savdabis
savdabis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds
savdabe dsk. ģen. -bju lietvārds
1.Savdabīgs cilvēks.
PiemēriPēteris kopš jaunības dienām skaitījās savdabis – dabas draugs, vientulis.
- Pēteris kopš jaunības dienām skaitījās savdabis – dabas draugs, vientulis.
- Režisors ir liels savdabis, kurš iet savu ceļu un iestudē vien sev pašam tuvas izrādes.
- Daudziem rīdziniekiem labi pazīstams bija savdabis mākslinieks Irbīte.
- Meitene ir noslēpumaina savdabe ar mīklainu un skandalozu pagātni.
1.1.Savdabīgs dzīvnieks, augs.
PiemēriKaut arī svilpji pieder žubīšu dzimtai, tie savā ziņā ir savdabji, jo to dzīves stils būtiski atšķiras no citiem žubīšu dzimtas putniem, kas mājo Latvijā.
- Kaut arī svilpji pieder žubīšu dzimtai, tie savā ziņā ir savdabji, jo to dzīves stils būtiski atšķiras no citiem žubīšu dzimtas putniem, kas mājo Latvijā.
- Nēģis ir savdabis – nākot uz nārstu, tas atsakās no barošanās.