stibīt sarunvaloda
stibīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Nest, nēsāt.
PiemēriStibīt koferus uz mašīnu.
- Stibīt koferus uz mašīnu.
- Skolnieks elsdams stibī smago mugursomu.
- Mājai nebija lifta, visus smagumus uz augšējo stāvu nācās stibīt pašiem.