sūrābele
sūrābele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Savvaļas ābele ar sūriem augļiem.
PiemēriKalnā zied sūrābele.
- Kalnā zied sūrābele.
- Rudenī sūrābeles zari bija sīku auglīšu pilni.