Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokūkot2 sarunvaloda
nokūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Sēdēt, nīkt, pavadīt nomodā (kādu laikposmu).
PiemēriVisu nakti nokūkot pie ugunskura.