stiba
stiba lietvārds; sieviešu dzimte
Tievs, nolauzts zars; vica.
PiemēriKārkla stiba.
- Kārkla stiba.
- Ganāmpulks pārvietojas visā ceļa platumā un, tikai gana stibas mudināts, negribīgi savirzās uz malu.
- Bērni uzdoto paveic labprāt, nav pie darba ar stibu jādzen.