Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
stiebrot
stiebrot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
stiebrojums vīriešu dzimte, lietvārds
Veidot stiebrus (par augiem).
PiemēriZāle jānopļauj, kamēr vēl nav sākusi stiebrot.