Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
stiebrot
stiebrot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
stiebrojums lietvārds; vīriešu dzimte
Veidot stiebrus (par augiem).
PiemēriZāle jānopļauj, kamēr vēl nav sākusi stiebrot.