brunči
brunči lietvārds; vīriešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Kupli, krokās krītoši sieviešu svārki.
PiemēriTautastērpa brunči.
- Tautastērpa brunči.
1.1.sarunvaloda Sieviešu svārki.
PiemēriJaunie brunči ir par šauriem.
- Jaunie brunči ir par šauriem.
- Izgludināt brunčus.
Stabili vārdu savienojumiBrunču mednieks. Turēties pie brunčiem. Zaldāts brunčos.
- Brunču mednieks idioma — vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- Turēties pie brunčiem idioma — būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- Zaldāts brunčos idioma — kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.