Paplašinātā meklēšana

Meklējam uz.

Atrasts vārdos (704):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (8344):

raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
kāpt uz kakla 1.Censties uzkundzēties.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
nobraukt Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
uzšķilt Aizdedzināt, uzdedzināt.
noiet Aiziet (uz kurieni).
aizdoties Aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni).
aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
augšā Aizstāj priedēkli "uz-".
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās); uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
enerģisks Aktīvs, darbīgs, uzņēmīgs.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
mīkla Alegorisks, īsi formulēts uzdevums ar jautājumu un tā atrisinājums, atbilde.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
uztvērējantena Antena radioviļņu uztveršanai.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
bumbulis Apaļš izcilnis, uztūkums.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
televizors Aparāts televīzijas raidījumu uztveršanai un demonstrēšanai.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
paēdināt Apgādāt ar uzturu.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
apvērst Apgriezt (uz otru pusi).
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
aplauzums Aplauzts salikums.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku (kur).
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
nomesties Apmesties; palikt (kur) pastāvīgi vai uz kādu laiku.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi, uz īsu brīdi.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
pārmest kūleni Apveļoties ar galvu uz leju, nokrist.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
gludināmais dēlis ar audumu pārvilkts un uz augstām kājām uzstatīts dēlis, uz kura gludina.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
uzblīkšķināt Ar blīkšķi uzsist, arī sasist; radīt blīkšķi (piemēram, šaujot).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
dagerotips Ar dagerotipiju iegūts fotouzņēmums.
izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
kārs Ar lielu interesi, uzmanību.
nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
uzdabūt Ar pūlēm, grūtībām uzzināt; sadabūt.
kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
taisīt pigorus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
ārā Ārpusē (2); virzienā uz ārpusi.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
izaust Ataust; uzaust.
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
galda kultūra atbilstība sabiedrībā pieņemtajām normām, piem., galda klāšanā, uzvedībā pie galda.
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izdāļāt Atdot, uzdāvināt daudziem (daudz vai visu).
renesanse Atdzimšana, izplatīšanās no jauna; jauns uzplaukums.
atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
timpānija Atgremotāju priekškuņģa pārmērīga izplešanās, uzpūšanās.
pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
riņķot Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
tirdīt Atkārtoti uzdot jautājumus, prašņāt.
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
uzloks Atloks; arī uzlocījums.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam) iet, doties (kur, uz kurieni).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
atdalīt Atņemt, atlauzt, atraut u. tml. (daļu no kā).
izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā.
drebuļi Ātra, bieža muskuļu raustīšanās (piem., no aukstuma, uztraukuma).
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
būt galdā atrasties uz galda.
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz rokām.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
tupēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā) sēžot.
aizkavēties Atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā); piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
aprīt Ātri izlasīt; ar lielu interesi uztvert.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
uzraut Ātri uzbūvēt, izgatavot u. tml.
uzlingot Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzmesties Ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzšauties Ātri uzskriet.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjozt Ātri, strauji uzskriet.
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt.
atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
atbildēt Atsaukties (piem., uz kāda jūtām).
noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
gabals Atsevišķs literārs, muzikāls vai teātra mākslas darbs.
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
pavadīt Atskaņot muzikālo pavadījumu.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
ņemt uz sevi vainu atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
uzņemties vainu (uz sevi) atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu.
ieskatīt Atzīt, uzskatīt.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
arogance Augstprātība, uzpūtība.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
opā Augšā (uz rokām, klēpī u. tml.).
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā daļa.
ziedkopa Augšējā vasa, uz kuras attīstās ziedi.
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
vēzis Augu slimība, kurai raksturīgi dažādi izaugumi uz auga stumbra, saknēm.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai.
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
spēļu nams azarta spēļu uzņēmums.
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
lafete Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
baiļoties Bažīties, uztraukties.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
pārbēgt Bēgot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārbēgt Bēgot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
nobērt Berot novietot (kur, uz kā u. tml.).
pārbērt Berot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
Dieva ziņā bez uzraudzības; likteņa varā.
ar mierīgu sirdi bez uztraukuma, bažām.
ar mierīgu prātu Bez uztraukuma, bažām.
vēsā mierā bez uztraukuma, mierīgi.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
klaunāde Bezgaumīgs, ārišķīgs uzvedums.
ofšors Beznodokļu zona, ārzona; ārzonas uzņēmums.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
pārbīdīt Bīdot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
locīt Bieži pieminēt (kādu personu, tās vārdu, uzvārdu).
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
piebraukāt Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pārbraukt Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
braukt mežā braukt uz mežu strādāt meža darbus.
aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
pašpuika Bravūrīgs, dauzonīgs jauns vīrietis.
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
klaiņot Būt bez pastāvīgas dzīves vietas, bieži mainīt savu uzturēšanās vietu.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
līst Būt ietilpināmam, uzvelkamam u. tml.
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
grozīties Būt kustībā, uzturoties (kur, kā tuvumā).
nespēt pār lūpu pārspļaut Būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta).
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
noliekties Būt pavērstam uz leju.
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
izsvīst Būt tādam, uz kā palikušas sviedru pēdas.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
svīst Būt tādam, uz kura ķermeņa, ķermeņa daļām izdalās sviedri (parasti lielā daudzumā); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, ķermeņa daļām).
nest Būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
uzņemt Būt tādam, uz kuru iedarbojas (piemēram, spēki).
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
līst virsū būt uzmācīgam, uzbāzīgam.
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
strāvot Būt uztveramam, jūtami izpausties.
dvesmot Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
dvest Būt uztveramam, sajūtamam; izpausties.
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
stāvēt Būt, atrasties vertikālā stāvoklī kādā vietā, kādā uzdevumā u. tml.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
bozt Celt (spalvu, sarus), aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
pārcelt Ceļot pārvietot (kur, uz kurieni, pie kā).
sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
mājupceļš Ceļš uz savu mājvietu, mājām.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
flirtēt Censties piesaistīt pretējā dzimuma personas uzmanību (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrinoties).
kāpt uz galvas Censties uzkundzēties.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
organisms Cilvēka ķermenis, tā uzbūve.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
darbabiedrs Cilvēks, ar kuru strādā vienā uzņēmumā, iestādē.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
vagars Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
komediants Cilvēks, par kuru smejas, uzjautrinās; āksts.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
izcīnīt cīņu cīņā (kaujā) uzvarēt.
izcīnīt kauju cīņā (kaujā) uzvarēt.
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
uzčāpot Čāpojot uzkāpt, uziet.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
puspamests Daļēji pamests novārtā, atstāts bez uzraudzības.
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
atslēga Darbarīks (piem., uzgriežņu) griešanai; instruments (kā) atvēršanai, regulēšanai u. tml.
uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
voltižēšana Darbība --> voltižēt; vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
misija Darbības mērķis, uzdevums; sūtība.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā), atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
skrūvatslēga Darbrīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
grauzējs Darītājs --> grauzt.
ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
topinambūrs Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarotu stublāju un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Helianthus tuberosus].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
dauzonis Dauzoņa.
uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
atdauzīt Dauzot atdalīt, atšķelt.
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
nodauzīt Dauzot, sitot atdalīt nost, atbrīvot (no kā).
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
iedāvināt Dāvinot iedot (ko); uzdāvināt.
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
dāmu deja deja, uz kuru sieviete uzlūdz vīrieti.
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
aizdancoties Dejot, uzturēties viesībās pārāk ilgi.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
karjers Derīgo izrakteņu atklātas ieguves vieta; uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
uzkare Detaļa, priekšmets (kā) uzkarināšanai.
serdenis Detaļa, uz kuras ko uztin.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
uzdipināt Dipinot uziet, uznākt, arī uzskriet.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
pašdisciplīna Disciplīnas attiecināšana uz sevi, tās ievērošana pēc paša gribas.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
koka kājas divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
prezentācija Dokumentu uzrādīšana tajā norādītās darbības izpildīšanai.
robežkontrole Dokumentu, bagāžas, kravas u. tml. pārbaude uz robežas.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
balss Doma, uzskats.
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
pavēstīt Dot iespēju uzzināt, signalizēt.
vākties Doties (ar visām mantām prom, kurp, uz kurieni), kravāties, lai dotos (prom, kurp, uz kurieni).
iet ogās doties (parasti uz mežu) lasīt ogas.
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
sacīt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
izklīst Doties uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
izkustēties Doties uz kurieni.
nozust Doties, aiziet (kur, uz kurieni).
dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla.
putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
tudraudzība Draudzība, kurā viens otru uzrunā ar "tu".
tudraugs Draugs, ko uzrunā ar "tu".
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
iesūkt Dziļi ieelpot, uzņemt sevī (piem., gaisu, smaržu).
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
anatomija Dzīva organisma vai orgāna uzbūve.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
bonvivāns Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vietās).
dzīvot Dieva mierā dzīvot ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
paika Ēdiens, uzturs.
ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
pāriet Ejot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
pāriet Ejot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
kurtizāne Eleganta vieglas uzvedības sieviete augstākās sabiedrības vīriešiem.
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
nesējelements Elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
sajust Emocionāli uztvert; izjust.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
redzēt sapnī esot miega stāvoklī uztvert redzes tēlus.
niekoties Ēst, lietot uzturā (vieglu barību, našķus).
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
baletfilma Filma, kurā uzņemts balets.
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
nofilmēt Filmējot uzņemt.
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
uzkačāt Fiziski uztrenēt (ķermeni, ķermeņa daļu), palielināt (muskulatūras, muskuļa) masu.
uzkačāties Fiziski uztrenēt savu ķermeni, palielināt muskulatūras masu.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
pagona Formas tērpa uzplecis.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
rūpes Gādība (par kādu), uzmanība (pret kāda vajadzībām).
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
emfizēma Gaisa pārmērīga uzkrāšanās kādā orgānā vai audos, kuros tā parasti nav.
caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
galda klājums galda piederumu, arī ēdienu, dzērienu izkārtojums uz galda.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
ēvelsols Galdnieka darbagalds, uz kura ēvelē.
grāmatu galds galds vai stends, uz kura novietotas grāmatas pārdošanai.
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
vadlīnija Galvenais virziens, pamatuzdevums.
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
sitenis Gaļas ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un izdauzītas gaļas.
sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
uzganīt Ganot uzbarot.
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
valnis Garens, samērā augsts (kādas vielas) uzbērums.
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt.
kā aizmidzis gausi; neuzmanīgi.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
apgāzt Gāžot novietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
pagāzt Gāžot pasvērt (piem., uz sāniem).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pagāzties Gāžoties pasvērties (piem., uz sāniem).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
virsglazūra Gleznojums uz glazūras.
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
taukšķēt Grauzdēt taukos.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļļu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle, grauzdiņš.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
šķibīt Grauzt; ēst.
skribināt Grauzt.
grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
štātēties Greznoties, uzposties.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
gorīt Grozīt uz dažādām pusēm (ķermeni, tā daļu).
vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
ciets rieksts grūts, sarežģīts uzdevums.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
izgruzdēt Gruzdot izdegt.
kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarināms tīkls.
palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
dzēšgumija Gumija uzrakstītā izdzēšanai.
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
guzna Guza.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
sifons Hermētiski noslēdzams trauks gāzēta dzēriena pagatavošanai un uzglabāšanai.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
aizdot Iedot uz laiku lietošanai, izmantošanai.
atdot Iedot uz laiku, lai uzglabātu, salabotu u. tml.
ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
ost Ieelpojot uztvert, sajust (kā smaržu, smaku); ostīt.
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai un uztveršanai.
retranslators Iekārta signālu uztveršanai un tālākraidīšanai.
novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
žultspūslis Iekšējais orgāns, kurā uzkrājas žults.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
ieritināties Ielocīties (uz iekšu).
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
noguldīt Iemaksāt (naudu) uzglabāšanai (bankā).
tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
ielauzties Ienākt, ieiet bez atļaujas, uzaicinājuma.
tīrā peļņa ieņēmumu daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā.
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
sapūst Iepūst (ko); uzpūst (kam).
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
mode Ieradums, raksturīgs rīcības, uzvedības veids.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
grauzdētājs Ierīce (kā) grauzdēšanai.
uztvērējierīce Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
uztvērējs Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
sarīdīt Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
aizdegties Iesākt degt; uzliesmot.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
iekūkoties Iesākt kūkot un apklust (par dzeguzi).
aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties, uzliesmot.
iezuzēties Iesākt zuzēt; īsu brīdi zuzēt.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
uzdedzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdegt (2).
piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
kabata Iešūts, uzšūts nodalījums (piem., portfelim, somai).
kāpt krastā Iet ārā no ūdens uz sauszemi.
iet pie bikts iet uz grēksūdzi.
ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
saaut Ietērpt (kājas) zeķēs, apavos; uzvilkt (zeķes, apavus).
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
ieraudzīt Ievērot, uztvert (piem., rakstura, personības īpašības).
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).
ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, uzturēties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
nodzīvoties Ilgāku laiku dzīvot, uzturēties (kur, kādā vietā).
izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz uzdzīvot.
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
burvju mākslinieks iluzionists.
iluzorisks Iluzors.
ekspromts Improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
hepenings Improvizēts uzvedums.
robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
odze Indīga čūska ar tumšu zigzagveida svītru uz muguras.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
toksicitāte Indīgu vielu iedarbība uz organismiem.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
galvanometrs Instruments ļoti vājas elektriskās strāvas uztveršanai un mērīšanai.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
intensifikācija Intensitātes kāpināšana, palielināšana, pastiprināšana; uzlabošana ar mērķi iegūt lielāku atdevi, labākus rezultātus; ražīguma kāpināšana.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
spinings Īpaša veida makšķere ar vizuli, ko iemet ūdenī un velk klāt, auklu tinot uz spoles.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
grifs Īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām.
diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
krītiņš Īpašs, vēžošanai paredzēts tīkla auduma vai stiepļu tīkliņš ar āķi, uz kura uzsprauž ēsmu.
reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
cezūra Īsa pauze skaņdarbā.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
klips Īss kinofilmas fragments; īsa muzikāla vai reklāmas filma.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
viesistaba Istaba viesu uzņemšanai.
pasmaržot Īsu brīdi ar ožu sajust, uztvert (kā) smaržu.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
pazibēt Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
pasmaidīt Īsu brīdi, mazliet uzsmaidīt.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
nogulsnēties Izdalīties no šķīduma un uzkrāties (kur).
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
nolikt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
izsist Izdauzīt.
sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
izzarot Izdzīt, izplest uz visām pusēm (zarus).
vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
pūst Izelpā virzīt (gaisu) plūsmā uz āru, uz priekšu.
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
izirt Izjukt uz visām pusēm (par matiem); pilnīgi atrist (par bizēm).
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
sagaršot Izjust, uztvert (kā) nianses.
pakaisīt Izkaisīt (kā) nelielu daudzumu (uz grīdas, pamatnes u. tml.).
uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
izspiesties Izlauzties (piem., par skaņu).
izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
izspēlēt kārti izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
pārtikt Izmantot uzturam, lietot uzturā un dzīvot (no tā).
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
izlauzt Izmežģīt; arī salauzt.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 10–15 gadiem.
īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 3–5 gadiem.
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
nolaisties Izplatoties lejup, nonākt (kur, uz kā u. tml.) – par miglu, dūmiem u. tml.
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
piekļūt Izprast; izprotot iegūt (kāda) uzticību.
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
nēsāt uz rokām izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
lakstoties Izrādīt uzmanību, savu patiku (pretējā dzimuma personai).
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
uzbudināt Izraisīt uzbudinājumu (2).
iekairināt Izraisīt, pastiprināt; uzbudināt.
grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
izdarīties Izrīkoties; uzvesties.
uzsvērt Izrunāt (piemēram, zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2); akcentēt (1).
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
izvirzīt Izstiept uz priekšu, uz augšu (ķermeņa daļas).
nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
izslieties Iztaisnoties; izaugt (taisni, uz augšu) – par augiem, to daļām.
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši uzvedības normām).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
sastutēt Izveidot; uzcelt.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
stādīt Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
izbīdīt Izvirzīt (uz priekšu, āru).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
atstiept lūpu izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
atstiept lūpas izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
izgriezt krūtis izvirzīt uz priekšu krūšu daļu.
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
ledus jahta jahta uz slidām, paredzēta burāšanai pa ledu; ledusjahta.
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
jāņu zāles jāņuzāles.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt.
robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
likvidācija Kā (piem., organizācijas, uzņēmuma) darbības izbeigšana.
kā to ņem kā uz to raugās, kā to uztver.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
nobēdāties Kādu brīdi raizēties, uztraukties.
padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
sabūt Kādu laiku būt, uzturēties (kur, kādā vietā).
nomaisīties Kādu laiku būt, uzturēties (kur), maisīties (pa kurieni).
nodauzīties Kādu laiku draiskuļoties, blēņoties, dauzīties.
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
pārkāpt Kāpjot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
pakāpt Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
pakāpties Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
kāpt uz kakla kāpt uz kakla
kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
nokarāties Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
cept Karsēt (parasti uz pannas) taukvielās.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
gājiens Kārta; (uzstāšanās) reize.
kārtībnieks Kārtības sargātājs, uzturētājs.
čubināt Kārtot uzbužinot vai pielīdzinot (piem., guļasvietu).
balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
kaukāzieši Kaukāza reģiona pamatiedzīvotāji (piem., gruzīni, azerbaidžāņi, armēņi).
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
piesis Kaulveida izaugums uz papēža (cilvēkam).
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
ķinītis Kinofilmas uzņemšana, filmēšana.
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
moralizēt Klaji, uzmācīgi pamācīt (kādu).
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
likt Klāt (kā kārtu uz kā).
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
uzklibot Klibojot uziet, uznākt.
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
storno Kļūdu labošanas veids grāmatvedības uzskaitē.
saslieties Kļūt apņēmīgam uzsākt aktīvu darbību.
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
gaišoties Kļūt gaišākam; būt gaišākam (uz tumšāka fona).
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (attiecībā uz ēdienu).
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
nobīties Kļūt nedrošam, bailīgam; zaudēt drosmi, uzņēmību u. tml.
izburbēt Kļūt nelīdzenam; uztūkt.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
piekrāpt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē).
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
pieņemties miesās kļūt resnākam, uzbaroties.
uzvirmot Kļūt sajūtamam, uztveramam.
atspiesties Kļūt sāpīgam (par ķermeņa daļu, uz kuras ilgstoši atbalstās).
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās.
uztraukties Kļūt uztrauktam.
pausties Kļūt uztveramam, arī nojaušamam.
iezīmēties Kļūt uztveramam, parādīties, izpausties.
atklāties Kļūt uztveramam, parādīties.
uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam.
nākt zināmam kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
aulis Kokā uzvelkams bišu strops.
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
kokgrauzis Koksngrauzis; ķirmis.
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
kompānija Komerciāls uzņēmums; sabiedrība.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
dodekafonija Komponēšanas metode, kas balstās uz hromatiskās gammas visu 12 toņu absolūtu līdztiesīgumu.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
fokusēt Koncentrēt (piem., uzmanību).
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piem., audus).
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
pamatgrīda Konstrukcija, uz kuras klāj grīdu.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
apgriezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
pārmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apmest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
apsviest kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
pa kreisi kreisajā pusē; uz kreiso pusi.
sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju.
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
kūlenis Kritiens, velšanās ar galvu uz leju.
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
rakstāmais krīts krīts, kas paredzēts rakstīšanai, zīmēšanai (piem., uz tāfeles, asfalta).
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
krustnesis Krusta karu dalībnieks ar krusta zīmi uz apģērba.
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
zemdega Kūdras degšana vai gruzdēšana.
matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
bocmanis Kuģa vadības loceklis, kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa un apmāca matrožus.
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
nokūkot Kūkot un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
piekukuļot Kukuļojot uzpirkt (kādu).
kumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
kumpums Kūkums; izliekums, izvirzījums uz āru.
izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
spicenes Kurpes uz augstiem un tieviem papēžiem.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
kūļāties Kustēties šurp un turp, no vienas puses uz otru, šūpoties (par ķermeņa daļām).
turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
luncināt Kustināt (asti) uz vienu un otru pusi.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
smalkas ausis laba dzirde, arī uztvere.
pa labi labajā pusē; uz labo pusi.
veselīgs Labestīgs, uzmundrinošs.
redzams Labi uztverams ar redzi (par ārējām pazīmēm).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
joka pēc lai uzjautrinātos, izklaidētos.
uzlaidelēties Laidelējoties uzlaisties.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
hronoloģija Laika secība; notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
maza gaisma laiks no rīta, kad saule vēl nav pilnīgi uzlēkusi un vēl nav pavisam gaišs.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pārlaisties Laižoties pārvietoties (uz citu vietu).
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
galda lampa lampa, ko novieto uz galda.
karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
aplāpīt Lāpot uzturēt kārtībā (kāda drēbes).
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt; uzlīt.
ielasīties Lasot (piem., grāmatu) iedziļināties, sākt pilnībā uztvert lasīto.
izlasīt Lasot saredzēt, uztvert.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
dakša Lauksaimniecības mašīnās – ierīce (kā) uzņemšanai vai pacelšanai.
padomju saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas valsts uzņēmums; sovhozs.
fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
ferma Lauku saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmums.
izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
nolauzīt Lauzot nolauzt.
izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
salauzīt Lauzot sadalīt, sasmalcināt.
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
dragāt Lauzt, graut, postīt (iedarbojoties ar mehānisku spēku).
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
palēkt Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvietoties (uz kurieni, kur u. tml.).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
noliet Lejot pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
uzlēkšot Lēkšiem uzjāt.
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
uzvilkties Lēnā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
lēnā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
mierīgā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
noslīgt uz ceļiem lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
noslīgt ceļos lēni novietoties balstā uz ceļgaliem.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
sasvere Leņķiska noliece no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
hidroplāns Lidmašīna, kas var pacelties un nolaisties uz ūdens.
pārlidot Lidojot pārvietoties (kur, uz kurieni).
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
trasēt Lidojumā uzliesmot (par lodēm, šāviņiem).
ceļojums Lidošana no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
iet Lidot (parasti prom) – par putniem; peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) – par zivīm.
ceļot Lidot no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām vai otrādi (par gājputniem).
šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
nozīmēt Liecināt (par ko), norādīt (uz ko).
izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
atliekt Liecot pavērst uz augšu, atpakaļ, sānis.
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
rauties Liekties, vilkties (uz iekšu) – par ķermeņa daļām.
korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
ātrums Lielā steigā, uztraukumā.
bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
filiāle Liela uzņēmuma vai iestādes nodaļa, kas darbojas atsevišķi.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
diriģents Lielākam izpildītāju skaitam rakstītu skaņdarbu, muzikāli dramatisku sacerējumu iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
apēst vai ar acīm Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.
aprīt vai ar acīm Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.
flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
satraukums Liels uzbudinājums, nemiers.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
valdījums Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
urrā Lieto (piemēram, bijušajā padomju armijā), lai uzmudrinātu sava karaspēka karavīrus uzbrukumā.
viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
cienījams Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
godāt Lieto oficiālā uzrunas ievadījumā.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
zināt Lieto uzrunā, aicinot pievērst sarunbiedra uzmanību.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
klau Lieto, lai aicinātu kādu klausīties, pievērst (kam) uzmanību.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
tiešām Lieto, lai norādītu uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām, patiesi.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
pateicoties Lieto, lai norādītu uz (parasti kā pozitīva) cēloni, iemeslu.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
vēl Lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tiesa Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi, patiešām.
patiešām Lieto, lai norādītu uz kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiesi.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
viena lieta – otra lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
viena lieta – cita lieta lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
attieksmē pret (ko) lieto, lai norādītu uz sakaru, saistību.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
opā Lieto, lai pamudinātu (kādu) paņemt uz rokām, klēpī.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
ehei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst kam uzmanību.
vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk.
skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
lūk Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (piem., kam redzamam).
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
reku Lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību kam redzamam.
klausies! lieto, lai pievērstu (kāda) uzmanību.
saprasties Lieto, lai pievērstu īpašu sarunbiedra uzmanību.
ei Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību (piem., uzrunājot).
edz Lieto, lai pievērstu kam uzmanību.
pavei Lieto, lai pievērstu uzmanību (parasti kam redzamam); skat, paskat.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; palūk.
paskatīties Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam; paskat.
redz Lieto, lai pievērstu uzmanību kaut kam redzamam.
eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
hei Lieto, lai pievērstu uzmanību, sasauktu kādu.
re Lieto, lai pievērstu uzmanību.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
uhū Lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
ē Lieto, lai uzrunātu (kādu), pievērstu uzmanību.
patiesi Lieto, lai uzsvērtu kā patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai; patiešām.
patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
kā Lieto, norādot uz darbības tiešu saistību ar kādu laika momentu.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
klausos! lieto, paceļot telefona klausuli un atbildot uz telefona zvanu.
hopā Lieto, pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
nu Lieto, vēršoties pie kāda vai to uzrunājot.
zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
īrēt Lietot (telpas, mantu) par maksu (uz kādu laiku).
nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
vedības Līgavas vešana uz jaunā vīra mājām.
uzlīgot Līgojot uzdziedāt līgodziesmas.
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
punktēt Likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus, tādējādi to pagarinot par pusi no tās ilguma.
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
aiztrenkt Likt aiziet (prom, uz citurieni); padzīt.
nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piem., kaujā, cīņās).
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
uzkraut kaklā Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
uzkraut uz kakla Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
izmantot Likt izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā).
sērt Likt labību, linus uz rijas ārdiem kaltēšanai.
kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
ridāt Likt uz galda vai vākt nost (traukus, ēdienus); klāt galdu.
pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
bojāt nervus likt uztraukties, nervozēt.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
tupināt Likt, arī aicināt tupēt (kur, uz kā u. tml.).
stādināt Likt, arī mācīt (parasti bērnu) stāvēt (uz kājām).
segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
komerclikums Likums, kas sistematizē dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus.
sekcija Līķa uzšķēršana.
PVA Līme uz polivinilacetāta ūdens dispersijas bāzes.
uzlīmēt Līmējot piestiprināt (uz kā, kam).
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
ugunslīnija Līnija (parasti šautuvē), uz kuras izvietojas šāvēji mērķī.
uzlipināt Lipinot piestiprināt (uz kā, kam).
ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
scenārijs Literārs darbs, kas paredzēts uzņemšanai kinofilmā.
fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam).
akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
aklais logs loga kontūru iezīmējums uz sienas.
atlocīt Lokot pavērst (kā malu, galu) uz augšu, atpakaļ u. tml.
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu).
uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
nolocīt Lokot, noliecot uz leju, nomainīt (kā) stāvokli.
rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
permanentais grims lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
permanentā kosmētika lūpu, uzacu un acu līniju iezīmēšana ar noturīgām krāsvielām.
ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piem., skaņām).
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
nopirkties Ļauties (sevi) uzpirkt.
grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
izšaut Ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt (uz kurieni).
slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piem., uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
vienā mierā ļoti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
apkraut Ļoti noslogot (ar uzdevumiem, pienākumiem).
kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
ņemt pie sirds ļoti pārdzīvot, raizēties, uztraukties.
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
sargāt kā (savu) acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
turēt kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt.
neķītrība Ļoti rupjš, piedauzīgs izteikums.
kā ar cimdiem ļoti saudzīgi, uzmanīgi.
putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
krass Ļoti skaidri uztverams, ļoti izteikts.
kliedzošs Ļoti spilgts, intensīvs, ļoti uzkrītošs.
vētra Ļoti stiprs vējš, kas rada spēcīgu postījumu uz sauszemes, stipru jūras ūdens viļņošanos.
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
sirdsdraugs Ļoti tuvs draugs, kuram uztic visslēptākās domas un jūtas.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
ar abām acīm Ļoti uzmanīgi, sasprindzināti (skatīties).
turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
nomētāt ar cepurēm ļoti viegli uzvarēt, sakaut.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
eigēnika Mācība par ģenētikas atziņu izmantošanu cilvēka iedzimto īpašību uzlabošanā.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
gatavot skolas uzdevumus mācīties uzdoto.
gatavot stundas mācīties, pildīt uzdotos mājasdarbus (par skolēnu).
apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
ģeomagnētisms Magnētiskie spēki, kas darbojas uz Zemes, tās dzīlēs, kā arī ārpus tās; Zemes magnētisms.
kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
pārvietoties Mainīt savu dzīves, uzturēšanās vietu.
piemēroties Mainīt savu izturēšanos, uzvedību atbilstoši (kam); kļūt tādam, kas iederas, atbilst (kam).
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
sausa maize maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piem., sviests, siers, gaļa).
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
mājīpašums Māja, uz ko (kādam) ir īpašuma tiesības.
rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
likt galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu).
celt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
katarse Mākslas darba izraisītā pārdzīvojuma estētiskā un ētiskā iedarbība uz cilvēku.
kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
gāzes fabrika mākslīgās deggāzes ražošanas uzņēmums.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
performance Māksliniecisks priekšnesums (sabiedriskā vietā, uz ielas u. tml.).
darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
maldīties Maldīgi domāt, uzskatīt.
noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
ilūzija Maldīgs priekšstats; uztveres malds.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
maliķis Malumednieks, maluzvejnieks.
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
sarkofāgs Masīvs (akmens) zārks, parasti rotāts ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem u. tml.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piem., ēteriskās eļļas, sveķus).
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
samaukt Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā ēkā, telpā vai telpās.
diskreditēt Mazināt uzticību; graut autoritāti, cieņu; mazināt (kā) nozīmi, vērtību.
pavēdināt galvu mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
pavēdināt smadzenes mazliet atpūsties (parasti uzturoties svaigā gaisā).
piešķiebt Mazliet pašķiebt (sānis, uz vienu pusi).
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
pakutināt Mazliet satraukt, uzbudināt.
palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
farmācija Medicīnas nozare par ārstniecības preparātu iegūšanu, izgatavošanu, to uzglabāšanu, izsniegšanu u. tml.
oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pēta acs uzbūvi un funkcijas, acu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pēta gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
fleboloģija Medicīnas nozare, kas pēta vēnu uzbūvi un funkcijas, kā arī izstrādā vēnu saslimšanu profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodes.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīna izvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
memoriālais muzejs memoriālmuzejs.
vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
rādījums Mērinstrumenta uzrādīto vienību daudzums.
grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgala.
kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
rulete Mērlente uz futrālī iestiprināta rotējoša veltnīša.
virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
apēnot Mest ēnu (uz sejas, acīm) – par matiem, skropstām.
kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
restes Metāla režģis (grilam) cepšanai; metāla izstrādājums ar spraugām, uz kurām sadedzina cieto kurināmo.
metālrūpnīca Metālrūpniecības uzņēmums.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
uzmest Metot uz augšu, izveidot.
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
reindžers Mežu un dabas rezervātu uzraugs (Ziemeļamerikā); mežu, parku, lauku teritorijas uzraugs (Lielbritānijā).
kompleksija Miesas būve, ķermeņa uzbūve.
miesasbūve Miesas uzbūve.
ārējā migrācija migrācija uz citām valstīm.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
flanelis Mīksts, viegli uzkārsts (kokvilnas) audums.
čabulītis Mīlinājuma vārds, ar kuru uzrunā ļoti tuvu, mīļu cilvēku.
klausos! militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
frencis Militāra tipa žakete vai blūze ar sašaurinātu vidu un uzšūtām kabatām; formas tērpa svārki.
konditoreja Miltu un cukurotie izstrādājumi ar lielu uzturvērtību un patīkamu garšu.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
sūfisms Misticisks islāma virziens ar noslieci uz askētismu.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
vilkacis Mitoloģijā – cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
rīdīt Mudināt, lai (suns) uzbrūk.
kūkums Muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam).
kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Meku.
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
muzejnieks Muzeja darbinieks.
muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
diskants Muzikāla partija šādai balsij vai mūzikas instrumentam ar augstu skanējumu.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
frāzējums Muzikālās frāzes izcēlums (skaņdarba atskaņojumā).
reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
librets Muzikāli dramatiska darba (piem., operas) teksts.
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
opera Muzikāli dramatisks sacerējums, kurā skatuviskā darbība noris dziedot orķestra pavadījumā.
sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
sitaminstruments Mūzikas instruments, kuram skaņa rodas pašā instrumentā, ja uz to iedarbojas mehāniski.
manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
korķozols Mūžzaļu ozolu suga, ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem [Quercus suber].
cionisms Nacionālistiska kustība par ebreju valsts atjaunošanu, nostiprināšanu un ebreju pārceļošanu uz Izraēlu.
petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
uznaglot Naglojot piestiprināt (uz kā, kam).
uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
fizālis Nakteņu dzimtas augs, kam raksturīgs uzpūsts kausiņš, kurā attīstās uzturā lietojams auglis (oga).
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
Jāņu nakts nakts no 23. uz 24. jūniju.
kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
parāds Naudas summa vai citas materiālas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam.
starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
krājkonts Naudas uzkrājuma konts.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
nekur Ne uz kurieni.
pa daļām ne visi uzreiz; ne visu uzreiz; pakāpeniski.
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu.
apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
vajāt Neatlaidīgi, uzmācīgi vērsties (pie kāda) pieprasot, lūdzot u. tml.
ekscess Neatļauta, patvaļīga rīcība; sabiedriskās kārtības, uzvedības normu u. tml. pārkāpums.
urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mazgāt rokas nevainībā neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
nedoties rokā Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
nedoties rokās Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
pataisīt Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
palocīt Nedaudz uzlocīt vai salocīt.
pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
palauzt Nedaudz, vietumis ielauzt.
palauzt Nedaudz, vietumis nolauzt.
palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
negatīvisms Negāciju (2) uzsvēršana, izvirzīšana priekšplānā.
pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
nekustināt ne ausu neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
nekustināt ne ausis neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
tiltiņš Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi.
ar šķību aci nelabvēlīgi, neuzticīgi.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida bārda uz zoda.
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
pundurābele Neliela, uz pundurpotcelma izaudzēta ābele, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
sviedrene Nelieli izsitumi, kas rodas uz ādas, parasti ilgstošas, svīšanas rezultātā.
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
kārpa Neliels izaugums (piem., uz auga mizas, augļiem).
paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
taksis Neliels medību suns ar garenu, lokanu ķermeni, līkām uz āru izvērstām īsām kājām, nošļukušām, samērā garām ausīm un labu ožu.
lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
skārdene Neliels plāna metāla trauks škidrum uzglabāšanai; skārda kārba.
bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
tīklkode Neliels tauriņš, kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai.
tintnīca Neliels trauks rakstīšanai paredzētās tintes uzglabāšanai.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
sīkuzņēmums Neliels uzņēmums ar mazu apgrozījumu.
ķieģeļnīca Neliels uzņēmums, kurā ražo ķieģeļus.
laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
burunduks Neliels vāveru dzimtas grauzējs ar svītrainu muguru.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
notriekt Nelietderīgi notērēt, parasti uzdzīvē.
uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
apakšuzņēmējs Nepastāvīgs uzņēmējs.
pierakstījums Nepatiesu (skaitliski lielāku) datu uzrādījums.
izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
necelt ne ausu nepievērst uzmanību, neievērot.
necelt ne ausis nepievērst uzmanību, neievērot.
atstāt bez ievērības nepievērst uzmanību; neizpildīt (piem., kādu lūgumu).
ierobežotība Nepilnība, šaurība (piem., uzskatiem, atziņām).
mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, atceroties, samainīt (ko) ar citu.
ēverģēlība Nerātnība, draiskulība (parasti ar noslieci uz humoru, jautrību).
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
par spīti Neraugoties uz (ko).
sensorie nervi nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
sensors Nervu šķiedras gals, šūna, kas uztver kairinājumu (impulsu) un to novada uz smadzenēm.
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
kā ar malku nesaudzīgi, neuzmanīgi.
ārdīties Nesavaldīgi un trokšņaini uzvesties.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
hieroglifs Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme; ķeburs.
uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
pārnest Nesot nogādāt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārnest Nesot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
necelt Neuzlabot, nepalielināt.
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
nenopērkams Neuzpērkams.
neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
kreisie soļi neuzticība (laulībā).
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
neredzēt Nevarēt saskatīt, uztvert, izprast.
uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
sārņi Nevēlamas vielas, kas (dažādu procesu rezultātā) uzkrājas (organismā, tā daļās).
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
buksēt Nevirzīties uz priekšu.
uzķeburot Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt.
kalst Nīkt garlaicībā, ilgstoši kur uzturoties.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
džinsi No džinsa auduma šūtas bikses ar akcentētām nošuvēm, uzšūtām kabatām, metāla furnitūru.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
klinšu zīmējumi no paleolīta laikmeta saglabājušies attēli un zīmes uz klinšu alu sienām vai griestiem.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
cauri No viena gala uz otru, no vienas puses uz otru (šķērsojot kādu vietu u. tml.).
apkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
apcirknis Nodalījums (klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic šādu uzskaiti.
kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
kinoamatierisms Nodarbošanās brīvajā laikā ar filmu uzņemšanu.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
izvedmuita Nodeva, kas jāmaksā, izvedot preces uz ārzemēm.
piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
nolikt uz lāpstiņām nogāzt (kādu) uz muguras (parasti cīņas sportā).
nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.).
slāņojums Nogulumiežu uzbūve ar dažādu iežu slāņu miju; dalījums slāņos (1).
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
noplāt Noklāt; plaši novietot (uz kā).
uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
izcelties Nokļūt uz cietzemes (braucot pa ūdeņiem).
nokrist uz mutes nokrist uz vēdera, ar seju lejup.
nodurt Nolaist, vērst uz leju.
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) – parasti par putniem, kukaiņiem.
nosēsties Nolaisties (uz kā, kur u. tml.) – par putniem, lidojošiem kukaiņiem.
apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
notupties Nolaisties, uzmesties.
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
nokārt Noliekt, vērst uz leju (ķermeņa daļu).
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
noslīgt Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu "kur?".
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda piem., uz piederību, cilmi, ciešu sakaru un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kā".
datīvs Nomenu un pronomenu locījums (locījuma forma), kas norāda uz adresātu un latviešu valodā atbild uz jautājumu: "kam".
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
norimt Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
nolāsot Nopilēt (kur, uz kā).
rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
aiz Norāda uz (darbības) iemeslu, cēloni.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
no Norāda uz (kā) atdalīšanu, nodalīšanu.
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
tik vien norāda uz (kā) daudzuma, arī intensitātes samazinājumu.
rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
nekāds Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes noliegumu.
no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
viens Norāda uz (kā) kopību.
tāds Norāda uz (kā) līdzību, salīdzinājumu.
tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
pats Norāda uz (kā) līdzīgumu, vienādību.
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu vai pazīmes, īpašības spilgtu izpausmi.
pa Norāda uz (kā) mēru, pazīmes pakāpi.
nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
tādēļ Norāda uz (kā) nolūku, arī cēloni, iemeslu; tāpēc (1).
pie- Norāda uz (kā) papildināšanu.
par Norāda uz (kā) pārmēru.
pie- Norāda uz (kā) piepildīšanu.
tāds pats norāda uz (kā) pilnīgu identitāti.
viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
neviens Norāda uz (kā) pilnīgu neesamību.
no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
no Norāda uz (kā) robežām.
ar Norāda uz (kā) saturu vai piedevu.
par Norāda uz (kā) saturu, nosaukumu.
pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
par Norāda uz (kāda) ieņemto, iegūstamo u. tml. amatu, profesiju, stāvokli.
no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves vietu, arī piederību (kam).
tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
neviens Norāda uz (personas) pilnīgu neesamību.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
pa Norāda uz apstākļiem, stāvokli, kādā norisinās darbība.
bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
at- Norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
zem- Norāda uz atrašanos, norisi zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
pa Norāda uz atsevišķu vienību no kāda kopuma, arī uz šādu vienību grupu.
līdz Norāda uz attālumu (no kā, starp ko u. tml.).
pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
pa Norāda uz attālumu.
par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
stāvus Norāda uz augstu darbības intensitātes pakāpi; ļoti strauji.
dēļ Norāda uz cēloni, iemeslu.
par Norāda uz cēloni, nolūku, sekām.
no Norāda uz dalāmu, salīdzināmu kopumu.
at- Norāda uz darbības iesākumu, aizsākumu.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
tā Norāda uz darbības intensitātes augstu pakāpi.
cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
ar Norāda uz darbības nolūku.
no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
aiz- Norāda uz darbības pabeigtību.
ap- Norāda uz darbības pabeigtību.
iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
pa- Norāda uz darbības pabeigtību.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
uz- Norāda uz darbības pabeigtību.
iz- Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
ar Norāda uz darbības rīku vai līdzekli.
ie- Norāda uz darbības sākumu vai īslaicīgumu.
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
reiz Norāda uz darbības secību.
pār- Norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
pa- Norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu.
ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
ne- Norāda uz darbības vai stāvokļa noliegumu.
pie- Norāda uz darbības vājinātu intensitāti.
sevis Norāda uz darbības veicēja personu.
pa Norāda uz darbības veidu, iemeslu, arī secību.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
pār- Norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
caur Norāda uz darbības, norises ierosinātāju.
pats Norāda uz darbības, norises u. tml. patstāvīgumu.
pēc Norāda uz darbības, norises, stāvokļa iemeslu, pamatojumu; dēļ.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa laiku vai laikposmu.
aiz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, īslaicīgumu.
iz- Norāda uz darbības, procesa sākumu, pēkšņumu.
tik Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
tik tikko Norāda uz darbības, stāvokļa mazo intensitāti.
tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē.
pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura pagājis zināms laiks, laikposms.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
deci- Norāda uz desmitkārtīgu mērvienības samazinājumu.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
kas Norāda uz emocionālu attieksmi vai stāvokli.
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams.
vairāk Norāda uz ilgāku, produktīvāku, intensīvāku darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
pa- Norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
ie- Norāda uz īpašības pamazinājumu.
pār- Norāda uz īpašības pastiprinājumu vai pārmēru.
daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
tik Norāda uz īpašības, pazīmes, parasti augstu, pakāpi.
nedaudz Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
bez Norāda uz iztrūkumu līdz kādam daudzumam; norāda, ka trūkst kāda laika sprīža līdz kādam laika momentam.
aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
neo- Norāda uz jaunu posmu tajā, kas nosaukts salikteņa otrajā daļā.
tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
tikai Norāda uz kā cita iespējamību.
kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
pa Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
ar Norāda uz kādas rīcības pamatojumu.
ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
nulle Norāda uz laika momentu, kad sākas attiecīgā diennakts stunda.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā kas turpina pastāvēt, atrasties.
vēl Norāda uz laikposmu, kurā līdz šim nav sākusies kāda darbība, norise vai kurā joprojām pastāv kāds stāvoklis, kāda pazīme; pagaidām, arī līdz šim.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
kopš Norāda uz laiku, no kura norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
pus- Norāda uz līdzīgumu, līdzību salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
sa- Norāda uz lielu darbības intensivitāti, pilnīgumu.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
ne no šā, ne no tā norāda uz nezināmu cēloni, iemeslu.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
dēļ Norāda uz nolūku.
no- Norāda uz nomaļu, arī nodalītu vietu.
starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
par Norāda uz nosauktās īpašības, pazīmes spēcīgu izpausmi.
tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
pie Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
visai Norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti.
ļoti Norāda uz palielinātu vai ievērojami samazinātu daudzuma pakāpi.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu, tā pilnīgu vai daļēju trūkumu.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu.
bez- Norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
at- Norāda uz parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
pārāk Norāda uz pārmērīgu īpašību, pazīmi.
pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
veids Norāda uz pazīmi, īpašību, kas raksturo kādu darbību, norisi.
ar Norāda uz pazīmi, īpašību, piederumu.
pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
nekāds Norāda uz pilnīgu, kategorisku (kā) noliegumu.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radīto sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
daudz Norāda uz samērā ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
padaudz Norāda uz samērā ilgu, biežu, diezgan intensīvu darbību.
padaudz Norāda uz samērā lielu (kā) skaitu, daudzumu.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
sa- Norāda uz savstarpēju darbību.
aiz Norāda uz secību laikā vai telpā.
līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos (kas, kāds) atrodas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) atrodas (kur, piem., norises vietā), piedalās (piem., norisē, pasākumā).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) iestājas, sākas.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) nav aizvilcies ciet (piem., nav sadzijis, aizsalis, aizaudzis).
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
pie Norāda uz stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
vēss Norāda uz tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
ap- Norāda uz teritoriālu norobežojumu.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
bez Norāda uz to, kā nav kādā darbībā, procesā.
pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
pie Norāda uz to, kam (kāds) pielāgojas.
pie Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
pie Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
pēc Norāda uz to, kas ir kam līdzīgs.
pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam secinājumam, spriedumam.
pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
pie- Norāda uz to, kas papildina.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
pēc Norāda uz to, ko grib iegūt, pēc kā tiecas.
pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
pie Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
aiz Norāda uz to, ko satver, tur.
pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
no- Norāda uz vietu, kas plešas lejup vai atrodas kā lejas daļā, zem kā.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
zem Norāda uz vietu, lejpus kuras (kas) atrodas, noris.
no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
nekas Norāda uz vispārīgu (kā) noliegumu.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
lejpus Norāda, ka (kas) atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
-grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
-gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (krava, pasažieri utt.) attiecīgajā vietā, teritorijā vai valstī atrodas tikai to caurvedot uz kādu citu vietu, teritoriju vai valsti.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, to uzbūvi, īpašībām u. tml.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz visiem vai daudziem.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pārraida vai uztver signālus (1).
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā ar radio saistītā iestādē, uzņēmumā.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
NB Norādījums, piezīme tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību.
parādīt Norādīt (ko, uz ko) ar žestu, signālu u. tml.
atsaukties Norādīt (uz ko), minēt (ko) pierādījumam.
stādīt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
likt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
stādīt par paraugu norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
aizrādīt Norādīt uz kādām neprecizitātēm, neatbilsmēm, paviršību.
rādīt ar pirkstu (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.
uz- Norādot uz darbības virzību augšā, uz augšu.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
aizkomandēt Norīkot, nosūtīt komandējumā (kur, uz kurieni).
komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem); normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt – par organismu, tā daļu funkcijām).
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
nomenklatūra Nosaukumu saraksts, sistematizēts uzskaitījums (kādā nozarē).
izzināt Noskaidrot, uzzināt (ko).
ieskaisties Noskaisties (uz kādu, par ko), kļūt dusmīgam.
iesildīt Noskaņot emocionāli pozitīvi, labvēlīgi, uzmundrinoši.
pārskaņoties Noskaņot sevi (uz ko citu).
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos.
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nolaisties Noslīdēt, būt vērstam uz leju.
predispozīcija Nosliece (parasti uz kādu slimību).
dispozīcija Nosliece (uz ko, piem., kādu slimību).
nobungot Nospēlēt (uz klavierēm).
celties Nostāties uz kājām (no sēdus vai guļus stāvokļa).
slieties Nostāties uz kājām no, piem., sēdus vai guļus stāvokļa, arī no guļus stāvokļa pāriet uz sēdus stāvokli; celties (1).
pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
uzvilkt audeklu Nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselību.
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
uzcenot Noteikt (precei) uzcenojumu.
kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
noēst Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
nojaukt Novākt (ko uzslietu).
anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
sanēt Novērst piesārņojumu, uzlabot vidi (kādā vietā, teritorijā).
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
kritizēt Novērtēt, analizēt (piem., mākslas darbu), izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā).
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam).
ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā).
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
likt Novietot, uzstādīt (rīku, ierīci) dzīvnieku ķeršanai.
nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
notupties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
nomesties uz ceļiem novietoties balstā uz ceļgaliem.
notupties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
nogulties Novietoties, noklāties (kur, uz kā u. tml.).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
nogult Novietoties, tikt novietotam (kur, uz kā) guļus, horizontāli.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, sāniem u. tml.
noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu; šāds uzņēmums.
palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
atklāsme Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
ieļaunoties Ņemt (kādam) ko ļaunā; sākt turēt ļaunu prātu (uz kādu).
līgt Ņemt (kādu) darbā uz laiku, vienojoties par atalgojumu.
rēķināties Ņemt vērā (kāda) gribu, vajadzības, uzskatus u. tml.
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
dzimšanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
godājams Oficiāls uzrunas ievadījums; cienījamais.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
rokopera Opera rokmūzikas stilā; šādas operas uzvedums.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
magnetooptika Optikas nozare, kas pēta magnētiskā lauka iedarbību uz gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju.
videodisks Optiskais disks, kas paredzēts ierakstīto datu nolasīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
kinoaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai.
divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
redukcija Orgāna samazināšanās, tā uzbūves vienkāršošanās, arī orgāna vai audu grupas izzušana.
līdzsvara orgāni orgāni, kas uztver ķermeņa stāvokļa maiņas, kā arī gravitācijas spēka iedarbību.
aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
fitness Organisma fiziskās formas uzlabošana, atsevišķu muskuļu grupu attīstīšana, izmantojot dažādus vingrinājumus (piem., uz trenažiera).
imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
aktivitāte Organisma spēja reaģēt uz ārējiem kairinājumiem.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
redze Organisma spēja uztvert un analizēt gaismu.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
evakuācija Organizēta iedzīvotāju, uzņēmumu, materiālo vērtību, karaspēka izvešana no kādas teritorijas (piem., no paredzamā karadarbības rajona).
evakuēt Organizēti izvest iedzīvotājus, uzņēmumus, materiālās vērtības, karaspēku no kādas teritorijas.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
uvertīra Orķestra skaņdarbs – ievads muzikāli dramatiskiem darbiem (piemēram, operai, baletam, oratorijai).
līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu (kā smaržu, smaku).
saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
podests Paaugstinājums (piem., uz skatuves).
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas mākslinieki.
ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāvessodu.
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
uzcelties Paaugstināties; palielināties apjomā uz augšu.
sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
apvelties Paaugties un pieņemties svarā; uzbaroties, kļūt tuklam.
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
apgrozīties Pabūt, uzkavēties kādu laiku (par daudziem cilvēkiem).
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
pasniegt Padot (kādam), arī uzlikt galdā (kādam dzērienu, ēdienu).
pamieloties Paēst, uzcienāties (ar ko).
balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
leduspagrabs Pagrabs ar ledu pārtikas produktu uzglabāšanai; ledus pagrabs.
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
pajume Pajumte (1); uz balstiem (bez sienām) novietots pārsegums.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
degradācija Pakāpeniska augu un dzīvnieku uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās.
gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
šļukt Pakāpeniski slīdēt, krist uz leju.
noklust Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
iekārt Pakārt (starp ko, uz kā).
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
apstāties Pakavēties, uzkavēties (kur, kādā nolūkā).
zuzināt Paklusu zuzēt.
dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
aizvadīt Palīdzēt (kādam) doties (kur, uz kurieni).
iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
degunradžvabole Paliela (2–4 cm) vabole ar ragam līdzīgu izcilni uz galvas.
uzdzīt svaru Palielināt (dzīvnieka) ķermeņa masu, (to) uzbarojot.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
pakārt zobus vadzī palikt bez pārtikas, uztura; badoties.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); plūst, uzkrāties (par palu ūdeņiem).
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu.
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
rēķināties Paļauties, uzticēties.
sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga).
didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzbāzīgi) (2).
paskolot Pamācoties attīstīt, uzlabot (ko).
pierādīt Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
lielās līnijās pamatos, bez atsevišķām detaļām, uzsverot galveno.
vispārīgos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
īsos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
lielos vilcienos pamatos, bez sīkumiem, bez atsevišķām detaļām, uztverot galveno.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
piecelties Pamosties un atstāt guļasvietu; uzcelties.
aktivizēt Pamudināt uz aktīvu darbību, izraisīt aktivitāti.
pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
šķelt Panākt, būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskais stāvoklis) uzlabojas.
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs; arī uzmudināt.
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas, arī strauji pieceļas.
uztramdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
uztrenkt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls, sīks) virzās uz augšu.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., domas, uzskati, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., uzbudinājums) samazinās, pāriet.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst silts, uzsilst.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras, izliecas, sagriežas uz vienu pusi.
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām; uzlabot, pilnīgot.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
briedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest.
sildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzlabojas.
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas, domas) izraisās (psihē), uztrauc, nodarbina.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, jūtas) spēcīgi izraisās, uztrauc.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
uzplūdināt Panākt, ka (kas šķidrs) uzvirzās (kam) virsū.
uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
noņemt no uzskaites panākt, ka (kas, kāds) vairs nav uzskaitē.
pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
nobrucināt Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
uzdiedzēt Panākt, ka (kas) uzdīgst, izdīgst.
uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; pamodināt, uzmodināt.
lauzt ceļu Panākt, ka ir iespējams virzīties uz priekšu.
uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
uzvelt uz (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
vizualizēt Panākt, ka kļūst (reāli vai iluzori) uztverams ar redzi.
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
atvairīt Panākt, ka netraucē, neuzmācas.
nomazgāt baltu panākt, ka neuzskata par vainīgu; attaisnot.
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi; uzraudzēt.
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka pieceļas kājās; panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka uzmostas un pieceļas kājās.
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
pievārds Papildu vārds (uzvārds, iesauka u. tml.).
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
iznomāt Par samaksu nodot lietošanā (uz laiku).
slavens Par uzņēmumu, iestādi, arī cilvēka darbības rezultātu.
svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
ekstrapolācija Parādības daļas novērošanā, analīzē u. tml. iegūto secinājumu attiecināšana uz visu parādību.
statistika Parādību, faktu u. tml. skaitliska uzskaite, arī interpretācija.
luncināties Parādīt (kādam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties iztapt.
aplidot Parādīt kādam cilvēkam sevišķu laipnību, uzmanību.
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) – piem., par psihiska stāvokļa izpausmi.
pavīdēt Parādīties, uz īsu brīdi kļūt uztveramam.
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (iestādi, uzņēmumu u. tml.).
autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.).
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
reče Parasti savienojumā "reče nu": lieto, lai pievērstu uzmanību (kam).
rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
pārceļot Pārbraukt, pārcelties (uz citu dzīves vietu).
jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīves vietu); pāriešana uz citām (darba, mācību) telpām.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
aizmest Pārcelt, pārvietot (uz citu vietu).
pāriet Pārcelties (uz citu dzīvesvietu).
pārnākt Pārcelties (uz kurieni, pie kā, kur).
pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
prātīgs Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
risks Pārdroša rīcība, darbība (cerībā uz vēlamu rezultātu).
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
izjust Pārdzīvot (jūtas); emocionāli uztvert.
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
legalizācija Pāreja no nelegāla stāvokļa uz legālu.
krist galējībās pāriet (savā rīcībā, uzskatos) no viena viedokļa uz citu – pilnīgi pretēju viedokli.
pārcelties Pāriet (uz citu uzturēšanās, atrašanās vai darba vietu).
aiziet Pāriet (uz citu vietu, citā darbā u. tml.).
pārvākties Pāriet ar visu iedzīvi uz citu dzīvesvietu; pārcelties.
nolaisties uz ceļiem pāriet balstā uz ceļgaliem.
mesties no vienas galējības otrā pāriet no viena viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
pārceļot Pāriet, pārvietoties, tikt pārvietotam (no vienas vietas uz otru).
patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
refinansēt Pārkreditēt (piem., saņemto kredītu uz citu kredītiestādi).
uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
kredo Pārliecība, uzskats.
satriekt Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās; sagraut (2).
sagraut Pārliecinoši uzvarēt (kādu) sacensībās.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
pārgudrs Pārlieku sarežģīts, grūti uztverams, saprotams.
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
teatralitāte Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatrālisms (2).
teatrālisms Pārmērīga samākslotība, uzmācīgs izskaistinājums; teatralitāte (2).
tūska Pārmērīga šķidruma uzkrāšanās audos, dobumos.
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi.
piedzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, zaudēt kontroli par savu uzvedību.
lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
nacionalizēt Pārņemt (privāto īpašumu, piem., zemi, rūpniecības uzņēmumus, namus) valsts īpašumā.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
norakstīt Pārrakstīt (no cita darba), lai uzrādītu (to) par savu.
norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
gūt virsroku pārspēt kādu, uzvarēt.
pievārēt Pārspēt, uzvarēt (cīņā, sporta spēlē u. tml.).
piesmiet Pārspēt, uzvarēt (ko).
pieveikt Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
padoties Pārstāt pretoties, atzīt sevi par uzvarētu.
apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
izmantot Pārstrādāt, uzņemt (organismā derīgās vielas).
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti ilgstošai uzglabāšanai.
ledus pagrabs pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
likvidēties Pārtraukt savu darbību (piem., par organizāciju, uzņēmumu).
kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
saņemties Pārvarēt, parasti uztraukumu, bailes, arī sāpes, nogurumu u. tml.
pievārēt Pārvarēt, uzveikt.
tikt uz strīpas pārvarot sarežģījumus, panākt, ka (kas) uzlabojas, normalizējas.
parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
kolonna Pārvietojama darba uzņēmuma vienība (padomju laikā).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
pārdislokācija Pārvietošana uz citu vietu.
sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
sasniegt Pārvietošanās, izplatīšanās rezultātā kļūt iedarbīgam, arī uztveramam (kur) – par parādībām dabā.
pārdislocēt Pārvietot (bruņotos spēkus) uz citu vietu.
pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvirzīt Pārvietot, pārcelt (uz citu vietu).
pārcelt Pārvietot, pārvest (uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
pārcelties Pārvietoties (kur, uz kādu vietu).
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
klejot Pārvietoties, mainot atrašanās, uzturēšanās vietu.
migrēt Pārvietoties, pārcelties (uz citu teritoriju, vietu) – par iedzīvotājiem.
pārcelties Pārvietoties, pārvākties (uz citu dzīvesvietu).
pāriet Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu atrašanās vietu).
kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
norādīt Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
sanācija Pasākumi uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālā stāvokļa uzlabošanai, bankrota novēršanai.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
darbs Pasākumu kopums, kas raksturīgs kādas iestādes, uzņēmuma, organizācijas u. tml. darbībai.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
romantika Pasaules uztvere, kam raksturīga īstenības idealizācija, pastiprināta emocionalitāte un skaistuma izjūta.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
sekularizācija Pasaulīgo, materiālistisko uzskatu nostiprināšanās; sabiedrības, konkrētu tās jomu un grupu attālināšanās no reliģijas.
stjuarts Pasažieru apkalpotājs (uz kuģa, lidmašīnā).
rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
venteris Pasīvais zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
pamest skatienu gaisā paskatīties uz augšu.
paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt; palūkot (1).
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
paslieties Pasliet (uz augšu, arī uz priekšu) savu ķermeni.
papīpēt Pasmēķēt, uzsmēķēt.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
rezidence Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
mist Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
rezidēt Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
klaiņot Pastāvīgi mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
sēdēt mājās pastāvīgi uzturēties mājās.
apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.).
pasliet Pastiept, pacelt (uz augšu, gaisā u. tml.).
pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
augšā Pastiprina priedēkļa "uz-" nozīmi.
virsū Pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; norāda, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (kāda) pamata.
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
gāzes (organismā) pastiprināta gāzu uzkrāšanās kuņģī un zarnās vai tikai zarnās; meteorisms.
spazmofilija Pastiprināta nervu sistēmas ierosināmība ar noslieci uz krampjiem.
piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
autoreferāts Paša autora uzrakstīts īss (zinātniskā darba) satura izklāstījums (tagad – promocijas darba kopsavilkums).
pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas kā labā, kāda mērķa dēļ; uzupurēties.
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) – vēdera uzšķēršana ar dunci.
atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
lietot Patērēt (piem., uzturā).
izmantot Patērēt (uzturam).
patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
patrakoties Patrakot; nedaudz iztrakoties (1), izdauzīties (2).
nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
grozīt galvu paust izbrīnu, šaubas, neuzticēšanos.
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus.
sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
paspert ar kāju paust necieņu, uzskatīt (kādu) par lieku, nevajadzīgu.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
teikt savu vārdu paust savus uzskatus, domas.
pūst vienā stabulē paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienas veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
uzdzīvot Pavadīt laiku uzdzīvē.
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (2); uzklātais slānis, kārta; segums.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt; masas zudums, kas rodas (kam) uzglabājoties un žūstot.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3); adījuma iesākums.
uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
uzsējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1).
uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
pasekot Pavērot, painteresēties, lai ko uzzinātu, izprastu.
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi, horizontāli vai uz leju.
novērst Pavērst, pagriezt prom, uz citu pusi (piem., skatienu, acis).
legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
pacelt Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
palauzties Pavirzīties uz priekšu, laužoties (cauri kam).
pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
signatūra Pazīšanas zīme (piem., autora monogramma uz mākslas darba, manuskripta, mūzikas instrumenta).
uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu.
izziņa Pēc pieprasījuma saņemamie dati, informācija (piem., par vilciena atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
atgriezeniskā saite pedagoģiskās sistēmas darbības rezultātu ietekme uz to pašu sistēmu.
podometrija Pēdas noslogojuma datordiagnostika, ar kuras palīdzību noskaidro ķermeņa smaguma sadalījumu uz pēdām.
nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
pārmesties Pēkšņi pāriet (uz ko citu).
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
iztrūkties Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
iesvilt Pēkšņi rasties un spilgti izpausties; kļūt uztveramam.
krist acīs pēkšņi saistīt skatienu, uzmanību.
aizsist Pēkšņi uz brīdi pārtraukt (piem., elpu).
aizrīties Pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm).
uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
nozibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi parādīties, būt redzamam.
pārcirst Pēkšņi uzliesmot (tumsā) – par zibeni.
ieraudzīt Pēkšņi uztvert ar redzi, pamanīt.
atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
sist Pēkšņi, spēcīgi iedarboties uz maņu orgāniem.
iztrūkties Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
nobiedēt Pēkšņi, uz kādu brīdi izraisīt bailes.
aizcirst Pēkšņi, uz kādu brīdi pārtraukt.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
impulss Pēkšņs pamudinājums, ierosinājums (uz kādu darbību, rīcību); stimuls, dzenulis.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
žurka Peļu dzimtas grauzējs ar samērā slaidu ķermeni, smailu purnu un garu, parasti kailu, asti.
klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
likvidators Persona vai organizācija, kam uzdots kārtot ar uzņēmuma, organizācijas u. tml. likvidēšanu saistību jautājumus.
kontrole Persona vai personas, kas pārbauda, uzrauga (ko).
juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
repatriants Persona, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi savas pilsonības vai etniskās izcelsmes valstī.
sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
mantinieks Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
muedzins Persona, kas no minareta aicina musulmaņus uz lūgšanu.
producents Persona, kas organizē kinofilmas uzņemšanas finansiālo pusi.
repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
prokurators Persona, kas sava pilnvarotāja uzdevumā kārto tiesas lietas un pārzina viņa īpašumu.
emisārs Persona, kas sūtīta (parasti uz citu zemi) ar kādu sevišķu uzdevumu.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
zīmogglabātājs Persona, pie kuras glabājas rīks zīmoga uzspiešanai.
partneris Persona, uzņēmums, organizācija u. tml., ar kuru saista savstarpējas (piem., līguma, darījuma) attiecības.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
pašbilde Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašfoto.
pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets.
fotopašportrets Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; pašfoto; pašbilde.
operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
paviāns Pērtiķis ar pagaru, kailu purnu, tuvu izvietotām acīm, biezu, pelēku, vilnu un spilgtas krāsas sacietējumiem uz sēžas.
študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
austiņa Pie ausīm (uz ausīm) liekama elektroniska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
starp citu piebilde, ar kuru runātājs norāda uz to, kas nav galvenais.
uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām).
izcelties Piecelties, uzcelties.
ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
izvest Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
nokārties Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
labais tonis pieklājības, uzvedības normas.
Laipni lūdzam! pieklājīga uzaicinājuma forma.
etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
pieklapēt Pieklauvēt, viegli piedauzīt.
jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
piekosties Pieķerties uz āķa uzliktajai ēsmai (par zivi).
uzlipt Pielipt (uz kā, kam).
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
nočurāt Pieļaut, ka urinējot urīns noplūst (kur, uz kā, garām kam).
niša Piemērota, relatīvi brīva (parasti uzņēmējdarbības) joma.
darbs kaulus nelauž piemērots, paveicams uzdevums, pienākums.
obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
daļa Pienākums, uzdevums.
salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
ticēt Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu, reāli eksistējošu bez pierādījumiem, pārbaudes; paļauties (uz ko).
salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
pārņemt Pieņemt, pārmantot (piem., paradumus, tradīcijas, uzskatus).
prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata.
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
pavedināt Pierunāt (uz ko).
iekrist acīs piesaistīt skatienu, uzmanību.
sanācija Piesārņojuma novēršana, vides uzlabošana (kādā vietā, teritorijā).
subtangente Pieskares projekcija uz abscisu ass.
(pie)grūst pie sāniem pieskarties kāda sāniem ar strauju rokas kustību, vēršot uzmanību uz ko.
noganīt Pieskatīt, uzraudzīt.
pieraudzīt Pieskatīt; uzmanīt, sekot (kam).
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
sakaut Pieveikt, uzvarēt.
saausīties Pievērst (kam) uzmanību.
uzskatīt Pievērst skatienu (kādam, kam); uzlūkot (1).
vērst acis (uz kādu, uz ko) pievērst uzmanību (kādam, kam); interesēties (par kādu, ko).
ievērot Pievērst uzmanību (kam), izrādīt interesi (par ko).
aprādīt Pievērst uzmanību (kam); norādīt (uz ko).
skriet (kādam) pakaļ pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
piesist kanti pievērst uzmanību, izrādīt simpātijas pretējā dzimuma personai.
piegriezt uzmanību pievērst uzmanību.
sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
leģēt Pievienot (piem., metālam vai metālu sakausējumam) citu elementu, lai uzlabotu (tā) fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
uzkrāt peļņu pievienot peļņas daļu esošajam uzņēmuma kapitālam (piem., uzņēmuma paplašināšanai).
pāriet Pievienoties (kam citam); pieņemt (citu ticību, uzvārdu).
marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, otrādi u. tml.).
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
pašsvars Pilnīgi komplektēta un ekspluatācijas šķidrumiem uzpildīta transportlīdzekļa svars (bez kravas).
uzmodināt Pilnīgi pārtraukt kāda miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
saberzt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
samalt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
kastelāns Pils uzraugs; ēkas pārvaldnieks.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
naturalizācija Pilsoņa tiesību piešķiršana ārvalstniekiem; personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā.
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
dīgļlapa Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
pirmraksts Pirmais (kā) teksts, uzmetums, manuskripta variants.
pirmuzvedums Pirmais (kā) uzvedums.
pirmmets Pirmais, sākotnējais (kā) mets; skice, uzmetums.
pirmuzmetums Pirmais, sākotnējais (kā) uzmetums.
debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
kasete Plakana plastmasas kastīte, kurā ievietota uz divām spolēm uztīta magnētiskā lente.
piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrācijai.
izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
dalenis Plāksnīte (ar attiecīgu uzrakstu), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu daļu no otras.
birka Plāksnīte ar datiem (piem., īpašnieka norādīšanai), ko piestiprina uzglabājamam, nosūtāmam u. tml. priekšmetam.
kutikula Plāna plēvīte, kas no cilvēka naga valnīša uzgulst nagam.
nags Plāna ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala.
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
pankūka Plāns, apaļš mīklas izstrādājums, ko gatavo, cepot uz pannas.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
ofensīva Plaša mēroga uzbrukums.
mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (kādā nozarē, uzņēmumā u. tml.); pārkārtot, piem., uzņēmumu, darbam ar mašīnām.
mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
uzplaukt Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
atplaukt Plaukstot atvērties; uzplaukt.
aplausi Plaukstu sišana, paužot atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
uzplaukšķināt Plaukšķinot rokas, uzmundrināt.
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
noplinkšķināt Plinkšķinot nospēlēt (parasti uz klavierēm).
ieplakt Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem).
kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.).
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
uzpļaut jumi pļaujot atrast dubultvārpu (divas kopā saaugušas labības vārpas uz viena stiebra).
uzpļaut Pļaujot uziet, atrast (ko).
uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
podestūra Podestu kopums, sistēma (parasti uz skatuves, estrādes).
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
kriminālpolicija Policija, kuras uzdevums ir atklāt un izmeklēt noziegumus.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
tipogrāfija Poligrāfijas uzņēmums, kurā izgatavo iespieddarbus.
glikogēns Polisaharīds, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā (galvenokārt aknās).
ciete Polisaharīds, kas rodas un uzkrājas augos.
reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu; vāji attīstīto zemju (koloniju) ekonomiska izmantošana.
labējs Politiķis, kas aizstāv konservatīvas idejas, uzskatus.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
programma Politiskas partijas, organizācijas, atsevišķa politiķa galveno principu, uzdevumu, mērķu izklāsts.
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
uzpolsterēt Polsterējot uzklāt (uz mēbeles), iestrādāt (tajā) elastīga, mīksta materiāla slāni.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
uzpotēt Potējot pieaudzēt (piemēram, potzaru) uz radniecīga auga potcelma.
pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
izejas pozīcija pozīcija, no kuras sāk uzbrukumu.
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz fotofilmas (parasti projicēšanai uz ekrāna).
laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
sanitārija Praktisku pasākumu kopums higiēnas prasību īstenošanai (piem., pārtikas sagatavošanā, uzglabāšanā, telpu sanitārā stāvokļa kontrolē).
pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
raiders Prasību saraksts, kas saistīts ar viesmākslinieka uzņemšanas servisu.
diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
apgrozāmie līdzekļi preces naudas līdzekļi utt., kas paredzēti tūlītējai izmantošanai uzņēmumā vai realizēšanā ārpus tā.
uzskaite Precīza un savlaicīga informācija par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
flirts Pretējā dzimuma personas uzmanības piesaistīšana (parasti bez nopietniem nolūkiem, uzjautrināšanās pēc).
par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
sašķelties Pretēju uzskatu, interešu dēļ sadalīties atsevišķos grupējumos.
trofeja Pretinieka īpašums (piem., ieroči, transportlīdzekļi), ko kara laikā iegūst uzvarētājs.
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
aizstāvēties Pretojoties aizstāvēt, aizsargāt sevi (pret uzbrukumu, pāridarījumu u. tml.).
mežabrālis Pretošanās vai partizānu kustības dalībnieks, kas ilgāku laiku uzturas mežos (piem., Otrā pasaules kara laikā un vēlāk).
nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
jandalēt Priecāties, līksmot; trokšņaini, jautri uzvesties; arī trakot.
(ar) vieglu sirdi priecīgā garastāvoklī; arī labprāt, bez nožēlas; arī bez uztraukuma, bažām (par ko).
dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
ko- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz (kā) savstarpējo saistību, kopību, līdzdalību.
di- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz divkāršojumu vai sastāvēšanu no divām daļām.
dia- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz virzību caur, cauri.
re- Priedēklis, kas svešvārdos norāda uz (kā) atkārtošanos, atjaunošanos vai pretēju darbību.
studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
pēctecība Priekšgājēju darba, tradīciju, uzskatu u. tml. turpināšana.
uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
sānskats Priekšmeta izskats no sāniem; skats no sāniem (uz ko).
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
kāsis Priekšmets (piem., stienis) ar āķveida saliektu galu (kā uzkāršanai, iekabināšanai).
spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
nasta Priekšmets, šāds kopums, kas jāpārvieto, uzkraujot (to) darba dzīvniekam.
paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
priekšistaba Priekštelpa kādai galvenajai telpai; uzgaidāmā istaba.
orākuls Priesteris, kas kādas dievības vārdā pareģo vai sniedz atbildi uz cilvēku jautājumiem; viņa vēstījums.
nacionalizācija Privātā īpašuma (piem., zemes, rūpniecības uzņēmumu, namu) pārņemšana valsts īpašumā.
privātprakse Privāta uzņēmējdarbība (piem., juristiem, ārstiem, arhitektiem).
kooperators Privātais uzņēmējs (PSRS 80. gadu beigās).
rēdereja Privāts kuģniecības uzņēmums, kas nodarbojas ar kravas vai pasažieru pārvadāšanu ar jūras kuģiem.
privātuzņēmums Privāts uzņēmums.
antreprenieris Privātuzņēmējs, kas organizē teātra izrādes, koncertus.
komersants Privātuzņēmējs.
masāža Procedūra, ko veic ārstnieciskos vai kosmētiskos nolūkos, mehāniski (parasti ar rokām) iedarbojoties uz pacienta muskuļiem un audiem.
pigmentācija Process, arī rezultāts --> pigmentēt; krāsojums, kas rodas, pigmentiem uzkrājoties audos.
rēķins Process, arī rezultāts --> rēķināt (1); matemātikas uzdevums.
glotofāgija Process, kurā dominējošā valoda, ko uzspiež spēcīga politiska grupa, pakāpeniski nomāc vietējās vai minoritāšu valodas (parasti pēc iekarošanas vai kolonizēšanas).
absorbcija Process, kurā kāda viela (absorbents) ar savu tilpumu uzsūc kādu citu vielu.
gāzes absorbcija process, kurā šķidra vai cieta viela uzsūc gāzi.
uzziņa Process, paveikta darbība --> uzzināt.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
jauda Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj ražot vienā laika vienībā; ražotspēja.
ražotspēja Produkcijas daudzums, ko uzņēmums spēj saražot noteiktā laika posmā; ražošanas jauda.
uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
profesiju segregācija profesiju dalīšana uz dzimuma pamata noteikta veida un līmeņa profesijās.
vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
vibrācijas slimība profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibroslimība.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
higiēna Profilaktiskās medicīnas nozare, kas pētī vides ietekmi uz cilvēka veselību, darbaspējām, mūža ilgumu.
mērķprogramma Programma noteikta, konkrēta mērķa sasniegšanai, noteiktu, konkrētu uzdevumu īstenošanai.
drukas pārraugs programma, kas seko drukas uzdevumu darbībai.
translators Programma, kas veic kādas citas programmas translēšanu no vienas programmēšanas valodas otrā; iekārta, kas pastiprina, pārveido un pārraida elektriskos sakaru signālus, radot iespēju uztvert dažāda veida informāciju (skaņu, attēlu u. c.).
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
bloks Programmēšanā – algoritma daļa, kurā notiek funkcionāli vienota darbība ar noteiktu uzdevumu.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
uzbudināmība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga strauja uzbudinājuma (1) izraisīšanās.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
delīrijs Psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kam raksturīgi murgi, redzes halucinācijas.
spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda uzticību un mīlestību.
perversija Psihisks personības un uzvedības traucējums – slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme; šādu tieksmju attēlojums, izpausme.
izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
improvizācija Publiska runa bez iepriekšējas sagatavošanās un uzmetumiem.
stāties publikas priekšā publiski uzstāties.
priekšnesums Publisks (piem., skaņdarba, daiļdarba, dejas) izpildījums; uzstāšanās publikas priekšā.
manifestācija Publisks masveida gājiens, mītiņš; masveidīga uzstāšanās, kas pauž plašas sabiedrības noskaņojumu.
saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
māzers Punveida izaugums uz koka stumbra, retāk zara.
uzpurināt Purinot uzkaisīt (uz kā, kam).
uzpurināt Purinot uzmodināt.
pārejas purvs purvs, kas atrodas pārejas stadijā no zāļu purva uz sūnu purvu.
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
kuģapuika Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus palīgdarbus; junga.
uzpūst Pūšot ar (aerosolu), uzsmidzināt, uzkrāsot.
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas izdzisis) sāk uzkvēlot, liesmot.
uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā).
klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
gājputns Putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
ligzdguļi Putnu bioloģiska grupa, kuras pārstāvju mazuļi izšķiļas vāji attīstīti un samērā ilgi uzturas ligzdā; šīs grupas putni.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
paputēt Putot mazliet izkaisīties (uz visām pusēm).
radikālis Radikālisma, galēju uzskatu paudējs, galējas rīcības piekritējs.
radikālisms Radikālu uzskatu (parasti galēji kreisu vai galēji labēju) paušana; šādu principu ievērošana savā darbībā.
radioteātris Radioraidījumu veids – aktieru izpildījumā iestudētas raidlugas, radiouzvedumi; darbinieku kolektīvs, kas sagatavo šādus iestudējumus.
radiola Radiouztvērējs ar skaņuplašu atskaņotāju.
atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
disonēt Radīt disonansi (par muzikālām skaņām); pieļaut disonansi (par mūzikas izpildījumu).
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
krikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par ko cietu, kas tiek spiests, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
pazibināt Radīt īslaicīgus gaismas uzplaiksnījumus (piem., pakustinot vai ieslēdzot un izslēdzot gaismas avotu).
kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
uzdomāt Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
norādīt Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
servēt Raidīt bumbu (bumbiņu) pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu (piem., volejbolā, tenisā).
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
saraksts Rakstisks (kā) uzskaitījums.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
apdruka Raksts, ornaments (parasti uz auduma).
intonācija Raksturīgs muzikālās izteiksmes veids.
proklamācija Rakstveida (parasti politiska rakstura) uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
akcepts Rakstveida piekrišana uzņemties maksājuma saistības, uzliekot savu parakstu.
rakstudarbs Rakstveidā veicams uzdevums.
sarāpties Rāpjoties uzkļūt (uz kā).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
pārrāpot Rāpojot pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur).
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
rasists Rasisma piekritējs, cilvēks ar rasistiskiem uzskatiem.
tverties Rast patvērumu, glābties (kur); uzturēties (kur).
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
izvirzīties Rasties (piem., par uzdevumu, problēmu).
nokļūt uz skatuves rasties iespējai uzstāties; kļūt par skatuves mākslinieku.
aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
likties Rasties subjektīvam (arī maldīgam) uzskatam, priekšstatam (par ko).
uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu.
raudzīties ar kārām acīm raudzīties (uz ko) ar iekāri.
raudzīties ar kāru aci raudzīties (uz ko) ar iekāri.
raudzīties ar abām acīm raudzīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzināti.
noraudzīties Raudzīties, vēršot skatienu (uz ko, kur); noskatīties.
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzrausties Raušoties, liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
saimniecība Ražošanas uzņēmums.
kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
manufaktūra Ražošanas veids (16.–18. gs.), kam raksturīga darba dalīšana un galvenokārt roku darba izmantošana; uzņēmums, kurā tiek izmantots šāds ražošanas veids.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
sagaidīt Reaģēt (ar kādu izturēšanos) uz (kāda) ierašanos.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
atbildēt Reaģēt (uz ko) ar darbību, izturēšanos.
atsmaidīt Reaģēt (uz ko) ar smaidu.
atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem.
atsaukties Reaģēt (uz ko), reaģēt ar balsi (par dzīvniekiem).
reflektēt Reaģēt ar refleksu (uz kā iedarbību).
klausīt Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem).
aktīvs Reaģētspējīgs, tāds, kas spēj reaģēt; tāds, kas iedarbojas uz ko; tāds, kurā notiek kāds process, reakcija.
izmantot Realizēt (piem., tiesības uz ko).
krāsa Redzamās gaismas noteikta garuma viļņu izraisīta redzes sajūta, uztvere.
vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
skatīt rožainā gaismā redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
uzcirsties Refleksīvs --> uzcirst (1).
uzdurties Refleksīvs --> uzdurt.
uzdzīties Refleksīvs --> uzdzīt (3).
uzgriezties Refleksīvs --> uzgriezt [1] (3).
uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
uzlaboties Refleksīvs --> uzlabot (1).
uzlaboties Refleksīvs --> uzlabot (2, 3).
uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
uzlocīties Refleksīvs --> uzlocīt; uzliekties uz augšu.
uzmaukties Refleksīvs --> uzmaukt.
uzsūkties Refleksīvs --> uzsūkt.
monitorings Regulāra, sistemātiska (vides stāvokļa, klimata u. tml.) novērošana un kontrole kādā laika posmā; uzraudzība.
slodze Regulāri, arī kādā laikposmā veicamo darbu, darbību, uzdevumu u. tml. kopums.
vadāt Regulāri, bieži vest (kādu, parasti bērnu, uz kurieni).
susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
stāties uzskaitē reģistrēties kādā uzskaites sistēmā.
reklamēties Reklamēt savu izstrādājumu, uzņēmumu, pasākumu u. tml.
aprēķināt Rēķinot atrast (matemātiska uzdevuma atrisinājumu).
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
iesvētības Reliģiska ceremonija, ar ko uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; sekojošās svinības, mielasts.
svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets (piem., svēto pīšļi), kas, pēc ticīgo uzskatiem, dod svētību.
panteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas Dievu identificē ar dabu un dabu, pasauli uzskata par Dieva iemiesojumu.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
farizejs Reliģiski politiskas kustības pārstāvis (Senajā Jūdejā), kas pievērsa lielu uzmanību tradīcijām un ārišķīgi demonstrēja dievbijību, precīzi ievērojot bauslības priekšrakstus.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
rentgenogrāfija Rentgenoloģiska izmeklēšana, ar rentgenstaru palīdzību iegūstot uzņēmumu uz speciālas filmas.
demokratizācija Reorganizēšana uz demokrātiskiem pamatiem, ieviešot demokrātijas principus.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
revolucionizēt Revolucionāri noskaņot; pamudināt uz revolucionāru darbību.
aplauzums Rezultāts --> aplauzt.
dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; tas, kas ir uzdāvināts.
norāde Rezultāts --> norādīt (2); informatīva zīme, uzraksts.
uzsūbējums Rezultāts --> uzsūbēt.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
gājiens Rīcība, paņēmiens (piem., kā sasniegšanai); rīcības, uzvedības veids.
norīdīt Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
uzrīdīt Rīdot panākt, ka (suns) uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam).
sarīdīt Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
apriet Riet (uz ko).
patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
uzupurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, uzņemoties veltīt savus spēkus, dzīvi, arī dzīvību kā labā, kāda mērķa dēļ; upurēties.
darīt savu rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzklausīt citu iebildumus.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
cūkoties Rīkoties, uzvesties neestētiski.
ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
mīstīklas Rīks (linu, arī kaņepāju) stiebru salauzīšanai.
slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
ķesele Rīks zivju uztveršanai makšķerējot, zivju pasmelšanai u. tml. – kāts ar noslēgtu stīpu, rāmi, kam piestiprināts tīkla auduma maisiņš.
uzrikšot Rikšojot, rikšiem uzskriet, arī uzskriet.
tehnika Rīku, iekārtu, ierīču u. tml. kopums (kādā nozarē, kāda uzdevuma veikšanai).
aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
ķēde Rindā, cits citam blakus izvietojušies cilvēki (piem., kopīgai rīcībai, uzdevumam).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem.
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
rēķināt Risināt (matemātisku uzdevumu).
buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
ieritināt Ritinot ielocīt, arī ieveidot (uz iekšu).
uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
cezūra Ritmiska pauze dzejas rindā.
noritēt Ritot notecēt, nopilēt (uz kā, pāri kam u. tml.).
uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ziepēt Rīvēt (ko) ar ziepju gabalu, radot (uz tā, tajā) putas; klāt ar ziepju putām.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām – uz laides nostiprināts loks.
tīkla darbi rokdarbu rakstu veidošana uz tīklveida pamata.
tīkla tehnika rokdarbu rakstu veidošana uz tīklveida pamata.
metālists Rokmūziķis, kas muzicē smagā metāla mūzikas stilā; šī stila cienītājs.
uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
aprakt Rokot apstrādāt (zemi); uzrokot zemi, apstrādāt (kokus, krūmus).
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
rakties Rokot virzīties (kur iekšā, uz priekšu u. tml.).
palimpsests Rokraksts uz materiāla, kas rakstīšanai izmantots atkārtoti, iepriekšējo tekstu nokasot vai nomazgājot.
manipulācija Roku kustība, darbība (ko veicot, izpildot kādu uzdevumu).
romantisms Romantiska, idealizēta pasaules uztvere.
aktivizācija Rosināšana uz aktīvu darbību, aktivitātes izraisīšana.
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (piem., atrakciju parkos), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem (bieži mašīnu u. tml. veidā).
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
norotīt Rotījot nolocīt uz leju (ko uzrotītu); rotījot nolocīt (ko) uz leju.
vēja rotors rotors vēja enerģijas uztveršanai.
atrotīt Rotot (uz augšu) atlocīt; uzrotīt.
uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu.
izrūgt Rūgstot sasniegt vēlamo gatavības pakāpi; uzrūgt.
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
pievērsties Runājot, apspriežot u. tml., veltīt uzmanību (kam), aplūkot (ko).
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citu iebildumus.
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
skatīties Rūpēties, gādāt (piem., par kārtību); uzmanīt, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
kārtot galdu (vakariņām u. tml.) rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
jēls Rupjš, piedauzīgs, neķītrs (par vārdiem, izteicieniem).
jēlība Rupjš, piedauzīgs, neķītrs vārds, izteiciens.
sīkrūpniecība Rūpniecības preču ražošana nelielos uzņēmumos.
rūpnieks Rūpniecības uzņēmuma īpašnieks.
cehs Rūpniecības uzņēmuma pamatvienība.
fabrika Rūpniecības uzņēmums, kur ražo ar mašīnām.
rūpnīca Rūpniecības uzņēmums, kurā notiek mehāniski ražošanas procesi.
atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega).
reputācija Sabiedrībā izplatīts vispārējs viedoklis par kādu cilvēku, uzņēmumu, iestādi u. tml.
pieklājība Sabiedrībā pastāvošo uzvedības normu kopums.
patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas galvenokārt orientēta uz materiālo labumu patērēšanu.
dzīvokļu īpašnieku sabiedrība sabiedrība, kas tiek reģistrēta namīpašuma (parasti privatizētu daudzdzīvokļu ēkas) pārvaldīšanai, kā arī līgumu slēgšanai ar uzņēmumiem, kuri nodrošina ēku ar komunāliem pakalpojumiem.
starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret notikumiem, sabiedrības grupām, indivīdiem u. tml.
pacifisms Sabiedriska kustība, kas vēršas pret jebkādu karu, noraida militārismu, nosoda ar militārismu saistītu rīcību; šādai kustībai raksturīgie uzskati.
Sabiedriskie kārtības sargi sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
verdzība Sabiedriskās attiecības forma, kurā daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu; sabiedriski ekonomiskā sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
virtuve Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, ēdnīca.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
picērija Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur gatavo un pārdod picu.
salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
saspicēt Sacelt ausis, parasti uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
uzbozt Sacelt stāvus (ķermeņa daļas matus, ķermeņa daļas spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
uzbozties Sacelt stāvus spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam (par dzīvniekiem).
sasliet Sacelt uz augšu (ko).
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu), parasti, uzaicinot klātesošos iedzert (par godu kādam, kam).
sprediķot Sacīt pamācības, parasti gari, uzmācīgi.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
sabiedriskās attiecības sadarbība ar sabiedrību, veicinot tās labvēlīgu attieksmi (piem., pret kādu uzņēmumu, iestādi).
sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
Latvijas Republikas komerclikums Saeimas pieņemts likums, kas stājās spēkā 2002. g. 1. janvārī, aizstājot likumu "Par uzņēmējdarbību".
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
ievākt Sagādāt, uzkrāt barību – par dzīvniekiem.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
pirmskola Sagatavošanās klase pirms mācību uzsākšanas skolā.
izmācīties Sagatavot (mācību priekšmetu); izpildīt mācību priekšmetā uzdoto.
ielikt Sagatavot un ievietot (piem., uzglabāšanai).
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
ieskābēt Sagatavot uzglabāšanai, izraisot (produktos) skābšanas procesus.
iekonservēt Sagatavot uzglabāšanai, pasargājot no bojāšanās.
sasviest Sagāzt uz sāniem.
sagāzties kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sakrist kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sagāzt kaudzē sagāzties citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
sasviesties Sagāzties uz sāniem (piem., par transportlīdzekli).
iznest Saglabāt (piem., jūtas, uzskatus, attieksmes).
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
vārpstiņa Sagrodošanas un uztinuma veidošanas mehānisma galvenā ierīce vērpšanas, šķeterēšanas un tīšanas mašīnās.
sadurstīties Sagrūstīties (ar rokām), piem., pievēršot kam uzmanību.
tabernākuls Saiešanas telts – saliekams un pārvietojams templis, izraēļu galvenā svētnīca periodā pēc aiziešanas no Ēģiptes verdzības līdz pat Jeruzalemes tempļa uzcelšanai.
komercdarbība Saimnieciska darbība, kuru peļņas gūšanas nolūkā veic komersants; uzņēmējdarbība.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
rēķinvedība Saimniecisko darījumu reģistrēšana, iegrāmatošana, norēķinu operāciju uzskaite.
komercsabiedrība Saimniecisks uzņēmums komercdarbības veikšanai; uzņēmējsabiedrība.
ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to pretstatu.
nevis Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus, pastiprināti norādot uz to pretstatu.
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
tāpat Saista salikta pakārtota teikuma daļas, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tām.
tāpēc Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tādēļ ka.
tādēļ Saista salikta pakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tām; tāpēc ka.
bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tāpēc Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tādēļ (2).
tādēļ Saista salikta sakārtota teikuma daļas, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tām; tāpēc (2).
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
ne Saista salikta teikuma daļas vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
kopš Saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbības secīgumu laikā.
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
turpretī Saista salikta teikuma daļas, norādot uz pretstatu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
jo Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz cēloni vai pamatojumu.
ja Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi.
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (parasti, ja palīgteikums attiecas uz visu sastāvdaļā izteikto).
kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
tā Saista teikuma locekļus un norāda uz pastiprināta salīdzinājuma attieksmēm starp tiem.
ne Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
drīz Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz (parādības, norises) mainību.
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu.
kā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
tā Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz to salīdzinājumu.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
līgumsaistības Saistības, ko uzņemas pildīt līgumslēdzējs.
savalgot Saistīt (kā) uzmanību, interesi u. tml.
montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
tehnisks Saistīts ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) kārtējo organizatorisko darbību (piem., dokumentu noformēšanu, informēšanu), tai raksturīgs.
lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
analītisks Saistīts ar analīzi (1); tāds, kas pamatojās uz analīzi (1).
botānisks Saistīts ar botāniku; tāds, kas attiecas uz augiem, augu valsti.
antropoloģisks Saistīts ar cilvēku un cilvēku rasu fizisko uzbūvi.
diētisks Saistīts ar diētu, pareizu un veselīgu uzturu.
dogmatisks Saistīts ar dogmatismu, tam raksturīgs; tāds, kas pamatojas uz dogmu (1).
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
korporatīvs Saistīts ar korporāciju, uzņēmumu, organizāciju u. tml.
molekulārs Saistīts ar molekulu vai molekulām, tām raksturīgs; saistīts ar vielas mikrouzbūvi.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
pacifistisks Saistīts ar pacifismu; pacifisma uzskatiem atbilstošs.
subjektīvs Saistīts ar subjektu (1), tam raksturīgs; saistīts ar indivīda psihi, personību, uzskatiem, pasaules uztveri.
uzurpatorisks Saistīts ar uzurpāciju, tai raksturīgs.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
tektonisks Saistīts ar Zemes uzbūvi, tās kustību un deformācijas procesu.
kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
atbildēt Sajust, uzņemties atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ.
samatīt Sajust, uztvert.
izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
garša Sajūta, ko (mutē) izraisa vielu ķīmiskās īpašības; vielas ķīmiskā īpašība, ko cilvēks (ēdot, dzerot) uztver kā šādu sajūtu.
pirmā dzirdēšana saka (parasti) pārsteigumā, paužot izbrīnu par ko jaunu, pēkšņi uzzinātu.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
līp klāt kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas laipni, pakalpīgi (pret kādu).
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
mīksta sēdēšana saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
mīksta gulēšana Saka par ērtu, patīkamu sēdēšanu (gulēšanu) uz šādām mēbelēm.
nav visi mājās (kādam) saka par garīgi slimu cilvēku vai cilvēku, ko uzskata par garīgi slimu.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
kājas paliek aukstas saka par lielām bailēm, uztraukumu.
lepns kā pāvs saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu vīrieti.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
rozā brilles uz acīm saka par mīlētājiem, kuri viens otru uztver idealizēti.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kaķu koncerts saka par nesaskanīgu dziedāšanu, nelabskanīgu muzicēšanu.
(kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
labs deguns Saka par spēju ātri visu uzzināt.
smalks deguns Saka par spēju visu ātri uzzināt.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kurš kuru saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
(kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
(ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
dzelzs lēdija Saka par uzņēmīgu, drosmīgu, stipra rakstura sievieti.
azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
uzvaras garša saka par uzvarētāja pozitīvajām izjūtām.
no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
vai Dievam dienu trūkst saka, atliekot darbu uz vēlāku laiku.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
tirpas skrien pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār kauliem saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas skrien pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
tirpas iet pār muguru saka, izjūtot lielas bailes, uztraukumu.
ka spalvas vien put saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
nav pa ceļam saka, ja ar kādu nav uzskatu, mērķu un centienu kopības.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
skudriņas skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu
skudras skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudriņas skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudriņas pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
skudras skrien pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pa ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār kauliem saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār muguru saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ķermeni saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
(pār)skrien skudras pār ādu saka, ja izjūt bailes, uztraukumu.
šermuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šermuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas iet pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār kauliem saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas iet pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
šaušalas pārskrien pār muguru saka, ja izjūt ļoti lielas bailes, uztraukumu.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
kā zaldāts uz vakts saka, ja kāds ko ļoti uzmana.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
palikt aiz durvīm Saka, ja kāds nav uzņemts, piem., kādā mācību iestādē.
kā mežā audzis saka, ja kāds neprot sabiedrībā uzvesties, ir neuzvedīgs.
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
kož (vai) acis no pieres laukā saka, ja kādu apstāj uzmācīgi kukaiņi.
ar vienu spalvas vilcienu saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piem., dokumentu) u. tml.
lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
tas ir uz labu saka, ja kas nākotnē uzlabosies.
kā eļļa ugunī saka, ja kas pēkšņi saasina situāciju, izraisa sašutumu, dusmu uzliesmojumu.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
pulkstenis skrien Saka, ja laika ritums subjektīvā uztverē šķiet pārāk ātrs.
auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem) saka, ja ļoti sabīstas, uztraucas.
asinis sakāpj galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
asinis saskrien galvā saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
Lai dzīvo! Saka, ja novēl kam pastāvēt (parasti uzsaukumos, lozungos u. tml.).
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
drebuļi (pār)iet pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)iet pār muguru saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
drebuļi (pār)skrien pār kauliem saka, ja sākas drebuļi; saka, ja izjūt lielas bailes, uztraukumu.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
karsts (vien) pārskrien pār kauliem saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
karsts (vien) pārskrien pār muguru saka, ja uz brīdi satraukumā, bailēs rodas karstuma sajūta.
nav divreiz jāsaka saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
Kas te ko cepties? saka, ja uztraukumam nav pamata.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
nav (nekāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nav joka lieta saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
sist (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
nav iedomājams (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
nav iedomājama (bez kā) saka, norādot uz (kā) pastāvēšanas, norises būtisku nosacījumu, īpašību u. tml.
kauls no (mūsu, viņu) kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
no viena kaula saka, norādot uz asinsradniecību, kopīgu izcelšanos vai uzskatu sakritību.
lai iet (arī brauc u. tml.) kur iedams (arī braukdams u. tml.) saka, norādot uz atrašanās vietas, darbības pieļāvumu.
slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
jo vairāk tāpēc saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
jo vairāk tādēļ Saka, norādot uz kādas atziņas, darbības motivācijas pastiprinājumu.
kā dulls saka, norādot uz pārmērīgu darbības intensitāti.
vēl (jo) vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
jo vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
raugies ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
skaties ar acīm saka, pamudinot raudzīties vērīgi, uzmanīgi.
Nu un? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
Nu un tad? saka, reaģējot uz sarunbiedra teikto.
uz otru kāju saka, uzaicinot iedzert vēl vienu (otru) glāzi alkoholiska dzēriena.
līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
zini ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
ziniet ko saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunbiedra uzmanību.
Augstas laimes! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
Augstu laimi! saka, uzsaucot tostu, novēlot laimi.
tiesa kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
viens kas tiesa saka, uzsverot (kā) patiesumu.
kā pimberis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti;
parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
Maksā ragā! saka, uzsverot, ka jāmaksā tūlīt, noteikti, katrā ziņā.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
meistars no debesīm nekrīt saka, uzsverot, ka labs strādnieks nerodas bez darba.
ēst neprasa saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
asociācija Sakarība, kas veidojas starp priekšstatiem uz saskares, līdzības vai pretstata pamata.
sakopot Sakārtot, sistematizēt (domas, iespaidus u. tml.): pievērst (domas, uzmanību) noteiktam objektam.
uzpravīt Sakārtot; uzlabot.
telegrāfs Sakaru iestāde, kas raida, uztver un piegādā telegrammas.
radiosakari Sakaru veids, kurā informāciju raida un uztver ar radioviļņiem.
nokautēt Sakaut, uzvarēt.
sakoncentrēties Sakoncentrēt savu uzmanību.
mobilizācija Sakopošana, koncentrēšana kāda uzdevuma veikšanai.
koncentrēt Sakopot un vērst uz noteiktu objektu.
piekopt Sakopt, uzkopt; piekārtot.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
pirmmantinieks Sākotnējais mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums; skice.
pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
satrīcēt Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
stāties pretī Sākt cīņu ar uzbrucēju.
stāties pretim Sākt cīņu ar uzbrucēju.
stāties pret Sākt cīņu ar uzbrucēju.
pārdēvēties Sākt dēvēt sevi citādi (citā vārdā, uzvārdā u. tml.).
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
sacepties Sākt uztraukties, iekarst (par ko).
noņemt rozā brilles sākt uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
pievērsties Sākt veltīt savu uzmanību, laiku u. tml. (kādai interešu jomai).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
ielauzt Salaužot ievirzīt (lauzuma vietu uz iekšu, uz leju).
cukurs Salda, kristāliska viela, ko (parasti) iegūst no cukurbietēm vai cukurniedrēm un ko uzturā lieto kā saldinātāju.
uzputenis Saldais ēdiens, kas gatavots no mannas un augļiem, ogām vai sulas, uzputojot to.
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piem., laputis).
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
par Salīdzinājumā norāda uz to, kam nosauktā īpašība, pazīme piemīt citādā pakāpē.
vilkt paralēles (starp ko) salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums, izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem.
piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
atslogot Samazināt (kā) veicamos uzdevumus, noslogojumu; atvieglot (kā darbību).
leikoderma Samazināts vai pilnīgs pigmenta trūkums ādā, kas izpaužas kā gaiši plankumi uz ādas.
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
kuģis Samērā liels ūdens transportlīdzeklis noteiktu (piem., saimniecisku, pētniecisku, militāru) uzdevumu veikšanai.
komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
smagnējs Samērā sarežģīts, grūti uztverams.
aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
apliekamais Samitrināta drāna, komprese, ko uzklāj, apklāj ap (ķermeni, tā daļu).
komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
džinkstēt Sanēt, sīkt, zuzēt u. tml. (par lidojošiem kukaiņiem).
izņemt Saņemt atpakaļ (ko uz laiku nodotu).
dabūt kurvīti saņemt atraidījumu, atteikumu (piem., lūdzot uz deju, bildinot).
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
apkrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.).
sapurināties Saņemties, uzmundrināties.
sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piem., jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
krevele Sarepējis, červeļains veidojums (piem., uz auga daļām).
problēma Sarežģīts teorētisks vai praktisks jautājums; uzdevums, kas vēl risināms, pētāms.
uzmočīt Sarīkot, izveidot, uzrakstīt u. tml.
rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
apsarmojums Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem un to daļām; apsarme.
apsarme Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem vai augu daļām.
sarmojums Sarmai līdzīgs klājums, veidojums (uz augiem, to daļām).
apsarmojums Sarmas kārta (uz kā).
kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
sadzert tubrālības saskandināt un iedzert alkoholisku dzērienu, norunājot vienam otru uzrunāt ar "tu".
komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties; sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piem., par rakstura īpašībām, uzskatiem).
tūba Saspiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūbiņa.
turgors Saspriegums, ko rada šūnu šķidrā satura spiediens uz to apvalkiem.
izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
šaržs Satīrisks vai humoristisks kāda cilvēka portrets, kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības.
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties; pieaugt (piemēram, par kā intensitāti).
uztrūkties Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
uzķerties Satverot makšķeres, zvejas rīka ēsmu ar āķi, uzdurties (uz tā).
uzkosties Satvert ēsmu tā, ka uzķeras (uz, piemēram, makšķeres, āķa).
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
pasaukt Saucot uzaicināt.
kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
pārvākt Savākt (mantas, iedzīvi) un pārvietot uz citu vietu; pārcelt.
sevis Savās domās, klusībā, nepaužot uz āru.
patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
sniegt Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
viens Savienojumos "viens otru", "viens pēc otra", "viens pār otru", "viens pie otra" u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
līnija Savienojums (parasti ar vadiem, kabeļiem) starp pārraidošajām un uztverošajām ierīcēm (piem., telefoniem, datoriem); vadu un pievadu sistēma.
grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
mijiedarbība Savstarpēja iedarbība (citam uz citu).
saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar tādu pašu rīcību; apmainīties.
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
laksis Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
komunicēt Saziņas procesā dot, sniegt informāciju, izteikt (ko); sazināties, uzturēt kontaktus.
dedukcija Secināšana no vispārīgā uz atsevišķo, no vispārīgiem spriedumiem uz atsevišķiem secinājumiem; pretstats: indukcija.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
seismometrija Seismoloģijas nozare, kas izstrādā iekārtas seismisko viļņu uztveršanai, kā arī pilnveido seismoloģisko novērojumu metodiku.
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas vaļēji uz sēklzvīņām.
augšupeja Sekmīga attīstība, uzplaukums; progress.
ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
privātsekretārs Sekretārs, kas kārto kādas personas sevišķus uzdevumus.
fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
triumfators Senajā Romā – karavadonis, kas bija uzvarējis karā un triumfa gājienā ieradās galvaspilsētā.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
triumfs Senajā Romā – uzvarētāja svinīga iebraukšana galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem.
ājurvēda Senās Indijas dziedniecības sistēma, kurā izmanto dabas līdzekļus, ievēro noteiktus uztura un dzīvesveida principus.
celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
Eiropa Sengrieķu mitoloģijā – feniķiešu princese, ko Zevs vērša izskatā nolaupīja un aizveda uz Krētas salu.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
argonauti Sengrieķu mitoloģijā: jūrasbraucēji, kuri ar kuģi "Argo" devušies uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
grafiti Seni uzraksti uz sienām vai priekšmetiem.
kitāra Sens grieķu strinkšķināminstruments, kas sastāv no korpusa un uz tā uzvilktām 7–18 stīgām.
epigrāfika Senu uzrakstu (uz akmens plāksnēm, klintīm, priekšmetiem u. tml.) pētīšana.
zēvele Sēra masas slānis (ar ko pārklāj, piem., sērkociņa kārbiņas malu un pret ko uzšķiļ uguni).
gremdserve Serve, kurā bumbu pretinieka laukumā raida virzienā uz leju.
sētuve Sēšanai izmantojams lēzens grozs vai koka trauks, kurā ieber sēklas un kuru sējējs uzkar sev kaklā vai pār plecu.
paškontrole Sevis kontrolēšana, savas rīcības, uzvedības vērtēšana un regulēšana.
vājība Sevišķa patika (uz ko).
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāli izteiksmīgs.
afekts Sevišķi spēcīgs, īslaicīgs jūtu izpaudums, uzbudinājums vai dusmu lēkme, kuras laikā persona var zaudēt kontroli pār sevi.
sasēdēt Sēžot (uz kā), saburzīt (ko).
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
uzsiet Sienot nostiprināt (uz kāda priekšmeta).
uzsiet Sienot pacelt, nostiprināt (ko, piemēram, augu, tā daļu) uz augšu.
cisas Siens, salmi, guļasvieta; guļasvieta uz salmu vai siena maisa.
zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem.
maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piem., uzvedībā).
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
koķete Sieviete, kas ar savu izturēšanos cenšas patikt vīriešiem, pievērst viņu uzmanību.
saimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību; sieviete, kas uzņem viesus; namamāte.
namamāte Sieviete, kas savā mājā uzņem viesus; mājasmāte.
mājasmāte Sieviete, kas uzņem viesus savā mājā; namamāte.
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
knupis Sievietes krūtsgalam līdzīgs silikona, lateksa u. tml. priekšmets, ko liek uz pudelītes (zīdaiņu, mazu bērnu, arī dzīvnieku mazuļu barošanai).
meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
gaisa trauksme signāls, kas brīdina par pretinieka aviācijas uzlidojumu.
retranslācija Signālu uztveršana un tālāka noraidīšana; programmu, raidījumu tālākizplatīšana.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
sūneņi Sīki bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips [Bryozoa].
vasaras raibumi sīki iedzelteni, rudi vai brūngani pigmentācijas laukumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
zoobentoss Sīkie dzīvnieki, kas dzīvo ūdenstilpes gruntī un uz tās.
pūslītis Sīks (parasti ar šķidrumu pildīts) veidojums uz cilvēka ādas.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
atkusnis Siltāks laiks (parasti ziemā), kad sasalums, uzkritušais sniegs sāk kust.
siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
aplaudēt Sist plaukstas, lai paustu atzinību, sajūsmu, uzmundrinājumu u. tml.
klapēt Sist; dauzīt.
signālsistēma Sistēma signālu (1) pārraidīšanai, uztveršanai un fiksēšanai.
propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
koncepcija Sistematizētu uzskatu sistēma (kādā jautājumā).
pretsitiens Sitiens, ar kuru reaģē uz citu sitienu.
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
robežsituācija Situācija uz (valsts) robežas.
artikulēta runa skaidra, uzsvērti precīza runa.
kase Skaidras naudas līdzekļi, to kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml.).
evidents Skaidri redzams, uzskatāms.
taustāms Skaidri, viegli uztverams, konstatējams, pamanāms; arī konkrēts.
mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
saskaitīt Skaitot iegūt, uzzināt (kā) skaitu.
uzkliegt Skaļā balsī runājot, kliedzot panākt, arī pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
klaigas Skaļa, demonstratīva uzskatu paušana.
ļembasts Skaļa, trokšņaina uzvedība; tracis, skandāls.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
uzriet Skaļi, dusmīgi uzkliegt.
uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas taktsdaļas līdz nākamajai tikpat uzsvērtai taktsdaļai; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
trāpīt Skart ko, iedarboties uz ko (par sitienu, triecienu u. tml.).
dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām; dzīvesveids; (tautas) tradīciju, ieražu kopums; dzīvesdziņa.
dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
vērties Skatīties (uz kādu, ko, arī kur), būt vērstam (uz kādu, ko, arī kur) – par skatienu, acīm.
apēst vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
aprīt vai ar acīm Skatīties (uz kādu, ko) ar lielu interesi, patiku.
lūrēt caur pieri skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
lūrēt ar vienu aci skatīties slepus, zaglīgi (uz ko).
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu (parasti) spogulī.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
paskatīties Skatoties pavērot, pārbaudīt, lai pārliecinātos (par ko), arī uzzinātu (ko).
saskatīt Skatoties uztvert (ko).
saskatīt Skatoties uztvert (ko).
sazīmēt Skatoties uztvert kā iepriekš redzētu, zināmu; arī saskatīt.
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
panorāma Skats (parasti no augstāka, attālāka punkta) uz kādu vietu, kas plešas tālumā.
pretskats Skats (uz ko) perpendikulāri (tā) priekšpusei.
rakurss Skatu punkts, no kura tiek uzņemta fotogrāfija.
teātris Skatuves mākslas veids – dramatisku darbu izrādīšana uz skatuves, izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku u. tml.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
klasesdarbs Skolas klasē veicams uzdevums.
pagarinātās dienas grupa skolēnu grupa, kas sagatavo uzdoto mācību vielu skolā skolotāja uzraudzībā pēc mācību stundām.
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
saskrubināt Skrubinot sagrauzt.
uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
baltegle Skujkoks ar gludu, baltpelēku mizu, plakanām skujām un uz augšu vērstiem čiekuriem.
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
urēmija Slāpekļa vielmaiņas produktu uzkrāšanās asinīs (nieru mazspējas dēļ).
uzslaucīt Slaukot savākt (uz seguma, piemēram, ko nobirušu).
uztīrīt Slaukot, mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
laurs Slava; panākumi, uzvara.
sist uz pleca slavēt, uzmundrināt.
ampula Slēgta (parasti stikla) caurulīte zāļu, ķimikāliju sterilai uzglabāšanai.
patvertne Slēgta aizsargbūve cilvēku pasargāšanai no uzlidojumiem, kodolsprādzieniem un cita veida iznīcināšanas līdzekļiem.
kariete Slēgti četrriteņu rati (parasti uz atsperēm) cilvēku pārvadāšanai.
bēgt Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību); nepazīstamība.
skrituļslēpes Slēpes uz skrituļiem.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
noklausīties Slepus klausoties, uzzināt (citam teiktā saturu).
glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
noskatīties Slepus skatoties, uzzināt (ko).
uzšmaukt Slepus uziet.
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
sasliet Slienot uzcelt, izveidot (ko).
noslīgt Slīgstot nosēsties, nogulties (kur, uz kā u. tml.).
niķis Slikts ieradums, slikta uzvedība; kaprīze, untums.
podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
recidīvs Slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
ķīmijterapija Slimību ārstēšana ar ķīmiskās vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību ierosinātājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
grafomānija Slimīga tieksme uz rakstīšanu.
uzburbt Slimīgi uztūkt.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
reanimācija Slimnīcas nodaļa, kurā veic pacienta dzīvības procesu atjaunošanu un uzturēšanu.
klīvers Slīpa trijstūrveidīga bura, ko uzvelk fokmasta priekšā.
rampa Slīpa uzbrauktuve (ēkām, transportlīdzekļiem), kas paredzēta iebraukšanai ar ratiņkrēsliem, bērnu ratiņiem u. tml.
kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvietoties (uz citu vietu).
uzsvempties Smagnēji, neveikli uzkāpt, uzrāpties.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
iesms Smails stienis (arī koka zars, skals u. tml.), uz kura (ko) uzdur (cepšanai vai kūpināšanai).
dendrīti Smalki, sazaroti kristāliski veidojumi (uz iežiem), kas pēc formas atgādina augus.
noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem, arī slēptiem smiekliem; uzjautrināties.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
koncertēt Sniegt koncertu, uzstāties koncertā.
kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
atlaidas Soda atlaišana par grēkiem uz Jēzus Kristus un citu svēto nopelnu pamata (katoļu baznīcā).
noraidījums Soda veids sporta spēlē – par noteikumu pārkāpumu piespriests aizliegums tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
ķengurs Somaiņu kārtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
štīme Spars, uzņēmība.
švunka Spars, uzņēmība.
dipols Speciāla antena īsviļņu raidīšanai un uzturēšanai.
kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda).
saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
konservēt Speciāli apstrādājot (piem., audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
konservēt Speciāli gatavot (piem., marinējot, sālot, skābējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus).
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
matstikls Speciāli matēts stikls, uz kura tieši projicējas fotoobjektīva veidotais attēls.
režisors Speciālists, kas iestudē izrādes, uzvedumus u. tml., veic (kā) režiju.
montieris Speciālists, kas montē un uzstāda dažādas (parasti elektrotehniskas) ierīces un iekārtas, ierīko elektrolīnijas u. tml.
datorspeciālists Speciālists, kas pārzina datoru uzbūvi un to darbību.
mehāniķis Speciālists, kas uzrauga dažādu mehānismu darbu.
žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piem., konkursā, sacensībās, izstādē).
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
biktskrēsls Speciāls krēsls (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
misija Speciāls uzdevums; ceļojums, brauciens šā uzdevuma izpildei.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
gremdēt Spēcīgi sist bumbu uz leju.
uzzvelt Spēcīgi uzist (kādam, kam, pa ko).
uzgāzt Spēcīgi uzlīt.
uzspert Spēcīgi uzsist (ar kāju); iespert.
uzdrāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzgāzt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzvilkt Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
uzbliezt Spēcīgi uzsist (pa ko, kam).
uztriekt Spēcīgi uzsist (piemēram, priekšmetu) augšā.
uztriekt dūri galdā spēcīgi uzsist ar dūri pa galdu.
uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
gremde Spēcīgs, uz leju vērsts bumbas sitiens (piem., volejbolā, tenisā).
spēks Spēja (cilvēkam vai dzīvniekam) veikt fiziskas darbības, kustības; fiziska spēja (cilvēkam) veikt kādu darbību, uzdevumu.
saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
ietilpība Spēja ietvert, uzņemt (kā) noteiktu daudzumu.
izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, arī novērtēt īstenību.
dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālās skaņas.
sapratne Spēja pareizi uztvert, izprast (ko).
objektivitāte Spēja paust objektīvus uzskatus, spriedumus un rīkoties atbilstoši tiem, bez subjektīvas attieksmes un aizspriedumiem.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
redzes atmiņa spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
uzliesmojamība Spēja uzliesmot (piemēram, materiāliem, vielām, priekšmetiem).
kapilaritāte Spēja uzsūkt vai iesūkt šķidrumu; higroskopiskums.
dzirde Spēja uztvert skaņas.
apziņa Spēja uztvert, domāt un atbilstoši reaģēt.
garša Spēja uztvert, sajust vielu ķīmiskās īpašības, piem., sāļumu, rūgtumu, saldumu.
prasme Spēju, īpašību kopums (kādas darbības, uzdevumu veikšanai); mācēšana.
centrtieces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz kustībā esošu ķermeni, liekot tam kustēties pa līkni.
svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
osmotiskais spiediens spēks, kas spiež šķīdinātāju no mazāk koncentrēta šķīduma caur puscaurlaidīgu membrānu pāriet uz koncentrētāku šķīdumu.
snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
dambrete Spēle uz 64 vai 100 lauciņos sadalīta galdiņa ar 12 baltiem un melniem kauliņiem.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
nospēlēt Spēlējot uz skatuves, parādīt.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu); atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
spēlēt uz visu banku Spēlēt uz visu naudu, kas figurē konkrētajā spēlē.
uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
krupjē Spēļu namos – persona, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē zaudēto naudu.
uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
uzkāpt Sperot soļus, liekot kāju (uz pakāpieniem, kur augstāk, zemāk u. tml.), nokļūt (uz kā, kur).
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
izturēt Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
presings Spiediens (piem., ko izdara uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
tūbiņa Spiežams cilindrisks metāla vai plastmasas trauks ziežamu vielu uzglabāšanai; tūba [1].
uzspiest Spiežot (ko) virsū (uz kā, kam) izveidot (piemēram, zīmi, tā attēlu).
uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
nospiest Spiežot novirzīt (piem., mehānismu, tā daļu) lejā, zemē, uz iekšu u. tml.
uzspiest Spiežot uzvirzīt virsū (ko uz kā, kam).
uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
šķaidīt Spiežot vai sitot, dauzot panākt, ka (kas) sadalās sīkās daļās.
uzspiest Spiežot, parasti īsu brīdi (piemēram, ar pirkstu), iedarboties (uz ko), arī iedarbināt (ko).
nospiest Spiežot, uzspiežot vai spiežoties virsū, nonāvēt.
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
apspļaudīt Spļaudot, spļaudoties pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
apspļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem; vairākkārt uzspļaut.
sitiens Sportā – bumbas uztveršana un padeve.
sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
grūšana Sporta disciplīna svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un no krūtīm iztaisnotās rokās virs galvas.
grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā – lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
skrituļdēlis Sporta rīks – garena, ovāla plāksne uz skrituļiem.
meistarsacīkstes Sporta sacensības, kas noteiktā sporta veidā notiek reizi gadā un kurās uzvarētājs iegūst čempiona nosaukumu.
čempions Sporta sacensību uzvarētājs (sportists vai komanda), pirmās vietas ieguvējs.
softbols Sporta spēle – beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
aizsardzība Sporta spēlēs – noteiktas laukuma daļas aizsargāšana no pretinieka uzbrukumiem; arī attiecīgās pozīcijas.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
ūdensslēpošana Sporta veids – pārvietošanās pa ūdens virsu uz ūdensslēpēm aiz kutera (piemēram, slaloma trasē, tramplīnlēkšanā).
daiļslidošana Sporta veids – slidošana uz ledus mūzikas pavadījumā, izpildot dažādas kustības.
voltižēšana Sporta veids – vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga; arī specifisks akrobātikas veids.
cīņas sports sporta veids, kur divcīņā ar noteikumos paredzētajiem paņēmieniem cenšas uzvarēt pretinieku.
favorīts Sportists, kam ir vislielākās izredzes uzvarēt sacensībās.
zibsnis Spožas, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktas gaismas uzplaiksnījums.
nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā, virsū (kam).
uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraudīt Spraudot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzsprauslot Sprauslojot uzvirzīt (piemēram, mutē ieņemtu šķidrumu) virsū (kam, uz kā).
uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
uzspraust Spraužot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
uzspurgt Spurdzot uzlidot; spurdzot uzmesties.
patrulēt Staigājot vai braucot (pa noteiktu teritoriju), uzturēt kārtību, sargāt, kontrolēt situāciju – par kareivju, policistu u. tml. grupu vai transportlīdzekļiem, ar kuriem tie pārvietojas.
tūnings Standarta automobiļa vai cita standartveidā izgatavota priekšmeta pārveidošana, uzlabošana.
svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
Pestīšanas armija starptautiska kristīga misionāru labdarības organizācija, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir sociālās palīdzības un atbalsta nodrošināšana trūcīgajiem iedzīvotājiem.
brīvmūrnieki Starptautiska organizācija, kas balstās uz brālības un savstarpējas palīdzības principiem un kuras darbība noris atsevišķās organizācijās (ložās); masoni.
GPS Starptautiska orientēšanās sistēma, kas, balstoties uz Zemes pavadoņu raidītajiem signāliem, ļauj noteikt kāda objekta atrašanās vietu vai tā pārvietošanos.
Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
SOS Starptautiskais briesmu signāls, ko veido trīs īsi, trīs gari un trīs īsi signāli bez pauzēm.
ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
nomainīt Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
molberts Statīvs (parasti ar trim kājām), uz kura novieto rāmi ar audeklu gleznošanai.
uzkarināms Statnis, plaukts u. tml. ar vadžiem, āķiem virsdrēbju uzkāršanai; arī viens no šādiem āķiem, vadžiem; pakarināmais.
pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
kulstāmais galdiņš statnis, uz kura liek linu sauju, tos apstrādājot ar kulstīklu.
sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (1).
uzbudinātība Stāvoklis --> uzbudināt (2).
iekāriens Stāvoklis uz sporta rīka, kad pleci atrodas zemāk par tvēriena vietu.
sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir pieveikts, uzvarēts.
uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (1).
uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2).
atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
nepanesība Stāvoklis, kad organisms negatīvi reaģē uz (kā) iedarbību.
dubultā grāmatvedība stāvoklis, kad pastāv divas atšķirīgas uzskaites, no kurām viena ir fiktīva.
pamiers Stāvoklis, kad uz laiku ir pārtraukta karadarbība; karojošo pušu vienošanās uz laiku pārtraukt karadarbību.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
pamirums Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
brīvība Stāvoklis, kad var netraucēti, bez ierobežojumiem pārvietoties, izraudzīties sev uzturēšanās vietu.
apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
pamestība Stāvoklis, kas rodas kādā vietā, kad cilvēki to ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
kāja Stāvus, balstoties uz šīm ķermeņa daļām.
uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
pārstiept Stiepjot (parasti ko smagu), pārvietot (no vienas vietas uz otru).
pastiept Stiepjot pavilkt (uz augšu, leju).
uzstiept Stiepjot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nostiepties Stiepjoties nokarāties uz leju, lejup.
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko).
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
paralēlisms Stilistiska figūra – teikuma vai teikuma daļu uzbūves vienādība.
retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
turēt roku uz pulsa stingri sekot līdzi (kā) norisei, stāvoklim u. tml.; būt uzmanīgam, piesardzīgam.
disciplīna Stingri uzvedības noteikumi, noteikta kārtība, kas jāievēro kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības, noteikumu ievērošana.
salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) – parasti par priekšmetiem.
iegult Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
iegulties Stipri pūšot, iedarboties (uz ko) – par vēju.
sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
sakaitināt Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi.
niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
stetoskops Stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
odontoloģija Stomatoloģijas nozare par zobu uzbūvi un slimībām.
piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
kalpot par vēderu strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā).
kuģot Strādāt uz kuģa, būt par kuģa komandas locekli.
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna, lai (ko) uzlabotu, izmainītu u. tml.
strādāt par vēderu strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
pieslīpēt Strādāt, lai (ko) uzlabotu, pilnveidotu.
sētnieks Strādnieks, kura darba pienākums ir uzturēt kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, zaļo zonu, kāpņu telpas.
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzbrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt.
uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
izrāviens Strauja, pēkšņa (karaspēka) izvirzīšanās (uz priekšu).
ātri Strauji (paiet – par laika posmu subjektīvā uztverē).
žigli Strauji (paiet) – par laika posmu subjektīvā uztverē.
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
palēkties Strauji atrauties (no kādas virsmas) un pavirzīties uz augšu.
atsviest Strauji atvirzīt (atpakaļ, uz mugurpusi).
brukt Strauji doties uzbrukumā.
gāzties Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
pajukt Strauji izkliedēties, tikt izkliedētam uz visām pusēm; juceklīgi izklīst.
pārmesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
pārsviesties Strauji izplatīties, pāriet (no vienas vietas uz citu).
uzdrāzties Strauji izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izšaut Strauji izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu).
lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
uzgāzt Strauji lejot, berot, metot u. tml., uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzlēkt Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
uzkult Strauji maisot, uzputot.
nogāzties Strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām); strauji iztaisnot savu augumu.
nokrist ceļos strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
nokrist uz ceļiem strauji pāriet balstā uz ceļgaliem.
uzrauties Strauji piecelties; uzmosties.
skriet Strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu).
ucināt Strauji šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup.
sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
uzcirst apkakli strauji uzcelt apkakli.
uzsist apkakli strauji uzcelt apkakli.
uzraut Strauji uzcelt, uzlocīt u. tml. uz augšu.
uzraut Strauji uzģērbt, uzvilkt.
uzšauties Strauji uzlidot.
uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; strauji atvērt.
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
atrauties Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
uzsist Strauji uzspiest (piemēram, zīmogu).
raut Strauji uzvilkt, apģērbt (apģērba gabalu, apavus).
uzņirbēt Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
uztriekties Strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsisties Strauji uzvirzīties augšā (par parādībām dabā).
uzšauties Strauji uzvirzīties augšā.
uzraut Strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji velkot, arī vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā.
uzraut Strauji velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
lēkt Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
likties Strauji, enerģiski virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.).
šaut Strauji, pēkšņi doties (kur, uz kurieni).
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
uzgāzties Strauji, spēcīgi plūstot, birstot u. tml., uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
šļakstēt Strauji, spēcīgi tiekot skartam vai atsitoties pret ko, virzīties uz augšu, sāniem u. tml., radot īslaicīgu, samērā klusu troksni.
bums Straujš (ekonomisks) uzplaukums; straujš kāpums.
triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
uzstreipuļot Streipuļojot uziet, uzgrūsties u. tml.
uzmeimurot Streipuļojot uziet, uznākt.
izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piem., izkapti).
uzstrīķēt Strīķējot uzasināt.
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
konstrukcija Struktūra, uzbūve.
atskaldīt Strupi, asi, uzsverot vārdus, atbildēt.
pustula Strutām pildīts pūslītis uz cilvēka ādas.
ziedstublājs Stublājs, uz kura atrodas zieds vai ziedkopa; ziednesis.
akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
korporācija Studentu organizācija, kurā uzņemtie biedri paliek tajā visu savu mūžu.
raukums Stumbra sašaurinājums (virzienā uz koka galotni).
rati Stumjams transportlīdzeklis uz četriem, retāk – trijiem riteņiem un rokturi, kas paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu vadāšanai; ratiņi.
uzstumt Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzstumt Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzdzīt Stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot u. tml., uzvirzīt uz kādas vietas.
uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
skrejritenis Stūrējams braukšanas rīks uz diviem riteņiem, kuru darbina, ar vienu kāju atstumjoties.
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) uz augšu.
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
šnaucers Suns ar atlētisku ķermeņa uzbūvi, asu, cietu spalvu un bārdas kumšķi pie purna.
asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
nosusināt Susinot panākt, ka (mitrums) uzsūcas.
izdzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
legācijas tiesības suverēnas valsts tiesības sūtīt uz citām valstīm savus diplomātiskos pārstāvjus un pieņemt tos no citām valstīm.
kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru.
svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
spiešana Svarcelšanā – stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu.
misija Svarīgs (parasti starptautisks) uzdevums, noteiktu pienākumu pildīšana (kādā ārvalstī).
Uz redzi! sveiciens atvadoties; uz redzēšanos.
nosvērt Sverot noteikt, uzzināt (kā) masu, svaru.
pārsvērties Sveroties uz vienu pusi, zaudēt līdzsvaru.
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
šķiebties Svērties uz kādu pusi, kļūt šķībam.
Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
spāru svētki svētki, ko svin pēc spāru uzsliešanas.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
kokteiļvakars Svinības (parasti nelielas), kur tiek piedāvāts kokteilis un vieglas uzkodas.
pieņemšana Svinīga uzņemšana, ko rīko kāda persona.
Dāmas un kungi! svinīga uzrunas forma.
manifests Svinīgs vēstījums; sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. oficiāls paziņojums (piem., par saviem uzskatiem).
triumfāls Svinīgs, uzvarošs, gavilējošs.
līnija Svītra, šaura josla (uzvilkta, uzzīmēta, iekrāsota u. tml.).
olīva Šā koka auglis, ko izmanto uzturā un eļļas iegūšanai.
kafija Šā koka vai krūma sēklas (pupiņas); no tām gatavots (grauzdēts, malts) pārtikas produkts; šā pārtikas produkta aizstājējs (piem., no cigoriņiem, miežiem).
dārzenis Šā lakstauga daļas, ko lieto uzturā.
balets Šāda mākslas darba uzvedums.
operete Šāda mākslas darba uzvedums.
gumija Šāda materiāla neliels gabaliņš, ko lieto ar zīmuli uzrakstītā vai uzzīmētā dzēšanai; dzēšgumija.
galds Šāda mēbele kopā ar ēdieniem un dzērieniem uz tās; ēdienu, dzērienu kopums, kas paredzēts vienai reizei.
sniegs Šāda nokrišņu kārta uz kādas platības, virsmas.
ola Šāda olšūna (parasti vistas), ko lieto uzturā.
krāsa Šāda redzes sajūta, uztvere, kas tradicionāli saistīta ar kādu priekšmetu, vielu izskatu.
opera Šāda sacerējuma uzvedums.
troksnis Šāda skaņa, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, lai sagatavotu (tos) ilgākai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
bulta Šāda veida rādītājs aparātos, kas norāda uz skalas iedaļām.
nomatot Šādā veidā uzvarēt (kādu).
kauss Šādam traukam līdzīgs dekoratīvs izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājam.
sfēra Šādas formas telpa, vide, kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
krāsa Šādas vielas kārta (uz kādas virsmas).
riba Šādi (dzīvnieka) kauli, ko lieto uzturā.
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko lieto uzturā.
sēne Šāds organisms, kas lietojams uzturā.
laiks Šāds posms, vai vairāki posmi, to mija, arī mijas ietekme subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās.
valnis Šāds uzbērums, uz kura ir ierīkots, atrodas (kas).
lieltirgotājs Šāds uzņēmums, firma.
dubultbandinieks Šahā – viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas nokļuvuši uz vienas vertikāles.
zirdziņš Šaha figūra zirga galvas formā, kas pārvietojas divus lauciņus uz priekšu vai atpakaļ un tūlīt vienu lauciņu pa labi vai pa kreisi.
karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
divvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms divos gājienos.
trīsvilcis Šaha uzdevums, kas atrisināms trijos gājienos.
četrvilcis Šaha uzdevums, kas jāatrisina četros gājienos.
šahs Šajā spēlē – uzbrukums karalim.
uzšaut Šaujot uzvirzīt (ko) augšā, (kam) virsū.
svītra Šaura, garena (uzvilkta, krāsota, reljefa u. tml.) josla, kas (parasti mērķtiecīgi) veidota (kā) virsmā.
taka Šaurs cilvēku vai dzīvnieku iestaigāts ceļš; ceļš uz dažādiem objektiem.
svītra Šaurs, garens veidojums uz (kā) virsmas.
smails Šaurs, garš, arī uz priekšu izvirzīts.
atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
lādēt virsū šaut uz kādu.
šauties Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu.
muskete Šautene ar degļa atslēgu, ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
trankvilizatora šautene šautene, no kuras tiek izšauta īpaša šautriņa ar trankvilizatoru un kas paredzēta dzīvnieku iemidzināšanai uz noteiktu laiku.
rabarbers Šī auga kāts, ko lieto uzturā.
okra Šī auga pākstis, ko lieto uzturā.
sīpols Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
rīss Šī auga sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
signatūra Šifrēta atzīme (piem., uz grāmatas, dokumenta), kas norāda tā atrašanās vietu (piem., bibliotēkā, katalogā, arhīvā).
uzšķaudīt Šķaudot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā).
uzgriežamais Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (piemēram, desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
lakta Šķērskoks (putnu mītnē), uz kura nakšņo putni.
osmoze Šķīdinātāja pāreja caur puscaurlaidīgu starpsieniņu (piem., asinsvadu) uz augstākas koncentrācijas šķīdumu.
pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
marināde Šķidrums ar garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto atsevišķu pārtikas produktu (piem., gaļas) sagatavošanai un garšas uzlabošanai.
uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
sašķiebt Šķiebjot pārmainīt (kā) stāvokli, parasti uz sāniem, uz leju.
šķobīties Šķiebties uz vienu vai otru pusi; kļūt šķībam un nestabilam.
pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšķiest Šķiežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
terjeri Šķirņu grupa, kurā ietilpstošie suņi sākotnēji bija paredzēti alu dzīvnieku medīšanai un cīņai ar grauzējiem.
izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piem., matus); izveidot (celiņu) matos.
pāršķirt Šķirot pārdalīt uz abām pusēm (parasti matus).
pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
izklausīties Šķist skanam (kā, līdzīgi kam); būt nojaušamam, uztveramam pēc skaņas, izteikuma.
purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
nošķīst Šķīstot izplatīties uz visām pusēm (piem., par šķidrumu, šļakatām).
uzšļākt Šļācot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
šļakstīties Šļakstīt (ūdeni) sev virsū, vienam uz otru, citam uz citu.
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt (uz kā, kam) virsū.
uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
rāpus Šļūcot uz vēdera un piepalīdzot ar rokām un kājām.
uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
sašņaukties Šņaucot uzņemt sevī (piem., narkotisku vielu) lielākā daudzumā.
rudzi Šo augu sēklas, graudi, ko lieto uzturā.
izšūt Šujot izgatavot (ko); pašūt, uzšūt.
uzšūt Šujot izveidot virsū (uz kā, kam), arī šujot piestiprināt (uz kā, kam).
infiltrācija Šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos (parasti iekaisuma dēļ).
uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
auklēt Šūpot, aijāt uz rokām (parasti mazu bērnu).
mašīndūriens Šūšanas paņēmiens, pēc kura dūrienu veido atpakaļejošā virzienā un pēc tam, virzot adatu pa kreiso pusi, izdur to uz priekšu no sākumpunkta.
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (piemēram, svītru); pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt.
uzšvirkstināt Švirkstinot uzšķilt.
uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
jūsējais Tā cilvēka ģimenes loceklis, piederīgais, kolektīva loceklis u. tml., kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku ģimenes locekļi, piederīgie, kolektīva locekļi u. tml.
jūsmājas Tā cilvēka mājas, kuru uzrunā ar "jūs", pie kura vēršas; uzrunāto cilvēku mājas.
uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu.
zems Tā, ka (kas) ir noliekts, novilkts virzienā uz leju.
priekšplāns Tā, ka (kas) tiek uzskatīts par nozīmīgāko, svarīgāko, galveno (starp citiem līdzīgiem); pirmajā, galvenajā vietā.
kreiss Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās vai ir vērsts šādā virzienā.
labs Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek palūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās šādā virzienā uz priekšu.
kņūpus Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu, uz leju) – parasti par cilvēkiem.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piem., redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā.
dziļš Tā, ka kas ir par daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
novārtā Tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes.
sēdus Tā, ka sēžamvieta balstās uz kāda pamata.
starp rindām tā, ka var uztvert, nojaust vārdos neizteikto teksta jēgu.
uzstādījums Tāda programmatūras un datora konfigurācijas izveidošana, kas var nodrošināt noteikta veida uzdevumu atrisināšanu.
korķis Tāds (augs), kam uz stumbra vai zariem veidojas biezs šādu audu slānis.
vienmājas Tāds (augs), kam uz viena īpatņa ir kā vīrišķie, tā sievišķie ziedi.
peldošs Tāds (augs), kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas.
divmāju Tāds (augs), kura vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas atsevišķi uz dažādiem īpatņiem.
gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
bezrūpīgs Tāds (cilvēks), kas nepievērš uzmanību grūtībām, sarežģījumiem.
divkosīgs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pretēji (saviem) vārdiem, paustajiem uzskatiem.
liberāls Tāds (cilvēks), kas spēj respektēt un pieņemt atšķirīgus uzskatus; arī pārlieku iecietīgs, bez vajadzīgās stingrības.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīga, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
tīrs Tāds (darbs), ko veicot nerodas traipi, netīrumi uz apģērba, ķermeņa.
zeltgalvains Tāds (dzīvnieks), kam uz galvas ir zeltains, dzeltens vai oranžs krāsojums.
caurceļotājs Tāds (dzīvnieks), kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
uzticams Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
uzticīgs Tāds (dzīvnieks), uz kuru (tā) saimnieks var paļauties.
puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
peldošs Tāds (objekts), kas veidots tā, lai varētu turēties uz ūdens virsmas.
vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēta pētījuma pamata noskaidro būtiskas, vispārējas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
skārienjutīgs Tāds (piem., ekrāns), kas uztver pieskārienu un reaģē uz to.
multinacionāls Tāds (piem., uzņēmums), kas darbojas vairākās valstīs.
uzvelkams Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo zaru vietas.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
četrrocīgs Tāds (skaņdarbs), kas atskaņojams diviem izpildītājiem uz vienām klavierēm.
instrumentāls Tāds (skaņdarbs), ko atskaņo ar instrumentiem; tāds, kas attiecas uz šādu mūziku vai muzicēšanu.
rezerve Tāds (sportists), kura uzdevums ir vajadzības gadījumā aizstāt citu sportistu.
zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
nešķīsts dzīvnieks tāds dzīvnieks (piem., cūka), kura gaļu reliģisku noteikumu dēļ nedrīkst lietot uzturā.
vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
noliegt Tāds, ar ko izsaka noliegumu; tāds, kas norāda uz noliegumu.
iemīļots Tāds, ar ko labprāt nodarbojas; tāds, pret ko izjūt patiku; tāds, kur bieži uzturas.
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
niedre Tāds, kam dzīvesvieta ir niedrājs (1) vai kas pastāvīgi uzturas tā tuvumā (par putniem).
stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
analogs Tāds, kam ir atšķirīga uzbūve, darbības principi, bet veic to pašu funkciju; pretstats: digitāls.
ciklisks Tāds, kam ir cikla (2) uzbūve.
muzikāls Tāds, kam ir dotības mūzikā; tāds, kas nodarbojas ar muzicēšanu.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
serpentīnveida Tāds, kam ir izliekumi uz vienu un otru pusi.
uztraukts Tāds, kam ir izraisījies uztraukums.
kruzuļots Tāds, kam ir kruzuļi (1).
skanīgs Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
zems Tāds, kam ir neliels svārstību skaits sekundē; tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu, balsi).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
kroplīgs Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves; tāds, kam ir defekti, bojājumi; kropls.
kropls Tāds, kam ir nevēlamas novirzes no normālās formas, uzbūves.
predisponēts Tāds, kam ir nosliece (parasti uz kādu slimību); tāds, kas ir uzņēmīgs (parasti pret kādu slimību).
pārliecināts Tāds, kam ir noteikti uzskati, uzskatu sistēma, par kuru pareizību tas nešaubās un rīkojas saskaņā ar tiem.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
rūdīts Tāds, kam ir noturīgi izveidojies (noteikts dzīves, uzvedības veids).
atpakaļrāpulīgs Tāds, kam ir novecojuši uzskati, tāds, kas vēršas pret jauno, progresīvo.
spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
platekrāna Tāds, kam ir plats ekrāns; tāds, kas demonstrējams uz plata ekrāna.
spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
retardēt Tāds, kam ir psihiskās attīstības aizture; atpalicis attīstībā, ar palēninātu uztveri.
ragains Tāds, kam ir ragi vai arī ragiem līdzīgi izaugumi uz galvas (par dzīvniekiem).
pastozs Tāds, kam ir raksturīga blīvi, reljefi uzlikta krāsa.
rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna; tāds, kas balstās uz rutīnu.
valdonīgs Tāds, kam ir raksturīga tieksme noteikt, pavēlēt, uzspiest savu gribu.
stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
nervozs Tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, nemiers, uzbudinātība.
neķītrs Tāds, kam ir rupjš, nekaunīgs, piedauzīgs saturs.
papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
sniegveidīgs Tāds, kam ir sniegam līdzīgs sastāvs, sniegam līdzīga uzbūve.
drukns Tāds, kam ir spēcīga ķermeņa uzbūve, plati pleci; paresns.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
suģestējošs Tāds, kam ir spēja iedarboties uz cilvēka psihi, izraisīt noteiktu stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
studijveida Tāds, kam ir studijas, uzmetuma, skices raksturs.
sūkļveida Tāds, kam ir sūkļu ķermenim raksturīga uzbūve.
nolādēts Tāds, kam ir uzlikts lāsts; tāds, kas ir saistīts ar ko sliktu, ļaunu.
mazietekmīgs Tāds, kam ir vāja ietekme (uz ko).
ieņēmīgs Tāds, kam ir vājas organisma aizsargspējas; uzņēmīgs.
gaisīgs Tāds, kam ir viegla, smalka uzbūve; tāds, kas šķiet bez svara, ļoti viegls, smalks.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētu kafijas pupiņu, gatavu, nolobītu kastaņas augļu, piena karameļu, priežu mizas krāsa.
plikādas Tāds, kam kažokādas miecētā, gludā puse vērsta uz āru (par apģērbu).
bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piem., kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
anonīms Tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta.
pliks Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas, pamatojuma.
kails Tāds, kam nav pārliecinoša pierādījuma; tāds, kam nav paskaidrojuma, uzskatāmas ilustrācijas.
neuzņēmīgs Tāds, kam nav pietiekamas gribas un enerģijas, ko uzņemties, veikt.
izplūdis Tāds, kam nav stingras uzbūves; tāds, kur ir daudz lieka, nevajadzīga.
heteroseksuāls Tāds, kam piemīt dzimumtieksme uz pretējā dzimuma personām.
ievērojams Tāds, kam piemīt kas nozīmīgs; tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi.
sliecīgs Tāds, kam piemīt sliecība (uz ko).
jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
nerātns Tāds, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
toksisks Tāds, kam raksturīga kaitīga iedarbība uz organismu.
ļodzīgs Tāds, kam raksturīga ķermeņa, tā daļu vairākkārtēja svēršanās uz vienu un otru pusi (par kustībām, stāvokli).
reālistisks Tāds, kam raksturīga objektīva (kā) uztvere, objektīvs novērtējums; reāls.
pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
intīms Tāds, kam raksturīga savstarpēja uzticība, sirsnība; draudzīgs, tuvs.
šļūcenisks Tāds, kam raksturīga šļūkšana, kāju necelšana uz augšu; tāds, kas notiek šļūcot (par kustībām, gaitu u. tml.).
maniakāls Tāds, kam raksturīgs slimīgs psihisks uzbudinājums, patoloģiskas tieksmes, neprognozējama uzvedība.
kristālisks Tāds, kam raksturīgs šāds atomu, molekulu izvietojums (par vielas uzbūvi, stāvokli).
netaktisks Tāds, kam raksturīgs takta, smalkjūtības, pieklājīgas uzvedības trūkums.
neaptēsts Tāds, kam trūkst apķērības, dzīves pieredzes; tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst labu manieru.
aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
akls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās redzes spējas.
sarkangalvains Tāds, kam uz galvas ir sarkans, sarkanīgs, arī ruds laukums, arī apspalvojums, apmatojums.
melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums.
punktains Tāds, kam uz ķermeņa, tā daļām ir raksturīgi punktveida plankumi, punkti (par dažiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, arī par dažiem augiem).
reversīvs Tāds, kam var mainīt kustības, darbības virzienu atpakaļ, uz pretējo pusi.
uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
dziļš Tāds, kam virzienā uz leju līdz dibenam, pamatam ir samērā liels attālums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); tāds, kas piepilda ūdenstilpi (par ūdeni).
vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
nejutīgs Tāds, kas (īpašos apstākļos) neuztver kā iedarbību, nereaģē (uz to).
paviršs Tāds, kas (ko) dara bez pietiekamas rūpības, neuzmanīgi, virspusēji.
transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās valstīs, ir attiecināms uz vairākām nācijām, tautām; starptautisks.
vārgs Tāds, kas (piem., psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
nebaudāms Tāds, kas (piem., sliktas garšas dēļ) nav izmantojams uzturā.
gatavs Tāds, kas (piem., vārot, cepot) ir kļuvis uzturā lietojams.
mērens Tāds, kas (savā rīcībā, uzskatos) nav galēji labējs vai kreiss.
mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver iedarbību un vāji reaģē uz to (par aparātu, ierīci, vielu).
īsts Tāds, kas (terminos) norāda uz pamatjēdzienu.
labisks Tāds, kas adījumā izadīts uz labo pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
kreilisks Tāds, kas adījuma labajā pusē ir izadīts uz kreiso pusi (piem., par valdziņu, adījuma kārtu).
demokrātisks Tāds, kas aptver plašus tautas slāņus, attiecas uz tiem; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu, ne visu (no kā); tāds, kas attiecas tikai uz daļu, ne visu (no kā); nepilnīgs.
nepilns Tāds, kas aptver, ietver tikai daļu vai attiecas tikai uz daļu (no kā).
vērīgs Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
solīds Tāds, kas ar savu ārieni, izturēšanos, sabiedrisko stāvokli u. tml. izraisa pret sevi cieņu, uzticību; arī pieklājīgs, atturīgs, savaldīgs.
neuzkrītošs Tāds, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. nepiesaista, nepievērš sev uzmanību.
smalks Tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piem., par izturēšanos, uzvedību).
filmisks Tāds, kas atbilst filmu veidošanas, uzņemšanas specifikai; raksturīgs filmai vai filmēšanai.
stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
normāls Tāds, kas atbilst normai, vispārpieņemtam uzskatam.
funkcionāls Tāds, kas atbilst savam uzdevumam, mērķim.
ievērīgs Tāds, kas ātri ievēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
manīgs Tāds, kas ātri ko pamana, uztver; vērīgs.
acīgs Tāds, kas ātri pamana, ievēro (ko); tāds, kas viegli uztver un izprot; vērīgs.
vērīgs Tāds, kas ātri uztver, izprot, iegaumē.
ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
kontinentāls Tāds, kas atrodas uz kontinenta, pretstatā tādam, kas atrodas uz salām.
aizokeāna Tāds, kas atrodas, arī dzīvo, uzturas aiz (parasti Atlantijas) okeāna.
artēzisks Tāds, kas atrodas, ir izveidots ūdensnecaurlaidīgu iežu ieslēgumā un ar dabisku spiedienu virzās uz augšu.
subareāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris uz sauszemes.
klātesošs Tāds, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
abpusējs Tāds, kas attiecas gan uz vienu, gan otru (pusi); savstarpējs.
iekšējs Tāds, kas attiecas tikai uz kādu kopumu, vienību, sistēmu.
saimniecisks Tāds, kas attiecas uz (iestādes, uzņēmuma u. tml.) praktisko darbību, materiālajiem un finanšu līdzekļiem; saistīts ar to.
elementārs Tāds, kas attiecas uz (kā) pamatiem; pats svarīgākais, nepieciešamākais.
vēlīns Tāds, kas attiecas uz (laika perioda vai parādības) beigu posmu; vēls (1).
vēls Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu; tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā.
agrs Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) sākumu posmu; tāds, kas noris (laika perioda) sākuma posmā.
agrīns Tāds, kas attiecas uz (laika periods vai parādība) sākuma posmu; agrs (1).
municipāls Tāds, kas attiecas uz (parasti pilsētas) pašvaldību vai tās teritoriju, pieder tai.
etnisks Tāds, kas attiecas uz (piem., personas) izcelsmi.
primitīvs Tāds, kas attiecas uz agrīnām cilvēku sabiedrības attīstības stadijām; pirmatnējs (1).
aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
ājurvēdisks Tāds, kas attiecas uz ajūrvēdām, tām raksturīgs.
akadēmisks Tāds, kas attiecas uz akadēmiju (1), tai raksturīgs; zinātniski pārbaudīts, precīzs, pilnīgs.
atmosfērisks Tāds, kas attiecas uz atmosfēru.
individuāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu indivīdu vai parādību.
personāls Tāds, kas attiecas uz atsevišķu personu.
bakterioloģisks Tāds, kas attiecas uz bakterioloģiju, ir ar to saistīts; mikrobioloģisks.
mažoritārs Tāds, kas attiecas uz balsu vairākumu; tāds, kas ir atkarīgs no balsu vairākuma.
padomju Tāds, kas attiecas uz bijušo Padomju Savienību, tai raksturīgs.
publisks Tāds, kas attiecas uz centrālo valdību, pašvaldībām, arī uz lielām monopolistiskām firmām.
pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz cilvēces attīstības vissenāko posmu, saistīts ar to.
intīms Tāds, kas attiecas uz cilvēka iekšējo pasauli, personisko dzīvi; dziļi personisks.
miesīgs Tāds, kas attiecas uz cilvēka ķermeni, ir ar to saistīts; fizisks.
civilprocesuāls Tāds, kas attiecas uz civilprocesu.
civils Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām; civiltiesisks.
civiltiesisks Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz dabas attīstības sākuma posmu.
fizisks Tāds, kas attiecas uz dabu, saistīts ar to.
literārs Tāds, kas attiecas uz daiļliteratūru, rakstniecību, saistīts ar to.
tiešs Tāds, kas attiecas uz darbības objektu.
refleksīvs Tāds, kas attiecas uz darbības subjektu; atgriezenisks.
atgriezenisks Tāds, kas attiecas uz darbības subjektu; refleksīvs.
ārštata Tāds, kas attiecas uz darbu ārpus štata, tāds, kas paredzēts tiem darbiniekiem, kas nav štatā.
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
liturģisks Tāds, kas attiecas uz dievkalpojumu, saistīts ar to.
disciplinārs Tāds, kas attiecas uz disciplīnu [2], tāds, kas saistīts ar disciplīnu [2].
divpusējs Tāds, kas attiecas uz diviem dalībniekiem, divām pusēm.
epidemioloģisks Tāds, kas attiecas uz epidemioloģiju, saistīts ar to.
estētisks Tāds, kas attiecas uz estētiku, izpratni par to.
etimoloģisks Tāds, kas attiecas uz etimoloģiju, saistīts ar to.
etioloģisks Tāds, kas attiecas uz etioloģiju, saistīts ar to.
etnogrāfisks Tāds, kas attiecas uz etnogrāfiju, saistīts ar to.
farmaceitisks Tāds, kas attiecas uz farmāciju.
fenoloģisks Tāds, kas attiecas uz fenoloģiju, saistīts ar to.
filozofisks Tāds, kas attiecas uz filozofiju, saistīts ar to.
finansiāls Tāds, kas attiecas uz finansēm, saistīts ar tām.
fizioterapeitisks Tāds, kas attiecas uz fizioterapiju, saistīts ar to.
fonētisks Tāds, kas attiecas uz fonētiku, saistīts ar to.
fonoloģisks Tāds, kas attiecas uz fonoloģiju, saistīts ar to.
frazeoloģisks Tāds, kas attiecas uz frazeoloģiju; tāds, kas raksturīgs frazeoloģismiem.
gramatisks Tāds, kas attiecas uz gramatiku, saistīts ar to.
ģenētisks Tāds, kas attiecas uz ģenētiku un iedzimtību; tāds, kas saistīts ar gēniem.
ģeogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ģeogrāfiju (1), saistīts ar to.
ģeohronoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeohronoloģiju.
ģeoloģisks Tāds, kas attiecas uz ģeoloģiju, saistīts ar Zemes uzbūvi, attīstības vēsturi.
hologrāfisks Tāds, kas attiecas uz hologrāfiju, saistīts ar to.
agrs Tāds, kas attiecas uz kāda (piem., bērnības, jaunības) posma sākumu cilvēka mūžā.
reģionāls Tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
personisks Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personīgs (3).
personīgs Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; tāds, kas paredzēts kādai konkrētai personai; personisks (3).
veclaicīgs Tāds, kas attiecas uz kādu no pagājušajiem laikposmiem; tāds, kam piemīt kādā no pagājušajiem laikposmiem radušās īpašības, pazīmes.
ikdiena Tāds, kas attiecas uz katru dienu; parasts.
kibernētisks Tāds, kas attiecas uz kibernētiku, saistīts ar to.
klimatoloģisks Tāds, kas attiecas uz klimatoloģiju, saistīts ar to.
klīnisks Tāds, kas attiecas uz klīniku, medicīnas zinātni, saistīts ar to.
lietišķs Tāds, kas attiecas uz ko praktiski lietojamu; tāds, kas ir saistīts ar priekšmetiem, lietām (1).
komunistisks Tāds, kas attiecas uz komunismu, saistīts ar to; tāds, kā pamatā ir komunisma idejas.
konfederatīvs Tāds, kas attiecas uz konfederāciju, saistīts ar to.
konvencionāls Tāds, kas attiecas uz konvenciju, saistīts ar to.
korelatīvs Tāds, kas attiecas uz korelāciju, saistīts ar to.
kosmoloģisks Tāds, kas attiecas uz kosmoloģiju, Visumu, saistīts ar to.
kriminālistisks Tāds, kas attiecas uz kriminālistiku, saistīts ar to.
kriminālprocesuāls Tāds, kas attiecas uz kriminālprocesu.
krimināltiesisks Tāds, kas attiecas uz krimināltiesībām, saistīts ar tām.
krimināls Tāds, kas attiecas uz krimināltiesībām.
kriptogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kriptogrāfiju, saistīts ar to.
kristālķīmisks Tāds, kas attiecas uz kristālķīmiju, saistīts ar to.
kristalogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kristalogrāfiju, saistīts ar to.
kserogrāfisks Tāds, kas attiecas uz kserogrāfiju, saistīts ar to.
ksilogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ksilogrāfiju, saistīts ar to.
kulinārs Tāds, kas attiecas uz kulināriju, saistīts ar to.
kultūrizglītojošs Tāds, kas attiecas uz kultūrizglītību, saistīts ar to.
kinētisks Tāds, kas attiecas uz kustību, saistīts ar to; kustību izraisošs; kustīgs.
laparoskopisks Tāds, kas attiecas uz laparoskopiju, saistīts ar to.
lauksaimniecisks Tāds, kas attiecas uz lauksaimniecību, saistīts ar to.
matrimoniāls Tāds, kas attiecas uz laulību, saistīts ar to.
leikocitārs Tāds, kas attiecas uz leikocītiem, saistīts ar tiem.
leksikoloģisks Tāds, kas attiecas uz leksikoloģiju, saistīts ar to.
leksikostilistisks Tāds, kas attiecas uz leksikostilistiku, saistīts ar to.
leksisks Tāds, kas attiecas uz leksiku, saistīts ar to.
leņķisks Tāds, kas attiecas uz leņķi; saistīts ar to; tāds, kura mērīšanai, raksturošanai izmanto leņķi.
liberāls Tāds, kas attiecas uz liberālismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas liberālisms.
lībisks Tāds, kas attiecas uz lībiešu tautu vai valodu, saistīts ar to; raksturīgs lībiešiem [1].
masveidīgs Tāds, kas attiecas uz lielu (kā) skaitu, kopumu, ir ar to saistīts.
lingvistisks Tāds, kas attiecas uz lingvistiku, saistīts ar to; valodniecisks.
litogrāfisks Tāds, kas attiecas uz litogrāfiju, saistīts ar to.
logaritmisks Tāds, kas attiecas uz logaritmu, saistīts ar to.
logopēdisks Tāds, kas attiecas uz logopēdiju, saistīts ar to.
ļeņinisks Tāds, kas attiecas uz ļeņinismu, saistīts ar to.
magnetooptisks Tāds, kas attiecas uz magnetooptiku, saistīts ar to.
makroekonomisks Tāds, kas attiecas uz makroekonomiku, saistīts ar to.
māksliniecisks Tāds, kas attiecas uz mākslu (1), mākslas darbiem.
matemātisks Tāds, kas attiecas uz matemātiku, ir saistīts ar to, tai raksturīgs.
medicīnisks Tāds, kas attiecas uz medicīnu, saistīts ar to.
mehānisks Tāds, kas attiecas uz mehāniku, saistīts ar ķermeņu kustību un tās izraisīto mijiedarbību starp ķermeņiem.
metalurģisks Tāds, kas attiecas uz metalurģiju, saistīts ar to.
meteoroloģisks Tāds, kas attiecas uz meteoroloģiju, saistīts ar to.
metodisks Tāds, kas attiecas uz metodiku (2); saistīts ar to.
metroloģisks Tāds, kas attiecas uz metroloģiju, saistīts ar to.
metrisks Tāds, kas attiecas uz metru [1], saistīts ar to.
mežsaimniecisks Tāds, kas attiecas uz mežsaimniecību, saistīts ar to.
mikoloģisks Tāds, kas attiecas uz mikoloģiju, saistīts ar sēnēm vai sēnītēm.
mikrobioloģisks Tāds, kas attiecas uz mikrobioloģiju, saistīts ar to.
mikroekonomisks Tāds, kas attiecas uz mikroekonomiku, saistīts ar to.
mikroķirurģisks Tāds, kas attiecas uz mikroķirurģiju, saistīts ar to.
mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz minerāliem, saistīts ar tiem.
mineraloģisks Tāds, kas attiecas uz mineraloģiju, saistīts ar to.
mistisks Tāds, kas attiecas uz mistiku (1), misticismu, saistīts ar to.
mitoloģisks Tāds, kas attiecas uz mitoloģiju, saistīts ar to.
morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (1), saistīts ar to.
morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (2), saistīts ar to.
morfoloģisks Tāds, kas attiecas uz morfoloģiju (3), saistīts ar to.
dorsāls Tāds, kas attiecas uz muguru, mugurpusi; tāds, kas atrodas mugurpusē vai vērsts uz mugurpusi.
multikulturāls Tāds, kas attiecas uz multikulturālismu, saistīts ar to; daudzkultūru.
orāls Tāds, kas attiecas uz muti, mutes dobumu, saistīts ar to.
muzikoloģisks Tāds, kas attiecas uz muzikoloģiju, saistīts ar to.
muzikāls Tāds, kas attiecas uz mūziku, saistīts ar to.
nacionāls Tāds, kas attiecas uz nāciju, tautu, ir tām raksturīgs.
neirolingvistisks Tāds, kas attiecas uz neirolingvistiku, saistīts ar to.
neiropatoloģisks Tāds, kas attiecas uz neiropatoloģiju, saistīts ar to.
neoromantisks Tāds, kas attiecas uz neoromantismu, saistīts ar to.
teritoriāls Tāds, kas attiecas uz noteiktu teritoriju.
numeroloģisks Tāds, kas attiecas uz numeroloģiju, saistīts ar to.
odoroloģisks Tāds, kas attiecas uz odoroloģiju, saistīts ar to.
oftalmoloģisks Tāds, kas attiecas uz oftalmoloģiju, ir saistīts ar to.
okeanogrāfisks Tāds, kas attiecas uz okeanogrāfiju, ir saistīts ar to.
okeanoloģisks Tāds, kas attiecas uz okeanoloģiju, ir saistīts ar to.
onkoloģisks Tāds, kas attiecas uz onkoloģiju, saistīts ar to.
onomastisks Tāds, kas attiecas uz onomastiku, saistīts ar to.
ontoģenētisks Tāds, kas attiecas uz ontoģenēzi, tai raksturīgs.
ontoloģisks Tāds, kas attiecas uz ontoloģiju, tai raksturīgs.
oportūnisks Tāds, kas attiecas uz oportūnismu, saistīts ar to.
optisks Tāds, kas attiecas uz optiku; tāds, kas ir saistīts ar gaismas parādībām, to izmantošanu.
optoelektronisks Tāds, kas attiecas uz optoelektroniku, saistīts ar to.
endokrīns Tāds, kas attiecas uz organisma iekšējo sekrēciju.
ornitoloģisks Tāds, kas attiecas uz ornitoloģiju vai putniem, saistīts ar tiem.
ortogrāfisks Tāds, kas attiecas uz ortogrāfiju, saistīts ar to.
ortopēdisks Tāds, kas attiecas uz ortopēdiju, saistīts ar to.
paleoantropoloģisks Tāds, kas attiecas uz paleoantropoloģiju, ir saistīts ar to.
ortoepisks Tāds, kas attiecas uz pareizrunu, saistīts ar to.
pedagoģisks Tāds, kas attiecas uz pedagoģiju, saistīts ar to.
prenatāls Tāds, kas attiecas uz periodu pirms bērna piedzimšanas.
platonisks Tāds, kas attiecas uz platonisma filozofisko mācību.
plurālistisks Tāds, kas attiecas uz plurālismu, saistīts ar to.
plutokrātisks Tāds, kas attiecas uz plutokrātiju, ir tai raksturīgs.
polimērs Tāds, kas attiecas uz polimēriem; tāds, kam ir polimēru īpašības.
procesuāls Tāds, kas attiecas uz procesu (3), saistīts ar to.
psihoprofilaktisks Tāds, kas attiecas uz psihisko slimību profilaksi un negatīvās psihiskās iedarbības novēršanu.
racionālistisks Tāds, kas attiecas uz racionālismu (1), saistīts ar to.
radniecīgs Tāds, kas attiecas uz radniecību (1), saistīts ar to; radniecisks.
radniecisks Tāds, kas attiecas uz radniecību (1), saistīts ar to.
reālpolitisks Tāds, kas attiecas uz reālpolitiku, saistīts ar to.
reālpsiholoģisks Tāds, kas attiecas uz reālpsiholoģiju, saistīts ar to.
rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (1), saistīts ar to.
rekonstruktīvs Tāds, kas attiecas uz rekonstrukciju (2), saistīts ar to.
reliģisks Tāds, kas attiecas uz reliģiju, saistīts ar to.
rentgenoloģisks Tāds, kas attiecas uz rentgenoloģiju, saistīts ar to.
rentgenoskopisks Tāds, kas attiecas uz rentgenoskopiju, saistīts ar to.
resorisks Tāds, kas attiecas uz resoru, tā kompetenci; saistīts ar to.
revizionistisks Tāds, kas attiecas uz revizionismu, saistīts ar to.
agrs Tāds, kas attiecas uz rītu, rīta pirmajām stundām.
rituāls Tāds, kas attiecas uz rituālu, tam raksturīgs.
sabiedrisks Tāds, kas attiecas uz sabiedrību, visu iedzīvotāju kopumu; tāds, kas saistīts ar cilvēka darbību sabiedrībā.
sakramentāls Tāds, kas attiecas uz sakramentu, saistīts ar to.
laterāls Tāds, kas attiecas uz sāniem; tāds, kas atrodas sānos vai ir vērsts uz sāniem.
viendzimuma Tāds, kas attiecas uz sava dzimuma personām; tāds, kas saistīts ar sava dzimuma personām.
klasisks Tāds, kas attiecas uz Senās Grieķijas vai Senās Romas kultūru, literatūru, mākslu, ir saistīts ar to.
hellēnisks Tāds, kas attiecas uz Seno Grieķiju, sengrieķiem.
antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
sholastisks Tāds, kas attiecas uz sholastiku, saistīts ar to.
akustisks Tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību.
staļinisks Tāds, kas attiecas uz staļinismu, saistīts ar to.
ekonomisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
saimniecisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
merkantils Tāds, kas attiecas uz tirdzniecību, komerciāls.
transplantoloģisks Tāds, kas attiecas uz transplantoloģiju, saistīts ar to.
trīspusējs Tāds, kas attiecas uz trim dalībniekiem, trim pusēm.
universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām, arī visām parādībām; arī vispārējs.
kopīgs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopējs (4).
kopējs Tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem, piemīt vairākiem vai daudziem; kopīgs (4).
vēls Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
lingvistisks Tāds, kas attiecas uz valodu, saistīts ar to.
nacionāls Tāds, kas attiecas uz valsti.
fiskāls Tāds, kas attiecas uz valsts ieņēmumiem.
vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās vai iesaistās viens dalībnieks.
intīms Tāds, kas attiecas uz vīrieša un sievietes dzimumattiecībām, tuvību.
vispasaules Tāds, kas attiecas uz visām vai daudzām valstīm.
federāls Tāds, kas attiecas uz visu (federatīvo) valsti.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli; tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs.
astrāls Tāds, kas attiecas uz zvaigznēm.
metafizisks Tāds, kas attiecas, balstās uz metafiziku, tai raksturīgs.
vispusējs Tāds, kas attiecas, piem., uz visiem dalībniekiem; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīti, piem., visi dalībnieki.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
stepe Tāds, kas aug, uzturas šādā teritorijā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem).
pārkarens Tāds, kas augot nokaras uz leja (par augiem, to daļām).
nokarens Tāds, kas augot nokaras uz leju (par augiem, to daļām).
nokaru Tāds, kas augot nokaras uz leju; nokarens (par augiem).
platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām, bez jutekliskuma.
intuitīvs Tāds, kas balstās uz intuīciju, kura pamatā ir intuīcija.
patiess Tāds, kas balstās uz īstenību, atspoguļo (ko) pareizi, atbilstoši realitātei.
skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu.
līdztiesīgs Tāds, kas balstās, pamatojas uz (kā) līdztiesību.
kompetents Tāds, kas balstīts, pamatots uz lietpratību, zināšanām.
lētticīgs Tāds, kas bez pietiekama pamatojuma, viegli, naivi notic, uzticas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piem., savus uzskatus, nostāju; viegli ietekmējams, nepastāvīgs (1).
saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
koķets Tāds, kas cenšas piesaistīt sev citu (parasti pretējā dzimuma) uzmanību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; rīcība, uzvedība, kas ir pretrunā morāles principiem; netikumīgs.
zeme Tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem).
klints Tāds, kas dzīvo, uzturas, ir pielāgojies dzīvei klinšainās vietās (par dzīvniekiem).
mazjūtīgs Tāds, kas emocionāli vāji reaģē uz iespaidiem.
iedarbīgs Tāds, kas iedarbojas (uz ko) pietiekamā mērā, panāk nepieciešamo rezultātu.
narkotisks Tāds, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, izraisot, piem., labsajūtu, halucinācijas, miegu, nejutību.
nelūgts Tāds, kas ierodas (kur) bez uzaicinājuma, ielūguma; neaicināts.
turpejošs Tāds, kas iet, virzās uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
pieklājīgs Tāds, kas ievēro pastāvošās uzvedības normas, ir smalkjūtīgs, taktisks.
stiprs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), iedarbojas (uz ko), pārliecina (par ko), rada (ko); spēcīgs (6).
uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, arī ir agresīvs (par dzīvniekiem).
uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucē, dzeļ u. tml. (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši, traucējoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā (par dzīvniekiem).
vizuāls Tāds, kas iluzori iedarbojas uz redzes uztveri.
neuzkrītošs Tāds, kas īpaši neatšķiras no citiem, nepiesaista uzmanību; vienkāršs.
dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
arogants Tāds, kas ir augstprātīgs, uzpūtīgs; tāds, kurā izpaužas šīs īpašības.
principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2); tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
patstāvīgs Tāds, kas ir brīvs no kādas ietekmes vai iespaida, tāds, kam ir pašam savi noteikti uzskati, nostāja; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
populārs Tāds, kas ir daudz vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
nekaunīgs Tāds, kas ir drošs, uzmācīgs (par dzīvniekiem).
uzraukt Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
uzraut Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu.
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
specializēts Tāds, kas ir izveidots, organizēts kādas noteiktas darbības, noteikta uzdevuma veikšanai.
izspiest Tāds, kas ir izvirzīts, izveidots (uz priekšu, uz āru u. tml.).
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
nedalīts Tāds, kas ir koncentrēts, vērsts uz vienu objektu.
trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
skaidrs Tāds, kas ir labi, viegli uztverams, saprotams (piem., par faktu, ideju, tekstu, uzdevumu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
satrakots Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs; satracināts.
satracināts Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, nesavaldīgs.
svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
slīps Tāds, kas ir mazliet vērsts uz leju (par pleciem).
lēns Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
ārštata Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst (tā) štatā.
stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru.
opozicionārs Tāds, kas ir opozīcijā pret ko; tāds, kas aizstāv, pauž pretējus uzskatus.
rietumniecisks Tāds, kas ir orientēts uz sadarbību ar Rietumeiropas valstīm.
pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
pārtika Tāds, kas ir paredzēts izmantošanai cilvēka uzturā (pretstatā tā paša veida produktam, kas uzturā nav izmantojams).
roka Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai, uzlikšanai uz šīm ķermeņa daļām; tāds, kas ir izmantojams šīm ķermeņa daļām.
smalks Tāds, kas ir paredzēts precīziem darbiem (piem., par ierīcēm, iekārtām); tāds, kā veikšanai nepieciešama uzmanība, precizitāte; arī precīzs.
kosmoss Tāds, kas ir paredzēts, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
paštaisns Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības, darbības uzskatu u. tml. pareizumu; arī pašpārliecināts.
nešaubīgs Tāds, kas ir pārliecināts, stingrs savos uzskatos, rīcībā un rīkojas droši, noteikti, bez šaubīšanās.
snobisks Tāds, kas ir pārspīlēti pašpārliecināts, arī pārspīlēti iedomīgs; tāds, kas pretendē uz izsmalcinātu gaumi, manierēm, īpašu izpratni (kādā nozarē, parasti mākslā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piedauzība Tāds, kas ir piedauzīgs.
publisks Tāds, kas ir pieejams daudziem vai visiem; tāds, kur var piedalīties daudzi vai visi; tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem.
pērkams Tāds, kas ir piekukuļojams, uzpērkams.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos dzirdes un redzes iespaidus.
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei; tāds, kas rada uz skatuves emocionālo iespaidu; skatuvisks.
saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi izveidots vai uzrakstīts, sacerēts; tāds, kura veidošana, organizēšana ir pilnīgi pabeigta.
ķecerīgs Tāds, kas ir pretrunā ar pastāvošajiem, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
nesalaužams Tāds, kas ir psihiski spēcīgs un nelokāms (savā pārliecībā, savos uzskatos); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rainisks Tāds, kas ir raksturīgs latviešu dzejniekam Rainim, saistīts ar viņa daiļradi, uzskatiem.
pašražots Tāds, kas ir ražots mājas apstākļos, mājsaimniecībā, pašu uzņēmumā.
manāms Tāds, kas ir redzams, uztverams.
atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
privāts Tāds, kas ir saistīts ar atsevišķu cilvēku; tāds, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku; personisks (2).
triumfs Tāds, kas ir saistīts ar kādu izcilu panākumu, lielu, nozīmīgu uzvaru u. tml.
republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
attiecīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko noteiktu, attiecas uz to; piemērots, nepieciešams (kam).
plastisks Tāds, kas ir saistīts ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
nemierīgs Tāds, kas ir saistīts ar pastiprinātu kustīgumu, aktivitāti, ko izraisa satraukums, uzbudinājums.
mans Tāds, kas ir saistīts ar paša personību, attiecas uz to.
radikāls Tāds, kas ir saistīts ar radikālismu, galēju uzskatu paušanu un šādu principu ievērošanu.
savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
tavs Tāds, kas ir saistīts ar uzrunāto personu; tāds, kas attiecas uz uzrunāto personu.
starptautisks Tāds, kas ir saistīts ar vairākām vai visām tautām, valstīm, arī attiecas uz tām, nosaka to attiecības (par sadarbību, sakariem, līgumiem u. tml.).
pasarkans Tāds, kas ir samērā cieši saistīts ar sociālistiskiem vai komunistiskiem uzskatiem.
pilnvarots Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
greizs Tāds, kas ir sašķiebies, sasvēries, sagriezies uz vienu pusi; šķībs.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
radiāls Tāds, kas ir starveidīgi virzās prom no centra vai uz to.
tālskanīgs Tāds, kas ir tālu uztverams (par skaņu).
nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri uzrakstīts vai nepilnīgi saskatāms, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams; tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
viegls Tāds, kas ir tikko manāms, arī neuzkrītošs, tāds, kura iedarbība maz jūtama.
kultūra Tāds, kas ir uzlabots cilvēka darbības rezultātā (par augiem, retāk dzīvniekiem).
smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
valgs Tāds, kas ir uzsūcis un satur mazliet šķidruma, tvaika (par priekšmetiem, vielām); mitrs.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur daudz šķidruma.
mikls Tāds, kas ir uzsūcis, satur mazliet šķidruma; mazliet mitrs.
mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur šķidrumu; slapjš.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
vizuāls Tāds, kas ir uztverams ar redzi; tāds, kas saistās ar redzes uztveri, iedarbojas uz to.
vārs Tāds, kas ir vāji samanāms, uztverams.
nokarens Tāds, kas ir vērsts uz leju, nokāries.
lejupējs Tāds, kas ir vērsts uz leju.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
plašs Tāds, kas ir vērsts uz visām pusēm.
retrogrāds Tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi.
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
vienprātīgs Tāds, kas ir vienādās domās, uzskatos (ar kādu, kādiem).
reljefs Tāds, kas izceļas (uz apkārtējā fona), piem., ar savu formu.
gaišs Tāds, kas izceļas uz tumšāka fona.
palaidnīgs Tāds, kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; nerātns.
pārnēsājams Tāds, kas izgatavots tā, lai to varētu nesot pārvietot (uz citu vietu).
pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni; tāds, kas norobežojas no tagadnes problēmām (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
tuvs Tāds, kas izplatās vai ir uztverams no samērā maza attāluma, arī tāds, kas izplatās samērā mazā attālumā (parasti par skaņu, gaismu).
tāls Tāds, kas izplatās, virzās, arī ir uztverams no samērā liela attāluma.
postošs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postīgs (1).
postīgs Tāds, kas izraisa (kā) bojāeju, arī iedarbojas ļoti nevēlami (uz ko); postošs (1).
šķeltniecisks Tāds, kas izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
interesants Tāds, kas izraisa interesi (1), piesaista uzmanību; saistošs.
smieklīgs Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs (1); uzjautrinošs.
amizants Tāds, kas izraisa smieklus, jautrību; jocīgs, uzjautrinošs.
šaubīgs Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
slapjš Tāds, kas izraisa šķidruma uzkrāšanos organismā, arī izdalīšanos no tā (par slimībām).
solīds Tāds, kas izraisa uzticību (piem., par uzņēmumu, pasākumu).
uztraucošs Tāds, kas izraisa uztraukumu.
lojāls Tāds, kas izturas (pret ko) godprātīgi, korekti, ar cieņu; uzticams, uzticīgs.
nelaipns Tāds, kas izturas asi, skarbi, bez sirsnības, laipnības, vajadzīgās uzmanības.
uzvedīgs Tāds, kas izturas atbilstoši labas uzvedības normām; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
neiecietīgs Tāds, kas izturas pret citiem skarbi, īgni, neuzklausot, necenšoties izprast viņus.
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, cenšas izvairīties no briesmām (par dzīvniekiem).
izvairīgs Tāds, kas izvairās vērsties uz kādu (par acīm, skatienu).
izvirzīt Tāds, kas izveidojies vairāk uz priekšu, uz āru (no normālā stāvokļa).
federāls Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā; federatīvs.
federatīvs Tāds, kas izveidots uz federācijas pamatiem; tāds, kas ietilpst federācijā.
pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
klejojošs Tāds, kas klīst, klejo, maina savu uzturēšanās vietu.
kurls Tāds, kas ko neuzklausa, neņem vērā.
uzvarošs Tāds, kas ko pārvar, uzvar.
uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
karuseļveida Tāds, kas konstruēts, izveidots uz rotējošas pamatnes, rotējošas piekares u. tml.
fotogēnisks Tāds, kas labi izskatās uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
viesmīlīgs Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
galds Tāds, kas lietojams cilvēku uzturā.
daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt (uz ko), gaidīt (ko) nozīmīgu, interesantu.
ļāvīgs Tāds, kas ļaujas (kāda rīcībai, iedarboties uz sevi u. tml.); piekļāvīgs.
kareivīgs Tāds, kas mēdz karot, kam ir tieksme karot, cīnīties; tāds, kas mēdz uzsākt (vai ir gatavs uzsākt) konfliktu, strīdu.
nepastāvīgs Tāds, kas mēdz mainīt savus uzskatus, nostāju, ir viegli ietekmējams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iela Tāds, kas mēdz uzturēties ārpus mājas (piem., klaiņojot pilsētā, pārkāpjot sabiedrībā pieņemtās normas).
sils Tāds, kas mitinās, uzturas silā.
necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
negudrs Tāds, kas nav gudrs; tāds, kas ir ar vājām uztveres, domāšanas spējām.
nekultivēts Tāds, kas nav iekopts, uzlabots, īpaši ierīkots.
neēdams Tāds, kas nav lietojams uzturā.
apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
pagaidu Tāds, kas nav pastāvīgs, ir uz zināmu laiku; tāds, ko paredzēts aizstāt ar citu, ilgākam laikam paredzētu.
nevērīgs Tāds, kas nav pietiekami rūpīgs, uzmanīgs; arī paviršs, nolaidīgs (pret sevi, savu darbu, pienākumiem u. tml.).
neuzmanīgs Tāds, kas nav pietiekami uzmanīgs; tāds, kas neizrāda, nepievērš (kam) pietiekamu uzmanību; izklaidīgs, nevērīgs.
nerātns Tāds, kas nav rātns, ir draiskulīgs, nebēdnīgs (par bērnu); tāds, kas ignorē pieņemtās uzvedības normas (par pieaugušo).
neredzams Tāds, kas nav redzams, uztverams ar redzi.
sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piem., par darbību, uzskatiem).
atklāts Tāds, kas nav slēpts, ir tieši redzams, uztverams u. tml.
ļengans Tāds, kas nav stingri nostiepts, uzvilkts u. tml.
šķībs Tāds, kas nav taisns, bet ir nosvēries, izliecies, sagriezies uz vienu pusi.
neizturēts Tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi un nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi.
neievērojams Tāds, kas ne ar ko sevišķu neizceļas, nesaista uzmanību.
bezpersonisks Tāds, kas neattiecas uz noteiktu cilvēku.
brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
kluss Tāds, kas necenšas pievērst sev uzmanību, neizceļ sevi.
nekulturāls Tāds, kas neievēro pieklājības un uzvedības normas.
neuzvedīgs Tāds, kas neievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas; nepieklājīgs.
nemanāms Tāds, kas neizceļas pārējo vidū; tāds, kas nepievērš sev citu uzmanību.
nerunīgs Tāds, kas nemēdz daudz runāt; tāds, kas runā vai atbild uz jautājumiem ļoti īsi, nelabprāt.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
mērens Tāds, kas nepauž galēji labējus vai kreisus uzskatus.
nepiekāpīgs Tāds, kas nepieļauj atkāpšanos (piem., no sava uzskata, viedokļa); tāds, kas nelokāmi, arī stūrgalvīgi paliek pie sava.
nevērīgs Tāds, kas nepievērš (kam) vajadzīgo uzmanību, atstāj bez ievērības (ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neizvēlīgs Tāds, kas nepievērš pietiekamu uzmanību savai valodas izteiksmei, vārdu izvēlei.
neaudzināts Tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst uzvedības iemaņu.
sauss Tāds, kas nesatur šķidrumu, tvaikus vai satur tos ļoti nelielā daudzumā; tāds, uz kā virsmas nav šķidruma, tvaika vai to ir ļoti maz.
netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
nejutīgs Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
kaitniecisks Tāds, kas nevēlami vai postoši iedarbojas (uz ko), ir kaitīgs.
vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
gods Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piem., par biedrības biedru), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
draudīgs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
draudošs Tāds, kas norāda uz iespējamām briesmām, nelaimi.
sauss Tāds, kas noris bez šķidruma izdalīšanās, uzkrāšanās (par slimību).
pēcnāves Tāds, kas noris pēc nāves; tāds, kas attiecas uz laiku pēc nāves.
terminēts Tāds, kas noslēgts uz noteiktu laiku; tāds, kam ir noteikts termiņš.
ikgadējs Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru gadu; tāds, kas attiecas uz katru gadu.
ikmēneša Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru mēnesi; tāds, kas attiecas uz katru mēnesi.
iknedēļas Tāds, kas notiek vai ir vērojams katru nedēļu; tāds, kas attiecas uz katru nedēļu.
atmugurisks Tāds, kas notiek virzienā uz aizmuguri vai ar mugurpusi pa priekšu.
piekasīgs Tāds, kas pamana sīkas nepilnības, trūkumus un norāda uz tiem; sīkumaini kašķīgs.
selektīvs Tāds, kas pamatojas uz atlasi, izvēli pēc kādas noteiktas pazīmes, iedarbojas uz noteikta veida objektiem (par vielām, procesiem u. tml.).
deduktīvs Tāds, kas pamatojas uz dedukciju, tāds, kurā izmantota dedukcija.
demokrātisks Tāds, kas pamatojas uz demokrātiju, demokrātismu.
kristīgs Tāds, kas pamatojas uz kristietības idejām, izmanto tās (piem., par politisku partiju).
līgumisks Tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
pozicionāls Tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu.
nopietns Tāds, kas pamatojas uz patiesām jūtām, patiesu vēlēšanos, ieinteresētu attieksmi.
līdztiesisks Tāds, kas pamatojas, balstās uz (kā) līdztiesību.
empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
lopisks Tāds, kas parasti raksturīgs dzīvniekiem; tāds, kas neatbilst cilvēka cieņai, uzvedībai.
priekškarams Tāds, kas paredzēts piekāršanai, uzkāršanai kam priekšā.
skaidrs Tāds, kas pareizi, precīzi atspoguļo ko (par uztveri, domāšanu u. tml.).
lipīgs Tāds, kas pāriet no slimā cilvēka (arī dzīvnieka) uz veselo (piem., par infekciju).
šķietams Tāds, kas pastāv (kāda) uztverē, priekšstatos un īstenībai neatbilst vai tikai daļēji atbilst; apšaubāms.
konkrēts Tāds, kas pastāv reālajā telpā un ir sajūtams, uztverams; reāls, vielisks.
nomināls Tāds, kas pastāv tikai formāli, reāli nepildot savu uzdevumu, funkciju.
ilggadējs Tāds, kas pastāv, darbojas, noris vairākus, daudzus gadus; tāds, kas radies, uzkrājies vairāku, daudzu gadu gaitā.
iekšējs Tāds, kas pastāv, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
nesavtīgs Tāds, kas pašaizliedzīgi rūpējas, gādā par citiem, tāds, kas ir gatavs uzupurēties citu labā.
pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
reformistisks Tāds, kas pauž reformisma uzskatus.
cigārveida Tāds, kas pēc formas ir līdzīgs cigāram – ar uzbiezinātu vidu un smailākiem galiem.
viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, saprotams, tāds, kas nav grūti uztverams, ir izklaidējošs.
pirmais Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu).
slavējams Tāds, kas pelna augstu atzinību, uzslavu; ļoti labs, teicams.
mūsējais Tāds, kas pieder mums, attiecas uz mums; mūsu.
viņējais Tāds, kas pieder, attiecas uz minēto cilvēku; viņa, viņas.
tavējais Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
tavs Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, kuru uzrunā ar "tu".
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas; jūsu.
jūs Tāds, kas pieder, piemīt diviem vai vairākiem cilvēkiem, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
jūsējais Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, kuru uzrunā ar "jūs".
jūs Tāds, kas pieder, piemīt vienam cilvēkam, pie kura vēršas oficiāli vai ar pieklājības uzrunu.
varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
sīkmanīgs Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam; sīkumains.
sīkumains Tāds, kas pievērš pārmērīgu uzmanību sīkumiem, kam nesvarīgam, nebūtiskam.
paļāvīgs Tāds, kas pilnībā paļaujas (uz ko, uz kādu); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
pilnvērtīgs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piem., par parādībām sabiedrībā).
pašpaļāvīgs Tāds, kas pilnīgi paļaujas uz sevi, saviem spēkiem, spējām.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
neapgāžams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, kura nepatiesumu ir grūti vai neiespējami pierādīt.
radikāls Tāds, kas pilnīgi, līdz pašiem pamatiem iedarbojas (uz ko), skar (ko); galējs, krass.
aizdomīgs Tāds, kas rada aizdomas, izraisa neuzticību.
efektīgs Tāds, kas rada efektu, piesaista uzmanību; spilgts, iespaidīgs.
skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, dzidras skaņas.
viegls Tāds, kas rada neliela svara iespaidu, tāds, kam ir samērā smalka uzbūve (parasti par priekšmetiem, arī par formu, veidu u. tml.).
paskaļš Tāds, kas rada samērā skaļu troksni; tāds, kas uzvedas samērā skaļi.
regulatīvs Tāds, kas rada, uztur kārtību, nosaka noteiktas robežas, plānveidību (kādā jomā).
atpakaļejošs Tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku.
gaismjutīgs Tāds, kas reaģē uz gaismas iedarbību (parasti par fotomateriāliem).
apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu; piesardzīgs, uzmanīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kūtrs Tāds, kas rīkojas, darbojas lēni; neuzņēmīgs, negribīgs.
izpildīgs Tāds, kas rūpīgi, centīgi, ar lielu atbildību izpilda uzdotos uzdevumus.
redzams Tāds, kas saista uzmanību, izraisa interesi; tāds, kam piemīt kas nozīmīgs.
kuriozs Tāds, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); jocīgs, amizants.
ārējs Tāds, kas saistīts ar ārvalstīm, attiecas uz tām.
ģeometrisks Tāds, kas saistīts ar ģeometriju, attiecas uz to.
vestibulārs Tāds, kas saistīts ar līdzsvara sajūtu, attiecas uz to.
darbs Tāds, kas saistīts ar mehānisma, tā daļu lietderīgu darbību; tāds, kas tieši veic paredzēto operāciju, uzdevumu.
slimīgs Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
olimpisks Tāds, kas saistīts ar šīm spēlēm vai attiecas uz tām.
galms Tāds, kas saistīts ar šo vietu, cilvēkiem, attiecas uz to.
republikānisks Tāds, kas saistīts ar valsts iekārtas veidu – republiku, uz to attiecīgs, tai raksturīgs, piederīgs.
tonisks Tāds, kas saistīts ar vārdu uzsvaru.
patiess Tāds, kas saka taisnību, atklāti, godīgi pauž savas domas, uzskatus, jūtas; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
autentisks Tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; īsts, oriģināls [2].
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu).
ložņāt Tāds, kas savas uzbūves dēļ aug, stiepjoties līdztekus zemes virsmai, ir tai pietuvināts.
mijiedarbīgs Tāds, kas savstarpēji iedarbojas (cits uz citu); tāds, kurā pastāv mijiedarbība.
lielisks Tāds, kas sevišķi labi atbilst sabiedrībā pastāvošiem uzskatiem, prasībām.
vietējs Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
darbaspējīgs Tāds, kas spēj darboties, veikt paredzētos uzdevumus.
degošs Tāds, kas spēj degt; tāds, kas viegli uzliesmo.
iejūtīgs Tāds, kas spēj iejusties citu pārdzīvojumos, jūtās, ir uzmanīgs, atsaucīgs.
spēcīgs Tāds, kas spēj ievērojami ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko), radīt (ko) – par cilvēkiem, to grupām.
seksuāls Tāds, kas spēj izraisīt dzimumtieksmi; juteklisks (2); tāds, kam ātri izraisās dzimumuzbudinājums.
neuzņēmīgs Tāds, kas spēj pretoties (kā) iedarbībai, nereaģēt (uz to); rezistents.
ortodoksāls Tāds, kas stingri turas pie kādiem principiem, uzskatiem; tāds, kas ir stingrs, konsekvents kādas mācības, uzskatu, reliģijas sekotājs.
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, principiem; tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas (ar ko).
barojošs Tāds, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos.
tendēt Tāds, kas tiecas (uz ko), cenšas (pēc kā); tāds, kam ir tendence (uz ko).
vecmodīgs Tāds, kas turas pie pagājušo laikposmu uzskatiem, paražām, normām u. tml.
mēms Tāds, kas uz brīdi nespēj runāt.
ekspansīvs Tāds, kas uz visu strauji reaģē; nesavaldīgs.
uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un parasti cenšas ievērot cita teikto.
neaizskarams Tāds, kas uzlūkojams par dārgu, svētu.
uzplijīgs Tāds, kas uzmācīgi vēršas pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
modrs Tāds, kas uzmanīgi, neatslābstoši ko vēro, uztver; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; uzmanīgs, vērīgs.
spirgts Tāds, kas uzmundrina, labvēlīgi ietekmē (par vēju, gaisu u. tml.).
higroskopisks Tāds, kas uzsūc mitrumu.
pretsviedru Tāds, kas uzsūc sviedrus.
naivs Tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; vientiesīgs, bērnišķīgi dabisks.
jutīgs Tāds, kas uztver ļoti vāju iedarbību un reaģē uz to (par priekšmetiem, ierīcēm, iekārtām).
noklausīts Tāds, kas uztverts noklausoties; dzirdēts.
līkločains Tāds, kas vairākkārt virzās uz vienu un otru pusi vai uz augšu un leju; līkumains.
mazjutīgs Tāds, kas vāji uztver kairinātājus un vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
reflektīvs Tāds, kas vedina uz pārdomām, apceri.
kombinēts Tāds, kas veic vairākas darbības, uzdevumus; tāds, ko var izmantot dažādiem nolūkiem.
atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas uz darbības izraisītāju.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma, vispārinājuma (par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
labticīgs Tāds, kas viegli uzticas (kam).
jūtīgs Tāds, kas viegli var izraisīt emocionālus pārdzīvojumus; tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi.
jūtīgs Tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
teratogēns Tāds, kas, iedarbodamies uz (cilvēka un dzīvnieka) organismu, rada organismā kroplības, anomālijas.
sīksts Tāds, ko (piem., cietības dēļ) ir grūti saplēst, salauzt u. tml.
nelikvīds Tāds, ko (uzņēmums) nevar izmantot, pārdot.
absolūts Tāds, ko attiecina uz noteiktu sākumpunktu vai skaita no tā.
pamests Tāds, ko cilvēki ir pametuši, atstājuši un tur neuzturas, neveic nekādas darbības.
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
netverams Tāds, ko grūti, pat neiespējami sajust, uztvert, arī konstatēt.
nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
neuzvarams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami uzvarēt, pārspēt bruņotā cīņā.
redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere.
svešierosme Tāds, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma.
lāsains Tāds, ko klāj lāses, tāds, uz kura ir lāses.
viegls Tāds, ko nav grūti sagremot, asimilēt, arī tāds, kurā ir maz uzturvielu, kas nav sātīgs (par ēdienu, barību).
relatīvs Tāds, ko neattiecina uz noteiktu sākuma punktu vai neskaita no tā.
trinams Tāds, ko nepieciešams uztrīt, uzasināt.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic, jārisina tūlīt, nekavējoties.
nepārprotams Tāds, ko nevar pārprast; skaidri uztverams.
neuzvarams Tāds, ko nevar pārspēt, uzvarēt sacensībās, konkursā u. tml.
pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar jutekļiem.
kults Tāds, ko pārspīlēti uzskata par vislabāko; ārkārtīgi populārs.
ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
uzkarināms Tāds, ko uzkarina (2).
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
ēdams Tāds, ko var ēst, lietot uzturā.
lopbarība Tāds, ko var izmantot lauksaimniecības dzīvnieku uzturam.
juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
pūšams Tāds, ko var uzpūst, iepūst u. tml.
daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
kampaņveidīgs Tāds, ko veic nevis regulāri, sistemātiski, bet gan uz laiku sasprindzinātu darbību, pasākumu veidā.
notariāls Tāds, ko veic notārs; tāds, kas ir saistīts ar notāra darbību, uzdevumiem.
netīrs Tāds, ko veicot rodas traipi, netīrumi u. tml. uz apģērba, ķermeņa.
vīrišķs Tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe.
kopīgs Tāds, ko vienādi uztver, izprot, pārdzīvo vairāki vai daudzi.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz uzturēties, doties, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
omulīgs Tāds, kur ir ērti, patīkami uzturēties; mājīgs.
mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties, uzturēties; tāds, kur var ērti justies (parasti par telpām).
uzkalnains Tāds, kur ir uzkalni.
skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas skaņas (par telpu, vietu).
neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
stacionārs Tāds, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem (par ārstniecības iestādi).
apdzīvots Tāds, kur uzturas dzīvnieki.
uzplečains Tāds, kura apģērbam ir uzpleči (1).
stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
plūdens Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzuma.
varietē Tāds, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus (par teātri).
daudzpusējs Tāds, kurā ir iesaistīti, piedalās vairāki vai daudzi dalībnieki; tāds, kas attiecas uz vairākiem vai daudziem dalībniekiem.
pigmentēts Tāds, kurā ir izveidojušies, uzkrājušies pigmenti.
saspriegts Tāds, kura īstenošanai ir nepieciešama liela piepūle, spraiga darbība (piem., par uzdevumu, ieceri).
pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pastāvošajām uzvedības normām.
satracināts Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
satrakots Tāds, kurā izpaužas liels uzbudinājums, nesavaldība.
nemierīgs Tāds, kurā izpaužas nemiers, satraukums, uzbudinājums.
greizs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml.
šķībs Tāds, kurā izpaužas nepatika, neuzticība, nelabvēlība u. tml. (par skatienu, acīm); greizs (3).
maniakāls Tāds, kurā izpaužas slimīgs psihisks uzbudinājums.
nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
diedelējošs Tāds, kurā izpaužas uzmācīgs lūgums (parasti pēc labvēlības).
vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
koncentrēts Tāds, kurā izpaužas uzmanības koncentrācija.
saspringts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis; sasprindzināts (2).
sasprindzināts Tāds, kurā izpaužas uztraukums, nemiers, arī konfliktam tuvs stāvoklis.
uztraukts Tāds, kurā izpaužas uztraukums.
nekulturāls Tāds, kurā izpaužas uzvedības normu, audzināšanas trūkums.
pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, uzvedībā ir pretrunas.
nemierīgs Tāds, kura izturēšanās, uzvedība nav mierīga, nosvērta; tāds, kas ir pastiprināti kustīgs, satraukts, uzbudināts.
saspīlēts Tāds, kurā jūtams saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums.
nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma; tāds, kurā nav patīkami uzturēties.
netaisnīgs Tāds, kurā nepastāv, netiek ievērotas kādas tiesības, vienlīdzīga attieksme; tāds, kas nepamatojas uz kādu tiesību ievērošanu.
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
neprognozējams Tāds, kura reakciju, rīcību, uzvedību u. tml. nevar prognozēt, iepriekš paredzēt.
netīrs Tāds, kura rīcība, uzvedība neatbilst morāles normām; negodīgs, blēdīgs.
kutelīgs Tāds, kura risināšanā, apspriešanā u. tml. nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība, iejūtība.
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piem., par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
amorfs Tāds, kura uzbūve nav kristāliska (par vielu, kuras atomi vai molekulas izvietotas haotiski).
nepārtraukts Tāds, kura uzbūvē, veidojumā nav atstarpju, pārtraukumu.
šūnains Tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas poras ar neregulāriem veidojumiem, iedobumiem.
sanitārs Tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem.
objektīvs Tāds, kura uzskati, runa un rīcība atbilst īstenībai, ir patiesi, brīvi no aizspriedumiem un subjektīvas attieksmes.
aizspriedumains Tāds, kura uzskatus un rīcību ietekmē aizspriedumi; tāds, kurā izpaužas aizspriedumi.
neķītrs Tāds, kura uzvedība, rīcība vai runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; netikumisks, amorāls.
pilns Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas un stumbrs, kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
delikāts Tāds, pret ko jāizturas smalkjūtīgi, ar ko jārīkojas uzmanīgi, rūpīgi.
sensitīvs Tāds, pret ko jāizturas uzmanīgi, piesardzīgi; jūtīgs.
zvaigžņots Tāds, uz kā ir attēlotas zvaigznes.
neatņemams Tāds, uz ko (kādam) ir likumīgas tiesības.
nedrošs Tāds, uz ko nevar paļauties, kam nevar ticēt.
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
drošs Tāds, uz ko var paļauties; tāds (ražojums, ierīce u. tml.), kas darbojas bez kļūmēm, avārijām.
tīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa daļām nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
netīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa ir netīrumi, kā paliekas (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
uzticība Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (piemēram, sabiedriskā struktūrā).
nesošs Tāds, uz kura darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
kārpains Tāds, uz kura ir kārpas.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (1) vai kreveles.
kreveļains Tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains.
pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par ādu, matiem).
līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
tulznains Tāds, uz kura ir tulznas.
tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nosēdumu u. tml.
sterils Tāds, uz kura virsmas vai kurā nav mikroorganismu.
martiroloģijs Tādu personu saraksts, uzskaitījums, kuras ir vajātas vai kurām ir sagādātas ciešanas.
sliet Taisīt, veidot (ko) virzienā uz augšu.
koordinātu ass taisne, uz kuras izvēlēts pozitīvais virziens, sākuma punkts un mērvienība.
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē.
ponijs Taisns matu griezums uz pieres.
plāts Taisnstūraina metāla panna ar uzliektām malām (kā) cepšanai krāsnī, cepeškrāsnī; plāte.
akcents Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
uzsvars Takts daļas vai atsevišķas muzikālas frāzes uzsvērums.
kontramarka Talons, zīme, ko izsniedz skatītājiem, kuri uz laiku atstāj teātra zāli vai koncertzāli.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
mazumtirgotājs Tas (cilvēks vai uzņēmums), kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, pārdodot preces gala patērētājam.
diedelnieks Tas (cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācīgā veidā sev kaut ko lūdz, prasa.
iesildītājs Tas (dziedātājs, mūziķis, grupa), kurš ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavo, attiecīgi noskaņo klausītājus galvenajai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
kāpēcītis Tas (parasti bērns), kas nemitīgi uzdod jautājumus.
galvotājs Tas (persona, iestāde, organizācija), kas uzņemas galvojuma saistības.
ziņa Tas (piem., dati, fakti), kas ir zināms, uzzināts (par ko); informācija.
pienākums Tas (piem., konkrēts darbs, uzdevums), kas (kādam) ir jāveic.
zīme Tas (piem., priekšmets, atveids, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
operators Tas (piem., uzņēmums), kas nodrošina kāda pakalpojuma sniegšanu.
uzmāka Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
uzmākoņa Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
atbildīgs Tas, kam ir dots kāds uzdevums.
mērķis Tas, kam paredzēta, uz ko vērsta noteikta darbība, rīcība.
redzesleņķis Tas, kam pievērstas (kāda) intereses, uzmanība; redzesloks (2).
interese Tas, kam pievērš sevišķu uzmanību; tieksmes, aizraušanās.
halāls Tas, kas atbilst islāma noteikumiem, parasti – produktu kopums, kurus atļauj lietot islāmticīgo uztura likumi.
atminējums Tas, kas atklāts minot; pareizā atbilde, kas atrasta uzminot.
fons Tas, kas atrodas aiz priekšplāna, uz kā vizuāli izceļas galvenie (piem., ainavas, gleznas) elementi.
atstarotājs Tas, kas atstaro; neliels priekšmets vai uzlīme satiksmes dalībnieku (gājēju, velosipēdistu u. tml.) drošībai, kas atstarojot (piem., starmešu gaismu), spoži spīd.
savs Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
nozarojums Tas, kas atzarojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
eksponents Tas, kas eksponē (ko) izstādē, muzejā.
eksportētājs Tas, kas eksportē, izved uz ārzemēm.
pabērns Tas, kas ir atstāts novārtā, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
jauninājums Tas, kas ir ieviests, lai sasniegtu labāku rezultātu, panāktu (kā) uzlabojumu.
kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (pie kā, kur); uzkarama, piekarama rotaslieta; piekars.
pilnvarots Tas, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
miņa Tas, kas ir tik tikko nojaušams, uztverams, sajūtams.
manta Tas, kas kādam pieder, uz ko kādam ir tiesības; īpašums.
karikatūra Tas, kas nav atbilstošs savam nosaukumam, vārdam, būtībai, uzdevumam, ir izkropļots u. tml.
ienaidnieks Tas, kas negatīvi, postoši iedarbojas (uz ko).
apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
indikators Tas, kas norāda uz (kā) stāvokli vai līmeni; rādītājs.
zīme Tas, kas norāda uz apbalvojumu, piederību kādai organizācijai u. tml.
apdzīvotājs Tas, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo, uzturas (kur).
opozicionārs Tas, kas pauž oficiālajam, valdošajam viedoklim pretējus uzskatus.
kreiss Tas, kas pauž un aizstāv sociālistiskus vai komunistiskus uzskatus.
starpnieks Tas, kas rīkojas kādas personas, organizācijas, uzņēmuma, valsts uzdevumā.
motīvs Tas, kas rosina, pamudina (uz kādu darbību, rīcību); (kādas darbības, rīcības) iemesls, cēlonis.
kuriozs Tas, kas saista uzmanību, uzjautrina ar neparastību (piem., kādu ačgārnību); tas, kas ir jocīgs, amizants.
sirdslieta Tas, kas saistīts ar intīmām, mīlestības jūtām, attiecas uz tām.
turpinājums Tas, kas seko kam iesāktam un uzskatāms par tā daļu.
līgumslēdzējs Tas, kas slēdz līgumu (piem., valsts, uzņēmumus, persona).
šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
uzbrucējs Tas, kas uzbrūk.
zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī negatīvu psihisku, emocionālu stāvokli.
barība Tas, ko (cilvēki, dzīvnieki) uzņem ēdot un kas ir nepieciešams organisma dzīvības procesu nodrošināšanai.
uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
dāvana Tas, ko (kādam) dāvina, kas ir uzdāvināts.
nozīme Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
bagāža Tas, ko cilvēks ir uzkrājis, uzņēmis sevī (piem., zināšanas, emocijas).
velte Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts; dāvana.
eksportprece Tas, ko eksportē, izved uz ārzemēm.
atbilde Tas, ko pasaka vai uzraksta (par mācību vielu, eksāmena vai testa jautājumu u. tml.).
grands Tas, ko uzskata par ļoti izcilu kādā nozarē.
maska Tas, ko uzziež vai uzliek uz kādas ķermeņa daļas ārstnieciska vai kosmētiska efekta panākšanai.
dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
virsuzdevums Tas, ko veic vairāk par uzdevumā noteikto, paredzēto.
uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
pamats Tas, uz kā (ko) novieto; tas, uz kā (kas) balstās.
īpašums Tas, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības; manta, kas (kādam) pieder.
objekts Tas, uz ko ir vērsta cilvēka darbība, psihiskā aktivitāte, emocijas.
objekts Tas, uz ko ir vērsta teikumā izteiktā darbība un ko latviešu valodā izsaka ar papildinātāju, retāk teikuma priekšmetu.
degpunkts Tas, uz ko koncentrēta uzmanība; nozīmīgākais, svarīgākais, arī aktuālākais (kādā darbībā, norisē).
iztaujāt Taujājot censties sīki uzzināt (ko), noskaidrot; izjautāt.
riepa Tauku kroka uz vēdera.
celulīts Tauku lodīšu uzkrāšanās zemādā, kas padara ādu nelīdzenu.
sataurēt Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, pievērš uzmanību.
sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sāk sajust, uztvert (ko).
uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sajust (ko).
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
gruzīni Tauta, Gruzijas pamatiedzīvotāji.
spēlmanis Tautas muzikants.
dvēseļu revīzija tautas skaitīšana, ko ieviesa cars Pēteris I, lai noteiktu nodokļu maksātāju skaitu, vienmērīgi sadalītu karaspēka uzturēšanu u. tml.
karnevāls Tautas svētki ar masku gājieniem, dejām, teatralizētiem uzvedumiem un citām izpriecām (sākotnēji pirms gavēņa).
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
folklora Tautas tradicionālās zināšanas, paražas un mākslinieciskā daiļrade, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; tautas mutvārdu daiļrade.
rekvizīts Teātra izrādei vai kinofilmas uzņemšanai nepieciešamais sadzīves priekšmets.
ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
varietē Teātris, kurā iestudē šāda skatuves mākslas veida uzvedumus; šāda teātra celtne.
uztecēt Teciņus uziet.
materiālu pretestība tehnikas nozare, kas izstrādā metodes ķermeņa izmēru noteikšanai, ievērojot spēkus, kuri darbojas uz to.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
pārvads Tehniska sistēma kustības pārnešanai no viena elementa uz otru, arī kustības veida, virziena un rotācijas ātruma maiņai.
kinotehnika Tehniskas ierīces, ko izmanto kinofilmu ražošanai un demonstrēšanai uz ekrāna.
piedziņa Tehniskas sistēmas daļa, kas izpilddaļai pievada enerģiju vai pārnes to no dzinēja uz izpildelementiem.
satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību; šādā veidā radīta iespēja skatīties televīziju.
turēt runu teikt runu, uzstāties ar runu.
papildinātājs Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli.
apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml., uz pazīmes mēru vai pakāpi.
pārtecēt Tekot pārvietoties no vienas vietas vai tilpnes uz otru.
uztecēt Tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
rinda Teksta daļa, kas ir uzrakstīta vai tipogrāfiski iespiesta vienā līnijā.
SMS Teksta ziņa mobilajā telefonā, kas ļauj cilvēkam uzrakstīt tekstu, kas sastāv līdz 160 simboliem un nosūtīt uz citu mobilo telefonu; īsziņa.
manufaktūra Tekstilrūpniecības uzņēmums.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
krīzes telefons telefona numurs, uz kuru zvanot, var saņemt palīdzību (piem., psiholoģisku, juridisku, sociālu).
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
radioteleskops Teleskops kosmisko objektu radiostarojuma uztveršanai un fiksēšanai.
ziepju opera televīzijas seriāls ar masu gaumei atbilstošu, vienkārši uztveramu sižetu.
sarunu šovs televīzijas vai radio raidījuma veids, kurā viens vai vairāki vadītāji sarunājas ar vienu vai vairākiem uzaicinātiem dalībniekiem par kādu (parasti iepriekš izvēlētu) tēmu.
triept Tēlotājā mākslā – klāt krāsu uz (kā) virsmas samērā biezā kārtā, reljefi; šādā veidā klāt (kāda materiāla virsmu) ar krāsu.
grafika Tēlotājas mākslas veids – zīmējums (ar ogli, tušu u. tml.) vai uz zīmējumu balstīts iespieddarbs, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek veidoti ar krāsām, līnijām uz plaknes (audekla, koka, kartona u. tml.).
reljefs Tēlotājmākslā – skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma (piem., lai pārģērbtos); sakristeja.
foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur skatītāji var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
starpklājs Telpa starp klājiem uz vairākklāju kuģa.
veikals Telpa, arī celtne tirdzniecībai; tirdzniecības uzņēmums.
spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
dežūrtelpa Telpa, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants; telpa, kurā dežurē.
bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod parasti aukstos uzkožamos un dažādus dzērienus.
mašīntelpa Telpa, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
glabātava Telpa, vieta kā uzglabāšanai.
kuluāri Telpas (piem., pie parlamenta sēžu zāles, skatītāju zāles teātrī), kur var uzturēties oficiālo pasākumu starplaikos; gaitenis; koridors.
redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs.
redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
diorāma Telpiska kompozīcija (piem., muzejos), kas sastāv no gleznojuma vai fotogrāfijas tehnikā veidota dibenplāna un telpiskām butaforijām priekšplānā.
projekcija Telpisku ķermeņu attēlojums uz plaknes vai kādas citas virsmas.
kosmētiskais remonts telpu remonts izskata uzlabošanai un nelielu defektu novēršanai.
loma Tēls, darbības persona, kas jāatveido uz skatuves vai kinomākslas darbā; šāda tēla, darbības personas atveidojums.
turēt uz grauda tēmēt šaujamieroci (uz kādu).
introversija Tendence, nosliece uz padziļinātu pašanalīzi.
smešs Tenisā – sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
galda teniss teniss, kuru spēlē uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
pētniecība Teorētiska un praktiska darbība (parasti zinātnē), kas vērsta uz informācijas ieguvi, tās izklāstu un izmantošanu.
kvantu ķīmija teorētiskās ķīmijas nozare, kas pēta ķīmisko savienojumu uzbūvi un īpašības, izmantojot kvantu mehānikas principus un metodes.
kinemātika Teorētiskās mehānikas nozare, kas pēta ķermeņu kustību, neņemot vērā šo ķermeņu masu un spēku, kas uz tiem darbojas.
tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
skola Teorija, ideju vai metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza kāda persona vai personu grupa un uz kā savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā (parasti neformālā) zinātnieku, mākslinieku kopa.
bankrots Teoriju, uzskatu u. tml. sabrukums.
kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru ūdens plūst virzienā uz leju.
varavīksnes forele tēraudpelēka lašu dzimtas zivs ar melniem punktiņiem un blāvu varavīkšņainu spīdumu uz sāniem.
mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
placdarms Teritorija, kurā kāda valsts koncentrē savu karaspēku, sagatavodama uzbrukumu citai valstij.
plūdi Teritorijas pārplūšana, paaugstinoties ūdenslīmenim upju, ezeru vai jūras piekratsē, parasti palu, lietusgāžu, vējuzplūdu rezultātā.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
kriostats Termostats ļoti zemas (kriogēnas) temperatūras uzturēšanai.
riša Tērpa rotājums – vienā malā sakrokota auduma josla (iešūšanai tērpā vai uzšūšanai uz tā).
hidrotērps Tērps, kas paredzēts, lai uzturētos (parasti aukstā) ūdenī.
uztetovēt Tetovējot izveidot (piemēram, zīmējumu uz kermeņa daļas ādas).
uzticēties Ticēt (kādam), paļauties (uz kādu), ka (tam) iespējams izpaust, piemēram, noslēpumu.
uzticība Ticība (kādam), paļaušanās (uz kādu), ka (tā) attieksme, rīcība (kādu uzdevumu veikšanā) būs godīga, labvēlīga.
reliģija Ticība augstākiem spēkiem, Dievam vai dieviem, to pielūgsme; cilvēka uzskatu un attiecību kopums, kas saistās ar šo ticību, ko svētu, dievišķu.
misticisms Ticība tam, ka eksistē cita, pārdabiska, noslēpumaina realitāte, ko nevar izzināt ar prātu, bet var uztvert ar jūtām, intuīciju, instinktu u. tml.; centieni šādā veidā nonākt tiešā saskarē ar dievišķo.
uzticēt Ticot (kādam), paļaujoties (uz kādu), izpaust (tam, piemēram, noslēpumu).
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru.
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
tiecība Tieksme (1); arī vērstība (uz kādu mērķi, darbību u. tml.).
avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
spītība Tieksme, rakstura īpašība rīkoties pretēji kāda gribai, uzskatiem; šīs īpašības izpausme.
sliecība Tieksme, tendence (piem., uz kādu darbību, stāvokli); slieksme (1), nosliece (1).
nosliece Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.); tendence.
slieksme Tieksme, vēlme (uz kādu darbību, stāvokli u. tml.).
tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
nosliekties Tiekties (uz ko); izdarot izvēli, pieņemt (kādu no variantiem).
bruģu tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
kārtības tiesa tiesa, kuras uzdevums bija, piem., rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
administrators Tiesas iecelta persona, kuras uzdevums ir organizēt maksātnespējīga uzņēmuma pārvaldīšanu (sanējot, likvidējot vai nokārtojot uzņēmuma parādsaistības).
civillieta Tiesas lieta, kas attiecas uz civiltiesībām un ko izskata civilprocesā; dokumentu kopums, kas attiecas uz šo lietu.
apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
vārda brīvība tiesības atklāti paust savus uzskatus.
dzimtnoma Tiesības nomāt zemes īpašumu uz neierobežotu laiku, arī nodot tās mantojumā.
īre Tiesiskas attiecības, kas izveidojas, ja kāds par maksu iegūst lietošanā (uz kādu laiku) telpas vai mantu.
pārstāvība Tiesiskas attiecības, saskaņā ar kurām viena persona (pārstāvis) pēc īpaša pilnvarojuma uzstājas otras personas (pārstāvamā) vārdā, aizstāvot viņa likumīgās intereses.
mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
stiba Tievs, nolauzts zars; vica.
mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
nianse Tikko uztverama, maz pamanāma vai izjūtama (kā) sīka atšķirība.
tīklaine Tīklveida sistēma, kurā noteiktā veidā uz virsmas izvietoti vienāda tipa elementi (piem., caurumi, lēcas, pikseļi displeja ekrānā).
pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
saspaidīties Tikt (parasti nejauši) nospiestam, uzspiestam.
atainoties Tikt atainotam (mākslas darbā); tikt uzskatāmi parādītam.
pacelties no drupām tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties no gruvešiem tikt atjaunotam, uzceltam no jauna (par ko sagrautu, izpostītu).
pacelties Tikt celtam, veidotam uz augšu.
ieraudzīt skatuves gaismu tikt iestudētam un uzvestam.
ieraudzīt rampas gaismu tikt iestudētam un uzvestam.
uzslieties Tikt izveidotam, uzbūvētam virzienā uz augšu.
klāties Tikt klātam, ziestam (uz kādas virsmas).
notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
būt (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
atrasties (kā) redzeslokā tikt novērotam, pastiprināti uzmanītam.
sagult Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
sagulties Tikt novietotam horizontāli, arī uz kāda horizontāla pamata.
nogulties Tikt novietotam, arī novietoties (kur, uz kā u. tml.).
uzšauties Tikt paceltam uz augšu.
pāriet Tikt pārceltam (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu).
zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piem., spēlē, cīņā, tiesas procesā).
pārvietoties Tikt pārvietotam (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
uzgulties Tikt uzliktam virsū (uz otra cilvēka ķermeņa daļas).
filmēties Tikt uzņemtam kinofilmā; tēlot kinofilmā.
ielikties slimnīcā tikt uzņemtam slimnīcā.
sarauties Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus.
nākt modē tikt uzskatītam par modernu un tikt plaši lietotam.
uziet gaisā tikt uzspridzinātam.
uzlidot gaisā tikt uzspridzinātam.
uzsviesties Tikt uzsviestam.
nolasīties Tikt uztvertam.
uzvīties Tikt uzvilktam.
atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā uzmācīga, nepatīkama).
krist Tikt vērstam (uz ko) – par skatienu, acīm.
noslīdēt Tikt vērstam zemāk, uz leju (par skatienu).
morālā seja tikumiski principi, tiem atbilstoša uzvedība.
nosēdbaseins Tilpne šķidruma attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
vietņvedis Tīmekļa vietnes veidotājs un/vai uzturētājs, administrators.
uztīt Tinot (piemēram, dziju), uzklāt, uzpildīt (ar to, piemēram, spoli).
pārtīt Tinot pārvietot (no viena uz otru, arī uz priekšu vai atpakaļ).
patīt Tinot pavirzīt (ko uz priekšu vai atpakaļ).
uztīt Tinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
kleksis Tintes traips (uz papīra).
uztipināt Tipinot uziet.
slīpraksts Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; kursīvs [1].
kursīvs Tipogrāfisks raksts, kas ir slīps (uz labo pusi) un ko izmanto, lai izceltu kādu vārdu vai teksta daļu uz pārējā teksta fona; slīpraksts.
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
prečzinis Tirdzniecības darbinieks, kas veic preču uzskaiti, kontroli.
faktorija Tirdzniecības uzņēmuma filiāle ārvalstīs (parasti kolonijā).
prokūrists Tirdzniecības uzņēmuma, firmas u. tml. uzticības persona, pilnvarotais, kas veic komerciālus darījumus.
komisija Tirdzniecisks darījums, kuru fiziska vai juridiska persona par atlīdzību veic citas personas uzdevumā.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (ko).
kopt Tīrīt, labot, uzturēt kārtībā.
izaicinājums Tīša, apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību.
meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu.
spolēt Tīt (ko) uz spoles; pildīt (spoli) ar ko.
šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei).
tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
tahimetrija Topogrāfiskās uzmērīšanas metode.
radiotornis Tornis raidošo un uztverošo antenu, kā arī radioreleju antenu izvietošanai.
kama Tradicionāls igauņu nacionālās virtuves produkts – no rupji samaltiem un grauzdētiem rudzu, kviešu un miežu graudiem un sausajiem zirņiem veidots miltu maisījums.
plēsuma arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
krūmāju arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
buldozers Traktors ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (zemes izlīdzināšanai, pārvietošanai).
uztrallināt Trallinot uzdziedāt.
uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par kārtību transporta līdzeklī, pasažieru ērtībām u. tml.
refrižerators Transportlīdzeklis ar hermētiski slēgtu kravas telpu, kurā uzstādīta saldēšanas iekārta.
piekabe Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
rati Transportlīdzeklis uz diviem vai četriem riteņiem, ko velk zirgi vai citi darba dzīvnieki.
satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība virzienā, kas vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri.
caurgājība Transportlīdzekļa spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos.
uztrāpīt Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
termoss Trauks, kam ir dubultas sienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
divlitru Trauks, kurā var uzglabāt divus litrus (kā).
velotrenažieris Trenažieris, kas pēc uzbūves atgādina velosipēdu.
uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
satrenēties Trenējoties iegūt vēlamo, parasti sportisko formu; uztrenēties.
Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls tribunāls, kurā tiesā personas, kuras tiek uzskatītas par atbildīgām smagu starptautisko tiesību pārkāpumu izdarīšanā konkrētā teritorijā.
šļakata Trieciena radīta neliela (parasti ūdens) šalts, kas virzās uz augšu, sāniem u. tml.
uztriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās (kur).
sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
uztriept Triepjot (piemēram, ziedi, krāsu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uztriept Triepjot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam, arī kur); ar triepieniem uzgleznot (ko).
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt.
uztrīt Trinot uzasināt (darbarīku, kam ir asmens, griezējdaļa).
iztrīt Trinot uzasināt.
uzbungot Trokšņojot, skaļi rosoties u. tml., pieļaut, ka (kāds) uzmostas.
jārēties Trokšņot, draiskuļoties; skraidīt, dauzīties.
iebūvietis Trūcīgs lauku iedzīvotājs, kas ierīkojis savu saimniecību uz citam piederošas zemes un ir no viņa atkarīgs.
bada maize trūcīgs uzturs, nepietiekami eksistences līdzekļi.
žēlastības maize trūcīgs uzturs, paši nepieciešamākie eksistences līdzekļi, ko saņem no kāda, parasti pazemojošā veidā.
roga Tukša, no stiebra nolauzta vārpa.
uz aci Tūlīt, uzreiz.
konsekutīvā tulkošana tulkošana, runātājam oriģinālvalodā ieturot pauzi.
dzimumzīme Tumšāks plankums uz cilvēka ādas.
ugunszīme Tumšs, liels pigmenta laukums uz ādas.
marinēt Turēt (atsevišķus pārtikas produktus) marinādē, lai uzlabotu to garšu.
zelta jaunatne turīgi jaunieši, kas pavada laiku uzdzīvē.
kulaks Turīgs zemnieks, kas tika uzskatīts par padomju iekārtas ienaidnieku.
iesūnot Turoties pie ierastā, nemainīgā, nevēlēties ko mainīt, uzlabot; kļūt pasīvam, arī vecmodīgam.
rezervuārs Tvertne (šķidruma vai gāzes) uzglabāšanai.
igvāts Tvertne ar koka vai metāla režģa sienām dzīvu zivju uzglabāšanai ūdenī.
pontons Tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
dēle Ūdenī vai uz sauszemes dzīvojošs tārps ar piesūcekņiem katrā ķermeņa galā, kas sūc asinis.
atplūdi Ūdens līmeņa krišanās (pēc uzplūdiem).
rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
veikbords Ūdens sporta veids – slīdēšana uz dēļa pa ūdens virsmu, braucējam turoties pie motorlaivai piestiprinātas auklas un izpildot dažādus kustību elementus vai akrobātiskus trikus.
kristalizācijas ūdens ūdens, kas ir tā saistīts ar kristāla iekšējo uzbūvi, ka kristāls sarūk, ja šo ūdeni atņem (izkarsē).
cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
ultrasonogramma Ultrasonogrāfijā iegūts (piemēram, iekšējā orgāna) attēls, šī attēla fotouzņēmums.
uzčurāt Urinējot uzvirzīt (urīnu) virsū (uz kā, kam).
uzurrāt Urrājot uzcelt, uzmest (kādu) vairākas reizes gaisā (uz rokām, krēsla u. tml.).
izsitumu tīfs utu pārnēsāta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
uzpirkstenis Uz (parasti rokas vidējā pirksta) pirkstgala uzmaucams priekšmets pirksta aizsargāšanai, šujot ar adatu.
sauļup Uz augšu; uz pārticību, labklājību u. tml.
uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
galda karte uz galda nolikta neliela kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda.
uz gāzes uz gāzes pavarda (piem., vārīt).
batuts Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls, ko lieto sportā, cirka priekšnesumos, izklaidei.
noņirbēt gar acīm uz īsu brīdi būt redzamam.
noņirbēt acu priekšā uz īsu brīdi būt redzamam.
uz (kāda) birkas uz kāda rēķina.
sastādīt numuru uz kādas iekārtas attiecīgās ierīces nospiest ciparu kombināciju, kas iedarbina šo iekārtu.
kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
klona maize uz krāsns pamatnes cepta maize.
uz zemēm uz laukiem.
modelēt Uz līdzības pamata, balstoties uz faktiem, paraugiem u. tml., radīt shematizētu, vienkāršotu (kā) atveidu.
uz visiem laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
pestelis Uz māņticību balstīti uzskati.
uz laiku laikiem uz mūžu.
uz bērnu bērniem uz nākamajām paaudzēm; tā, ka jutīs nākamās paaudzes.
kolektīvais līgums uz noteiktu laiku noslēgta vienošanās starp arodbiedrībām un darba devējiem par darba noteikumiem un algu.
uz krīta uz parāda.
etiķete Uz preces vai tās iesaiņojuma uzlīmēta zīme ar preces nosaukumu, cenu u. tml.
šurp (un) turp uz priekšu un atpakaļ.
šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ.
Dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
kastaņetes Uz rokas īkšķa uzmaucams un klabināms mūzikas instruments, kas sastāv no diviem vai trim vaļīgi kopā sasietiem koka vāciņiem.
zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
skābekļa maska uz sejas uzliekama ierīce, pa kuru pievada skābekli.
rampas gaismā uz skatuves.
mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
kāja Uz šīs ķermeņa daļas (uzaut, uzvilkt).
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
vižņi Uz ūdens virsas uzpeldējis ūdeņu ledus.
hidroelektrostaciju kaskāde uz vienas upes uzbūvētu hidroelektrostaciju virkne, kopums.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
uz mūžiem uz visiem laikiem.
uz mūžīgiem laikiem uz visu mūžu, uz ļoti ilgu laiku.
zem saules uz zemes, pasaulē.
pieaicināt Uzaicināt (kādu) piedalīties (kur), veikt (kādu darbu, uzdevumu u. tml.).
lūgt kūmās uzaicināt būt par krusttēvu vai krustmāti.
plēst plēsumu uzart vecaini, atmatu.
iztecināt Uzasināt, uztrīt (piem., ar tecīlu).
uztecināt Uzasināt, uztrīt.
apvelties miesās uzbaroties, paaugties.
izlaisties miesās uzbaroties.
uzšķipelēt Uzbērt, uzgrābt ar lāpstu.
agresors Uzbrucēja puse, uzbrucējs; iebrucējs.
nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
uzbrukt no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
šaut no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
iet uzbrukumā uzbrukt.
pretuzbrukums Uzbrukums (piem., sporta spēlēs, cīņā), ko veic reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu.
ķīmiskais uzbrukums uzbrukums ar ķīmiskajiem kaujas ieročiem.
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
piebūvēt Uzbūvēt (ko) papildus; uzbūvēt (ko) tuvu klāt.
uzsliet Uzcelt (ko) ar stāvus novietotām daļām; arī uzbūvēt.
uztaisīt Uzcelt, uzbūvēt.
sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
sadāvināt Uzdāvināt (ko) lielākā daudzumā; uzdāvināt (kā lielāku daudzumu).
kompozīcija Uzdevums (šahā, dambretē); šādu uzdevumu sastādīšana.
rakstu darbs uzdevums, kas jāizpilda rakstiski.
pavaicāt Uzdot jautājumu, lai (ko) uzzinātu, noskaidrotu.
sadurt Uzdurt (ko uz kāda priekšmeta) lielākā daudzumā.
uzkasīt Uzgrābstīt, uzirdināt (piemēram, ar grābekli).
kontruzgrieznis Uzgrieznis, ko uzskrūvē uz galvenā uzgriežņa uz vienas un tās pašas skrūves, lai novērstu savienojumu patvaļīgu atskrūvēšanos.
uzskrullēt Uzgriezt spirālveidā uz augšu; sacirtot.
pārbīdāmā uzgriežņu atslēga uzgriežņu atslēga, kuras žokļu atvērumu var regulēt; bīdatslēga.
pielaikot Uzģērbt, uzvilkt (ko), lai pārbaudītu (tā) atbilstību augumam, ķermeņa daļai u. tml.
uzsperties Uziet, arī uzskriet.
uzbāzt Uzinstalēt; uzmontēt.
uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
uzāķēt Uzkabināt; nostiprināt uz āķa.
uzbrist Uzkāpt, uzmīt.
uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
pūkojums Uzkārsta pūku kārta (piem., uz auduma).
sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu).
uzotēt Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam); arī uzkrāsot.
nogrimēt Uzklāt grimu (sejai), pārveidot (kāda) izskatu, uzklājot grimu.
paklāt gultu uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
paklāt guļasvietu uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
paklāt guļvietu uzklāt gultu, guļasvietu gulēšanai.
krāsot nagus uzklāt nagiem nagu laku, lakot nagus.
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
ievērot lūgumu (arī vēlēšanos u. tml.) uzklausīt un izpildīt lūgumu, vēlēšanos u. tml.
uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzkļūt uz kādas vietas.
uzmālēt Uzkrāsot ar kosmētikas līdzkļiem (parasti uzkrītoši, pārspīlēti).
uzmālēt Uzkrāsot, uzgleznot (parasti neprofesionāli).
uzmālēties Uzkrāsoties; uzkrāsoties (uzkrītoši, pārspīlēti).
akumulācija Uzkrāšana, savākšana; uzkrāšanās.
dancot pa galvu uzkundzēties kādam.
sanēt Uzlabot uzņēmuma, bankas vai nozares finansiālo stāvokli, novērst bankrotu.
iet uz augšu uzlaboties.
iet uz labo pusi uzlaboties.
uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
uzmīt Uzliekot kāju virsū (piemēram, pedālim), spiest (uz tā).
pakāpties Uzliekot kāju, atrodot atbalstu kājām, uzrāpties (kur, uz kā), lai būtu augstāk.
uzsliet Uzliekt uz augšu.
uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzmest garu uzliet ūdeni uz sakarsētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
uzklāt galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
piegriezt skrūves (kam) uzlikt ierobežojumus (kam), vērsties (pret ko).
markot Uzlikt markas vai īpašas uzlīmes (pasta sūtījumam).
slēgt rokas uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
saslēgt (kādu) dzelžos uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
saslēgt (kādu) važās uzlikt roku dzelžus kādam, arī roku un kāju dzelžus kādam.
slēgt dzelžos uzlikt roku, kāju važas.
uzlikt (skaņu) plati uzlikt skaņu plati uz atskaņotāja atskaņošanai.
uzšķipelēt Uzlikt, uzgrābt.
uzriktēt Uzlikt, uzstādīt.
aizlīmēt logu uzlīmēt papīra strēmeles loga apmaļu spraugām.
saskrullēties Uzlocīties uz augšu.
uzmest ļaunu aci uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt.
uzplīties Uzmācīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.; uzmākties.
uzmanības degpunktā uzmanības centrā.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt, uztvert, atšķirt.
turēt acis vaļā uzmanīgi vērot; uzmanīties.
vaļējām acīm uzmanīgi, vērīgi; skaidri.
paturēt acīs uzmanīt, neizlaist no redzesloka.
pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
pielūkot Uzmanīt, uzraudzīt (ko); gādāt, parūpēties (par ko).
turēt acīs uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
turēt zem acīm uzmanīt; neizlaist no redzes loka.
uziet Uzmaukties, uzvirzīties.
uzņemt Uzmazgāt, uzslaucīt.
uzkleķēt Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
sēsties Uzmesties (uz kā, kur) pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
lasīt (kāda) domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
lasīt domas uzminēt, nojaust (kāda) domas.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
uzkurbulēt Uzmundrināt; arī uzbudināt, uzkūdīt.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
būvuzņēmējs Uzņēmējs, kura uzņēmums veic būvdarbus.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
iesūkt Uzņemt sevī (mitrumu, šķidrumu); uzsūkt.
uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
uzkraut Uzņemties (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.); panākt, ka (darbu, pienākumu, atbildību u. tml.) uzņemas cits.
kraut Uzņemties (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.); panākt, ka (pienākumu, atbildību, vainu u. tml.) uzņemas cits, arī novirzīt (atbildību, pienākumu vainu u. tml.) uz citu.
saņemt (savās) rokās uzņemties kā pārzināšanu, rūpes (par ko).
maukt sakas kaklā uzņemties smagus, grūtus pienākumus.
nostāties priekšgalā uzņemties vadību.
stāties priekšgalā uzņemties vadību.
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
mārketings Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
tirgzinība Uzņēmuma komerciālās darbības plānošana, tirgus izpēte un reklāma ar mērķi nodrošināt uzņēmuma sekmīgu darbību un palielināt tā peļņu.
statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
sagādnieks Uzņēmuma, iestādes u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi.
raidorganizācija Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodarbojas ar radio un/vai televīzijas programmu sagatavošanu un pārraidīšanu; raidsabiedrība.
ražotne Uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kur noris tiešais ražošanas process.
sierotava Uzņēmums, arī uzņēmuma daļa, kurā ražo sieru.
akciju sabiedrība uzņēmums, kas darbojas atbilstoši saviem statūtiem un kura pamatu veido akcionāru ieguldīts kapitāls.
konkurents Uzņēmums, kas konkurē ar citu uzņēmumu; ekonomiskās konkurences dalībnieks.
autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
augstās tehnoloģijas uzņēmums uzņēmums, kas pētniecībai un attīstībai izmanto vairāk nekā 4 % no apgrozījuma.
veļas mazgātava uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļasmazgātava.
valsts uzņēmums uzņēmums, kas pieder valstij (piem., Latvijas Republikai) un kam ir juridiskas personas statuss.
apdrošināšanas sabiedrība uzņēmums, kas veic (piem., īpašuma) apdrošināšanu.
viesnīca Uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem; celtne, kurā atrodas šāds uzņēmums.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
kopsabiedrība Uzņēmums, sabiedrība, ko organizē ar vairāku vai daudzu valstu, uzņēmumu, organizāciju u. tml. līdzekļiem.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piem., mākslas, zinātnes) vēsturē.
kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
uzkārties kaklā uzplīties, uzmākties.
uzplūdu vilnis uzplūdi, kas pārvietojas pa upi uz leju.
uzpucēties Uzposties (piemēram, uzģērbjot svētku drēbes).
uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
uzspīlēt Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
grafiti Uzraksti un zīmējumi, kas ar aerosola krāsām uzkrāsoti uz sienām un citām virsmām sabiedriskās vietās.
Raksti augšā! uzraksti!
uzmest Uzrakstīt (parasti īsi, ātri, melnrakstā); uzskicēt.
izkustināt kļūdas uzrakstīt kļūdu labojumu.
pārnest vārdu (jaunā rindā) uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
notaisīt testamentu uzrakstīt testamentu.
savilkt Uzrakstīt, uzzīmēt, arī ieveidot (vairākas, daudzas zīmes, līnijas u. tml.).
uzlikt Uzrakstīt, uzzīmēt, uzgleznot u. tml. (uz kā).
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
leģenda Uzraksts (uz monētas, medaļas u. tml.).
rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
uzrāpot Uzrāpties; rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
uzvaktēt Uzraudzīt, uzmanīt, pieskatīt.
aizmigt kā nosistam uzreiz aizmigt.
vienā rāvienā uzreiz, pēkšņi, bez starpkustībām.
uzritināt Uzrotīt, uzlocīt.
būt uz jūs (ar kādu) uzrunāt (kādu) ar "jūs".
tavā laikā uzrunātās personas dzīves laikā, darbības posmā.
pacelties spārnos uzsākt lidot.
uzdzert laimes uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
uzdzert laimi uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus.
sauklis Uzsaukums, aicinājums; uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja.
uzsist dūri uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist delnu uz galda uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist dūri galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzsist delnu galdā uzsist ar dūri (arī delnu) pa galdu (piem., protestējot, ko pieprasot).
uzraksts Uzskatāmi uzrakstīts, īss, informatīvs teksts (piemēram, uz plāksnes).
domas dalās uzskati, viedokļi (par ko) ir dažādi.
piešķirt nozīmi uzskatīt (ko) par loti nozīmīgu, svarīgu.
norakstīt zaudējumos uzskatīt (ko) par zaudētu, pazudušu.
likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
turēt zem sava goda uzskatīt par neatbilstošu saviem morālajiem uzskatiem, savai morālajai stājai.
sabāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi vērtējamiem, neievērot atšķirības.
likt vienlīdzības zīmi uzskatīt par vienlīdzīgiem.
ierakstīt skurstenī uzskatīt par zudušu, veltīgu.
ķecerība Uzskats, pārliecība vai rīcība, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pastāvošajiem uzskatiem.
prāts Uzskats, uzskatu kopums; arī nodoms, nolūks, vēlēšanās.
skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek vērtēts, uztverts.
filozofija Uzskatu kopums, uzvedības pamatprincipi, ko ievēro konkrēts cilvēks vai organizācija.
vērtīborientācija Uzskatu, nostājas un ar to saistītās rīcības, darbības vērstība, virzība uz noteiktām vērtībām, kvalitātēm, kuru izpratnes pamatā ir zināšanas.
uzšmaukt Uzskriet, uzbēgt.
paklapēt pa plecu uzslavēt.
ievilkt dūmu uzsmēķēt.
uzmargot Uzsmidzināt, uzmirgot (2).
uzsist kārtis (arī trumpas, pokeru u. tml.) uzspēlēt (kāršu spēli).
uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
sazīmogot Uzspiest zīmogus (kam) lielākā daudzumā; uzspiest zīmogus (kā lielākam daudzumam).
uzkniebt Uzspiest, arī uzpresēt virsū (uz kā, kam).
atspraust Uzspraust (piem., malu) uz augšu; atvirzīt un saspraust.
uzberzēt gaisā uzspridzināt.
uzlaist gaisā uzspridzināt.
uzspert gaisā uzspridzināt.
uzķīlēt Uzstiprināt virsū (uz kā, kam) ar ķīli [1].
uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
absorbēt Uzsūkt, uzņemt sevī.
sinkope Uzsvara pārvietojums no metriski akcentētas taktsdaļas uz neakcentētu taktsdaļu.
akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
metrs Uzsvērto un neuzsvērto daļu maiņa (mūzikā).
pēda Uzsvērto un neuzsvērto vai īso un garo zilbju savienojums pēc noteiktiem likumiem.
izlaist zarnas uzšķērst vēderu.
nodot grožus (kādam, kāda rokās) uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
iecelt āzi par dārznieku uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
celt āzi par dārznieku uzticēt atbildīgu pienākumu neprašam.
saspolēt Uztīt (piem., dziju), parasti lielākā daudzumā uz spoles; spolējot dziju, piepildīt ar to (spoli).
saspolēt Uztīt (uz spoles).
uzspolēt Uztīt uz spoles.
lampu drudzis uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
veģetārisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji uzturā lieto augu valsts barību un atsakās no gaļas ēdieniem; mācība par šādu uzturu un dzīvesveidu.
vēdera tiesa uzturam nepieciešamais (kā) daudzums.
cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
uzturvērtība Uzturvielu un kaloriju daudzums attiecīgajā uzturlīdzeklī.
dietoloģija Uzturzinātne; medicīnas nozare par pareizu, veselīgu uzturu.
dzirdamība Uztveramība ar dzirdi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt (ko).
lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
ievērot Uztvert (ar redzi), ieraudzīt; uztvert, atšķirt no citiem (pēc kādām pazīmēm); iegaumēt.
redzēt rožainā gaismā uztvert (ko) pārāk idealizēti.
lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
sausā uzvara uzvara spēlē, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
Pirra uzvara uzvara, kas prasījusi tik lielus upurus, ka pielīdzināma sakāvei.
plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā – pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja.
svinēt uzvaru uzvarēt (parasti sporta sacensībās) un veikt ar to saistītas neikdienišķas darbības.
kāpt uz goda pjedestāla uzvarēt (sacensībās) un tikt apbalvotam.
ņemt virsroku uzvarēt; gūt virsroku.
uzvirt Uzvārīties; uzvirst (1).
uzvāznis Uzvāžama, uzliekama, vākam līdzīga detaļa kā nosegšanai, aizsargāšanai.
uzkacināt Uzvedināt, piemēram, kaitinot (uz kādu darbību); arī pavedināt.
piešūt bārdu uzvelt atbildību (kādam).
trakot Uzvesties uzbudināti, agresīvi, nevaldāmi.
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, valkā (kādu apģērbu).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka uzvelk (ko).
samīt gredzenus uzvilkt viens otram gredzenus laulājoties.
savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
uzņemt Uzvirzīt uz adāmadatas, tamboradatas u. tml. (valdziņu).
uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzmest Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
uzdabūt Uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ar pūlēm, grūtībām; uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
uzlaist Uzvirzīt, arī pieļaut, ka (kas) nolaižot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
uzkleķēt Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
uzkāpt Uzvirzīties (arī šķietami) augšā (par parādībām dabā); izplatoties uzvirzīties augšā.
uzgulties Uzvirzīties, novietoties, virsū (uz kā, kam) – par priekšmetu, materiālu u. tml.
uzsēsties Uzvirzoties virsū (uz kā, kam, arī kur), nespēt turpināt pārvietošanos.
uzlikt Uzziest, uzklāt (uz kā, kam).
sazīmēt Uzzīmēt (ko) lielākā daudzumā; uzzīmēt (kā lielāku daudzumu).
dabūt zināt uzzināt.
uzziņu literatūra uzziņu izdevumu kopums (piem., enciklopēdijas, vārdnīcas, rokagrāmatas).
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
ļeņinisms V. Ļeņina izstrādātais marksisma variants – teorija par sociālistiskās revolūcijas uzvaru visā pasaulē.
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
aizvākt Vācot aizgādāt (prom), nogādāt, pārvietot (uz kurieni); novākt.
priekšniecība Vadība, vadītāju kopums (iestādē, uzņēmumā).
apkalpot Vadīt un uzturēt darba kārtībā (transportlīdzekļus, mašīnas, ierīces, mehānismus u. tml.).
direktors Vadītājs (uzņēmumā, iestādē).
uzvadīt Vadot (piemēram, dodoties līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas.
cisterna Vagons vai automobilis, uz kura uzmontēta šāda tvertne.
pārvaicāt Vaicāt vēlreiz, atkārtoti; arī uzdot precizējošu jautājumu.
kārtu kārtām vairākās kārtās, citu uz cita.
papliķēt Vairākas reizes viegli uzpliķēt (pa ko).
grupa Vairāki cilvēki, kurus vieno kas kopīgs (darbs, intereses, uzdevums u. tml.); kāda cilvēku kopuma, organizācijas u. tml. sīkāka nodaļa.
purināt matus vairākkārt bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
vadāt Vairākkārt braucot, parasti uz dažādām vietām, ņemt (ko) sev līdzi.
cilāt Vairākkārt celt uz augšu.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa svaru no vienas kājas uz otru; mīdīties.
grozīt Vairākkārt griezt no vienas puses uz otru; griežot mainīt (kā) stāvokli.
grozīties Vairākkārt griezties no vienas puses uz otru; vairākkārt mainīt stāvokli.
grūstīt Vairākkārt grūst no vienas vietas uz otru; ar asu kustību vairākkārt skart; stumdīt.
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
ostīt Vairākkārt ieelpojot, uztvert, sajust (ko, kā smaržu, smaku).
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
klanīt Vairākkārt kustināt, liekt uz leju un atpakaļ.
lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
klanīties Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
dancināt Vairākkārt lūgt uz deju un vadīt dejā (partneri); likt dejot.
mētāt Vairākkārt mest vai pārvietot (no vienas vietas uz otru).
mīdīties Vairākkārt nelielā platībā pārvietoties no vienas vietas uz otru; stāvot uz vietas, vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
izgrozīt Vairākkārt pagriezt (transportlīdzekli) uz vienu vai otru pusi.
izgrozīties Vairākkārt pagriezties uz vienu vai otru pusi (par transportlīdzekli).
paklapēt Vairākkārt pasist, padauzīt (ko).
lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) – par domām, runu u. tml.
skraidīt (kādam) pakaļ vairākkārt pievērst uzmanību, arī sekot pretēja dzimuma cilvēkam.
kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
kašņāties Vairākkārt skarties klāt zemei, smiltīm, virzot, svaidot (to) uz dažādām pusēm.
vēcināt Vairākkārt strauji kustināt no vienas puses uz otru, šurp turp (roku), arī (ko) rokā saņemtu.
mētāties Vairākkārt strauji pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
lēkāt Vairākkārt strauji pārvietoties, virzīties šurp turp, no vienas vietas uz otru.
lēkāt Vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ.
ļodzīties Vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par stingri nenostiprinātu priekšmetu).
apšaudīt Vairākkārt šaut (uz ko).
urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija.
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
paplikšķināt Vairākkārt uzplikšķināt (pa ko).
uzkasīt Vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, uzbužināt (matus), izveidot (matu) pacēlumu; šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu).
vāļāt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt.
valstīt Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
izvārtīt Vairākkārt velt, valstīt (uz visām pusēm).
šūpoties Vairākkārt virzīties, kustēties uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
lēkt Vairākkārt, ar atspērieniem atraujoties no pamata, virzīties uz priekšu.
prašņāt Vairākkārt, arī neatlaidīgi jautāt, cenšoties ko sīki uzzināt.
staigāt Vairākkārt, regulāri iet (uz kurieni).
kūļāt Vairākkārt, strauji kustināt (parasti asti) no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem), vēcināt.
klaušināt Vairākkārt, vairākiem jautāt, lai uzzinātu (ko).
fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
bīties Vairīties; negribēt uzņemties (parasti ko grūtu, nepatīkamu).
lieltirgotava Vairumtirdzniecības uzņēmums, kas iepērk, pārdod un piegādā preces.
lupata Vāja rakstura, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
elektronu lampa vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
regālija Valdnieka monopoltiesības uz noteiktiem ienākumiem (piem., no monētu kalšanas, tirgus nodevām, dzintara ieguves u. tml.).
paladīns Valdnieka svītas bruņinieks; valdnieka uzticības persona.
gaišība Valdnieka, augstmaņa uzrunas forma.
bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
gars Valdošie uzskati, tendences (kādā laikposmā); uzskatu, ideju, virzienu iekšējais saturs, to virzība.
oriģinālvaloda Valoda, kurā autors ir uzrakstījis kādu tekstu.
gramatika Valodas uzbūves sistēma; valodniecības nozare, kas pēta šo sistēmu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
konotācija Valodas vienības (piem., vārda) jēdzieniskā satura uzslāņojums – emocionālā attieksme, stilistiskā nokrāsa, tēlainība u. tml.
tirki Valodas ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder turki, tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki u. c.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
fonētika Valodniecības nozare, kurā pēta valodas skaņas, to akustiskās un artikulārās īpatnības, kā arī vārda uzsvaru, zilbi, intonāciju u. tml.
sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
sods Valstisks piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā, pamatodamās uz likumu, tiesa, ievērojot procesuālo kārtību, piemēro personai, kuras vaina nozieguma izdarīšanā ir pierādīta; sabiedriska rakstura ietekmēšanas līdzeklis, ko, parasti administratīvās, varas orgāni piemēro personai, kas izdarījusi pārkāpumu.
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
institūcija Valsts iestāde vai sabiedriska organizācija, kas veic noteiktus uzdevumus kādā sabiedrības dzīves jomā, piem., likumdošanā, tiesu darbā; struktūrvienība.
Uzņēmumu reģistrs valsts iestāde, kas reģistrē uzņēmumus, to filiāles un pārstāvniecības, individuālos komersantus, izmaiņas uzņēmumu darbības pamatdokumentos, kā arī veic citas likumdošanas aktos paredzētās darbības.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
reģents Valsts pagaidu pārvaldītājs, kas uz laiku aizstāj valdnieku (piem., viņa nepilngadības dēļ).
ārējais parāds valsts parāds citai valstij, ārzemju uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām.
patvēruma tiesības valsts piešķirtas tiesības iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
kroņa maize valsts uzturs (piem., cietumā).
depozitāre Valsts vai starptautiska organizācija, kurai uzticēts glabāt starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus.
prokuratūra Valsts varas iestāžu sistēma, kuras uzdevums ir saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uzraudzīt, kā ievēro likumus un cik vienveidīgi tos piemēro, kā arī pārstāvēt tiesā valsts intereses.
preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu (parasti ornamentāls) atveids.
iniciālis Vārda, uzvārda pirmais burts.
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
uzruna Vārds (vai vārdu savienojums), ar ko norāda uz vēršanos pie kāda, sāk (to).
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā personu, dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
pavārds Vārds, kādā dēvē cilvēku; arī uzvārds.
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma daļām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds; konjunkcija.
vietniekvārds Vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas norāda uz priekšmetiem, parādībām, to īpašībām vai skaitu.
uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
vārddarināšana Vārdu krājuma bagātināšana ar jauniem vārdiem, pārveidojot valodā lietojamo vārdu uzbūvi un nozīmi ar valodas sistēmā esošajiem līdzekļiem un paņēmieniem.
konstrukcija Vārdu savienojums, kas veido sintaktisku vienību; (teikuma) uzbūve.
stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
kūsāt Vārīties, radot burbuļus, arī strauji ceļoties uz augšu; būt tādam, kurā (kas) šādi vārās (par trauku).
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
ievārīt Vārot (ogas, augļus ar cukuru), sagatavot (tos) uzglabāšanai.
izvārīt Vārot panākt, ka (ēdiens, dzēriens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; uzvārīt.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kuras atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, gaļīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
uzvāzt Vāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
meitiņa Vecāka cilvēka uzruna meitenei, jaunākai sievietei.
seniors Vecākais (pievieno aiz uzvārda, runājot, piem., par tēvu, lai viņu atšķirtu no dēla ar tādu pašu uzvārdu).
gaiņāt Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
gaiņāties Vēcinoties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga).
meteorisms Vēdera uzpūšanās, ko rada palielināts gāzu daudzums zarnās.
aizvest Vedot (ar transportlīdzekli) aizgādāt (prom), nogādāt (uz kurieni).
pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (kādu, ko) citā vietā, pārvietot uz citu vietu.
uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, parasti beramu) izkliedēšanai virsū (uz kā, kam).
pārvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko) no vienas vietas uz citu.
izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
uzvest Vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aicinot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
darbs Veicamais uzdevums, par ko saņem atalgojumu.
darīšana Veicamie darbi, uzdevumi, pienākumi.
pārceļot Veicot garāku ceļu, pārvietoties (uz citu atrašanās, uzturēšanās vietu).
trāpīt Veicot kādas darbības, skart ko, virzīt, virzīties uz ko u. tml., lai sasniegtu noteiktu rezultātu.
pielabot Veicot nelielus labojumus, mazliet uzlabot vai izlabot (ko).
tīrīt Veicot uzkopšanas darbus, mazgājot, beržot, slaukot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst tīrs.
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
sildītājs Veidojums (parasti no tekstilmateriāla), ko uzliek traukam, lai kavētu tā atdzišanu.
āķis Veidojums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
tilpne Veidojums, konstrukcija (piem., iekārtā, ierīcē, celtnē), kas ir paredzēta (kā) ievietošanai, arī uzglabāšanai, transportēšanai.
ziedonis Veidošanās, attīstības, arī uzplaukuma sākuma posms (piem., kādai parādībai).
konstruēt Veidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
krāsot Veidot (uzrakstu, attēlu) ar krāsu.
komplektēt Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
secināt Veidot domu, spriedumu, atzinumu, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi, iegūtajiem faktiem u. tml.
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
modulēt Veidot pāreju uz citu tonalitāti.
frāzēt Veidot, izcelt (muzikālu frāzi), atskaņojot skaņdarbu.
dibināt Veidot, radīt (ko), pamatojoties, balstoties (uz ko).
virziens Veids, ievirze, uz ko ir vērsta (piem., norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
pasaulsizjūta Veids, kādā cilvēks izjūt, uztver pasauli, tajā notiekošo.
pasaulsuztvere Veids, kādā cilvēks uztver pasauli, tajā notiekošo.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
zooveikals Veikals, kurā pārdod nelielus, mājās turamus dzīvniekus un visu to uzturēšanai nepieciešamo.
uzskriet Veikli uzrāpties (par dzīvniekiem).
triks Veikls, efektīgs paņēmiens, kas paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai; sarežģīts akrobātikas vai iluzionisma numurs.
revidēt Veikt (iestādes, uzņēmuma u. tml.) saimnieciskās un finansiālās darbības pareizuma un likumīguma pārbaudi.
izpildīt Veikt amata pienākumus kāda cita vietā (parasti uz laiku).
burt Veikt maģisku darbību ar nolūku iegūt sev vai citam kādu labumu, atvairīt no sevis vai uzsūtīt citam kādu ļaunumu u. tml.
risināt Veikt nepieciešamās darbības, lai rastu atbildi (uz ko), (ko) nokārtotu.
nākt pretuzbrukumā veikt pretuzubrukumu (par pretinieku).
mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
uzlidot Veikt uzlidojumu (2).
strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
mācīties Veikt, pildīt mācību priekšmetā uzdoto, mācību kursā paredzēto.
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
brīze Vējš, kas gaisa temperatūras starpības dēļ dienā pūš no jūras, bet naktī – no sauszemes uz jūru.
sānvējš Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
trata Vekselis, kurā ietverts vekseļa devēja rakstisks rīkojums aizņēmējam norādītā termiņā un vietā noteiktu naudas summu vekselī ierakstītajai trešajai personai vai vekseļa uzrādītājam; pārvedu vekselis.
neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
pārvilkt Velkot (aiz rokas, pavadas u. tml.) panākt, ka (kas) pārvietojas (pāri kam, kur, uz kurieni).
uzvilkt Velkot (ko), uzvirzīt (kur augšā, uz kā).
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (kur augšā, uz kā) – piemēram, par transportlīdzekli, darba dzīvnieku.
uzvilkt Velkot uzvirzīt, uzstiept virsū (uz kā, kam, arī kur).
pacelt Velkot vai darbinot īpašu ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā.
novilkt Velkot virzīt uz leju, līdz galam (ko); velkot novietot (ko) noteiktā stāvoklī, lai iedarbinātu (piem., ierīci, mehānismu).
uzvilkties Velkoties uz augšu, pavirzīties augstāk par vēlamo stāvokli.
uzvelmēt Velmējot izgatavot, izveidot (ko); velmējot izveidot (piemēram, zīmi) virsū (uz kā, kam).
izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
vētra ūdens glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
vētra tējas glāzē veltīgs uztraukums par sīkumiem, ko maznozīmīgu.
pievērst uzmanību veltīt uzmanību, vērību.
pievērst vērību veltīt uzmanību, vērību.
uzveltnēt Veltnējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam); veltnējot izveidot.
skrituļveltnis Veltnis uz skrituļiem.
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
rovis Velvēts pārsegums virs atklāta pavarda (piem., dzirksteļu uztveršanai, dūmu novadīšanai); pavards ar šādu pārsegumu.
apakšveļa Veļa, ko valkā tieši uz miesas.
novelt Veļot panākt, ka (kas) novirzās lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pārvelt Veļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko), pārvietot (uz citu vietu).
uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzvelt Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., ar pūlēm, grūtībām uzdabūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
novelties Veļoties nonākt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); nokrist, nogāzties (lejā, zemē).
uzvelties Veļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
noskatīties Vērīgi, arī ar noteiktu attieksmi skatīties (uz ko, kur u. tml.).
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko); skatoties vērot (notikumu, darbību).
nolūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties; noraudzīties, noskatīties.
gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
noskatīt Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izraudzīt, izvēlēties atbilstoši kādām prasībām, vajadzībām (kādu, ko); nolūkot.
novaktēt Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
novērot Vērot (ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
uzvērt Verot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvērpt Vērpjot uzvirzīt (piemēram, diegu, šķiedru) virsū (uz kā, kam).
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
rādīt Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
raidīt Vērst (skatienu) parasti uz cilvēku.
koncentrēt Vērst (skatienu) uz noteiktu objektu.
iedurt Vērst lejup (piem., skatienu); virzīt uz leju (ķermeņa daļu).
skatīties Vērst skatienu (kur, uz ko); vērot notikumu, darbību.
griezt uzmanību vērst uzmanību.
locīt zāģa zobus vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
griezt Vērst, virzīt (pret ko, kur, uz ko).
pievērsties Vērsties (pie kāda), veltīt (tam) savu uzmanību.
piekasīties Vērsties pie kāda, lai uzsāktu ķildu.
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
utilitārs Vērsts uz praktisku derīgumu, praktiski izmantojams.
toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
pamatvērtība Vērtība bez papildu uzcenojuma u. tml. izmaiņām.
nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
pašvērtība Vērtība, kas piemīt (cilvēkam) pēc viņa paša izjūtas un uzskatiem.
stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām (par dzīvnieku).
stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs veidojums no ūdens (parasti virpuļviesulim uz jūras).
kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
aromterapija Veselības un labsajūtas uzlabošana, izmantojot dažādas smaržvielas.
celt Vest (no viena krasta uz otru).
vadāt Vest ar transportlīdzekli (cilvēkus, kravu), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
reevakuēt Vest evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml. atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
zilais krusts Veterinārās palīdzības zīme, emblēma – zila krusta zīme (parasti uz balta fona).
mitrene Vēžveidīgais, kas dzīvo uz sauszemes, mitrās vietās.
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
svilnis Vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piem., uz augiem, miltos, vaskā.
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
rumba Vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
herolds Viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
redzesviedoklis Viedoklis, uzskats.
skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
latiņa Viegla metāla caurule, ko novieto uz statņiem augstuma iezīmēšanai (piem., augstlēkšanā).
dziesmuspēle Viegla satura luga ar dziesmām, dejām un muzikālām starpspēlēm; muzikāla izrāde.
naktstauriņš Vieglas uzvedības sieviete.
piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
slaucīties Viegli beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu), sausināt, tīrīt sevi, savu ķermeni.
izklapēt Viegli izdauzīt.
uzsist Viegli pasitot (parasti ar roku kādam uz pleca), paust labvēlīgu, uzmundrinošu attieksmi.
zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
gāzelēties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; zvalstīties.
zvāroties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru.
degmaisījums Viegli uzliesmojošu vielu maisījums.
populārs Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams.
ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
zaļa dzīve Vieglprātīga dzīve, uzdzīve.
paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
putuplasts Viegls, porains materiāls, kas sastāv no uzputotas un sacietējušas sintētiskas masas.
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kā klātbūtni ķīmiskā savienojumā.
želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli.
mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību.
eliksīrs Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
inde Viela, kas jau mazās devās izraisa dzīva organisma saindēšanos vai iedarbojas uz to nāvējoši.
prebiotiķis Viela, kas nodrošina organismā esošās baktērijas ar baktēriju uzturvielu (ar šķiedrvielām).
uzlabotājs Viela, kas tiek pievienota pārtikas produktam ražošanas procesā, lai uzlabotu (tā) garšu, izskatu, struktūru, uzglabājamību u. tml.
grims Viela, ko klāj, ziež uz sejas; šāda viela un citi līdzekļi, kurus lieto, lai pārveidotu izskatu, nomaskētu sīkas nepilnības u. tml.
piedeva Viela, ko pievieno (piem., pārtikas produktam) kādu īpašību radīšanai, garšas uzlabošanai u. tml.
scintilators Viela, kurā jonizējošā starojuma iedarbībā rodas gaismas uzliesmojumi.
absorbents Viela, kurai piemīt spēja uzsūkt citas vielas.
sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
difūzija Vielas daļiņu pārvietošanās uz mazāku to koncentrācijas vietu; vielas daļiņu iespiešanās otrā vielā.
naža gals vielas daudzuma mērs: tik, cik var uzņemt uz naža gala.
smarža Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smaka Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožu un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
nogulas Vielas, kas fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu rezultātā nogulsnējas uz sauszemes virmas vai ūdenstilpēs un vēl nav pārveidojušās par nogulumiežiem.
nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
asimilācija Vielu uzņemšana un izmantošana nepieciešamo savienojumu sintēzei.
resorbcija Vielu uzsūkšanās, uzņemšana limfā un asinīs.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
Vikipēdija Viena no populārākajām uzziņu vietnēm globālajā tīmeklī, brīva daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu.
tēvs Viena no trim līdzvērtīgām Trīsvienības personām, Dievs kā visa radītājs, valdītājs un uzturētājs.
žuburs Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopīga apbūves gabala.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
iekārta Viena tipa ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei.
prātis Vienādās, tādās pašās domās, uzskatos; vienisprātis.
vienisprātis Vienādos ieskatos, uzskatos, vienprātīgi.
vienprātīgs Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
arkāde Vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
flote Vienai valstij piederošu vai vienam uzdevumam paredzētu kuģu kopums.
ķēde Vienam un tam pašam īpašniekam piederošs vienādu uzņēmumu (parasti viesnīcu vai veikalu) kopums.
kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
plēne Viendabīga, plāna vispirms atdzisušas vielas kārta, kas rodas uz kā kvēlojoša (parasti uz oglēm).
homogēns Viendabīgs, ar vienādu uzbūvi; homogēnisks.
spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
dedestiņas Viengadīgs vai daudzgadīgs kāpelētājaugs ar dažādas krāsas puķuzirnīšiem līdzīgiem ziediem.
portulaka Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms ar sulīgām, gaļīgām lapām, sīkiem, neuzkrītošiem ziediem un augli – pogaļu.
naivisms Vienkāršota, primitīva īstenības uztvere; naivums.
sadzīvot Vienlaicīgi eksistēt kādā saistībā, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu).
mūžam Vienmēr, pastāvīgi, uz visiem laikiem.
metrika Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība.
ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
tubrālības Vienošanās uzrunāt vienam otru ar "tu", ko apstiprina, iedzerot pa glāzei alkoholiska dzēriena un (reizēm) veicot īpašu rituālu.
džentlmeņu vienošanās vienošanās, kas balstās uz abu līgumslēdzēju pušu mutisku solījumu un godīgu tā izpildi.
(no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties to ievērošanu, izpildīšanu.
līgt Vienoties par strādāšanu (pie kāda, par ko) uz laiku par noteiktu atalgojumu.
slēgt Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
grāmatvedības uzskaites unifikācija vienotu noteikumu radīšana darījumu, materiālu resursu u. tml. uzskaitei.
solidaritāte Vienprātība, interešu, tiesību un pienākumu kopība, uzskatu vienādība, kopēja atbildība.
uzbrauciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
uzgājiens Vienreizēja paveikta darbība --> uziet (1).
uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1); krāsas triepiens, uzklājums (piemēram, ar otu, paletes nazi) gleznojot.
krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas atbalstītajiem karagājieniem uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. līdz 13. gadsimtam).
vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
dublets Viens no diviem vienādiem priekšmetiem (parasti kolekcijās); otrs eksemplārs (piem., muzejā, bibliotēkā).
ANO Ģenerālā Asambleja viens no galvenajiem ANO orgāniem, kurā ietilpst visu ANO uzņemto valstu pārstāvji.
katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
oktāva Viens no šāda apjoma intervāliem, kuri sākas ar skaņu do un kuros ir sadalīta muzikālā skala.
vidus dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, kurā vislabāk saglabājies no baltu pirmvalodas mantotais vokālisms un daļā izlokšņu arī triju zilbju intonāciju sistēma, to runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
dzeroklis Viens no zobiem, kas atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar ko sakošļā barību.
vijums Viens spirāles, arī vītnes, uztītas stieples loks tinumā.
noraustīt Vienu vai vairākas reizes raustot, pavilkt uz leju, sakārtot (apģērbu, tā daļas).
papūst Vienu vai vairākas reizes uzpūst (kādai vietai), cenšoties remdēt sāpes.
tamada Viesību vadītājs (parasti Gruzijā).
durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
dzimtene Vieta (zeme, valsts), kur (cilvēks) dzimis, arī uzaudzis; tēvzeme.
nometne Vieta ar pagaidu mītnēm (teltīm, mājām, barakām u. tml.), kur uz laiku apmesties lielākam cilvēku kopumam.
raktuve Vieta derīgo izrakteņu iegūšanai – atklāta vai šahtveida pazemes iekārtu sistēma; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
skapjaugša Vieta uz skapja.
epicentrs Vieta uz Zemes virsmas, kas atrodas tieši virs zemestrīces centra.
kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
lejpuse Vieta, kas atrodas uz leju (no kā), tālāk (aiz kā).
kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
mazgātava Vieta, kas paredzēta, iekārtota (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus.
aukstuma pols vieta, kur ir viszemākā temperatūra uz zemeslodes.
dzīvesvieta Vieta, kur kāds dzīvo, ir apmeties uz dzīvi.
otrās mājas vieta, kur kāds ļoti bieži vai ilgstoši uzturas.
zaņķis Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli; amorāla uzvedība, netiklība.
šrots Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas un kur var iegādāties lietotu automašīnu rezerves daļas; autokapsēta.
autokapsēta Vieta, kur novieto, uzglabā un izjauc nolietotas automašīnas.
depozitārijs Vieta, kur uzglabā (piem., grāmatas, vērtspapīrus).
banka Vieta, kur uzkrāj uz kādu laiku glabā (ko).
vilku bedre vieta, kur uzturas, dzīvo ļauni, nesaticīgi cilvēki.
patvērums Vieta, kur var uzturēties, noslēpties, pasargāties (no kā nevēlama).
stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
redzespunkts Vieta, no kuras (kas) tiek uztverts; noteikts punkts (kādā telpā), ko uztver acs.
postenis Vieta, no kuras (ko) novēro vai apsargā; vieta, kur veic attiecīgu darbu, pilda konkrētu uzdevumu, pienākumu.
depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piem., kādas vielas.
krātuve Vieta, telpa (kā) uzkrāšanai, glabāšanai.
skābētava Vieta, telpa (parasti uzņēmumā), kur ko skābē.
puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
Meka Vieta, uz kuru dodas ļoti daudz cilvēku; vieta, kas ir izveidojusies par kādas nozares nozīmīgu centru.
iedzimtais Vietējais iedzīvotājs, kas turpat dzimis un uzaudzis.
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
piederības vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko).
refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izvīlēt Vīlējot (ar vīli), uzasināt.
uzvilināt Vilinot panākt, ka (kāds, kas) uzvirzās virsū (uz kā).
uzvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā.
sānvilnis Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem.
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā, kur skolēni pēc dzirdes raksta skolotāja lasītu tekstu; šādā veidā uzrakstītais teksts.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
pārmete Vingrošanas elements – straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
āzis Vingrošanas rīks – polsterēts baļķis uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; āzis.
voltižēt Vingrot uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
misters Vīriešu skaistumkonkursā – uzvarētāja titula sastāvdaļa.
svārki Vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete.
kundziņš Vīrietis (piem., ar pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā).
frants Vīrietis ar tieksmi uz pārspīlējumiem apģērbā un uzvedībā; švīts.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
mačo Vīrietis, kas demonstratīvi uzsver savu vīrišķību un brutalitāti.
džentlmenis Vīrietis, kas ievēro un korekti izpilda uzvedības un sadzīves normas.
brunču mednieks vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
namatēvs Vīrietis, kas savā mājā uzņem viesus; mājastēvs.
mājastēvs Vīrietis, kas uzņem viesus savā mājā; namatēvs.
novirmot Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties (kur augšā, uz kā).
smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
smilšu kopa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
laipa Virs ūdens līmeņa ierīkota uzeja, kas no krasta iestiepjas ūdenstilpē (piem., laivu piestāšanai).
ekrāns Virsma (ierīcē, aparātā), uz kuras veidojas attēls.
tikpat Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē palīgteikums.
tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko paskaidro apstākļa palīgteikums.
tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, nolūku, sekām u. tml., ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
tas Virsteikumā vispārināti norāda uz to, ko konkretizē ar sekojošu palīgteikumu.
ķitelis Virsvalks, uzsvārcis (piem., darbā).
sīpolu virtene virtene, kurā ir sasieti sīpoli uzglabāšanai ziemā.
kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs ar negaidītām muzikālām frāzēm un noskaņām.
herpesvīruss Vīruss, kas ierosina pūslīšveida izsitumus uz ādas vai gļotādas, kā arī dažas slimības, piem., vējbakas.
herpes Vīrusu ierosināti pūslīšveida izsitumi, piem., uz lūpas.
raibziedainība Vīrusu izraisīta augu slimība, kam raksturīgi raibi plankumi uz ziediem.
kārpa Vīrusu izraisīts ciets veidojums uz ādas.
falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, karogus u. tml.
ievirze Virzība (uz ko).
centrtiece Virzība uz centru, pretstats: centrbēdze.
līklocis Virzība uz vienu un otru pusi vai augšā un lejā.
transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
lejup Virzienā (pa upi) uz (tās) ieteku.
augšup Virzienā uz (upes) izteku; virzienā uz augstāku vietu.
augša Virzienā uz augšu; augšup.
augšā Virzienā uz augšu; augšup.
augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
iekšup Virzienā uz iekšu.
sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no iepriekšējā virziena vai stāvokļa).
lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
atpakaļ Virzienā uz mugurpusi, uz aizmuguri; pretēji virzienam uz priekšu.
mājup Virzienā uz savu dzīvesvietu, mājām.
turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot); uz turieni.
šurp Virzienā uz vietu, kur atrodas runātājs.
lejup Virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
zemē Virzienā uz zemāku reljefa vietu; lejā.
augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
strukturālisms Virziens sociālajās un humanitārajās zinātnēs, kura pamatā ir pieņēmums, ka novērojamie objekti pastāv nevis izolēti, bet gan saistībā ar citiem objektiem – struktūrām, kas kā nozīmju ģenerētājas kultūrā un sabiedrībā uzskatāmas par pētniecības pamatobjektiem.
rumbs Virziens uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
līnija Virziens, veids, raksturīga īpatnība (piem., darbībai, uzskatiem).
centrēt Virzīt (bumbu, ripu) uz laukuma vidu.
celt Virzīt (ko uz kurieni), lai (kur) noliktu.
vērst Virzīt (ko) pret vai uz (kādu, ko), arī kur.
celt Virzīt (ko) uz augšu, pārvietot augstāk.
nēsāt Virzīt (no vienas puses uz otru).
skart Virzīt (piem., ķermeņa daļu, priekšmetu), tā, ka tas nonāk uz (kā virsmas).
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) aizvirzītu prom.
pūst Virzīt izelpu uz āru, lai (ko) dzesētu, nodzēstu.
dzenāt Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
vilkt Virzīt pa (kā) virsmu (ko) sev līdzi, uz savu pusi u. tml., arī šādi panākt, ka (kāds) virzās līdzi.
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (priekšmetu, tā daļu).
celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas).
laist Virzīt, arī ļaut virzīties (priekšmetam noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
vērst Virzīt, griezt (ko) uz citu pusi, apkārt.
šķirt Virzīt, liekt uz abām pusēm (piem., matus, zarus).
sliet Virzīt, liekt uz augšu, kādā virzienā (par augiem, to daļām).
mainīt Virzīt, pārveidot (ko) no vienas vietas uz citu.
tuvināt Virzīt, pārvietot (ko) tuvāk, uz vietu, punktu mazākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
pārnest Virzīt, raujot sev līdzi, pārvietot (uz citu vietu) – par straumi, upi, vēju u. tml.
spraust Virzīt, stiprināt (ko) uz (kā) tieva, smaila.
vērt Virzīt, veidojot virteni (ko uz kā).
liekt Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
sliet Virzīt, vērst virzienā uz augšu (ķermeņa daļu).
sliekties Virzīties (uz ko) – par laikposmu, mūžu.
progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
mīdīties uz vietas Virzīties ļoti lēni vai stāvēt uz vietas.
peldēt Virzīties ūdens transportlīdzeklī vai uz priekšmeta, kas pārvietojas pa ūdeni.
celties Virzīties uz augšu.
mīņāties uz vietas Virzīties uz priekšu ļoti lēni.
airēties Virzīties uz priekšu, plati vēzējot rokas; ar rokām atbrīvojot ceļu.
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) – par transportlīdzekļiem.
šļūkt Virzīties, iet, neceļot kājas uz augšu.
tikt Virzīties, izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) – piem., par parādībām dabā.
šūpoties Virzīties, kustēties (kā ietekmē) uz augšu un leju, no vienas puses uz otru.
izvirzīt Virzot novietot uz priekšu, uz āru; novietot virzienā uz priekšu, uz āru (no pārējā).
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur augšā, uz kā).
uzvirzīties Virzoties nokļūt (kur augšā, uz kā).
uzvirzīties Virzoties novietoties (uz kā, kam virsū).
krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
pārvirzīties Virzoties pārvietoties, tikt pārvietotam (kur, uz kurieni).
sniega roze visagrāk ziedoša dekoratīva ziemciete ar tumši zaļām, ziemzaļām lapām, ar baltiem ziediem pa 1–3 uz kāta.
apkārt Visās pusēs, uz visām pusēm.
Lielās shīmas mūks visaugstākās kārtas mūks, kurš papildus parastajiem mūku solījumiem uzņemas sevišķi askētisku dzīvesveidu.
labā roka vislabākais un visuzticamākais palīgs.
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmes nozīme; mūzikas skaņu izpildījums.
pikselis Vismazākais attēla elements (uz displeja, ekrāna).
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums; misija (1).
autoritāte Vispāratzīta nozīme, ietekme uz citiem (piem., prasmes, zināšanu dēļ).
kazuistika Vispārīgu tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (piem., teoloģijā).
nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs; neuzmanība, pavirša, nolaidīga attieksme (pret ko).
piedauzība Vispārināta īpašība --> piedauzīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzmanība, iejūtība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs.
viss Vispārināti norāda uz (kā) kopumu.
tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
tas Vispārināti norāda uz priekšmetu, parādību, arī norisi, kas saprotams no situācijas vai konteksta.
stereotips Vispārpieņemts uzskats.
revizionisms Vispārpieņemtu uzskatu vai principu pārskatīšana, pārvērtēšana.
pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
pan- Visu aptverošs, uz visu attiecīgs.
genotips Visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ģenētiskās uzbūves tips.
pa labi (un) pa kreisi Visur, visapkārt, uz visām pusēm.
izvizināt Vizinot izbraukāties; vizinot aizvest (uz kādu vietu).
uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas.
skats Vizuāli uztveramo ārējo pazīmju kopums; izskats.
aina Vizuāli uztverams notikums, reālās īstenības parādība; skats.
skats Vizuāli uztverams notikums.
informatīvā grafika vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski attēlo kompleksu informāciju; infografika.
infografika Vizuāls datu, informācijas, zināšanu attēlojums, kas viegli uztveramā veidā grafiski sniedz kompleksu informāciju; informatīvā grafika.
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
kramplauzis Zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās vai rīcības spējas; apmulst, samulst.
deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
zemu krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.
iesīkstēt Zaudēt spēju elastīgi reaģēt uz jauniem apstākļiem, prasībām, metodēm u. tml., paliekot pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem; palikt nemainīgam (piem., par uzskatiem, paradumiem).
satumst Zaudēt uztveres spēju, apziņu (parasti kāda fiziska stāvokļa dēļ).
zeltraktuve Zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
sviedrene Zem zirga segliem stiprināms elements, kas paredzēts sviedru uzsūkšanai.
lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
randu pļavas zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
skeletons Zemas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremžu un kurās braucējs guļ uz vēdera.
fugass Zemē, ūdenī vai kādā objektā novietots sprāgstvielas lādiņš, ko uzspridzina no attāluma vai ar laika degli.
uzmats Zemes garozas slāņu tektoniska struktūra, kas veidojusies, iežu slānim lūzuma vietā pārbīdoties uz augšu.
lendlords Zemes īpašnieks (Lielbritānijā), kas iznomā savu zemi vai ēkas uz tās.
sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus, nodrošinot televīzijas, telefona, telefaksa, datora u. c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
ģeoloģija Zemes un Zemes garozas sastāvs un uzbūve (kādā noteiktā vietā).
meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
pasaule Zemeslode ar visu, kas uz tās atrodas.
šķūtis Zemniekiem uzlikts pienākums ar savu transportu veikt (kā) pārvadāšanu.
pušelnieks Zemnieks, kas uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja saimniecību un maksāja pusi rentes.
burbuļvanna Zemūdens masāžas vanna; džakuzi.
zeņķis Zēns, pusaudzis, arī jaunietis (parasti nekaunīgs, neuzvedīgs).
zibsnis Zibens uzplaiksnījums.
drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus.
irbulis Zieda auglenīcas sašaurinātā daļa, uz kuras atrodas drīksnas.
iedega Ziedaugu slimība, ko izraisa sēnes vai baktērijas un kam parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
kurvītis Ziedkopa ar plati iedobtu vai konisku pamatni, uz kuras atrodas daudz sēdošu ziedu vai ziedu ar īsu kātiņu.
ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
ziedgalviņa Ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedu galviņa.
ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals.
spurdze Ziedkopa, kuras ziedi atrodas kā nokarena vārpa uz ziedkopas galvenās ass.
appute Ziedputekšņu pārnešana no zieda putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
ziedķekars Ziedu ķekars – ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem.
šorttreks Ziemas sporta veids, kurā sportistam jāslido pa apli uz ledus laukuma ledus hallē.
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija sadarbībai militārajā un drošības politikas jomā, kurā apvienotas vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis (dibināta 1949. gadā, Latvija uzņemta 2004. gadā).
uzziest Ziežot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
akcents Zilbes izcēlums (izrunājot to augstāk vai spēcīgāk); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; uzsvars (2).
izzīlēt Zīlējot pareģot; zīlējot uzzināt.
punkts Zīme (.), kas aiz nots vai pauzes zīmes norāda, ka to ilgums ir palielināts par pusi no to vērtības.
dubultdiēzs Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par vienu toni; dubultdiēzs.
bemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par pustoni.
dubultbemols Zīme (nošu rakstā), kas norāda uz skaņas pazeminājumu par vienu toni; dubultbemols.
diēzs Zīme nošu rakstā (#), kas norāda uz skaņas paaugstinājumu par pustoni.
fermāta Zīme nošu rakstā (𝄐), kas pagarina skaņu vai pauzi par nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
ceļa rādītājs zīme, uzraksts ar informāciju par (kā) atrašanās vietu.
rādītājs Zīme, uzraksts informēšanai (piem., par kustības virzienu).
shēma Zīmējums, rasējums, kurā vispārināti, nosacīti ir attēlota (piem., priekšmeta, iekārtas) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības, izvietojums.
cena Zīmīte vai plāksnīte, uz kuras uzrakstīta preces vērtība.
komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību – tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
tests Zināšanu, prasmes pārbaude ar standartizētiem uzdevumiem.
farmakoloģija Zinātne par ārstniecisko vielu iedarbību uz organismu, šo vielu lietošanu un jaunu vielu radīšanu.
anatomija Zinātne par dzīva organisma sastāvu, uzbūvi un formu; attiecīgais mācību priekšmets.
klimatoloģija Zinātne par klimatu, tā tipiem, sadalījumu uz Zemes un pārmaiņām, kā arī klimatu veidojošiem faktoriem.
uzturzinātne Zinātne par pareizu cilvēka uzturu; dietoloģija.
citoloģija Zinātne par šūnu uzbūvi, attīstību un funkcijām.
astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
ģeoloģija Zinātne par Zemes uzbūvi un attīstības vēsturi.
mežzinātne Zinātne, kas pēta meža uzbūvi un funkcionēšanu – mežkopības teorētiskais pamats.
ģeodēzija Zinātne, kas pēta zemeslodes formu, lielumu, gravitācijas lauku un kuras galvenais praktiskais uzdevums ir Zemes virsmas, tās daļu mērīšana, attēlošana plānos un kartēs.
biofizika Zinātne, kas pētī fizikālas un fizikāli ķīmiskas parādības dzīvos organismos, fizikālo faktoru ietekmi uz tiem.
radioekoloģija Zinātne, kurā pēta radioaktīvo vielu izplatīšanos biosfērā un to ietekmi uz vidi.
radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
kristalogrāfija Zinātnes nozare par kristāliem, to uzbūvi un īpašībām.
imunoloģija Zinātnes nozare, kas pētī aizsargreakcijas, kuras nodrošina organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām.
datorzinātne Zinātnes nozare, kas pētī datoru un datu apstrādes sistēmu uzbūves principus, to izmantošanu.
starpdisciplīna Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm; arī starpzinātne.
starpzinātne Zinātnes nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām zinātnes nozarēm.
robežzinātne Zinātnes nozare, kurā nodarbojas ar tādu jautājumu pētīšanu, kas attiecas uz divām vai vairākām zinātņu nozarēm.
valodniecība Zinātnes nozare, kurā pēta valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību; lingvistika.
nanotehnoloģija Zinātnes un tehnoloģijas nozare, kas nodarbojas ar galēji mazu (no 1 līdz 100 nanometriem) struktūru izpēti, ražošanu un praktisku izmantošanu; izstrādājumu iegūšana, iedarbojoties uz materiāliem atomu un molekulu līmenī.
starpnozare Zinātnes, tehnikas, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
sinhronija Zinātniski pētniecisks skatījums uz valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā laikposmā.
toksikoloģija Zinātņu komplekss par indīgu vielu iedarbību uz organismu.
veterinārija Zinātņu sistēma, kas pētī dzīvnieku slimības un nodarbojas ar dzīvnieku slimību ārstēšanu, profilaksi un uzraudzīšanu.
brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
auzu tarba zirgam kaklā uzmaucama kule auzu ēšanai.
krusta zirneklis zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz vēdera.
lēcējzirneklis Zirneklis, kas neauž tīklus, bet medījumam uzbrūk ar lēcienu.
caurceļotāja zivs zivs, kas nārsta laikā dodas no jūras uz upi vai otrādi.
piezīsties Zīžot uzņemt mātes pienu pietiekamā daudzumā.
ihtioloģija Zooloģijas nozare, kas pētī zivis, to uzbūvi, dzīvesveidu, izplatību u. tml.
dūša (ir, saskrien) papēžos zūd drosme, uzņēmība, pašpaļāvība.
aizzuzēt Zuzot aizvirzīties.
supernova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; pārnova.
pārnova Zvaigzne, kas mūža beigās ļoti spēcīgi uzliesmo, izsviežot daļu savas masas; supernova.
uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
SAAB Zviedru autobūves uzņēmums; tā ražoto automobiļu marka.
žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
iežāvēt Žāvējot sagatavot (ko) uzglabāšanai.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
plītnieks Žūpa, uzdzīvotājs.
plītēt Žūpot, uzdzīvot.

uz citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV