smīkņāt
smīkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
Smīnēt.
PiemēriSmīkņāt par kaimiņu lēnīgumu.
- Smīkņāt par kaimiņu lēnīgumu.
- Nedrīkst smīkņāt.
- Vectēvs smīkņā par šortiem.
- Zēns smīkņādams jautā.