stiebrot
stiebrot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
stiebrojums lietvārds; vīriešu dzimte
Veidot stiebrus (par augiem).
PiemēriZāle jānopļauj, kamēr vēl nav sākusi stiebrot.
- Zāle jānopļauj, kamēr vēl nav sākusi stiebrot.
- Ja redīsiem trūkst barības vielu un ūdens, tie sāk nīkt un pāragri stiebrot.
- Ziemāji strauji stiebroja un maija beigās sāka vārpot.