samatīt novecojis
samatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Saredzēt.
PiemēriMiglā neko nevar samatīt.
- Miglā neko nevar samatīt.
- Otru krastu grūti samatīt.
- Runātāja sejā samatīt smīnu.
2.Sajust, uztvert.
PiemēriPēc trokšņa samatīt nācējus.
- Pēc trokšņa samatīt nācējus.