēku, ķermeņa daļu).
- sasist Sitot savainot, sakropļot (cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- iesist Sitot skart, dot triecienu.
- sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost; arī notriekt, nogāzt (zemē, gar zemi).
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- izsist Sitot, ar sitienu izveidot, radīt (caurumu, robu u. tml.).
- izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- nosist Sitot, ar sitienu, triecienu nonāvēt.
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
- nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
- izdzīt Sitot, dzenot izvirzīt (cauri kam, caur ko).
- samīcīt Sitot, grūžot u. tml. savainot, piekaut.
- pārdauzīt Sitot, sasitoties ievainot (ķermeņa daļu) tā, ka rodas brūce; pārsist.
- kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
- kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
- blietēt Sitot, stampājot blīvēt, līdzināt.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu) radīt (ievainojumu).
- lauzt Sitot, triecot (piem., ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- gadījums Situācija, apstākļi.
- signāls Situācija, arī darbība, kas liecina (par ko).
- problēmsituācija Situācija, kas rodas, kad tiek konstatēta kādas problēmas pastāvēšana vai tās risināšana.
- konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
- štelle Situācija, stāvoklis.
- priekšvēsture Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
- vodeviļa Situāciju komēdija ar kuplejām 18. un 19. gs.
- ruksis Sivēns; cūka.
- cūcēns Sivēns.
- komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
- kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
- permangānskābe Skābe, kas rodas no mangāna oksīda.
- ogļskābe Skābe, kas veidojas, oglekļa dioksīdam reaģējot ar ūdeni.
- citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
- borskābe Skābe, ko iegūst no bora savienojumiem – balta kristāliska viela.
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
- O Skābeklis.
- oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
- oksalāts Skābeņskābes sāls.
- kumiss Skābpiena dzēriens no ķēves piena.
- kefīrs Skābpiena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
- jogurts Skābpiena produkts, kas raudzēts ar īpašu baktēriju ieraugu.
- rjaženka Skābpiena produkts, ko iegūst, raudzējot karsētu pilnpienu.
- saldskābs Skābs ar saldu piegaršu.
- saldskābs Skābs ar saldu toni (par smaržu).
- saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- ēveļskaidas Skaidas, kas rodas ēvelējot.
- drazas Skaidas, lauskas u. tml. sīkas atliekas; nederīgi, nevajadzīgi sīkumi.
- kase Skaidras naudas līdzekļi, to kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
- kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
- nenoteikts Skaidri neizpaužot; arī izvairīgi.
- evidents Skaidri redzams, uzskatāms.
- redzams Skaidri saprotams, neapšaubāms.
- acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
- reljefs Skaidri saskatāms.
- manifestēt Skaidri, atklāti paust, apliecināt.
- noteikts Skaidri, precīzi izveidots.
- noteikti Skaidri, precīzi.
- taustāms Skaidri, viegli uztverams, konstatējams, pamanāms; arī konkrēts.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
- ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds ko) saprot; skaidrojot pārliecināt.
- tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
- klārēt Skaidrot; stāstīt.
- dzidrs Skaidrs (par dienu, tās daļu).
- dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
- balts Skaidrs, morāli tīrs.
- tīrs Skaidrs, precīzs (par skaņu, skanējumu).
- dzidrs Skaidrs, spožs (par acīm, skatienu).
- klārs Skaidrs.
- skaistulis Skaists cilvēks.
- glezna Skaists dabasskats.
- skaistulis Skaists dzīvnieks, augs.
- apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
- skaistums Skaists priekšmets, parādība.
- rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
- košs Skaists, krāšņs.
- glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
- daiļava Skaistule.
- gaume Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
- daile Skaistums, daiļums.
- estētika Skaistums.
- gross Skaita mērvienība – 12 duču jeb 144 gabali.
- ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- kāls Skaita mērvienība – 30 gabalu.
- pieplūdums Skaita palielinājums, pieaugums.
- pussimts Skaitlis 50; puse no simta.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
- dalītājs Skaitlis, ar kuru dala.
- viens Skaitlis, cipars 1.
- divi Skaitlis, cipars 2.
- trīs Skaitlis, cipars 3.
- četri Skaitlis, cipars 4.
- pieci Skaitlis, cipars 5.
- seši Skaitlis, cipars 6.
- septiņi Skaitlis, cipars 7.
- astoņi Skaitlis, cipars 8.
- deviņi Skaitlis, cipars 9.
- triljons Skaitlis, ciparu kopa 1 000 000 000 000.
- miljards Skaitlis, ciparu kopa 1 000 000 000.
- miljons Skaitlis, ciparu kopa 1 000 000.
- desmit Skaitlis, ciparu kopa 10.
- simts Skaitlis, ciparu kopa 100; simt (1).
- simt Skaitlis, ciparu kopa 100.
- tūkstoš Skaitlis, ciparu kopa 1000.
- tūkstotis Skaitlis, ciparu kopa 1000.
- vienpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 11.
- pusotrs Skaitlis, ciparu kopa 1½, 1,5.
- divpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 12.
- trīspadsmit Skaitlis, ciparu kopa 13.
- četrpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 14.
- piecpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 15.
- sešpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 16.
- septiņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 17.
- astoņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 18.
- deviņpadsmit Skaitlis, ciparu kopa 19.
- divarpus Skaitlis, ciparu kopa 2 ½ – divi ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- divdesmit Skaitlis, ciparu kopa 20.
- divsimt Skaitlis, ciparu kopa 200; divi simti.
- trīsdesmit Skaitlis, ciparu kopa 30.
- trīssimt Skaitlis, ciparu kopa 300; trīs simti.
- četrdesmit Skaitlis, ciparu kopa 40.
- četrsimt Skaitlis, ciparu kopa 400; četri simti.
- piecarpus Skaitlis, ciparu kopa 5 ½ – pieci ar pusi; šāds daudzums, skaits.
- piecdesmit Skaitlis, ciparu kopa 50.
- pusmiljons Skaitlis, ciparu kopa 500 000.
- piecsimt Skaitlis, ciparu kopa 500; pieci simti.
- sešdesmit Skaitlis, ciparu kopa 60.
- sešsimt Skaitlis, ciparu kopa 600; seši simti.
- septiņdesmit Skaitlis, ciparu kopa 70.
- septiņsimt Skaitlis, ciparu kopa 700; septiņi simti.
- astoņdesmit Skaitlis, ciparu kopa 80.
- astoņsimt Skaitlis, ciparu kopa 800; astoņi simti.
- deviņdesmit Skaitlis, ciparu kopa 90.
- deviņsimt Skaitlis, ciparu kopa 900; deviņi simti.
- cipars Skaitlis, daudzums.
- rezultāts Skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
- gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu.
- daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
- pārskaitlis Skaitlis, kas bez atlikuma dalās ar divi.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- pī Skaitlis, kas izsaka riņķa līnijas garuma attiecību pret diametra garumu.
- nepārskaitlis Skaitlis, kas nedalās ar divi bez atlikuma; nepāra skaitlis.
- gradients Skaitlis, kas rāda (fizikāla lieluma) pieaugumu vai samazināšanos (kādā vidē).
- lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
- saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
- skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
- varbūtība Skaitlis, kas raksturo gadījuma rakstura parādības realizēšanās iespējas.
- laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
- ordināta Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no horizontālās koordinātu (abscisu) ass.
- abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordinātu ass.
- mazinātājs Skaitlis, ko atņem no cita skaitļa.
- dalījums Skaitlis, ko iegūst matemātikas darbības – dalīšanas rezultātā.
- pamatskaitlis Skaitlis, ko kāpina.
- sekstiljons Skaitlis, ko raksta ar vieninieku un 21 nulli.
- dalāms Skaitlis, kuru dala.
- mazināms Skaitlis, no kā atņem citu skaitli.
- vairākums Skaitliski lielākā (kā) daļa.
- mazākums Skaitliski mazākā (kāda kopuma) daļa.
- samērot Skaitliski salīdzināt (ko), izmantojot kopēju mēru.
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
- koeficients Skaitlisks (kādas parādības) raksturojums.
- kopsavilkums Skaitlisks apkopojums; summējums, kopējā summa.
- indekss Skaitlisks rādītājs (kā) relatīvo pārmaiņu raksturošanai un analīzei.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas noturību pret denotāciju iekšdedzes motoros.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; izskaitļot.
- rezultāts Skaitļos izteikts (sporta spēles) stāvokļa rādītājs; iznākums.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- numerācija Skaitļu apzīmēšanas sistēma.
- funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
- šifrs Skaitļu un burtu kombinācija atslēgā; kods.
- intervāls Skaitļu vai punktu kopa, kuras elementi atrodas starp diviem dotajiem skaitļiem vai punktiem.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā) skaitu.
- aizskaitīt Skaitot nonākt (līdz kādam skaitlim).
- izskaitīt Skaitot nosaukt (balsī vai domās) skaitļus kādā secībā.
- pieskaitīt Skaitot pievienot, pielikt klāt; pierēķināt.
- atskaitīt Skaitot, rēķinot atņemt.
- ieskaitīt Skaitot, rēķinot iekļaut (kādā kopumā).
- daudzums Skaits, apjoms, masa.
- pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums kādā kopumā.
- kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
- zobenājs Skalbe; īriss [1].
- īriss Skalbju dzimtas augs ar zobenveida lapām un lieliem ziediem.
- krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
- frēzija Skalbju dzimtas sīpolaugs ar smaržīgiem piltuvveida ziediem.
- apskaldīt Skaldot apdarināt.
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- atskaldīt Skaldot atdalīt.
- izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma).
- pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
- saskaldīt Skaldot pārveidot (par ko).
- saskaldīt Skaldot sadalīt.
- saskaldīt Skaldot sagādāt (ko) lielākā daudzumā.
- pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt.
- noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
- ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
- izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
- noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
- atskalot Skalojot atsegt.
- izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- noskalot Skalojot noārdīt.
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- noskalot Skalojot padarīt tīru.
- saskalot Skalojot sajaukt.
- pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
- pieskalot Skalojot, ar ūdens plūsmu pievirzīt klāt.
- aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
- atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- saskaloties Skalojoties tikt sajauktam kopā.
- skaloties Skalot sevi, savu ķermeni.
- pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna; skalot (ko) visu, viscaur.
- izrēkties Skaļā balsī izkliegties, izsmieties.
- rēkt Skaļā balsī ļoti smieties.
- nobļaut Skaļā balsī nodziedāt.
- norēkties Skaļā balsī nokliegt (ko); norēkt (2).
- norēkt Skaļā balsī nokliegt (ko).
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
- aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
- zviegt Skaļā balsī smieties.
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot (ko) pateikt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot nodziedāt.
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
- nokliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko).
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (vārdus, īsu teikumu).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- tracis Skaļa trokšņošana, kņada; arī skandāls.
- purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
- klaigas Skaļa, demonstratīva uzskatu paušana.
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī teikt, runāt (ko).
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- ļembasts Skaļa, trokšņaina uzvedība; tracis, skandāls.
- zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, zoboties.
- maurot Skaļi bļaustīties, klaigāt.
- nobrēkt Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
- aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
- kaukt Skaļi gausties, vaimanāt.
- iebrēkties Skaļi ieraudāties; skaļi iekliegties.
- iezviegties Skaļi iesmieties (par cilvēku).
- purkšķināt Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
- dauzīties Skaļi klauvēt.
- klaudzināt Skaļi klauvēt.
- gavilēt Skaļi paust lielu prieku, sajūsmu.
- brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
- brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
- piebungot Skaļi piesist, pieklauvēt.
- nokliegt Skaļi raudāt, kliegt (kādu laikposmu) un pārstāt skaļi raudāt, kliegt.
- baurot Skaļi raudāt, kliegt.
- taurēt Skaļi runāt, kliegt.
- bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
- ūjināt Skaļi saukt "u-ū", "ū-ū" u. tml.
- sazviegties Skaļi smieties.
- dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
- skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties.
- šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
- troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
- izkliegt Skaļi, demonstratīvi izpaust.
- kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
- piebrēkt Skaļi, demonstratīvi paužot (ko), piepildīt (ar to kādu vidi).
- uzrēkt Skaļi, dusmīgi izkliegt.
- uzriet Skaļi, dusmīgi uzkliegt.
- iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
- iebrēkties Skaļi, griezīgi ieskanēties.
- ierēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties.
- brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt, raudāt.
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
- nobļaut Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
- nobrēkt Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
- uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
- noriet Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
- ierēkties Skaļi, nesavaldīgi iesmieties.
- elsot Skaļi, smagi elpot (piem., aiz piepūles).
- elst Skaļi, smagi elpot; elsot.
- piedauzīt Skaļi, spēcīgi pieklauvēt; skaļi, spēcīgi piesist (pie kā).
- rībēt Skaļi, spēcīgi skanēt.
- stabulēt Skaļi, stiepjot skaņas, raudāt.
- auri Skaļi, stiepti kliedzieni, saucieni; brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
- aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt (par cilvēku).
- dikti Skaļi, stipri.
- reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
- skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
- klaudziens Skaļš klauvējiens.
- skandāls Skaļš strīds, ķilda.
- scēna Skaļš, demonstratīvs strīds, savstarpējo attiecību konflikta risinājums.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (parasti putna) kliedziens, sauciens.
- homērisks Skaļš, nevaldāms (par smiekliem).
- rēciens Skaļš, skarbs troksnis, ko rada, piem., mehānismi.
- dikts Skaļš, spēcīgs.
- ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums.
- brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis.
- rēciens Skaļu, neartikulētu skaņu kopums, ko rada cilvēki.
- tumba Skanda.
- noskandēt Skandējot norunāt, nodeklamēt.
- skandināvi Skandināvijas tautu piederīgais.
- skandināvi Skandināvijas valstu pamatiedzīvotāji (piem., zviedri, somi, norvēģi).
- SAS Skandināvu lidsabiedrību konsorcijs.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
- varjagi Skandināvu vikingi (krievu historiogrāfijā).
- izruna Skanējuma izveide (valodas skaņām, vārdiem u. tml.) ar runas orgāniem; skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.); artikulācija.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa, raksturīga īpatnība.
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- trinkšķēt Skanēt (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
- drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
- sabalsoties Skanēt saskanīgi (ar ko citu skanošu).
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
- šalkt Skanēt.
- trallināt Skanīgi dziedāt (par putniem).
- gavilēt Skanīgi, priecīgi dziedāt (par putniem).
- sonors Skanīgs (piem., par balsi, tembru).
- skaņš Skanīgs, arī skaļš.
- metālisks Skanīgs, ass (par skaņu).
- skaidrs Skanīgs, bez trokšņa elementiem (par skaņām).
- sidrabains Skanīgs, dzidrs, samērā augsts (par skaņu).
- sudrabains Skanīgs, dzirds, samērā augsts (par skaņu).
- ietērps Skaniskā izpausme, forma.
- aizskanēt Skanot izplatīties, aizplūst.
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
- pēcskaņa Skaņa, kas ir dzirdama pēc skaņas avota darbības beigām.
- sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
- troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
- sitiens Skaņa, troksnis, kas rodas sitot (piem., pa ko cietu).
- tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
- c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
- a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
- d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
- b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
- h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
- g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
- stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- epentēze Skaņas iespraudums vārdā.
- akustika Skaņas izplatība un dzirdamība (telpā).
- labializācija Skaņas izrunāšana ar noapaļotām vai izstieptām lūpām.
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- pērkons Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
- reverberācija Skaņas saglabāšanās telpā pēc tam, kad skaņas avots vairs nedarbojas; pēcskaņa.
- vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
- sinkope Skaņas vai skaņu kopas zudums vārda vidū.
- sintēze Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
- interference Skaņas, gaismas u. tml. viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- atbalss Skaņas, ko atstaro apkārtējie priekšmeti.
- krāciens Skaņas, ko cilvēks rada guļot.
- solis Skaņas, ko rada šādas kāju kustības.
- dziesma Skaņas, ko rada, piem., vibrējoši priekšmeti, gaisa, ūdens plūsma.
- klavierizvilkums Skaņdarba (piem., operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam.
- izklāsts Skaņdarba (tēmu) secīgs izkārtojums.
- orķestrācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana orķestra sastāvam; instrumentācija.
- instrumentācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana vairākiem instrumentiem, tā izveidojums instrumentālam sastāvam; orķestrācija.
- pavadījums Skaņdarba atskaņojums, ar ko papildina (piem., kādu darbību).
- mūzika Skaņdarba atskaņojums, skanējums.
- solopartija Skaņdarba daļa, posms, fragments, ko izpilda solists.
- pēcspēle Skaņdarba instrumentāls noslēgums (parasti pēc dziedājuma).
- faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
- transkripcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē, piemērošana citam instrumentam.
- transpozīcija Skaņdarba pārlikšana citā tonalitātē.
- partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- skaņradis Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu; komponists.
- komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
- pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
- koloristika Skaņdarba skanējuma nokrāsa.
- reprīze Skaņdarba tēmas, fragmenta tiešs vai variēts atkārtojums; pamattēmas atgriešanās (piem., sonātē).
- remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
- ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
- kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem); lomas tēlošana, tēlojums.
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- poēma Skaņdarbs ar lirisku, liriski episku vai dramatisku raksturu.
- balāde Skaņdarbs ar traģiska vai fantastiska vēstījuma raksturu.
- maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
- oktets Skaņdarbs astoņiem izpildītājiem.
- kvartets Skaņdarbs četriem izpildītājiem.
- nonets Skaņdarbs deviņiem izpildītājiem.
- duets Skaņdarbs diviem izpildītājiem.
- klavierskaņdarbs Skaņdarbs klavierēm; klavierdarbs.
- klavierdarbs Skaņdarbs klavierēm; klavierskaņdarbs.
- kvintets Skaņdarbs pieciem izpildītājiem.
- sekstets Skaņdarbs sešiem mūziķiem.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- kameransamblis Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
- koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piem., operas) fragments šādam ansamblim.
- pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
- vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
- ekspromts Skaņdarbs, kas radies it kā pēkšņi, improvizējot.
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
- oda Skaņdarbs, kurā ietverts svinīgs slavinājums (parasti korim un orķestrim).
- solo Skaņdarbs, tā daļa vienam izpildītājam (dziedātājam, mūziķim, dejotājam) ar pavadījumu vai bez tā.
- picikato Skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu.
- opuss Skaņdarbs; arī sacerējums.
- kompozīcija Skaņdarbs.
- lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- koncertprogramma Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu (1).
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieku repertuārā.
- mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni.
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot.
- diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
- fonogramma Skaņu ieraksts (piem., magnetofona lentē).
- fonotēka Skaņu ierakstu krājums; vieta, kur glabājas skaņu ierakstu krājums.
- nazalizācija Skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu.
- balss Skaņu kopums, ko rada dabas parādības, ierīces, mašīnas.
- balss Skaņu kopums, ko rada dzīvnieks.
- dziesma Skaņu kopums, ko rada putni, arī kukaiņi u. tml.
- balss Skaņu kopums, ko veido cilvēka runas orgāni.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- toņmeistars Skaņu režisors.
- melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
- harmonija Skaņu saskanīgs apvienojums akordos un to saistība pakāpeniskā secībā.
- gājiens Skaņu secība (melodijā).
- dinamika Skaņu stipruma gradācija skaņdarba izpildījumā.
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- rēkoņa Skaņu vai trokšņu kopums, kāds dzirdams (kam) rēcot.
- infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
- kadence Skaņu virkne vai akords (skaņdarba, skaņdarba daļas u. tml.) nobeigumā.
- saskanība Skaņu, to kopumu apvienojums vēlamā kopībā.
- plate Skaņuplate.
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
- vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
- grāmatskapis Skapis grāmatu novietošanai.
- spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piem., mašīnas, mūzikas instrumenti.
- parkšķis Skarba, mainīga augstuma pazema skaņa, ko parasti rada putni, kukaiņi.
- sparkšķis Skarba, parasti ritmiska, skaņa.
- nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
- ass Skarbs (par balsi, skaņu).
- sūrs Skarbs (parasti ārēji redzami) – par cilvēku.
- ass Skarbs, aizskarošs, arī naidīgs.
- šerps Skarbs, ass.
- atskabargains Skarbs, dzēlīgs.
- skabargains Skarbs, dzēlīgs.
- parkšķis Skarbs, pazems troksnis, ko rada motori, ierīces u. tml.
- bundža Skārda kārba.
- bleķis Skārds.
- aifons Skārienjutīgs telefons.
- šarlaks Skarlatīna.
- vilkt Skarot (ar ko), virzīties (pa ko).
- ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
- uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
- noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- uzsist Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
- nogrābstīt Skarot ar rokām, grābstoties notraipīt.
- iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
- novilkt Skarot pārvirzīt pār (ko), gar (ko).
- iegriezt Skarot un virzoties (pa ko), atstāt (piem., rievu, grumbu).
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
- ķerties Skaroties, līpot (kam) klāt, saistīties, palikt (pie tā).
- iesniegties Skart (citu jomu, nozari u. tml.).
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piem., mīlestību, draudzību, cieņu.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- glaust Skart ar slīdošu (rokas) kustību; glāstīt.
- trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (par dzīvām būtnēm, to ķermeņu daļām).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (par priekšmetiem).
- ķert Skart, izraisot (negatīvas) sekas.
- durties Skarties (kur klāt).
- parāde Skate, demonstrējums.
- mirklis Skatiens (parasti neilgs).
- acs Skatiens.
- skats Skatiens.
- plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- rakurss Skatījums, aspekts.
- redzējums Skatījums; izpratne; viedoklis.
- lūkot Skatīt, skatīties; skatot, skatoties pārbaudīt.
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- parters Skatītāju zāles apakšējais stāvs.
- publika Skatītāju, sarīkojuma apmeklētāju u. tml. kopums.
- raudzīt Skatīties (1).
- ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
- mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
- vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
- apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- šķielēt Skatīties sānis, pavēršot galvenokārt tikai acis.
- noskatīties Skatīties un beigt skatīties (ko).
- spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
- raudzīties Skatīties, ar kādu attieksmi aplūkot (ko).
- bolīties Skatīties, bolot acis.
- glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
- raudzīties Skatīties, vērot (kādu notikumu, darbību).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- lūrēt Skatīties, vērot.
- zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
- cierēt Skatīties.
- noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
- raudzīt Skatoties noskaidrot, pārbaudīt (ko).
- ieskatīties Skatoties pamanīt, ievērot.
- paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
- saskatīt Skatoties uztvert (ko).
- saskatīt Skatoties uztvert (ko).
- sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
- noskatīties Skatoties vērot (ko).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
- panorāma Skats (parasti no augstāka, attālāka punkta) uz kādu vietu, kas plešas tālumā.
- pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
- ārskats Skats dabā (parasti kino mākslā); pretstats: iekšskats.
- iekšskats Skats, aina (piem., filmā), kur darbība notiek telpā.
- kopskats Skats, kurā ietverts viss objekts vai plaša tā daļa.
- divskats Skats, kurā tēlo divi aktieri; divspēle.
- rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
- scēna Skatuve.
- rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
- portāls Skatuves arhitektoniskais ietvars.
- aizkulises Skatuves daļa aiz kulisēm.
- scenārijs Skatuves darba sižetiskās darbības apraksts; librets.
- raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
- rampa Skatuves grīdas priekšējā mala, kur izvietoti gaismas ķermeņi.
- butaforija Skatuves iekārtas priekšmets, dekorācija, ar ko imitē īstus priekšmetus.
- izrāde Skatuves mākslas darba, kinofilmas rādīšana skatītājiem.
- izrāde Skatuves mākslas darbs (parasti luga) aktieru izpildījumā.
- teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- pantomīma Skatuves mākslas veids, kurā aktieri tēlo bez vārdiem, tikai ar kustībām un mīmiku; šāda veida izrāde.
- balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
- aktieris Skatuves mākslinieks – lomas tēlotājs teātra izrādē, filmā u. tml.
- komiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido komiskas lomas.
- traģiķis Skatuves mākslinieks, kas atveido traģiskas lomas.
- partnerība Skatuves mākslinieku sadarbība (izrādes, koncerta u. tml. laikā).
- dekorācija Skatuves noformējums ar gleznieciskiem vai citiem tēlotājmākslas līdzekļiem; skatuves noformējums.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- priekšskatuve Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); avanscēna.
- avanscēna Skatuves priekšējā daļa (priekškara priekšā); priekšskatuve.
- kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
- skauģis Skaudīgs cilvēks.
- nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
- apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- ieskaut Skaujot ietvert (rokās).
- sprands Skausta augšējā daļa, kakla mugurpuse.
- čuprs Skausts.
- kumbrs Skausts.
- mazskauts Skautu jaunākās grupas (līdz 12 gadu vecumam) dalībnieks.
- džamboreja Skautu salidojums.
- noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
- klamburs Skava; sprādze.
- skaujas Skāvieni.
- skavas Skāvieni.
- penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- horda Skeleta gareniskā muguras stiegra hordaiņu tipa dzīvniekiem.
- asaka Skeleta kauls (zivij); (zivs) skelets.
- kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
- privātskola Skola, ko dibinājusi fiziska vai juridiska persona.
- baletskola Skola, kurā sagatavo baleta māksliniekus.
- skolēns Skolas audzēknis vai audzēkne.
- skolnieks Skolas audzēknis.
- klasesdarbs Skolas klasē veicams uzdevums.
- sols Skolas mēbele – sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
- sestais Skolēni, kas mācās sestajā klasē.
- sanitārs Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
- pāraudzis Skolēns, kas dažādu apstākļu (piem., nesekmības) dēļ mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
- privātskolēns Skolēns, kas ņem privātstundas.
- otrziemnieks Skolēns, kas otro ziemu apmeklē skolu.
- otrgadnieks Skolēns, kas otru gadu mācās tajā pašā klasē.
- skolasbērns Skolēns.
- olimpiāde Skolēnu sacensības kādā zinību jomā.
- olimpietis Skolēnu zinību sacensību dalībnieks.
- vakarskolnieks Skolnieks, kas apmeklē vakarskolu.
- palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
- maģistrs Skolotājs (viduslaiku universitātēs).
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē; arī augstskolas mācībspēks (docētājs).
- privātskolotājs Skolotājs, kas par atsevišķu samaksu māca kādu mājās individuāli.
- mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
- mentors Skolotājs, padomdevējs; darbaudzinātājs.
- skolmeistars Skolotājs.
- učuks Skolotājs.
- noskopoties Skopojoties neiegādāties vai iegādāties, iztērēt (ko) nepietiekamā daudzumā.
- knauzerēties Skopoties; būt sīkumainam.
- skopuļoties Skopoties.
- žņaugties Skopoties.
- skopiķis Skops cilvēks.
- skopulis Skops cilvēks.
- knauzerīgs Skops, skopulīgs; sīkumains.
- knauzeris Skopulis, sīkstulis; arī sīkumains cilvēks.
- noskraidīt Skraidot pavadīt (kādu laikposmu).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- skrajmežs Skrajš mežs.
- noskrambāt Skrambājot ievainot; nobrāzt.
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- noskrambāt Skrambājot sabojāt.
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrambāt Skrambājot savainot.
- lēveris Skranda, driska.
- lanckari Skrandas, driskas, lupatas.
- lanckas Skrandas, driskas.
- lupatlēveros Skrandās, driskās.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost; notīrīt.
- ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
- izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt, kasot izdabūt (ārā).
- uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- ieskrāpēt Skrāpējot mazliet, arī vietām ievainot.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot savainot.
- izskrāpēt Skrāpējot stipri ievainot (parasti acis).
- gaņģis Skreja (dzirnavās).
- kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
- ieskrējiens Skrējienā sasniegtais ātrums, gaita.
- riksis Skrējiens (cilvēkam).
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- ultramaratons Skrējiens distancē, kas garāka par maratona distanci (42,195 km).
- maratons Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km); maratonskrējiens.
- maratonskrējiens Skrējiens ļoti garā distancē (parasti 42,195 km).
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- sprints Skrējiens, slidojums, brauciens u. tml. īsu distanču sacensībās.
- samokats Skrejritenis.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- skrubināties Skribināties.
- izskribināt Skribinot izkasīt, iztīrīt.
- aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- atskriet Skrienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
- ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
- izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); skrienot šķērsot (ko).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- paskriet Skrienot vai braucot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa).
- noskriet Skrienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noskriet Skrienot veikt (ko).
- noskriet Skrienot virzīties gar (ko), garām (kam).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
- izskriet Skrienot, ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās).
- nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties, kļūt netīram, slapjam.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- pārskriet Skrienot, steidzoties atgriezties mājās.
- iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
- nojozt Skriešus veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noskriet Skriet (kādu laikposmu).
- diebt Skriet (parasti ātri).
- ļinkāt Skriet (parasti par zaķi).
- ļipot Skriet (parasti par zaķi).
- aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
- lēkšot Skriet lēkšiem (par dzīvniekiem).
- mest cilpas Skriet loku lokiem (piem., par zaķi).
- bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
- rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
- bizot Skriet, parasti lēkšiem, gaiņājoties no dunduriem (piem., par govīm).
- bizot Skriet, skraidīt.
- skrīningdiagnostika Skrīnings.
- skripšķināt Skripstināt.
- skeitbords Skrituļdēlis.
- skritulenes Skrituļslidas.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
- renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
- noskrubināt Skrubinot (ko), atdalīt tam ko nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost (ko no kā).
- apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
- saskrubināt Skrubinot sagrauzt.
- savilcējskrūve Skrūve (kā) savilcei (1).
- bultskrūve Skrūve ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- spārnskrūve Skrūve ar spārniem.
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- aizskrūvēt Skrūvējot aiztaisīt.
- atskrūvēt Skrūvējot atlaist vaļīgāk, arī noskrūvēt, izskrūvēt; skrūvējot attaisīt, noņemt.
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- izskrūvēt Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
- noskrūvēt Skrūvējot noņemt.
- pieskrūvēt Skrūvējot piegriezt.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot; skrūvējot izgatavot.
- uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārskrūvēt Skrūvēt vēlreiz, no jauna, citā vietā.
- skrūvbeņķis Skrūvsols.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- skuja Skujaini egļu, priežu zari.
- skujots Skujains (1).
- baltegle Skujkoks ar gludu, baltpelēku mizu, plakanām skujām un uz augšu vērstiem čiekuriem.
- čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
- noskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma (ķermeņa daļu).
- izskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
- noskūt Skujot noņemt (apmatojumu).
- skujenis Skuju koki un krūmi; skujaugi.
- pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
- skujaugs Skuju koks vai krūms; skujenis.
- skujotne Skuju kopums, arī skuju un zaru kopums (kokam).
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
- torss Skulpturāls ķermeņa atveidojums mākslā.
- palmete Skulpturāls vai zīmēts ornaments stilizētu palmas lapu veidā.
- cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
- makrele Skumbrija.
- sērdienīgs Skumīgs; vientulīgs; pamests.
- sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
- rezignācija Skumjas, bezcerība.
- lamentācija Skumjas, žēlas, to izpausme (parasti mākslas darbā).
- traģikomēdija Skumjš notikums ar komiska notikuma pazīmēm.
- sērīgs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
- sērs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
- melanholisks Skumjš, grūtsirdīgs.
- minorīgs Skumjš, melanholisks.
- sēroties Skumt, bēdāties, arī žēloties.
- sērot Skumt, bēdāties.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- noskūpstīt Skūpstīt un pabeigt skūpstīt (ko).
- bučot Skūpstīt.
- mutēt Skūpstīt.
- bučoties Skūpstīties.
- sūkties Skūpstīties.
- zīsties Skūpstīties.
- buča Skūpsts.
- skurbulis Skurbums (1).
- skurbulis Skurbums (2).
- noskurināt Skurināt un pārstāt skurināt (ķermeņa daļu).
- skursteņslauķis Skursteņslaucītājs.
- skūties Skūt sev apmatojumu (parasti bārdu); tikt skūtam.
- dzīt Skūt.
- skujams Skuveklis.
- slacināties Slacināt sevi.
- uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- salate Slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar lielu muti un konisku purnu [Aspius aspius]; meža vimba.
- slaiks Slaids [1] (2).
- slaiks Slaids [1] (3); garens.
- slaiks Slaids [1] (4).
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
- sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
- smuidrs Slaids, stalts, arī lokans, vingrs (par cilvēku, tā augumu).
- šmaugs Slaids; arī tievs.
- loderēt Slaistīties; klaiņot.
- loderis Slaists.
- ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
- izslacīt Slakot izlaistīt.
- apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
- uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- pārslacīt Slakot viegli pārliet (ar ko).
- substratosfēra Slānis starp stratosfēru un troposfēru.
- ešelons Slānis, aprindas (kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.).
- vāks Slānis, blīvs veidojums, kas (ko) pārklāj, aizsedz.
- sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
- aizsargslānis Slānis, kas aizsargā (no kaut kā).
- sagula Slānis, kas izveidojies, (kam) sagulstoties, sablīvējoties.
- segslānis Slānis, kas pārsedz (ko).
- noslāpēt Slāpējot nodzēst.
- alkaloīdi Slāpekli saturoši organiski savienojumi, ko izmanto, piem., zāļu (morfija, hinīna) ražošanai.
- nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
- nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi.
- nitrāti Slāpekļskābes sāļi.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
- ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mitrs.
- ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu).
- aizslapstīties Slapstoties aiziet.
- ieslapstīties Slapstoties ieiet (kur iekšā).
- izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
- mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus).
- izslaukt Slaucot iegūt (pienu).
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
- izslaukt Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
- noslaukt Slaucot notecināt (pienu no krūts); slaucot iztukšot (krūti).
- pieslaukt Slaucot piepildīt (ko).
- ieslaukt Slaucot pieradināt (dzīvnieku) pie slaukšanas.
- pārslaucīt Slaukot (traukus) vēlreiz, no jauna notīrīt, nospodrināt (tos).
- aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piem., grīdu, telpu).
- izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- pieslaucīt Slaukot mazliet, vietumis notīrīt.
- aizslaucīt Slaukot nolīdzināt.
- noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
- apslaucīt Slaukot noraust.
- apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
- uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
- noslaucīt Slaukot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, arī sauss.
- uzslaucīt Slaukot savākt (uz seguma, piemēram, ko nobirušu).
- saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
- laurs Slava; panākumi, uzvara.
- komplimentārs Slavējošs, cildinošs.
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; izslavēt.
- kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
- dīva Slavenība, zvaigzne.
- kinoleģenda Slavens, izcils kinomākslinieks.
- popzvaigzne Slavens, pazīstams popmūzikas izpildītājs.
- daudzināt Slavēt, cildināt.
- lielīt Slavēt, stāstot par (kā) labajām īpašībām (arī pārmērīgi).
- teikt Slavēt; cildināt.
- glorifikācija Slavināšana, cildināšana; slavinājums, cildinājums.
- glorificēt Slavināt, cildināt.
- slāvists Slāvistikas speciālists.
- slavofils Slavofilisma piekritējs.
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- horvāti Slāvu tauta, Horvātijas pamatiedzīvotāji.
- krievi Slāvu tauta, Krievijas pamatiedzīvotāji.
- serbi Slāvu tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
- serbhorvātu Slāvu valoda – serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valoda.
- šleperis Slēdzene ar atsperveida mehānismu.
- atslēga Slēdzene.
- bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
- tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
- saslēgt Slēdzot (piem., ar rokudzelžiem), stingri, cieši sasaistīt (kādu); šādā veidā sasaistīt kopā (vairākus, daudzus).
- saslēgt Slēdzot (piem., elektriskās iekārtas, vadus), izveidot (ko).
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
- pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
- saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
- precēt Slēgt (ar kādu) laulību.
- derēt Slēgt derības (1).
- vākot Slēgt, segt ar vāku (piemēram, trauku, kasti).
- ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
- patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
- krāsns Slēgta kurināmā ierīce.
- falanga Slēgta smagi bruņotu kājnieku kaujas ierinda (Senajā Grieķijā).
- cuka Slēgtas kurināmās ierīces atvere dūmu izvadīšanai.
- kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
- autofurgons Slēgts kravas automobilis.
- kupeja Slēgts nodalījums dzelzceļa vagonā (parasti četriem vai diviem pasažieriem).
- diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
- redute Slēgts, taisnstūrveida lauka nocietinājums ar valni un grāvi.
- paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
- slepenraksts Slepena rakstība (ar šifru, saīsinājumiem u. tml.); kriptogrāfija.
- slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
- intriga Slepena, viltīga rīcība kāda (parasti ļaunprātīga, pret kādu vērsta) mērķa sasniegšanai.
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- nozagt Slepeni aizvest (kādu); nolaupīt.
- sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
- izvilkt Slepeni izņemt; arī izzagt.
- līkopi Slepeni noslēgta vienošanās, darījums.
- zagt Slepeni piesavināties, ņemt ko svešam piederošu.
- zagt Slepeni piesavināties, paņemt (piem., svešu mantu).
- inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
- zagšus Slepeni, neatļauti, arī tā, ka (kāds) nemana.
- inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību); nepazīstamība.
- izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
- konfidencialitāte Slepenība; noslēpuma neizpaušana.
- konspirācija Slepenības nodrošināšana.
- slepenpolicists Slepenpolicijas ierēdnis.
- provokators Slepens aģents, kas iesūtīts kādā organizācijā.
- kriptonīms Slepens nosaukums; šifra vārds; arī kods.
- parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
- konfidenciāls Slepens, neizpaužams.
- noplūde Slepenu ziņu, informācijas u. tml. nonākšana atklātībā.
- skrituļslēpes Slēpes uz skrituļiem.
- luģes Slēpes.
- apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
- slakteris Slepkava.
- slepkavnieks Slepkava.
- asinsdarbs Slepkavība, nogalināšana.
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- aizslēpot Slēpojot aizvirzīties.
- ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- noslēpot Slēpojot veikt (ko); slēpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noslēpot Slēpot (kādu laikposmu).
- maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- sirdsdomas Slēptākās, dziļākās domas.
- iefiltrēties Slēpti, maskējoties iekļūt, iesaistīties (piem., kādā organizācijā), lai (to) sagrautu.
- slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
- Trojas zirgs Slēpts, parasti ļauns, nodoms, par kuru iepriekš nav nojausts.
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- aizstiept Slepus aiznest; nozagt.
- noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
- okšķerēt Slepus pārmeklēt, censties (ko) atrast.
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot; naidīgi, cieši paskatīties.
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- glūnēt Slepus skatīties, novērot.
- noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
- uzšmaukt Slepus uziet.
- aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
- iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
- saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
- slepen Slepus.
- slepšus Slepus.
- noslīcināt Slīcinot nonāvēt.
- glums Slidens (piem., par ceļu).
- slīdīgs Slidens.
- lejupslīde Slīdēšana lejup.
- sānslīde Slīdēšana sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
- šļukt Slīdēt, krist (no rokām).
- vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
- aizslidināt Slidinot aizvirzīt.
- ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
- ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
- izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
- pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
- aizslidināties Slidinoties aizvirzīties.
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
- noslidināties Slidinoties vai slīdot nonākt lejā, zemē.
- aizslidot Slidojot aizvirzīties.
- apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
- ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
- izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- noslidot Slidojot veikt (ko); slidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noslidot Slidojot veikt, izpildīt (ko).
- paslīdēt Slīdošā gaitā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
- vilkties Slīdošā kustībā vērties, taisīties (vaļā, ciet).
- laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
- noslidot Slidot (kādu laikposmu).
- aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- atslīdēt Slīdot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
- ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
- izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- paslīdēt Slīdot izkustēties (par kāju); slīdot (kājai), zaudēt līdzsvaru.
- izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
- noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
- paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
- skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- iesliet Slienot ievietot (kur iekšā, starp ko).
- sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
- nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- gulsnis Sliežu ceļa balsts.
- pārmija Sliežu ceļa konstrukcija ritošā sastāva novirzīšanai pa citu sliežu ceļu.
- dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru notiek vilcienu kustība.
- noslīgt Slīgstot nosēsties, nogulties (kur, uz kā u. tml.).
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- sliktums Slikta pašsajūta; nelabums.
- kuce Slikta, paklīdusi sieviete.
- kuņa Slikta, paklīdusi sieviete.
- krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
- noblēt Slikti nodziedāt.
- nelabi Slikti, nevēlami.
- čāča Slikti, vecmodīgi ģērbusies sieviete.
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
- sūds Slikts cilvēks.
- suns Slikts cilvēks.
- švabraks Slikts cilvēks.
- niķis Slikts ieradums, slikta uzvedība; kaprīze, untums.
- susla Slikts, negaršīgs dzēriens.
- mēslains Slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
- sviestains Slikts, nekvalitatīvs; stulbs, aplams.
- nelāgs Slikts, nelabs.
- čābisks Slikts, nelāgs; čābīgs.
- čābīgs Slikts, nelāgs.
- pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
- nelāgs Slikts; arī nomākts, drūms.
- smirdīgs Slikts.
- štruntīgs Slikts.
- furunkuloze Slimība – atkārtotu furunkulu veidošanās.
- sideroze Slimība, kas saistīta ar dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
- toksoplazmoze Slimība, ko cilvēkam vai dzīvniekam var izraisīt toksoplazmas.
- rahīts Slimība, ko izraisa D vitamīna trūkums un kurai raksturīgi kaulu attīstības traucējumi.
- parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana, asinsizplūdumi; cinga.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
- pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
- nātrene Slimība, kurai raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas izsitumi un nieze.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- vaina Slimība; brūce.
- kaite Slimība.
- liksta Slimība.
- infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
- etioloģija Slimības izcelsme.
- vējslotas Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
- endēmija Slimības regulāra atkārtošanās kādā noteiktā apvidū.
- remisija Slimības simptomu pārejoša mazināšanās vai izzušana.
- recidīvs Slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- patopsiholoģija Slimības vai smadzeņu bojājumu izraisīto psiholoģisko traucējumu pētīšana.
- venerisks Slimības, ar kurām inficējas galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
- terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
- ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- dezinfekcija Slimību izraisošo mikrobu, baktēriju u. tml. iznīcināšana.
- rentgendiagnostika Slimību noteikšana ar rentgenoloģiskām izmeklēšanas metodēm.
- ārstniecība Slimību novēršanas teorija un prakse; ārstēšana.
- ekshibicionisms Slimīga tieksme izrādīt savus dzimumorgānus.
- grafomānija Slimīga tieksme uz rakstīšanu.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtās telpās.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- bulīmija Slimīgi palielināta ēstgriba.
- izplūdis Slimīgi resns; izblīdis.
- erotomānija Slimīgi sakāpināta dzimumtieksme.
- uzburbt Slimīgi uztūkt.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- drudzis Slimīgs stāvoklis, ko raksturo ķermeņa temperatūras celšanās, drebuļi.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs, arī vārgs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- letarģija Slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- vārgulīgs Slimīgs, nespēcīgs, nīkulīgs.
- perverss Slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālajā jomā).
- hospitālis Slimnīca (parasti militārpersonām).
- hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
- klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
- reanimācija Slimnīcas nodaļa, kurā veic pacienta dzīvības procesu atjaunošanu un uzturēšanu.
- auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
- sirdzējs Slimnieks.
- palāta Slimnieku istaba slimnīcā.
- noslimot Slimot (kādu laikposmu).
- sirgt Slimot (parasti ilgstoši).
- izslimot Slimot un pabeigt slimot.
- vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku.
- slims Slims cilvēks.
- noslinkot Slinkot (kādu laikposmu).
- gurķoties Slinkot.
- slaistīties Slinkot.
- slīmests Slinks cilvēks; slaists.
- sliņķis Slinks cilvēks.
- saulesbrālis Sliņķis, slaists, dīkdienis.
- laiskulis Sliņķis.
- slaists Sliņķis.
- slīpe Slīpā (jumta, tā seguma) daļa.
- klīvers Slīpa trijstūrveidīga bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
- rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
- slīpums Slīpa vieta; arī slīps veidojums.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
- izslīpēt Slīpējot likvidēt.
- noslīpēt Slīpējot noņemt nost.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
- pārslīpēt Slīpēt vēlreiz, no jauna.
- fasete Slīpēta skaldne (piem., dārgakmenim).
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- slīpleņķis Slīps leņķis.
- slīpne Slīps reljefa veidojums.
- pārslodze Slodze (sistēmai, konstrukcijai u. tml.), kas pārsniedz normu.
- skelets Slodzi nesošo daļu, elementu kopums (piem., celtnei, ierīcei).
- šnepe Sloka.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- slovāki Slovākijas pamatiedzīvotāji.
- slovēņi Slovēnijas pamatiedzīvotāji.
- evaņģēlists Sludinātājs, kas izplata evaņģēlija mācību un cenšas pievērst cilvēkus kristīgajai ticībai; arī misionārs.
- ķirbis Smadzenes, domāšana.
- meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
- zemgaroza Smadzeņu daļa zem to garozas.
- halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
- hidrocefālija Smadzeņu šķidruma daudzuma palielināšanās galvaskausa dobumā; ūdensgalva.
- ūdensgalva Smadzeņu šķidruma daudzuma patoloģiska palielināšanās galvaskausa dobumā; hidrocefālija; patoloģiski liela galva, kas izveidojusies šāda šķidruma daudzuma palielināšanās rezultātā.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- imbecilitāte Smaga psihiskās attīstības atpalicība; plānprātības vidējā pakāpe.
- vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
- nelaba slimība Smaga, grūta slimība.
- nelaba kaite Smaga, grūta slimība.
- iezvelties Smagā, neveiklā gaitā ieiet (kur iekšā).
- gingivīts Smaganu iekaisums.
- abrocīgs Smagatlētikā – tāds, kas veicams ar abām rokām.
- iezvelties Smagi atkrītot, iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- pūst Smagi dvašot (parasti no piepūles).
- dvest Smagi elpot; pūst, izelpot (dvašu, elpu).
- pārciest Smagi izjust (piem., negatīvu emocionālu stāvokli).
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
- dārgi samaksāt Smagi izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot.
- liekt muguru Smagi strādāt.
- locīt muguru Smagi strādāt.
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
- slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
- jūgs Smagi, mokoši apstākļi, lielas grūtības.
- nozvelties Smagi, neveikli nosēsties, nogulties.
- sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, arī liels žēlums.
- belzt Smagi, spēcīgi sist.
- bliezt Smagi, spēcīgi sist.
- zvelt Smagi, spēcīgi sist.
- lumpačot Smagiem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
- izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
- aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
- stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- gāzties Smagnēji krist, arī velties (par ko lielu, smagu).
- pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvietoties (uz citu vietu).
- pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piesvempties Smagnēji, ar grūtībām piecelties vai pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
- klamzāt Smagnēji, neveikli iet.
- klumpačot Smagnēji, neveikli iet.
- iesvempties Smagnēji, neveikli ievietoties (kur iekšā).
- uzsvempties Smagnēji, neveikli uzkāpt, uzrāpties.
- lutausis Smagnējs, neveikls, neattapīgs cilvēks.
- klamzīgs Smagnējs, neveikls; tāds, kas padara (ko) neveiklu, smagnēju.
- klumzīgs Smagnējs, neveikls.
- ardenis Smago braucamo zirgu (vezumnieku) šķirnes zirgs.
- šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
- grūtums Smags pārdzīvojums.
- slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- melnais darbs Smags, arī vientuļš (parasti fizisks) darbs.
- veseris Smags, parasti liels, tērauda āmurs.
- smagumcentrs Smaguma centrs.
- izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- smagumspēks Smaguma spēks.
- atsvars Smagums (īpaša detaļa vai jebkurš piemērots priekšmets), ko lieto (kā) līdzsvarošanai.
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- smaile Smaila (kā) virsotne, augstākais punkts.
- rags Smaila klints; klints izvirzījums.
- spice Smaile.
- asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
- asināt Smailināt; drāzt.
- žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
- piesis Smails izaugums kājas aizmugurē (dažiem putniem).
- nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
- iesms Smails stienis (arī koka zars, skals u. tml.), uz kura (ko) uzdur (cepšanai vai kūpināšanai).
- bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- urķis Smails, parasti tievs priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis.
- spics Smails.
- dvaka Smaka, smakas piesātināts gaiss.
- smārds Smaka.
- smalksne Smalce (1).
- smalksne Smalce (2).
- rīvēt Smalcināt (ko) ar rīvi.
- blendēt Smalcināt (ko) blenderī vai ar blenderi.
- košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām mutē, sagatavojot norīšanai.
- drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
- ekselēt Smalcināt sīkākos gabalos (piem., salmus, sienu, zāli).
- kapāt Smalcināt, drupināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- šķērēt Smalcināt, griezt garenās sloksnēs.
- malt Smalcinot īpašā ierīcē, iekārtā ar rotējošām detaļām, pārstrādāt (produktu) pulverveidā vai ļoti sīkās daļiņās; šādā veidā iegūt (ko).
- sasmalcināt Smalcinot sadalīt.
- pustonis Smalka (piem., garšas, smaržas) nianse.
- nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
- nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- sīkt Smalkā balsī, klusi dziedāt; dīkt.
- finese Smalka nianse.
- matatspere Smalka spirālveida atspere.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- smalkvilna Smalka vilna.
- glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
- nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
- smalkgraudu Smalkgraudains.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
- ažūrs Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu; ažūrains.
- ažūrains Smalki caurumots, ar caurumotu rakstu; ažūrs [2].
- filigrāns Smalki izstrādāts.
- bīdelēt Smalki malt; šādā veidā iegūt (īpaši smalkus miltus).
- pulveris Smalki saberzta cieta viela.
- frikasē Smalki sagriezta sautēta vai cepta gaļa biezā, garšvielām bagātā mērcē.
- sabīdelēt Smalki samalt un izsijāt; šādā veidā iegūt (smalki samaltus miltus).
- rīvmaize Smalki sarīvēta kaltēta maize (parasti baltmaize).
- dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
- takts Smalkjūtība, pieklājība, arī citu cilvēku cienīšana, respektēšana.
- taktisks Smalkjūtīgs, pieklājīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
- magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magonēm.
- rozīņmaize Smalkmaizīte ar rozīnēm.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
- bulciņa Smalkmaizīte.
- smalkmaize Smalkmaizīte.
- smalkmehāniķis Smalkmehānikas speciālists.
- ažūrs Smalks mežģīņu audums.
- mača Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
- akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
- delikāts Smalks, atturīgs (piem., par mākslas darbiem).
- sīks Smalks, augsts (par skaņu).
- šmiuksts Smalks, svelpjoši šņācošs troksnis, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu.
- mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
- maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām).
- smalkšķiedras Smalkšķiedrains.
- kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
- noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
- merīnaita Smalkvilnas aitu šķirnes aita.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- izsmalstīt Smalstot izdabūt.
- izsmalstīt Smalstot iztukšot.
- nosmalstīt Smalstot noņemt nost.
- sasmalstīt Smalstot savākt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
- dvaša Smarža.
- dvesma Smarža.
- smārds Smarža.
- nots Smaržas nianse.
- parfīms Smaržas, arī smaržūdens.
- smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
- muskatrieksts Smaržīgā muskata (2) sēkla.
- vīraks Smaržīga viela kvēpināšanai (parasti reliģiskās ceremonijās).
- muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
- briljantīns Smaržīga ziede, ko agrāk lietoja matu veidošanai.
- ladans Smaržīgi sveķi no dažām Vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
- virces Smaržīgie pipari; asas, aromātiskas garšvielas.
- smaržināties Smaržināt sevi, savas ķermeņa daļas.
- dvašot Smaržot.
- dvesmot Smaržot.
- dvest Smaržot.
- dūrējs Smecernieks.
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- atsmiet Smejot atbildēt.
- nosmiet Smejot, smejoties noteikt, pateikt (ko).
- piesmiet Smejoties ar skaņām piepildīt (ko).
- iesmieties Smejoties ierunāties.
- nosmieties Smejoties noteikt, pateikt (ko).
- pasmieties Smejoties pateikt.
- dūms Smēķējamais, tā radītie dūmi.
- izsmēķēt Smēķējot izlietot.
- nopīpēt Smēķējot nodedzināt.
- piepīpēt Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
- piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (ko).
- piepīpēt Smēķējot piesātināt (gaisu) ar dūmiem.
- piesmēķēt Smēķējot piesātināt ar dūmiem (ko).
- iemutis Smēķēšanas piederums – stobriņš, kurā iestiprina, piem., bezfiltra cigareti; lūpās, zobos satveramā pīpes kāta daļa.
- zīst Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
- sapīpēt Smēķēt (kopā ar kādu).
- sasmēķēties Smēķēt (parasti daudz).
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- izsmēķēt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
- ļuļķēt Smēķēt, pīpēt.
- kūpināt Smēķēt.
- kvēpināt Smēķēt.
- pīpēt Smēķēt.
- zilināt Smēķēt.
- pīpmanīša Smēķētāja.
- pīpmanis Smēķētājs.
- pīpētava Smēķētava.
- nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
- kņudoņa Smeldzoša sajūta, kas saistīta ar kutēšanu vai niezēšanu.
- kveldināt Smeldzoši saldēt.
- iesmelt Smeļot ievirzīt (traukā); smeļot (ar ko) iepildīt (traukā).
- izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izsmelt Smeļot iztukšot.
- nosmelt Smeļot noņemt nost.
- pasmelt Smeļot paņemt.
- piesmelt Smeļot piepildīt (ko).
- sasmelt Smeļot savākt, iegūt (ko).
- smīlāt Smidzināt (1).
- miglot Smidzināt (augus ar ķimikālijām).
- miglot Smidzināt (par lietu).
- mirgot Smidzināt (par lietu).
- sijāt Smidzināt (par lietu).
- apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
- miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
- iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā).
- izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (kādu vielu).
- sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
- uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
- uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- ņirdziens Smiekli.
- ņirgas Smiekli.
- rēciens Smiekli.
- karikatūra Smieklīgi pārspīlēts (kā) attēlojums, atveidojums.
- komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
- ņirdzīgs Smieklīgs.
- rēcīgs Smieklīgs.
- ierēkt Smieties (par ko).
- ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
- rādīt zobus Smieties, smaidīt.
- āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
- ņirgt Smieties.
- pasmīkņāt Smīkņājot izpaust mazliet nicīgu attieksmi.
- smilkstiens Smilksts.
- lido Smilšaina pludmale (piem., Lido salā pie Venēcijas).
- smilškaste Smilšu kaste.
- dūdieviņš Smilšu tārtiņš [Charadrius hiaticula].
- smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums.
- deflācija Smilšu un sīku iežu daļiņu pārvietošana vēja ārdošas darbības rezultātā.
- smilšērkšķis Smiltsērkšķis.
- smīkņāt Smīnēt.
- nosmīnēt Smīnot noteikt, pateikt (ko).
- smakoņa Smirdoņa.
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- atmiegs Snauda, miegs (pēc brokastīm, agra rīta darba).
- nosnaust Snaust (kādu laikposmu); nosnausties.
- kūkot Snaust.
- noliecināt Sniedzot liecību (1), apliecināt (kādu faktu).
- aizsniegties Sniedzoties (ar roku vai kādu priekšmetu) skart, sasniegt.
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu); sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart.
- kupena Sniega kaudzei līdzīgs (piem., ziedu) kopums; kupls (parasti ziedošs) krūms vai koks.
- sniegkupena Sniega kupena.
- lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- sniegaroze Sniega roze, ziemziede.
- sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
- sniegavētra Sniega vētra.
- karnīze Sniega, ledus vai iežu pārkare (augstu kalnos, klintīs).
- auts Sniega, miglas u. tml. kārta, slānis.
- iesnigt Sniegot iekrist (kur iekšā).
- piesnigt Sniegot izveidoties (biezai) sniega kārtai.
- piesnigt Sniegot papildināt jau esošo sniega daudzumu.
- nosnigt Sniegot pārklāties ar sniega kārtu.
- sasnigt Sniegot sakrāties lielākā daudzumā (par sniegu).
- uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
- sasnigt Sniegot sniegam, izveidoties.
- sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam viscaur ar sniega kārtu.
- piesnigt Sniegot tikt (biezā kārtā) pārklātam ar sniegu.
- informēt Sniegt (kādam) informāciju.
- dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
- dot roku Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
- balstīt Sniegt (piem., morālu, materiālu) palīdzību.
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- atalgot Sniegt gandarījumu.
- atveldzēt Sniegt garīgu baudījumu, atslodzi.
- rādīt Sniegt iespēju redzēt; demonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
- liecināt Sniegt informāciju, ziņas, kas var noderēt par pierādījumu, liecību (izmeklēšanā, tiesā).
- stiept Sniegt kādam (parasti priekšmetu).
- koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā.
- konsultēt Sniegt konsultāciju; būt par konsultantu.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- rekomendēt Sniegt norādījums, pamācības; ieteikt.
- atskaitīties Sniegt pārskatu.
- dot roku Sniegt roku, piem., sasveicinoties, apsveicot.
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- iedot Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- celt Sniegt, dot.
- pamācīt Sniegt, izteikt pamācības, norādījumus; dot padomus.
- pasniegt Sniegt, padot (ko), lai kāds (to) satvertu, saņemtu.
- stiepties Sniegties (parasti, lai ko paņemtu, satvertu).
- ķepēt Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt (2).
- ķēpāt Snigt (par slapju sniegu).
- ķepināt Snigt (par slapju sniegu).
- putināt Snigt, pūšot spēcīgam vējam; puteņot.
- puteņot Snigt, pūšot stipram vējam.
- pārslot Snigt.
- snobs Snobisks cilvēks.
- snuķveidīgs Snuķveida.
- dominance Sociāla nevienlīdzība.
- noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- sociums Sociālā vide.
- feisbuks Sociālais tīkls "Facebook"; sejaine.
- sociālantropologs Sociālantropoloģijas speciālists.
- diakonija Sociālās aprūpes darbs baznīcas draudzē vai ārpus tās.
- pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un darbība sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai; šādi izveidota sociālistiskā iekārta.
- sociāldemokrāts Sociāldemokrātijas piekritējs; sociāldemokrātiskas partijas biedrs.
- sociķis Sociāldemokrāts.
- mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība.
- komunisms Sociālisma augstākā fāze – iekārta, kurā šādi principi būtu realizēti.
- sociālists Sociālisma piekritējs.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- sabiedriskot Socializēt.
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- sociālpsihologs Sociālpsiholoģijas speciālists.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
- sociologs Socioloģijas speciālists.
- atlaidas Soda atlaišana par grēkiem uz Jēzus Kristus un citu svēto nopelnu pamata (katoļu baznīcā).
- lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
- uzrēķins Soda nauda (piemēram, par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
- brīdinājums Soda piedraudējums, draudi.
- pendele Soda sitiens (futbola spēlē).
- bullītis Soda sitiens hokejā.
- cietumsods Soda veids – ieslodzījums cietumā.
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
- noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- pārmācīt Sodīt (kādu), lai panāktu, ka (tas) maina savu izturēšanos, rīcību.
- nāvessods Sods – notiesātā cilvēka nogalināšanai; nāves sods.
- disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
- papildsods Sods, ko piespriež papildus pamatsodam.
- sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
- soļarka Solāreļļa.
- zolīds Solīds.
- saistība Solījums, apņemšanās (piem., kaut ko paveikt).
- godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
- goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
- apsolījums Solījums.
- solipsists Solipsisma piekritējs.
- solopriekšnesums Solista veikts priekšnesums.
- solīties Solīt (ko veikt, darīt).
- apsolīt Solīt, ka atdos par sievu.
- solīties Solīt, ka kļūs par sievu (kādam).
- sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
- apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
- beņķis Sols.
- kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
- kāpties Soļiem virzīties (parasti atpakaļ).
- aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
- apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
- iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- izsoļot Soļojot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- nosoļot Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
- uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
- nosoļot Soļojot veikt (ko).
- pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- nosoļot Soļojot, liekot soļus, noiet.
- uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
- drasēt Soļot (parasti militārā solī), jāt.
- maršēt Soļot ierindā.
- nosoļot Soļot un pabeigt soļot.
- nosoļot Soļot, iet (kādu laikposmu).
- pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
- ceļasoma Soma ceļojumam.
- rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
- taša Soma; iepirkumu maisiņš.
- oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
- ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
- skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
- rūna Somu, karēļu, igauņu episka tautasdziesma.
- baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
- voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- izvēle Sortimenta dažādība.
- asortiments Sortiments.
- souls Soulmūzika.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- maidzīt Spaidīt, mīcīt, masēt; burzīt.
- mīcīt Spaidīt, spiest (cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu).
- knaibīt Spaidīt, spiest.
- mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
- izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
- saspaidīt Spaidot sasmalcināt, saspiest (daudz, visu).
- burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
- iemīcīt Spaidot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- knaģis Spaile, spīle (veļas piestiprināšanai pie virves).
- klemme Spaile; skava.
- papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- iekaukties Spalgā, stieptā balsī ievaimanāties.
- putns Spalvām klāts dzīvnieks ar spārniem, kurš (parasti) spēj lidot.
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu.
- akotmati Spalvas, kas veido akotu (2).
- apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni.
- plimāža Spalvu pušķis (kā, piem., tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
- bolero Spāniešu deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- flamenko Spānijas dienvidos radies ģitāras spēles veids, ko (parasti) pavada dziedāšana un dejošana.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- čija Spānijas salvija (Salvia hispanica), kuras sēklas izmanto pārtikā.
- tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
- sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
- idalgo Spāņu muižnieks, bruņinieks.
- mantiļa Spāņu sieviešu apģērba gabals – zīda vai mežģīņu šalle, ar ko apsedz galvu un plecus.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
- načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
- sperties Spārdīties (parasti par dzīvniekiem).
- kārpīties Spārdīties, ķepuroties, cenšoties atbrīvoties.
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- nospārdīt Spārdot nonāvēt.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- saspārdīt Spārdot sabojāt.
- saspārdīt Spārdot savainot.
- nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
- nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
- sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
- sirdīgs Sparīgi, enerģiski.
- švuncīgs Sparīgs; ātrs, straujš.
- spārngals Spārna (1) gals.
- zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- tomahauks Spārnotā raķete "Tomahawk".
- štīme Spars, uzņēmība.
- švunka Spars, uzņēmība.
- spartānisks Spartisks.
- dipols Speciāla antena īsviļņu raidīšanai un uzturēšanai.
- anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
- leprozorijs Speciāla ārstniecības iestāde lepras slimniekiem.
- specbalva Speciāla balva.
- speciālbalva Speciāla balva.
- megafons Speciāla ierīce ar ruporu skaņu pastiprināšanai un izplatīšanai noteiktā virzienā.
- bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
- futrālis Speciāla kārba, ietvars noteikta priekšmeta glabāšanai.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
- ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
- aizsargmaska Speciāla maska, kas aizsargā seju.
- stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
- ports Speciāla vieta, kontaktligzda (piem., datoram) papildu ierīču pieslēgšanai; pieslēgvieta.
- pieslēgvieta Speciāla vieta, kontaktligzda (piem., datoram) papildu ierīču pieslēgšanai; ports.
- korda Speciāla virve zirgu trenēšanai.
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne (kā, piem., skaņas, attēla) fiksēšanai.
- specaģents Speciālais aģents.
- specapģērbs Speciālais apģērbs.
- specdienests Speciālais dienests.
- specefekts Speciālais efekts.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa; speciāli norobežota telpas daļa (kā) novietošanai, glabāšanai.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta telpa; īpaši norobežota telpa (darba veikšanai, procesa norisei u. tml.).
- aizsargbrilles Speciālas brilles, kas aizsargā acis (piem., no spilgtas gaismas, svešķermeņiem u. tml.).
- surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
- slēpjzābaki Speciāli apavi slēpošanai; slēpju zābaki.
- konservēt Speciāli apstrādājot (piem., audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
- velūrs Speciāli apstrādāta teļāda.
- lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
- ševroāda Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševro.
- ševro Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševroāda.
- asorti Speciāli atlasīts komplekts, maisījums.
- puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
- konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
- laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem dažos mācību priekšmetos.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
- kartodroms Speciāli iekārtota vieta gokartu jeb kartu sacensībām.
- tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
- mototrase Speciāli ierīkota trase sacensībām motokrosā.
- barotava Speciāli ierīkota vieta (putnu, savvaļas dzīvnieku) barošanai.
- pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
- remontbedre Speciāli izbūvēta bedre automašīnu apakšējo daļu remontēšanai.
- korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
- šķirne Speciāli izveidota vienas sugas dzīvnieku grupa vai kultūraugu kopa ar iedzimstošām, cilvēkam vēlamām īpašībām.
- ceļš Speciāli izveidota, iebraukta vai iestaigāta zemes strēle transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
- ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
- tranzītceļš Speciāli izveidots ceļš, pa kuru noris tranzīta kustība.
- matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
- špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
- asistents Speciālista palīgs; darba galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
- treneris Speciālists (kādā sporta veidā), kas trenē sportistu, vada treniņus.
- provizors Speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību.
- ārsts Speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību un tiesībām ārstēt.
- inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
- veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
- veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
- podiatrs Speciālists ārstnieciskajā pēdas kopšanā un atveseļošanā.
- elektriķis Speciālists elektrotehnikā; elektrotehniķis.
- elektrotehniķis Speciālists elektrotehnikā.
- florists Speciālists griezto ziedu sakārtošanas mākslā.
- dabaszinātnieks Speciālists kādā dabaszinātņu nozarē.
- pilots Speciālists lidaparāta vadīšanā.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
- eksperts Speciālists, kam ir īpašas zināšanas kādā jomā.
- kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu, demonstrē kinofilmas.
- konditors Speciālists, kas gatavo konditorejas izstrādājumus.
- režisors Speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u. tml., veic (kā) režiju.
- juvelieris Speciālists, kas izgatavo juvelierizstrādājumus.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- montāžists Speciālists, kas montē filmu, radioraidījumu, videoraidījumu.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- apskatnieks Speciālists, kas nodarbojas ar apskatu veidošanu.
- konstruktors Speciālists, kas nodarbojas ar dažādu tehnisko sistēmu konstruēšanu.
- finansists Speciālists, kas nodarbojas ar naudas darījumiem; speciālists finanšu jautājumos.
- sovetologs Speciālists, kas nodarbojas ar sovetoloģiju.
- kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
- degustators Speciālists, kas nogaršojot novērtē (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus).
- instruktors Speciālists, kas pamāca kādā nozarē, darbā.
- datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību.
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju.
- dizainers Speciālists, kas projektē un konstruē (priekšmetu, iekārtu u. tml.) māksliniecisku ārējo veidolu.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
- datoroperators Speciālists, kas strādā ar datoru, ievadot tajā informāciju.
- radiotelegrāfists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- radists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- mašīnists Speciālists, kas strādā pie mašīnas vai apkalpo mašīnu.
- mehāniķis Speciālists, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.
- redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
- mehanizators Speciālists, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus.
- analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
- kinologs Speciālists, kas veic (piem., noziedznieka) meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
- auditors Speciālists, kas veic auditu.
- degazētājs Speciālists, kas veic degazāciju.
- praktiķis Speciālists, kas veic praktisku darbību.
- higiēnists Speciālists, kas veic zobu un smaganu higiēnisko apkopi.
- rasētājs Speciālists, kas veido rasējumus.
- deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
- stilists Speciālists, kurš palīdz izveidot (kādam cilvēkam) atbilstošu, piemērotu (ģērbšanās, ārējā izskata) stilu.
- darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
- spečuks Speciālists.
- ekspertīze Speciālistu grupa (arī organizācija), kas veic šādu izpēti, pārbaudi.
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- novirziens Specializācijas nozare.
- akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
- dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
- nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
- maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
- pašizgāzējs Specializēts kravas automobilis ar ierīci kravu mehāniskai izgāšanai.
- refrižeratorkuģis Specializēts kuģis ar tajā ierīkotu iekārtu noteikta temperatūras režīma radīšanai kravas telpās.
- specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss, ko vada izcils mākslinieks pedagogs; īslaicīgs apmācības kurss.
- meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piem., izcils mākslinieks.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- šina Speciāls paliktnis, ko izmanto, lai kaula lūzuma, izmežģījuma u. tml. gadījumā nodrošinātu attiecīgās ķermeņa daļas nekustīgumu.
- filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- spectērps Speciāls tērps.
- mērtrauks Speciāls trauks (kā) mērīšanai.
- misija Speciāls uzdevums; ceļojums, brauciens šā uzdevuma izpildei.
- speciālvilciens Speciāls vilciens.
- suvenīrizdevums Speciāls, parasti īpaši noformēts izdevums.
- specializācija Speciālu zināšanu, iemaņu, prasmju ieguve (kādā darbības nozarē).
- pieskaņa Specifiska (skaņas) izrunas īpatnība.
- runa Specifiska darbība, ko cilvēks veic ar valodas skaniskajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu saziņu; runāšana.
- suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
- ferments Specifiska viela, kas veicina bioķīmiskos procesus organismā, regulē vielmaiņas procesus; enzīms.
- parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
- rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
- īpatnējs Specifisks.
- straume Spēcīga (gaisa, gaismas, siltuma u. tml.) plūsma.
- gāzma Spēcīga (lietus) līšana; lietus gāze.
- liesma Spēcīga (parasti postoša) norise, izpausme.
- gāziens Spēcīga (piem., ūdens) šalts.
- straume Spēcīga (šķidruma, šķidras vielas) plūsma.
- gāzma Spēcīga (ūdens, viļņu) šalts.
- grūdiens Spēcīga (vēja) brāzma.
- kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
- kurāre Spēcīga inde, ko iegūst no dažiem Dienvidamerikas augiem.
- lējiens Spēcīga lietus gāze.
- vara Spēcīgā pakļautībā (savienojumā ar darb. vārda "būt" formām).
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa izpausme, arī intensīvs protesta, prasību, viedokļu u. tml. paudums, norise.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- miesaskārība Spēcīga tieksme pēc seksuālas baudas.
- slavaskāre Spēcīga tieksme pēc slavas.
- izslāpums Spēcīga ūdens trūkuma sajūta organismā, liela vēlēšanās dzert.
- uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
- izslāpums Spēcīga vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
- naudaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt daudz naudas.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- zinātkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme izzināt (ko), iegūt zināšanas.
- lietusgāze Spēcīga, brāzmaina (lietus) līšana (parasti kopā ar vēja brāzmām).
- snieggāze Spēcīga, brāzmaina snigšana; spēcīgs, brāzmains sniegs.
- vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās; lielas ilgas.
- straume Spēcīga, parasti ilgstoša (psihiska stāvokļa, domu, atmiņu u. tml.) izpausme.
- iekāre Spēcīga, parasti savtīga, vēlēšanās ko iegūt.
- izvirdums Spēcīga, pēkšņa (emociju) izpausme.
- trieciens Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra; virpuļvētra.
- šalts Spēcīga, spēja (parasti emocionāla stāvokļa) izpausme.
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- stiegra Spēcīgākā dzīsla (auga lapā).
- devītais vilnis Spēcīgākais pastiprinājums, lielākais kāpinājums.
- drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis; apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
- varoņtēls Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
- aizraušanās Spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas pret pretējā dzimuma personu.
- kaislība Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
- žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
- iebelzt Spēcīgi iesist (parasti ar ko smagu).
- iebliezt Spēcīgi iesist.
- iegāzt Spēcīgi iesist.
- iekrāmēt Spēcīgi iesist.
- iekraut Spēcīgi iesist.
- iezvelt Spēcīgi iesist.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu).
- pārdzīvot Spēcīgi izjust (piem., kādu emocionālu stāvokli).
- kūsāt Spēcīgi izpausties (par emocionālu stāvokli).
- virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
- izlīt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli).
- virst Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- dzalkstīt Spēcīgi izpausties (skatienā, acīs).
- nolīt Spēcīgi izpausties, spēji atspoguļoties (par psihisku vai emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- uzvārīties Spēcīgi izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- piesātināts Spēcīgi izteikts, stipri jūtams (piem., par garšu, smaržu).
- stiprs Spēcīgi izteikts.
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
- gāzt Spēcīgi līt.
- virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties.
- nogāzt Spēcīgi nolīt.
- sagāzt Spēcīgi nolīt.
- piegāzt Spēcīgi pielīt, piesnigt.
- zēģelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
- zēvelēt Spēcīgi pūst (par vēju).
- plucināt Spēcīgi raustīt (parasti par vēju).
- kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
- uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
- sapluinīt Spēcīgi sapurināt (aiz kā).
- dedzināt Spēcīgi satraukt, mocīt.
- sabangot Spēcīgi saviļņot, satraukt.
- gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju.
- drāzt Spēcīgi sist, mest.
- gāzt Spēcīgi sist.
- kraut Spēcīgi sist.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
- kult Spēcīgi šķelt (gaisu).
- pātagot Spēcīgi triekties (pret ko) – par vēju, nokrišņiem u. tml.
- uzzvelt Spēcīgi uzist (kādam, kam, pa ko).
- uzgāzt Spēcīgi uzlīt.
- uzspert Spēcīgi uzsist (ar kāju); iespert.
- uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
- uzbliezt Spēcīgi uzsist (pa ko, kam).
- uztriekt Spēcīgi uzsist (piemēram, priekšmetu) augšā.
- bangot Spēcīgi viļņoties.
- plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
- uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
- aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
- alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
- izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
- plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- iesist Spēcīgi, pēkšņi iedarboties; iesisties (2).
- nodauzīt Spēcīgi, sāpīgi sasist.
- uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- forte Spēcīgi, skaļi.
- vālēt Spēcīgi, smagnēji sist, triekt, parasti ar vāli vai dūrēm.
- cirst Spēcīgi, sparīgi sist.
- šermuļi Spēcīgi, strauji drebuļi.
- dauzīties Spēcīgi, strauji pukstēt, pulsēt.
- izspaidīt Spēcīgi, viscaur spaidīt.
- spēkpilns Spēcīgs (2).
- spēkpilns Spēcīgs (6).
- sparīgs Spēcīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kvēlains Spēcīgs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas spēcīgas emocijas.
- blīkšķis Spēcīgs atsitiena, kritiena u. tml. troksnis.
- saviļņojums Spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
- pārdzīvojums Spēcīgs emocionāls saviļņojums.
- uguns Spēcīgs emocionāls stāvoklis; kaislība.
- ultramikroskops Spēcīgs mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt ļoti sīkus objektus, kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
- gāziens Spēcīgs sitiens.
- brīkšķis Spēcīgs troksnis, kāds rodas (kam pasmagam) gāžoties, lūstot, plaisājot.
- lērums Spēcīgs troksnis.
- spējš Spēcīgs un straujš (par darbību, procesu).
- uzbudinājums Spēcīgs, aktīvs, parasti emocionāls, psihisks stāvoklis.
- spīvs Spēcīgs, arī ass, kairinošs.
- tvirts Spēcīgs, arī stiprs (par gaisu, tā strāvu).
- dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada, piem., parādības dabā, dažādu mehānismu darbība.
- vilnis Spēcīgs, intensīvs (kā) pastiprinājums, kāpinājums, arī izpaudums (par parādībām, norisēm dabā, sabiedrībā).
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- pamatīgs Spēcīgs, intensīvs.
- skaudrs Spēcīgs, intensīvs.
- stiprs Spēcīgs, intensīvs.
- sīksts Spēcīgs, izturīgs (par augiem).
- dzelzs Spēcīgs, izturīgs; stiprs.
- tēvainis Spēcīgs, liela auguma vīrietis.
- ražens Spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
- ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs; ciešs.
- dziļš Spēcīgs, noturīgs (par psihisku vai emocionālu stāvokli).
- zaļš Spēcīgs, plaukstošs.
- viesuļvējš Spēcīgs, postošs vējš; viesulis.
- forte Spēcīgs, skaļš.
- kvēls Spēcīgs, spilgts (piem., par pietvīkumu).
- rumaks Spēcīgs, stalts zirgs.
- ciešs Spēcīgs, stingrs.
- krampīgs Spēcīgs, stingrs.
- spelgonis Spēcīgs, stiprs sals; liels aukstums.
- dzelžains Spēcīgs, stiprs.
- intensīvs Spēcīgs, stiprs.
- dzelžains Spēcīgs, tāds, kam raksturīga stingrība, noteiktība, arī izturība (piem., par gribu, raksturu).
- gremde Spēcīgs, uz leju vērsts bumbas sitiens (piem., volejbolā, tenisā).
- zaļoksnis Spēcīgs, zaļojošs koks.
- forte Spēcīgums, skaļums.
- spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
- prasme Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- kritums Spēja (kā) samazināšanās.
- iespēja Spēja (ko veikt), dotības.
- māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
- stiepjamība Spēja (ķermenim, tā daļām) stiepties, tikt izstieptam.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
- vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
- saspiežamība Spēja (vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
- saistspēja Spēja (vielai) saistīt (ko, parasti būvdetaļu).
- saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
- audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
- audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
- sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- dzīvotspēja Spēja bioloģiski eksistēt (parasti par dzīvniekiem, augiem).
- pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
- degtspēja Spēja degt, aizdegties (par vielu).
- degamība Spēja degt; degtspēja.
- dējība Spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- izdoma Spēja domāšanas procesā radīt ko jaunu; attiecīgais psihiskais process.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- empātija Spēja iejusties cita cilvēka emocionālajā stāvoklī, izjust to pašu pārdzīvojumu.
- seksualitāte Spēja ierosināt dzimumtieksmi.
- ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
- izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
- ugunsdrošība Spēja izturēt augstu temperatūru, atklātu liesmu.
- kapacitāte Spēja ko veikt; varēšana.
- konkurētspēja Spēja konkurēt (ar kādu, kādā jomā u. tml.)
- medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
- manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
- ilgmūžība Spēja nodzīvot ilgu, garu mūžu; spēja būt, pastāvēt ilgu laiku.
- segtspēja Spēja noklāt (ko) – par vielu, materiālu.
- orientācija Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- paškritika Spēja objektīvi novērtēt sevi, savus darbus un rīcību.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
- vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
- invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
- panesamība Spēja panest, izturēt.
- gaišredzība Spēja paredzēt, kas notiks nākotnē.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālās skaņas.
- sapratne Spēja pareizi uztvert, izprast (ko).
- varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
- lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
- lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
- dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
- objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
- peldspēja Spēja peldēt (par priekšmetiem, ūdens transportlīdzekļiem).
- valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
- maksātspēja Spēja pildīt savas maksājumu saistības; spēja samaksāt.
- produktivitāte Spēja radīt jaunus atvasinājumus (parasti par vārddarināšanas elementiem, veidiem).
- reaģētspēja Spēja reaģēt.
- drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
- atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
- darbspēja Spēja strādāt.
- uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
- uzliesmojamība Spēja uzliesmot (piemēram, materiāliem, vielām, priekšmetiem).
- kapilaritāte Spēja uzsūkt vai iesūkt šķidrumu; higroskopiskums.
- dzirde Spēja uztvert skaņas.
- apziņa Spēja uztvert, domāt un atbilstoši reaģēt.
- garša Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
- komunikabilitāte Spēja viegli nodibināt un īstenot savstarpējus kontaktus.
- iejūta Spēja, prasme iejusties (2); izjūta.
- gribasspēks Spēja, prasme realizēt savus nodomus, sasniegt mērķi, pārvarot kādas grūtības.
- varējums Spēja; arī iespēja.
- darbaspējas Spējas funkcionēt (par iekārtām, sistēmām u. tml.).
- darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
- uzbangot Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
- iecirsties Spēji iebrāzties, ietriekties (kur iekšā).
- iezibēties Spēji izpausties (acīs) – par jūtām.
- iedzelt Spēji izpausties (par sāpēm).
- iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
- iedzelt Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
- iedurt Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
- iedurties Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
- uzliesmot Spēji izraisīties (par jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbangot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzmutuļot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzkūsāt Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzvirmot Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli).
- uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
- uzvirt Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzviļņot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvirmot Spēji izraisīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- uzvilnīt Spēji izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzsprēgāt Spēji izraisīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzbrāzties Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
- uzbrāzmot Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzvirst Spēji izraisīties.
- izspļaut Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
- apraut Spēji pārtraukt.
- izgrūst Spēji radīt (samērā īsu skaņu) – par dzīvām būtnēm.
- uzskriet Spēji rasties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); aizspriesties.
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (piem., par elpu, balsi).
- iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi izpausties.
- iegaismoties Spēji, arī īsu brīdi kļūt gaišam (par ko apgaismotu).
- iemirdzēties Spēji, arī īsu brīdi parādīties, izpausties (acīs, skatienā).
- iegailēties Spēji, arī īsu brīdi spilgti izpausties (acīs, skatienā).
- iezalgoties Spēji, spilgti izpausties (acīs).
- plaiksnīt Spēji, spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – par psihisku, parasti emocionālu stāvokli.
- uzdzirkstēt Spēji, spilgti izpausties (piemēram, kā norisē).
- iedzirkstēties Spēji, spilgti izpausties.
- iezaigoties Spēji, spilgti izpausties.
- bilingvāls Spējīgs brīvi runāt divās valodās; tāds, kas kādu valodu prot tikpat labi kā savu dzimto valodu.
- grūdiens Spējš satricinājums, trieciens.
- krass Spējš, ass (par virziena maiņu).
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- prasme Spēju, īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai); mācēšana.
- diapazons Spēju, zināšanu, interešu, darbības u. tml. apjoms, vēriens.
- N Spēka mērvienība – ņūtons.
- dins Spēka mērvienība CGS (centimetrs-grams-sekunde) sistēmā.
- ņūtons Spēka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [N].
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- balansieris Spēka pārvada svira (ierīcēs, mehānismos).
- spēkpilns Spēka pilns; spēcīgs (1).
- nespēks Spēka trūkums, fizisks vājums; bezspēks.
- bezspēks Spēka trūkums; nespēks.
- izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
- kodolspēki Spēki, kas darbojas starp nukloniem atoma kodolā.
- sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
- spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe.
- duka Spēks, enerģija; elpa.
- dzinējspēks Spēks, kas darbina (mašīnu, mehānismu).
- pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
- jauda Spēks, spēja.
- krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
- kodolspēkstacija Spēkstacija, kuru darbina kodolreaktors.
- spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- spektroskops Spektrālaparāts (kā) spektra vizuālai novērošanai.
- spektroheliogrāfs Spektrālaparāts Saules attēla iegūšanai monohromatiskā gaismā.
- spektrometrija Spektru parametru noteikšana.
- spektrogrāfija Spektru reģistrēšana ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- pārspēks Spēku pārsvars (militārā cīņā, sporta sacensībās u. tml.).
- atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- puzle Spēle – no atsevišķiem gabaliņiem saliekams attēls.
- partija Spēle (piem., šahā, dambretē) no sākuma līdz beigām.
- vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- loto Spēle ar īpašām kartēm, kurās ar atbilstošiem kauliņiem jānosedz visi skaitļi vai attēli.
- domino Spēle ar plāksnītēm, kurā tās savieno rindā pēc punktu skaita (retāk attēliem) plāksnīšu galos; plāksnīšu komplekts šādai spēlei.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
- biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
- pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
- acīte Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
- viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
- nospēlēties Spēlējot (azartspēles), nonākt galīgā nabadzībā, trūkumā.
- nospēlēt Spēlējot (azartspēles), pazaudēt (naudu, īpašumu).
- lūlināt Spēlējot (mūzikas instrumentu), radīt liegas, maigas skaņas.
- nospēlēt Spēlējot atskaņot (skaņdarbu, tā daļu).
- iespēlēties Spēlējot iejusties; spēlējot iegūt iemaņas (sporta spēlē).
- nospēlēt Spēlējot izrādē, atveidot.
- muzicēt Spēlējot kādu instrumentu, dziedot u. tml., atskaņot skaņdarbu.
- izspēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, atskaņot (parasti visu skaņdarbu).
- piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
- nospēlēt Spēlējot sniegt, izpildīt (priekšnesumu).
- izspēlēt Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.
- nospēlēt Spēlējot uz skatuves, parādīt.
- pieskandināt Spēlējot, dziedot u. tml. panākt, ka (skaņas) izplatās, piepilda (ko).
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- speleologs Speleoloģijas speciālists.
- spēlesprieks Spēles (1) prieks.
- spēlesprieks Spēles (2) prieks.
- spēlesprieks Spēles (3) prieks.
- sets Spēles daļa (piem., badmintonā, tenisā, volejbolā).
- picikato Spēles paņēmiens lociņinstrumentiem – skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu.
- nospēlēt Spēlēt (kur kādu laikposmu).
- skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
- zēvelēt Spēlēt (parasti skaļi).
- zāģēt Spēlēt (parasti stīgu instrumentu).
- čīgāt Spēlēt (parasti vijoli).
- uzdzenāt Spēlēt (piemēram, sporta spēli, videospēli).
- iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
- trumpot Spēlēt kārtis.
- koklēt Spēlēt kokli.
- spēlēt pirmo vijoli Spēlēt orķestrī pirmās vijoles partiju.
- akompanēt Spēlēt pavadījumu.
- stabulēt Spēlēt stabuli.
- izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piem., sporta spēli).
- nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli (ar kādu rezultātu).
- spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
- stīgot Spēlēt vai skaņot (stīgu instrumentu).
- pārspēlēt Spēlēt vēlreiz, atkārtoti (sporta spēli).
- plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
- uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
- laimētava Spēļu automātu zāle.
- kava Spēļu kāršu komplekts ar noteiktu kāršu skaitu.
- kreicis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar krustiņu, āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
- kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- sešinieks Spēļu kārtis ar sešām acīm.
- krusts Spēļu kārts ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; kreicis.
- astoņnieks Spēļu kārts ar astoņām acīm.
- četrinieks Spēļu kārts ar četrām acīm.
- desmitnieks Spēļu kārts ar desmit acīm.
- deviņnieks Spēļu kārts ar deviņām acīm.
- divnieks Spēļu kārts ar divām acīm.
- kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (karavīra, vasaļa) attēlu.
- trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
- piecinieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
- piecnieks Spēļu kārts ar piecām acīm.
- septiņnieks Spēļu kārts ar septiņām acīm.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- trijnieks Spēļu kārts ar trim acīm.
- kungs Spēļu kārts ar vecāka vīrieša (parasti valdnieka) attēlu.
- trumpa Spēļu kārts.
- krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
- kazino Spēļu nams; spēļu zāle.
- sēkla Sperma.
- spermatoģenēze Spermatozoīdu veidošanās process, kas noris sēklinieku kanālos.
- izspert Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
- nospert Sperot ar kāju, nonāvēt.
- piespert Sperot pievirzīt.
- iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
- uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
- uzkāpt Sperot soļus, liekot kāju (uz pakāpieniem, kur augstāk, zemāk u. tml.), nokļūt (uz kā, kur).
- kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
- iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
- saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
- saspert Sperot, ar spērienu savainot.
- aizmīt Spert soli, nolikt kāju garām.
- izturēt Spēt apgādāt ar barību (mājdzīvniekus).
- sasēdēt Spēt apsēsties, ietilpt (kur).
- izšķirt Spēt ar maņu orgāniem izdalīt (no kāda kopuma).
- sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- runāt Spēt izteikties (kādā valodā), prast (kādu valodu).
- paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
- panest Spēt izturēt (piem., zāļu iedarbību, kādu stāvokli).
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
- orientēties Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- nostāvēt Spēt noturēties stāvus.
- iziet Spēt paiet, izstaigāt.
- pavilkties Spēt paiet.
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu).
- noturēt Spēt pareizi nodziedāt.
- iztikt Spēt pārtikt, izdzīvot.
- izturēt Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- nosēdēt Spēt sēdēt, palikt sēžot.
- nostāvēt Spēt stāvēt, atrasties (kādā stāvoklī).
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- iespēt Spēt, varēt (ko veikt, izraisīt u. tml.).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- paspēt Spēt, varēt ierasties pirms (sabiedriskā transportlīdzekļa) atiešanas.
- palocīt Spēt, varēt locīt.
- papīkstēt Spēt, varēt padziedāt, parunāt.
- palocīties Spēt, varēt pieliekties, locīties.
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- parunāt Spēt, varēt runāt.
- patulkot Spēt, varēt tulkot.
- prast Spēt, varēt; mācēt.
- jaudāt Spēt, varēt.
- mācēt Spēt, varēt.
- fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- mirdzēt Spīdēt (par asarām).
- zaigot Spīdēt (par asarām).
- mirgot Spīdēt (parasti par asarām).
- fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
- lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
- zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
- mirgot Spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
- mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
- zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
- zvīļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
- gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
- lāsmot Spīdēt, mirdzēt (par acīm).
- spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
- zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
- zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
- margot Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
- gailēt Spīdēt, mirdzēt.
- mirdzēt Spīdēt, paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
- degt Spīdēt.
- gaismot Spīdēt.
- spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
- spožs Spīdīgs, mirdzošs.
- mirdzināt Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
- liesma Spīdoša degošu gāzu, gāzveida vielu plūsma.
- aura Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
- biolauks Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums.
- apspīdēt Spīdot apgaismot.
- iespīdēt Spīdot izplatīt gaismu (kur iekšā) – par gaismas avotu.
- gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
- uguns Spīdums, mirdzums (acīs), ko izraisa emocionāls stāvoklis.
- mirdzums Spīdums, spožums (piem., priekšmetam).
- glance Spīdums, spožums.
- zalgs Spīdums.
- nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
- atmosfēra Spiediena mērvienība.
- bārs Spiediena mērvienība.
- kamols Spiediena sajūta (parasti kaklā, krūtīs).
- dekompresija Spiediena samazināšanās.
- paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
- pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- presings Spiediens (piem., ko izdara uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
- pārspiediens Spiediens, kas pārsniedz atļauto normu.
- spiedošs Spiedīgs.
- manšete Spiedošs, fiksējošs riņķveida pārsējs.
- izspiegt Spiedzot radīt (skaņas); spiedzot izdziedāt.
- izspiegot Spiegojot iegūt (informāciju).
- izspiegot Spiegojot izsekot (kādu, kāda darbību).
- štoks Spieķis.
- zizlis Spieķis.
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- mīcīt Spiest, bāzt (kur iekšā).
- kļaut Spiest, cieši likt, arī virzīt (kopā, pie kā, kam klāt).
- gulties Spiest, nomākt.
- nospiest Spiest, spaidīt (ko), atdalot šķidrumu (no tā); spiežot, spaidot atdalīt (šķidrumu no kā).
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- stampāt Spiest, stumt (kur iekšā, arī virsū).
- blīvēties Spiesties tuvu, cieši citam pie cita; drūzmēties.
- kļauties Spiesties, novietoties (pie kā, kam cieši klāt).
- murdzīties Spiesties, spaidīties (par cilvēkiem).
- zīsties Spiesties, sūkties (kur iekšā) – piem., par dažiem kukaiņiem, parazītiem.
- ēsties Spiesties, virzīties (kur iekšā) – par priekšmetiem.
- grūsties Spiesties, virzīties (viens otram, cits citam virsū).
- iespietot Spietojot ievirzīties (kur iekšā).
- izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- tūbiņa Spiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba [1].
- kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piem., robu, caurumu).
- uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
- pārspiest Spiežot (ko) virsū, pārslacīt, pārklāt (ar to).
- piespiest Spiežot (piem., augļus), pievienot (iegūto šķidrumu).
- izspiest Spiežot (piem., pedāli, slēdzi), pārtraukt ierīces, mehānisma darbību.
- berzt Spiežot (pret kādu virsmu) un ar spiedienu virzot šurp turp, dalīt sīkās daļiņās, smalcināt.
- aizspiest Spiežot aizdarīt.
- piespiest Spiežot cieši piekļaut (pie kā, kam klāt).
- atspiest Spiežot dabūt vaļā.
- saspiest Spiežot ievainot, savainot.
- iespiest Spiežot ieveidot, radīt (virsmā iedobumu, rievu u. tml.).
- iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā).
- nospiest Spiežot izraisīt (kādas ķermeņa daļas) notirpumu, sāpes u. tml.
- nospiest Spiežot izveidot (kā) atveidu.
- izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
- nospiest Spiežot nodzēst.
- nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piem., šķidrumus); spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
- paspiest Spiežot pavirzīt.
- pārspiest Spiežot radīt caurumu un (ko) saplacināt plakanu.
- saspiest Spiežot sabojāt.
- sagrūst Spiežot sadrupināt, sasmalcināt.
- saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
- saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
- uzspiest Spiežot uzvirzīt virsū (ko uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- šķaidīt Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
- iespiest Spiežot, ar spiedienu radīt bojājumu.
- grūst Spiežot, beržot drupināt, smalcināt.
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
- mīt Spiežot, kustinot ar kājām (piem., pedāļus), darbināt (ko).
- uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
- piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
- saspiest Spiežot, spaidot, sasmalcināt, pārvērst viendabīgā masā.
- blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
- sastampāt Spiežot, stumjot ievietot (kur, parasti daudz).
- nospiest Spiežot, uzspiežot vai spiežoties virsū, nonāvēt.
- griezties Spiežoties (ādā, miesā), beržot, ievainot, radīt sāpes.
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); cieši ievietoties (kur iekšā, starp ko).
- griezt Spiežoties miesā, beržot ievainot, radīt sāpes.
- izspiesties Spiežoties, pārvarot pretestību, izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- aizspiesties Spiežoties, spraucoties (kam cauri, garām) aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- maigles Spīles.
- uguns Spilgta gaisma, koša (kā) krāsa.
- liesma Spilgta gaisma, krāsa.
- spilgtnis Spilgtāko epizožu izcēlums.
- dzirkstele Spilgtas iezīmes, izpauduma iesākums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
- uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
- citrons Spilgti dzeltens, ovāls auglis ar pabiezu mizu un ļoti skābu sulu.
- spīdēt Spilgti izcelties (citu vidū ar ko).
- mirdzēt Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, savas attieksmes, nostājas izrādīšana.
- zibēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zibsnīt Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
- zaigot Spilgti izpausties.
- demonstratīvs Spilgti izpausts, izaicinošs (par rīcību, izturēšanos).
- raksturīgs Spilgti izteikts; savdabīgs.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- šarlaksarkans Spilgti sarkans.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- ultramarīns Spilgti zila krāsviela; attiecīgā krāsa.
- sprēgāt Spilgti, emocionāli izpausties.
- rubīnsarkans Spilgti, intensīvi sarkans.
- rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
- ugunīgs Spilgti, koši sarkans; spilgts (par ko sarkanu).
- ugunssarkans Spilgti, koši sarkans.
- ugunssārts Spilgti, koši sārts.
- paraugdemonstrējums Spilgts (kā nevēlama) izpausmes gadījums.
- kā uguns Spilgts (par ko sarkanu).
- stars Spilgts (piem., psihiskā stāvokļa) izpaudums.
- efekts Spilgts iespaids, ko izraisa, piem., kāda parādība.
- piedzīvojums Spilgts, atmiņā paliekošs, arī satraucošs notikums.
- krāsains Spilgts, daudzveidīgs; arī dzīvespriecīgs, jautrs.
- spožs Spilgts, intensīvs (par krāsu).
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
- intensīvs Spilgts.
- spilvots Spilvains.
- spilva Spilve.
- spilvenpārvalks Spilvena pārvalks.
- polsteris Spilvenveida detaļa (mēbelēm); polsterējums.
- lemesnīca Spīļarkla centrālā daļa.
- aizspindzēt Spindzot aizvirzīties, aizlidot.
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- spiritists Spiritisma piekritējs un praktizētājs.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un ar citu vielu (piem., skābju) piemaisījumu.
- šķiedenis Spirta rūpniecības blakusprodukts, kas rodas, pārstrādājot graudus, kartupeļus, melasi; brāga.
- portvīns Spirtots deserta vīns no speciālu šķirņu vīnogām, kuru krāsa nosaka arī vīna krāsu.
- denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
- spīts Spītība, tās izpausme.
- spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
- nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
- piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
- piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
- pārspļaut Spļaut pāri (kam), pār (ko).
- uzspodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo spodrumu (piemēram, tīrības pakāpi, spīdumu).
- nospodrināt Spodrinot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs.
- sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
- spoguļattēls Spoguļa radītais attēls; (kā) precīzs atveidojums, atainojums.
- spoguļvirsma Spoguļa virsma; arī ļoti gluda, spoža (kā) virsma.
- reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
- fantoms Spoks; parādība; rēgs.
- reaktors Spole induktīvās pretestības palielināšanai augstsprieguma tīklā.
- lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
- plazmodijs Sporaiņu klases parazīts.
- sporangijs Sporauga orgāns, kurā attīstās sporas, kas nodrošina auga bezdzimuma vairošanos.
- paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
- apvest Sportā – apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
- sitiens Sportā – bumbas uztveršana un padeve.
- meistarklase Sportā – kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- treniņš Sportā – vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
- sekundants Sportā (piem., boksā, paukošanā, šahā) – sacensību dalībnieka palīgs un starpnieks.
- kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
- naglenes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; nagliņkurpes.
- hipodroms Sporta bāze jāšanas un rikšošanas sacensībām.
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- autokross Sporta disciplīna – braukšana ar automašīnām pa speciāli būvētu šķēršļotu trasi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
- grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
- grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- leģionārs Sporta kluba komandas dalībnieks – ārzemju algotnis.
- aeroklubs Sporta klubs, kurā nodarbojas ar aviāciju.
- jahtklubs Sporta klubs, organizācija, kuras biedri nodarbojas ar burāšanas sportu; būvju komplekss, kurā atrodas šāda organizācija un ir novietotas jahtas.
- astoņnieks Sporta komanda, kurā ir astoņi locekļi; laiva ar astoņiem airētājiem.
- rīdzinieks Sporta komanda, sportisti, kas pārstāv Rīgu.
- konference Sporta komandu vai klubu asociācija, kuras dalībnieki piedalās savstarpējās spēlēs un sacensībās.
- krosenes Sporta kurpes ar cietu zoli.
- botas Sporta kurpes.
- meistarkandidāts Sporta kvalifikācijas pakāpe starp pirmo sporta klasi un sporta meistaru; sportists, kam ir šāda sporta klase.
- kanoe Sporta laiva, ko airē ar īpašu vienlāpstiņas airi.
- stadions Sporta laukums, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- fiziskā audzināšana Sporta nodarbība; attiecīgā mācību stunda (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
- brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
- skrituļdēlis Sporta rīks – garena, ovāla plāksne uz skrituļiem.
- lode Sporta rīks (grūšanai tālumā), kam ir šāda ķermeņa forma.
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- šķēps Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- granāta Sporta rīks mešanai tālumā.
- hantele Sporta rīks muskuļu attīstīšanai – īss stienītis ar, parasti čuguna, bumbām vai ripām abos galos.
- kamaniņas Sporta rīks nobraucienam pa īpaši izveidotu ledus trasi.
- izcīņa Sporta sacensības (par kādu balvu).
- starpfinišs Sporta sacensības starpposma finišs.
- pieccīņa Sporta sacensības vieglatlētikā piecās disciplīnās; sporta sacensības piecos sporta veidos.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- desmitcīņa Sporta sacensības, kur sportisti sacenšas desmit disciplīnās (100 metru sprintā, tāllēkšanā, šaušanā, augstlēkšanā, 400 metru un 110 metru barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 metru skrējienā).
- memoriāls Sporta sacensības, piem., izcilu sportistu piemiņai.
- cīņa Sporta sacensības.
- mačs Sporta sacensības.
- čempionāts Sporta sacensību kopums labāko sportistu vai komandu noteikšanai; meistarsacīkstes.
- aplis Sporta sacensību norises kārtība, kad katra vienība pēc kārtas tiekas ar visām pārējām vienībām.
- kārta Sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli.
- pusfināls Sporta sacensību posms, kurā piedalās iepriekšējo sacensību posma četras labākās komandas vai četri labākie sportisti, lai izcīnītu tiesības piedalīties finālā.
- čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
- arēna Sporta sacensību vieta.
- selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
- softbols Sporta spēle – beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- piespēle Sporta spēlē – bumbas vai ripas padošana, pievirzīšana (savas komandas dalībniekam).
- piespēlēt Sporta spēlē – pievirzīt, padot (kam ripu, bumbu), lai (to) virzītu tālāk.
- saspēle Sporta spēlē – savstarpēja darbību saskaņošana starp komandas spēlētājiem.
- kērlings Sporta spēle – speciālu plakanu akmeņu slidināšana pa ledu, cenšoties to maksimāli pietuvināt iezīmētam mērķim.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- skvošs Sporta spēle ar raketēm un bumbiņu, ko sit pret iežogojuma sienām.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- mačs Sporta spēle vai vienreizēja sacensība starp diviem sportistiem vai divām komandām.
- samest Sporta spēlē vairākkārt iemest (ripu hokeja vārtos, bumbu basketbola grozā u. tml.); šādā veidā gūt (punktus).
- golfs Sporta spēle, kurā dalībniekiem ar speciālām nūjām bumba jāiesit laukuma bedrītēs, izdarot pēc iespējas mazāk sitienu.
- nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
- bloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsot ceļu bumbai vai spēles pretiniekam.
- presings Sporta spēlēs – cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
- presingot Sporta spēlēs – cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
- iespēlēt Sporta spēlēs – ieraidīt (bumbu, ripu u. tml. kādā spēles laukuma vietā).
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
- pamatlaiks Sporta spēles norisei paredzētais laiks.
- riņķis Sporta spēļu norises sistēma, kurā katrs dalībnieks vai komanda pēc kārtas sacenšas ar visiem pretiniekiem.
- tūre Sporta spēļu, sacensību posms.
- skibobs Sporta un atpūtas veids – braukšana ar šādu rīku.
- stils Sporta veida, arī sporta disciplīnas paveids, kas atšķiras ar kādiem īpašiem paņēmieniem.
- automodelisms Sporta veids – automodeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- kartings Sporta veids – braukšana ar gokartu jeb kartu.
- ūdensmotosports Sporta veids – braukšana ar motorlaivām; ūdens motosports.
- autosports Sporta veids – braukšana ar sacīkšu, sporta un sērijveida automobiļiem vai speciālajiem krosa automobiļiem.
- skeitbords Sporta veids – braukšana ar skrituļdēli.
- skijorings Sporta veids – braukšana ar slēpēm, kad slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls), retāk dzīvnieks.
- skeletons Sporta veids – braukšana ar šādām kamaniņām.
- bobslejs Sporta veids – braukšana ar vadāmām kamanām no kalna pa speciālu ledus trasi ar asiem pagriezieniem.
- velosports Sporta veids – braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
- airēšana Sporta veids – braukšana distancē pa ūdeni, airējot laivu.
- slaloms Sporta veids – braukšana no kalna pa līkumotu trasi, kas iezīmēta ar kārtīm.
- slaloms Sporta veids – braukšana pa ūdenstrasi, kas iezīmēta ar peldošām bojām.
- ledusburāšana Sporta veids – burāšana ar ledusjahtām.
- modelisms Sporta veids – dažādu (piem., transportlīdzekļu, mehānismu) modeļu konstruēšana, būvēšana un sacensības ar tiem.
- paukošana Sporta veids – divcīņa ar sporta ieročiem (floreti, špagu vai zobenu), cenšoties skart ar ieroci pretinieku.
- bokss Sporta veids – divcīņa ringā ar dūrēm speciālos cimdos.
- alpīnisms Sporta veids – kāpšana grūti pieejamās, augstās kalnu virsotnēs, pārgājieni augstos kalnos u. tml.
- daiļlēkšana Sporta veids – lēkšana ūdenī no tramplīna vai torņa, gaisā izpildot dažādas kustības.
- ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
- skriešana Sporta veids – pārvietošanās skrienot dažādās distancēs, pa dažāda veida ceļiem, trasēm.
- deltaplanierisms Sporta veids – planēšana ar deltaplānu.
- ārmreslings Sporta veids – roku divcīņa, atbalstam izmantojot speciālu galdu.
- barjerskrējiens Sporta veids – skrējiens ar barjeru (2) pārvarēšanu.
- daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
- svarcelšana Sporta veids – svaru stieņa pacelšana.
- velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
- triatlons Sporta veids – trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
- voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
- peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
- soļošana Sporta veids – virzīšanās sporta solī.
- slaloms Sporta veids (skeitborda disciplīna) – braukšana ar skrituļdēli vai sniega dēli pa slīpu ceļu, trasi starp mākslīgiem šķēršļiem.
- vingrošana Sporta veids, kas ietver vingrojumus speciālos rīkos un brīvās kustības.
- kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
- šaušana Sporta veids, kurā ar rokas šaujamieroci šauj mērķī.
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- ūdenssports Sporta veidu kopums, kas ir saistīts ar pārvietošanos pa ūdeni, ūdens virsu (piemēram, peldēšana, airēšana, burāšana).
- vieglatlētika Sporta veidu kopums, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
- snovbords Sporta, atpūtas veids – braukšana no kalna ar speciāliem dēļiem.
- caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
- soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
- šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
- parasportists Sportists ar invaliditāti, kurš gatavojas un piedalās sporta sacensībās, t. sk. Paraolimpiskajās spēlēs.
- kadets Sportists, jaunāks par 16 gadiem.
- favorīts Sportists, kam ir vislielākās izredzes uzvarēt sacensībās.
- supersmagsvars Sportists, kas cīnās šai kategorijā.
- rekordists Sportists, kas ir sasniedzis rekordu.
- alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
- florbolists Sportists, kas nodarbojas ar florbolu.
- motosportists Sportists, kas nodarbojas ar kādu no motosporta veidiem.
- kērlingists Sportists, kas nodarbojas ar kērlingu.
- orientierists Sportists, kas nodarbojas ar orientēšanās sportu.
- skeiters Sportists, kas nodarbojas ar skeitbordu.
- atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
- konkūrists Sportists, kas specializējas konkūrā.
- maratonskrējējs Sportists, kas specializējas maratonskrējienā.
- skeitbordists Sportists, kas specializējas skeitbordā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeitbordu.
- tramplīnlēcējs Sportists, kas specializējas tramplīnlēkšanā.
- ātrslidotājs Sportists, kas specializējies ātrslidošanā.
- augstlēcējs Sportists, kas specializējies augstlēkšanā.
- automodelists Sportists, kas specializējies automodelismā.
- autosportists Sportists, kas specializējies autosportā.
- aviomodelists Sportists, kas specializējies aviomodelismā.
- badmintonists Sportists, kas specializējies badmintonā; cilvēks, kas spēlē badmintonu.
- basketbolists Sportists, kas specializējies basketbolā.
- biatlonists Sportists, kas specializējies biatlonā.
- bobslejists Sportists, kas specializējies bobslejā.
- bokseris Sportists, kas specializējies boksā.
- bagijists Sportists, kas specializējies braukšanā ar bagiju.
- gokartists Sportists, kas specializējies braukšanā ar gokartu; kartingists.
- cīkstonis Sportists, kas specializējies cīņas sportā.
- daiļlēcējs Sportists, kas specializējies daiļlēkšanā.
- daiļslidotājs Sportists, kas specializējies daiļslidošanā.
- dambretists Sportists, kas specializējies dambretes spēlē.
- deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
- desmitcīņnieks Sportists, kas specializējies desmitcīņā.
- divcīņnieks Sportists, kas specializējies divcīņā (2).
- džudists Sportists, kas specializējies džudo cīņā.
- futbolists Sportists, kas specializējies futbolā.
- gargabalnieks Sportists, kas specializējies garajās distancēs.
- handbolists Sportists, kas specializējies handbolā.
- hokejists Sportists, kas specializējies hokejā.
- sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
- izpletņlēcējs Sportists, kas specializējies izpletņlēkšanā.
- jātnieks Sportists, kas specializējies jāšanas sportā; jāšanas sporta speciālists.
- trekists Sportists, kas specializējies kādā no treka disciplīnām.
- ūdenssportists Sportists, kas specializējies kādā no ūdenssporta veidiem.
- kanoists Sportists, kas specializējies kanoe airēšanā; kanoe airētājs.
- karatists Sportists, kas specializējies karatē.
- kartingists Sportists, kas specializējies kartingā; gokartists.
- kārtslēcējs Sportists, kas specializējies kārtslēkšanā.
- kikbokseris Sportists, kas specializējies kikboksā.
- ledusburātājs Sportists, kas specializējies ledusburāšanā.
- lidmodelists Sportists, kas specializējies lidmodelismā; aviomodelists.
- grūdējs Sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
- pieccīņnieks Sportists, kas specializējies modernajā vai vieglatlētikas pieccīņā.
- motobolists Sportists, kas specializējies motobolā.
- motokrosists Sportists, kas specializējies motokrosā.
- floretists Sportists, kas specializējies paukošanā ar floreti.
- špagists Sportists, kas specializējies paukošanā ar špagu.
- zobenists Sportists, kas specializējies paukošanā ar zobenu.
- paukotājs Sportists, kas specializējies paukošanā.
- peldētājs Sportists, kas specializējies peldēšanā.
- rallists Sportists, kas specializējies rallijā; rallija dalībnieks.
- velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
- riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
- sambists Sportists, kas specializējies sambo.
- skeletonists Sportists, kas specializējies skeletonā; cilvēks, kas nodarbojas ar skeletonu.
- skibobists Sportists, kas specializējies skibobā.
- skijoringists Sportists, kas specializējies skijoringā; cilvēks, kas nodarbojas ar skijoringu.
- slalomists Sportists, kas specializējies slalomā.
- slēpotājs Sportists, kas specializējies slēpošanā.
- slidotājs Sportists, kas specializējies slidošanā.
- smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
- smaiļotājs Sportists, kas specializējies smaiļošanā.
- soļotājs Sportists, kas specializējies soļošanā (2).
- spīdvejists Sportists, kas specializējies spīdvejā.
- vingrotājs Sportists, kas specializējies sporta vingrošanā; mākslinieks, kas demonstrē vingrojumus (piem., cirkā).
- svarcēlājs Sportists, kas specializējies svarcelšanā.
- šahists Sportists, kas specializējies šaha spēlē; cilvēks, kas (bieži, aizrautīgi) spēlē šahu.
- šāvējs Sportists, kas specializējies šaušanā.
- snaiperis Sportists, kas specializējies šaušanas sportā.
- šorttrekists Sportists, kas specializējies šorttrekā.
- tāllēcējs Sportists, kas specializējies tāllēkšanā.
- tenisists Sportists, kas specializējies tenisā.
- triatlonists Sportists, kas specializējies triatlonā.
- trīscīņnieks Sportists, kas specializējies trīscīņā.
- trīssoļlēcējs Sportists, kas specializējies trīssoļlēkšanā.
- ūdensmotosportists Sportists, kas specializējies ūdensmotosportā; ūdens motosportists.
- ūdenspolists Sportists, kas specializējies ūdenspolo.
- ūdensslalomists Sportists, kas specializējies ūdensslalomā.
- ūdensslēpotājs Sportists, kas specializējies ūdensslēpošanā.
- ultramaratonists Sportists, kas specializējies ultramaratonā.
- vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
- volejbolists Sportists, kas specializējies volejbolā.
- voltižētājs Sportists, kas specializējies voltižēšana.
- malējais aizsargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- malējais pussargs Sportists, kas spēlē laukuma labajā (vai kreisajā) malā.
- rezervists Sportists, kas vajadzības gadījumā aizstāj citu sportistu.
- ekipāža Sportistu grupa, kas piedalās sacensībās ar kopīgu transportlīdzekli.
- komanda Sportistu grupa, vienība (parasti sporta spēlēs).
- četrinieks Sportistu komanda, kurā ir četri locekļi.
- divnieks Sportistu komanda, kurā ir divi dalībnieki.
- supersmagsvars Sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā).
- pussmags Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp smago un vidējo svara kategoriju.
- pusvidējs Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vidējo un vieglo svara kategoriju.
- pusviegls Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vieglā un visvieglākā svara kategoriju.
- parasports Sports personām ar invaliditāti sporta veidos, kas ir iekļauti Paraolimpisko spēļu programmā.
- zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- zaigot Spoži spīdēt (par acīm).
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
- liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
- laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
- iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
- glancēt Spožs, spīdīgs.
- iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
- vizulis Spožs, vizuļojošs priekšmets, ko (parasti) izmanto rotāšanai; spoža, vizuļojoša rota.
- spozme Spožums.
- piesprādzēt Sprādzējot piefiksēt, piestiprināt.
- nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
- sprādzēties Sprādzēt sevi (pie kā); sprādzēt sev klāt, apkārt (ko).
- megatonna Sprādziena (parasti kodolsprādziena) spēka mērvienība, kas atbilst spēkam, ar kādu sprāgst miljons tonnu trotila [Mt].
- kilotonna Sprādziena jaudas mērvienība, kas atbilst 1000 tonnu trotila sprādziena jaudai.
- spridzeklis Sprādziena radīšanai sagatavota sprāgstviela vai īpaša ierīce.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties, eksplodēt.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija.
- eksplozija Sprādziens.
- eksplozīvs Sprāgstošs.
- sasprāgt Sprāgstot sadalīties.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām).
- pārsprāgt Sprāgstot, plīstot, rasties bojājumam un sadalīties, izjukt.
- pulveris Sprāgstviela, kas degot rada augstu spiedienu.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
- dinamīts Sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- petarde Sprāgstvielu lādiņš, ko, parasti, izmanto uguņošanai.
- plīst Sprāgt, eksplodēt.
- eksplodēt Sprāgt.
- dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
- divcīņa Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
- rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
- ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
- dedzīgs Spraigs, dzīvs.
- atonija Spraiguma, elastīguma trūkums (audiem, orgāniem).
- dinamika Spraigums (norisē, kustībā).
- karstums Spraigums, intensitāte.
- dinamisms Spraigums, kustīgums, mainīgums.
- sprēgāt Sprakstot degt.
- izsprakstēt Sprakstot izlidot (piem., par dzirksteli).
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā, virsū (kam).
- drātstārps Sprakšķu kāpurs.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (kur, starp ko).
- izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- paspraukties Spraucoties pavirzīties.
- saspraukties Spraucoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- piespraude Spraudīte (2).
- štepselis Spraudkontakts.
- aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
- saspraudīt Spraudot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraudot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- nospraudīt Spraudot iezīmēt (ko).
- aizspraudīt Spraudot novietot, aizbāzt (aiz kā).
- nospraudīt Spraudot pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
- uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
- izspraudīt Spraudot viscaur izgreznot; spraudot izvietot.
- atvere Sprauga, atvērums (ierīcē).
- atvere Sprauga, atvērums (organismā, atsevišķā orgānā).
- logs Sprauga, neaizpildīta vieta (piem., augājā).
- šķeltne Sprauga, plaisa (piem., priekšmetā).
- šķirba Sprauga; arī plaisa.
- līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
- līst Spraukties, virzīties (pa ko neērtu, šauru).
- nosprauslāties Sprauslājot nosmiet, nosmieties.
- izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
- štepselēt Spraust elektrības kontaktligzdā.
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), norobežot, aplikt (ar ko).
- nospraust Spraužot (ko zemē), iezīmēt.
- saspraust Spraužot (matus), nostiprināt (tos) kādā kopumā, sakārtojumā.
- aizspraust Spraužot aizdarīt.
- saspraust Spraužot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; spraužot ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- iespraust Spraužot ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
- izspraust Spraužot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
- nospraust Spraužot noklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
- aizspraust Spraužot novietot, aizbāzt (aiz kā, kam priekšā).
- piespraust Spraužot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
- uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- sludinātājs Sprediķotājs (parasti kristīgajās sektās).
- sarepēt Sprēgājot, plaisājot sacietēt un kļūt raupjam.
- plīst Sprēgāt, plaisāt (par ādu); kļūt tādam, kam sprēgā, plaisā āda (par ķermeņa daļām).
- sprēslenīca Sprēslīca.
- degaukla Spridzeklim pievienota aukla, pa kuru tam pievada uguni.
- bumba Spridzeklis.
- izspridzināt Spridzinot iznīcināt.
- izspridzināt Spridzinot panākt, ka izsprāgst.
- pārspridzināt Spridzinot pārdalīt.
- izspridzināt Spridzinot radīt, izveidot.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
- subjekts Sprieduma daļa, kas nosauc domu priekšmetu, par kuru ir runa spriedumā.
- predikāts Sprieduma elements (loceklis) – jēdziens par subjekta pazīmi.
- apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā.
- spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
- civilspriedums Spriedums civillietā.
- antitēze Spriedums, kas ir pretrunā dotajam spriedumam (tēzei).
- slēdziens Spriedums, kas izriet no iepriekšējiem secinājumiem, faktu analīzes u. tml.
- papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus pieņemtajam spriedumam.
- premisa Spriedums, no kā slēdzienā izsecina jaunu spriedumu.
- atzinums Spriedums, slēdziens; vērtējums.
- pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
- teorija Spriedumu, nosacījumu, likumsakarību kopums (piem., praktiskā darbībā, sadzīvē).
- nospriegot Spriegojot panākt vajadzīgo sprieguma pakāpi.
- vērpums Sprieguma palielinājums (kā) vērpes deformācijā.
- španungs Spriegums (elektrībai).
- tīkliņspriegums Spriegums tīkliņā (4).
- pārspriegums Spriegums, kas pārsniedz elektroiekārtas pieļaujamo lielāko spriegumu.
- rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
- lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizspriņģot Spriņģojot aizskriet.
- sprīžmetis Sprīžotājs.
- loka Sproga, cirta (parasti ieveidota).
- vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem).
- lokains Sprogains, cirtains.
- krātiņš Sprosts (parasti savvaļas dzīvniekiem, arī sagūstītiem putniem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris.
- pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
- pasprukt Sprūkot izslīdēt, atraisīties (vaļā).
- aizsprukt Sprūkot strauji aizskriet; aizbēgt.
- spriesties Sprūst, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- atspurgt Spurdzot atbildēt.
- atspurgt Spurdzot atlidot šurp.
- iespurgt Spurdzot ielidot (kur iekšā) – par putniem.
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko) u. tml.
- nospurgt Spurdzot nosmiet, nosmieties.
- nospurgties Spurdzot nosmieties; nospurgt (2).
- paspurgt Spurdzot palidot.
- saspurgt Spurdzot salidot (par vairākiem, daudziem putniem).
- uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
- elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, atoma sastāvdaļa.
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) rīcības, izturēšanās veids.
- paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
- pieradums Stabils, ierasts rīcības, izturēšanās veids; paradums.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšgalā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- robežstabs Stabs, ar ko iezīmē (kā) robežu.
- stabulnieks Stabules spēlētājs.
- robežstacija Stacija, kas atrodas pie (valsts) robežas.
- profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
- lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
- klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- stāvvads Stacionārs vaļējs lamatu tipa zvejas rīks.
- starpstadija Stadija starp kādas norises sākumu un beigām.
- dēstīt Stādīt.
- apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
- nostādīt Stādot (augus), aizņemt (kādu vietu, platību ar tiem); sastādīt (ko kādā vietā, platībā).
- dēstīt Stādot augus, veidot (piem., dārzu, mežu).
- iestādīt Stādot ievietot, iestiprināt augsnē.
- izstādīt Stādot izlietot (daudz vai visu).
- iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
- piestādīt Stādot novietot (pie kā, kam klāt).
- piestādīt Stādot piepildīt, aizņemt (ko).
- kazrags Stagars.
- iemīt Staigājos radīt, izveidot (piem., taku), iespiest (pēdas).
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), nopēdot.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
- apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
- apstaigāt Staigājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- izstaigāt Staigājot iziet cauri (kam), caur (ko).
- iemīdīt Staigājot izveidot (piem., taku).
- nostaigāt Staigājot noiet (gar ko, pa ko u. tml.).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
- pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- izstaigāt Staigājot pārvietoties; staigājot paveikt (kādu gājienu).
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- izstaigāt Staigājot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- nostaigāt Staigājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
- novandīties Staigājot, klīstot pavadīt (kādu laikposmu).
- nostaigāt Staigāt (kādu laikposmu).
- klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
- vandīties Staigāt, braukāt u. tml.
- caurstaigāt Staigāt, iziet cauri (kam), caur (ko).
- klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
- spietot Staigāt, pārvietoties (kur) lielā kopumā – par cilvēkiem.
- dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
- staignājs Staigna vieta.
- muklājs Staigna, purvaina vieta.
- slīkšņa Staigna, slapja vieta (purvā, mežā, pļavā).
- līkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta; slīkšņa.
- muklains Staigns, purvains.
- gļotas Staipīga, recekļveida viela, ko organismā izdala īpaši dziedzeri, augiem – šūnapvalki.
- valkans Staipīgs, lipīgs, viegli veidojams.
- izstaipīt Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
- pārstaipīt Staipot, nesot (ko smagu), pārvietot.
- sastaipīties Staipoties izraisīt sev sāpes.
- žākļstāja Stāja ar izplestām kājām (parasti platāk par plecu platumu).
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- apstāt Stājoties apkārt, ielenkt (ko).
- irsis Staltbriedis.
- marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
- staļinietis Staļinisma piekritējs; staļinists.
- staļinists Staļinisma piekritējs.
- piestala Stampa (piestai).
- nostampāt Stampājot noblīvēt.
- piestampāt Stampājot pieblīvēt.
- sastampāt Stampājot sablīvēt.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
- stampāties Stampāt (2); arī mīņāties.
- tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
- brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
- mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
- mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
- svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
- rakstlaukums Standartizētas ailes (piem., rasējuma) stūrī ar nepieciešamākajām ziņām.
- lielums Standartizēts (apģērba, apavu) iedalījums pēc apjoma; šāda iedalījuma numurs.
- izmērs Standartizēts lielums (apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- numurs Standartizēts un ar ciparu vai ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
- standartizācija Standartu izstrādāšana un reglamentēšana.
- stulms Stara (biksēm).
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- gandrs Stārķis; melnais stārķis.
- svētelis Stārķis.
- stārķiene Stārķu mātīte.
- stārķēns Stārķu mazulis.
- gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
- ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
- dispersija Starojuma viļņu laušanas koeficienta vai izplatīšanās ātruma atkarība no viļņu garuma (frekvences).
- garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
- reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
- starpkultūra Starpaugi.
- sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
- kritums Starpība (starp līmeņiem).
- pielaide Starpība starp (izstrādājuma) lielāko un mazāko pieļaujamo izmēru.
- peļņa Starpība starp (kā) ieņēmumiem un izmaksām noteiktā laika periodā.
- atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
- saldo Starpība starp divām lietām.
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu.
- kvalitāte Starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību šaha spēlē.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
- vidutājs Starpnieks (1).
- mākleris Starpnieks (piem., tirdzniecības darījumos).
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus (piem., pieņem preci pārdošanai).
- mediators Starpnieks, vidutājs (tiesvedībā, diplomātiskās sarunās u. tml.).
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas; Visums.
- starpsumma Starprezultāts summēšanā.
- ikonostass Starpsiena ar svētbildēm (ikonām) pareizticīgo baznīcā, kas norobežo altāra daļu no draudzes telpas.
- interlūdija Starpspēle (parasti starp divām skaņdarba daļām).
- reprīze Starpspēle; īss (cirka mākslinieku) priekšnesums, ko izpilda starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija.
- makdonalds Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
- maķītis Starptautiskā ātrā ēdināšanas tīkla McDonald's iestāde.
- kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
- masoni Starptautiska ezoteriska organizācija (radās 18. gs.), kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); brīvmūrnieki.
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma kuģu saziņai ar krastu vai savā starpā, ko noraida ar attiecīgu roku stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus.
- penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
- PEN Starptautiska literātu apvienība.
- SOK Starptautiskā olimpiskā komiteja.
- brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
- GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
- Jehovas liecinieki starptautiska reliģiska organizācija (dibināta 19. gs. ASV); jehovieši.
- asambleja Starptautiska sanāksme.
- Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
- FIDE Starptautiskā Šaha federācija.
- konvencija Starptautiska vienošanās (parasti zinātnē, mākslā).
- konvencija Starptautiska vienošanās par ražošanas, preču realizācijas u. tml. jautājumu noregulēšanu.
- simpozijs Starptautiska, parasti zinātniska, sanāksme par kādu speciālu jautājumu.
- SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
- neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
- kondomināts Starptautiskajās tiesībās – divu vai vairāku valstu kopīpašums, kopīga valdīšana vienā un tajā pašā teritorijā.
- satelīts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- satelītvalsts Starptautiskajās tiesībās – formāli suverēna valsts, kas faktiski ir pilnīgi pakļauta kādai lielvalstij.
- optācija Starptautiskajās tiesībās – pilsonības izvēle, piem., personām ar dubultpilsonību vai tādas teritorijas iedzīvotājiem, kas pārgājusi citā valstī.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās – vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai valstīm.
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", rotari kluba biedrs.
- paraolimpisks Starptautiskās Paraolimpiskās komitejas rīkotas spēles cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem – sportistiem ar kustību traucējumiem, amputētām ķermeņa daļām, aklumu un cerebrālo trieku.
- jehovietis Starptautiskas reliģiskas organizācijas "Jehovas liecinieki" loceklis, kas sludina Kristus otrreizēju atnākšanu un noraida Svēto Trīsvienību, kā arī citas kristietības doktrīnas.
- skauts Starptautiskas zēnu organizācijas biedrs.
- IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
- simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
- mese Starptautisks gadatirgus un izstāde (galvenokārt vairumtirdzniecībai).
- pakts Starptautisks līgums (parasti ar lielu politisku nozīmi).
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās.
- protokols Starptautisks vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- internacionāls Starptautisks.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piem., cilvēka, tautas) dzīvi, likteni; dzīvesstāsts.
- varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem.
- sapušķot Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
- sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli, slikto pašsajūtu).
- klāstīt Stāstīt (parasti sīki, detalizēti); arī skaidrot.
- sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
- fleitēt Stāstīt nepatiesību; melot.
- mānīties Stāstīt nepatiesību; rīkoties negodīgi.
- izstāstīt Stāstīt un pabeigt stāstīt.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
- atkārtoties Stāstīt, runāt (ko) vēlreiz, vairākkārt; izmantot daiļradē (piem., paņēmienu) vēlreiz, vairākkārt.
- stāstnieks Stāstītājs.
- naratīvs Stāstošs, vēstošs.
- sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
- izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
- pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- mīlasstāsts Stāsts par divu cilvēku mīlestību.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- titulstāsts Stāstu krājuma stāsts, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
- stāstnieks Stāstu rakstnieks.
- stāt Stāties (1); arī apstāties (1).
- nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
- nomainīt Stāties cita vietā; sekot.
- mainīties Stāties citam kāda vietā.
- pārgulēt Stāties dzimumattiecībās (ar kādu).
- precēties Stāties laulībā.
- radoties Stāties radniecības attiecībās.
- korelācija Statiska vai varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- mediāna Statistikā – vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
- statistiķis Statistikas speciālists; statistikas darba veicējs.
- molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
- trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām.
- krāģis Statīvs, paliktnis.
- pastatnis Statīvs; arī paliktnis.
- slips Statne kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
- uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
- pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- probācija Statuss, kurā atrodas pārbaudāmā persona.
- klifs Stāva (klinšu) krauja, ko rada jūras viļņi, graujot krastu.
- stāvums Stāva [2] vieta (piem., reljefa veidojumā); stāvs [2] (parasti reljefa) veidojums.
- krauja Stāva nogāze; stāvs krasts.
- stāvapkakle Stāva, taisna apkakle.
- stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
- nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
- balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
- stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi; būt nekustīgam.
- izstāvēt Stāvēt un pabeigt stāvēt (parasti rindā pēc kā); stāvot (rindā), sagaidīt savu kārtu.
- nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz).
- vecums Stāvoklī, kad kopš mūža, eksistences sākuma ir pagājis noteikts, parasti laika mērvienībās izteikts, laikposms.
- pagrimums Stāvoklis --> pagrimt (2).
- skurbums Stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1).
- skurbums Stāvoklis --> skurbt (2); reibums (2).
- uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (1).
- uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (2).
- zināšana Stāvoklis --> zināt.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
- sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
- kreilība Stāvoklis (cilvēkam), kad vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- stāvcīņa Stāvoklis (cīņas sportā), kad cīkstoņi cīnās, spēkojas stāvus.
- skaļums Stāvoklis (piem., apkārtnē, dabā), kad ir stipras skaņas.
- līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
- uzvara Stāvoklis (sporta sacensībās), kad ir pārspēts pretinieks, sasniegts labākais rezultāts.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad ir pārsniegts (pretinieka) punktu skaits.
- pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
- divvaldība Stāvoklis (valstī, organizācijā), kad vienlaikus valda divas valdības, divi varas orgāni.
- nokdauns Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris ir notriekts zemē, bet pēc 8 sekundēm spēj turpināt cīņu.
- nokauts Stāvoklis boksa cīņā, kad bokseris pēc spēcīga sitiena vai sitienu sērijas saņemšanas 10 sekunžu laikā nav spējīgs turpināt cīņu.
- civilstāvoklis Stāvoklis civilo attiecību ziņā, kādā atrodas ikviens sabiedrības loceklis.
- auts Stāvoklis sporta spēlē, kad bumba atrodas ārpus laukuma līnijām.
- pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu; nedziļš miegs.
- pusnomods Stāvoklis starp nomodu un miegu.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- iekāriens Stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
- tumsa Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
- ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- būšana Stāvoklis, apstākļi.
- bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
- nogurums Stāvoklis, arī sajūta, kad ir ievērojams spēka, kādu spēju samazinājums, izsīkums (pēc piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
- nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
- pārtrauktība Stāvoklis, kad (kā darbībā, norisē) ir pārtraukumi.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kā) lielums pārsniedz normu.
- saskaņa Stāvoklis, kad (kā) sastāvdaļas sader viena ar otru, cita ar citu.
- visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
- sajukums Stāvoklis, kad (kādā norisē, procesā, arī sistēmā) nav ierastās, paredzētās kārtības.
- atstumtība Stāvoklis, kad (kāda) dalība sabiedrības, kolektīva dzīvē ir ierobežota, liegta.
- trūkums Stāvoklis, kad (kāda) nav (kur, kādā cilvēku kopumā).
- piederība Stāvoklis, kad (kādam kas) pieder, kad (kas) ir (kāda, kā) īpašumā, valdījumā.
- nelīdztiesība Stāvoklis, kad (kādam, kam) ir liegtas līdzīgas tiesības (ar citiem).
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
- neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- piederība Stāvoklis, kad (kāds, kas) pieder (kādai grupai, kategorijai u. tml.), ietilpst (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- pavadība Stāvoklis, kad (kāds) dodas līdzi, pavada.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir pieveikts, uzvarēts.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) ir viens; stāvoklis, kad (kādi) ir kopā, parasti divatā, vieni paši, bez citiem.
- neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
- neprecētība Stāvoklis, kad (kāds) nav precējies.
- nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
- saskare Stāvoklis, kad (kāds) nonāk tiešā kontaktā (ar ko).
- polaritāte Stāvoklis, kad (kam) ir pols vai poli.
- nesakārtotība Stāvoklis, kad (kam) nav radīta noteikta kārtība, kad (kas) nav sakārtots.
- sakārtotība Stāvoklis, kad (kam) radīta noteikta kārtība, kad (kas) veido noteiktu sistēmu.
- samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
- neizpilde Stāvoklis, kad (kas, piem., saistības, pienākums) netiek izpildīts.
- samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
- pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
- piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
- pakļautība Stāvoklis, kad (kas) ir atkarīgs (no kā), no nācis (kā) ietekmē, iedarbībā.
- sastopamība Stāvoklis, kad (kas) ir atrodams, konstatējams (piem., kādā vietā, vidē).
- pieblīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir blīvi piepildīts vai atrodas pārāk lielā daudzumā.
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
- piepildījums Stāvoklis, kad (kas) ir īstenojies, realizējies.
- izkoptība Stāvoklis, kad (kas) ir izkopts.
- panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis intensīvāks.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis lielāks, aizņem vairāk vietas, plašāku teritoriju.
- pārpilnība Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir maksimāli aizņemts, piepildīts.
- nolaistība Stāvoklis, kad (kas) ir nolaists (3).
- nošķirtība Stāvoklis, kad (kas) ir nošķirts (no kā).
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārkairinātība Stāvoklis, kad (kas) ir pārkairināts.
- pārstāvība Stāvoklis, kad (kas) ir pārstāvēts (kur), darbojas (kā) vārdā, aizstāv (kā) intereses; pārstāvniecība.
- piesārņotība Stāvoklis, kad (kas) ir piesārņots.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) ir piesātināts (1), satur lielu (kādas vielas) daudzumu.
- sablīvētība Stāvoklis, kad (kas) ir sablīvēts, atrodas, ir novietots cieši kopā.
- nekārtība Stāvoklis, kad (kas) ir sajaukts; noteiktas secības, kārtības trūkums.
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts (1).
- sakoptība Stāvoklis, kad (kas) ir sakopts.
- samērs Stāvoklis, kad (kas) ir samērīgs; savstarpēja (kā) atbilstība.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piem., telpā, vidē); izplatīšanās.
- palielinājums Stāvoklis, kad (kas) ir skaitliski palielinājies vai palielināts.
- šķirtība Stāvoklis, kad (kas) ir šķirts, pastāv atsevišķi.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko); stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- zudība Stāvoklis, kad (kas) ir zudis.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir, norisinās vienā un tai pašā laikā (ar ko).
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) kļūst zināms, pazīstams; izplatīšanās.
- neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- neesība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- dīkstāve Stāvoklis, kad (kas) netiek nodarbināts; piespiedu nenodarbinātība, stāvēšana dīkā darba laikā.
- sinhronija Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
- piesātinātība Stāvoklis, kad (kas) norisinās intensīvi vai spēcīgi izpaužas.
- saskaņa Stāvoklis, kad (kas) notiek atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
- ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
- zemskare Stāvoklis, kad (kas) skar zemi.
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas) spēcīgi ietekmē (kādu).
- pārvaldība Stāvoklis, kad (kas) tiek pārvaldīts; pārvaldīšana.
- noslogotība Stāvoklis, kad (kas) tiek pilnā mērā nodarbināts, izmantots.
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (1).
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2).
- iespējamība Stāvoklis, kad (ko) var veikt vai (kas) var īstenoties.
- atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
- bezpavalstniecība Stāvoklis, kad (personai) nav pavalstniecības.
- sasalums Stāvoklis, kad (piem., kādā jomā, nozarē) darbība ir apstājusies, panīkusi u. tml.
- saskaņa Stāvoklis, kad (piem., priekšmetiem, parādībām, norisēm) būtiskākās, raksturīgākās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un veidojas, pastāv vēlamais kopums, sistēma.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., sabiedriskā vietā, pasākumā) viss noris pareizi, atbilstoši noteiktumiem; disciplīna.
- pakļautība Stāvoklis, kad (piem., tauta, valsts) ir pakļauta kādai (parasti svešai) varai.
- kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
- nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi.
- nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
- neatkarība Stāvoklis, kad (tauta, valsts) nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- vienvaldība Stāvoklis, kad (valstī, organizācijā) visa vara ir vienai personai; pārvaldes sistēma (valstī, organizācijā), kurā visa vara ir vienai personai.
- divvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas divas valodas.
- trīsvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas trīs valodas.
- daudzvalodība Stāvoklis, kad (valstī) ar vienlīdzīgām tiesībām tiek lietotas vairākas valodas.
- multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
- vienvalodība Stāvoklis, kad (valstī) tiek lietota viena valoda.
- pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- sodāmība Stāvoklis, kad cilvēkam draud sodīšana.
- nodarbinātība Stāvoklis, kad cilvēki ir iesaistīti darbā, kad ir iespēja strādāt.
- prombūtne Stāvoklis, kad cilvēks ir devies prom no savām mājām.
- nāves miegs Stāvoklis, kad cilvēks ir miris.
- komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
- parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
- liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
- nemirstība Stāvoklis, kad daudzas paaudzes (ko) saglabā atmiņā.
- aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
- divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
- konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- divatne Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki).
- uzvara Stāvoklis, kad ir labākie panākumi (piemēram, izpildītājmākslas konkursā); stāvoklis, kad ir sasniegts (kas) nozīmīgs (piemēram, radošā darbībā).
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
- pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad visa kā pietiek.
- reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret kultūru, izglītību, progresu.
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārspēts idejisks, politisks pretinieks, ekonomisks konkurents u. tml.
- pārtraukums Stāvoklis, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
- uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
- vakuums Stāvoklis, kad ir pilnīgs (kā) trūkums.
- nesaprašanās Stāvoklis, kad ir radušās domstarpības, nesaskaņas.
- pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
- nesamaņa Stāvoklis, kad ir zudusi samaņa; bezsamaņa.
- atbildība Stāvoklis, kad jāatbild par savu rīcību (piem., tiesā).
- izomērija Stāvoklis, kad kādam radioaktīvam elementam ir vairāki atomu kodolu paveidi ar dažādiem pussabrukšanas periodiem.
- līdzautorība Stāvoklis, kad kāds ir atzīts par līdzautoru.
- kandidatūra Stāvoklis, kad kāds ir kandidāts (1); persona, kas ir kandidāts (1).
- līdzatkarība Stāvoklis, kad kāds ir kļuvis līdzatkarīgs.
- vadība Stāvoklis, kad kāds no sacensības dalībniekiem ir ieguvis vislabāko rezultātu, arī atrodas, piem., skrējiena, brauciena pašā priekšgalā.
- sausums Stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami samazināts mitruma daudzums.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- izkliedētība Stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus.
- nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
- nepabeigtība Stāvoklis, kad kas nav līdz galam paveikts, izstrādāts, izveidots.
- klusums Stāvoklis, kad nav intensīvas darbības, ievērojamu noteikumu.
- trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piem., līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
- miers Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
- bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- brīvība Stāvoklis, kad nav nacionālas, politiskas, ekonomiskas u. tml. atkarības, arī nav šāda rakstura spaidu un ierobežojumu.
- neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
- nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
- izkliedētība Stāvoklis, kad nav pietiekami koncentrēts, kad nav saistījuma starp ko.
- nošķirtība Stāvoklis, kad nav sakaru, saikņu (ar ko).
- miers Stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; saskaņa, saticība.
- bezvējš Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., kā rīkoties).
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām); krustceles (2).
- neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
- nepanesība Stāvoklis, kad organisms negatīvi reaģē uz (kā) iedarbību.
- pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas.
- neaizskaramība Stāvoklis, kad pastāv tiesisks nodrošinājums, aizsardzība pret represīvu, nevēlamu iedarbību.
- rīcībnespēja Stāvoklis, kad persona ir rīcības nespējīga.
- bezpilsonība Stāvoklis, kad personai nav pilsonības.
- daudzvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaicīgi ar vairākiem vīriešiem.
- divvīrība Stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem.
- jaunavība Stāvoklis, kad sievietei vēl nav bijušas dzimumattiecības.
- trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
- pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
- pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
- pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
- pārskatāmība Stāvoklis, kad var (ko) pārredzēt (2), pārskatīt (2).
- brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var pārredzēt (ko).
- forma Stāvoklis, kad var pilnīgi izpaust savas spējas, māku, spēkus.
- sasniedzamība Stāvoklis, kad var sasniegt (ko), piekļūt (kam).
- viensievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē ar vienu sievieti; monogāmija.
- divsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm.
- daudzsievība Stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar vairākām sievietēm.
- skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
- ņēmiens Stāvoklis, kad zivs paņem ēsmu un to var izmakšķerēt.
- bezsamaņa Stāvoklis, kad zudusi samaņa; nesamaņa.
- sastrēgums Stāvoklis, kad, kustībā sastopot šķēršļus, (kas) sablīvējas, sakrājas.
- apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
- apskaidrība Stāvoklis, kam raksturīga skaidrība, arī garīgs, iekšējs miers.
- taisnība Stāvoklis, kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām; taisnīgums.
- pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
- matriarhāts Stāvoklis, kurā sievietei ir dominējošā loma.
- vieta Stāvoklis, kuru kāds ieņem (piem., sabiedrībā, kādā darbības jomā); stāvoklis, ko iegūst (piem., sacensībās, sacenšoties).
- zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- pozīcija Stāvoklis, novietojums (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu).
- pozīcija Stāvoklis, situācija.
- pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
- stabilitāte Stāvokļa, īpašību, raksturlielumu nemainība attiecīgajos apstākļos.
- nostāvēties Stāvot (kādu laiku), iegūt vajadzīgās īpašības, vēlamo gatavības pakāpi.
- nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
- stāvēt Stāvot būt, atrasties (kur, kādā vietā, kā tuvumā, piem., lai ko veiktu).
- līgoties Stāvot, sēžot vai pārvietojoties, viegli šūpoties (par cilvēku).
- krants Stāvs krasts; stāva nogāze; krauja.
- stāvkrasts Stāvs, kraujš krasts.
- haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
- stats Stāvus saslietu labības kūļu, arī linu sauju kopa.
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ķermeņa daļām.
- augšā Stāvus, kājās (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- stāvu Stāvus.
- iesteberēt Steberējot ievirzīties (kur iekšā).
- piesteberēt Steberējot pieiet, pienākt.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā aiziet.
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā atnākt, atkļūt šurp.
- izsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- zibenstelegramma Steidzama telegramma.
- steidzīgs Steidzams.
- attriekties Steidzīgi ierasties.
- snāt Steidzīgi iet, nākt.
- vākties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā); lasīties [2] (2).
- lasīties Steidzīgi virzīties (prom, no kurienes ārā).
- aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet; ātri aizbraukt.
- iesteigties Steidzīgi, ātri ievirzīties (kur iekšā).
- izsteigties Steidzīgi, ātri iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pasteigties Steidzīgi, ātri pavirzīties (garām).
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
- uz ātru roku Steidzīgi; arī steigā.
- skubīgs Steidzīgs.
- pasteidzināt Steidzinot panākt, ka (kāds) ko dara, veic paātrināti.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
- uzgrūst Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
- skriešana Steigā veicami darbi, pasākumi (dažādās vietās).
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- trauksme Steiga, rosība, sasprindzinājums.
- skuba Steiga.
- steigsme Steiga.
- atsteigties Steigšus atnākt, ierasties.
- nobēgt Steigšus noslēpties, patverties (kādā nomaļā vietā).
- nobēgt Steigšus novirzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- pasteigt Steigt (ko) paveikt ātrāk; pasteigties (1).
- steigt Steigties (1).
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- drāzt Steigties, ātri skriet, ātri braukt, ātri virzīties; drāzties.
- drāzties Steigties, ātri skriet; ātri braukt, ātri virzīties.
- joņot Steigties.
- buks Steķis (parasti malkas, baļķu zāģēšanai).
- stāvs Stelles.
- stenas Stenēšana, stenoņa.
- nostenēties Stenot noteikt, pateikt (ko).
- nostepēt Stepējot nošūt.
- stereomagnetola Stereofoniska magnetola.
- stereopārraide Stereofoniska radio vai televīzijas pārraide.
- stereoradiola Stereofoniska radiola.
- stereoprogramma Stereofoniska radioprogramma.
- stereoskaņa Stereofoniska skaņa.
- stereoplate Stereofoniska skaņuplate.
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas.
- stereoefekts Stereofonisks efekts.
- stereomagnetofons Stereofonisks magnetofons.
- stereoieraksts Stereofonisks skaņu ieraksts.
- stereoatskaņotājs Stereofonisks skaņu ierakstu atskaņotājs.
- stereokino Stereokinoteātris.
- stereofotogrāfija Stereopāra attēla iegūšana; šādā veidā izveidota fotogrāfija.
- stereotips Stereotipisks (1).
- stereotips Stereotipisks (2).
- tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons.
- veldre Stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums, kas aiz sava smaguma, vēja, nokrišņu iedarbībā ir noliecies pie zemes; vieta, kur atrodas šāds noliecies stiebraugu, zālaugu u. tml. kopums.
- stiegrs Stiegrains.
- stiegrbetons Stiegrots betons.
- armatūra Stiegru kopums (dzelzbetona konstrukcijās).
- šķērsis Stienis (piem., ceļa) aizšķēršošanai; barjera (1).
- pieturstienis Stienis (sabiedriskā transporta līdzeklī), kas paredzēts, lai pie tā turētos.
- virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi.
- kontaktstienis Stienis, kas savieno elektrisko transportlīdzekli (motorvagonu, trolejbusu, tramvaju) ar kontaktvadu.
- aizbīdnis Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- stanga Stieņveida priekšmets (parasti no metāla); stienis.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- plēst Stiepjot (ko), parasti pretējos virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos; arī raut, dalīt nost (no kā).
- pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
- nostiept Stiepjot aizvirzīt un nostiprināt, piestiprināt (kur, pāri kam u. tml.).
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) – par dzīvniekiem.
- iestiept Stiepjot ievirzīt (kur iekšā).
- nostiept Stiepjot iztaisnot, arī nospriegot.
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- pārstiept Stiepjot pārvilkt (pāri kam, pār ko).
- pastiept Stiepjot pavērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
- pastiept Stiepjot pavilkt (uz augšu, leju).
- pastiept Stiepjot roku, pavirzīt, padot (ko).
- sastiept Stiepjot savainot (ķermeņa daļu).
- uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt; izstiept.
- aizstiept Stiepjot, velkot novietot (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
- staipīt Stiepjot, virzot, panākt, ka (kas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai.
- stīdzēt Stiepjoties (kur), veidot tievu, garu formu (piem., par dūmiem, šķidrumu).
- aizstiepties Stiepjoties aizsniegties (līdz kādai vietai).
- nostiepties Stiepjoties iztaisnoties.
- nostiepties Stiepjoties nokarāties uz leju, lejup.
- pastiepties Stiepjoties pavirzīties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām).
- vads Stieple (arī, piem., izolēts stiepļu kopums), ko izmanto elektriskās strāvas, arī elektrisko signālu pārvadīšanai.
- dzeloņstieple Stieple ar adatveida asumiem.
- drāts Stieple.
- korda Stieple.
- stiepule Stieple.
- spole Stiepļu spirāle, pa kuru laiž elektrisko strāvu magnētiskā lauka iegūšanai.
- plest Stiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu.
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.), arī būvēt, ierīkot (ko) saistītu ar vadiem, stieplēm u. tml.
- spīlēt Stiept, staipīt.
- nodīkt Stieptā balsī, dīcot noteikt, pateikt (ko).
- vaids Stiepta, mainīga augstuma skaņa, kas rodas, kam darbojoties, pārvietojoties.
- vaids Stiepta, šņācoša, svilpjoša skaņa.
- uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
- aurot Stiepti kliedzot, saukt.
- stīgot Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
- žēlabains Stiepts, parasti samērā spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- iestīgot Stīgojot ievirzīties (kur iekšā).
- viskoze Stigra masa, ko iegūst no celulozes; no šādas masas iegūts ķīmiska šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- valkans Stigrs, viskozs (par šķidrumu, šķidru vielu).
- strēgt Stigt.
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu (piem., vijole, alts, čells, kontrabass).
- stīga Stīgu instruments.
- flažolets Stīgu instrumentu spēles īpašs paņēmiens, ar kuru iegūst flautas skaņai līdzīgu skaņu.
- čells Stīgu lociņinstruments, ko spēlējot tur starp kājām un atbalsta pret grīdu.
- klavihords Stīgu taustiņinstruments (no 15. gs. līdz 18. gs.), kura mehānismā stīgas ieskandina ar taustiņu galos pievienotām metāla plāksnītēm, radot maigu, ļoti klusu skaņu.
- klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
- klavesīns Stīgu taustiņinstruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar īpašiem putnu spalvu stobriņiem vai metāla mēlītēm, radot dzidru, metālisku skaņu.
- pašplūsma Stihiska (darbības, norises u. tml.) virzība, attīstība.
- cilindrs Stikla caurule (piem., petrolejas lampai).
- kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
- karafe Stikla trauks ar garu kaklu un stikla aizbāzni; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- pipete Stikla vai plastmasas caurulīte neliela šķidruma daudzuma iesūkšanai vai pilināšanai ārā.
- glāžains Stiklains.
- glāznieks Stiklinieks.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- terārijs Stiklota tvertne vai īpaši ierīkota vieta abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- ledusstikls Stikls ar vienā pusē mākslīgi veidotu rakstu, kas padara stiklu necaurredzamu; ledus stikls.
- silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
- glāze Stikls.
- glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis.
- vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
- emalja Stiklveida vielas, ar ko pārklāj metāla priekšmetus.
- stulms Stilbs (rokai vai kājai).
- leksikostilistika Stilistikas nozare, kurā pēta leksikas stilistiskās īpatnības.
- paralēlisms Stilistiska figūra – teikuma vai teikuma daļu uzbūves vienādība.
- anafora Stilistiska figūra – vārda vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu sākumā.
- liekvārdība Stilistiska kļūda – bez vajadzības tekstā lietoti vārdi, vārdu savienojumi.
- nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
- oksimorons Stilistisks izteiksmes līdzeklis – kontrastainu, loģiski nesavienojamu vārdu apvienojums (piem., saldas mokas, skanīgs klusums).
- asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
- aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) – vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
- piktogramma Stilizēts attēls vai zīmējums, ko izmanto par rakstzīmi; teksts, kas rakstīts ar šādām zīmēm.
- kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
- stindzīgs Stindzinošs.
- spartiskā audzināšana Stingra audzināšana, kas veido izturību, spēju pārciest grūtības.
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
- fundamentālisms Stingra turēšanās pie reliģiskajiem principiem un priekšrakstiem, to burtiska interpretācija.
- marmelāde Stingra, ar cukuru savārīta augļu vai ogu masa.
- morālists Stingras tikumības aizstāvis un sludinātājs, arī cilvēks, kas mēdz moralizēt.
- nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt.
- nodievoties Stingri apņemties, apsolīties.
- nozvērēt Stingri apsolīt.
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- atsperties Stingri atbalstīties, atspiesties ar kājām; atgrūsties (ar kājām, piem., lecot).
- nostrostēt Stingri nobārt.
- sadot pa ādu Stingri norāt, sabārt.
- sadot pa kaklu Stingri norāt, sabārt.
- sadot pa mizu Stingri norāt, sabārt.
- pieteikt Stingri noteikt; piekodināt.
- dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms.
- dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms.
- piekodināt Stingri pieteikt, norādīt.
- nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
- sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
- sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
- sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos).
- ciešs Stingri savilkts, sastiprināts; tāds, kas stingi apņem (ko), piekļaujas (kam).
- grods Stingri savīts, savērpts.
- disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
- griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt (2).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; likt atstāt kādu telpu, teritoriju.
- pavēlēt Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
- žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
- nodiktēt Stingri, kategoriski noteikt (ko).
- noprasīt Stingri, noteikti pajautāt.
- iedresēt Stingri, pedantiski iemācīt (ko).
- dresēt Stingri, pedantiski mācīt.
- rigorisms Stingrība, pedantisms (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
- ripss Stingrs audums ar sīkām rieviņām.
- apņēmība Stingrs nodoms; apņemšanās.
- ukazs Stingrs rīkojums.
- skarbs Stingrs, ass, bez maiguma (par cilvēku, tā psihi, raksturu).
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām).
- spraigs Stingrs, elastīgs.
- ciets Stingrs, grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
- nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piem., savās prasībās); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mugurkauls Stingrs, nepakļāvīgs raksturs.
- ciets Stingrs, noteikts, skarbs; tāds, kurā izpaužas stingrība, noteiktība, skarbums.
- spartisks Stingrs, noteikts; arī vienkāršs, pieticīgs.
- grods Stingrs, noturīgs.
- ciets Stingrs, raupjš (par ādu); tāds, kam ir šāda āda (par ķermeņa daļām).
- sars Stingrs, rupjš mats (cūku apspalvojumā).
- ciets Stingrs, samērā grūti lokāms (piem., par audumu, ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- tetāns Stingumkrampji.
- gredzens Stīpiņa, ar ko gredzeno dzīvniekus (parasti putnus).
- pilns Stipra dzēruma pakāpē.
- iekāre Stipra jutekliska dziņa (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- slāpekļskābe Stipra skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- smirdoņa Stipra smaka.
- slāpes Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā); alkas.
- kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- izsalkums Stipra vēlēšanās, tieksme (pēc kā).
- tieksme Stipra, grūti pārvarāma vēlēšanās (pēc kā).
- dvinga Stipra, reibinoša smarža.
- tvans Stipra, reibinoša smarža.
- espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- lumbago Stipras sāpes jostasvietā un krustos.
- kolikas Stipras sāpes vēdera dobuma orgānos; vēdergraizes.
- apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
- salieties Stipri apslacīt sevi (ar odekolonu, smaržām).
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- beigts Stipri bojāts, nederīgs (par priekšmetiem).
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) – parasti par priekšmetiem.
- salamāt Stipri izlamāt.
- dedzināt Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
- svelmēt Stipri karsēt (par sauli, uguni u. tml.).
- cepināt Stipri karsēt (par sauli).
- kaitēt Stipri karsēt (parasti tā, ka kvēlo).
- kvēlināt Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
- kveldināt Stipri karsēt; dedzināt.
- kveldēt Stipri karsēt.
- svelmēties Stipri karsēties, karst.
- svilt Stipri karst, izraisot dedzinošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- izpērt Stipri nopērt.
- nosvilināt Stipri nosauļot.
- pārlieties Stipri piedzerties.
- piedauzīt Stipri piekaut, sasit.
- iegult Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
- iegulties Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
- saraudāt Stipri raudot, samērcēt (ko).
- sūrums Stipri rūgta, asa, arī sāļa vai skābi rūgta garša.
- sūrs Stipri rūgts, arī sāļi vai skābi rūgts (par smaržu).
- sūrs Stipri rūgts, ass, arī sāļi vai skābi rūgts (par garšu).
- sakveldēt Stipri sakarsēt (piem., par sauli, liesmām).
- nokveldēt Stipri sakarsēt.
- svelme Stipri sakarsēta gaisa plūsma.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- saliekties deviņos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties trijos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties septiņos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties desmit līkumos Stipri saliekties.
- sacelt kājās Stipri satraukt (vairākus, daudzus).
- sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
- svilt Stipri smelgt (piem., par ievainojumu).
- apšķebināt Stipri šķebināt; radīt nelabumu.
- mutuļot Stipri vārīties, radot burbuļus, tvaikus.
- iztvīkt Stipri vēlēties (ko), ilgāku laiku tiekties (pēc kā).
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties.
- slānīt Stipri, nežēlīgi pērt, sist (kādu).
- svilināt Stipri, parasti nevēlami, ietekmēt (piem., par emocionālu stāvokli).
- apdzerties Stipri, pārmērīgi piedzerties.
- tvanot Stipri, reibinoši smaržot; tvanēt.
- kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) – par pirkstiem, nagiem.
- nodot Stipri, spēcīgi nolīt (par lietu).
- stiprināties Stiprināt (1) sevi.
- spraust Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
- naglot Stiprināt (pie kā) ar naglām.
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- kabināt Stiprināt klāt, kopā (piem., ievietojot ko āķveidīgu cilpā) vai atdalīt vienu no otra (piem., izņemot ko āķveidīgu no cilpas).
- stiprināties Stiprināt sevi psihiski, morāli, garīgi.
- stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piem., celtnes, mēbeles detaļā); izmantojot stikla plāksnes, nosegt, nožogot (ko).
- vienot Stiprināt, saistīt (kopā).
- armēt Stiprināt, stiegrot.
- šerijs Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; heress.
- heress Stiprināts sausais, pussausais vai deserta vīns no noteiktu šķirņu baltajām vīnogām; attiecīgā vīna šķirne; šerijs.
- madeira Stiprināts vīns, kas ražots Madeiras salās.
- nostiprināt Stiprinot (ar ko, kādā veidā), palielināt (kā) izturību, noturīgumu u. tml.
- sastiprināt Stiprinot, savienojot (ar ko) panākt, ka (kas) turas kopā, ir savienots.
- krietns Stiprs (par alkoholiskiem dzērieniem).
- stingrs Stiprs (par dzērienu); sātīgs (par ēdienu).
- tekila Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no zilās agaves sulas.
- rums Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko ražo no cukurniedru sulas vai melases.
- degvīns Stiprs alkoholisks dzēriens – ar ūdeni atšķaidīts etilspirts.
- ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
- ugunsdzēriens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns).
- ugunsdzira Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns).
- brendijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no destilēta vīnogu vīna.
- viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnogu vīnu un to ozolkoka mucās nogatavinot; brendijs.
- nodegums Stiprs iedegums.
- spelte Stiprs karstums, tveice.
- sviloņa Stiprs karstums; arī svelme.
- svelme Stiprs karstums.
- kailsals Stiprs sals bez sniega.
- sprēgoņa Stiprs sals.
- stindzenis Stiprs sals.
- karstums Stiprs siltums, ko izstaro kas degošs, sakarsēts u. tml.
- porteris Stiprs tumšais alus.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- kā krams Stiprs, izturīgs, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- liķieris Stiprs, salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
- tvīksmains Stiprs, skurbinošs (parasti par smaržu).
- siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri Vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
- kreptīgs Stiprs; spēcīgs.
- kreftīgs Stiprs.
- stirnēns Stirnas mazulis.
- stirnāzis Stirnu tēviņš; stirnu āzis.
- stirnbuks Stirnu tēviņš; stirnu buks.
- stīvdrāna Stīvaudums.
- stīvdrēbe Stīvaudums.
- lēmēts Stīvs, nekustīgs; paralizēts.
- nolēmēts Stīvs, nekustīgs.
- kalibrs Stobra kanāla diametrs (šaujamieročiem); diametrs (šāviņam, lodei).
- beka Stobriņu sēne ar biezu cepurīti un stingru kātiņu.
- stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- stobrkauls Stobrveida kauls.
- stobrzieds Stobrveida zieds ziedkopā (parasti kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem).
- stoiķis Stoicisma filozofijas piekritējs.
- odontoloģija Stomatoloģijas nozare par zobu uzbūvi un slimībām.
- ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
- stomatologs Stomatoloģijas speciālists.
- izstomīt Stomoties pateikt, izrunāt.
- sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- slimokase Strādājošo medicīniskās apdrošināšanas iestāde.
- nokopēt Strādājot ar datoru, izveidot (kā) dublikātu.
- šķipelēt Strādājot ar lāpstu, tīrīt (ko).
- sastrādāt Strādājot iegūt (materiālu labumu), sasniegt (ko).
- izstrādāt Strādājot iegūt (noteiktu atalgojumu).
- iestrādāties Strādājot iegūt darba prasmi, iemaņas.
- uzņemt Strādājot kāpināt (darba tempu).
- mācīt Strādājot mācību iestādē, kursos u. tml., panākt, ka izglītojas, iegūst darba prasmi.
- pārstrādāties Strādājot pāri saviem spēkiem, pārpūlēties.
- sastrādāt Strādājot paveikt (ko) lielākā daudzumā; strādājot paveikt (kā lielāku daudzumu); strādājot, darba procesā izgatavot (ko) lielākā daudzumā; strādājot, darba procesā izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- izstrādāt Strādājot paveikt (noteiktu darba daudzumu).
- pastrādāt Strādājot paveikt.
- saraut Strādājot, darot (ko), kāpināt tempu.
- piepelnīties Strādājot, darot (ko), nopelnīt sev papildu materiālos līdzekļus.
- taisīt Strādājot, darot veidot, radīt (ko).
- izdienēt Strādājot, veicot dienesta pienākumus, iegūt, nopelnīt.
- stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē, profesijā), būt nodarbinātam.
- nostrādāt Strādāt (kādu laiku) un beigt strādāt.
- knibināt Strādāt (ko smalku, tikai ar pirkstiem darāmu).
- sēdēt Strādāt (kur), ieņemt kādu amatu, pildīt (kādus) pienākumus.
- rukāt Strādāt (parasti centīgi, sparīgi, atdodot spēkus).
- rušināties Strādāt (parasti lēnām, nesteidzīgi).
- piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
- kalpot Strādāt algotu darbu (pie kāda).
- kalpot Strādāt algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā); būt ierēdnim.
- frēzēt Strādāt ar frēzi (2).
- šķipelēt Strādāt ar lāpstu.
- locīties Strādāt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos.
- piestrādāt Strādāt intensīvi, vairāk nekā parasti, lai ko panāktu, sasniegtu.
- šturmēt Strādāt īpaši daudz (piem., darba pabeigšanas termiņam tuvojoties).
- piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
- pastrādāt Strādāt un pabeigt strādāt.
- pelnīt Strādāt un saņemt par darbu (atlīdzību).
- kuģot Strādāt uz kuģa, būt par kuģa komandas locekli.
- pārstrādāt Strādāt vairāk, nekā noteikts (piem., līgumā, likumā).
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna, lai (ko) uzlabotu, izmainītu u. tml.
- plēsties Strādāt, darboties ar lielu piepūli; ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
- praktizēt Strādāt, darboties savā (parasti ārsta, jurista) profesijā.
- kustēties Strādāt, darboties.
- dienēt Strādāt, kalpot.
- pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
- halturēt Strādāt, lai iegūtu blakusienākumus.
- būt uz kājām Strādāt, rosīties (neapsēžoties, neatpūšoties).
- pelnīties Strādāt, saņemot par to samaksu, atlīdzību.
- sapelnīt Strādāt, veikt ko un iegūt (atlīdzību).
- rubīt Strādāt.
- šancēt Strādāt.
- vīlēt Strādāt.
- strādniecība Strādnieki, to kopums.
- apmetējs Strādnieks – apmešanas darbu speciālists.
- gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
- viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
- strūdzinieks Strādnieks, kas gar krastu tauvā vilka upju kuģus.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- metālists Strādnieks, kas nodarbināts metālrūpniecībā.
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
- tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
- termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
- frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzi (1), frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists.
- algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
- mašīnstrādnieks Strādnieks, kas strādā pie darbmašīnas, apkalpo darbmašīnu.
- palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
- remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus.
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
- metāllējējs Strādnieks, kura specialitāte ir metālliešana.
- pamatšķira Strādnieku šķira, proletariāts.
- darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; strādnieks, darbinieks.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
- stratotips Stratigrāfiskas vienības (svītas, horizonta) griezums atsegumā vai urbumā, kurā iespējami pilnīgi atspoguļojas šīs vienības nogulumu raksturs.
- lēciens Strauja (ātruma, augstuma, virziena) maiņa (transportlīdzekļa kustībā).
- sadursme Strauja (kustībā esošu transportlīdzekļu, fizikālu ķermeņu, vielu daļiņu u. tml.) saskaršanās, mijiedarbība.
- uzvaras gājiens Strauja augšupeja, gūstot panākumus.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) sanākt, saskriet (kur).
- atbrāzties Straujā gaitā atsteigties, ātri atbraukt; brāžoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- izbrāzties Straujā gaitā izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzgrūsties Straujā gaitā pārvietojoties, saskarties (ar kādu, ko).
- pārbrāzties Straujā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sabrukt Straujā gaitā savirzīties, iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
- uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- izrāviens Strauja izvirzīšanās; attīstība.
- kūlenis Strauja kustība, kurā ķermeni pārveļ vai pārmet pāri galvai.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- lēciens Strauja pāreja citā kvalitātē.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja – ātrais fokstrots.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja, ko dejo dziesmas, ģitāras un kastaņešu pavadījumā; šīs dejas mūzika.
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- žigli Straujā tempā, strauji (virzīties, kustēties); ātri (1).
- tarantella Strauja un temperamentīga dienviditāliešu tautas deja 3/8 vai 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- galops Strauja, 19. gadsimtā populāra deja ar palēcieniem; šīs dejas soļi; šīs dejas mūzika.
- konvulsijas Strauja, atkārtota muskuļu saraušanās, intensīvi krampji.
- lezginka Strauja, dinamiska kaukāziešu deja, lezgīnu tautasdeja.
- lēkme Strauja, krasa (slimības) saasināšanās, pastiprināšanās; īslaicīga, pēkšņa (slimības izpausmju) parādīšanās.
- izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
- bums Strauja, sakāpināta aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam).
- uzplūdi Strauja, samērā īslaicīga ūdens līmeņa paaugstināšanās (piemēram, upē pēc intensīvām lietusgāzēm).
- šalts Strauja, spēcīga (gaisa) plūsma.
- jonis Strauja, spēcīga kustība; spars.
- viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
- sadursme Strauja, traumējoša (sporta spēles dalībnieku) saskriešanās; spēka paņēmiena lietojums (spēlē).
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- izraut Strauji (ar spēku) atdalīt.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu), atbrīvot (ko).
- izraut Strauji (ar spēku) raujot, izveidot.
- šķīst Strauji (ar šalti) virzīties.
- iecirst zobus Strauji (ie)kost (kur).
- ātri Strauji (paiet – par laika posmu subjektīvā uztverē).
- žigli Strauji (paiet) – par laika posmu subjektīvā uztverē.
- atsist Strauji (parasti ar troksni kam atsitoties) atvērt; atraut vaļā (piem., mēteli).
- atkrist Strauji (parasti ar troksni, atsitienu) atvērties, nolaisties u. tml.
- atsisties Strauji (parasti ar troksni) atvērties, tikt atvērtam.
- uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
- aizlaist Strauji aizbraukt, doties (kur, līdz kādai vietai).
- aizlidot Strauji aizritēt, paiet.
- aizrauties Strauji aizslēpties (aiz kā).
- aizskriet Strauji aiztecēt (par ūdeņiem).
- aizkrist Strauji aizvērties.
- aizšaut Strauji aizvirzīt (ķermeņa daļu kam priekšā).
- aiztraukt Strauji aizvirzīt, aizraut prom.
- aizlidot Strauji aizvirzīties (pa gaisu).
- apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
- apcirst Strauji apgriezt.
- apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
- apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
- apcirsties Strauji apgriezties.
- apmesties Strauji apgriezties.
- apcirst Strauji aplikt (rokas).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
- apmesties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
- nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
- bēgt Strauji atkāpties (par karavīriem).
- atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
- atsprāgt Strauji atlēkt, atvirzīties nost.
- atspurgt Strauji atnākt, ierasties.
- palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atrauties Strauji atvērties, attaisīties.
- izsprāgt Strauji atvērties, izplaukt.
- atlēkt Strauji atvērties.
- atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
- atrauties Strauji atvirzīties nost, atpakaļ.
- cirsties Strauji brāzties, triekties (kur, pret ko).
- brukt Strauji doties uzbrukumā.
- atelpoties Strauji elpot, kamēr atgūst normālu elpošanu.
- kampt Strauji elpot, parasti cīnoties ar elpas trūkumu.
- atelsties Strauji elsot, kamēr atgūst normālu elpošanu.
- izvirpuļot Strauji griežoties, riņķveidīgi kustoties, izvirzīties.
- badīt Strauji grūst, triekt (ar ragiem, pieri).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- iegāzties Strauji iebrukt (piem., par griestiem, jumtu).
- tvert Strauji ieelpot (ko).
- iekrist Strauji iegāzties, ievirzīties (kur iekšā).
- iemesties Strauji iekāpt, iesēsties, iegulties u. tml. (kur iekšā).
- iecirst Strauji iekost (zobus), ieķert (nagus).
- ieklupt Strauji ieķerties (ar roku).
- ieskriet Strauji ielidot (kur iekšā) – par putniem, kukaiņiem.
- iemest Strauji ielikt.
- iegāzties Strauji ielīt, ieplūst (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
- ieskriet Strauji ieplūst, ievirzīties.
- gāzties Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
- ielauzties Strauji ieviesties, iedarboties u. tml. (par parādībām sabiedrībā).
- ieraut Strauji ievilkt.
- ieķert Strauji ievirzīt (kur iekšā roku), lai satvertu.
- iegrūst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piem., roku, kāju).
- iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- iešaut Strauji ievirzīt (kur iekšā).
- sašaut Strauji ievirzīt (parasti maizi krāsnī).
- iesviest Strauji ievirzīt (piem., par vēju).
- iegrābt Strauji ievirzīt (rokas kur iekšā) un satvert.
- iegrābties Strauji ievirzīt rokas (kur iekšā) un satvert.
- iekampt Strauji ievirzīt, ieņemt (kur iekšā).
- raut Strauji ievirzīt.
- iesprukt Strauji ievirzīties (kur iekšā) – par uguni.
- ierauties Strauji ievirzīties (kur iekšā), strauji ievirzīt, piekļaut ķermeni, ķermeņa daļu.
- ieklupt Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- ielikties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesisties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iesperties Strauji ievirzīties (kur iekšā).
- iebrukt Strauji ievirzīties (parasti trokšņaini).
- iecirsties Strauji ievirzīties un cieši iespiesties (kur iekšā).
- iesprāgt Strauji ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- ieklupt Strauji ievirzīties, pēkšņi parādīties (kur).
- iemesties Strauji ievirzīties; strauji izplatīties (kur).
- sprēgāt Strauji izdalīties, atdalīties.
- izraut Strauji izdarīt (ko).
- izsperties Strauji iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
- pāršalkt Strauji izplatīties (visā teritorijā), ietekmēt.
- pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
- izskriet Strauji izplatīties.
- uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izgāzties Strauji izplūst.
- izkampt Strauji izraut.
- izlaisties Strauji izskriet, arī izbraukt.
- saslieties Strauji iztaisnot savu augumu; strauji iztaisnoties.
- izšaut (visu) pulveri Strauji izteikt (ko) un nespēt vairāk nekā pateikt, iebilst.
- izraut Strauji izvilkt, izņemt.
- izmest Strauji izvirzīt (ko).
- izmest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
- izsviest Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- izšaut Strauji izvirzīt (piem., bultu).
- izšaut Strauji izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
- izskriet Strauji izvirzīties, izlidot cauri (kam), caur (ko).
- lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
- kratīt Strauji kustināt nelielā amplitūdā (savu ķermeni, tā daļu).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, lai, piem., izkļūtu, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- sadurties Strauji kustoties, saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
- pikēt Strauji laisties lejup (par putniem).
- uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
- ņirba Strauji mainīgu gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- ņirboņa Strauji mainīgu sīku gaismas vai krāsu laukumu parādīšanās.
- šaudīt Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
- rauties Strauji mainīt kustības virzienu.
- mētāties Strauji mainīt objektu, attieksmi pret to.
- krist Strauji mainīt stāvokli (parasti no vertikāla stāvokļa horizontālā).
- kult Strauji maisīt (ko), lai (tas) pārvērstos viendabīgā masā.
- putot Strauji maisīt (šķidru vai pusšķidru masu), lai radītu putas vai gaisīgu, putainu konsistenci.
- sakult Strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas).
- sakult Strauji maisot kādu vielu, pagatavot (ko) no tās.
- piekult Strauji maisot, kuļot pievienot.
- uzkult Strauji maisot, panākt, ka izveidojas.
- iekult Strauji maisot, pievienot (kādam šķidrumam).
- uzkult Strauji maisot, uzputot.
- gāzt Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
- nosviest Strauji nogāzt (kādu) zemē.
- nokrist Strauji nogulties, atlaisties.
- mest Strauji noģērbt, novilkt.
- nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- nolidot Strauji nokrist, nogāzties.
- nogāzt Strauji nomest, izgāzt zemē (lielāku kā daudzumu).
- nokrist Strauji nomesties zemē.
- iekrist Strauji nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī).
- noraut Strauji noņemt, novirzīt nost.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
- nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus).
- nolidot Strauji novirzīties (no ceļa, trases) un nonākt (kur).
- raut Strauji ņemt (nost), vilkt (ārā).
- uzlēkt Strauji paaugstināties (līdz kādai pakāpei).
- izgriezt Strauji pagriezt (roku, kāju) pretējā virzienā, izraisot sāpes, radot traumu; izmežģīt.
- pacirst Strauji pagriezt, pacelt (ķermeņa daļu).
- sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriežas, pavēršas.
- pārmesties Strauji pagriezties, apgriezties.
- spurtot Strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
- šķīst Strauji parādīties, kļūt redzamam.
- šaudīties Strauji parādīties, mainīties.
- apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
- izskriet Strauji pārņemt (par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri malām).
- pārcirst Strauji pārtraukt.
- saskrieties Strauji pārvietojoties, saskarties (parasti stipri) vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
- saskrieties Strauji pārvietojoties, savstarpēji saskarties (par transportlīdzekļiem).
- aizraut Strauji pārvietot; ātri aizvest.
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- pašaut Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā ķermeņa daļu, priekšmetu).
- pašauties Strauji pavirzīties (kur, garām kam, zem kā u. tml.).
- pašaudīties Strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pasisties Strauji pavirzīties, pagriezties.
- pielēkt Strauji piecelties, mainīt ķermeņa stāvokli.
- saslieties Strauji piecelties, pacelties (sēdus).
- uzrauties Strauji piecelties; uzmosties.
- piešauties Strauji piecelties.
- uzšauties Strauji piecelties.
- piespurgt Strauji pielidot, pielaisties (par putniem).
- piegāzt Strauji pieliet.
- piemest Strauji pielikt, pievirzīt (ko pie kā, kam klāt).
- saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
- piešaut Strauji pievirzīt, pielikt klāt.
- piegrūsties Strauji pievirzīties un (kam) pieskarties parasti nevilšus, negribēti.
- mutuļot Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
- skriet Strauji plūst, tecēt.
- burzguļot Strauji plūstot, radīt šļakatas, putas, burbuļus un savdabīgu troksni (par ūdeni, strautiem, upēm).
- aizraut Strauji raujot, aizvērt, aiztaisīt.
- griezt Strauji riņķojot, vadīt (kādu) dejā; strauji riņķojot, dejot.
- skriet Strauji risināties, arī mainīties (piem., par domām, atmiņām); strauji, arī mainīgi norisēt (par psihiskiem stāvokļiem).
- steigt Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
- steigties Strauji ritēt (par laiku, laikposmu).
- skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
- līt Strauji ritēt, pilēt.
- sagāzt Strauji sabērt, saliet; salikt, sakraut (parasti nekārtīgi).
- saslieties Strauji sacelties stāvus.
- samesties Strauji sagriezties (slīdot, atsitoties u. tml.) – piem., par transportlīdzekli.
- mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
- raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
- salēkties Strauji sakustēties (piem., par priekšmetiem, transportlīdzekļiem).
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- sakulstīt Strauji samaisīt (ko).
- sakampt Strauji saņemt (mutē) – parasti par dzīvniekiem.
- saskriet Strauji saplūst, sariesties, satecēt.
- sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
- sacirst Strauji sasliet, arī strauji sakustināt (ķermeņa daļu).
- uzķert Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- uztvert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
- pakampt Strauji satvert, paņemt (ko); pagrābt.
- saķert Strauji satvert, sakampt.
- sakampt Strauji satvert, saņemt (ko); sagrābt (2).
- sagāzties Strauji savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- šaut Strauji sist.
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- ķert Strauji skart; strauji virzīt (kur) roku.
- ucināt Strauji šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
- burbuļot Strauji tecēt, plūst, veidojot burbuļus un radot troksni.
- šķīst Strauji tecēt, plūst.
- krist Strauji tikt virzītam, virzīties lejup (par ķermeņa daļu).
- cirsties Strauji triecoties, izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu; sāpīgi kairināt (seju, acis).
- nākt Strauji tuvoties, būt ļoti tuvu.
- kampt Strauji tvert (ar muti) – par dzīvniekiem.
- kampt Strauji tvert, ņemt; grābt.
- ķert Strauji tvert, ņemt.
- sagrābt Strauji un spēcīgi pārņemt.
- pagrābt Strauji un stingri satvert (ko).
- sagrābt Strauji un stingri satvert (ko).
- nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert.
- grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
- uzraut Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
- uzraut Strauji uzģērbt, uzvilkt.
- uzšauties Strauji uzlidot.
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
- atrauties Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
- uzsist Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
- raut Strauji uzvilkt, apģērbt (apģērba gabalu, apavus).
- uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
- uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsisties Strauji uzvirzīties augšā (par parādībām dabā).
- uzšauties Strauji uzvirzīties augšā.
- uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
- uzraut Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- raut Strauji vērt (piem., durvis, logu).
- krist Strauji vērties ciet; aizcirsties.
- mest zemē Strauji virzīt (ko) lejup, panākt, ka (kas) krīt lejup.
- mest Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt (kur iekšā, kur).
- raut Strauji virzīt (ķermeņa daļu).
- mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
- tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
- mest Strauji virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka (kas) strauji virzās prom (ārā, nost).
- tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
- šļākt Strauji virzīt spēcīgu (kā, parasti ūdens) strūklu, šalti.
- mest Strauji virzīt ūdenī (zvejas rīku) zvejošanai; makšķerēšanai.
- sviest Strauji virzīt, iesaistīt karadarbībā (karaspēka daļas, to tehniku).
- sviesties Strauji virzīties (par priekšmetiem); strauji virzoties, triekties (pret ko).
- grūt Strauji virzīties (par pūli, ļaužu drūzmu).
- lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- slidināties Strauji virzīties pa slidenu virsmu, atkārtoti atsperoties un slīdot.
- klupt Strauji virzīties, mesties klāt.
- šļākties Strauji virzīties, plūst (par šķidrumu).
- sprāgt Strauji virzīties, šķīst, šķelties u. tml. (piem., par dzirkstelēm).
- dzīties Strauji virzīties, traukties.
- plēst Strauji virzīties.
- ieraut Strauji virzot (piem., roku), neviļus iedurt (ādā).
- iesisties Strauji virzoties, atsisties, ietriekties (kur).
- nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
- mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- iegrūst Strauji, ar grūdienu ievirzīt (dūri, elkoni u. tml. kādam kur).
- sukāt Strauji, ar lielu kāri ēst.
- aizbrāzties Strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties.
- izgāzties Strauji, ar lielu sparu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- atraut Strauji, ar rāvienu atvērt, attaisīt, atvilkt u. tml. (vaļā).
- atraut Strauji, ar rāvienu atvirzīt nost, atpakaļ.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst.
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- atsviesties Strauji, ar sparu atvirzīties nost, atpakaļ; strauji pagriezties (atpakaļ).
- pieklupt Strauji, ar sparu cieši pievirzīties (pie kā, kam klāt).
- iegrūt Strauji, ar sparu ievirzīties (kur iekšā) – par lielu ļaužu daudzumu.
- izgrūt Strauji, ar sparu izvirzīties (no kurienes, kur, kam cauri, caur ko).
- pārgāzt Strauji, ar sparu pārliet.
- piecirst Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
- piespert Strauji, ar sparu pielikt, pievirzīt.
- piešaut Strauji, ar sparu pievienot.
- piesviest Strauji, ar sparu pievirzīt.
- saklupt Strauji, ar sparu savirzīties (kur) – par vairākiem, daudziem.
- cirst Strauji, ar sparu vērt.
- apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aizvirzīties.
- piešļākt Strauji, ar šalti pieliet.
- sprauslot Strauji, ar troksni pūst, virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Strauji, ar troksni, pūst, virzīt gaisu vai nelielu šķidruma daudzumu caur muti, nāsīm.
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi ieliet (kur iekšā); būt par cēloni, ka strauji ielīst (kur iekšā).
- iegāzties Strauji, arī nevērīgi iesēsties, iegulties (kur iekšā).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi klupt virsū (par vairākiem, daudziem).
- sist Strauji, arī spēcīgi virzīt, mest, pārvietot u. tml. (ko, piem., priekšmetus, liesmas, ūdens strūklas).
- iekampt Strauji, arī steigā iedzert (ko).
- aizspurgt Strauji, ātri un bieži vēcinot spārnus, aizlidot.
- izspurgt Strauji, ātri, bieži vēcinot spārnus, izlidot (parasti par putniem).
- mudīgs Strauji, ātri.
- atņemties Strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- sacirst Strauji, cieši sakļaut; strauji, ar sitienu sakļaut.
- sacirsties Strauji, cieši sakļauties; strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
- mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
- likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
- aizgūties Strauji, intensīvi, bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- gāzties Strauji, lielā daudzumā izplatīties.
- atsprukt Strauji, nejauši atraisīties, atbrīvoties; tikt vaļā.
- nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- izgāzt Strauji, nevērīgi izbērt, izliet.
- grūst Strauji, nevērīgi likt.
- dauzīt Strauji, nevērīgi vērt, radot stipru troksni.
- kūleņot Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
- brāzties Strauji, nevienmērīgi plūst.
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kam).
- sist Strauji, parasti ar troksni vērt (piem., durvis, logu, vāku).
- virpuļot Strauji, parasti riņķveidīgi, virzīties.
- urbties Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atdalīties nost.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties.
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) aizvirzīties (par cilvēkiem).
- izspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) izvirzīties (no kurienes, kur).
- saspurgt Strauji, pēkšņi (piem., saskrienot) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- lēkt Strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- šaut Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
- sasprāgt Strauji, pēkšņi ieplūst (par asarām).
- iešaut Strauji, pēkšņi iesist.
- ielauzties Strauji, pēkšņi ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
- pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties.
- uzmutuļot Strauji, pēkšņi izraisīt (ko).
- izrauties Strauji, pēkšņi izvirzīties, aizsteigties (kam priekšā).
- izsprāgt Strauji, pēkšņi izvirzīties.
- izsisties Strauji, pēkšņi parādīties.
- lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
- uzlēkt Strauji, pēkšņi piecelties.
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- aizraut Strauji, raujot sev līdzi, aizvirzīt.
- traukt Strauji, samērā spēcīgi iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- krist Strauji, sāpīgi skart.
- aizelsties Strauji, smagi elpot.
- iegāzties Strauji, sparīgi iesteigties (kur iekšā); ierasties.
- mutuļot Strauji, spēcīgi izpausties.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) – par vulkānu.
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (parasti šķidrumu, tvaikus).
- izvirst Strauji, spēcīgi izšļākties, izplūst.
- kapāt Strauji, spēcīgi krist zemē.
- spirināties Strauji, spēcīgi kustināt ķermeņa daļas vai visu ķermeni.
- spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
- kulstīt Strauji, spēcīgi maisīt, jaukt.
- piegrūst Strauji, spēcīgi piebakstīt (kādam).
- piesist Strauji, spēcīgi pievirzīt, pielikt.
- gāzties Strauji, spēcīgi plūst, krist lielā daudzumā lejup.
- uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- klauvēt Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
- klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt.
- šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
- cirsties Strauji, spēcīgi triekties, tikt virzītam (kur iekšā, pret ko).
- šaustīt Strauji, spēcīgi un sāpīgi skart (ko), pātagot – parasti par vēju, nokrišņiem.
- raut Strauji, spēcīgi velkot, virzīt, likt doties (kur), vest (sev līdzi).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka tas nonāk (kur iekšā), radot, piem., plaisu, ievainojumu; strauji, spēcīgi iedarbojoties (piem., ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā).
- triekt Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, ko saņemtu, satvertu u. tml.) tā, ka (tas) atsitas (pret ko), radot, piem., satricinājumu, bojājumu, ievainojumu.
- sist Strauji, spēcīgi virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (piem., cilvēku, dzīvnieku), radot sāpes, ievainojumu vai bojāeju.
- cirst Strauji, spēcīgi virzīt, triekt, grūst (ko kur).
- virpuļot Strauji, spēcīgi virzīties riņķveida, spirālveida kustībā (par vēju, gaisa plūsmu).
- šalts Strauji, spēji lidojošs, krītošs u. tml. (kā) kopums.
- izsprāgt Strauji, spēji tikt izspiestam, izvirzītam ārā.
- grūst Strauji, spēji virzīt, bāzt (kur iekšā, kam klāt).
- izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- kūsāt Strauji, spraigi norisināties.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- piesprukt Strauji, steigā piekļūt, tikt klāt – par dzīvniekiem, arī cilvēkiem.
- iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ievietot (kur iekšā).
- spurgt Strauji, švīkstot spārniem, arī raksturīgi klaigājot, celties gaisā, lidot (par putniem).
- iespurgt Strauji, vieglā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- piespurgt Strauji, vieglā gaitā piesteigties.
- spurgt Strauji, vieglā gaitā virzīties (par cilvēkiem).
- pārlēkšot Straujiem lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pusskriešus Straujiem, steidzīgiem soļiem, gandrīz skriešus.
- bums Straujš (ekonomisks) uzplaukums; straujš kāpums.
- uzrāviens Straujš (kā) attīstības pieaugums.
- temperamentīgs Straujš (par dzīvnieku).
- steidzīgs Straujš (par tempu, ritmu).
- laidiens Straujš brauciens, skrējiens, arī liels lēciens.
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- šerps Straujš, ātrs.
- ugunīgs Straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- spurts Straujš, īslaicīgs ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.).
- drudžains Straujš, nervozi steidzīgs, sasprindzināts.
- laidiens Straujš, plašs vilciens (ar otu).
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis; strauja, spēcīga ūdens plūsma.
- mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
- ātrums Straujuma pakāpe (norisei, procesam, darbībai).
- zemstraume Straume, kas plūst zem ūdens virsējās straumes, kārtas.
- pretstraume Straume, kuras virziens ir pretējs attiecīgās teritorijas valdošo vēju, kā arī stabilu virspusējo straumju virzienam.
- sagrūdums Straumes savirzīts (ledus) kopums.
- nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisa, gaismas, šķidruma u. tml. plūsmu).
- iestrāvot Strāvojot ievirzīties, ieplūst (kur iekšā).
- urbānisms Strāvojums literatūrā un mākslā, kura pārstāvji attēlo lielpilsētas dzīvi, tās dinamiku; šāda strāvojuma, attēlojuma izpausme.
- strazdulēns Strazda mazulis.
- strazdiene Strazdu mātīte.
- iestrēbt Strebjot ieēst vai iedzert.
- izstrēbt Strebjot izēst (ko šķidru), arī izdzert.
- izstrēbt Strebjot iztukšot (trauku).
- piestrēbt Strebjot pieēst vai piedzert klāt.
- streikotājs Streika dalībnieks.
- tenteri Streipuļojošas kustības, kādas raksturīgas tam, kas tenterē.
- ģeņģerisks Streipuļojošs.
- aizstreipuļot Streipuļojot aiziet.
- pārstreipuļot Streipuļojot atgriezties (kur).
- atstreipuļot Streipuļojot atnākt, atkļūt šurp.
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost.
- iestreipuļot Streipuļojot ievirzīties (kur iekšā).
- izstreipuļot Streipuļojot iznākt, iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- piestreipuļot Streipuļojot pieiet, pienākt.
- uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uzgrūsties u. tml.
- uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt.
- ģeņģerēt Streipuļot.
- roze Streptokoku izraisīta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un ādas iekaisums.
- rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
- plēsties Strīdēties, arī kauties.
- kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
- ecēties Strīdēties, ķildoties.
- rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
- kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
- rāties Strīdēties.
- diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
- kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; pretrunīgs.
- sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti saspringtās, naidīgās, attiecībās.
- robežstrīds Strīds par (valsts, zemes gabala u. tml.) robežu.
- strīdiņš Strīds.
- strīdus Strīds.
- nostrīķēt Strīķējot padarīt asu.
- izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piem., izkapti).
- uzstrīķēt Strīķējot uzasināt.
- stringbiksītes Stringi.
- mandolīna Strinkšķināmais mūzikas instruments ar bumbierveida korpusu un (parasti) četriem pāriem stīgu.
- lauta Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu.
- befstroganovs Stroganovs no liellopu gaļas.
- stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- makrostruktūra Struktūra, kas redzama bez optiska palielinājuma; pretstats: mikrostruktūra.
- konstrukcija Struktūra, uzbūve.
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- strukturālists Strukturālisma piekritējs.
- struktūrelements Struktūras elements.
- pamatstruktūra Struktūras galveno, nozīmīgāko iezīmju kopums.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- katedra Struktūrvienība (augstskolā, fakultātē) ar mācībspēkiem un darbiniekiem vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- skaldīt Strupi, asi teikt, runāt.
- atskaldīt Strupi, asi, uzsverot vārdus, atbildēt.
- noskaldīt Strupi, skarbi pateikt, noteikt.
- pūžņi Strutaini izdalījumi; strutas.
- karbunkuls Strutains ādas un zemādas iekaisums, ko veido cieši kopā lokalizētu furunkulu grupa.
- pustula Strutām pildīts pūslītis uz cilvēka ādas.
- furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
- pūžņot Strutot.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); dažu augu (piem., kartupeļu, burkānu, biešu) virszemes daļa.
- ziedstublājs Stublājs, uz kura atrodas zieds vai ziedkopa; ziednesis.
- izstudēt Studējot augstskolā, izmācīties (par ko).
- matrikula Studenta apliecība.
- deķelis Studenta cepurīte.
- akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- komiltonis Students – studentu korporācijas biedrs.
- sholasts Students, skolnieks viduslaikos.
- studentija Studentu kopums; studējošie.
- krāsnesis Studentu korporācijas biedrs, kam ir tiesības nēsāt savas korporācijas krāsas.
- korporants Studentu korporācijas biedrs; korporelis.
- korporelis Studentu korporācijas biedrs.
- tautietis Studentu korporācijas hierarhijas pakāpe.
- konvents Studentu korporācijas locekļu kopums; šīs organizācijas sanāksme.
- komeršs Studentu korporācijas svētki.
- oldermanis Studentu korporācijas vecākais – pasākumu organizētājs un fukšu audzinātājs.
- korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
- universiāde Studentu sporta sacensības.
- študierēt Studēt.
- filistrs Studijas beidzis studentu korporācijas loceklis.
- maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
- piestūķēt Stūķējot cieši piepildīt; cieši piebāzt.
- stulbiķis Stulbenis.
- stulbenis Stulbs cilvēks.
- stulps Stulms.
- stulmaiņi Stulmzābaki.
- stulmeņi Stulmzābaki.
- stumbens Stumbenis (1).
- raukums Stumbra sašaurinājums (virzienā uz koka galotni).
- pamatne Stumbram vai saknēm tuvākā (auga) daļa.
- stumburs Stumbrs (2).
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
- stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
- vasa Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem).
- augums Stumbrs, virszemes daļa (augiem).
- stumdīties Stumdīt, grūstīt vienam otru, citam citu.
- izstumdīt Stumdot izvietot, pārvietot (izjaucot parasto kārtību).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- ķerra Stumjami ratiņi (nelielu kravu pārvadāšanai) ar vienu riteni un diviem gariem rokturiem.
- rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
- pārstumties Stumjot (ko), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
- aizstumt Stumjot aizvirzīt.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost, atpakaļ.
- atstumt Stumjot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iestumt Stumjot ievirzīt (kur iekšā).
- sastumt Stumjot ievirzīt (kur) – par vairākiem, daudziem.
- izstumt Stumjot izvirzīt (no kurienes, kur).
- nostumt Stumjot novākt, novirzīt nost.
- nostumt Stumjot novirzīt nost.
- sastumt Stumjot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kur).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nostumt Stumjot panākt, ka (kas) atvirzās nost.
- izstumt Stumjot panākt, ka (kas) izvirzās, iznāk ārā.
- pārstumt Stumjot pārvietot.
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pastumt Stumjot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piestumt Stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sastumdīt Stumjot savirzīt (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- bīdīt Stumjot virzīt.
- iestumt Stumjot, bīdot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
- uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
- atstumties Stumjoties atvirzīties nost, atpakaļ.
- iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā).
- izstumties Stumjoties izbraukt (ar laivu, plostu no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
- piestumties Stumjoties pievirzīties.
- sastumties Stumjoties savirzīties.
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- bīdīties Stumjoties virzīties; virzīties (ar piepūli, pārvarot šķērsli).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- nostumties Stumjoties, stumjot (ko), novirzīties (nost, no kurienes u. tml.).
- h Stunda (laika mērvienība).
- stundinieks Stundenis; pulkstenis.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves ēkai), ēkas stūris.
- kaste Stūrainas formas priekšmets – tilpne kā (parasti sausu priekšmetu) ievietošanai.
- ass Stūrains, nenoapaļots.
- kantains Stūrains, šķautņains.
- skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
- izstūrēt Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizstūrēt Stūrējot aizvirzīt.
- iestūrēt Stūrējot ievirzīt (kur, kādā vietā).
- nostūrēt Stūrējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- piestūrēt Stūrējot piebraukt.
- piestūrēt Stūrējot pievirzīt (transportlīdzekli).
- nostūrēt Stūrējot transportlīdzekli, nobraukt nost (no kurienes).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- stūrisks Stūrenisks.
- iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
- stūrabuks Stūrgalvīgs cilvēks.
- stūrgalvis Stūrgalvīgs cilvēks.
- šturmēt Sturmēt.
- sūbe Sūbēšana; sūbējums.
- subjektīvists Subjektīvisma (1) piekritējs.
- subjektīvisks Subjektīvs.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- substantivizācija Substantivācija.
- substantivizēties Substantivēties.
- greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
- pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
- tece Sūce.
- izsūkt Sūcot (ar putekļu sūcēju), atbrīvot (no putekļiem), iztīrīt (ko).
- ievilkt Sūcot iedzert, ieņemt (mutē šķidrumu).
- iesūkt Sūcot iedzert; palaikam lēni, nesteidzīgi iedzert.
- iesūkt Sūcot iepildīt (kur iekšā).
- izsūkt Sūcot iztukšot, iztīrīt.
- izsūkt Sūcot lēnām izdzert; sūcot lēnām iztukšot.
- nosūkt Sūcot noņemt, novadīt prom.
- izsūkt Sūcot panākt, ka (kas, parasti šķidra vai gāzveida viela) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- piesūkt Sūcot piepildīt.
- piesūkt Sūcot pievadīt.
- piezīsties Sūcot, zīžot (ko), kļūt pilnam (ar to).
- iesūkties Sūcoties ievirzīties (kur iekšā).
- izsūkties Sūcoties izplūst cauri (kam), caur (ko).
- uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sudānieši Sudānas pamatiedzīvotāji.
- sudrabs Sudraba medaļa.
- sudrabnauda Sudraba nauda.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
- sudrabspožs Sudrabaini spožs; ļoti spožs.
- sidrabots Sudrabains, sudrabots.
- sidrabains Sudrabains.
- sudrabots Sudrabains.
- sidrabbalts Sudrabbalts.
- sidrabpelēks Sudrabpelēks.
- sidrabs Sudrabs.
- sidrabvītols Sudrabvītols.
- sidrabzaļš Sudrabzaļš.
- zūdīties Sūdzēties, izteikt neapmierinātību, gausties.
- pūst Sūdzēties, žēloties.
- pārsūdzība Sūdzība vai protests ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- sūdzībnieks Sūdzībkalis.
- nosūdzēt Sūdzoties darīt (kādam) ko zināmu.
- sūfists Sūfisma piekritējs.
- sufražiste Sufražisma kustības dalībniece.
- starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
- vaisla Sugas turpināšana (dzīvniekiem), radot pēcnācējus.
- sabiedrība Sugu kopums, (augu vai dzīvnieku) grupa, kas ir izveidojusies vai pielāgojusies dzīvei kādā vidē.
- dzimuminstinkts Sugu turpināšanas instinkts.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- suseklis Suka izkulstītu linu, kaņepāju u. tml. sukāšanai.
- birste Suka.
- izsukāt Sukājot atbrīvot (no kā).
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ, nost (no kā).
- iesukāt Sukājot ieveidot (matus, bārdu) noteiktā formā.
- izsūkāt Sūkājot izēst, apēst.
- sasukāt Sukājot izveidot (matus noteiktā sakārtojumā).
- izsukāt Sukājot izveidot (piem., matos celiņu).
- nosūkāt Sūkājot noēst.
- nosūkāt Sūkājot nolaizīt.
- pārsukāt Sukājot pārvietot (matus pāri kam, pār ko).
- piesukāt Sukājot pieglaust (matus), piekļaut (pie kā, kam klāt).
- sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
- nosukāt Sukājot saglaust, pieglaust (matus).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, ausīm).
- uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
- suliņas Sūkalas.
- sukāties Sukāt sev matus.
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
- nosukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku).
- izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
- švamme Sūklis.
- ektoderma Sūkļu un zarndobumaiņu ķermeņa sienas ārējais šūnu slānis.
- iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā).
- izsūknēt Sūknējot iztukšot (piem., trauku).
- nosūknēt Sūknējot novirzīt, novadīt prom.
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- pārsūknēt Sūknējot pārvietot (piem., no vienas tvertnes citā).
- pārsūknēt Sūknējot pārvirzīt (asinis) – par sirdi.
- sapumpēt Sūknējot piepildīt (ko) ar gaisu.
- piesūknēt Sūknējot piepildīt.
- sasūknēt Sūknējot sagādāt.
- atsūknēt Sūknējot samazināt (kā daudzumu).
- sasūknēt Sūknējot sapildīt.
- uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pumpēt Sūknēt.
- motorsūknis Sūknis, ko darbina ar motoru.
- virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā.
- pumpis Sūknis.
- sūrkstīties Sūkstīties.
- pirīts Sulfīdu grupas minerāls, ko izmanto galvenokārt sērskābes ražošanai.
- galenīts Sulfīdu grupas zilganpelēks minerāls ar metālisku spīdumu, svina rūdas galvenā sastāvdaļa.
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piem., kaulenis).
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas ne tikai no auglenīcas, bet arī no citām zieda daļām.
- gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- pamatsumma Summa, kas ir galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā.
- ieturējums Summa, ko neizmaksā (parasti no algas), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- overdrafts Summa, kuras robežās banka kreditē konta īpašnieku virs kontā esošā līdzekļu atlikuma.
- uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- kopā Summārā skaitā, daudzumā.
- sūnaine Sūnājs.
- sūnāklis Sūnājs.
- sūneklis Sūnājs.
- sūna Sūnaugu nodalījuma augs; sūnaugu audze.
- sunnīts Sunnisma piekritējs.
- krancis Suns (parasti bezšķirnes).
- šnaucers Suns ar atlētisku ķermeņa uzbūvi, asu, cietu spalvu un bārdas kumšķi pie purna.
- ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
- pēddzinis Suns, kas apmācīts pēdu dzīšanai.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- dzinējsuns Suns, ko (parasti) izmanto medībās, lai panāktu, ka meža zvēri dodas noteiktā virzienā; suns, ko izmanto pēdu dzīšanai.
- sargsuns Suns, ko izmanto (kā) apsargāšanai.
- vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
- verkšķis Suns.
- sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
- suņuvilks Suņa un vilka hibrīds.
- jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
- kucēns Suņu dzimtas dzīvnieku mazulis.
- lapsa Suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- kuce Suņu mātīte.
- kucēns Suņu mazulis.
- tibetieši Suņu suga – Tibetas mastifs.
- bolonka Suņu šķirne – Boloņas zīda suns.
- svecīte Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
- supravadāmība Supravadītspēja.
- supremātists Supremātisma pārstāvis.
- surdologopēds Surdologopēdijas speciālists.
- surdologs Surdoloģijas speciālists.
- surdopedagogs Surdopedagoģijas speciālists.
- vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
- spams Surogātpasts (internetā); mēstule.
- nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
- sūrkstēt Sūrstēt.
- sūrkstoņa Sūrstoņa.
- sūrsme Sūrstoņa.
- sūrste Sūrstoņa.
- sūrkstošs Sūrstošs.
- sūrme Sūrums.
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- nosusināties Susinot padarīt sevi, savu ķermeni sausu.
- izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
- nosusināt Susinot panākt, ka (mitrums) uzsūcas.
- pasts Sūtījuma nosūtīšanas vai piegādāšanas sakaru līdzeklis.
- pasts Sūtījums, ko šī sakaru iestāde nosūta vai piegādā.
- štovēt Sutināt (parasti kāpostus).
- sust Sutināties (1).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; sutinot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt.
- nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt.
- sveicināt Sūtīt (kādam) sveicienu (2) ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu no cita.
- spamot Sūtīt surogātpastu (internetā).
- izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
- dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
- izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
- iesūtīt Sūtot (parasti pa pastu), nogādāt (piem., redakcijai, raidījuma veidotājiem).
- izsūtīt Sūtot (piem., pa pastu), nogādāt.
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
- sasust Sūtot iekaist (par ķermeņa daļām); izsust (1).
- nosūtīt Sūtot nogādāt (vēstuli, ziņu, sveicienu u. tml.).
- piesūtīt Sūtot piegādāt.
- sasust Sūtot sabojāties.
- raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizraidīt Sūtot vai dzenot projām, panākt, ka aiziet; aizdzīt; aizsūtīt.
- nogādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. panākt, ka (kas) tiek pārvietots (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgādāt.
- polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
- iekšlietas Suverēnas valsts politiskā, ekonomiskā iekārta, tiesiskā kārtība u. tml., ko nosaka šīs valsts augstākā vara.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
- sasvaidīt Svaidot savirzīt, parasti nekārtīgi (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
- svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
- svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
- švāģeriene Svaine.
- švāģeris Svainis.
- pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
- pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
- spiešana Svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu.
- mikrosvari Svari ļoti maza vielas daudzuma svēršanai.
- decimālsvari Svari, kurus līdzsvaro ar atsvariem, kuri ir desmitreiz vieglāki par sveramo priekšmetu.
- atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
- figūra Svarīga, ievērojama persona.
- notikums Svarīga, nozīmīga, atmiņā paliekoša darbība vai norise.
- pieturpunkts Svarīgākais, nozīmīgākais notikums, brīdis (kādā norisē, procesā u. tml.).
- misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
- liels Svarīgs, nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- nopietns Svarīgs, nozīmīgs; būtisks.
- aktualitāte Svarīgums, nozīmīgums (noteiktā laika posmā), atbilstība pašreizējam momentam.
- apakšsvārki Svārki, ko valkā zem tērpa.
- kļošs Svārku, bikšu u. tml. piegriezums ar paplatinājumu apakšdaļā.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
- skaņa Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
- rezonanse Svārstību amplitūdas pieaugums ārēja spēka iedarbībā.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piem., gaisā).
- modulācija Svārstību parametru maiņa.
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- vilnis Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
- vobleris Svārstreklāma; svārsteklis.
- pendelis Svārsts (pulkstenim).
- svārsteklis Svārsts.
- vēzēklis Svārsts.
- kauss Svaru sastāvdaļa atsvara vai sveramā priekšmeta novietošanai.
- svari Svaru stieņi; svara trenažieri.
- lukturis Svečturi; svečturveida lustra.
- sveikas Sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
- ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
- labdiena Sveicieni, ko sūta kādam.
- atā Sveiciens atvadoties.
- labdiena Sveiciens, satiekoties dienā.
- labrīts Sveiciens, satiekoties no rīta.
- labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā.
- sveicināties Sveicināt (1) vienam otru, citam citu; sasveicināties.
- sveikt Sveicināt (1).
- sasveicināties Sveicināt vienam otru, citam citu.
- apsveicināt Sveicināt.
- apsveikt Sveicot izpaust atzinīgu attieksmi (pret kādu, piem., svētkos, jubilejā).
- čau Sveiki.
- propoliss Sveķaina, aromātiska viela, ko ražo medus bites no koku pumpuru un jauno dzinumu izsvīduma; bišu līme.
- sveķots Sveķains (1).
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram.
- gumiarābiks Sveķi, ko iegūst no dažu sugu tropiskajām akācijām (izmanto par līmes izejvielu).
- svēls Svelmains.
- kodīgs Svelošs, arī ass.
- izsvēpēt Svēpējot, dedzinot izdzīt.
- svēpināt Svēpēt.
- nosvepstēt Svepstot pateikt (ko).
- sasvērt Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
- nosvērt Sverot iedalīt (noteiktu kā daudzumu).
- nosvērt Sverot noteikt, uzzināt (kā) masu, svaru.
- pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
- sānsvere Svēršanās sānis (parasti braucošam transportlīdzeklim).
- svērties Svērt (1) sevi.
- fasēt Svērt noteiktās vienībās (parasti pārtikas preces) un iesaiņot.
- pārsvērt Svērt vēlreiz, atkārtoti.
- lode Svērtenis.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
- šķiebties Svērties uz kādu pusi, kļūt šķībam.
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- svešatnīgs Svešāds.
- svešotne Svešatne.
- svešnieks Svešinieks.
- nezināms Svešs, nepazīstams (par cilvēku).
- svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
- sveštautībnieks Sveštautietis.
- aspirācija Svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā.
- svešniecība Svešums.
- vokābuls Svešvalodas vārds ar tulkojumu, parasti dzimtajā valodā.
- dominikāņi Svētā Dominika dibinātais katoļu mūku ordenis.
- Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars Svētā Trīsvienība.
- trijādība Svētā Trīsvienība.
- svētais ibiss svētais putns Senajā Ēģiptē.
- Svētais gars Svētās trīsvienības trešā persona.
- piligrims Svētceļnieks.
- svētceļotājs Svētceļnieks.
- svētceļnieks Svētceļojuma dalībnieks.
- Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
- svētdien Svētdienā.
- svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
- nosvētīt Svētījot dot, piešķirt (kādam, kam) svētību.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds.
- zaļumsvētki Svētki brīvā dabā.
- saulgrieži Svētki, ieražu kopums, kas saistīts ar noteiktu gada laiku, arī Saules stāvokli.
- Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
- jaunais gads Svētku diena – nākamā gada sagaidīšana; Jaungads.
- mantiņa Svētku eglītes rotājums.
- vakars Svētku vai īpaši atzīmējamas dienas beigu posms; svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
- scenārijs Svētku, sarīkojuma norises apraksts.
- svētlaimība Svētlaime.
- svētulis Svētulīgs cilvēks.
- sviede Sviedne.
- svīdināt Sviedrēt.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam.
- likt Sviest, triekt (pret ko).
- margarīns Sviesta aizstājējs, ko gatavo no augu eļļas un dzīvnieku taukiem, pievienojot pienu, piena pulveri u. tml.
- sviestene Sviestbeka.
- sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
- maizīte Sviestmaize (parasti neliela).
- desmaize Sviestmaize ar desu.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- aizsviest Sviežot aizvirzīt; aizmest.
- pasviest Sviežot censties iedot, arī panākt, ka satver (ko).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- pasviest Sviežot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); samest (1).
- pasviest Sviežot, ar strauju kustību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
- nosviest Sviežot, ar sviedienu novirzīt (ko) lejā, zemē u. tml.; nomest.
- nosvilināt Svilinot panākt, ka (kas) nodeg.
- apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
- miglas sirēna Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- miglas taure Svilpe (sirēna, taure), ar ko (piem., kuģniecībā) raida skaņu signālus redzamību traucējošā miglā, nokrišņos.
- svilpe Svilpes (piem., sporta spēles tiesneša) radīta skaņa, svilpiens.
- svelpiens Svilpiens.
- nosvilpt Svilpjot aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, atsaucas.
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- nosvilpot Svilpojot atskaņot (ko).
- pasvilpot Svilpojot atskaņot (ko).
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- svelpt Svilpt (1).
- svelpt Svilpt (2).
- sviloņa Svilšana.
- atskatīties Svinēt (kādu atceri).
- dzert Svinēt (piem., kāzas, kristības, bēres), lietojot mielastā alkoholiskus dzērienus.
- jāņot Svinēt Jāņus.
- kāzot Svinēt kāzas.
- kāzoties Svinēt kāzas.
- līgot Svinēt Līgosvētkus.
- nojāņot Svinēt svētkus (kādu laiku); jautri, priecīgi pavadīt (kādu laiku).
- nosvinēt Svinēt un beigt svinēt (ko).
- atzīmēt Svinēt.
- svētīt Svinēt.
- kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas.
- godības Svinības ar mielastu.
- gods Svinības.
- ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
- himna Svinīga dziesma, kas pieņemta par valsts, organizācijas u. tml. simbolu.
- vernisāža Svinīga mākslas izstādes atklāšana.
- akts Svinīga sanāksme (parasti mācību iestādē).
- inaugurācija Svinīga stāšanās augstā (parasti valsts prezidenta) amatā.
- salūts Svinīga sveikšana (piem., ar zalvēm, raķetēm); uguņošana.
- pieņemšana Svinīga uzņemšana, ko rīko kāda persona.
- apoteoze Svinīga, pacilāta nobeiguma aina.
- aizvadīt Svinīgi izvadīt.
- piepacelt Svinīgi sakāpināts, patētisks.
- majestātisks Svinīgi skaists.
- vakarkleita Svinīgiem gadījumiem paredzēta grezna kleita.
- vakartērps Svinīgiem gadījumiem paredzēts, parasti grezns, tērps.
- kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- ditirambs Svinīgs dzejojums, kurā cildināti kāda cilvēka panākumi vai nopelni.
- procesija Svinīgs gājiens.
- bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai vai notikumam).
- bēres Svinīgs mielasts, ko rīko mirušā tuvinieki.
- svētki Svinīgs sarīkojums.
- zvērests Svinīgs solījums.
- manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
- kantāte Svinīgs, arī liriski episks skaņdarbs solistiem, korim un orķestrim vai korim un orķestrim.
- cienīgs Svinīgs, nopietns, pašapzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- augsts Svinīgs, pacilāts.
- triumfāls Svinīgs, uzvarošs, gavilējošs.
- galā Svinīgs.
- svinains Svinpelēks, šķietami smags (piem., par debesīm); arī apmācies.
- vinda Svira ūdens spaiņa izcelšanai no akas.
- roksvira Svira, ko darbina ar roku; rokas svira.
- svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai.
- izsvīst Svīstot izdalīt (ko).
- nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- hūdijs Svīteris ar kapuci.
- svēdra Svītra, josla (piem., priekšmetā, veidojumā, vidē).
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota taisni vai slīpi šķērsām (kam).
- līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
- viduslīnija Svītra, šaura josla, kas atrodas (kā) vidū.
- strīpa Svītra.
- strīpains Svītrains.
- svītrots Svītrains.
- strīpojums Svītrojums (1).
- strīpojums Svītrojums (2).
- strīpot Svītrot.
- piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
- Internacionāle Šīs organizācijas un komunistisko partiju himna, kā arī PSRS himna (no 1917. līdz 1944. gadam).
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā – ceturtdaļa galona (piem., šķidruma kvarta Lielbritānijā 1,136 l, ASV 0,946 l).
- padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
- klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
- hellēnisks Tāds, kas attiecas uz Seno Grieķiju, sengrieķiem.
- sovetisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks; padomjlaika.
- padomjlaika Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks.
- padomisks Tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- sarkankarogots Tāds, kas ir saistīts ar Padomju Savienību, tās ideoloģiju.
- padomju Tāds, kas pastāvēja, norisinājās, darbojās u. tml. bijušajā Padomju Savienībā.
- postpadomju Tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir datrinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem (piem., es – manis). Supletīva forma – gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu.
- sovetisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms.
- padomisms Tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs.
- nūbieši Tauta, kas apdzīvo galvenokārt Nīlas ieleju Sudānas ziemeļdaļā un Ēģiptes dienviddaļā.
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- kataloņi Tauta, Katalonijas (Spānijā) pamatiedzīvotāji.
- uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
- asīrieši Tauta, Senās Asīrijas pamatiedzīvotāji.
- skoti Tauta, Skotijas pamatiedzīvotāji.
- somālieši Tauta, Somālijas pamatiedzīvotāji.
- somi Tauta, Somijas pamatiedzīvotāji.
- spāņi Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spānieši.
- spānieši Tauta, Spānijas pamatiedzīvotāji; spāņi.
- siāmieši Tauta, Taizemes (bijušās Siāmas) pamatiedzīvotāji.
- panteons Templis, kas veltīts visiem dieviem (Senajā Grieķijā un Romā).
- Satversmes tiesa tiesa, kas izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas; konstitucionālā tiesa.
- romiešu tiesības tiesību sistēma Senajā Romā.
- pinte Tilpuma mērvienība – 0,568 l (Lielbritānijā), 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām ASV).
- dons Tituls augstākās kārtas vīrietim Spānijā.
- sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- eirozona Valstis, kurās tiek lietota Eiropas Savienības valūta eiro.
- maģistratūra Valsts amatu kopums (piem., Senajā Romā).
- milicija Valsts izpildu orgāns, iestāde sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai (piem., bijušajā PSRS); ēka, telpas, kur darbojas šāda iestāde.
- sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
- administrācija Valsts pārvaldes institūcijas; valdība (piem., ASV).
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- KGB VDK – Valsts Drošības komiteja (PSRS no 1953. līdz 1991. gadam).
- Satversmes sapulce vēlēta institūcija Satversmes jeb konstitūcijas izstrādei.
- padome Vēlēta valsts varas un pārvaldes institūcija bijušajā Padomju Savienībā, arī Latvijas Republikā pārejas periodā.
- antiamerikānisks Vērsts pret ASV ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- korrida Vēršu cīņa (piem., Spānijā, Portugālē).
- diplomātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskos dokumentus – to saturu, formu, īstumu. (Šķirklis vārds vārdā no Svešvārdu vārdnīcas un es īsti piemērus neatrodu ar šādu nozīmi.)
- pelamīda Vidēja lieluma makreļu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni, konisku galvu un tievu astes stumbru [Sarda sarda].
- sloka Vidēji liels rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti [Scolopax rusticola].
- Habla kosmiskais teleskops viena no četrām NASA orbitālajām observatorijām, kas nosaukta Edvīna Habla vārdā un kuras teleskops darbojas redzamās gaismas, ultravioletajā un infrasarkanajā spektrā.
- Republikāņu partija viena no divām galvenajām politiskajām partijām ASV.
- augšnams Viena no divām parlamenta daļām, kuras locekļi netiek vēlēti; Lordu palāta (Apvienotajā Karalistē); Senāts (piem., Itālijas parlamentā).
- gēli Viena no ķeltu valodām, no kuras ir veidojusies īru, arī skotu valoda, un kurā mūsdienās runā daļa iedzīvotāju Skotijā.
- spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
- gurķis Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem [Cucumis Sativus].
- goda zīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda raksts viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- goda nozīme viens no apbalvojuma veidiem (bijušajā PSRS).
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- patiesais laiks vietējais laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis.
- kovids Vīrusa SARS-CoV-2 izraisīta infekcijas slimība Covid-19.
- biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
- augustīnieši Vispārpieņemts apzīmējums vairākiem katoļu mūku ordeņiem un kongregācijām, kuru dzīvesveidu regulē "Sv. Augustīna statūti".
- šķetra Vītolu dzimtas krūms vai koks ar spīdīgu, brūnpelēku mizu un ziediem spurdzēs [Salix pentandra].
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- dorāda Zeltainā jūras karūsa [Sparus aurata].
- normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
- planetoloģija Zinātne par Saules sistēmas planētām un pavadoņiem.
- sovetoloģija Zinātnes nozare, kas specializējusies bijušās PSRS un pārējo sociālistisko valstu pētīšanā.
- akadēmija Zinātniskās pētniecības iestāžu apvienība (bijušajā PSRS).
- eģiptoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Senās Ēģiptes vēsturi, kultūru, rakstību un arheoloģiskos pieminekļus.
- plejāde Zvaigžņu kopa, kas sastāv no septiņām zvaigznēm; Sietiņš.
S citās vārdnīcās: