svētceļnieks
svētceļnieks [svȩ̀tcèļniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
svētceļniece [svȩ̀tcèļniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Svētceļojuma dalībnieks.
PiemēriBudistu svētceļnieks.
- Budistu svētceļnieks.
- Katoļu svētceļnieki.
- Svētceļnieku grupa.
- Jau nedēļas nogalē pirmie svētceļnieki sasniedza savu galamērķi – Aglonas baziliku.