Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam te.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (1042):

Atrasts normatīvajos komentāros (167):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

t (°). temperatūra.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
rādiuss (Kā) izplatības, darbības teritorija, vide.
padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
sarkanais stūrītis (PSRS laikā) telpa, telpas daļa, kurā bija izvietoti ar padomju ideoloģiju saistīti materiāli.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
stundas ceturksnis 15 minūtes.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
apgabals Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
kantons Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
province Administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs).
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība (Latvijā līdz 1949. gadam).
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
vojevodiste Administratīvi teritoriāla vienība (Polijā); vaivadija (2).
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
iecirknis Administratīvi teritoriāla vienība; nodaļa.
novads Administratīvi teritoriāla vienība.
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
prātula Aforisms, sentence.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
aizsniegties Aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
noslogot Aizņemt (laikposmu) ar intensīvu darbību.
aizpildīt Aizņemt (telpu, platību).
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
aizvilkt Aizputināt (par vēju, puteni u. tml.).
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
dublēt Aizstāt lomas tēlotāju (izrādē, kinofilmā); paredzēt vienu lomu (piem., teātra izrādē) diviem izpildītājiem.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizsteigt Aizsteigties.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
aizķitēt Aizziest, aizpildīt ar ķiti (tepi).
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
āte Akmeņplekste.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
atplūdi Aktivitātes, intensitātes mazināšanās (sabiedriskās parādībās).
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
tautas teātris amatieru teātris.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
arods Amats; profesija; specialitāte.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
dubultkvartets Ansamblis ar astoņiem izpildītājiem (dziedātājiem vai instrumentālistiem); oktets.
uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
apenes Apakšbikses; biksītes.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).

Atrasts piemēros (200):

sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
viegls ..baltā blūzīte .. labi piestāvēja viņas vieglajam iedegumam.
lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
prusaki ..pie Birēņietes viņš [dēls] dzīvoja kā prusaks aizkrāsnē..
pumpa ..piespiedusies pie sūnainās zemes pumpas, sieviete gulēja.
patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
miglājs ..šodien te rīts ir tik kluss, vieglā miglājā tīts..
miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
trijkrāsains ..Tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
sirpis ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
krūteža ..viņš.. uztaustīja [putna] gludo krūtežu un pabužināja.
plātīt ..vista.., spārnus šaurajā telpā plātīdama, atstāja paslēptuvi..
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
aplam ".. es tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. tevi vienkārši nomizot!"
kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
nolādēts "..man patīk ārdīties, kliegt, protestēt.. Nolādēts, tāda es esmu!"
šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
pukšķināt "Ak tu palaidnis!" pukšķina māte.
godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
izmaksāt "Es tev izmaksāšu!"
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
atbērt "Jā gan, .. man ļoti patīk mežs", kā parasti ātri runādams, atbēra Pēteris.
pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
stostīties "K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
ērmoties "Kas mums te, kāda muiža, ka ar puķēm jāērmojas?"
nolādēts "Kas tev tas par nolādētu niķi – ievilkt bez prasīšanas otra mantu?"
nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
nokunkstēt "Ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
pļāpāt "Ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
uzbrēkt "Kur dauzījies?" uzbrēca māte.
kuš "Kuš, bērni!" māte iesaucās.
nopukstēt "Ķēms tāds!" dusmīgi nopukst omīte.
labdien "Labdien!" teica kaimiņš.
nostenēties "Ļaujiet man gulēt," viņš nostenējās.
liet "Mēs sūtīti no universitātes. Svarīgā pētījumā, kundze," jautri un piemīlīgi runāja Džesa. Un tik turpināja liet. Tā un tā, un tā.
tetraloģija "Nībelungu gredzena" tetraloģijas iestudēšana.
novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
pagaidīt "Pagaidi, te vēl skrūve jāatskrūvē!"
nočiepstēt "Paldies!" meitene smalkā balstiņā nočiepstēja.
pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
gruntene "Par gruntenēm sauc tādas makšķeres, kurām āķis ar tārpu guļ uz grunts, tas, ir, ezera dibenā."
tikmēr "Pasēdi tepat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
nosaukt "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
ūnikums "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
rādīt „Redzi, kur viņš nāk!" Jānis izsaucās un rādīja ar roku uz vīrieti tumšā mētelī.
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
līgo "Sit, Jānīti, vara bungas, līgo, līgo!" vīrietis iedziedas kā baritonu kvintets..
pamatvārds "Solidaritāte" ir arodbiedrību darbības pamatvārds.
sveiki "Sveiki! Prieks tevi satikt!"
nosacīt "Tā tev nevajadzēja darīt," viņš nosacīja.
krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
piegriezt "Tad es tev rīt piegriezīšu," sacīju Artūram.
noteikt "Tas ir jauki," meitene noteica.
pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
nošņākt "Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
ķērkt "Tu gribi nogremdēt teātri?" uz Nīnu ķērc režisors – pusmūža vīrs.
vienādi "Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
izteikties "Tu" izteicās pats no sevis.
tuk "Tuk, tuk!" pie durvīm kāds klauvēja. "Tuk, tuk, tuk", klaudzēja vilciena riteņi.
ū "Ū-ū!" māte sauc bērnus.
paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
guldenis 10 guldeņu banknote.
marka 10 marku banknote.
hrivna 100 hrivnu banknote.
pirmizrādīt 11. novembrī Liepājas teātris pirmizrādīs mūziklu "Pūt, vējiņi!"
nodimdēt 12 reižu nodimd sienas pulkstenis.
lejasvācu 14. gs. teksts lejasvācu valodā.
čaulīte 16 kalibra čaulītes.
patentēt 1846. gadā Ādolfs Sakss patentē saksofonu.
rasties 1894. gadā radās Aspazijas luga "Vaidelote".
struktūrteorija 19. gs. sešdesmitajos gados organiskajā ķīmijā radās un nostabilizējās struktūrteorija.
valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
pastarītis 1943. gadā ģimenē piedzima pastarīte Asja.
sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
intelektuālisms 20. gadsimta intelektuālisms.
freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
romānists 20. gs. latviešu literatūras spožā romāniste Regīna Ezera.
amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
vizuļzelts 22 karātu vizuļzelta izmantoti viesnīcas interjerā.
senraksts 22. septembris ir diena, kad saskaņā ar senrakstu ziņām 1236. gadā notika Saules kauja.
briti 40 gadus veca britiete.
piedrukāt 5 un 10 latu banknotes vajadzēja piedrukāt klāt.
terminologs 60 gados LZA terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
sasprāgt 73 minūtes pēc pacelšanās kosmosa kuģis sasprāga gabalos.
tejienietis 90 % tejieniešu runā angliski.
A A kategorijas ceļš.
novelete Ā. Geikina novelete.
AAE AAE ir vienīgā no arābu valstīm, kur sievietes var droši justies uz ielas.
aprakt Ābelītes apraka un samēsloja.
variēt Ābeļu vainaga krāsa variē no baltas līdz dažādas intensitātes sārtai.
abet Abet mana mammiņa iedeva man Pētera vārdu.
pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
sārtums Āboli ir dzeltenīgi ar vieglu sārtumu.
štrūdele Ābolu štrūdele – pazīstamākā Vīnes virtuves recepte.
sakupināt Ābolu uzputenis ar sakupinātā piena citronkrēmu.
uzputenis Ābolu uzputenis.
abrazīvs Abrazīvie materiāli.
izdot Absolventiem izdeva atestātus.
acetātzīds Acetātzīdu plaši izmanto audumu un izolācijas materiālu ražošanai.
glāstīt Acis glāsta sievietes augumu.
iedzalkstīties Acīs iedzalkstās spīta dzirkstelīte.
izteikt Acīs izteikts prieks.
pārslīdēt Acis pārslīd pāri tekstam.
ieplesties Acis pārsteigumā ieplešas.
pausties Acīs paudās pārsteigums un bailes.
pazibēt Acīs pazib pārsteigums.
smīnīgs Acis smīnīgi nopēta meitenes.
uzplaiksnīt Acīs uzplaiksnī interese.
izplesties Acis, mute izpletās.
acot Acot ābelītes, rozes.
ziedot Acteki ziedoja dieviem arī cilvēkus, jo uzskatīja – tiem vajadzīgas cilvēku asinis, lai uzturētu dzīvību.

te citās vārdnīcās:

Tēzaurs

te¹

te²

te³

LLVV

te¹

te²

te³

MEV

te