Paplašinātā meklēšana
Meklējam te.
Atrasts vārdos (1000):
- te:1
- te:2
- te:3
- āte:1
- tece:1
- teju:1
- teka:1
- tele:1
- teļš:1
- tepe:1
- aste:1
- bite:1
- bute:1
- gāte:1
- hūte:1
- ķite:1
- late:1
- lete:1
- lote:1
- māte:1
- mute:1
- note:1
- pīte:1
- pote:1
- pūte:1
- rāte:1
- rite:1
- tecēt:2
- tecēt:1
- tehno:1
- teika:1
- teikt:1
- teīns:1
- teips:1
- tekāt:1
- tekne:1
- teķis:1
- tele-:1
- telpa:1
- telts:1
- temps:1
- tempt:1
- tepat:1
- tepēt:1
- terca:1
- tesla:1
- tests:1
- abate:1
- acīte:1
- azote:1
- bante:1
- biete:1
- biste:1
- brūte:1
- bunte:1
- cērte:1
- ciete:1
- cirte:1
- elite:1
- falte:1
- flote:1
- forte:1
- kaite:1
- kalte:1
- kante:1
- karte:1
- kaste:1
- lente:1
- liste:1
- līste:1
- luste:1
- mente:1
- mirte:1
- omīte:1
- pinte:1
- plate:1
- plāte:1
- rente:1
- saite:1
- skate:1
- ateja:1
- botes:1
- tecīla:1
- teilis:1
- teisms:1
- teitan:1
- tekila:1
- tekošs:1
- teksts:1
- telēns:1
- teļāda:1
- temats:1
- tembrs:1
- tendēt:1
- teniss:1
- tenkas:1
- tenkot:1
- tenors:1
- terase:1
- terīne:1
- termas:1
- termo-:1
- terors:1
- testēt:1
- tetāns:1
- appute:1
- aprite:1
- atsite:1
- bagete:1
- berete:1
- biļete:1
- birete:1
- birste:1
- bisīte:1
- bitīte:1
- bliete:1
- bufete:1
- buķete:1
- cunfte:1
- čakste:1
- čipste:1
- dāmīte:1
- dzelte:1
- dzimte:1
- eglīte:1
- ērcīte:1
- fasete:1
- fronte:1
- galete:1
- gavote:1
- grīste:1
- grunte:1
- iemute:1
- ilzīte:1
- izpēte:1
- kajīte:1
- karote:1
- kasete:1
- katete:1
- kivete:1
- koķete:1
- kušete:1
- ķīvīte:1
- lafete:1
- lāsīte:1
- lieste:1
- linete:1
- lodīte:1
- mačete:1
- mārīte:1
- mātīte:1
- mēlīte:1
- minūte:1
- mizete:1
- motete:1
- omlete:1
- paaste:1
- pakete:1
- palete:1
- pamāte:1
- pasīte:1
- pelīte:1
- pīkste:1
- pīlīte:1
- pipete:1
- plinte:1
- potīte:1
- puante:1
- pūcīte:1
- puķīte:1
- pusīte:1
- rabate:1
- rakete:1
- raķete:1
- redute:1
- regate:1
- renete:1
- rīkste:1
- rozete:1
- rozīte:1
- rulete:1
- salate:1
- sekste:1
- sēnīte:1
- silīte:1
- acteki:1
- ačtele:1
- antena:1
- astere:1
- ateljē:1
- atelpa:1
- attece:1
- atteka:1
- bitene:1
- datele:1
- teātris:1
- tecināt:1
- tecināt:2
- teciņus:1
- teflons:1
- tehnika:1
- teicams:2
- teicams:1
- teicējs:1
- teiksma:1
- teikums:1
- teitoņi:1
- tejiene:1
- tekalēt:1
- tektīti:1
- tekulis:1
- telfers:1
- teltene:1
- teļļuks:1
- tembrēt:1
- tempera:1
- templis:1
- tenteri:1
- teologs:1
- teorēma:1
- teorija:1
- teozofs:1
- tepatās:1
- tepiķis:1
- terasēt:1
- tercets:1
- tercīna:1
- terjeri:1
- termāls:1
- termika:1
- termins:1
- termiņš:1
- termīts:1
- termīts:2
- termoss:1
- ternārs:1
- terpēni:1
- tesiens:1
- testers:1
- testies:1
- teteris:1
- tetovēt:1
- advente:1
- andante:1
- apetīte:1
- apskate:1
- atsaite:1
- atsvēte:1
- auklīte:1
- ballīte:1
- bedrīte:1
- brikete:1
- buntīte:1
- cariste:1
- čaulīte:1
- čurkste:1
- diskete:1
- eholote:1
- etiķete:1
- florete:1
- fregate:1
- glāzīte:1
- grizete:1
- haniste:1
- iesvēte:1
- kantāte:1
- kaplete:1
- kāpnīte:1
- kariete:1
- karnete:1
- kartīte:1
- kastete:1
- kastīte:1
- klukste:1
- kolekte:1
- korinte:1
- kornete:1
- korsete:1
- kotlete:1
- kravate:1
- krevete:1
- krokete:1
- krūzīte:1
- kurpīte:1
- lancete:1
- levrete:1
- lornete:1
- maikste:1
- mailīte:1
- maizīte:1
- maltīte:1
- mammīte:1
- manšete:1
- modiste:1
- muskete:1
- nimfete:1
- operete:1
- ozolīte:1
- pagulte:1
- pajumte:1
- paklēte:1
- pakrūte:1
- palmete:1
- paplāte:1
- parikte:1
- pārmete:1
- pastēte:1
- patilte:1
- pavārte:1
- pavēste:1
- peļaste:1
- pērlīte:1
- pietāte:1
- pincete:1
- piruete:1
- plakete:1
- plekste:1
- ragaste:1
- recepte:1
- retorte:1
- saitīte:1
- saknīte:1
- salvete:1
- sasaite:1
- saulīte:1
- sekante:1
- aptecēt:1
- aptecēt:2
- aptekāt:1
- artelis:1
- ateisms:1
- ateists:1
- atelpot:1
- atestēt:1
- attecēt:1
- attecēt:2
- atteikt:1
- augtene:1
- austere:1
- barters:1
- ceļteka:1
- čarters:1
- debates:1
- teatrāls:1
- teciņiem:1
- teftelis:1
- tehniķis:1
- tehnisks:1
- teiciens:1
- teikšana:1
- teikties:1
- tekstils:2
- tekstils:1
- tekstūra:1
- tekvondo:1
- telefons:1
- telemāns:1
- telepāts:1
- telpaugs:1
- telpisks:1
- telūrijs:1
- teļkopis:1
- tematika:1
- tembrāls:1
- temperēt:1
- tencināt:1
- tendence:1
- tenderis:1
- tenidoze:1
- tenterēt:1
- teokrāts:1
- tepējums:1
- terakota:1
- terapija:1
- terārijs:1
- teratoma:1
- terciārs:2
- terciārs:3
- terciārs:1
- terigēns:1
- terijaki:1
- terikons:1
- termisks:1
- termists:1
- termopse:1
- tesitūra:1
- tesmenis:1
- tetānija:1
- anekdote:1
- aprakste:1
- atskaite:1
- bajonete:1
- balamute:1
- banknote:1
- bonitāte:1
- cepurīte:1
- cigarete:1
- čakstīte:1
- čipkarte:1
- dambrete:1
- dieviete:1
- Dievmāte:1
- forštate:1
- grāfiste:1
- hiacinte:1
- iedobīte:1
- iesaiste:1
- ieskaite:1
- kapmirte:1
- klarnete:1
- kņaziste:1
- konfekte:1
- kumelīte:1
- kundzīte:1
- kuplaste:1
- lāčumāte:1
- lapsaste:1
- lazarete:1
- ledenīte:1
- lesbiete:1
- lielmāte:1
- līmlente:1
- māmulīte:1
- mērlente:1
- Mežamāte:1
- miķelīte:1
- miskaste:1
- namamāte:1
- nesaiste:1
- nokraste:1
- novelete:1
- novitāte:1
- nozīmīte:1
- pakraste:1
- palēcīte:1
- paritāte:1
- pārskate:1
- pievārte:1
- planšete:1
- prievīte:1
- raritāte:1
- rozīnīte:1
- sarakste:1
- sasaiste:1
- seglīste:1
- servjete:1
- sieviete:1
- skujmete:1
- smailīte:1
- adapters:1
- aiztecēt:1
- aiztecēt:2
- apoteoze:1
- apsteigt:1
- apteksne:1
- arterīts:1
- atentāts:1
- atestāts:1
- atmatene:1
- augštece:1
- baltegle:1
- baltenis:1
- baterija:1
- bifšteks:1
- biksītes:1
- biļetens:1
- caurtece:1
- caurteka:1
- cisterna:1
- dakterēt:1
- dakteris:1
- drifters:1
- teatrālis:1
- tehnēcijs:1
- tehnikums:1
- tehnogēns:1
- tehnologs:1
- teipošana:1
- teistisks:1
- tekstuāls:1
- tektonika:1
- teledarbs:1
- telefilma:1
- telefonēt:1
- telegrāfs:1
- telemetrs:1
- teleskops:1
- teletaips:1
- teletilts:1
- teļkopējs:1
- tematisks:1
- templieši:1
- temporāls:1
- tenisenes:1
- tenisists:1
- teodiceja:1
- teodolīts:1
- teofānija:1
- teogonija:1
- teoloģija:1
- teozofija:1
- terapeits:1
- terenkūrs:1
- teriologs:1
- termināls:1
- terminēts:1
- termofils:1
- termofors:1
- termoveļa:1
- terorakts:1
- terorisms:1
- terorists:1
- terorizēt:1
- testators:1
- tetraedrs:1
- tetrapaka:1
- asinsrite:1
- audžumāte:1
- bergamote:1
- caurskate:1
- ceļmalīte:1
- ciltsmāte:1
- divpunkte:1
- dominante:1
- fakultāte:1
- feministe:1
- firstiste:1
- fotoplate:1
- garastīte:1
- grīdlīste:1
- imunitāte:1
- kailcirte:1
- karaliste:1
- kazaciete:1
- kinolente:1
- konstante:1
- krēmšnite:1
- krustmāte:1
- kumeļmāte:1
- kunigaite:1
- kvalitāte:1
- līdakaste:1
- mājasmāte:1
- majestāte:1
- mammucīte:1
- marionete:1
- mārpuķīte:1
- mātesmāte:1
- mērkarote:1
- mežrozīte:1
- pasaulīte:1
- pastkarte:1
- pastkaste:1
- pašappute:1
- peldveste:1
- piekraste:1
- pierakste:1
- piesaiste:1
- pīļmātīte:1
- plackarte:1
- plāksnīte:1
- pubertāte:1
- purvmirte:1
- pusminūte:1
- realitāte:1
- sivēnmāte:1
- slīdlente:1
- aizsteigt:1
- anestezēt:1
- aparteīds:1
- aptecināt:1
- arhitekts:1
- arteriāls:1
- asistents:1
- asteroīds:1
- atelsties:1
- atteikums:1
- bagatelle:1
- bitenieks:1
- boksterēt:1
- čaukstene:1
- detektīvs:1
- detektors:1
- difterija:1
- tecinātājs:1
- tecinātava:1
- tehnicisms:1
- tehnokrāts:1
- teijāteris:1
- teiksmains:1
- tekstolīts:1
- tekstologs:1
- teksturēts:1
- tektonisks:1
- telecentrs:1
- telefonija:1
- telegrafēt:1
- telegramma:1
- telekamera:1
- telekanāls:1
- telekinēze:1
- telepātija:1
- televīzija:1
- televizors:1
- teltsveida:1
- temporitms:1
- tenisčības:1
- tenteriski:1
- tenzometrs:1
- teobromīns:1
- teokrātija:1
- teoloģisks:1
- teorētiķis:1
- teorētisks:1
- teoretizēt:1
- teozofisks:1
- terasveida:1
- teratogēns:2
- teratogēns:1
- terīnveida:1
- teriofauna:1
- teritorija:1
- terminālis:1
- termistors:1
- termometrs:1
- termosfēra:1
- termostats:1
- terpentīns:1
- testaments:1
- tetovējums:1
- tetrametrs:1
- tetroksīds:1
- akmensvate:1
- aktivitāte:1
- atraitnīte:1
- atvārsnīte:1
- autoritāte:1
- banalitāte:1
- brīvbiļete:1
- cienīgmāte:1
- cukurbiete:1
- debetkarte:1
- debilitāte:1
- ēdamkarote:1
- ēdienkarte:1
- guvernante:1
- hercogiste:1
- humanitāte:1
- identitāte:1
- intimitāte:1
- irealitāte:1
- kaklasaite:1
- kaloritāte:1
- kapacitāte:1
- kinobiļete:1
- kliņģerīte:1
- komponente:1
- koordināte:1
- krājkasīte:1
- kvantitāte:1
- ķeizariste:1
- labilitāte:1
- lauvmutīte:1
- letalitāte:1
- lojalitāte:1
- maijpuķīte:1
- maijrozīte:1
- majoritāte:1
- masivitāte:1
- mātesplate:1
- minoritāte:1
- mobilitāte:1
- modalitāte:1
- moralitāte:1
- nabassaite:1
- pakrēslīte:1
- palīgflote:1
- pasivitāte:1
- perfokarte:1
- perfolente:1
- piecminūte:1
- plīvuraste:1
- polaritāte:1
- pretvizīte:1
- prioritāte:1
- puskariete:1
- rigiditāte:1
- rožmaizīte:1
- senilitāte:1
- sievasmāte:1
- sīkgalvīte:1
- sirdskaite:1
- skaņuplate:1
- skrajcirte:1
- aiztekalēt:1
- ateistisks:1
- atelpoties:1
- atestācija:1
- atsteberēt:1
- atteikties:1
- austersēne:1
- autentisks:1
- bakteriāls:1
- beznoteces:1
- beztermiņa:1
- biotehnika:1
- bulterjers:1
- dateļpalma:1
- dateļplūme:1
- delikatese:1
- determinēt:1
- dežūrtelpa:1
- diatermija:1
- dibentelpa:1
- divritenis:1
- teatrālisms:1
- teatralizēt:1
- teātrinieks:1
- tehnoloģija:1
- teicamnieks:1
- tejienietis:1
- tekstilijas:1
- tekstizrace:1
- telefonisks:1
- telefonists:1
- telefonizēt:1
- telegrāfija:1
- telemetrija:1
- teleoloģija:1
- telepātisks:1
- temperācija:1
- temperatūra:1
- tendenciozs:1
- teniskurpes:1
- teokrātisks:1
- terioloģija:1
- teritoriāls:1
- terminators:1
- terminologs:1
- termokamera:1
- termokarsts:1
- termoķīmija:1
- termoplasts:1
- tetraloģija:1
- aizsargpote:1
- aktualitāte:1
- amoralitāte:1
- audiokasete:1
- baltstarīte:1
- basklarnete:1
- cekulzīlīte:1
- daudzpunkte:1
- dievmaizīte:1
- formalitāte:1
- frigiditāte:1
- gaiļbiksīte:1
- ģenialitāte:1
- integritāte:1
- intensitāte:1
- Interfronte:1
- kauzalitāte:1
- klinšrozīte:1
- kodolraķete:1
- kontūrkarte:1
- kredītkarte:1
- leijerkaste:1
- likviditāte:1
- maternitāte:1
- mēnešbiļete:1
- mentalitāte:1
- minerālvate:1
- nervozitāte:1
- nesējraķete:1
- normalitāte:1
- pastkartīte:1
- paternitāte:1
- Pelnrušķīte:1
- piparbodīte:1
- precizitāte:1
- publicitāte:1
- pulkstenīte:1
- raganzālīte:1
- saldsaknīte:1
- sausmaizīte:1
- sirdspuķīte:1
- agrotehnika:1
- aizsteberēt:1
- aiztenterēt:1
- aliterācija:1
- alternatīva:1
- alternatīvs:1
- amfiteātris:1
- apputeksnēt:1
- arhitektūra:1
- atsteigties:1
- baktericīds:1
- baktericīds:2
- biotehnisks:1
- būvtehniķis:1
- cistercieši:1
- čarterreiss:1
- teatralitāte:1
- tehnokrātija:1
- tehnoloģisks:1
- tekstilnieks:1
- tekstoloģija:1
- telegrāfists:1
- telemehānika:1
- telemetrisks:1
- teleoloģisks:1
- telepārraide:1
- teleskopisks:1
- teletaipists:1
- temperaments:1
- tenzometrija:1
- terapeitisks:1
- teratoloģija:1
- terioloģisks:1
- termofosfāts:1
- termoķīmisks:1
- termometrija:1
- teroristisks:1
- testamentārs:1
- teterkāposti:1
- admiralitāte:1
- akmeņlauzīte:1
- akmeņplekste:1
- dzinējraķete:1
- efektivitāte:1
- ekstremitāte:1
- glābējsilīte:1
- imbecilitāte:1
- invaliditāte:1
- kanēļmaizīte:1
- kapilaritāte:1
- kontinuitāte:1
- kontrolkarte:1
- kreativitāte:1
- ķimeņmaizīte:1
- leģitimitāte:1
- lielkņaziste:1
- magoņmaizīte:1
- muzikalitāte:1
- neitralitāte:1
- pirmuzskaite:1
- popularitāte:1
- priekšizpēte:1
- punduržubīte:1
- recesivitāte:1
- regularitāte:1
- relativitāte:1
- seksualitāte:1
- signālraķete:1
- adatterapija:1
- agrotehniķis:1
- agrotehnisks:1
- aizsteigties:1
- aizšpaktelēt:1
- arodkomiteja:1
- aromterapija:1
- bakteriofāgs:1
- bakteriologs:1
- bibliotekārs:1
- bibliotekārs:2
- bruņutehnika:1
- būvmateriāli:1
- cīruļputenis:1
- datortehnika:1
- determinisms:1
- determinists:1
- driftertīkls:1
- dzeltenbalts:1
- dzeltenbrūns:1
- tehnokrātisks:1
- tekstilmāksla:1
- tekstilpreces:1
- tekstoloģisks:1
- telefonbūdiņa:1
- telefonsaruna:1
- telekompānija:1
- telemehānisks:1
- teleobjektīvs:1
- teleprogramma:1
- temporitmisks:1
- tenzometrisks:1
- terminoloģija:1
- termobaterija:1
- termocentrāle:1
- termodinamika:1
- termoelements:1
- termoenerģija:1
- termofikācija:1
- termoizturība:1
- termoizturīgs:1
- termometrisks:1
- termoterapija:1
- terpentīneļļa:1
- autoimunitāte:1
- brīnumsvecīte:1
- dzegužkurpīte:1
- impulsivitāte:1
- koleģialitāte:1
- kontrolpakete:1
- kriminalitāte:1
- nacionalitāte:1
- neprecizitāte:1
- objektivitāte:1
- operativitāte:1
- oriģinalitāte:1
- racionalitāte:1
- reliģiozitāte:1
- rentabilitāte:1
- rezultivitāte:1
- sarkanrīklīte:1
- sensibilitāte:1
- sensitivitāte:1
- septiņstarīte:1
- anesteziologs:1
- arhitektonika:1
- asteszvaigzne:1
- ateroskleroze:1
- autiņbiksītes:1
- bezpartejisks:1
- detektīvžanrs:1
- tehnoloģiskums:1
- tekstilfabrika:1
- tekstilšķiedra:1
- telefongrāmata:1
- telefonogramma:1
- telesabiedrība:1
- temperamentīgs:1
- terminoloģisks:1
- termodinamisks:1
- termoizolācija:1
- termoizolators:1
- termoplastisks:1
- termorezistors:1
- biseksualitāte:1
- iracionalitāte:1
- konduktivitāte:1
- municipalitāte:1
- produktivitāte:1
- refleksivitāte:1
- antibakteriāls:1
- apputeksnēties:1
- arhitektonisks:1
- bakterioloģija:1
- biotehnoloģija:1
- citrondzeltens:1
- čarterlidojums:1
- daiļliteratūra:1
- detektīvromāns:1
- dezintegrācija:1
- dienvidrītenis:1
- dubultkvartets:1
- termiņaizdevums:1
- termiņlietošana:1
- termiņmaksājums:1
- termobarokamera:1
- termoelektrisks:1
- termoenerģētika:1
- termoregulācija:1
- termoregulators:1
- hiperaktivitāte:1
- individualitāte:1
- maijpulkstenīte:1
- mikromobilitāte:1
- predikativitāte:1
- radioaktivitāte:1
- anestezioloģija:1
- arterioskleroze:1
- autentificēšana:1
- bakterioloģisks:1
- centrālkomiteja:1
- čarterlidmašīna:1
- dienvidrietenis:1
- dzeltengatavība:1
- tekstilmateriāls:1
- telefonbalsošana:1
- termoplastiskums:1
- komunikabilitāte:1
- rentgencaurskate:1
- sentimentalitāte:1
- siltumkapacitāte:1
- aterosklerotisks:1
- tekstilrūpniecība:1
- termiņnoguldījums:1
- konfidencialitāte:1
- pamatspecialitāte:1
- proporcionalitāte:1
- tekstilgalantērija:1
- tekstilmākslinieks:1
- bezprincipialitāte:1
- eksteritorialitāte:1
- detektīvliteratūra:1
- tekstilizstrādājumi:1
- termoelektrostacija:1
- termoelektrocentrāle:1
- termoelektroģenerators:1
- termoelektrodzinējspēks:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (9994):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- stundas ceturksnis 15 minūtes.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
- prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
- kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
- novads Administratīvi teritoriāla vienība.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- prātula Aforisms, sentence.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
- aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
- pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
- pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizsteigt Aizsteigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
- nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- āte Akmeņplekste.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
- ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
- aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
- skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- tautas teātris amatieru teātris.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
- indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
- dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
- uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
- koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- apenes Apakšbikses; biksītes.
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
- burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
- lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
- rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
- oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
- televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
- piepilsēta Apdzīvota vieta, teritorija kādas pilsētas tuvumā.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
- nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- garums Apjoms (piem., tekstam).
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
- centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
- ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
- pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
- apkrāpt Apmānīt, lai iegūtu materiālu labumu.
- iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
- ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
- kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
- sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- saziedēt Apputeksnēt.
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- integrēt Aprēķināt integrāli.
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
- apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
- nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
- nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
- galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
- pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
- faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, sasniegšanai.
- situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
- runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- salaist Apvienot (platības, telpas).
- breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
- ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
- garlaicīgs Apzīmē bezdarbības vai interešu trūkuma izraisītu psihisku stāvokli.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
- spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
- numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- marionete Ar auklām vai diegiem vadāma teātra lelle.
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
- organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
- novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
- piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
- dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
- iedzeltens Ar dzeltenu nokrāsu; dzeltenīgs.
- dzeltenīgs Ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
- kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- gaišmatains Ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- bez elpas Ar lielu interesi, aizturot elpu.
- kārs Ar lielu interesi, uzmanību.
- kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- līmlente Ar līmvielu (parasti no vienas puses) pārklāta lente.
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
- pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- izsviest medu ar medus sviedi iztecināt medu no šūnām.
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
- klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
- matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
- seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
- mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
- rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
- cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
- spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
- traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- ieinteresēt Ar savu saturu, īpašībām u. tml. izraisīt (kādā) interesi.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
- nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
- tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
- lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
- stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
- ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
- sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
- kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
- sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
- uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
- teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
- urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
- izmest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); likt atstāt, atbrīvot (telpu, dzīvokli).
- izsviest Ar varu izgrūst (piem., no kādas telpas); rupji likt atstāt (piem., kādu telpu); izmest.
- anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- sirsniņmāja Āra tualete.
- šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
- putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
- karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
- kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
- laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
- tektonika Arhitektonika.
- sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- arhitekts Arhitektūras speciālists.
- mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
- brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
- laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
- zem klajām debesīm ārpus telpām; bez patvēruma.
- zem klajas debess ārpus telpām; bez patvēruma.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- uz klaja lauka Ārpus telpām.
- klajā laukā Ārpus telpām.
- radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
- vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
- asinsriņķošana Asinsrite.
- limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
- asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
- dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
- durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
- taukaste Aste ar taukumu.
- astra Astere.
- virsaste Astes virspuse.
- oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
- mazā seksta astoņu pustoņu intervāls.
- perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- CNN ASV televīzijas kompānija.
- alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
- pretvizīte Atbildes vizīte.
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
- būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām.
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml.).
- izbrīvēt Atbrīvot (telpu).
- izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- ziedot Atdot (piem., materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- ateists Ateisma piekritējs.
- gatavības apliecība atestāts par vidējo izglītību.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
- dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
- portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- vārds Atpazīstamība, popularitāte.
- mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
- presto Ātrā tempā, ātrāk par alegro.
- ātri Ātrā tempā, strauji.
- alegro Ātrā tempā.
- sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
- būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā).
- klāties Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
- pārskriet Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā, visiem).
- nobērt Ātri norunāt, pateikt.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- testies Ātri skriet, steigties.
- rīt Ātri, ar lielu interesi (daudz) lasīt.
- uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- pāršļūkt Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- paķert Ātri, steidzīgi nopirkt.
- piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- fiksi Ātri, steidzīgi.
- riksis Ātri, steidzīgi.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- pietraukties Ātri, steigā pievirzīties.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
- sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- piebrāzties Ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
- jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
- norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
- rezonanse Atsaucība, interese (sabiedrībā).
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- istaba Atsevišķa dzīvojamā telpa (dzīvoklī, mājā).
- kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- rezervāts Atsevišķa teritorija, kurā nometināta kāda iedzīvotāju grupa (piem., indiāņi Amerikā, Kanādā, Brazīlijā).
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
- attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
- starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
- rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
- relatīvais mods atstāstījuma izteiksme.
- izmest uz ielas Atstāt (kādu) bez pajumtes.
- izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
- izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
- bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
- atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
- adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
- zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
- apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
- novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
- ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
- draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
- saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
- galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
- tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
- dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
- pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
- reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- kanonizēt Atzīt par kanonisku (tekstu).
- balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
- šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
- podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
- raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
- apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
- transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- audžumeita Audžubērns – meitene.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
- šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
- ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
- sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- mātes miesās augļa stadijā mātes organismā.
- persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., Senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
- deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
- svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
- mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
- tīrelis Augstais purvs; klaja, purvaina teritorija.
- ārieši Augstākā (ziemeļu) rase (pēc rasisma teorijas).
- providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
- tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
- universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
- domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
- brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
- ekstra klases augstākās klases, labuma, kvalitātes u. tml.
- gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
- Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
- bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
- astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
- apdedzināties Augstas temperatūras, liesmu, saules staru iedarbībā gūt traumu.
- rektorāts Augstskolas vadības darba telpas.
- cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- lordu palāta Augšnams (Apvienotās Karalistes parlamentā).
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
- pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- ksantofils Augu dzeltenais pigments.
- agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
- balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
- prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
- ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
- liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
- magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
- kāpnīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., flokši, kāpnītes.
- malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
- nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
- gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
- čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
- oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
- migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
- fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvākie augstākie augi bez saknēm; šī nodalījuma augi [Bryophyte].
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
- klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
- nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
- raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
- majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
- siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
- aukstums Auksts gaiss; zema gaisa temperatūra.
- pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- austeru sānause austersēne.
- austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- drēbe Austs materiāls; audums, drāna.
- drāna Austs materiāls; audums; auduma gabals.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
- pampers Autiņbiksītes.
- klamburs Automašīnas riteņa bloķētājs.
- triecienšautene Automātiskā šautene.
- automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
- kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
- tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
- borts Automobiļa kravas kastes mala.
- autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
- prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
- intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
- pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
- nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
- sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- karstie avoti avoti ar augstu ūdens temperatūru.
- svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
- buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
- resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
- septisks Bakteriāls.
- bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- telefonbalsošana Balsošana pa telefonu.
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā.
- modulācija Balss stipruma, augstuma, tembra maiņa (dziedot, runājot).
- krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
- dižegle Baltegle.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
- landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
- dzeltenbalts Balts ar dzeltenu nokrāsu; iedzeltens.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
- sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
- lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
- internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
- ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
- nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
- draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
- virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
- kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
- iedobīte Bedrīte (parasti vaigos, zodā).
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
- samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
- apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
- uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
- bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
- pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- uz klaja lauka Bez pajumtes, patvēruma.
- klajā laukā Bez pajumtes, patvēruma.
- dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
- jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
- Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
- garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
- punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
- brīvbiļete Bezmaksas biļete.
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
- sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
- ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
- postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
- Dieva vārds Bībeles teksts.
- periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
- bibliografēt Bibliogrāfiski reģistrēt, sistematizēt (piem., iespieddarbu).
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
- cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
- praķis Bieza auduma jaka, žakete.
- fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
- laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
- paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
- Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
- tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
- dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
- ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- daudzināt Bieži teikt, atkārtot.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
- kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
- štrumbante Bikšturi no šādas elastīgas gumijas lentes.
- e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
- mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
- stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
- biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
- biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
- murķelis Bisīte.
- titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
- bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
- bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
- peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
- vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
- sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
- granula Blīva (kādas vielas) lodīte, graudiņš.
- kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
- siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
- porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
- pieblīvēt Blīvi piepildīt, aizņemt (piem., telpu, platību).
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
- uzmīt Braukt (minot divriteņa pedāļus).
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- braukt par zaķi braukt bez biļetes.
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
- mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
- klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- zaļais teātris brīvdabas teātris.
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- haki Brūngandzeltena, brūnganzaļa krāsa; audums šādā krāsā.
- haki Brūngandzeltens, brūnganzaļš.
- circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
- dzeltenbrūns Brūns ar dzeltenu nokrāsu.
- sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
- bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
- komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
- pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
- zviedru galds bufetes veidā klāts galds.
- ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
- murmuļot Burbuļojot plūst, tecēt.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
- skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
- noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
- nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
- būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- dzīvot pavārtē būt bez mājām, pajumtes.
- nodrošināt Būt bez materiālām grūtībām (par laikposmu).
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
- piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- pārstāvēt Būt izraudzītam, pilnvarotam paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses; paust, aizstāvēt (kā) viedokli, intereses.
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- pārklāt Būt izvietotam (kādā teritorijā).
- sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
- trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
- degt Būt ļoti steidzamam.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
- (būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
- salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- būt vēkšpēdu būt pārsteigtam.
- pateikties Būt pateicīgam.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
- kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
- būt kungam un valdniekam būt pilnīgam noteicējam.
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
- svilt Būt steidzamam.
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
- uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
- vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
- saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
- pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piem., par telpu, vietu, vidi).
- dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
- murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
- varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
- spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
- velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
- notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
- nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
- raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
- valdīt Būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā).
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
- malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
- paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
- substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
- aizbūvēt Būvējot aizpildīt ar ēkām (kādu teritoriju).
- apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
- projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
- būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
- baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
- leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
- būvkoki Būvniecībā izmantojamie kokmateriāli.
- rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
- stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
- stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
- caurteka Caurtece (2).
- drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- C Celsija (temperatūras) skala.
- būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
- rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
- kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
- garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
- manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
- interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
- cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- ceļmalīte Ceļteka.
- ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
- iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- stērķele Ciete.
- dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
- saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
- iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
- metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
- organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
- ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
- kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
- pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
- svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- rolāde Cilindriski satīts (parasti pildīts) kulinārijas izstrādājums no gaļas; rulete, veltnis.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
- pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- asinis Cilvēka daba; temperaments.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
- garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
- izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
- sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
- literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
- profils Cilvēka virtuālā identitāte.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
- humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
- intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
- gaišmatis Cilvēks ar gaišiem, dzeltenīgiem matiem.
- melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
- dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
- strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
- mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
- sangviniķis Cilvēks, kam ir sangvinistisks temperaments.
- interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
- superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
- trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
- bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
- pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
- reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
- revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
- dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
- dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
- velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
- velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
- amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
- diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
- pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē telpu vai telpas.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
- militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
- labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
- eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
- filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
- teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
- teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
- apakšīrnieks Cilvēks, kas no īrnieka īrē telpu vai telpas.
- rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
- pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
- stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
- zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
- epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
- varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
- pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
- huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
- mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
- zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
- labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
- reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
- fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
- tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
- jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
- holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
- mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
- grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
- aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
- cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
- apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
- kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
- superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
- kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
- aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
- okupācija Citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
- biete Cukurbiete.
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
- husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
- lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
- abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
- tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- palielinātā kvinta četru toņu intervāls.
- nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
- nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
- čuksts Čukstus izrunāts izteikums.
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- iečukstēt Čukstus pateikt.
- aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
- okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
- starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- gūt Dabūt sev (materiālas vērtības, labumu).
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
- vārda māksla daiļliteratūra.
- literatūra Daiļliteratūra.
- beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
- daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
- dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
- segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
- simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
- dāmu istaba dāmu tualete.
- pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
- izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
- bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele.
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
- špaktele Darbarīks špaktelēšanai, špakteļlāpstiņa.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
- izolācija Darbība --> izolēt (2); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- teikšana Darbība --> teikt.
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
- pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
- starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; izpēte.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- notece Darbība, process --> notecēt [1].
- pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
- saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
- satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
- tece Darbība, process --> tecēt [1].
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
- ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
- subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
- indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
- pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
- imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
- darīšana Darbības, interešu sfēra.
- lauks Darbības, interešu u. tml. joma, nozare.
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā).
- ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
- suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
- zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
- tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
- veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
- uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
- uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
- stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- pieklust Darboties vai izpausties ar vājāku intensitāti.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- klabināties Darboties, kustēties, radot klaboņu; ilgstoši, intensīvi klabināt (1).
- ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
- palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
- maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
- hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
- dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- īsināt Darīt tā, lai, piem., laiks paietu ātrāk, interesantāk.
- gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
- pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
- teicējs Darītājs --> teikt.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
- precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
- koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
- datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
- informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
- meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- kompjūtertehnika Datortehnika.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
- samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
- divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
- izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
- divkārt Daudz vairāk, intensīvāk.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
- apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
- zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
- purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
- kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
- dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
- rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
- doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
- tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
- kaķpēdiņa Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs – sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
- mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
- majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
- mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- lucerna Daudzgadīgs lopbarībā izmantojams lakstaugs ar gariem stublājiem un ziliem, violetiem vai dzelteniem ziediem.
- zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
- mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
- plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- elsis Daudzgadīgs peldošs ūdensaugs ar baltiem ziediem [Stratiotes aloides].
- zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
- narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
- zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
- saulesactiņa Daudzgadīgs, 1,5 m augsts augs ar dzelteniem ziediem kurvīšos [Heliopsis helianthoides].
- saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
- recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
- pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
- multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
- seriāls Daudzsēriju televīzijas filma.
- tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā.
- zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
- apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
- izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
- balva Dāvana, velte.
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
- ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- rokdarbi Dažādu izstrādājumu darināšana ar rokām (no tekstilmateriāliem, ādām u. tml.).
- mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
- melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
- supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
- eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
- kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
- gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
- temperaments Dedzīgums, arī vitalitāte.
- dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
- kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- ugunskurs Degošs vai aizdegšanai sagatavots kurināmā krāvums (ārpus telpām).
- dūmot Degot radīt dūmus, laist dūmus (gaisā, telpā).
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
- augšējie elpošanas ceļi deguna, mutes, rīkles dobums.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
- gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
- cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
- cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
- puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
- gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
- kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
- auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
- bitīte Dem. --> bite.
- kastīte Dem. --> kaste.
- kundzīte Dem. --> kundze; sieviete.
- māmiņa Dem. --> māte.
- mammīte Dem. --> māte.
- meitiņa Dem. --> meitene (1).
- saitīte Dem. --> saite (1).
- karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
- dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
- mazā septima desmit pustoņu intervāls.
- Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
- plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
- skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
- krimiķis Detektīvromāns.
- privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
- detektīvs Detektīvžanra darbs (romāns, stāsts, kinofilma).
- determinists Determinisma piekritējs.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
- lielā seksta deviņu pustoņu intervāls.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
- tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
- apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- dieve Dieviete.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
- madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
- pasekls Diezgan aprobežots, bez dziļākām interesēm.
- vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
- digitalizācija Digitālas tehnoloģijas ieviešana.
- radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
- nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- tīrā kvarta divarpus toņu intervāls.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
- dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
- rats Divritenis.
- ričuks Divritenis.
- vellapēds Divritenis.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
- motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
- šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
- īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
- pamazinātā kvarta divu toņu intervāls.
- unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
- oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
- dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
- greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
- gravīra Dobspieduma vai augstspieduma tehnikā darināts mākslas darbs.
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
- arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
- arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
- personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
- dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
- pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- verbalizācija Domas izteikšana vārdiski.
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- celt gaisa pilis domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
- murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- mest kolekti dot (naudu) kolektei.
- dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības).
- komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- kāpt pāri slieksnim doties iekšā (ēkā, telpā).
- kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
- izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
- luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- dzelte Dzeltena (ādas, audu) nokrāsa.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
- pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
- polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
- ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
- rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
- rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
- laškrāsa Dzeltenīgi sārta (laša gaļai raksturīga) krāsa.
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
- oranždzeltens Dzeltens ar oranžu nokrāsu.
- rūsgandzeltens Dzeltens ar rūsganu nokrāsu; rūsgani dzeltens.
- sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
- sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zaļgandzeltens Dzeltens ar zaļganu nokrāsu.
- zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
- zeltdzeltens Dzeltens ar zeltam raksturīgu nokrāsu, arī spīdumu.
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- peridots Dzeltenzaļš vai brūngans olivīns.
- distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
- tamburs Dzelzceļa vagona priekštelpa.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
- solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
- falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
- primadonna Dziedātāja, kas izpilda galvenās lomas; aktrise teātrī, kas izpilda galvenās lomas.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
- pavārnīca Dziļa karote (kā) šķidra smelšanai.
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
- apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
- nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
- dzimtā zeme dzimtene.
- seksualitāte Dzimuma juteklība, dzimumtieksme.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- cemme Dzintele.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- dzirksts Dzirkstele.
- sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
- zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
- dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
- pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
- esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
- mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
- māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
- zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
- migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
- kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
- apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
- pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
- pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
- karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- kajīte Dzīvojamā vai atpūtas telpa kuģī.
- pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
- kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
- trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
- mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
- dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
- sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
- šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
- sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
- sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
- rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
- raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
- ēdienu karte ēdienkarte.
- piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
- slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
- mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
- faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
- EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
- Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
- stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
- katlumāja Ēka vai atsevišķa telpa, kur atrodas tvaika katli (katls).
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
- halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
- mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
- pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
- policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
- veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
- belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
- pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
- siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- iekša Ēkas, telpu iekšiene.
- recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
- merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
- stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
- eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
- štrumbante Elastīga gumijas lente.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
- dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
- radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
- bioelektriskie potenciāli elektriskie potenciāli dzīvās šūnās un audos.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
- spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
- instalācija Elektrisko vadu, kabeļu un attiecīgo ierīču kopums (telpā, ēkā).
- segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
- vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
- e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
- elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
- video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
- izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
- reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
- reemigrācija Emigrantu atgriešanās dzimtenē.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
- nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
- rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
- dedzīgs Emocionāls, temperamentīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
- pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
- smidzis Ērce; ērcīte.
- ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
- stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
- bārbele Ērkšķains krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem un sarkanām, garenām ogām.
- frīkbaiks Ērmritenis.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
- klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
- klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
- ēst (ar) gariem zobiem ēst bez apetītes.
- skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
- terpentīneļļa Ēteriskā eļļa – terpentīns.
- izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
- uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
- hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
- acetāts Etiķskābes sāls vai esteris.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
- kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- F Fārenheita (temperatūras) skala.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
- dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- filologs Filoloģijas fakultāte.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- pirmā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- otrā signālsistēma fiziologa I. Pavlova termins.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
- fizioterapeits Fizioterapijas speciālists.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- noformulēt Formulējot izteikt.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
- ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- izvilkums Fragments (no kāda teksta).
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
- dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
- vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
- ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- cerības Gaidas, ilgas pēc kā laba īstenošanās.
- gaiļpiesis Gaiļbiksīte.
- aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (piem., no telpām, drēbēm dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (telpu, drēbes), izaukstēt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par telpu, drēbēm), kļūt aukstam.
- caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
- piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
- smilškrāsa Gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi; smilšu krāsa.
- smilšu krāsa gaiši brūna krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
- lašu krāsa gaiši sārta krāsa ar dzeltenīgu niansi.
- blondīne Gaišmataina sieviete; gaišmate.
- pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- kuvērs Galda klājums vienai personai: šķīvji, glāzes, galda piederumi, salvete.
- pingpongs Galda teniss.
- grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
- šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
- doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
- lielkņaziste Galvenā kņaziste (piem., feodālajā Krievijā).
- pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
- žultsskābe Galvenā žults sastāvdaļa – holesterīna derivāts.
- ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
- pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
- virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
- ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
- pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
- mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- pamatintereses Galvenās intereses.
- kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- rolmopsis Gaļas tītenis.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- galerija Gara telpa (piem., pilī) parasti ar logu rindu vienā garensienā.
- stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
- sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
- koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
- serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
- koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
- nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
- josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
- strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
- kanāls Garena, šaura, doba telpa (kā) iekšienē.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts auglis.
- strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
- nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
- dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
- kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
- inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
- kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
- makintošs Garš, gumijota auduma lietusmētelis.
- penteris Garš, nesaprotams teksts.
- vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
- sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
- avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
- degazācija Gāzu izvadīšana (piem., no raktuvēm, izkausētiem materiāliem).
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
- akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
- eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
- guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- akvareļglezniecība Gleznošana akvareļa tehnikā.
- glicerīdi Glicerīna esteri, lipīdu galvenā sastāvdaļa.
- nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
- izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
- gludspiedes tehnika gludspieduma tehnika.
- ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
- govslops Govs, arī teļš, bullis.
- plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
- poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
- pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
- grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
- enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
- pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
- telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
- rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
- pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
- izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
- starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
- granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
- kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
- blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
- dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā).
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- piegriezt Griežot telefona ciparu ripu, piezvanīt.
- grīsts Grīste.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
- vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
- ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
- remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
- nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- ģeogrāfs Ģeogrāfijas fakultāte.
- kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
- periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
- struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
- supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
- nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
- mājturība Ģimenes saimniecības vadīšanas teorija un prakse.
- reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
- dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
- ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
- barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
- hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
- hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists.
- hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
- dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
- viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
- aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
- zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
- hipotekārs Hipotekārais kredīts.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- lesbiete Homoseksuāla sieviete.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
- epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
- huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
- doma Ideja, atziņa (piem., literārā darbā).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
- apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
- ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
- tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
- migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
- iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
- apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
- ķemme Iegarena plāksnīte ar zaru rindu matu sukāšanai.
- gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
- kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
- ieguldījums Ieguldītā naudas summa, atvēlētie materiālie līdzekļi.
- noslaukt Iegūt (naudu, materiālos labumus), paņemot to (no kā).
- sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
- mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
- laimēt Iegūt loterijā, izlozē u. tml. (piem., naudu, mantu).
- pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
- pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
- uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
- mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
- slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
- draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
- poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
- novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
- sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
- tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
- iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
- svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
- iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
- tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
- iekšiene Iekštelpa, iekštelpu kopums.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
- brūte Iemīļota sieviete; arī mīļākā.
- sirdsdāma Iemīļotā sieviete.
- jājamzirdziņš Iemīļots temats; iemīļota nodarbošanās.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
- ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
- slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
- priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
- sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
- svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
- perforators Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
- mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- piknometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un beramu vielu blīvuma noteikšanai.
- solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
- kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
- tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai šķeterēs vai pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
- telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
- areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
- putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
- termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piem., telpā, ierīcē).
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
- vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
- spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
- žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
- labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
- gals Ierobežojums (piem., laikā, telpā).
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- sakairināt Ierosināt (piem., interesi, iztēli), parasti ļoti.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
- iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- iestenēties Iesākt stenēt un apklust.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
- ievīteroties Iesākt vīterot un apklust.
- niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
- ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
- iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
- dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
- ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
- moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas telpa.
- zona Ieslodzījuma vietas teritorija.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu ar nolūku mainīt (piem., tiesas) spriedumu, lēmumu.
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
- iestrāva Iespaids, ietekme.
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
- cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- dobspiede Iespiedmašīna novilkumu izgatavošanai dobspieduma tehnikā.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
- iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
- atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
- pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
- centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
- autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
- pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
- iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
- ieķitēt Iestiprināt, noblīvēt ar tepi.
- vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
- uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- vicot Iet, skriet, parasti ātrā tempā.
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
- ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iesacīt Ieteikt.
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
- influence Ietekme, iespaids.
- pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
- iespaids Ietekme.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
- pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
- turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
- haizivs Ietekmīga persona.
- dūzis Ietekmīga, augsta amatpersona.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
- favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
- iespaidīgs Ietekmīgs.
- mafija Ietekmīgu cilvēku grupa.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- gan Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
- drukāt Ievadīt datorā (tekstu).
- skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
- rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
- iedzīvināt Ieviest, īstenot dzīvē.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- iesaiņot Ievietot (kādā materiālā, izstrādājumā), lai aizsargātu transportējot, glabājot.
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
- dot Ievietot (piem., kādā tekstā, izdevumā).
- ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
- cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
- erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
- rūkt Īgni teikt (ko).
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
- triviāls Ikdienišķs, parasts, bez oriģinalitātes.
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- izsalties Ilgāku laiku būt aukstumā un izjust zemas temperatūras iedarbību.
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- nomeklēties Ilgāku laiku intensīvi meklēt.
- sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
- kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- urbināties Ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1, 2); arī rušināties.
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- piesēdēt Ilgstoši sēžot, intensīvi strādāt (pie kā).
- klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt.
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt.
- plikšķināties Ilgstoši, intensīvi plikšķināt, arī plīkšķināt.
- skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
- šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindināt.
- šmakstināties Ilgstoši, intensīvi šmakstināt (piem., ēdot).
- trinkšķināt Ilgstoši, intensīvi trinkšķēt; strinkšķināt (2).
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties.
- vandīties Ilgstoši, intensīvi vandīt.
- zibināties Ilgstoši, intensīvi zibināt (1).
- zvanīties Ilgstoši, intensīvi zvanīt.
- investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
- pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
- stratēģija Ilgtermiņa plāns vai programma, kurā definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
- driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- IT Informācijas tehnoloģijas.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
- paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
- gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
- intelektuālists Intelektuālis.
- intelektuālists Intelektuālisma (1) piekritējs.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
- intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
- lēkme Intensīva (kā, piem., klepus) norise.
- sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
- krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
- meteoru lietus intensīva meteoru plūsma.
- krusta karš Intensīva vēršanās (pret ko).
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (parasti artilērijas) šaušana; tās radītais troksnis.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- urdīties Intensīvi bikstīties, rakņāties.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus).
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- medīt Intensīvi meklēt, censties iegūt.
- zvejot Intensīvi meklēt, censties iegūt.
- nopūlēt Intensīvi nodarbināt; intensīvi nodarbinot, nogurdināt.
- kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
- rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
- nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
- izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē); intensīvi zvejot (zivis).
- nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1); ļoti lūgt (1).
- dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
- lūgties Intensīvi, ilgstoši lūgt (2).
- meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
- uzbangot Intensīvi, strauji norisēt, attīstīties.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
- ogļmelns Intensīvi, tumši melns.
- aizgūtnēm Intensīvi; lielā daudzumā.
- negaiss Intensīvs emocionāls stāvoklis, tā izpausme.
- aizgūtnīgs Intensīvs, aizrautīgs.
- sparīgs Intensīvs, arī straujš (par parādībām dabā).
- ražens Intensīvs, produktīvs.
- prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
- vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
- vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- inčīgs Interesants, neparasts.
- saistošs Interesants.
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
- interfrontists Interfrontes pārstāvis.
- interjerists Interjera iekārtošanas speciālists.
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
- interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
- jūtūbe Interneta kanāls Youtube.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
- tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
- saits Interneta vietne.
- i-banka Internetbanka.
- globālais tīmeklis internets.
- lasījums Interpretācija.
- lielā terca intervāls – četri pustoņi.
- decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
- nona Intervāls – devītā pakāpe no pamatnes.
- seksta Intervāls – sestā pakāpe no pamatnes.
- mazā terca intervāls – trīs pustoņi.
- terca Intervāls – trīs vai četri pustoņi.
- sekunda Intervāls – viens, divi vai trīs pustoņi.
- prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
- oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
- kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- melodiskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda secīgi, vienu pēc otras.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
- septima Intervāls, septītā pakāpe no pamatnes.
- intervencija Intervence.
- piegulēt bērnu intīmās attiecībās panākt, ka sieviete nonāk grūtniecības stāvoklī.
- mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
- tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
- tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
- tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
- inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
- celaine Īpašā aušanas tehnikā darināta josta, prievīte.
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
- vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
- manšete Īpaša profila, mīksta materiāla blīvgredzens.
- sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
- triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
- madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
- gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
- ģērbtuve Īpaša telpa, kur pārģērbties (piem., darbam, sporta nodarbībām).
- slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
- kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
- kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
- kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
- septiks Īpaša tvertne neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- istaba Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
- istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
- pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
- dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
- trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
- suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
- radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
- siksna Īpaši apstrādāta (ādas, auduma u. tml.) lente.
- pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
- strops Īpaši darināts miteklis bitēm.
- parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
- darbnīca Īpaši iekārtota telpa (piem., amatnieka, mākslinieka) darbam.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
- apņēmība Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
- lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- kādība Īpašība; kvalitāte.
- valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
- tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
- stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- apvalks Īpašs aizsargs, futlāris (tehniskām ierīcēm, instrumentiem u. tml.).
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- legāts Īpašs rīkojums mantojuma atstājēja testamentā.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
- peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
- kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- ļipa Īsa aste.
- intermeco Īsa starpspēle operas vai teātra izrādē vai starp skaņdarba daļām.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
- konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
- pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
- tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
- tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
- devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- piezīme Īss izteikums; aizrādījums.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- pusmētelis Īss mētelis.
- atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
- dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- nopietnība Īstenībā, faktiski.
- būtība Īstenībā, patiesībā.
- patiesība Īstenībā.
- maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
- dabūt cauri īstenot (ar grūtībām, pārvarot šķēršļus).
- turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
- risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
- revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
- piekopt Īstenot, realizēt.
- izpausties Īstenoties, praktiski realizēties.
- iet cauri īstenoties.
- patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
- nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
- nostenēties Īsu brīdi stenēt un pārstāt stenēt.
- maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
- delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
- klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
- dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
- sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
- izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
- segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
- izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
- izdzimums Izdzimtenis.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
- šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
- šovs Izklaidējoša televīzijas programma.
- atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
- izlikt Izklāt, nosegt (ar kādu materiālu).
- būt uz kājām Izkļūt no materiālām grūtībām, iegūt labklājību.
- nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- mauka Izlaidīga sieviete; arī prostitūta.
- lakūna Izlaidums (tekstā).
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
- kohēzija Izlīdzināšana, attīstības līmeņa vienādošana (dažādām teritoriālām vienībām).
- pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
- uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
- memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
- memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
- iegriezties Izmainīties (piem., par sarunas tematu).
- piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
- raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
- slaukt Izmantot (kādu) materiāli (parasti finansiāli).
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
- krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
- biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
- plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
- izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
- nākt pretī izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
- nākt pretim izpalīdzēt, ņemt vērā (kā) intereses.
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- paasināties Izpausties krasāk, intensīvāk.
- izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- atvērt iekavas izpildīt iekavās norādīto matemātisko darbību.
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- izpildu komiteja izpildkomiteja.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
- tenkot Izplatīt tenkas.
- migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- pārsniegt Izplatīties pāri (kādai teritorijai, robežai).
- izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
- pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
- nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
- pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
- izspiesties Izplatīties, pārvarot pretestību, šķēršļus.
- šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
- piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
- piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- pārskanēt Izplatoties kļūt zināmam visā teritorijā.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
- ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
- apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
- paņemt savā varā Izraisīt dziļu interesi, aizrautību.
- urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
- pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
- savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
- atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
- intriģēt Izraisīt ziņkāri, interesi, interesēt, piem., ar savu noslēpumainību.
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
- izdekorēt Izrotāt, izgreznot (parasti telpu, vietu).
- izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
- lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
- lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
- augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
- vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
- Sasper jods! izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.
- Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
- ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- Kas to būtu domājis! izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- Jēzus Marija! izsauciens izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- izsteigt Izsteigties.
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
- gumija Izstrādājums no šā materiāla.
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- teļāda Izstrādāta teļa āda.
- būvprojekts Izstrādāts plāns, tehnoloģiskā shēma būves realizēšanai.
- izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
- izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- predikāts Izteicējs.
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
- mods Izteiksme.
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- lokans Izteiksmīgs, niansēts.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
- formulēt Izteikt (kādu domu, lēmumu u. tml.).
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
- sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- celt ierunas izteikt iebildumus.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- komandēt Izteikt komandu.
- izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- atsacīt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.).
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- riet Izteikt pārmetumus (kādam).
- nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- likt priekšā izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- nosacīt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- noteikt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
- novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
- zobgaļot Izteikt zobgalības.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- izrunāt Izteikt, pateikt.
- izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
- nodot Izteikt.
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- kā zāģa zobi izteikti nelīdzens, negluds, robains.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- augša Izteka (upei).
- iztece Izteka.
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
- nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- atvilktne Izvelkama kaste mēbelēs.
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- izvērsties Izvietojoties, novietojoties aizņemt lielāku telpu, platību.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
- izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- celt Izvirzīt, izteikt.
- nospraust Izvirzīt, noteikt.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
- zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
- gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
- sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
- izčākstēt Izzust, pazust; netikt īstenotam.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās, arī kādā teritorijā).
- nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- jāšus Jāteniski.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- reinterpretācija Jauna interpretācija.
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
- grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
- jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
- jaunuve Jauna sieviete.
- Pelnrušķīte Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
- jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
- meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
- meita Jauna, neprecējusies sieviete.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- meitene Jauniete; sieviete.
- jaunekle Jauniete.
- tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
- mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
- kreativitāte Jaunrades spēja, radoša aktivitāte.
- progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
- vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
- jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
- pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
- ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
- Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
- akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
- aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
- kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
- advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
- patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
- interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
- erotika Juteklības, jutekliskuma, seksuālās pievilcības izpausme.
- juteklisks Juteklīgs; tāds, kas izraisa erotisku tieksmi.
- percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
- priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
- sensuāls Juteklisks; arī emocionāli jūtīgs.
- sensibls Juteklisks.
- anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
- filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
- respekts Kā (piem., likumu, noteikumu) ievērošana, ņemšana vērā.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
- kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis.
- kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
- reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- viennakt Kādā (noteiktā) naktī.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē; kādreiz, reiz.
- augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
- pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- iekšā Kādā telpā, teritorijā, platībā u. tml.; pretstats: ārā.
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
- pamatkultūra Kādā teritorijā, valstī dominējošā kultūra.
- hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
- akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- topogrāfija Kādas teritorijas ģeogrāfisko pazīmju kopums.
- mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
- infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
- kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
- postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
- kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
- kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
- eocēns Kainozoja ēras terciārā perioda vidējā epoha, kad parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
- indeve Kaite, vaina.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- šlipse Kaklasaite.
- gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
- kaķene Kaķu mātīte.
- adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventes dienai paredzētām iedaļām.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
- istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
- kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
- sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
- termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
- termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
- klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
- uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
- buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
- uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
- kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
- trepju telpa kāpņu telpa.
- ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
- kāpostu tauriņš kāpostu baltenis.
- plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
- sēru lente Kapu vainaga lente.
- kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
- divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
- kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
- bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
- flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
- karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
- ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
- karaļvalsts Karaliste.
- stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
- iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
- sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
- konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
- amazone Kareivīga, vīrišķīga sieviete.
- mērkarote Karote (kā) mērīšanai.
- kauss Karote smelšanai (parasti liela).
- karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
- vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
- uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- vārīt Karsēt (veļu) šķidrumā ar 100 grādu temperatūru.
- uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- bakterioloģiskais karš karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
- pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- zole Kāršu spēle; zolīte (2).
- apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
- atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
- viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
- kārtoties Kārtot (parasti ilgāku laiku, piem., kādā telpā).
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- formēt Kārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām.
- saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
- post Kārtot, tīrīt; arī greznot, rotāt (piem., telpu) .
- kartupeļu milti kartupeļu ciete.
- gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
- videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
- audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
- urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
- šķirsts Kaste ar veramu vāku dažādu mantu un produktu glabāšanai.
- kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
- koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
- čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- sitamais riņķis kastete.
- sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
- kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
- persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
- ultimāts Kategoriska prasība ar piedraudējumu.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
- protestēt Kategoriski iebilst (pret ko ).
- sacirsties pretī kategoriski iebilst, sākt spītēties.
- protests Kategorisks iebildums (pret ko).
- ultimatīvs Kategorisks.
- kategorisms Kategoriskums.
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
- Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
- breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
- abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
- kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
- abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
- čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
- dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
- osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
- atkāzas Kāzu atsvēte nedēļu pēc kāzām.
- kažoks Kažokādas mētelis.
- kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
- kultūrfilma Kinofilma ar izglītojošu saturu vai par kultūras tematu.
- telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
- televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
- kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
- kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
- kinokadrs Kinolentes daļa, fragments.
- kinofestivāls Kinomākslas darbu skate.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
- kinobiļete Kinoteātra biļete.
- stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
- kino Kinoteātris; kinofilmas izrāde.
- kinematogrāfs Kinoteātris.
- ķinītis Kinoteātris.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
- esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
- tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
- tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
- krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
- klausīties ar vaļēju muti klausīties ar lielu interesi.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
- klavieru kvintets klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
- piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
- nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
- norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
- klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
- ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
- nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
- bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
- lēnīgs Klusināts (par skaņām); ar mierīgu, lēnu tempu (par runu).
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
- iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
- šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
- uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
- pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, augiem, to daļām nobriestot, kļūstot gataviem.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, pārstājot augt, arī sasniedzot brieduma, gatavības pakāpi (par augiem, to daļām).
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
- sarosīties Kļūt intensīvākam, aktīvākam (par domām, idejām u. tml.).
- palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (piem., par parādībām, procesiem sabiedrībā).
- pastiprināties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
- vairoties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
- sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
- iedzeltēt Kļūt mazliet, arī vietumis dzeltenam; iesākt dzeltēt.
- padzeltēt Kļūt mazliet, daļēji dzeltenam (par augiem, to daļām).
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- realizēties Kļūt par īstenību; īstenoties.
- īstenoties Kļūt par īstenību; realizēties.
- pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
- atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- pieputēt Kļūt putekļainam.
- sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
- sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
- kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
- piesmakt Kļūt smacīgam (par gaisu telpā).
- pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam; pastiprināties.
- sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
- samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
- tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
- pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
- sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
- sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
- tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
- materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
- panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
- dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
- apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
- māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
- koks Kokmateriāli – baļķi, kluči, dēļi u. tml.
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
- stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (piem., šahtās, ejās).
- stencele Kokmateriāls – īss, neliels baļķis.
- klucītis Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
- kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
- mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
- koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
- sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
- koktirgotājs Kokmateriālu, zāģmateriālu tirgotājs.
- magnolija Koks vai krūms ar lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
- lietaskoks Koks, no kura var iegūt šādus kokmateriālus.
- ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
- lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
- mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
- zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
- krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
- arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
- tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
- ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- bonbonga Konfekte.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
- vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
- nosacīt Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpas.
- koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
- kubriks Kopīga guļamtelpa kuģa komandai.
- kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- kopēji lietojamas telpas koplietošanas telpas.
- internāts Kopmītne, telpas dzīvošanai skolas audzēkņiem.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
- grācija Korsete kopā ar krūšturi.
- kočiņš Kortelītis; neliels (stipra) alkoholiskā dzēriena daudzums.
- ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
- kosmosa raķete kosmiskā raķete.
- magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
- bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
- kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
- batikot Krāsot (audumu) batikas tehnikā.
- tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
- revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
- feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
- ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- čipsi Kraukšķīgas, ļoti plānas kartupeļu plāksnītes.
- tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
- konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
- tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
- vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
- blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
- maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem).
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
- Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
- kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- kriticisms Kritikas (1) izteikšana; kritiskums.
- sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
- krītoša zvaigzne krītošs meteors.
- kizils Krūms ar dzelteniem ziediem un sarkaniem, saldskābiem augļiem [Cornus mas].
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- cidonija Krūms ar nelieliem, dzelteniem, ļoti skābiem un aromātiskiem augļiem; henomele.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
- krustisks Krustenisks.
- kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- pups Krūtis (sievietei).
- kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
- matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
- dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- baks Kuģa telpa, kur dzīvo jūrnieki; kuģa augšējā klāja priekšgals.
- stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
- konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
- kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
- odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
- bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
- taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
- plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- festivāls Kultūras un mākslas svinīga skate, svētki.
- kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
- postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
- augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
- augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
- seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- kultūrtrēģeri Kultūrtrēģerisma ideologi; šīs teorijas realizētāji.
- izkunkstēt Kunkstot izteikt.
- gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
- piekūpēt Kūpot (par dūmiem, telpu) tikt piepildītam ar tiem.
- sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt telpu.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
- salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
- arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
- gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
- kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
- krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
- rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
- cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
- dālija Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem.
- usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
- pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
- melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
- ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
- jānītis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar sīkiem dzeltenīgiem vai iesārtiem ziediem kurvīšos zaru galos.
- plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
- mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
- kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- palēninājums Kustības ātruma vai darbības, norises tempa samazinājums.
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija.
- kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- raudze Kvalitātes pakāpe.
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
- ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
- fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
- plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
- fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
- kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
- hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
- dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
- attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums eksponētu gaismjūtīgu materiālu attīstīšanai.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
- hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
- tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- filantropija Labdarība; materiālās palīdzības sniegšana.
- labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
- kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
- izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
- veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
- tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
- lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
- lācene Lāču mātīte.
- plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
- aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
- stunda Laika mērvienība – 60 minūtes.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 1/60 daļa minūtes [s].
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
- tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
- siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
- vācu laiks laikposms, kad Latvijas teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā (1941–1945).
- sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
- sezona Laikposms, kad televīzijā demonstrē seriāla jaunu daļu.
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
- pilna loze laimējusi loterijas biļete.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- pielaist Laižot, tecinot piepildīt (ko).
- lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
- asinszāle Lakstaugs ar dzelteniem ziediem, kurus saspiežot, atdalās tumši sarkana sula.
- dievkrēsliņš Lakstaugs ar dzeltenzaļiem, dzeltenīgiem vai oranžiem ziediem un kas satur piensulu.
- pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
- lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
- gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
- salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
- platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
- austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
- sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
- stādāmā lāpstiņa lāpstiņa bedrītes izrakšanai, stādot augus.
- mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
- liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
- lasītava Lasīšanai īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, arhīvā u. tml.).
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
- uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt; uzlīt.
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana Senās Romas provinču teritorijās.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
- sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
- letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
- letistika Latviešu valodas, folkloras un literatūras pētniecība.
- zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- sēļi Latvijas kultūrvēsturiskās teritorijas – Sēlijas iedzīvotāji.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- LNT Latvijas Neatkarīgā televīzija.
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LTF Latvijas Tautas fronte.
- LU Latvijas Universitāte.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- gravitācijas lauks lauks, telpa, kurā darbojas Zemes pievilkšanas spēks.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- korts Laukums tenisa spēlēšanai.
- monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- leopards Lauvu ģints plēsējs ar dzelteni melnu plankumainu apmatojumu [Leo pardus].
- lauvene Lauvu mātīte.
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
- aizlēkt Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
- lejasgals Lejtece.
- palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
- dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
- vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
- leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
- adadžo Lēnā tempā (starp andante un largo).
- lento Lēnā tempā.
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
- lēnā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
- mierīgā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
- piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
- čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
- lāsot Lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt, plūst (par šķidrumu).
- slinks Lēns, gauss, arī ar mazu intensitāti (piem., par darbību, norisi).
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
- perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
- mērlente Lente, parasti ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- bante Lente.
- finna Lenteņa kāpurs, kas izskatās kā apaļš pūslītis.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
- stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
- fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
- aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
- šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- sāgo palma līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes.
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- instruments Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
- kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
- blakus Līdztekus.
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
- piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
- falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
- neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
- anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
- bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
- monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
- aorta Lielā asinsrites loka galvenā artērija.
- kā vēja plēsts lielā ātrumā, steigā.
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- lasis Liela caurceļotāja jūras zivs ar zilgani pelēku melni punktotu muguru, sudrabbaltiem sāniem un dzeltenīgi sārtu gaļu.
- rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
- rijams Liela ēstgriba; apetīte.
- panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- gūsts Liela ietekme, pakļautība.
- muti atplētis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- muti iepletis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- (ar) atplestu muti lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
- klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
- pa galvu, pa kaklu lielā steigā, juceklīgi.
- ātrums Lielā steigā, uztraukumā.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
- baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
- portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
- bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
- tanks Liela tvertne, cisterna.
- sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- taukzīlīte Lielā zīlīte [Parus major].
- speķa zīlīte lielā zīlīte, tauku zīlīte.
- tauku zīlīte lielā zīlīte.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- bagātība Lielas materiālas vērtības; daudz naudas, mantas u. c. īpašuma.
- lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu u. tml.) krājums, kopums.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
- eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
- pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
- korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- masīvs Liels, intensīvs.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- mastifs Liels, masīvs suns ar īsu dzeltenbrūnu apmatojumu un krunkainu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
- plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
- tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
- bolīds Liels, spožs meteors.
- koris Liels, tembrāli un skaitliski līdzsvarots dziedātāju ansamblis.
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
- zirdzisks Liels; ļoti skaļš, intensīvs.
- zāle Lielu izmēru telpa (piem., reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- platība Lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
- ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
- labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
- dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
- patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka jautājums, aicinājums u. tml. nav kategorisks.
- gan jau lieto, lai norādītu, ka kas kaut kad, kaut kā tomēr notiks, īstenosies.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
- patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
- hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
- īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
- pavārds Lietotājvārds (internetā).
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- konkordāts Līgums starp Vatikānu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- izvest Likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas).
- siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- izsviest uz ielas Likt atbrīvot mājokli, atstājot bez pajumtes.
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (piem., telpu, teritoriju).
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
- mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- polsterēt Likt, iešūt (apģērbā) polsteri (2).
- segt Likt, klāt (ar kādu materiāla kārtu).
- attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- izlikt Likt, panākt, ka atstāj, atbrīvo (dzīvokli, telpas u. tml.).
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- fatāls Liktenīgs; nenovēršams.
- Laima Likteņlēmēja dieviete, arī bāreņu, sieviešu aizstāve (latviešu mitoloģijā); Laimes māte.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
- civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
- benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
- dienziede Liliju dzimtas augs ar dzelteniem vai rūsganiem ziediem, kas zied tikai vienu dienu.
- mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
- centimetrs Lineāls, mērlente ar centimetru iedaļām; centimetra mērs.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- plāksteris Lipīga lente brūču pārsiešanai vai pārsēja nostiprināšanai.
- mušpapīrs Lipīga papīra lente mušu ķeršanai.
- lipeklis Līplente.
- blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- seglīste Līste (kā) pārsegšanai.
- stūrlīste Līste stūru nosegšanai.
- grīdas līste līste, kas aizsedz grīdas un sienas salaidumu.
- aizlīt Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- izlīt Līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
- deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
- radiolasījums Literāra darba lasījums radio.
- daiļlasīšana Literāra darba māksliniecisks priekšnesums.
- epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
- sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
- scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
- dialogs Literārs darbs, kas sarakstīts sarunas formā.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- meklējums Literārs mēģinājums, eksperiments.
- satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
- librets Literārs scenārijs (baletam).
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
- septima Literatūrā – pants, kas sastāv no septiņām rindām.
- oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
- publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
- prosodija Literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
- naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
- konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
- detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
- mecenātisms Literatūras, mākslas, izglītības, arī dažādu sporta, kultūras un labdarības pasākumu materiāla atbalstīšana.
- literatūrkritiķis Literatūrkritikas speciālists; literatūras kritiķis.
- literatūrteorētiķis Literatūrteorijas speciālists; literatūras teorētiķis.
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
- literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
- literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- izlodāt Lodājot izstaigāt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- matemātiskā loģika loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- alegri Loterija ar tūlītēju izlozi.
- laimes aka loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- tukša loze loterijas biļete, kas nav laimējusi.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
- lubene Lubu literatūras darbs, piem., lubu romāns.
- raidluga Luga, kas pielāgota vai rakstīta tieši radioteātrim.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- purslas Lūpas (cilvēkam); arī mute.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
- luterietis Luterānis.
- luterticīgs Luterānis.
- luterticīgs Luterāņi
- konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
- luterānisms Luterisms.
- luterticība Luterisms.
- čūska Ļauna, viltīga sieviete.
- ņirgas Ļauni izsmejoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
- pakļauties Ļaut sevi ietekmēt.
- repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
- palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
- ofensīvs Ļoti aktīvs, intensīvs.
- degošs Ļoti aktuāls, steidzami kārtojams.
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- kā (divi) deviņi ļoti ātri, lielā steigā.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
- sniegbalts Ļoti balts, intensīvi balts.
- sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
- plēsties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties pušu ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- plēsties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- rauties uz pusēm ļoti daudz, ļoti intensīvi strādāt.
- kā zirgs Ļoti daudz; ārkārtīgi, intensīvi (piem., strādāt).
- svēts Ļoti dziļš, intensīvs (par psihisku stāvokli).
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
- pīlārs Ļoti ietekmīgs cilvēks.
- vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- uguns viesulis ļoti intensīva, blīva apšaude.
- uguns auka Ļoti intensīva, blīva apšaude.
- uguns krusa Ļoti intensīva, blīva apšaude.
- (ar) slapju galvu Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (ar) slapju pieri Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (ar) slapju muguru Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- trakots Ļoti intensīvs, ārkārtīgs.
- nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs.
- negants Ļoti intensīvs, stiprs.
- tveice Ļoti karsts, sakarsēts gaiss; ļoti augsta gaisa temperatūra.
- noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- vilka apetīte ļoti liela apetīte.
- vilka ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga ēstgriba ļoti liela apetīte.
- zirga apetīte ļoti liela apetīte.
- kā uz ugunsgrēku ļoti lielā steigā.
- puspasaule Ļoti liela teritorija.
- zelta kalni ļoti lielas materiālas vērtības (parasti nauda).
- milzīgs Ļoti liels (pēc intensitātes, stipruma).
- brīnums Ļoti liels pārsteigums.
- acīm redzot ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- acīm redzami ļoti manāmi; ātri, strauji, intensīvi.
- pianisimo Ļoti maza skaņas intensitāte.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, steidzams.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
- tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide, kas atrodas telpā starp galaktikām.
- neķītrība Ļoti rupjš, piedauzīgs izteikums.
- faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
- tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
- krass Ļoti skaidri uztverams, ļoti izteikts.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
- zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
- traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
- milzīgs Ļoti spēcīgs, intensīvs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
- kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
- traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- traks Ļoti spraigs, intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- teju Ļoti tuvu; tepat.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
- ellīgs Ļoti; ļoti intensīvi.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- metodoloģija Mācība par teorētiskās un praktiskās darbības metodēm; metožu sistēma (kādā nozarē).
- okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
- trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
- palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
- politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
- rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
- dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība [Oe].
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- maijroze Maijrozīte.
- maiksts Maikste.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- kustināt Mainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- konvertēt Mainīt aizņēmuma noteikumus.
- vērst valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt valodas uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- vērst sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- griezt sarunu uz citu pusi mainīt sarunas tematu, pievērsties citam jautājumam.
- rotāt Mainīties (krāsā, intensitātē u. c.); izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- rotāties Mainīties (krāsā, intensitātē u. tml.) – par gaismu; izstarot, arī atstarot mainīgu gaismu.
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
- ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- noma Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
- īre Maksa par telpu lietošanu.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- tips Mākslā, literatūrā – tēls, kurā ietvertas kādai cilvēku grupai tipiskas īpašības.
- reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- fotomāksla Mākslas nozare, kurā mākslas darbu izstrādā fotografēšanas tehnikā; mākslas foto.
- baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
- neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
- klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
- dermatīns Mākslīgā āda – blīvs audums, pārklāts ar sintētisku materiālu.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem un izmanto audumu, elektroizolācijas materiālu u. tml. ražošanai.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- sēnalu literatūra mākslinieciski mazvērtīga, laika kavēklim domāta viegla literatūra.
- luba Mākslinieciski mazvērtīgs, primitīvs (par literāru darbu).
- sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
- pastkarte Mākslinieciski noformēta kartīte, kas paredzēta nosūtīšanai pa pastu.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- humorists Mākslinieks, rakstnieks u. tml. autors, kurš īstenības parādības attēlo ar humoru.
- zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
- ūdenstārps Maksteņu kāpurs.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- frikadele Maltas gaļas vai zivs lodīte.
- maltas gaļas bifšteks maltas liellopu gaļas kotlete.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
- kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
- memmis Mamma; paveca sieviete.
- mammiņa Mammīte.
- krāpt Mānīt, maldināt (kādu), lai iegūtu sev materiālu labumu.
- dievgosniņa Mārīte (kukainis).
- šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
- dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
- plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio, televīzija).
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- gludspiede Mašīna iespieddarbiem gludspieduma tehnikā.
- ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā.
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- mašīnzāle Mašīntelpa (parasti liela).
- mutere Māte, mamma.
- mammucis Māte; mamma.
- mammucīte Māte; mamma.
- mamma Māte.
- māmuļa Māte.
- atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
- atņemšana Matemātikā – darbība, kurā no summas un viena saskaitāmā atrod otru.
- mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
- plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
- viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- matemātiķis Matemātikas speciālists.
- teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
- kvantitatīvā lingvistika matemātiskā lingvistika
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
- labdarība Materiāla palīdzība trūcīgajiem, gādība par trūcīgajiem; filantropija.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- štancējamība Materiāla piemērotība štancēšanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- starpslānis Materiāla, vielas, arī iežu u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem.
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis.
- (naudas)maka biezums materiālais stāvoklis.
- rocība Materiālās iespējas.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
- ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
- manta, ko kodes un rūsa maitā materiālās vērtības.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- sponsorēt Materiāli pabalstīt, finansēt (pasākumu, organizāciju, personu u. tml.).
- patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
- atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
- fonds Materiālo vērtību krājums, rezerve.
- krājums Materiālo vērtību rezerve.
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
- vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- pildmateriāls Materiāls (kā, piem., spraugu, starpu) pildīšanai.
- segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai.
- teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
- pārsējs Materiāls (piem., marles saite) brūču vai atsevišķu ķermeņa daļu pasargāšanai no ārējās vides.
- segmateriāls Materiāls ar ko nosedz augus ziemas periodā.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- polaroīds Materiāls polarizētas gaismas iegūšanai.
- matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
- apšuve Materiāls, ar ko apdarina (piem., ēku); apšuvums.
- pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
- balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
- iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo (piem., polietilēna plēve, kārba).
- saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums.
- sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma noplūdi; materiāls (kā) sildīšanai.
- odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
- vizuļzelts Materiāls, kas līdzīgs zeltam.
- palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
- saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
- papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
- kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
- padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
- manta Materiālu vērtību kopums; bagātība.
- erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
- pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
- kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
- mātesbrālis Mātes brālis.
- mātesmāsa Mātes māsa.
- mātesmāte Mātes māte; vecāmāte.
- zīdals Mātes piens.
- maternitāte Mātes stāvoklis – radniecības attiecības ar savu bērnu.
- mātestēvs Mātes tēvs; vectēvs.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret bērniem, kuriem viņš nav miesīgs tēvs.
- dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
- mauri maurs; mauriete dsk. ģen. -šu. -- Šīs iedzīvotāju grupas piederīgais.
- skritulis Maza diametra cilindrisks ritenis.
- knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
- skuķēns Maza meitene.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- kips Maza, apaļa ebreju vīriešu cepurīte.
- kabūzis Maza, šaura telpa.
- rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
- pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā.
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā ēkā, telpā vai telpās.
- bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
- absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
- tērēt Mazināt (ko) kādu darbību, procesu īstenošanai.
- nokrāsa Mazliet atšķirīgs skanējuma tonis; tembrs.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- parūgtens Mazliet rūgtens.
- ierūgts Mazliet rūgts, rūgtens.
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
- būda Mazs pagaidu miteklis.
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
- ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
- šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
- makulatūra Mazvērtīga literatūra.
- sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
- mīkstās mēbeles mēbeles ar atsperu blokiem un polsteriem, kas paredzētas sēdēšanai vai gulēšanai.
- dārza mēbeles mēbeles atpūtai ārpus telpām.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
- anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
- stomatoloģija Medicīnas nozare par mutes dobuma, zobu un žokļa slimībām, to ārstēšanu un profilaksi.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pēta sievietes reproduktīvo orgānu anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
- izmeklēšana Medicīniska pārbaude, izpēte.
- magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
- nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
- validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
- dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu skaņdarba atskaņošanas tempa norādīšanai.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru; ārējā berze.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
- vārpsta Mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās; vārpstiņa (2).
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
- meistarsacensības Meistarsacīkstes.
- meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
- čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- džude Meitene, jauniete.
- caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
- sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
- peciņa Meitene, parasti maza.
- peka Meitene, parasti maza.
- meitēns Meitene; jauniete.
- skuķis Meitene; skuķe.
- skuķe Meitene.
- skuķene Meitene.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
- izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- gūglēt Meklēt internetā ar meklētāju Google.
- ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
- nomeliorēt Meliorējot nosusināt (kādu teritoriju).
- skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- melodramatisms Melodrāmai (1) raksturīgs dramatisms; sakāpināta emocionalitāte.
- pūst Melst, teikt (ko).
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
- braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
- menopauze Menstruāciju izbeigšanās; periods sievietes dzīvē, kad izbeidzas menstruācijas.
- ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
- megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
- moderato Mēreni ātrā tempā.
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
- tenzometrija Mērīšanas tehnika, kurā izmanto tenzometrus.
- metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
- kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- rulete Mērlente uz futrālī iestiprināta rotējoša veltnīša.
- pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
- bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
- kirī Mērvienība, kas lietota nuklīda aktivitātes mērīšanai radioaktīvā starojuma avotā [Ci].
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
- eifonijs Metāla pūšaminstruments – tenora tuba.
- restes Metāla vai cita materiāla režģis.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- mantelis Mētelis.
- sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
- meteorologs Meteoroloģijas speciālists.
- meteostacija Meteoroloģiskā stacija.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
- uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
- iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- sēklaudze Meža audze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
- Mežamāte Meža māte.
- meža stepe mežastepe.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
- klematis Mežvītenis.
- stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
- pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa taburete.
- izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- miķelītis Miķelīte.
- miķelnīca Miķelīte.
- ziemastere Miķelīte.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
- frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- miltenājs Miltene; milteņu audze.
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- mīnu lauks mīnēta teritorija.
- pirkstiņbaterija Miniatūra izmēra baterija.
- uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
- rastrs Mirdzošas svītras televizora ekrānā.
- blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- mājoklis Miteklis (piem., dzīvniekiem).
- ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
- būda Miteklis nelieliem dzīvniekiem.
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
- mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
- viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
- mobilais tālrunis mobilais telefons.
- mobils Mobilais telefons.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
- sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
- rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
- muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
- rovis Mūrēta pavarda telpa.
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
- ņuņņa Mute; arī lūpas.
- žaunas Mute.
- aukslējas Mutes dobuma augšējā siena, kas to atdala no deguna dobuma.
- siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
- stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
- pusmaska Mutes un deguna aizsegs aizsardzībai no putekļu u. tml. iekļūšanas elpceļos.
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- librets Muzikāli dramatiska darba (piem., operas) teksts.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- intonācija Mūzikas instrumenta vai cilvēka balss skaņu augstuma precizitāte skaņdarba izpildījumā.
- marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
- muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- nemirstība Mūžīga eksistence.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
- mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
- rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
- brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
- santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
- sārtene Mūžzaļš sīkkrūms ar sīkām skujveida lapām un nokareniem sārti violetiem ziediem [Erica tetralix].
- oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
- mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
- karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
- NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome.
- NT Nacionālais teātris.
- neonacisms Nacisma ideoloģijas un politikas restaurācija, īstenošana mūsu dienās.
- aitiņa Naiva, aprobežota sieviete.
- čāča Naiva, vientiesīga sieviete.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
- futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
- fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām [Atropa belladonna].
- kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
- tomāts Nakteņu dzimtas lakstaugs ar augstu stublāju, dzelteniem ziediņiem un sulīgiem augļiem.
- tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
- puķu tabaka nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem.
- bebrukārkliņš Nakteņu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai kāpelējošu zarainu stumbru, violetiem ziediem un sarkanām ogām [Solanum dulcamara].
- pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
- karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
- soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
- mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
- naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
- papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
- drošības nauda nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam).
- parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
- iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
- inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
- laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
- nesātīgs Neapmierināms; ļoti intensīvs, spēcīgs.
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
- kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
- blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
- aita Neattapīga, naiva sieviete.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
- kokains Nedabisks, samākslots; tāds, kam trūkst emocionalitātes.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- loža Nedaudziem cilvēkiem paredzēts norobežots nodalījums (parasti teātrī).
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- apžilbināt Negaidīti pārsteigt, sajūsmināt.
- puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
- galvu reibinošs negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams.
- lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
- projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
- indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
- saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
- kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- ņergāties Negribīgi, bez apetītes ēst.
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- laist vējā Neievērot (teikto).
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- kūka Neizskatīga, paveca sieviete.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- atturēt Neizteikt.
- paturēt Neizteikt.
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
- ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
- bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- čičunča Nekrāsots, blīvs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
- kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- nelaist pāri slieksnim nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- nelaist pār slieksni nelaist iekšā (ēkā, telpā).
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- čirka Neliela auguma, sīka meitene.
- kapela Neliela baznīca vai telpa dievkalpojumiem; lūgšanu telpa.
- servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
- telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
- pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
- stūris Neliela daļa no kādas teritorijas.
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
- zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
- lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
- treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- flakons Neliela pudelīte (parasti smaržām).
- akmeņgrauzis Neliela saldūdens zivs dzeltenīgā vai brūnganā krāsā.
- piano Neliela skaņas intensitāte.
- rokassomiņa Neliela soma (parasti sievietēm), piem., naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai.
- kambaris Neliela telpa (dzīvošanai, darbam, saimnieciskām vajadzībām u. tml.).
- pieliekamais Neliela telpa vai norobežota vieta (parasti) pārtikas produktu glabāšanai.
- skabūzis Neliela telpa.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- ūziņa Neliela ūdenstece, kas savieno ezerus vai upi ar ezeru; šaurs ezera līcis pie šādas ūdensteces.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
- salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
- eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- bulka Neliels baltmaizes klaipiņš; smalkmaizīte.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piem., sveicinot, pateicoties.
- maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
- garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
- puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
- vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
- pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
- ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
- rullītis Neliels kinolentes fragments.
- smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
- paradīzes ābele neliels koks vai krūms ar sīkiem dzeltensarkaniem augļiem.
- pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
- starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
- foksterjers Neliels suns (terjers), kuru sākotnēji izmantoja lapsu izcelšanai no alām.
- apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
- ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
- ķobis Neliels trauks (piem., tase, bļodiņa, vāzīte).
- tintnīca Neliels trauks rakstīšanai paredzētās tintes uzglabāšanai.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā.
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (piem., no materiālām vērtībām).
- šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
- izšķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi iztērēt (naudu, materiālas vērtības).
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- slengs Neliterāra leksika; žargons.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
- grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
- mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ne cepts, ne vārīts nenoteikts.
- atkrist Nenotikt, netikt īstenotam.
- uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
- subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
- brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
- pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
- mānīt Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
- laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
- trajektorija Nepārtraukta līnija plaknē vai telpā, pa kuru pārvietojas fizikāls ķermenis.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- kontinuitāte Nepārtrauktība, pēctecība, turpināšanās.
- kontinuitīvs Nepārtraukts, pēctecīgs, savstarpēji saistīts.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
- šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
- nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži – augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
- meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
- jaunkundze Neprecējusies (parasti jauna) sieviete.
- līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
- amatierisms Neprofesionāla nodarbošanās (parasti ar tehniku, sportu).
- astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- dzīslojums Neregulāru līniju kopums (kādā materiālā, priekšmetā u. tml.).
- palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- rūkt bārdā neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā zem deguna neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā caur zobiem neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
- kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
- ratiņi Nesošā ritošā daļa (dažām tehniskām iekārtām).
- noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piem., atpūšoties).
- pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
- nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
- aplinks Netiešs, apslēpts (domu izteikšanas) veids.
- kritusi sieviete netikla sieviete.
- slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
- padauza Netikla, izlaidīga sieviete.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
- palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
- midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
- skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
- stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
- kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
- nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
- dzeltens kā vasks Neveselīgi dzeltens.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- rādīt pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
- spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
- nonivelēt Nivelējot noteikt.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
- papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
- smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
- sāgo No īpašu palmu cietes gatavoti putraimi.
- minerālvate No izkausētiem iežiem iegūts siltumizolācijas materiāls.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- dzeltenmaize No kviešu miltiem cepta saldā maize dzeltenā krāsā (parasti ar safrāna, olu un rozīņu piedevām).
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- klīsteris No miltiem vai cietes gatavota līme.
- dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
- vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
- dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
- pārskrieties No skriešanas, steigas pārmocīties.
- ķemmdzija No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; gublāns.
- gublāns No smalkas, garas vilnas vērpta gluda augstas kvalitātes dzija; ķemmdzija.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
- krīts No šā ieža iegūts materiāls (gabals, stienītis, pulveris u. tml.).
- korķis No šāda vai cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
- marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
- korķis No šādiem audiem iegūtais materiāls.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
- tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
- kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
- diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi.
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
- tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts audums.
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
- parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
- tekne Nodalījums printerī, kur liek papīru.
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sviestnīca Nodaļa, telpa (piem., pienotavā), kurā ražo sviestu.
- pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu bez materiālas atlīdzības.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
- uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
- apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
- uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
- izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
- sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- novicot Noiet, noskriet, parasti ātrā tempā.
- nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
- kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- nopolsterēt Noklāt ar polsteri (piem., durvis, sienas).
- notetovēt Noklāt ar tetovējumu (visu ķermeni vai lielu tā daļu).
- nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- plīvurs Nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml. slānis.
- noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
- likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
- nekustināt Nolieguma darb. --> kustināt; nemainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- neteikt Nolieguma darb. --> teikt.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- pārtīt Nomainīt (bērnam) autiņus, autiņbiksītes.
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- province Nomaļa valsts teritorija, kas atrodas tālu no centra vai galvaspilsētas.
- kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
- iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
- krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteorītiem, meteoriem).
- apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
- ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- nokrist Nopilēt, notecēt.
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
- no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
- zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
- tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
- cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
- līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
- tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
- par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
- vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
- sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
- pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
- tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
- nekāds Norāda uz pilnīgu, kategorisku (kā) noliegumu.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- padaudz Norāda uz samērā ilgu, biežu, diezgan intensīvu darbību.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- ap- Norāda uz teritoriālu norobežojumu.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
- visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- ārpus- Norāda, ka (kas) atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
- ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
- tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
- no- Norāda, ka darbība notiek intensīvi, kamēr iestājas (kāds stāvoklis).
- aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- ļoti Norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas pastiprināti, spēcīgi, intensīvi.
- div- Norāda, ka īpašību nosaka divas, ar salikteņa otrās daļas pamatvārdu nosauktas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
- pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
- gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā minētajam laikam atlikusi pusstunda – 30 minūtes.
- ārpus- Norāda, ka nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
- pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
- pagalam Norāda, ka norise izpaužas spēcīgi, intensīvi.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie (valsts) robežas.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
- tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
- normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam [1]; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta [1] nosacījumiem.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē; pakaļējais.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu daļā, pusē, malā, arī (kam) blakus.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
- zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
- vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
- šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
- arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
- avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
- antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
- atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
- moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
- nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
- cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
- vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
- guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
- iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
- eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
- miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
- pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
- meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
- kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
- e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
- video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
- sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
- kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
- izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
- krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
- pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
- grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
- siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
- termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
- snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
- komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
- treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
- sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
- speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
- mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais palīdz nodrošināt (kā) funkcijas, darbību, pastāvēšanu u. tml.
- savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
- signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
- priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī parastu normu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas celtniecības procesā.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar daiļo, skaisto.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīves gājumu.
- bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
- zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
- foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
- vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
- agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
- minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
- savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skan (parasti oktāvu) zemāk.
- caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
- būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
- līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
- velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas, vienības u. tml.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
- piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
- liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
- poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeļmotoru.
- motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir tūkstoš.
- mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
- radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
- -mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
- klavier- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
- pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
- virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
- gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
- atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- rekomendācija Norādījums, pamācība; ieteikums.
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
- piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
- plūdi Norise, kurā (kas) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā) norise.
- pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
- stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- iežogot Norobežot (kādu vietu, teritoriju, piem., ar žogu).
- nodalīt Norobežot (telpu, platību).
- nodalījums Norobežota (telpa, platības) daļa; norobežota daļa (priekšmetam).
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
- safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
- noskaitīt Norunāt (tekstu) no galvas.
- noturēt Norunāt (tekstu).
- noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- likt virsrakstu nosaukt, dot nosaukumu (tekstam, tā daļai).
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam vai tā daļai).
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- nomenklatūra Nosaukumu saraksts, sistematizēts uzskaitījums (kādā nozarē).
- pārbaudīt Noskaidrot (kā) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- pārkreditēt Noslēgt līgumu ar to pašu vai arī citu banku, lai pagarinātu, piem., parāda atmaksas termiņu, vai arī lai saņemtu izdevīgāku kredītu.
- rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa, kur tur zvērus.
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- nostenēt Nostenēties.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
- nožogoties Nošķirt, norobežot savu teritoriju ar žogu.
- locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
- nolaist asinis notecināt asinis (piem., medicīniskos nolūkos).
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- galvenais Noteicošais (kā sastāvā).
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
- racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
- normēt Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
- uzcenot Noteikt (precei) uzcenojumu.
- skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- nospraust kursu Noteikt darbības, attīstības virzienu.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
- pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- nosacīt Noteikt, norādīt.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
- noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- pasacīt Noteikt; pateikt (2).
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
- klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- gars Noteiktā veidā.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
- togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
- tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
- tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
- tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
- tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
- tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- toviet Noteiktā, zināmā vietā.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- nekādā ziņā noteikti nē.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- kā likts noteikti, bez šaubām.
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- uz galvošanu noteikti, katrā ziņā.
- kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
- obligāts Noteikti; katrā ziņā.
- visādā ziņā Noteikti.
- konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
- konkrētisms Noteiktība, tiešums; konkrētība.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- tradīcija Noteikts (kā) pastāvēšanas, esamības veids.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- diskurss Noteikts aspekts; teksts.
- konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
- diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- kārta Noteikts posms (piem., pasākuma) norises secībā.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- ciets Noteikts, negrozāms; ciešs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- eksakts Noteikts, precīzs.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms.
- stingrs Noteikts, strikts.
- tvirts Noteikts, vingrs (par kustībām).
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- regula Noteikums, norma; (rīcības) likums.
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai.
- vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
- norisināties Notikt, īstenoties (par procesu, darbību).
- posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
- noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
- sanēt Novērst slimību vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- pagriezt muguru novērsties, atteikties (no kā, no kāda).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- taksācija Novērtēšana, cenas noteikšana.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- izplesties Novietojoties, atrodoties (kur), aizņemt visu telpu, lielu vietu.
- saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
- sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- nostatīt Novietot, nolikt stāvus, stateniski.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
- ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
- dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
- glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- moguls Nozīmīga, ietekmīga persona.
- tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
- auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu.
- aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
- noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
- noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
- substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
- esamība Objektīvā realitāte.
- izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
- priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- licence Oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, literatūras vai mākslas darbu.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- maltoze Ogļhidrāts – cietes šķelšanās starpprodukts; iesala cukurs.
- jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- okerkrāsa Okeram raksturīgā dzeltenīgā vai sarkanīgi brūnā krāsa.
- pestelis Okults teksts; okults priekšmets, darbība.
- kontribūcija Okupētās teritorijas iedzīvotāju piespiedu nodevas (kara laikā).
- cieta ola ola, kurai vārot sarecējis gan baltums, gan dzeltenums.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- slimnīcas operāciju bloks operāciju zāle ar palīgtelpām.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
- spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- minets Orālā seksa tehnika – dzimumorgānu kairināšana ar muti.
- karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
- peptīdi Organiski savienojumi, kas sastāv no aminoskābju atlikumiem, kurus savā starpā saista šo aminoskābju atlikumu saite.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piem., sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
- nomods Organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
- pārmantojamība Organisma īpašība atkārtot pēctečos kādas īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
- veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- patronāts Organizācija, arī persona, kas aizstāv, atbalsta (kā) intereses, darbību; patrons.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- Aizbildnības padome organizācija, kas realizē ANO funkcijas aizbilstamajās teritorijās.
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- placenta Orgāns, kas caur nabas saiti saista augli ar mātes organismu un regulē augļa dzīvības un vielmaiņas procesus.
- nabas saite orgāns, kas savieno augli ar mātes organismu.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
- ligzdene Orhideju dzimtas dzeltenbrūns lakstaugs bez hlorofila, kas aug ēnainos mežos.
- vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
- siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
- kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- tīrraksts Pabeigts, izlabots teksts.
- mēteļdrāna Pabiezs audums, no kā parasti šuj mēteļus.
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
- pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
- piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
- kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
- pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- mīksts kā vasks padevīgs, pakļāvīgs, viegli ietekmējams.
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- niša Padziļinājums telpas sienā.
- gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
- balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- papētīt Painteresēties (par ko).
- pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
- jums Pajumte.
- sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- līmenis Pakāpe, kas raksturo (parādību sabiedrībā) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa.
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, piem., dzīves kvalitātes) pazemināšanās, pagrimums; lejupeja, lejupslīde.
- korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- tumst Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piem., par vidi, telpu); iestāties tumsai.
- slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (piem., par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
- nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
- vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- eksponēt Pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
- pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
- bruģēt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.
- pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- ēdamkarote Paliela karote zupas u. tml. ēšanai.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- erdelterjers Paliels suns (terjers) ar brūnganu un melnu, sprogainu apmatojumu.
- subasistents Palīgasistents.
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- nonākt uz ielas palikt bez pajumtes.
- karāties gaisā palikt nenokārtotam, neatrisinātam, neīstenotam.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- svešā māte pamāte.
- bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
- izmeklēt visus kaktus pamatīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- mest laukā (kādu) panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- mest ārā (kādu) Panākt (parasti ar spēku), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
- aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā nozarē, jomā) zūd stabilitāte.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, izraisās (interese, pozitīva attieksme u. tml.).
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās intensīvā darbībā.
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk kā varā, ietekmē.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., emocijas, jūtas) kļūst intensīvāks.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., materiāls, viela) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks, fizioloģisks stāvoklis) kļūst mazāk intensīvs.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst intensīvāks.
- samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē izpausmes intensitāti, spilgtumu.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksti.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., psihiskam stāvoklim) zūd stabilitāte, noturība.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs.
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, vide) piepildās ar dūmiem.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj vieta, telpa, kur tas dzīvo, strādā.
- ieintriģēt Panākt, ka (kādam) rodas ziņkāre, interese.
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- sataisīt Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- realizēt Panākt, ka (kas) kļūst par īstenību; īstenot.
- norakt Panākt, ka (kas) netiek realizēts, īstenots.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
- iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- nodrošināt Panākt, ka (kas) notiek, īstenot, realizēt (ko).
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
- ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
- dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- kondicionēt Panākt, ka (produkta, materiāla) īpašības atbilst normai, standartam vai iegūst vēlamās īpašības.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- uztaisīt bērnu panākt, ka (sieviete) nonāk grūtniecības stāvoklī.
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
- satecināt Panākt, ka (šķidrums) satek [1] (2).
- aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
- vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- hipnotizēt Panākt, ka kāds nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu) ar hipnozes palīdzību.
- īstenot Panākt, ka kļūst par īstenību; realizēt.
- uzsist temperatūru panākt, ka ķermeņa temperatūras mērījums rāda paaugstinātu temperatūru.
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
- izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
- teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- papildinājums Papildu teksts.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
- kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
- reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- beigties Par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu.
- pilns Par tekstu.
- sauss Par vietu, teritoriju.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
- apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
- atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
- pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
- apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
- statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
- uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
- izskaistināt Parādīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši skaistu, labu.
- parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
- diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
- pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko).
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- pārpūlēt Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (organismu, tā daļas), pieļaut, ka fiziskās vai psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
- siekalains Pārāk jūtelīgs, sentimentāls.
- pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- sterliņš Parasti savienojumā "sterliņu mārciņa": naudas vienība Lielbritānijā; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piem., darbojoties pulksteņa mehānismam.
- trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
- vare Parasti savienojumos "ar varēm", "ar vari", "par varēm", "pa varēm", "par vari": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- varīte Parasti savienojumos "ar varītēm", "ar varīti", "par varītēm", "pa varītēm": ar varu, visiem spēkiem; pārvarot (kāda, kā) pretestību.
- mazie burti parastie teksta burti.
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- cērme Parazītisks velteniskais tārps (cilvēku vai dzīvnieku zarnās).
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, attēlu, skaņdarbu).
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
- jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- īpašs Paredzēts noteiktam nolūkam.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- modulācija Pāreja no vienas tonalitātes citā.
- resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
- aizputināt Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
- apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
- noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
- noputēt Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
- apputēt Pārklāties ar putekļiem, ar ko tādu, kas put.
- aizputēt Pārklāties ar putekļiem; noputēt.
- saputekļoties Pārklāties ar putekļiem.
- saputēt Pārklāties ar putekļiem.
- pieputēt Pārklāties ar putekļu kārtu.
- notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- nejēdzīgs Pārlieku liels, ļoti spēcīgs, intensīvs u. tml.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
- pārbīdīt pulksteni pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
- pagriezt pulksteni pārmainīt pulksteņa ciparnīcas rādītāju stāvokli.
- spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
- teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
- teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
- uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
- lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
- mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
- apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
- mantot Pārņemt no priekštečiem.
- ņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, kļūt par noteicēju.
- mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
- paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
- apraide Pārraidīšana, raidīšana (radio, televīzijā).
- izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- pārraksts Pārrakstītais teksts.
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
- nomākt Pārspēt ar savu intensitāti.
- pārmākt Pārspēt intensitātē (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārmākt Pārspēt intensitātē, stiprumā (piem., par skaņu, garšu).
- hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
- afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- izdegt Pārstāt darboties, pārdegot kvēldiegam, pretestībai, tinumam.
- pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- līgumiskā pārstāvība pārstāvniecība, kas noteikta līgumā.
- vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- sastrēbt karstu (putru) pārsteigties.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
- biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
- mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- patrīt mēli parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
- patrīt zobus parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
- oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
- izsisties Pārvarēt materiālas grūtības (parasti ilgākā laikā).
- aizlauzties Pārvarot pretestību (piem., laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
- lauzties Pārvarot pretestību, šķēršļus, virzīties (cauri kam).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
- grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas atdalīšanai.
- jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
- pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
- taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
- dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
- migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
- polsterēt Pārvilkt (mēbeles vai to daļas) ar polsteri (1).
- pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
- pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
- sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
- salons Pasažieru telpa (piem., lidmašīnā, kuģī, autobusā).
- parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
- ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
- kāpināts Paspilgtināts, spēcīgi, intensīvi izpausts.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- esamība Pastāvēšana, eksistence.
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
- pasteļglezna Pastelis.
- pasteļa krītiņi pasteļkrītiņi.
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
- celšus Pastiprina darbības intensitāti.
- reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
- brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
- tāds Pastiprina vārda nozīmi izsaukuma teikumos.
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- saasināt Pastiprināt (psihiskas norises, psihiska stāvokļa) intensitāti.
- gāzes (organismā) pastiprināta gāzu uzkrāšanās kuņģī un zarnās vai tikai zarnās; meteorisms.
- pamatīgi Pastiprināti, intensīvi.
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- pastkartīte Pastkarte.
- pasta kastīte pastkaste.
- vēstuļkastīte Pastkastīte.
- storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
- kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
- pakomāts Pašapkalpošanās terminālis pasta sūtījumu nosūtīšanai un saņemšanai.
- pašapputeksnēšanās Pašappute.
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- uzmeistarot Pašrocīgi izgatavot (ko); pašrocīgi izgatavot (ko vienkāršu no pieejamiem materiāliem).
- sameistarot Pašrocīgi izgatavot, parasti pielāgojot dažādus pieejamos materiālus.
- mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
- izpildkomiteja Pašvaldības institūcija bijušajā PSRS, kas savas kompetences ietvaros īstenoja valsts pārvaldi.
- paldies Pateicība.
- tencināt Pateicoties slavināt (kādu, ko).
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
- nobuldurēt Pateikt (ko citā valodā).
- nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
- atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
- nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- pārmīt Pateikt viens otram (ko).
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- piesacīt Pateikt, norādīt (kādam).
- noteikt Pateikt, nosacīt (ko).
- nosacīt Pateikt, noteikt (ko).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
- piezīmēt Pateikt, piebilst (ko).
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- palaist Pateikt.
- tencināt Pateikties (par ko).
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- teikt paldies pateikties.
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
- čaulīte Patronas čaula pistolēm, šautenēm u. tml. ieročiem.
- arhīvs Patstāvīga iestāde vai nodaļa, kur krāj, sistematizē un glabā dokumentālus materiālus; ēka, kur atrodas šāda iestāde.
- uvertīra Patstāvīgs programmatisks skaņdarbs orķestrim sonātes formā.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- priekškalne Pauguraina, kalnaina teritorija lielu kalnu priekšā.
- pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
- paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
- rapieris Paukošanas ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni; florete.
- teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
- sacīt Paust (ko) rakstītā tekstā, daiļdarbā.
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
- runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
- ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
- runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
- atspoguļot Paust, izteikt.
- lādēties Paust, teikt lāstus.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- nolīgoties Pavadīt kādu laikposmu, intensīvi līgojot, svinot Jāņus; nolīgot [2].
- aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- tantiņa Paveca sieviete.
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
- izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1): arī polsteris (1).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2), arī polsteris (2).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt; attiecīgais teksts.
- tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
- tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1); attiecīgais teksts.
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1); izteikums, ar kuru ko vēl.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
- izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
- kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
- termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
- izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
- nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
- piesalt Pazemināties zem nulles (pēc Celsija skalas) – par gaisa temperatūru.
- kristies Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni, spiedienu, temperatūru u. tml.); krist (10).
- krist Pazemināties, kļūt zemākam (par šķidrumu, tā līmeni); pazemināties, samazināties (piem., par temperatūru, spiedienu); kristies.
- noslīdēt Pazemināties, kristies (par temperatūru, arī tās rādītāju).
- stingt Pazeminoties temperatūrai, kļūt (par ko).
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, pārvērsties par ko.
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
- šampanietis Pēc īpašas tehnoloģijas gatavots dzirkstošais vīns.
- tips Pēc kādām vienotām pazīmēm radīta kategorija, grupa.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- nokopt galdu pēc maltītes noņemt no galda galda piederumus, traukus u. tml.
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
- ģeogrāfiskais atlants pēc vienotas programmas sagatavots sistemātisks ģeogrāfisko karšu krājums.
- rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
- pēcnieks Pēcnācējs, pēctecis.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- atgriezeniskā saite pedagoģiskās sistēmas darbības rezultātu ietekme uz to pašu sistēmu.
- lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
- beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- lēkme Pēkšņa (emocionāli izmainīta stāvokļa) rašanās vai straujš (tā) intensitātes pieaugums; krasa, spilgta (emocionāli izmainīta stāvokļa) ārējā izpausme.
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
- pārlēkt Pēkšņi mainīt runas, sarunas tematu.
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
- piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
- uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
- insults Pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums, kam raksturīga samaņas zaudēšana un paralīze.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
- kulstīties Peldēt, parasti intensīvi šķaidot, jaucot (ūdeni).
- palsens Pelēcīgi iedzeltens.
- palss Pelēcīgi iedzeltens.
- dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un pelēki krāsu laukumi.
- ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- menstruācija Periodiska, regulāra asiņu un gļotu izdalīšanās no dzemdes, ko izraisa cikliskas fizioloģiskas pārmaiņas sievietes organismā.
- pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
- magazīna Periodisks izdevums vācu valodā ("Magazin") par latviešu valodu, literatūru, folkloru, mitoloģiju, poētiku (1828–1913).
- daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- aizbildnis Persona, kas aizstāv kāda intereses.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- reflektants Persona, kas pretendē (parasti būt par studentu mācību iestādē).
- guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
- manipulators Persona, kas tendenciozi izmanto viltīgus paņēmienus, sagroza faktus u. tml.
- Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- eksmatrikulācija Personas izslēgšana no universitātes studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- memuāri Personīgo atmiņu pieraksti literāra sacerējuma formā.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- Kristus Pestītājs – Dieva Dēls Jēzus no Nācaretes.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
- uzmilzt Pieaugt intensitātē.
- nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- spēlēt teātri piedalīties teātra izrādēs, tēlojot lomas.
- iet kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- būt kadrā piedalīties, būt redzamam (parasti televīzijas pārraidē).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- piekvēpināt Piedūmot (telpu, gaisu).
- krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
- breloks Piekars (atslēgām, kabatas pulkstenim u. tml.).
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
- uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
- Dievs gausina! pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
- arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
- ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
- labdien Pieklājības teiciens, vārds, sasveicinoties dienā.
- dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
- oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- izvazāt Pieminēt (kādu) daudzos avīžu rakstos, televīzijas raidījumos u. tml.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
- klausība Pienākums veikt noteiktus darbus.
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- augt Pieņemties spēkā, kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
- piebrēkt Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
- piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
- aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
- pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
- paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
- peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
- stenografēt Pierakstīt (runu) ar stenogrāfijas zīmēm.
- ierakstīt Pierakstīt, atzīmēt, reģistrēt; rakstot iekļaut (tekstā, sarakstā u. tml.).
- sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
- uzņemt Piesaistīt (parasti mitrumu) – par materiāliem.
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
- sapīpēt Piesmēķēt (gaisu, telpu); sasmēķēt (2).
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- piesacīt Pieteikt.
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- piemeldēties Pieteikties.
- piesacīties Pieteikties.
- prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- divpunkte Pieturzīme (..), ko lieto, lai tekstā parādītu izlaidumu.
- vērst acis (uz kādu, uz ko) pievērst uzmanību (kādam, kam); interesēties (par kādu, ko).
- ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
- aizvirzīties Pievērsties (kādam jautājumam, tematam).
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
- piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
- piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
- pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
- pazvanīt Piezvanīt (pa telefonu).
- apzvanīt Piezvanīt pa telefonu (daudziem vai visiem).
- pīkstulis Pīkste.
- zummers Pīkstenis.
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piem., vingrošanai).
- rietēt Pildīties tesmenī (par pienu).
- aizpilināt Pilinot aiztecināt (aiz kā, kam garām).
- noslogot Pilnā mērā izmantot, intensīvi ekspluatēt (ko).
- noslogot Pilnā mērā, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- tāpatība Pilnīga (parasti jēdzienu spriedumu) atbilstība, pilnīgs līdzīgums; identitāte, identiskums.
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, īstenošanas pakāpe.
- ģenerāltīrīšana Pilnīga, visu telpu rūpīga tīrīšana.
- cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
- socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
- tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- pārņemt prātu pilnīgi saistīt, ietekmēt cilvēka psihisko norisi.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- demilitarizēt Pilnīgi vai daļēji atbruņot (valsti, teritoriju), piem., izvedot karaspēku.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- kungs un pavēlnieks pilnīgs noteicējs.
- apaļš Pilnīgs, izteikts.
- vesels Pilns, noteikts laikposms.
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- aizpilēt Pilot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
- dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
- lordmērs Pilsētas pašvaldības galva (piem., Londonā un dažās citās Apvienotās Karalistes pilsētās).
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- pīļmātīte Pīļu mātīte.
- pīte Pīne; grīste.
- maša Pinums no lūkiem, mizu sloksnēm, niedrēm u. tml. materiāla.
- siets Pinums, ko iestrādā kādā materiālā un kas nodrošina šī materiāla vienmērīgu izklāšanos un noturību.
- mentols Piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa – bezkrāsaina, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu.
- sākumdaļa Pirmā (teksta, skaņdarba u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
- pirmraksts Pirmais (kā) teksts, uzmetums, manuskripta variants.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
- melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
- pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; izejmateriāls.
- pirmteksts Pirmais, sākotnējais (kā) teksts; arī oriģināls.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
- plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
- pirotehniķis Pirotehnikas speciālists.
- romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
- somu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss; sauna.
- krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
- plekste Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; bute.
- bute Plakana, plata jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē; plekste.
- plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
- plāksne Plakans, samērā plāns kāda materiāla gabals (kā) nosegšanai.
- lozungs Plakāts ar šādu tekstu.
- ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- birka Plāksnīte ar datiem (piem., īpašnieka norādīšanai), ko piestiprina uzglabājamam, nosūtāmam u. tml. priekšmetam.
- zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- putekļmētelis Plāna auduma mētelis, kas aizsargā pret vēju; putekļu mētelis.
- luba Plāna kokmateriāla plāksnīte (piem., jumtu apjumšanai); jumta skaida.
- putekļu mētelis plāna materiāla mētelis, kas aizsargā pret vēju, putekļiem.
- diafragma Plāna plāksnīte (kā) nodalīšanai.
- čipkarte Plāna plāksnīte, kurā iestrādāta mikroshēma.
- kutikula Plāna plēvīte, kas no cilvēka naga valnīša uzgulst nagam.
- stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
- mediators Plāna trīsstūrveida plāksnīte, piem., ģitāras strinkšķināšanai.
- skārds Plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
- celofāns Plāna, caurspīdīga celulozes plēve, ko lieto par iesaiņojuma materiālu.
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
- diskete Plāna, kvadrātveida plastmasas plāksnīte ar magnētisko disku datu ierakstei, pārnēsāšanai, glabāšanai u. tml.
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- peļaste Plāna, tieva bizīte vai astē saņemti plāni mati.
- reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
- plēve Plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piem., pārklāšanai, iesaiņošanai.
- lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
- bītlene Plāns trikotāžas svīteris ar augstu, kaklam pieguļošu apkakli; polo džemperis.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
- kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
- taktika Plānveidīga rīcība noteikta mērķa sasniegšanai.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskās ēkās).
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- medijs Plašsaziņas līdzeklis (televīzija, radio, prese u. tml.).
- vēriens Plašums, daudzpusība (domām, interesēm, spējām u. tml.).
- kravate Plata auduma lente, ko apsien ap kaklu.
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- sinerāma Platekrāna (panorāmas) kino sistēma ar stipri izliektu ekrānu.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zemesgabals Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā īpašumā.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
- puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
- zebiekste Plēsīgs sermuļu dzimtas dzīvnieks ar rūsganbrūnu muguru un galvu, baltām krūtīm un vēderu, ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu, rūsganbrūnu asti [Mustela nivalis].
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem spārnu.
- gaismas plomba plomba no īpaša gaismā ātri cietējoša materiāla; helioplomba.
- olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
- spiesties Plūst, tecēt, arī izplatīties, parasti mazliet, pa ko šauru, sīku (piem., spraugu) – par ūdeni, dūmiem u. tml.
- nākt Plūst, tecēt, krist lejup, virzīties, izplatīties u. tml.
- virst Plūst, tecēt, parasti spēcīgi, strauji (par šķidrumu); būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- aizplūst Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
- čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
- urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
- urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
- klaču bāba pļāpa; tenkotāja.
- tērgas Pļāpas; arī tenkas.
- klačoties Pļāpāt, tenkot; arī aprunāt.
- tērgāt Pļāpāt; arī tenkot.
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
- krimplēns Poliesteršķiedras audums.
- augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
- rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
- politeists Politeisma piekritējs.
- politiskā ekonomija politekonomija.
- neokoloniālisms Politika, ko, piem., attīstītās valstis realizē savās bijušajās kolonijās vai citās jaunattīstības valstīs, lai saglabātu savu ietekmi un kontroli pār tām.
- politikānis Politiķis, kas izmanto politiku savtīgu mērķu īstenošanai; demagogs.
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
- popējums Polsterējums (1).
- silksnis Polsterējums zirga saku iekšpusē.
- popēt Polsterēt (1).
- ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
- atpazīstamība Popularitāte.
- vēžveidīgs Posmkāji (sīki, vidēji lieli vai lieli) ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu.
- antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
- upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- periods Posms sporta (parasti hokeja) spēlē, kurš ilgst 20 minūtes.
- laiks Posms šajā eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
- nodarījums Postījumi, materiāli zaudējumi, ko izraisa, piem., dabas katastrofas.
- demolēt Postīt, ārdīt, graut (telpu, celtni).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
- potējamais materiāls potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs); potmateriāls.
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- pozicionējums Pozīcijas noteikšana.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme; ieteikums.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- iemaņas Praktiskas vai intelektuālas darbības paņēmienu kopums, ko iegūst, piem., vingrinoties, mācoties.
- uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
- sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
- nosacījums Prasība, noteikums.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
- pieprasīt Prasīt (kam) noteiktu sodu.
- rakstītmāka Prasme izteikties labā rakstu valodā.
- digitālā rakstpratība prasme strādāt ar datoru un darboties interneta vidē.
- pazīt pulksteni prast nolasīt pulksteņa rādījumus.
- precēts cilvēks precējies vīrietis, retāk precējusies sieviete.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; sieva.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- norakstīt vārds vārdā precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- norakstīt vārdu pa vārdam precīzi pārrakstīt tekstu, bez izlaidumiem un iestarpinājumiem.
- vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- neprecizitāte Precizitātes trūkums; sīka kļūda, paviršība.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- matemātisks Precīzs, noteikts.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
- dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
- fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- kaitniecība Pret valsts un sabiedrības interesēm vērsta ļaunprātīga, pēc likuma sodāma darbība vai bezdarbība.
- konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
- kolīzija Pretēju spēku, centienu, interešu sadursme.
- sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
- kastings Pretendentu noskatīšanās, izvēloties piemērotāko (piem., aktieri, modeli).
- strīds Pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām.
- kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskā ķēdes kontakta vietā.
- munīcija Pretinieka dzīvā spēka un kaujas tehnikas iznīcināšanas līdzekļi (patronas, šāviņi, mīnas, torpēdas, granātas u. tml.).
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- priekša Priekšējā daļa, arī puse (piem., priekšmetam, telpai).
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- iekšā Priekšmeta iekšpusē; vielā, audos, materiālā u. tml.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
- spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- regālija Priekšmets, kas simbolizē valdnieka varu (piem., kronis, scepteris).
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- premisa Priekšnoteikums.
- sentēvi Priekšteči, senči.
- vectēvs Priekšteči; senči.
- priekšistaba Priekštelpa kādai galvenajai telpai; uzgaidāmā istaba.
- priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
- halle Priekštelpa; vestibils.
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
- krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
- priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums; priesteru kopums; arī garīdzniecība.
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- krāsu printeris printeris, kas veido krāsainus attēlus.
- lāzerprinteris Printeris, kurā attēla, teksta iegūšanai izmanto lāzera staru; lāzera printeris.
- lāzera printeris printeris, kurā attēla, teksta iegūšanai izmanto lāzera staru; lāzerprinteris.
- privātprakse Privāta uzņēmējdarbība (piem., juristiem, ārstiem, arhitektiem).
- antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
- augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- iztece Process --> iztecēt (2); iztecēšana.
- aizplūde Process --> šķidruma plūšana, aiztecēšana.
- aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
- rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
- mācība Process, kurā cilvēks gūst noteikta veida zināšanas vai praktiskas iemaņas.
- metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
- fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
- iedarbība Process, norise, darbība, kas (ko) ietekmē, pārveido; šāda procesa, norises, darbības rezultāts.
- elektrība Procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība.
- tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iegūst no dzīvnieka vai auga, arī no dzīvnieku vai augu kopuma noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko iekārta, ierīce spēj saražot noteiktā laika posmā.
- ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
- sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
- profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
- softs Programma (piem., mobilajam telefonam).
- mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
- draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
- nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
- lietotne Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietojumprogrammatūra.
- lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
- lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
- filtrs Programmatūra specifiskai teksta pārveidošanai.
- reklāmprogrammatūra Programmatūra, kas programmas izpildes gaitā automātiski atskaņo, attēlo vai lejuplādē reklāmas materiālus lietotāja datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē.
- bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kuram raksturīga sakāpināta interese par pagātni.
- kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
- disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
- nekārtība Protesta izpausmes (sabiedriskās vietās); nemieri.
- luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
- presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
- baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
- metodisti Protestantisma konfesija, kas radusies 18. gs. Anglijā, atdaloties no anglikānisma un pulcējot kristiešus, kuri garīgajā dzīvē vadījās pēc noteiktas metodes.
- adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
- kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
- luterāņi Protestantisma konfesija, luterisma piekritēji.
- protestants Protestantisma piekritējs; attiecīgās kristīgās draudzes loceklis.
- unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- amiši Protestantu menonītu kustības atzars ASV; šim atzaram piederīgie.
- menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
- sist dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- triekt dūri galdā Protestēt (pret ko), izsakot savu viedokli.
- balsot ar kājām protestēt pret balsojumu, atstājot telpu.
- piketēt Protestēt, paust savu attieksmi (pret ko), grupā vai individuāli nostājoties (parasti ar plakātu) kādā vietā.
- kārpīties pretī protestēt, runāt pretim.
- atskaņotā proza prozas teksts, kurā ievietots daudz atskaņu.
- apraksts Prozas žanrs, kam raksturīga dokumentalitāte, konkrētu faktu un personu attēlojums; šī žanra sacerējums.
- prūši Prūsijas hercogistes vai Prūsijas karalistes pamatiedzīvotāji.
- negatīvisms Psihes attīstības vai patoloģiska procesa izraisīta noraidoša attieksme un pretestība pretdarbība (pret ko).
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- nomāktība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pasivitāte, drūmums, dzīvesprieka trūkums.
- vienaldzība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgs gribas, darbības, interešu trūkums.
- laime Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem un īstenību.
- uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
- trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- mobings Psiholoģiska terorizēšana (piem., darbavietā, mācību iestādē).
- zombēt Psiholoģiski iespaidot (kādu), mēģinot pakļaut savai ietekmei.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
- suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
- kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
- TASS PSRS oficiālā telegrāfa aģentūra, kas dibināta 1925. gadā un 1991. gadā pārveidota par Krievijas Federācijas informācijas aģentūru ITAR-TASS.
- baletkurpes Puantes.
- speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- manuskripts Publicēšanai sagatavots kāda darba oriģinālteksts.
- žurnālistika Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā u. c.).
- brīvkrāns Publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
- nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
- modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
- stundenis Pulkstenis (parasti tāds, kas sit ik pēc stundas).
- kuranti Pulkstenis (parasti tornī) ar noteiktā toņu secībā skanošiem zvaniem.
- hronometrs Pulkstenis laika intervāla mērīšanai sportā, medicīnā u. tml.
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma.
- saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
- stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- laikrādis Pulkstenis.
- zvaniņš Pulkstenītes.
- pulksteņķēde Pulksteņa ķēde.
- puspieci Pulksteņa laika moments – četri un trīsdesmit minūtes vai sešpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra datumi – divpadsmit naktī, arī divdesmit četri, arī nulle, nulle.
- pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
- sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem, četri pēcpusdienā.
- četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc pusnakts; četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit.
- astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
- divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
- četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
- divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts; divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit.
- desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
- nulle Pulksteņa laika moments: divu diennakšu mija; pusnakts.
- septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem, pieci pēcpusdienā.
- pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc pusnakts vai piecas stundas pēc divpadsmitiem.
- deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
- divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
- septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc pusnakts vai septiņas stundas pēc divpadsmitiem.
- seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc pusnakts vai sešas stundas pēc divpadsmitiem.
- astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
- piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem.
- trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc pusnakts; trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
- trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; viens pēcpusdienā.
- viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts; viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit.
- vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
- pusdeviņi Pulksteņa laiks: astoņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit un trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laiks: desmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit divi un trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laiks: deviņi un trīsdesmit minūtes vai divdesmit viens un trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laiks: divi un trīsdesmit minūtes vai četrpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laiks: divpadsmit un trīsdesmit minūtes vai trīsdesmit minūtes pāri pusnaktij.
- pusseši Pulksteņa laiks: pieci un trīsdesmit minūtes vai septiņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laiks: septiņi un trīsdesmit minūtes vai deviņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laiks: seši un trīsdesmit minūtes vai astoņpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laiks: trīs un trīsdesmit minūtes vai piecpadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laiks: vienpadsmit un trīsdesmit minūtes vai divdesmit trīs un trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laiks: viens un trīsdesmit minūtes vai trīspadsmit un trīsdesmit minūtes.
- pulksteņu meistars pulksteņmeistars.
- mērpulkstenis Pulksteņveida indikators – mehāniska ierīce ar ciparnīcai līdzīgu skalu un rādītāju.
- sapūlēt Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot (ķermeņa daļu).
- sapūlēties Pūloties, intensīvi darbojoties, darot (ko), pārslogot sevi.
- veļas pulveris pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
- mazgājamais pulveris pulveris tekstilizstrādājumu mazgāšanai.
- milti Pulverveida viela, ko iegūst, sīki sasmalcinot vai samaļot kādu izejmateriālu.
- figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
- cicis Pups; sievietes krūts.
- izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
- nopurpināt Purpinot noteikt, pateikt (ko).
- purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
- purvājs Purvaina, zema, mitra vieta, teritorija.
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
- pusminūte Puse minūtes (1), 30 sekundes (1).
- pusrats Puse no (transportlīdzekļa) riteņa (rata).
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- pusstunda Puse stundas – 30 minūtes.
- pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
- noraidījums Puses darbība, tai iebilstot pret noteiktu jautājumu vai tiesvedības procesa norisi.
- midi Pusgarš (par kleitu, svārkiem, mēteli).
- termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments (piem., trompete, stabule, flauta).
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
- putekļu sūcējs putekļsūcējs.
- putekļainība Putekļu daudzums (gaisā).
- dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
- kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- nometnieks Putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- ziemotājs Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
- ziemotājputns Putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
- ornitofauna Putnu sugu kopums (piem., noteiktā teritorijā); faunas daļa, ko veido putni.
- perēklis Putnu veidots miteklis, kurā tie dēj un perē olas; ligzda.
- baltā gaļa putnu, zivju, trušu, arī teļa gaļa.
- ekonomija Racionāla materiālo vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; šīs darbības rezultāts.
- revolucionārs Radikālu, strauju un būtisku pārmaiņu īstenotājs (kādā jomā).
- krustmāte Radiniece (piem., tēva vai mātes māsa); sieviete attiecībā pret bērnu vai gados jaunāku cilvēku.
- krusttēvs Radinieks (piem., tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- pārraide Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- radiācijas līmenis radioaktīvā starojuma intensitāte radioaktīvā piesārņojuma rajonā.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- translācija Radiofonijā un televīzijā – pārraide no vietas, kas atrodas ārpus studijas; signālu, programmu pārraide pa vadu, kabeļu tīklu u. tml.
- tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
- radiotīkls Radiosakaru sistēma, kurā ar sakaru kanāliem savā starpā saistītu radioraidītāju grupa nodrošina radiosakarus noteiktā teritorijā.
- radiotehniķis Radiotehnikas speciālists.
- radiolokators Radiotehniska ierīce dažādu objektu atklāšanai un novērošanai, izmantojot radiosignālus; radars.
- radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
- radiosistēma Radiotehnisko iekārtu komplekss.
- šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
- turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
- paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
- dot Radīt (kādu rezultātu, materiālas vai garīgas vērtības).
- uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
- tikšķēt Radīt īslaicīgus, ritmiskus, paklusus trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu).
- iecirst makā robu radīt lielus materiālus zaudējumus.
- (ie)griezt makā (robu) radīt lielus materiālus zaudējumus.
- dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
- bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
- uzspiest zīmogu radīt paliekošu ietekmi, sekas.
- kārtot Radīt parasto vai citādu kārtību, izskatu (telpai, priekšmetam u. tml.); izvietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā.
- krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
- zāģēt Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
- vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
- čurkstēt Radīt raksturīgu troksni (piem., šķidrumam tekot, plūstot tievā strūkliņā).
- smaidīt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu) no kādas pamatkategorijas (piem., formas).
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku).
- dibināt Radīt, veidot (piem., organizāciju, iestādi, pilsētu), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu vai veiktu noteiktā veida darbības.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu.
- tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
- tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
- izveidot Radošā domāšanas procesā radīt (piem., kādu tekstu, projektu, metodi); izstrādāt.
- sacerējums Radošs rakstudarbs (skolā) – skolēna veidots teksts par kādu tematu; domraksts.
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- simfonizēt Radot skaņdarbu, iekļaut tajā simfoniskajam orķestrim raksturīgus izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas.
- sagatavot ceļu (kādam) radot vajadzīgos priekšnoteikumus, palīdzēt (kādam); veicināt (ko).
- raidījumu bloks raidījumi (radio, televīzijā) ar vienotu tematiku.
- tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
- servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
- telegrafēt Raidīt pa telegrāfa tīklu; sūtīt telegrammu.
- izrāt Rājot izteikt (kādam), pārmetumu, nosodījumu.
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte.
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- čeks Rakstisks rīkojums bankai izmaksāt vai pārskaitīt noteiktu naudas summu no rīkojuma devēja norēķinu konta.
- kriptogrāfija Rakstīšana šifrētā veidā; informācijas, teksta šifrēšanas un atšifrēšanas māksla, metodes.
- rakstība Rakstīšana; noteikta žanra daiļdarbu veidošana.
- pārrakstīt Rakstīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- raksts Rakstīti, parasti iespiesti (kāda laikmeta, tautas, autora) darbi, darbu kopums; literatūra.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- literārs eposs rakstnieka veidots literārs darbs.
- spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
- gatavot Rakstot, sacerot u. tml. veidot, radīt (piem., tekstu, runu); rīkot (piem., kādu pasākumu).
- atstāstījums Rakstu darbs (skolā), kurā jāatstāsta kāda teksta saturs.
- ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
- smaids Raksturīga sejas izteiksme, grimase, kas rodas, piem., aiz prieka, laimes, labsajūtas.
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- šķautne Raksturīga, spilgti izteikta īpašība, iezīme.
- anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piem., mākslas darbā, autora daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- jaunavīgs Raksturīgs jaunai sievietei.
- intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
- steidzīgs Raksturīgs tādam, kas steidzas; ātrs, straujš.
- darbs Raksturīgu darbību kopums, kas jāveic., piem., noteiktā gadalaikā, nozarē.
- izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
- iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
- aprakstīt Raksturot; izteikt vārdos (piem., izjūtas).
- atgādinājums Rakstveida aicinājums (piem., ievērot termiņu, norēķināties u. tml.).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
- rakums Rakšanas darbi, ko veic zinātniskā, izpētes nolūkā.
- raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
- kosmiskā raķete raķete, kas spēj pārvarēt Zemes pievilkšanas spēku.
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
- nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
- kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- rēns Rāms, nesteidzīgs, bez spraiguma.
- čūska Rāpulis ar garu, veltenisku ķermeni un zvīņainu ādu, kuru periodiski nomaina.
- ieinteresēties Rasties interesei (par ko).
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par kādu darbības nozari).
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
- mosties Rasties, kļūt intensīvākam, aktivizēties (par psihi, tās īpašībām, arī par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- šķilties Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
- izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
- virsbirģermeistars Rātes vai maģistrāta vadītājs.
- divriči Rati ar diviem riteņiem.
- krist Rāties, izteikt pārmetumus (kādam).
- trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
- raudzīties ar platām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā, neizpratnē, arī bailēs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no secīgi izvietotām tehnoloģiskajām vienībām.
- grāmatrūpniecība Ražošanas nozare, kas saistīta ar grāmatu tehnisko izgatavošanu.
- stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
- kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
- kopprodukts Ražoto materiālo labumu kopums (noteiktā periodā).
- melnsimtnieks Reakcionāras organizācijas loceklis (20. gs. sākumā Krievijā), kas piedalījās dažādu terora aktu un ebreju grautiņu rīkošanā.
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- reālija Reāli pastāvoša lieta, objekts; arī materiālās kultūras elements.
- reālpsiholoģija Reālistisks cilvēku psihes, raksturu atspoguļojums (teātra mākslā).
- dzīve Realitāte, īstenība.
- tiešamība Realitāte; īstenība.
- iemiesot Realizēt (piem., radošu ieceri materiālā formā); būt par (kā) materiālo izpausmi.
- materializēt Realizēt, īstenot materiālā formā.
- pārvērst realitātē realizēt, īstenot.
- piepildīt Realizēt, īstenot.
- pārvērsties Realizēties, īstenoties.
- piepildīties Realizēties, īstenoties.
- vecmāmiņu recepte recepte, kura saglabājusies no iepriekšējām paaudzēm.
- signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
- redaktūra Redakcionāli labojumi (tekstā).
- zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
- krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
- tiflotehnika Redzes defektu korekcijas un kompensācijas tehniskie līdzekļi un palīgierīces.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
- pārbūve Reformas, kas tika īstenotas PSRS (1985–1991) ar mērķi liberalizēt valsts ekonomisko un politisko sistēmu.
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
- pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
- monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
- kārtīgs Regulāri, sistemātiski.
- simetrija Regularitāte, proporcionalitāte, vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni.
- ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
- noregulēt Regulējot nodrošināt (noteiktus apstākļus).
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instruments) rada noteikta augstuma skaņas.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- pierakstīt Reģistrēt (kādu) noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pierakstīties Reģistrēties (noteiktā dzīvesvietā).
- stāties uzskaitē reģistrēties kādā uzskaites sistēmā.
- pierakstīties Reģistrēties, pieteikties.
- svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
- svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
- aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
- pārrēķināt Rēķinot izteikt (citās mērvienībās, citā vērtībā).
- aprēķināt Rēķinot noteikt, atrast (meklējamo lielumu, rezultātu).
- laika relejs relejs, kas automātiski pēc noteikta laika izslēdz agregātu.
- viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
- dogmatika Reliģijas dogmu sistemātisks izklāsts teoloģijā.
- kults Reliģiska (kā) pielūgšana, godāšana; šīs pielūgšanas, godāšanas izpausme noteiktos rituālos un ceremonijās.
- ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
- laulība Reliģiskā ceremonijā vai valsts iestādē noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus.
- lūgšana Reliģiska darbība, kurā vēršas pie Dieva vai svētajiem ar kādu lūgumu, vajadzību, arī pateicību; šādā darbībā izmantojamais teksts.
- sholastika Reliģiska filozofija, kurā ar antīkās (it īpaši Aristoteļa) filozofijas palīdzību centās izskaidrot un pierādīt kristīgās ticības dogmas un sistematizēt tās.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos labvēlību, pateiktos; ziedot.
- dievvārdi Reliģiska satura runa, teksts.
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
- kontrreformācija Reliģiski politiska kustība (16. un 17. gadsimtā), ko vadīja pāvests un kas bija vērsts pret reformāciju un protestantismu.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (16. un 17. gs. Anglijā).
- puritāņi Reliģiski politiska protestantu kustība 16., 17. gs. Anglijā, kalvinisma sekotāji, kas centās attīrīt kristīgo ticību no katolicisma elementiem un nosodīja ārējo greznību.
- sekularizācija Reliģisko organizāciju (baznīcas, klosteru) īpašumu atsavināšana un nodošana laicīgo īpašnieku rokās.
- dziesmu grāmata reliģisku dziesmu tekstu krājums.
- piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
- rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (vēsturisku arhitektūras objektu, ansambli u. tml.) tā sākotnējā izskatā.
- krogs Restorāns, kafejnīca, bufete.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
- pārrevidēt Revidēt (piem., lēmumu, pieņēmumu, teoriju) vēlreiz, no jauna.
- revolucionārisms Revolucionārā (1) aktivitāte, revolucionārās (1) darbības izpausme.
- dublants Rezerves izpildītājs (teātra, operas, baletā izrādē).
- aicinājums Rezultāts --> aicināt; laipns, lūguma formā izteikts ierosinājums.
- izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
- noraidījums Rezultāts --> noraidīt; atteikums.
- orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
- žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- terorakts Rīcības epizode, kurā izmanto terorisma paņēmienus.
- aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- iespēja Rīcības veids, paņēmiens (kā īstenošanai).
- RSU Rīgas Stradiņa universitāte.
- RTU Rīgas Tehniskā universitāte.
- pildīt Rīkojoties, darbojoties (saskaņā ar noteikumiem, likumu u. tml.), īstenot, realizēt (tos).
- patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
- apieties Rīkoties (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.).
- izmantot Rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu; lietot (piem., kādā nolūkā telpas, priekšmetus).
- lietot Rīkoties (piem., ar materiālu, izejvielu) mērķtiecīgi, gūstot labumu; izmantot (piem., darbarīku, iekārtu, darba metodi).
- likt Rīkoties (piem., ar varas spēku), lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu, ēku).
- izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
- ievērot Rīkoties saskaņā (ar noteikumiem, norādījumiem, principiem u. tml.).
- prast kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- prasties kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām.
- kārtot formalitātes rīkoties saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem kāda jautājuma kārtošanā.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
- slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai, sukāšanai u. tml.) ar vai bez roktura, kas sastāv no plāksnītes, kurā iestiprināti (piem., plastmasas, metāla, dabiska materiāla) sari.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
- rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
- rakstāmrīks Rīks rakstīšanai (pildspalva, zīmulis, flomāsters u. tml.).
- tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
- aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
- zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
- rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- velosportists Riteņbraucējs (2).
- hīts Riteņbraukšanā — sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā).
- velobraukšana Riteņbraukšana.
- buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
- ritēt Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
- dejot Ritmiski kustēties, liekot soļus noteiktā secībā (parasti mūzikas pavadījumā); izpildīt deju.
- vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
- noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
- marka Robeža, robežas zīme (kādai teritorijai, joslai u. tml.).
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
- izoglosa Robežlīnija, kas kartē atspoguļo valodas parādības teritoriālo izplatību.
- nulle Robežpunkts starp pozitīvu un negatīvu temperatūru.
- demarkācija Robežu noteikšana, iezīmēšana dabā.
- ierobs Robs (parasti izveidots noteiktam nolūkam).
- acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
- svīķurbis Rokas darbarīks noteikta diametra caurumu urbšanai koksnē.
- zemes urbis rokas instruments vai ierīce, ar kuru gruntī, augsnē iespējams izveidot noteikta diametra bedri.
- harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
- dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
- augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- baltie darbi rokdarbu tehnika – izšūšana ar baltajiem diegiem.
- izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
- pērļošana Rokdarbu tehnika – rotaslietu u. c. priekšmetu veidošana no stieples un pērlītēm (2).
- makramē Rokdarbu veids – mezglošana; šādā tehnikā darināts izstrādājums.
- uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
- grafoloģija Rokraksta pētīšana, piem., lai noteiktu sakarību starp cilvēka rokrakstu un viņa raksturu, personību, psihisko stāvokli.
- palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
- fūrija Romiešu mitoloģijā – soda un atriebības dieviete.
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piem., par ceļu).
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
- kairināt Rosināt (kādā) juteklisku tieksmi.
- kairināt Rosināt (piem., iztēli, interesi).
- pozaments Rotājums (grezna aukla, lente, bārkstis, pušķis u. tml.).
- plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
- vējdzirnaviņas Rotaļlieta – kātam piestiprināts viegla materiāla veidojums, kas vējā griežas.
- balons Rotaļlieta – piepūšams plāna, elastīga materiāla maisiņš.
- grabulis Rotaļlieta – priekšmets ar tukšu vidu, kur ievietotas lodītes, bumbiņas u. tml., kas kustoties grab.
- kaķene Rotaļu šaujamrīks – zara žāklei piestiprinātas gumijas lentes, ar kurām izšauj sīkus priekšmetus (parasti akmentiņus).
- bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
- važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laukā.
- frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
- mežābele Rožu dzimtas koks ar ērkšķainiem zariem un maziem, rūgteni skābiem āboliem [Malus sylvestris].
- pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
- henomele Rožu dzimtas krūms ar (parasti) oranži sārtiem ziediem pušķos un aromātiskiem, dzelteniem augļiem; krūmcidonija.
- čuža Rožu dzimtas krūms ar dzeltenīgiem ziediem zaru galos.
- lācene Rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām [Rubus chamaemorus].
- maijrozīte Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima].
- tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kam raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi zaru galos; šīs šķirņu grupas augs.
- teteris Rubenis [Tetrao tetrix; Lyrurus tetrix].
- trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
- antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
- galda runa runa, ko saka kāds no viesiem maltītes laikā.
- paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
- norunāt Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
- sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
- izsacīt Runājot izteikt; ar vārdiem izpaust.
- norunāt Runājot pateikt, pasacīt (ko).
- iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
- iespraust Runājot, rakstot iekļaut tekstā; iestarpināt.
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- valodas kultūra Runas, rakstu atbilstība literārās valodas normām.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) ritmiski, izceļot zilbju kvalitāti, runas melodiju; deklamēt.
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa gaisu runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- teikt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); sacīt (1).
- sacīt Runāt, parasti īsi (kādu tekstu, vārdus), runājot paust (ko); teikt (1).
- mēļot Runāt, pļāpāt; arī tenkot, melst.
- murmuļot Runāt, teikt (ko).
- pļurkstēt Runāt, teikt (ko).
- verkšķēt Runāt, teikt (ko).
- svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- ķert no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- runāt skaidru valodu runāt, teikt patiesību.
- runāt atklātu valodu runāt, teikt patiesību.
- aizrunāt Runāt, teikt, bilst (ko) kāda labā.
- stenogrāfija Runātā teksta ātra pieraksta veids, lietojot īpašu zīmju un saīsinājumu sistēmu.
- teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
- aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
- kārtot Rūpēties, gādāt, lai (piem., dokumenti) būtu atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, pētīšana.
- ķemmēt Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
- izburties Rūpīgi izlasīt, izstudēt (lielāka apjoma, sarežģītu tekstu).
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- pārmeklēt visus kaktus rūpīgi pārmeklēt kādu telpu.
- studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
- izstudēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, izpētīt (ko).
- iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
- lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- barbarisms Rupjība, brutalitāte, arī kultūras trūkums.
- stiprs Rupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- vulgārisms Rupjš, nepieklājīgs vārds vai teiciens.
- jēls Rupjš, piedauzīgs, neķītrs (par vārdiem, izteicieniem).
- jēlība Rupjš, piedauzīgs, neķītrs vārds, izteiciens.
- mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
- būvindustrija Rūpniecības nozare, kas ražo būvmateriālus, ēku daļas, arī ēkas.
- dizainparaugs Rūpnieciski intelektuālā īpašuma veids – mākslinieciskas konstruēšanas rezultātā radīts izstrādājuma ārējais veidols, ko patentē attiecīgā valstī.
- pieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- ieliet eļļu ugunī saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- pieliet eļļu ugunij saasināt kādu situāciju (piem., ar izteikumu, rīcību).
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- demonstrācija Sabiedrības noskaņojuma, politisko prasību vai protesta izpausme masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
- patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
- civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
- kultūra Sabiedrības un cilvēka radītais materiālo un garīgo vērtību kopums; šo vērtību kopums, kas saistīts ar kādu laikmetu, tautu.
- smalkās aprindas sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis; elite.
- elite Sabiedrības vai kādas daļas izcilākie pārstāvji, augstākais, ietekmīgākais slānis.
- kustība Sabiedriska darbība, norise, kurā cenšas sasniegt noteiktu mērķi.
- biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
- omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
- morāle Sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski reglamentē cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem; tikumiskās normas.
- sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpašu programmu, tematisku ievirzi).
- recēt Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
- korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
- nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
- divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
- dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
- priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot (kāda veida tekstu).
- rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
- komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (kādam tekstam).
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
- priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
- uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
- sacīt priekšā sacīt kādam tekstu, arī domu, faktu u. tml., kas tam jāpauž; ieteikt kādam, piem., ideju, darbību, rīcību.
- izkārtojums Sadalījums, organizācija pēc noteikta principa.
- segmentācija Sadalīšana mazākās vienībās, kategorijās (piem., pēc kādām pazīmēm).
- sagarināt Sadalīt (ko, piem., zāģējot) noteikta garuma daļās.
- sašķelt Sadalīt (teritoriju) atsevišķās daļās.
- saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
- segmentēt Sadalīt mazākās vienībās, kategorijās, nozarēs u. tml. (piem., pēc kādām pazīmēm).
- zonēt Sadalīt teritoriju, telpu pēc noteiktiem kritērijiem.
- pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
- sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
- notekūdeņi Sadzīvē vai rūpniecībā izmantotais ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs; lietusūdens, kas notek no kādas platības.
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- iestādīt Sagatavot, noregulēt (parasti automātisku iekārtu) noteiktu operāciju veikšanai.
- kvalifikācija Sagatavotība (kādam amatam, profesijai); specialitāte.
- lietkoks Sagatavots kokmateriāls – lietaskoks.
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes.
- piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
- piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
- vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
- tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
- spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
- paraugsaimniecība Saimniecība (parasti lauksaimniecībā), kurā lieto darba paņēmienus, tehniku, ierīces u. tml., kas var noderēt par paraugu citām saimniecībām, mācību bāzi speciālistiem.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
- rēķinvedība Saimniecisko darījumu reģistrēšana, iegrāmatošana, norēķinu operāciju uzskaite.
- vai Saista ar pakārtojuma saikli "vai" ievadītu palīgteikumu ar otru, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- vien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstatu.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma attieksmē.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
- nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- toties Saista patstāvīgu teikumu ar kontekstu.
- tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
- tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
- tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
- vai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, norādot, ka iespējams tikai vienā daļā minētais.
- bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
- tik Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu; tikai (3).
- tikai Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot un norobežojot otras daļas saturu.
- tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
- tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
- kālab Saista salikta sakārtota teikuma daļas; tālab.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
- kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
- turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- tā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
- tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
- līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
- kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
- kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
- kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
- lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
- kad Saista salikta teikuma daļu ar nosacījuma palīgteikumu; ja.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
- jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
- ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- ja Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kāds Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kaut Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- vai Saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
- ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
- tā Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu.
- kas Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kur Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- kurš Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai izteicēja palīgteikumu.
- ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
- kā Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- lai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
- kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
- kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
- kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa un mēra apstākļa palīgteikumu.
- kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
- pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
- līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
- kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
- kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
- un Saista salikta teikuma vienlīdzīgus palīgteikumus.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- kā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus atkārtojumā, pastiprinot izteikto nojēgumu.
- tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
- ja Saista teikumu ar iepriekšējo kontekstu.
- vai Saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot, ka iespējams tikai vienā palīgteikumā minētais.
- nu Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai salikta teikuma daļas.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, tos pretstatot.
- ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- te Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- arī Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, izsakot pievienojumu.
- drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
- bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
- toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
- tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot, ka no minētajām varbūtībām iespējama tikai viena.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- tikai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, tos pretstatot un norobežojot saturu.
- gan Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- tiklab Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- un Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus.
- arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
- lokālisms Saistība, (kā) saistīšana, ierobežošana ar noteiktu teritoriju, vietu.
- šajā ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šinī ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- šai ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
- savalgot Saistīt (kā) uzmanību, interesi u. tml.
- sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- lokalizēt Saistīt ar noteiktu teritoriju, vietu.
- algot Saistīt darbā, maksājot noteiktu atlīdzību, algu.
- pakārtot Saistīt valodas vienību (vārdu vai teikuma daļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
- aizraut Saistīt, interesēt.
- biedroties Saistīties (ar noteiktu locījuma formu).
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) – piem., par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar (kā) stāvokli, novietojumu (parasti noteiktās attiecībās pret kādu objektu), šādam stāvoklim, novietojumam raksturīgs.
- funkcionāls Saistīts ar (matemātisku) funkciju, tai raksturīgs.
- steigpilns Saistīts ar (parasti lielu) steigu, tai raksturīgs.
- patērniecisks Saistīts ar (parasti materiālo labumu) patēriņu.
- agrotehnisks Saistīts ar agrotehniku, tai raksturīgs.
- siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
- aterosklerotisks Saistīts ar aterosklerozi, tai raksturīgs.
- biotehnisks Saistīts ar biotehniku, tai raksturīgs.
- materiāls Saistīts ar cilvēka eksistenci, naudu, īpašumu.
- verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
- politehnisks Saistīts ar dažādām tehnikas, ražošanas nozarēm, tām raksturīgs.
- eksistenciāls Saistīts ar eksistenci.
- eksistenciālistisks Saistīts ar eksistenciālismu, tam raksturīgs.
- eksteritoriāls Saistīts ar eksteritorialitāti.
- elektrotehnisks Saistīts ar elektrotehniku.
- intelektuāls Saistīts ar intelektu, domāšanas spēju.
- predikatīvs Saistīts ar izteicēju, tam raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar kādas nozares terminu kopumu – terminoloģiju (2), tai raksturīgs.
- praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
- speciāls Saistīts ar kādu noteiktu darbības nozari, šādai nozarei raksturīgs.
- konfesionāls Saistīts ar kādu noteiktu konfesiju, tai piederīgs.
- katrreizējs Saistīts ar katru noteiktu reizi, gadījumu; ikreizējs.
- agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
- kontekstuāls Saistīts ar kontekstu, tam raksturīgs.
- pārticīgs Saistīts ar labu materiālo nodrošinājumu.
- patriarhāls Saistīts ar laikiem, kad sabiedrībā noteicošā loma bija vīrietim.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūrteoriju, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- luterānisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs; luterisks.
- luterisks Saistīts ar luterismu, tam raksturīgs.
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- tēlains Saistīts ar mākslas tēliem, tiem raksturīgs; tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums.
- svarisks Saistīts ar masu (1), tās noteikšanu, masai (1), tās noteikšanai raksturīgs.
- eksakts Saistīts ar matemātiku, matemātiskām metodēm.
- materiālistisks Saistīts ar materiālismu, tam raksturīgs.
- merkantils Saistīts ar materiālu labumu gūšanu sev, savās interesēs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
- metodisks Saistīts ar metodiku (1), noteiktu metožu ievērošanu.
- stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- monoteistisks Saistīts ar monoteismu, tam raksturīgs.
- nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- sillabisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā.
- tālaika Saistīts ar noteiktu laikposmu pagātnē.
- metrisks Saistīts ar noteiktu pantmēru, (dzejas) ritmu.
- formāls Saistīts ar noteiktu prasību, tradīciju ievērošanu vai izpildi.
- sezonveida Saistīts ar noteiktu sezonu, tai raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- lokāls Saistīts ar noteiktu teritoriju, vietu, tai raksturīgs; vietējs.
- karsts Saistīts ar paaugstinātas (ķermeņa) temperatūras sajūtu (ko izraisa, piem., psihisks stāvoklis).
- panisks Saistīts ar paniku, tai raksturīgs; ļoti spēcīgs, intensīvs.
- auksts Saistīts ar pazeminātas ķermeņa temperatūras sajūtu.
- salts Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu; saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām; auksts (2).
- pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
- politeistisks Saistīts ar politeismu, tam raksturīgs.
- praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
- racionāls Saistīts ar prātu, intelektu; loģisks.
- protestantisks Saistīts ar protestantismu, tam raksturīgs.
- radioaktīvs Saistīts ar radioaktivitāti, tai raksturīgs; tāds, ko izraisa radioaktivitāte.
- satiksme Saistīts ar regulāru transportlīdzekļu pārvietošanos pa noteiktiem maršrutiem, noteiktā laikā.
- represīvs Saistīts ar represijām, to veikšanu, īstenošanu.
- sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
- sanitārtehnisks Saistīts ar sanitāro tehniku, tai raksturīgs.
- korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
- sievietīgs Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- sievietisks Saistīts ar sievieti, sievietei raksturīgs.
- termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
- stereo Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; stereofonisks.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas, etniskās grupas materiālo un garīgo kultūru.
- teatrāls Saistīts ar teātra mākslu, tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (1), tai raksturīgs.
- tehnisks Saistīts ar tehniku (2), tai raksturīgs.
- tehnokrātisks Saistīts ar tehnokrātiju, tai raksturīgs.
- tehnoloģisks Saistīts ar tehnoloģiju, tai raksturīgs.
- teistisks Saistīts ar teismu, tam raksturīgs.
- tekstils Saistīts ar tekstilizstrādājumiem, tiem raksturīgs.
- tekstoloģisks Saistīts ar tekstoloģiju, tai raksturīgs.
- tektonisks Saistīts ar tektoniku (2), tai raksturīgs.
- telefonisks Saistīts ar telefoniju, tai raksturīgs.
- telemehānisks Saistīts ar telemehāniku, tai raksturīgs.
- telemetrisks Saistīts ar telemetriju, tai raksturīgs.
- teleoloģisks Saistīts ar teleoloģiju, tai raksturīgs.
- telepātisks Saistīts ar telepātiju, tai raksturīgs.
- teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- tembrāls Saistīts ar tembru, tam raksturīgs.
- temporitmisks Saistīts ar temporitmu, tam raksturīgs.
- tenzometrisks Saistīts ar tenzometriju, tai raksturīgs.
- teokrātisks Saistīts ar teokrātiju, tai raksturīgs.
- teoloģisks Saistīts ar teoloģiju, tai raksturīgs.
- teorētisks Saistīts ar teoriju (1), tai raksturīgs.
- teozofisks Saistīts ar teozofiju, tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
- terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
- terciārs Saistīts ar terciāru [1], tam raksturīgs.
- terioloģisks Saistīts ar terioloģiju, tai raksturīgs.
- termodinamisks Saistīts ar termodinamiku, tai raksturīgs.
- termoķīmisks Saistīts ar termoķīmiju, tai raksturīgs.
- termometrisks Saistīts ar termometriju, tai raksturīgs.
- teroristisks Saistīts ar teroru, terorismu, tiem raksturīgs.
- testamentārs Saistīts ar testamentu, tam raksturīgs.
- tiflotehnisks Saistīts ar tiflotehniku, tai raksturīgs.
- pozicionāls Saistīts ar valodas vienību novietojumu attiecībā pret citām valodas vienībām (piem., vārdā, teikumā, tekstā), šādam novietojumam raksturīgs.
- terminoloģisks Saistīts ar valodniecības jomu – terminoloģiju (1), tai raksturīgs.
- veterinārs Saistīts ar veterināriju, tai raksturīgs.
- šīspuses Saistīts ar vietu, teritoriju, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- ģeotermisks Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermāls.
- ģeotermāls Saistīts ar Zemes dzīļu siltumu; ģeotermisks.
- zonāls Saistīts ar zonu (1), tai raksturīgs; tāds, kas noris, pastāv šādā noteiktā zonā.
- zootehnisks Saistīts ar zootehniku, tai raksturīgs.
- pievilcīgs Saistošs, interesants.
- vērpt Saistot atsevišķus elementus, veidot (piemēram, tekstu, norisi, domu).
- pasaules koks saite starp divām pasaules pretējām pusēm – debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- pavada Saite suņa vešanai, piesiešanai.
- žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
- links Saite, kas nodrošina datorprogrammu savienošanu.
- štripe Saite, lente.
- josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
- stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
- sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
- pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
- Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
- kā (tad) tā? saka brīnoties vai pārsteigumā.
- Nekā nebija! saka iebilstot, protestējot.
- Ak (tu) dieviņ! saka izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
- sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
- stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
- ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
- durvis iet saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- durvis ved saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- amoka skrējiens Saka par intensīvu lielā steigā un satraukumā veiktu darbību.
- dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
- kā negudrs Saka par kādu, kas ko dara ļoti intensīvi.
- mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
- skaties un brīnies saka par kaut ko ļoti pārsteidzošu.
- par visu miljonu saka par ko ļoti lielu, intensīvu.
- Tavu brīnumu! saka par ko tādu, kas rada lielu izbrīnu, pārsteigumu.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- tā kā tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
- tā vai tā saka par ko, kas noteikti būs, notiks.
- noasa šķirsts saka par lielu, milzīgu, ļaužu pārpildītu telpu; arī par vienīgo patvēruma vietu.
- nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- adatai nav kur nokrist saka par ļoti pilnu, pārpildītu telpu.
- viduklis kā lapsenei saka par ļoti tievu sievietes vidukli.
- pamats zem kājām saka par materiāli nodrošinātiem, stabiliem dzīves apstākļiem.
- kā negudrs Saka par parādībām dabā, kuras noris ļoti intensīvi.
- nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
- atsist apetīti (uz kādu) nodarbi saka par rīcību, kas mazināt interesi.
- gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
- āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
- pamats zūd zem kājām saka par situāciju, kad zūd garīgais līdzsvars, stabilitāte, kad pārņem izmisums.
- zeme un debess griežas kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- zeme ar debesīm griežas kopā saka par stipru sniegputeni, viesuli.
- karstas asinis saka par strauju, temperamentīgu cilvēku.
- noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
- tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- kā rija saka par tumšu, putekļiem vai dūmiem pilnu telpu.
- Kas tad nu vēl nebūs! saka pēkšņā sašutumā, protestējot.
- lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
- gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
- Veseli ēduši! saka, atbildot kādam, kas pateicas par ēdienu, mielastu.
- piemini manus vārdus saka, brīdinot, ka notiks tā, kā teikts.
- Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- kā odzes dzelts saka, ja (kāds) pēkšņi izdara strauju kustību (aiz izbīļa, pārsteiguma u. tml.)
- stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
- ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
- laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
- filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā spaļi vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- izput kā pelni vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- augsta temperatūra saka, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ievērojami pārsniedz normālo temperatūru.
- (ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
- nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
- goda vārds Saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu; patiesi.
- klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
- papēži svilst saka, ja ir jāsteidzas prom.
- darbs dzen darbu saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- zeme deg zem kājām saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
- kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
- mēle niez saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par ko runāt.
- mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- laimīga roka saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).
- kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
- kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
- būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- kā (pats) nelabais Saka, ja kāds intensīvi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
- acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts.
- žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
- mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
- kā zibens (spēriena) ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
- palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
- kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
- iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
- mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
- negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
- pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
- liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- piesiet sirdi saka, ja kas ļoti patīk, interesē, ja kam ļoti pieķeras.
- izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- kā divi deviņi saka, ja kas notiek lielā steigā.
- par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- kā (paša) nelabā triekts saka, ja kas notiek, noris ļoti strauji, lielā steigā.
- elpa aizraujas saka, ja kas pārsteidz, aizrauj.
- kā ar cirvi pa pieri saka, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- tagad visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- pēc tam visi gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
- nav ko redzēt saka, ja nav nekā īpaša, interesanta, ko aplūkot.
- tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
- netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
- Galdiņ, klājies! saka, ja pietiek tikai vēlēties, lai tūlīt viss ātri un viegli īstenotos, notiktu.
- pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
- nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
- seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, noraidoša, īgna, arī dusmu izteiksme.
- cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
- nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
- zeme pazūd zem kājām Saka, ja zūd realitātes izjūta.
- noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
- (tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
- kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
- liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
- lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
- nav (ne mazāko, nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
- sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
- vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
- kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
- dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
- lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- Ko jūs! saka, noraidot kāda izteikumu, izturēšanos.
- Ak Dievs! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, arī satraukumu, izbailes u. tml.
- Ak (tu) debestiņ! saka, paužot izbrīnu, pārsteigumu, prieku u. tml.
- Nu un? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
- Nu un tad? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
- solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
- kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
- Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
- spārnots izteiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnots teiciens sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- spārnota frāze sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- sarindot Sakārot (noteiktā secībā).
- radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
- rūdīt Sakarsējot (materiālu) līdz noteiktai temperatūrai un strauji atdzesējot, palielināt (tā) izturību, cietību.
- siltalus Sakarsēts alus, kam pievienots vārošs piens un ar cukuru sakults olas dzeltenums.
- siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
- sekvencēt Sakārtot objektus atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- sapost Sakārtot, izgreznot (piem., telpu, teritoriju).
- sagrupēt Sakārtot, sadalīt grupās (parasti pēc noteiktām pazīmēm).
- salikt Sakārtot, savirknēt (piem., vārdus teikumā); arī sacerēt.
- sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piem., par telpu, priekšmetu).
- telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
- pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
- telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
- telegrāfs Sakaru veids teksta pārraidei, izmantojot kodu; telegrāfa sakari.
- pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
- kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
- savākt Sakopot (spēkus) noteiktai darbībai.
- koncentrēt Sakopot un vērst uz noteiktu objektu.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- pārsacīties Sakot ko, kļūdīties; pārteikties.
- uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
- uzmetums Sākotnējais (teksta, zīmējuma u. tml.) variants, ideju fiksējums.
- dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
- pamatteksts Sākotnējais teksts.
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
- uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
- pacelt savu balsi sākt iebilst, protestēt (pret ko).
- iekvēloties Sākt intensīvi izjust un izpaust (spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
- apgūt Sākt izmantot un ietvert savas darbības lokā (piem., kādu teritoriju).
- uzņemt Sākt runāt (par kādu tematu, arī noteiktā veidā), arī sākt dziedāt (dziesmu).
- vērt muti sākt runāt, izteikt savas domas.
- uzkāpt uz skatuves dēļiem sākt spēlēt (piem., teātri), kļūt par aktrisi (aktieri).
- pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
- atklātne Sākuma posms (šaha, dambretes partijā).
- nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- nullpunkts Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā).
- pārsiet Salabot (mīkstās mēbeles, sasienot vēlreiz atsperes, nomainot polsterējumu u. tml.).
- medus Salda, aromātiska, sīrupveidīga viela, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, kamenes.
- zupa Saldais ēdiens ar zupai līdzīgu konsistenci.
- deserts Saldais ēdiens, ko pasniedz maltītes beigās.
- kampari Saldi rūgtens alkoholisks dzēriens, ko parasti lieto kokteiļa veidā.
- datele Salds, tumši brūns, ovāls dateļpalmas auglis.
- vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
- karūsu ģints saldūdens zivju ģints, kurā ietilpst arī dekoratīvās, akvārijos turamās zivis, piem., plīvurastes.
- sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
- salīdzināt pulksteņus salīdzināt pulksteņu rādījumus.
- pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- nomenklatūras vārds saliktā nosaukumā ietilpstošais sugas vārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
- palīgteikums Salikta pakārtota vai jaukta salikta teikuma atkarīgā daļa.
- neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
- kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
- servjete Salvete.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
- puķains Samākslots, izskaistināts (piem., par vārdiem, tekstu).
- stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
- redukcija Samazināšana, samazināšanās vai samazinājums (līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- atslābināt Samazināt (kā) intensitāti.
- saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- nodzīt temperatūru samazināt paaugstināto ķermeņa temperatūru līdz normālai.
- rimt Samazināties intensitātē un pakāpeniski beigties (par darbību, procesu).
- saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
- sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
- apsīkt Samazināties, izzust, izbeigties (par spēku, interesi, spējām u. tml.).
- pusdulls Samērā azartisks, aizrautīgs, gatavs īstenot dažādas (parasti riskantas) ieceres, nodomus.
- smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
- pavediens Samērā garš, tievs (parasti) tekstilšķiedras veidojums, pagarš (diega, dzijas) fragments.
- pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, padevīgs.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- ziņojums Samērā īsa publiska runa, arī tās rakstveida teksts (konferencē, sanāksmē u. tml.) ar konspektīvu faktu, pētījumu rezultātu u. tml. izklāstu.
- stobriņš Samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurulīte (darbam laboratorijā).
- vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
- vidusslānis Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums.
- mierīgs Samērā lēns, nesteidzīgs.
- kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
- komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
- ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
- raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
- baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
- krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
- nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
- nopietns Samērā smags, spēcīgi izteikts (piem., par slimību, tās simptomiem).
- nopietns Samērā spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā).
- paliels Samērā spēcīgs, intensīvs (par psihisko stāvokli).
- paciets Samērā stingrs, noteikts.
- josla Samērā šaura (organisma) daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- patukšs Samērā tukšs (par vietu, telpu u. tml.).
- vēsma Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
- sulīgs Samērā zems, tembrāli bagāts (par skaņu).
- paviegls Samērā, arī diezgan viegls (pēc intensitātes, iedarbības, arī izpausmes pakāpes u. tml.).
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
- kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
- fūrija Saniknota, dusmīga sieviete.
- sanitārtehnika Sanitārā tehnika.
- santehnika Sanitārā tehnika.
- sanitārtehniķis Sanitārās tehnikas speciālists.
- santehniķis Sanitārtehniķis.
- santehnisks Sanitārtehnisks.
- dabūt kurvīti saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
- dabūt garu degunu saņemt atteikumu; gaidītā, cerētā vietā tikt noraidītam.
- uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
- galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
- čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
- korespondence Sarakste, vēstuļu apmaiņa.
- likt trūkties (kādam) sarāt (kādu), izteikt rājienu (kādam).
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- sistēmanalīze Sarežģītas sistēmas izpēte.
- problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- ūsas Sariem līdzīgi taustekļi (piemēram, kukaiņiem).
- tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
- spektra krāsa sarkana, oranža, dzeltena, zaļa, zila (gaišzila, tumšzila) vai violeta krāsa.
- henna Sarkandzeltena augu krāsviela.
- dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
- dzeltensārts Sārts ar dzeltenu nokrāsu.
- telefonsaruna Saruna pa telefonu, telefona saruna.
- pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
- savērpt Sasaistot atsevišķus elementus, izveidot (piem., tekstu, norisi).
- piesildīt Sasildīt (ūdeni) vajadzīgajā daudzumā un temperatūrā.
- salikt (visu) pa plauktiem sasistematizēt.
- salikt (visu) pa plauktiņiem sasistematizēt.
- noformēt Saskaņā ar noteikumiem, prasībām noteiktā procedūrā nokārtot (ko).
- savilkt galus kopā Saskaņot izdevumus ar ienākumiem, lai pārvarētu materiālas grūtības.
- gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
- izkūņoties Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst, atbrīvoties no kūniņas.
- pārvarēt Sasniegt (kādu rezultātu); tikt pāri (noteiktai robežai).
- pārkāpt (kā) slieksni sasniegt (noteiktu vecumu, stāvokli u. tml.).
- ieiet Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
- uzkāpt Sasniegt (piemēram, sabiedriskā stāvokļa) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
- nobriest Sasniegt gatavību, noteiktu attīstības stadiju.
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
- sakopot Sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus) noteiktai darbībai.
- uzrakstīt testamentu sastādīt testamentu.
- atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
- analīze Sastāva noteikšana (vielai).
- ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
- komponents Sastāvdaļa; materiāla, priekšmeta, parādības, procesa u. tml. daļa, elements.
- sasteidzināt Sasteigt.
- stāv kā sālstabs sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
- pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
- sažmauga Sašaurinājums (kādā vietā, teritorijā).
- īsināt Sašaurināt apjomā, piem., tekstu.
- sašķetināt Sašķeterēt.
- sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
- satece Sateka.
- satelīts Satelīttelevīzija.
- sarullēt Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
- uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
- kā aizsvilis satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
- kaislība Satraukums, saasināta emocionalitāte (cilvēku grupā, sabiedrībā).
- nosaukties Saucot pateikt (ko).
- liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
- rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
- lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- afēlijs Saules sistēmas ķermeņa (piem., planētas, komētas, raķetes) orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Saules centra.
- insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
- norietis Saulrietenis.
- sausgultne Sausa gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- piekraste Sauszemes josla, kas atrodas gar (kā) krastu; vieta, teritorija, kas atrodas pie ūdenstilpes, tās tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
- piekraste Sauszemes teritorija gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- sala Sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
- kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
- klans Savā starpā cieši saistītu cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, nodarbošanos u. tml.
- apvaldīts Savaldīgs, līdzsvarots; mierīgs, nesteidzīgs.
- iekost mēlē savaldīties un nepateikt (ko).
- iekost mēli zobos savaldīties un nepateikt (ko).
- patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
- autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
- filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
- ij Savieno vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus; ir – ir; gan – gan.
- stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
- nodaba Savienojumā: "savā nodabā": netraucēti, bez steigas, esot vienam pašam.
- kā Savienojumos "lai kā", "lai vai kā" u. tml.: saista salikta teikuma daļu ar pieļāvuma palīgteikumu.
- bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
- pabērns Savienojumos ar "likteņa", "dzīves": cilvēks, kam dzīvē neveicas, neklājas viegli.
- līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piem., izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piem., izteikumā, tā daļā.
- saliedēt Savienot, saistīt (cilvēkus) noteiktā, stabilā grupā.
- saliedēt Savienot, saistīt (piem., parādības, īpašības) noteiktā sistēmā.
- saliedēties Savienoties, saistīties (cilvēkiem) noteiktā, stabilā grupā.
- vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
- divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
- relācija Savstarpējā attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
- sauksme Savstarpēja sazināšanās ar iepriekš noteiktiem saucieniem, signāliem.
- rēķins Savstarpējas pretenzijas.
- krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
- sižets Savstarpēji saistītu notikumu norise, darbības elementu kopums, kas izkārtots noteiktā sistēmā un veido, piem., literāra darba, filmas, reportāžas saturu.
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- saderināties Savstarpēji solīties, vienoties noslēgt laulību; iesniegt laulību reģistrācijas pieteikumu.
- salīgt Savstarpēji vienoties par saistībām, noteikumiem, samaksu u. tml.
- saderināšanās Savstarpējs iepriekšējs solījums, vienošanās noslēgt laulību; laulību reģistrācijas pieteikuma iesniegšana; ar šādu solījumu vienošanos saistītās svinības.
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām.
- egoisms Savu personisko interešu izcelšana pāri citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- meža tulpes savvaļas tulpes ar nelieliem, iekšpusē dzelteniem un ārpusē zaļganiem ziediem.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- sačivināties Sazināties (piem., tviterī).
- skaipot Sazināties ar interneta programmas Skype starpniecību.
- sazvanīties Sazināties telefoniski.
- komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
- sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piem., tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
- straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
- animācija Secīgi sakārtotu zīmējumu un figūru filmēšana pa kadram, lai panāktu ilūziju, ka objekti kustas; šādā tehnikā veidota filma; multiplikācija.
- plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums.
- process Secīgu darbību kopums, virkne (noteikta rezultāta sasniegšanai).
- šuve Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
- izraut no konteksta secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
- nosēkties Sēcošā balsī ko noteikt, pateikt.
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
- ģīmis Seja; sejas izteiksme.
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
- vaibsti Sejas veidojuma raksturīgas iezīmes (piem., indivīdam); raksturīgas līnijas (sejā), arī sejas izteiksme.
- gāzmaska Seju nosedzoša maska aizsardzībai pret indīgām gāzēm, radioaktīviem putekļiem u. tml.
- joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
- izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platībā.
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- zieds Sēklaugu vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- dzīvības spēja sēklu spēja miera periodā saglabāt dzīvu dīgli; dīgšanas potence.
- piecnieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā) vai viduvēji (10 ballu sistēmā).
- piecinieks Sekmju vērtējums – teicami (piecu ballu sistēmā), arī viduvēji (10 ballu sistēmā).
- deviņnieks Sekmju vērtējums – teicami, deviņi.
- deviņi Sekmju vērtējums – teicami; deviņnieks.
- pieci Sekmju vērtējums – viduvēji (10 ballu sistēmā), teicami (piecu ballu sistēmā).
- priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
- nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- modalitāte Semantiska kategorija, kas atspoguļo teksta autora attieksmi pret izteikuma saturu.
- semantika Semiotikas nozare, kas pēta zīmju sistēmas kā jēgas izteikšanas līdzekļus.
- izraēlieši Semītu tauta, ciltstēva Jēkaba (jeb Izraēļa) pēcteči, kas dzīvo Izraēlā; ebreji.
- aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
- akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
- tempera Sena glezniecības tehnika ar īpašām krāsām, kurām par saistvielu izmanto olas dzeltenumu, eļļu vai kazeīnu; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- inki Sena indiāņu cilts, kas tagadējā Peru teritorijā bija nodibinājuši savu valsti, kas pastāvēja līdz 16. gadsimtam.
- ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
- lasts Sena kuģu kravas daudzuma mērvienība, pēc kā izteica arī kuģu un liellaivu tilpību.
- sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
- Bābele Sena pilsēta Divupes ziemeļos pie Eifratas, tagadējā Irākas teritorijā; Babilona.
- siciliāna Sena sicīliešu deja, ko dejoja mērenā tempā; šāda rakstura skaņdarbs (izplatīts 17.–18. gs.).
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- pinakotēka Senajā Grieķijā – telpa, kurā glabājas tēlotājmākslas darbi.
- hetēra Senajā Grieķijā – valdzinoša sieviete ar brīvu dzīves veidu, arī prostitūta.
- gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
- pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
- matrona Senajā Romā – laulāta augstākās kārtas sieviete.
- vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
- podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
- podijs Senajā Romā – tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
- ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
- ēģiptieši Senās Ēģiptes iedzīvotāji.
- ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
- lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
- levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
- stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
- doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīga smagnējība, vienkāršība.
- joniskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgas greznas kolonnas ar smalkiem ornamentiem.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- nimfa Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība jaunas, skaistas sievietes veidolā.
- amazone Sengrieķu mitoloģijā – kareivīga, spēcīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
- Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- orhestra Sengrieķu teātrī – apaļš laukums, kur izrādes laikā atradās koris.
- proscēnijs Sengrieķu teātrī – vieta, kur aktieri tēloja savas lomas (starp paaugstinājuma fasādi un orhestru).
- Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
- senči Seni priekšteči.
- vecvectēvs Seni priekšteči.
- sūtra Senindiešu literatūras žanrs – šādu tēžu veidā rakstīti dažāda satura darbi.
- sūtra Senindiešu rakstos – īsa iegaumējama tēze, teiciens.
- grācija Seno romiešu mitoloģijā – trīs skaistuma dievietes.
- kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
- rokraksts Sens ar roku pārrakstīts teksts (līdz grāmatu iespiešanas sākumam).
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas instruments garenas kastes veidā ar vienu, divām vai trim stīgām.
- ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
- senraksts Sens teksts, sens dokuments.
- sentimentālisms Sentimentālitāte.
- rumpuču dzimta sēņu dzimta, kurā ietilpst, piem., bisītes (jeb ķerveļi) un lāčpurni.
- Viršu mēnesis septembris.
- viršu mēnesis septembris.
- silu mēnesis septembris.
- vecmāte Sertificēta ārstniecības persona (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis, ar vidējo speciālo izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
- sēru lente Sēru zīme – melna lente.
- drukas serveris serveris, kas vada vairākus printerus.
- sējmateriāls Sēšanai paredzētais materiāls; sēkla.
- pašhipnoze Sevis suģestēšana, psihiska ietekmēšana, lai sev izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
- pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
- vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piem., par priekšmetiem, telpām).
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
- superlielvalsts Sevišķi liela un ietekmīga valsts.
- nezin kāds sevišķs; īstens.
- diezin kāds Sevišķs; īstens.
- struktūrshēma Shēma, kas atspoguļo (kā, piem., iestādes, arī noteikta procesa, norises) struktūru.
- dibensiena Siena, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti) pretim logam, ārsienai.
- galasiena Siena, kas norobežo (ēku, telpu) garenvirzienā.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās u. tml.; starpsiena.
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- spraudkontakts Sienas rozete, kontakts.
- sasiet Sienot (kā) saites, aiztaisīt, sastiprināt (to).
- rokfors Siers ar asu smaržu un garšu, kura gatavošanā izmantotas zaļās pelējuma sēnītes.
- sievasmāte Sievas māte.
- sievene Sievasmāte.
- stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
- mēteļkleita Sieviešu apģērba gabals, ko var valkāt gan kā kleitu, gan kā mēteli.
- bikšu kostīms sieviešu kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm; bikškostīms.
- kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes un svārkiem.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskas izglītības), kas palīdz dzemdībās.
- krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
- nedēļniece Sieviete 6–8 nedēļas ilgā laikposmā pēc dzemdībām.
- seksbumba Sieviete ar izteikti seksuālu ārieni.
- tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
- grūtniece Sieviete grūtniecības stāvoklī.
- dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
- Ievas meita sieviete kārdinātāja; sieviete
- partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
- mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
- bāba Sieviete, arī sieva (parasti veca).
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
- koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
- bārdāma Sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.–30. gados).
- pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
- dzemdētāja Sieviete, kas dzemdē.
- civilsieva Sieviete, kas dzīvo civillaulībā.
- krustmāte Sieviete, kas ievada kādu savā arodā, profesijā.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
- māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
- sieva Sieviete, kas nodarbojas (ar ko), tirgo (ko).
- saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
- prostitūta Sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju.
- surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
- pērkama sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- vieglas uzvedības sieviete sieviete, kas pelna iztiku, par maksu piedāvājot dzimumattiecības.
- audžumāte Sieviete, kas pieņēmusi audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
- mājsaimniece Sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecību; sieviete, kas nestrādā algotu darbu.
- namamāte Sieviete, kas savā ģimenē nodarbojas ar mājsaimniecību.
- namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
- mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
- mājstrādniece Sieviete, kas veic mājsaimniecības darbus; mājkalpotāja.
- modes dāma sieviete, kas vienmēr ģērbusies pēc jaunākās modes.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda cita bērnu.
- zīdītāja Sieviete, kas zīda savu bērnu.
- kalpone Sieviete, ko algo mājas saimniecības darbu veikšanai.
- pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
- baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
- nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
- draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
- ciltsmāte Sieviete, no kuras cēlusies kāda dzimta.
- vedējmāte Sieviete, parasti precējusies, kas kopā ar vedējtēvu vada kāzu ceremoniju.
- sieviņa Sieviete, parasti veca.
- meitietis Sieviete; jauniete.
- daiļā dzimuma pārstāve sieviete.
- sievieša cilvēks sieviete.
- kundze Sieviete.
- mātīte Sieviete.
- sieva Sieviete.
- sievele Sieviete.
- sievietis Sieviete.
- sievišķa Sieviete.
- sievišķis Sieviete.
- vecene Sieviete.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- sievietība Sievietei raksturīga āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievišķība.
- sievišķība Sievietei raksturīgu āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievietība.
- harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
- vaginisms Sievietes ārējo dzimumorgānu palielināts jutīgums.
- knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
- daiļums Sievietes ķermenim raksturīgās formas.
- klēpis Sievietes ķermeņa daļa, kurā grūtniecības laikā veidojas auglis.
- krāšņums Sievietes ķermeņa formas (parasti krūtis).
- grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta (kādu ēkas daļu).
- meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
- vārda māsas sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
- eskorta meitenes sievietes, kuras par samaksu pavada vīriešus sabiedriskos pasākumos un sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus.
- skaistais dzimums sievietes.
- daiļais dzimums sievietes.
- vājais dzimums sievietes.
- piedzimtais sifiliss sifiliss, kura gadījumā ierosinātājs no slimās mātes iekļūst augļa organismā caur placentu.
- signālraķete Signāla raidīšanai paredzēta raķete ar lādiņu, kas deg ar noteiktas krāsas liesmu vai degot veido krāsainus dūmus.
- videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
- radiosignāls Signāls, ko rada, izmantojot radiotehniskus līdzekļus.
- vadības signāls signāls, kura iedarbības rezultātā vadāmais objekts izpilda noteiktas darbības.
- frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
- plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
- sīkblakts Sīka vai vidēji liela blakts ar četrposmu taustekļiem.
- vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam rotāšanai.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
- vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
- iekurs Sīki, sausi kokmateriāli, ar ko iekurina.
- pusteciņus Sīkiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
- pora Sīks caurums, dobums, sīka sprauga (vielā, masā, materiālā u. tml.).
- kapilārs Sīks matveida kanāls (vielā, materiālā, masā u. tml.); sīka pora (augsnē).
- ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
- karborunds Silīcija karbīds – cieta kristāliska viela, ko izmanto par abrazīvu materiālu slīpēšanā, instrumentu asināšanā un augstai temperatūrai pakļautu detaļu izgatavošanai.
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo temperatūru; kļūt siltam.
- izotermija Siltasiņu organisma temperatūras pastāvīgums, ko nodrošina fizikālā un ķīmiskā termoregulācija.
- hipotermija Siltasiņu organismu ķermeņa temperatūras pazemināšanās zemāk par normālo.
- siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
- siltumspēja Siltuma daudzums, kas rodas, pilnīgi sadegot noteiktam kādas vielas daudzumam.
- īpatnējais siltums siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādas vielas vienas masas vienības temperatūra paceltos par vienu grādu.
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
- tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
- siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
- fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
- akmensvate Siltumizolācijas materiāls.
- siltumizolators Siltumizolācijas materiāls.
- siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
- siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
- siltumtehniķis Siltumtehnikas speciālists.
- sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
- parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
- procents Simtā daļa; simtdaļās izteikts daudzums (%).
- paskaidrojoša vārdu grupa sintaktiska konstrukcija, ko veido ievadītājvārds kopā ar vārdu vai vārdu savienojumu, kas paskaidro kādu no teikuma locekļiem.
- skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
- bakelīts Sintētiska viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā izolācijai.
- siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
- vanilīns Sintētiski iegūts balts kristālisks pulveris ar intensīvu vaniļas smaržu.
- plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
- akrilšķiedra Sintētisks materiāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem.
- sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
- polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
- sīpolu sitenis sīpolsitenis.
- sīpolklopsis Sīpolsitenis.
- sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
- sirds kaite sirdskaite.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
- apdrošināšana Sistēma, kas dod iespēju saņemt materiālu kompensāciju (piem., īpašuma zaudēšanas vai bojājuma gadījumā), iepriekš izdarot attiecīgas iemaksas.
- slēgums Sistēma, kas izveidojas, savienojot, saslēdzot noteiktā kārtībā (piem., elektriskos vadus); savienojums.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienāda lieluma, bet pretējas zīmes elektriskajiem lādiņiem, kuri atrodas noteiktā attālumā viens no otra.
- kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
- sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
- slīpēt Sistemātiskā, parasti ilgstošā, darba procesā pilnīgot (ko, piem., iemaņas, prasmi).
- sekot Sistemātiski būt informētam, interesēties (par ko).
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- vest Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
- vingrināt Sistemātiski nodarbojoties, veicot vingrinājumus, panākt, būt par cēloni, ka tiek iegūtas, rodas noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- vingrināties Sistemātiski nodarbojoties, vingrinot sevi, censties iegūt noteiktas īpašības, iemaņas, spējas.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- trenēt Sistemātiski vingrināt, lai iegūtu, attīstītu, saglabātu (kādas spējas, iemaņas, arī kādu psihisku vai fizisku īpašību).
- trenēties Sistemātiski vingrināties (parasti kādā sporta veidā).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piem., ar kādu kolektīvu).
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko).
- atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
- sasistematizēt Sistematizējot sakārtot (ko).
- kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
- kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
- fototēka Sistematizēts fotoattēlu krājums, krātuve.
- kartotēka Sistematizēts kartīšu sakopojums ar noteiktām ziņām, informāciju.
- filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums speciālā glabātavā.
- kodekss Sistematizēts likumu krājums kādā tiesību nozarē.
- diskotēka Sistematizēts skaņuplašu krājums vai krātuve.
- tastatūra Sistematizēts taustiņu kopums (piem., datoram, telefona aparātam); klaviatūra (2).
- koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
- cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
- trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
- paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
- robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
- komikss Sižetiski saistītu zīmējumu sērija ar ļoti īsu tekstu (piem., žurnālos, laikrakstos).
- oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
- kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
- rezultāts Skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
- vesels skaitlis skaitlis, kas nav izteikts daļskaitļa veidā.
- dalījums Skaitlis, ko iegūst matemātikas darbības – dalīšanas rezultātā.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- rezultāts Skaitļos izteikts (sporta spēles) stāvokļa rādītājs; iznākums.
- vērtība Skaitļos, mērvienībās izteiktais (kā) kvantitatīvais raksturojums.
- kalkulators Skaitļotājs, kas izpilda atsevišķas matemātiskas operācijas ar manuāli ievadītiem skaitļiem.
- funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
- rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
- noskaitīt Skaitot atdalīt vai iedalīt (noteiktu naudas summu, arī kā daudzumu).
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot (ko) pateikt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, pavēli).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko kur iekšā).
- nokliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (ko).
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (vārdus, īsu teikumu).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī teikt, runāt (ko).
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- nobrēkt Skaļi brēcot, kliedzot pateikt (ko).
- brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
- šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
- kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
- iesaukties Skaļi, emocionāli, ierunāties, pateikt.
- sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
- sonors Skanīgs (piem., par balsi, tembru).
- orāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- progresīvā disimilācija skaņas disimilācija iepriekšējās skaņas ietekmē.
- stereofonija Skaņas ierakstīšana un atskaņošana, izmantojot vismaz divus kanālus, lai radītu iespaidu, ka skaņas avots atrodas telpā.
- akustika Skaņas izplatība un dzirdamība (telpā).
- rezonanse Skaņas kvalitātes maiņa, skaņas pastiprināšanās vai paildzināšanās, tai atbalsojoties vai citu vibrāciju ietekmē.
- reverberācija Skaņas saglabāšanās telpā pēc tam, kad skaņas avots vairs nedarbojas; pēcskaņa.
- faktūra Skaņdarba izteiksmes līdzekļu kopums, mūzikas materiāla izklāsts.
- periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
- kompozīcija Skaņdarba sacerēšanas teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
- remikss Skaņdarba vai dziesmas pārveidojums; jauna interpretācija.
- serenāde Skaņdarbs (parasti dziesma), ko izpilda vakarā vai naktī pie kādas personas (visbiežāk iemīļotās sievietes) loga.
- maršs Skaņdarbs ar vienmērīgu ritmu gājiena tempā; attiecīgais mūzikas žanrs.
- simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
- vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
- popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
- garums Skaņu kvantitāte, skaņu izrunas veids, kad runas orgāni ilgāk atrodas artikulācijas stāvoklī.
- plate Skaņuplate.
- vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
- nocirst Skarbi noteikt, pateikt.
- aifons Skārienjutīgs telefons.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
- parāde Skate, demonstrējums.
- plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
- priekšplāns Skatītājam tuvākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
- apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
- iekšskats Skats, aina (piem., filmā), kur darbība notiek telpā.
- portāls Skatuves arhitektoniskais ietvars.
- raksturdeja Skatuves deja (piem., baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību.
- varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
- balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
- aktieris Skatuves mākslinieks – lomas tēlotājs teātra izrādē, filmā u. tml.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
- meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
- brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
- samokats Skrejritenis.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
- pārskriet Skrienot, steidzoties atgriezties mājās.
- iesildīties Skrienot, vingrojot u. tml. panākt, ka muskulatūra, saites, locītavas u. tml. kļūst elastīgākas, spējīgas bez traumām darboties ar palielinātu slodzi.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
- kokskrūve Skrūve, ko lieto koka vai cita samērā mīksta materiāla detaļu sastiprināšanai.
- skursteņslauķis Skursteņslaucītājs.
- ieslaukt Slaucot ietecināt (kur iekšā pienu).
- izslaukt Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni.
- noslaukt Slaucot notecināt (pienu no krūts); slaucot iztukšot (krūti).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piem., grīdu, telpu).
- uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
- ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
- kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
- aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
- kukluksklans Slepena (dibināta 1865. gadā ASV) rasistiska organizācija cīņai pret nēģeru līdztiesību, viņu vajāšanai un terorizēšanai.
- noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
- vigvams Slieteņveidīgs Ziemeļamerikas indiāņu mājoklis.
- kuce Slikta, paklīdusi sieviete.
- kuņa Slikta, paklīdusi sieviete.
- krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
- čāča Slikti, vecmodīgi ģērbusies sieviete.
- sideroze Slimība, kas saistīta ar dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
- endēmija Slimības regulāra atkārtošanās kādā noteiktā apvidū.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- adatu terapija slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; akupunktūra.
- skrīnings Slimību diagnosticēšanas sistēma – iedzīvotāju masveida medicīniskā izmeklēšana, lai atklātu personas, kas saslimušas ar kādu noteiktu slimību.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji, mikroorganismi u. tml., kurus izmanto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- rentgendiagnostika Slimību noteikšana ar rentgenoloģiskām izmeklēšanas metodēm.
- ārstniecība Slimību novēršanas teorija un prakse; ārstēšana.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtās telpās.
- drudzis Slimīgs stāvoklis, ko raksturo ķermeņa temperatūras celšanās, drebuļi.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
- stingumkrampji Smaga akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas krampju lēkmes; tetāns.
- prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
- rauties melnās miesās smagi, intensīvi strādāt (parasti fizisku darbu).
- izstaipīt Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
- iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
- grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
- pretsvars Smagums spēku izlīdzināšanai (mehānismos, ierīcēs u. tml.); smagums (kā) līdzsvarošanai, stabilitātes nodrošināšanai.
- balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- nagla Smails metāla stienītis ar plakanu galviņu, ko iesit materiālā (piem., kokā), lai (ko) sastiprinātu, piestiprinātu.
- bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
- nočivināt Smalkā balsī (parasti jautri, priecīgi) noteikt, pateikt.
- nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- nokviekt Smalkā, spiedzošā balsī pateikt, arī nodziedāt (ko).
- kanēļmaizīte Smalkmaizīte ar kanēli.
- magoņmaizīte Smalkmaizīte ar magonēm.
- rozīņmaize Smalkmaizīte ar rozīnēm.
- rožmaizīte Smalkmaizīte no kārtainās rauga mīklas rozetes formā.
- bulciņa Smalkmaizīte.
- smalkmaize Smalkmaizīte.
- smeceris Smecernieku galvas pagarinājums, kura galā atrodas mutes orgāni.
- nosmiet Smejot, smejoties noteikt, pateikt (ko).
- nosmieties Smejoties noteikt, pateikt (ko).
- pasmieties Smejoties pateikt.
- piepīpēt Smēķējot piepildīt (telpu) ar dūmiem.
- aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
- nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
- smilškaste Smilšu kaste.
- plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
- nosmīnēt Smīnot noteikt, pateikt (ko).
- vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
- sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
- putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
- sniega vētra sniegputenis zemā gaisa temperatūrā un lielā vēja ātrumā.
- balstīt Sniegt (piem., morālu, materiālu) palīdzību.
- melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
- rekomendēt Sniegt norādījums, pamācības; ieteikt.
- pamācīt Sniegt, izteikt pamācības, norādījumus; dot padomus.
- putināt Snigt, pūšot spēcīgam vējam; puteņot.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
- institūts Sociālo un tiesisko normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības kādā noteiktā jomā.
- stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
- nometinājums Soda veids – izsūtīšana no pastāvīgās dzīvesvietas un piespiedu nometināšana noteiktā vietā citur.
- noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- miesas sods sods – fiziska ietekmēšana perot, sakropļojot.
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
- ekspozīcija Sonātes vai fūgas formas skaņdarba sākumdaļa, kurā ietvertas darba pamattēmas.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
- tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
- tomahauks Spārnotā raķete "Tomahawk".
- dipols Speciāla antena īsviļņu raidīšanai un uzturēšanai.
- megafons Speciāla ierīce ar ruporu skaņu pastiprināšanai un izplatīšanai noteiktā virzienā.
- bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
- futrālis Speciāla kārba, ietvars noteikta priekšmeta glabāšanai.
- skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa; speciāli norobežota telpas daļa (kā) novietošanai, glabāšanai.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta telpa; īpaši norobežota telpa (darba veikšanai, procesa norisei u. tml.).
- velūrs Speciāli apstrādāta teļāda.
- virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
- depo Speciāli iekārtota ēka, teritorija transportlīdzekļu novietošanai un remontam.
- laboratorija Speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem dažos mācību priekšmetos.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
- telšu pilsētiņa speciāli iekārtota vieta atpūtai ar teltīm.
- pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
- ātrās reaģēšanas vienība speciāli sagatavota, bruņota un ekipēta valsts drošības struktūru vienība (piem., cīņai pret terorismu).
- skaņu operators speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
- inženieris Speciālists ar augstāko tehnisko izglītību.
- veterinārārsts Speciālists ar augstāko veterināro izglītību.
- veterinārfeldšeris Speciālists ar vidējo veterināro izglītību.
- elektriķis Speciālists elektrotehnikā; elektrotehniķis.
- elektrotehniķis Speciālists elektrotehnikā.
- locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
- montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
- konstruktors Speciālists, kas nodarbojas ar dažādu tehnisko sistēmu konstruēšanu.
- tehnologs Speciālists, kas pārzina kādas nozares tehnoloģiju.
- iestādītājs Speciālists, kas sagatavo, noregulē (parasti automātisku) iekārtu noteiktu operāciju veikšanai.
- akušieris Speciālists, kas sniedz palīdzību sievietei dzemdībās un pēc dzemdībām.
- radiotelegrāfists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- radists Speciālists, kas strādā ar radiotelegrāfu.
- redaktors Speciālists, kas vada kāda literāra darba, plašsaziņas līdzekļa u. tml. sagatavošanu laišanai klajā un atbild par tā saturu.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- refrižeratorkuģis Specializēts kuģis ar tajā ierīkotu iekārtu noteikta temperatūras režīma radīšanai kravas telpās.
- signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
- spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
- zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
- suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
- vētra Spēcīga psihiska stāvokļa izpausme, arī intensīvs protesta, prasību, viedokļu u. tml. paudums, norise.
- viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
- varaskāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt varu, noteikšanu.
- vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- varoņtēls Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
- kaislība Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
- apdullināt Spēcīgi (emocionāli, psiholoģiski u. tml.) ietekmēt.
- smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
- iespiesties Spēcīgi ietekmēt (psihi); labi saglabāties (atmiņā).
- uzveikt Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu).
- piesātināts Spēcīgi izteikts, stipri jūtams (piem., par garšu, smaržu).
- stiprs Spēcīgi izteikts.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- kratīties Spēcīgi, intensīvi drebēt, trīcēt; raustīties.
- virpuļot Spēcīgi, intensīvi izpausties, norisēt.
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
- šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
- vilnis Spēcīgs, intensīvs (kā) pastiprinājums, kāpinājums, arī izpaudums (par parādībām, norisēm dabā, sabiedrībā).
- virpulis Spēcīgs, intensīvs (psihisku, parasti emocionālu, stāvokļu) kopums; spēcīga, intensīva (psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa) izpausme, norise.
- pamatīgs Spēcīgs, intensīvs.
- skaudrs Spēcīgs, intensīvs.
- stiprs Spēcīgs, intensīvs.
- tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
- ciets Spēcīgs, noteikts, stingrs; ciešs.
- dzelžains Spēcīgs, tāds, kam raksturīga stingrība, noteiktība, arī izturība (piem., par gribu, raksturu).
- gremde Spēcīgs, uz leju vērsts bumbas sitiens (piem., volejbolā, tenisā).
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība.
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte.
- stiprība Spēja (materiālam, priekšmetam, veidojumam u. tml.) pretoties deformācijai, sagrūšanai kādu slodžu iedarbībā.
- stiepjamība Spēja (materiālam, priekšmetam) stiepes iedarbībā mainīt garumu, spriegumu u. tml.
- absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
- dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- runas dāvanas spēja izteikties brīvi, daiļrunīgi.
- ugunsdrošība Spēja izturēt augstu temperatūru, atklātu liesmu.
- segtspēja Spēja noklāt (ko) – par vielu, materiālu.
- orientācija Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
- vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko).
- dzīvotspēja Spēja pastāvēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
- uzliesmojamība Spēja uzliesmot (piemēram, materiāliem, vielām, priekšmetiem).
- komunikabilitāte Spēja viegli nodibināt un īstenot savstarpējus kontaktus.
- diapazons Spēju, zināšanu, interešu, darbības u. tml. apjoms, vēriens.
- kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- vilcējspēks Spēks, ko izmanto (kā, piem., sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzekļa, kosmiskās raķetes) vilkšanai vai dzīšanai.
- spektrometrija Spektru parametru noteikšana.
- vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
- izspēlēt Spēlējot spēli, veikt noteiktu darbību, gājienu.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- sets Spēles daļa (piem., badmintonā, tenisā, volejbolā).
- kava Spēļu kāršu komplekts ar noteiktu kāršu skaitu.
- dāma Spēļu kārts ar sievietes attēlu.
- runāt Spēt izteikties (kādā valodā), prast (kādu valodu).
- orientēties Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
- sazvanīt Spēt, varēt piezvanīt (kādam) pa telefonu.
- fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
- zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspiesties Spiežoties, pārvarot pretestību, izvirzīties (cauri kam, caur ko).
- citrons Spilgti dzeltens, ovāls auglis ar pabiezu mizu un ļoti skābu sulu.
- raksturīgs Spilgti izteikts; savdabīgs.
- ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
- rubīnsarkans Spilgti, intensīvi sarkans.
- rubīnsārts Spilgti, intensīvi sārts.
- spožs Spilgts, intensīvs (par krāsu).
- dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
- polsteris Spilvenveida detaļa (mēbelēm); polsterējums.
- sānskats Spogulis, kurā automobiļa, motocikla u. tml. vadītājs var pārredzēt sānu telpu aiz transportlīdzekļa.
- reflektors Spoguļteleskops – optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis.
- reaktors Spole induktīvās pretestības palielināšanai augstsprieguma tīklā.
- espanders Sporta rīks (gumijas lentes vai metāla atsperes ar rokturiem), ko lieto muskuļu attīstīšanai.
- meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
- čempionāts Sporta sacensību kopums labāko sportistu vai komandu noteikšanai; meistarsacīkstes.
- priekšspēle Sporta spēle dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
- spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
- zona Sporta spēles laukuma daļa, kurā jāievēro attiecīgi noteikumi.
- velosports Sporta veids – braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana.
- ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
- stenda šaušana sporta veids – šaušana pa lidojošiem mērķiem īpaši ierīkotā laukumā (stendā).
- velotriāls Sporta veids – šķēršļu pārvarēšana ar velosipēdu noteiktā trasē, braucējam visērtākajā, izdevīgākajā veidā.
- triatlons Sporta veids – trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
- peldēšana Sporta veids – virzīšanās pa ūdeni, peldot noteiktā stilā un cenšoties sasniegt maksimālu ātrumu.
- cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
- orientēšanās Sporta veids, kurā sportistam noteiktā teritorijā, izmantojot karti un kompasu, ir jāatrod vairāki kontrolpunkti.
- sinhronā peldēšana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai 2–8 cilvēku grupā vienlaicīgi izpilda dažādas kombinācijas.
- mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
- soloklase Sportists (parasti riteņbraucējs), kas piedalās sacensībās individuāli.
- šosejnieks Sportists (piem., motobraucējs, autobraucējs, riteņbraucējs), kas specializējies braukšanā pa šoseju.
- supersmagsvars Sportists, kas cīnās šai kategorijā.
- dambretists Sportists, kas specializējies dambretes spēlē.
- sprinteris Sportists, kas specializējies īsās distancēs (ātrslidošanā, vieglatlētikā, peldēšanā, riteņbraukšanā u. c.).
- velobraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā; riteņbraucējs (2).
- riteņbraucējs Sportists, kas specializējies riteņbraukšanā.
- tenisists Sportists, kas specializējies tenisā.
- supersmagais svars sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā); supersmagsvars.
- supersmagsvars Sportistu smagsvara augstākā kategorija (piem., cīņas sportā).
- pussmags Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp smago un vidējo svara kategoriju.
- pusvidējs Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vidējo un vieglo svara kategoriju.
- pusviegls Sportistu svara kategorija (piem., boksā) starp vieglā un visvieglākā svara kategoriju.
- tautas sports sports visiem; nodarbošanās ar sportu no darba un mācībām brīvajā laikā bez īpaša materiāla stimula.
- trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
- vārdu karš spraiga, skaļa viedokļu izteikšana domstarpību gadījumā.
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
- rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
- ieraut Spraigi, intensīvi strādāt; saraut.
- karstums Spraigums, intensitāte.
- izsprakstēt Sprakstot izlidot (piem., par dzirksteli).
- piespraude Spraudīte (2).
- spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
- hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
- pārspriedums Spriedumu, domu izteikšana rakstītā vai runātā formā; pārdomas.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums; vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai izteikums, kas ietver kādu dzīves gudrību; paruna, sakāmvārds, aforisms.
- laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piem., ielu apgaismošanai).
- klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
- radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
- iestādīt Stādot izveidot (dārzu u. tml.); stādot pildīt (ar augiem) noteiktu platību.
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
- pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
- klejot Staigāt (parasti) dažādos virzienos, bez noteikta mērķa; klīst.
- klimst Staigāt, klīst (parasti bez noteikta mērķa).
- estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
te citās vārdnīcās:
MEV